Ai, āziti murmuliti,
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazleniņi.
- - - - - -
Vai, vai, Brenciti,
Tavu asu (lielu) rīku!
No zirga lēkdams
Nodūra sivenu.
- - - - - -
Atjāja vagare
Lieliem pautiem,
No zirga lēkdams
Nosita sivenu.
- - - - - -
Vai, vai, Anniņa
Tavu garu degunu!
Pieci kaķi sitās
Deguna galā!
- - - - - -
Vai vai, Ernast,
Tavu garu diņķi!
Trīsreiz gar cisku,
Vēl gals dirsā.
- - - - - -
Vai, vai, Jāniti,
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs' muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisit.
- - - - - -
Vai, vai, NN
Tavu lielu rīku!
Ar to siti zirgam,
Ar to veri vārtus.
- - - - - -
Vai, vai, NN (Ansiti)
Tavu kāru sierdi!
Cik diža mušiņa,
Tu lēci viersū.
- - - - - -
Vai, vai, NN (Grietiņa)
Tev kāra sirde!
Caur šķirbu caurlīda
Pie puiša gulēt.
- - - - - -
Vai, vai nu, Dieviņ,
Nu labi laiciņ',
Nu meitas dzērušas,
Nu pupi vaļā.
Es jauns, kārigs,
Tas gan man patīk.
Kur mēs nu iesim
Savu runu runāt?
Iesim siena šķūnī,
Tur zaļais sieniņš,
Tur salda smaržiņ',
Tur grīda nečīkst,
Tur ļaudis nedzird.
- Vai, vai nu, Dieviņ,
Pēs nācis laukā!
- Kāds Dievs tev kaitēs?
- - - - - -
Ai, baltā māmuliņa,
Dod man vienu kaķeniņu,
Man pelites pejūkušas
Pie melnā lapeniņa.
- - - - - -
Ai, baltā māmuliņa,
Kas rītā ganos ies?
Man vakari ciema zēni
Lindraciņu saplūkaja.
- - - - - -
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Kas rītā ganos ies?
Jau vakar viņu Jānis
Manus brunčus škurinaja.
- - - - - -
Ai, balto māmuliņ,
Kas tev rītu ganos ies?
Jau vakar viņu Jānis
Manu priekšu izluncija.
- - - - - -
Ai, baltā māmuliņa,
Nelaid Miška maltuvē:
Dzirnav's rūc, milna kauc,
Miška mina malejiņu.
- - - - - -
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kad kopā tiksimies:
Pipel' Rigā bodi valda,
Pauti brauc kupčoties,
Un ta pati petenite
Valmierā cietumā.
- - - - - -
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kādu ļaužu es palikšu:
Pilna mana kāju starpa
Melnu kārklu pieaugusi.
Ņemšu tādu grāvuraci,
Kas tos kārklus iztīri.
- - - - - -
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisit, zelta šķēres,
Pucē manas grāva malas.
- - - - - -
Visi mani ūdens grāvi
Melnu elkšņu pieauguši;
Audzē, Dievs, labus miežus,
Doš' rudeni grāvracim.
- - - - - -
Visi mani cieres ceļi
Ar ēršķiem pieauguši;
Dievs dos miežu vasariņu,
Ņemšu ēršķu plūcejiņu.
- - - - - -
A, Dieviņi, a, Dieviņi,
Mans vīriņis amatnieks:
Stīpaj' spaņņus, vērpelites,
Mani pašu briedinaja.
- - - - - -
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nekauniga vedekliņa:
No ratiem izkāpdama
Mīza kāju pacēlusi,
Par sliegsniti pārkāpdama
Laida garu bezdieniņu,
Dūmi vien nokūpeja
Skursteniša galiņā.
- - - - - -
Vai, dieniņ, vai, dieniņ,
Nekauniga jaunā mārša:
No ratiem izkāpuse
Mīza kāju pacēluse.
- - - - - -
Ai, Dievini, ai, Dievini,
Bezkauniga vedeklina:
Par sliegsniti pārkāpdama
Garu laida bezdelinu,
Dūmi viene nokūpeja
Skursteniša galinā.
- - - - - -
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Nekauniga vīra māte:
Mīza kāju pacēluse,
Uz sliegsniti tupedama.
- - - - - -
Liela gara tautu meita
Ieslampaja istabā;
Visi griesti nokūpeja
No slampiņas bezdeliem.
- - - - - -
Mārša gāja istabā,
Laida garu bezdieniņu,
Dūmi vien nokūpeja
Pa čukura galiņiem.
- - - - - -
Ūjā, jods, ūjā jods,
Nekauniga tautu meita!
Pa durvimi ieiedama
Laida lielu bezdelinu,
Dūmi vien nokūpeja
Čukurina galinā.
- - - - - -
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Paliks meitas ālavās!
Dodiet ziņu ķeizaram.
Lai atsūta karavīrus.
- - - - - -
A, Dieviņ, a, Dieviņ,
Smuki puiši panākstos:
Visas manas kaķes mīza
Deviņām šļircenēm.
- - - - - -
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Jauns apņēmu līgaviņu;
Gan māceju klāt gulēt,
Maizi dot nevareju.
- - - - - -
Ai, māmiņ, ai, māmiņ,
Lops es būšu, ne cilveks:
Visa mana pavēdere
Lopa spalvas apauguse.
- - - - - -
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Kā lopiņš tev meitiņa:
Visa viņas pavēdere
Ar spalvām apaugusi.
- - - - - -
Vai, manu gailiti
Sarkanu seksti,
Tas knāpa meitam
Vēdera galu.
- - - - - -
Ai, manu Pēciti,
Kā tu mani mīleji!
Kur es tevi glabašu
Mīledama?
Kad liku plauktā,
Tad grauza žurkas,
Kad aizkrāsnē,
Tad circeniši.
Tīruma vidū
Akmeņu starpā,
Tur mīžu virsū,
Ganidama.
- - - - - -
Vai manu mīļo
Daiļo Jēciti,
Kur tevi likšu
Mīledama?
Vedišu ārā,
Gāzišu silē,
Mīzišu virsū
Parakstidama.
- - - - - -
Ai, manu mīļo
Dailo Jāniti,
Kur es tevi likšu
Mīledama?
Likšu tevi klētī,
Žurkas grauzis;
Celšu uz krāsnes,
Circeņi ēdis.
Ārā, ārā
Pažagas kaktā!
Kurš iet ārā,
Lai miezu virsū.
- - - - - -
Kur mēs to meitiņu
Tik skaistu liksim?
Lielceļa malā
Akmeņu krastā.
Cik gāju garam,
Tik mīzu virsū,
Lai tevi kaziņas
Apskribina.
- - - - - -
Tu, Anniņa, smuka meita,
Kur es tevi paglabašu?
Vedišu laukā,
Metišu laipā,
Staigašu pāri
Mīžļadama.
- - - - - -
Vagarite goda grib;
Gan es tevi godinašu:
Metišu laipā,
Staigašu pāri,
Mīzišu virsū
Parakstidama.
- - - - - -
Aiju, manu skaistu kūsi,
Dzirkstelēt dzirkstelē;
Ciema puiši dūklēt gāja,
Uguntiņas nevajag.
- - - - - -
Ai, manu sūru dienu,
Kādu sievu es apņēmu!
Dienu snauda, nakti pirda,
Vīram lielu kaunu dara.
- - - - - -
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kādu sievu (vīru) es dabuju:
Dienu snauda, nakti pirda
Un gultā čurinaja.
- - - - - -
Ai, pīzdiņa, sirdspuķite,
Nu tev slikti gadijās:
Pipelite, satikdama,
Tev iespļāva actiņās.
- - - - - -
Ai, puisiši, ai, vīriņi,
Kurš pie manis gulejuši?
Mīlestibas kambariti
Nezinot atslēguši?
- - - - - -
Ai, puisit, ai, puisit,
Daudzi būs, daudzi būs!
Jau es devu ganidama,
Vēl tu prasi ecedams.
- - - - - -
Ai, puisiti, ai, puisiti,
Tavu stīvu pipeliti!
Vienu reizi palūkoju,
Visu mūžu piemineju.
- - - - - -
Ai, puisiti knēveliti,
Ko tu man padariji?
Vakar biju jauna meita,
Šodien jauna gaspažiņa.
- - - - - -
Ai, Riga, Riga,
Pilla Riga Žīdu!
Visiem Žīdiem mellas bārzdas,
Pillas baltu gnīdu.
- - - - - -
Ai, sirsniņ, ai, mutit,
Samijam biksitēm;
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkopiņ'.
- - - - - -
Vai, tautieti, tēva dēls,
Tev' briedigu zirņu druvu:
Vienu pašu pāksti ēdu,
Piebriest manis vēderiņis.
- - - - - -
Ai, vecais, ai, vecais,
Kam tu pirti kurinaji?
Tur nosvila pizdai ūsas,
Pipelei deguntiņš.
- - - - - -
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūris brandavīns.
Tur sanāca ciema puiši
Ik vakarus nodzerties.
- Dzerat, puiši, maksajat,
Nu ir laiks uz mājām iet.
Ja jūs labi maksasit,
Es jūs mīļi pavadišu,
Es jūs mīļi pavadišu
Līdz viņam kalniņam,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisita
Uz divām cintiņām,
Priedit' klāju, eglit' sedzu,
Paeglite pagalvī.
Sēd' zemē, dod' mutites,
Bāz rociņu azotē,
Ta nekāda kauna lieta,
Jaunu ļaužu mīlestiba.
- - - - - -
Aiz ko man als nerūga,
Aiz ko misa misijās?
Es ar savu līgaviņu
Aiz kubula meņģejos.
- - - - - -
Aiz ko man saldens alus,
Aiz ko melna misa tek?
Līgaviņu pieguleju
Kubuliņa maliņā.
- - - - - -
Aiz ko man melna misa,
Pamedots alutiņš?
Es to savu līgaviņu
Pie kubula nobučoju.
- - - - - -
Aiz ko mani ciema puiši
Tikai mīļi mīlinaja?
Man pupiņi sudraboti,
Kūsits zelta lapiņām.
- - - - - -
Mēs div', mēs trīs
Bajaru sievas,
Mums pupiņi sudraboti,
Rudzits zelta lapiņām.
- - - - - -
Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagata mātes meita:
Man pupiņi sudraboti,
Kūsits zelta lapiņām.
- - - - - -
Aiz ko skaisti, aiz ko balti
Bērzoniešu tēva dēli?
Ik rītiņa mazgajās
Baltas ķēves mīzalos.
- - - - - -
Aiz ko zili, aiz ko melni
NN-iešu tēva dēli?
Ik rītiņa mazgajās
Melna kuiļa mīzalos.
- - - - - -
Aiz ko staltas, aiz ko baltas
Koknesiešu jaunas meitas?
Tās ik rītus mazgajās
Baltas kuņas mīzelos.
- - - - - -
Tu, Jāniti, smuks puisitis
Par visiem puisišiem:
Tu ik rīta mazgajies
Jaunas meitas mīzelos.
- - - - - -
Aiz upites kalniņā
Sarkankūša mamzelite;
Tai vajaga zīda pautu,
Sudrabiņa pipelites.
- - - - - -
Aizteceja dēlu māte
Lasit skaidas, pirti kurt,
Redz jaunavu atvedam
Ar apaļu vēderiņu.
- - - - - -
Ak tu al's, brandaviņš,
Pa rīkliti ieteceji;
Gan tu rītu iztecesi
Pa sīkiem kārkliņiem.
- - - - - -
Ak tu bikšu āboliti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestibas avotiņu.
- - - - - -
Ak tu puisi amulaini,
Tavu saldu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Pisamo kambariti.
- - - - - -
Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Šogad laba vasariņa:
Piebrieduse mana sieva
Kā, tas riekstu kodoliņš.
- - - - - -
Ak tu Dievs, es atradu
Labu laimi celiņā:
Pieci pāri pautu bija
Dzērejiem izkrituši.
- - - - - -
Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope.
Uz tevim raugoties.
- - - - - -
Ai, lepnais tēva dēls,
No kurienes tu iznāci?
Man notrūka brunču poga,
Uz tevim skatoties.
- - - - - -
Ak tu kuce, līdzeniece,
Kam piedirsi istabiņu?
To darija cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
- - - - - -
Ak tu mazais Pēteriti,
Tev ir švaka pederite;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.
- - - - - -
Ak tu meža Miķeliti,
Tavu saldu pipeliti!
Vienu reizi nosapisa,
Visi kauli notrīceja.
- - - - - -
Ak tu puisi amulaini,
Strīķē manu izkaptiņu;
Izstrīķejis izkaptiņu,
Izpļauj manu cirteniņu,
Es tev došu vakarā
Priekšautiņu pacilāt.
Apakš mana priekšautiņa
Vāverite žāvojās
Sarkanām austiņām,
Melnajām uzacēm.
- - - - - -
Ak tu stīvs, ak tu salts
Nu paliec brandaviņš!
Citam svārkus tu novilki,
Citam kūsi iznagoji.
- - - - - -
Ak tu traka jauna meita,
Puiša mantu jautadama!
Puiša manta diezingan
Šaurajās biksitēs.
- - - - - -
Ak tu traka tautu meita,
Iemīzuse pļaviņā;
Man cēlās pipelite,
Izkaptiņu strīķejot.
- - - - - -
Ak tu tuška jauna meita,
Kam tu mīzi pļaviņā?
Cik es gāju siena pļaut,
Tik man stāvu slaistijās.
- - - - - -
Ak tu tuška tautu meita,
Abas kurpes piemīzusi;
Kur nu iesi, grēciniece,
Šļaukstēt šļaukst staigajot.
- - - - - -
Ak tu velns, kas par spēku
Jaunu meitu pešiņai:
Kā burkanu man saņēma,
Kā lūpstaju pavadija.
- - - - - -
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina.
- - - - - -
Alus puisis, rīka meita
Viens otaru glabajās:
Alus puisis iebāzies
Rīku meitas kabatā.
- - - - - -
Apkārt Rigu riņķi gāju,
Milnu nesu rociņā.
Preti nāca Krievu meita,-
Dosi malt, vaj nedosi?
Krievu meita atbildeja:
Sen jau Krievi izmaluši.
- - - - - -
Apsamala dzirnaviņas
I ar mazu malejiņu;
Apsagāja liela meita
I ar mazu puiškeniņu.
- - - - - -
Apmaucos kurpitēs,
Smalkās diegu zeķitēs;
Puiši lieli nebēdnieki,
Sviež zemē, kāp virsū.
- - - - - -
Apsapirda man ķēvite
Ar kliņģeru vezumiņu.
Kā lopam nenotika,
Pretim kalnu stīvejot?
- - - - - -
Man ķēvite appirdāsi
Kleņģerišu vezumā;
Ienācāsi lopiņam,
Preti kalnu stīvejot.
- - - - - -
Apsapirda kumeliņis,
Pretim kalnu tecedams;
Kā lopam(i) nenotika,
Tādu baļļu briņģejot?
- - - - - -
Apsapirda ta māsiņa,
Pakaļ gaļas sniedzoties.
Kad tu zini caurumiņu,
Kam salmiem neaizbāzi?
- - - - - -
Vedejiņi nospirdās,
No kumeļa nolēkdami.
Metat kaunu žogmalē,
Drāžat paši istabā.
- - - - - -
Aud, māmiņa, man krekliņu,
Noaud smalku priekšas vietu,
Lai vareja vēja vēsmas
Kūša spalvas plivināt.
- - - - - -
Audz, pīzdiņ, tu pie koka,
Ne pie mana augumiņa,
Tevis dēļ mani veda
Par novadu novadiem.
- - - - - -
Ellē augti tev, peķiti,
Ne manāi kājstarpē:
Tevis dēļi man' vedis
Caur puriemi, caur mežiem,
Caur puriemi, caur mežiemi,
Caur smalkiemi krūmiņiem.
- - - - - -
Audz, pīzdiņa, tu pie koka,
Ne pie mana vēderiņa!
Tevi stūma, tevi grūda,
Mani līdzi kustinaja.
- - - - - -
Audz, pīzdiņa, tu pie koka,
Ne pie mana vēderiņa!
Tevis dēļ mauku sauca
Manu daiļu augumiņu.
- - - - - -
Audz, peķiti, tu pie koka,
Ne pie mana augumiņa!
Tevis dēļ noraudaju
Manu daiļu augumiņu.
- - - - - -
Augšumpēdu es guleju
Sava tēva atmatā,
Ar kājām gainijos
No kaimiņu puiseniem.
- - - - - -
Augšupēdu vien guleju
Sava tēva tīrumā,
Rokas, kājas tirinaju,
Jaunus puišus kairinaju.
- - - - - -
Augšupēdu (augšupēdus) vien guleju
Sava tēva vecainē,
Rokas, kājas plātidama,
Jaunu puišu gaididama.
- - - - - -
Es tāi tēva vecainē
Augšupēdi vien guleju,
Lai redzeja ciema puiši,
Te ir laba mīksta vieta.
- - - - - -
Augšupēdus vien guleju
Sava tēva tīrumā,
Rokas, kājas plandidama,
Ciema puišus gaididama.
Ciema puiši izrunajši,
Ka nav visi gabaliņi.
Nākat šurp, ciema puiši,
Še ir visi gabaliņi:
Še pupiņi, še nabiņa,
Še ir pate grāvja mala,
Še ir pate grāvja mala,
Melniem alkšņiem apauguse.
- - - - - -
Augšupēdu vien guleju
Sava tēva mauriņā,
Rokas, kājas slaistidama,
Ciema puišus gaididama.
Nākat, ciema puiseniņi,
Te ir visi gabaliņi:
Te pupiņi, te nabiņa,
Te grāvitis lejiņā.
- - - - - -
Augšupēd vien guleju
Sava tēva vecainē,
Rokas, kājas slaistidama,
Ciema puišus gaididama.
Nākat šurpu, ciema puiši,
Še ir visi gabaliņi:
Te pupiņi, te nabiņa,
Te apaļis vēderiņš,
Vēderiņa galiņā
Visgaram grāvis tek,
Abas divas grāva malas
Ar krūmiem apaugušas,
Varat cirsti kārklu lokus,
Variet viņus sutināt.
- - - - - -
Augšupēd vien guleju
Sava tēva vecainē:
Pisat mani, ciema puiši,
Man ir tauka petenite.
Ja jūs mani nepisat,
Apsūdzešu kundziņam;
Kundziņš tiesu nospriedis,
Pisisat raudadami.
- - - - - -
Augšupēd vien guleju
Uz tām muižu robežām,
Lai lūkoja muižas kungs,
Vaj ši prece lieti der.
- - - - - -
Ganos gāju, kalnā kāpu,
Dziedu, kāju pacēlusi,
Lai skatās jauni puiši,
Vai pežiņa lieti der.
- - - - - -
Ganos gāju, kalnā kāpu,
Dziedu kāju ciladama,
Lai redzetu ciema puiši,
Kāda prece izdodama.
- - - - - -
Auna pisti mani svārki,
Auna pista cepurite;
Vaj bij Dievs novēlejs
Auna pistā nodzīvot?
- - - - - -
Ausā rullā,
Putraimu desa!
To man iedeva
Ciemiņu puiši.
- - - - - -
Balta kaza, balts āzits,
Balta pate ganitaja;
Tik vien bija melnumiņa
Kā vēdera galiņā.
- - - - - -
Balta kaza kārklus grauza,
Abas kājas pacēlusi;
Meitas guļ pie puišiem,
Abas rokas šekumā.
- - - - - -
Balta kaza piena prasa,
Pate piena devejiņa;
Jauna meita pisti prasa,
Pate pisti devejiņa.
- - - - - -
Biezas putras pieēduse,
Atsagulu lāviņā;
Šķitu vīru klāt guļam,-
Manas pašas vēderiņš.
- - - - - -
Bēdz, pīzdiņa, kārkliņos,
Nu brauc tavi precinieki:
Kūšu Jēcis, pautu Pēcis,
Pipelites Indriķitis.
- - - - - -
Bē(r)niņ' mani kokališi,
Visiem pliki vēderiņi,
Uz cepliti sakāpuši,
Kakalites sacēluši.
- - - - - -
Bez ceļa nākušas
Panāksnieku meitas,
Par žogu lēkušas,
Gar mietu mīzušas.
Egļu žogu pārlēkušas,
Apšu mietu apmīzušas.
- - - - - -
Bij man maza dimlādite
Vēderiņa galiņā;
Kas galviņu nobaros,
Tas lai viņu vaļā slēdz.
- - - - - -
Bij man peķa vācelite
Aizkrāsnē raudzejama;
Panāksnieki izdzēruši,
Sēņu sulu dēvedami.
- - - - - -
Bij Ilze nākuse,
Bij līdza jēmuse:
Pils beņķis piesēda
Petenu vien.
- - - - - -
Bija pļava, bija zāle,
Nava laba kaudzes vieta;
Vajag laba tautu dēla,
Kas iedūra kaudzei mietu.
- - - - - -
Bij man laba siena pļava,
Nava siena pļāvejiņa;
Bij man laba kaudzes vieta,
Neva mieta dūrejiņa.
- - - - - -
Gana laba man pļaviņa,
Gana plata kaudzes vieta,
Tikai viena vaina bija,
Ka nav mieta dūrejiņa.
- - - - - -
Bij tam mūsu svainišam
Šādas tādas pudelites;
Citāi bija brandaviņš,
Citāi ķēves mīzaliņi.
- - - - - -
Bisenieki, kuņas pīzdas,
Irbu šaut nemāceja:
Irbei šāva, meitai tika
Pašā laimes caurumā.
- - - - - -
Blusa koda, blusa dzēla
Vēderiņa galiņā.
Gan, meitiņ, iedomasi (atradisi)
Kāds bij blusas kodumiņš.
- - - - - -
Blusa koda, blusa koda
Vēderiņa galiņā;
Gan es būtu pakasijse,
Aiz kauniņa nevareju.
- - - - - -
Blusa koda meitai,
Meita koda blusai;
Blusa koda taupidama,
Meita koda pušu.
- - - - - -
Bāliņos dzīvodama,
Audzej' melnu kuceniņu;
Kad es gāju tautiņās,
Kuceniņu līdzi vedu.
Cik tautiets virsū kāpa,
Tik kucens pautos koda.
- - - - - -
Pie māmiņas dzīvodama,
Šēperiti audzinaju;
Kad es gāju tautiņās,
Šēperiti līdzi vedu.
Ar tautieti gulēt gāju,
Šeperiti kājgalī;
Kad tautietis čabinaja,-
Puc, puc, manu šēperiti!
- - - - - -
Brālitim sievu vedu,
Kūša spalvu turedama;
Viena pate kūša spalva
Deviņiem žuburiem.
- - - - - -
Brīnumiem es uzaugu
Viena meita māmiņai;
Man kūsitis stāvu stāv,
Puišiem dūra vēderā.
- - - - - -
Dod, māmiņ, kam dodama,
Nedod manis vēveram:
Vēveram dziju pauti
Un trinišu pipelite.
- - - - - -
Dod, māmiņa, kam dodama,
Zaldatam vien nedod:
Zaldats mani smagi pisa,
Sijā kājas atsperdams.
- - - - - -
Domā, māte, ko domā,
Domā otru guletaju:
Rudens nāk, garas naktis,
Nevar viens sagulēt.
- - - - - -
Domajam, gadajam,
Kas zem galda žvirkšejās:
Ta Anniņa kūsi cirpa,
Līze tura vāceliti.
Turi stipri abi roki,
Lai spalviņas nekaisās.
- - - - - -
Brīnejos, skatijos,
Kas grāvī cīnijās:
Liela meita aunu cirpa,
Maza tura vāceliti.
- - - - - -
Es domaju, es gādaju,
Kas krūmos skrimšķinaja:
Lielā meita kūsi cirpa
Ar sudraba šķēritēm,
Mazā tura vāceliti,
Lai spalviņas nenobira.
- - - - - -
Es pa logu skatijos,
Kas uz beņķa čūrojās:
Lielā meita aitu cirpa,
Mazā tura grezeliti.
- - - - - -
Es skatos, es raugos,
Kas cīksteja pabeņķē:
Anna savu kūsi cirpa,
Vācelē ielikuse.
- - - - - -
Kāpu, kāpu pa trepēm,
Klausos, klausos, kas tur čirkst:
Jauna meita jēru cirpa,
Vecā tura vāceliti.
- - - - - -
Liela meita kūsi cirpa,
Maza tura vāceliti.
Turi stipri vāceliti,
Lai spalviņa nenokrita.
- - - - - -
Domajam, gādajam,
Ko sūtam vedejos:
Viņu māti stādisam,
Ta nepirda bruņojot.
- - - - - -
Došu, došu budelim,
Ko es biju solijuse:
Kukul' maizes, šķiņķi gaļas,
Divi reiz no apakšgala.
- - - - - -
Došu, došu meitiņām,
Ko vakari solijos:
Došu savu kumeliņu,
Rožu dārzu noecēt.
- - - - - -
Došu, došu puisišam,
Ko es biju solijuse:
Došu savu ezeriņu,
Kumeliņu peldināt.
- - - - - -
Došu, došu puisišam,
Ko vakar pasoliju:
Došu savu baltu vietu,
Iešu pati klāt gulēt.
Doša savu ezerinu,
Kumelinu peldināt,
Ne tik dziļi, ne tik sekli,
Pa pavadas galinam.
- - - - - -
Dziedat, meitas, bezdedamas,
Es par jumsa nebēdaju:
Es paņemšu sūnu kušķi,
Aizspundešu pakaļiņas.
- - - - - -
Dziedat, meitas, bezdedamas,
Es par jumis nebēdaju:
To es gāju šīj vietā,
Ka par jumis nebēdaju.
Gāju ēsta, gāju dzerta,
Gāju savu apraudzita,
Gāju savu apraudzita,
Vaj atvases neatzēla.
- - - - - -
Dziedat, meitiņas,
Es jums maksašu,
Es došu sīpolus
Ar visu kātu.
- - - - - -
Padziedat, meitiņas,
Mēs maksasima:
Mēs dosim sīpolus
Ar visu kātu.
Kas laba meita,
Trīs, četrus dosim;
Kas pilapala [?],
Tai vienu pašu.
- - - - - -
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Kārklos kūsi pakāruse;
Ciema puiši pāršāvuši,
Caunas bērnu domadami.
- - - - - -
Dziedi, dziedi tu, meitiņa,
Kas gan tevi nezinaja:
Pieci zeļļi Jelgavā,
Vēl deviņi Tukumā.
- - - - - -
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tava pašas vaina bij:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama,
Kur es zirgus peldinaju,
Tur telites dzirdinaji,
Kur es jāju pieguļāi,
Tur tu nāci klātgulēt,
Kur es savas bikses kāru,
Tur tu kāri vainadziņu.
- - - - - -
Dziedi skaļi, maza meita,
Lai aug kūsis kuplumā:
Ja tu skaļi nedziedasi,
Samessies čukurā.
- - - - - -
Dzeguzite kūko,
Meitas cičus lūko;
Lakstigala trikšķinaja,
Meitas cičus plikšķinaja.
- - - - - -
Dzērajs vīrs pisti prasa;
Ko es došu nedzēruse?
Dod korteli brandavīna,
Pis apkārt vārtidams.
- - - - - -
Dzēru, dzēru krodziņā,
Mīzu, mīzu maciņā;
Ko iemīzu maciņā,
To pārnesu sieviņai.
- - - - - -
Dzerat kāzas, laulibiņas,
Maza bērna krustubiņas!
Netīšam tas notika,
Pieguļā aizjājot.
- - - - - -
Dzeru alu, nepiedzeru,
Kā piedzēru brandavīna;
Gulu meitu, nepiegulu,
Kā piegulu līgaviņu.
