# 35001.00
Maza maza meitenite,
Ar ausim petenite:
Ik vakara klausijās,
Kur jāj puiši pieguļā.
# 35002.00
Mazai māte man iedeva
Cauru vidu pīradziņu;
Tautiets grauza visu mūžu,
Ne maliņu nenograuza.
# 35002.01
Man iedeva māmuliņa
Mazu mazu pīradziņu;
Visu mūžu tautiets ēda,
Ne maliņas nenoēda.
# 35003.00
Mieznat, meitas, rindiņā,
Mieznat visas reizitē;
Kura mīza putodama,
Tai būs kāzas šoruden.
# 35003.01
Jauna meita kuplu kūsi
Miezn ābola pļaviņā;
Ja putiņas augstu kāpa,
Dabus pisti šoruden.
# 35004.00
Mēs bijam pieci brāļi,
Visi pieci bisenieki,
Visi pieci sašāvām
Gatavā caurumā.
# 35005.00
Meita gul mauriņā
Zutis līda vēderā.
Nebij zutis, nebij zutis,
Ta bij puiša pipelite.
# 35006.00
Meita gul uz ežas,
Es tai ķer' pie pežas;
Meita saka: vaj tu traks?
Man tas pipels stīvs kā rags.
# 35006.01
Meitiš' iet pa ež',
Es tam ķer' pie pež';
Viš sīvs un traks,
Man stīvs kā rags;
Viš man grib sist,
Es viņ' grib' pist.
# 35007.00
Meita mātes neklausija,
Pliku pīzdu parādija.
Redz, māmiņa, kas nu ir
No ta tava lolojuma.
# 35008.00
Meitām laba ši vasara,
Labi rozes izziedeja:
Lapas pežas platumā,
Kāts pipeles resnumā.
# 35009.00
Meitas brēca, meitas kauca,
Baltas rokas lauzidamas:
Vārna nesa pautu kuli,
Jau pipeli aiznesusi.
# 35010.00
Meitas brēca, meitas sauca,
Rociņām kuldamies:
Vārna nesa gaiļa kaklu,
Šķiet kakali aiznesot.
# 35011.00
Meitas gana teļus,
Atklājušas ceļus;
Ieraudzijšas lūsi,
Atklāj savu kūsi.
# 35012.00
Meitas (Puiši) mani aicinaja
Pagrabā alus dzert;
Es meitām (puišiem) atsaciju:
Gana laika vakarā.
# 35013.00
Meitas mani aicinaja
Pagrabā vīna dzert;
Es meitām atbildeju:
Man nav līdz sīkas naudas.
- Ak tu puika nesapraša,
Kas tad tavas naudas prasa?
Dzer biķeri uz biķeres,
Cilā manu priekšautiņu,
Apakš mana priekšautiņa
Apzeltita vāverite.
Apakš tavas bikšu klapes
Sarmuliņš cilajās.
Kad tos abus kopā laiž,
Būs abiem lieli prieki.
# 35013.01
Meitas mani aicinaja
Pagrabā vīna dzert;
Es meitām atsaciju:
Man nevaid sīkas naudas.
# 35013.02
Meitas mani aicinaja:
Nāc, puisiti, pagrabā!
Tur būs alus, tur būs vīns,
Tur būs mīļa runašana.
Vai, meitiņas, es neiešu,
Es negribu vīna dzert.
# 35013.03
Meitas mani aicinaja
Pagrabā vīna dzert.
Ko es iešu vīna dzert,
Man nav līdza sīkas naudas?
- Ak tu puika nasapraša,
Kas tev prasa sīku naudu?
Dzer biķeri uz biķera,
Es tev naudas neprasišu.
# 35013.04
Meitas mani aicinaja:
Nāc, puisiti, pagrabā,
Nāc, puisiti, pagrabā,
Es tev došu piena dzert.
Dzer kanniņu uz kanniņu.
Cilā manu priekšautiņu.
# 35013.05
Meitas mani aicinaja
Pagrabāi vīnu dzert.
Es neiešu pagrabāi,
Man nevaida sīkas naudas.
- Ak tu nelgas puiseniņ,
Kas tev prasa sīku naudu?
Dzer biķeri uz biķeri,
Met apaļu dālderiti,
Met apaļu dālderiti,
Cilā manas baltas rokas,
Uz manām rociņam
Duj sudraba gradzentiņi.
# 35013.06
Meitas mani aicinaja
Pagrabā vīnu dzert;
Es meitām atsaciju:
Man nevaid sīkas naudas.
- Ak tu puika neprašiņa,
Ko par naudu bēdajies?
Dzer biķeri uz biķera,
Cilā manu priekšautiņu;
Zem ta mana priekšautiņa
Apzeltita vāverite.
# 35014.00
Meitas mani aicinaja
Par upiti launagā.
Nākat, meitas, šāi malā,
Ēdisim vakariņas,
Paēduši vakariņas,
Iesim salmu šķūnitī,
Tur es jūsu lindraciņus
Visu nakti purinašu.
# 35015.00
Meitas mani aicinaja
Stāģenē sienu bāzt
Ietin ietu, neliegtos,
Man nolūza bāžamais.
# 35015.01
Meitas mani aicinaja
Stāģenēi sienu bāzt.
Zaļš sieniņis, daudz lapiņu,
Nolauž manu bāžamo.
# 35015.02
Meitas mani aicinaja
Uz gubeni siena bāzt.
Kā es iešu siena bāzt,
Man nolūza bāžamais.
# 35015.03
Meitas mani mīļi lūdza
Uz šķūniša siena bāzt.
Es meitām atbildeju:
Man nolūza bāžamais.
- Ak tu muļķa neprašiņa,
Mums jau gara nevajaga:
Divi dūres garumā,
Divi colles resnumā.
# 35016.00
Meitas mani dārzā veda,
Savu putnu parādit:
Apakš meitu priekšautiņa
Apzeltita vāverite.
# 35017.00
Meitas mani iesaukaja
Par ābeļu potetaju;
Es meitām iepoteju
Vienu zaru šekumā.
# 35017.01
Meitas mani krupi sauca,
Es ābeļu portmanits,
Es meitām ieporteju
Dzīvu krupi vēderā.
# 35017.02
Meitas mani nolamaja
Par ābeļu potetaju;
Es meitām iepotešu
Dzīvu puiku vēderā.
# 35017.03
Uzdzer man jaunas meitas:
Dievs svēti, dreimaniti!
Es nebiju dreimanits,
Es ābeļu potetajs.
# 35018.00
Meitas mani krūmos sauca
Zālitē vārtities,
Zālitē vārtities,
Pie avota nodzerties.
# 35019.00
Meitas mani mazu puiku
Ar pupiem nobadija;
Dievs dod man lielam augt,
Es meitām atdarišu,
Es meitām atdarišu,
Ar pipeli atbadišu.
# 35019.01
Meitas mani mazu zēnu
Ar pupiem nobadija;
Dievs dod man lielam augt,
Gan meitām atbadišu.
# 35020.00
Meitas mani mežā vilka
Mazajiem ratiņiem.
Cīkstej' rati, meitas pirda,
Es ar priekšu nevareju.
# 35021.00
Meitas mani vidū ņēma,
Goda puisi dēvedamas.
Es meitām apraudziju,
Kas vēdera galiņā:
Visapkārt mella birze,
Vidū mazs ezariņš.
# 35022.00
Meitas mani vidū sauca,
Jaunu puisi dēvedamas;
I guntiņa nepadzisa,
Jau ap mani grābajās.
# 35023.00
Meitiņ, meitiņ, kas tev kait?
- Kundziņ, kundziņ, vēders sāp,
-Dod, meitiņa, cimdu pāri,
Es vēderu izdziedešu.
# 35024.00
Meitiņ, tev būs pašai zināt,
Kas to puiku pataisija.
- Jauna puiša daiķa luste,
Manas pašas mīlestiba.
# 35025.00
Meitiņām māsiņām
Abi gali jasargā:
Vienu galu mušas ēda,
Otru puiši kņubinaja.
# 35025.01
Jaunajām meitiņām
Abi gali jasargā:
Kalna galu odi ēda,
Lejas puiši plucinaja.
# 35025.02
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Meitiņām, tām bij grūti:
Vienu galu mušas ēda,
Otru puiši kņubinaja.
# 35025.03
Meitiņām māsiņām
Abi gali vaktejami:
Vienu galu mušas ēda,
Otru sila sermulitis.
# 35026.00
Meitiņām māsiņām
Abi gali lieti der;
Viducitis nedereja,
Tas pa logu Krancišam.
# 35027.00
Meitiņām māsiņām
Kūsits auga riņķitī.
Tapēc auga riņķitī,
Kapēc mīza mauriņā.
Ja nemīztu mauriņā,
Tad neaugtu riņķitī.
# 35034.00
Meitu māte bēdajās,
Meitai pīzda aizsalusi;
Puisišam sutu dzīsle,
Tas to pīzdu atkauseja.
# 35035.00
Meitu māte gan zinaja,
Ko vajaga puisenam:
Ceptas gaļas, pēļu gultas,
Jaunas meitas klātgulēt.
# 35036.00
Meitu māte zilzobite
Savu meitu man dāvaja.
Kur es likšu tavu meitu?
Mani rieči nodiluši.
Rītu braukšu Jelgavā,
Savus riečus kaldināt,
Divus podus dzelzes likšu,
Trešo sīka tēraudiņa.
# 35037.00
Melna ķēve kuplu asti,
Ta ir braša vaislas māte;
Smuka meita stāviem pupiem,
Ta ir laba dēlu māte.
# 35038.00
Melna caune uzkāpuse
Baltā bērza šukumā;
Smuks puisitis aizkrūmē
Lādē savu pistoliti.
Labak durti, ne ka šauti,
Lai ādiņas nemaitā.
# 35038.01
Smuka brūna caune gul
Mūs' meitiņu sētmalī;
Smuks puisitis stāv aiz sētas,
Lādē savu pistoliti.
Labak ķēra, ne ka šāva,
Lai ādiņu nemaitā.
# 35039.00
Memmiņ mīļā, memmiņ jaukā,
Paspaid' manu vēderiņu.
Es apēžu zaļas desas
Ne tik lielu gabaliņu,
Ak tu Dieva dāvaniņa,
Kā piebrieda vēderiņš!
# 35056.01
Jānišami brālišami
Ar aizdusu dvēselite,
Grāvu grāvus izstaigaja,
Tādu zāļu nedabuja.
Nu atrada ganidams
Baltas liepas žuburā;
Tās dereja, tās līdzeja
Tās Jāniti izārsteja.
# 35088.00
Līzite māsiņa
Manā ģīmī:
Tāds deguns, tādas lūpas
Kā manam petenam.
# 35090.00
Grietiņai māsiņai
Liels dziļš ezeriņš:
Pieci vezmi linu mērcu,
Vēl kumeļu peldinaju.
# 35090.01
Ak tu sterva, tautu meita,
Tavu dziļu ezeriņu!
Simtu kūļu linu mērca,
Vēl kumeļu peldinaja.
# 35090.02
Maza maza meitenite,
Dziļa dziļa petenite:
Piecas kopas linu mērcu,
Sestu kopu kaņepaju.
# 35090.03
Meitiņām māsiņām
Dziļš dziļš petenits:
Pieci vezmi linu merču,
Seši vezmi kaņepaju,
Piecu asu kārti spraužu,
Vēl dibena nedabuju.
# 35090.04
Ūjā jods vecā Ģēda,
Tavu lielu birkabork[?]!
Piecus vezmus linu mērca,
Vēl peldina kumeliņu,
Sper ar kāju, dur ar mietu,
Vēl dibena nedabuja.
# 35105.01
Panāksnieku meitiņām
Trim stūriemi petenite.
Uz to vienu gani gana,
Uz to otru pieguļnieki,
Uz trešo ģēģerīši
Savus suņus lecinaja.
# 35105.03
Tev, Matisa, tev, brāliti,
Piecu stūru vēderiņš.
Vienā mātes gani gana,
Otrā tēva pieguļnieki,
Trešajā stūritī
Darbenieki kārtis cirta,
Ceturtajā stūritī
Kuņa bērnus palaiduse,
Piektajā stūritī
Tur nabagi utis kava.
# 35106.00
Anniņai māsiņai
Četri ceļi par vēderu.
Pa pirmo kungi brauca,
Pa otro stārastiņš,
Pa trešo, meža ceļu,
Darbinieki skujas veda,
Ceturtā celiņā
Darbinieki mietu dūra.
# 35107.01
Še sajāja panāksnieki
Citam pauti pārplīsuši,
Tur vajaga glūdu māla,
Gara Leišu mūrenieka.
# 35107.02
Vedejiņu vecas meitas
Ar caurām pakaļām;
Te vajaga zilus mālus,
Garu Leišu mūrenieku.
# 35135.00
Vangals savu daiļu meitu
Rigā veda ģērbināt.
Par pupiem ortu deva,
Par vēderu pusdālderi,
Par to pašu labu lietu
Dukatiem(i) rēķinaja.
# 35135.01
Māte savu meitu veda
Uz Jelgavu lecināt.
Par pupiem marku deva,
Par vēderu pusdālderi,
Par to melnu caurumiņu
Div' sudraba dālderiši.
# 35135.02
Pricits savu līgaviņu
Rigā veda ģērbināt.
Uz pupiem mārku lika,
Uz vēdera pusdālderi,
Uz to pašu vajadzibu
Dālderiti ritinaja.
# 35135.03
Puiši mani aizveda
Bambaļu krogā,
Tur manu preciti
Nolētinaja:
Par pupiem orti deva,
Par vēderu pusdālderi,
Par to pašu videkliti
Dod apaļu dālderiti.
# 35136.00
Krišus savu pakaļiņu
Ar dūrēm sadūreja,
Kam ta klusu nestāveja
Lienetās biksitēs.
# 35137.00
Ansis savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūreja,
Kam tas rāmi neguleja
Melnajās biksitēs.
# 35137.01
Es to savu pipeliti
Ar dūrēm sadūreju;
Guli, guli, čuči, čuči
Baltajās biksitēs.
# 35137.02
Sadukaja, sadūreja
Tautiets savu vaisles lietu,
Ka ta klusu neguleja
Melnajās biksitēs.
# 35138.00
Anna sēd aiz galdiņa
Kā mērena muižniecite,
Kūsis tup šekumā
Kā lielā auna galva.
# 35138.01
Nu sēd barvede
Kā liela muižniece,
Kūsi tura klēpī
Kā zirņu kūli.
# 35138.02
Sēdeja Līzite
Kā gaspažiņa,
Kūsitis klēpī
Kā auna galva.
# 35139.00
Anna sēd kalniņā,
Samta vamzis mugurā;
Mauc, Jāniti, raibus cimdus,
Ej Anniņu apraudzit.
# 35139.02
Kūsis sēd kalniņāi
Sudrabiņa vamzitem;
Maucat, puiši, zīda cimdus,
Iet kūšam mutes dot.
# 35183.00
Nevareju es aizmirst
Jauna puiša gulejumu:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rociņ' lika pagalvie.
# 35184.00
Nevienam kundziņam
Nav trejads uzvārdiņš,
Kā manam peķišam:
Pīzda, peķis, petenits.
# 35185.00
No rītiņa cēlušās,
Mūsu meitas brīnijās,
Atradušas savus kūšus
Šurpu turpu izšķurstitus.
Būtu teļi nolaizijši,
Spalvas būt' uz vienu mal'.
# 35186.00
Nodirsies, nomīzies,
Nāca meitu lūkoties.
Tā sacija meitu māte:
Znots ar savu raugu nāk.
# 35187.00
Nosirmejis man kūsitis
Kā āziša muguriņa;
Kur ellē tēva dēli,
Ka tie mani neredzeja.
# 35188.00
Nu bij mani Dievs redzejis
Birzitē ietekam:
Pate meita bikses raisa,
Pate pautus kustinaja.
# 35189.00
Nu mani mičos,
Nu būšu sieva,
Nu mani bakstis,
Nu mani bikstis.
# 35190.00
Nu mani vedis,
Nu mani pisis,
Nu mana pīzdiņa
Zibiņus metis.
# 35191.01
Ai, Jāniti, ai brāliti,
Sen es tavu godu zinu:
Vakar māte izveleja
Mīznamo paladziņu.
# 35191.02
Ko, meitiņa, godejies?
Sen es tavu godu zinu:
Vakar māte izmazgaja
Mieznamo paladziņu.
# 35191.03
Ne Pēteris goda viesis,
Ka aiz galda aizsēdies:
Vakar māte izveleja
Mieznamos paladziņus.
# 35192.00
Nu Dārtiņa goda meita,
Nu aiz galda sēdetaja;
Ne sen bija ta dieniņa,
Kad piemīza priekšautiņu.
# 35192.01
Ko, Anniņa, godejies?
Es jau tavu godu zinu;
Cik sen bija ta dieniņa,
Kad piemīzi priekšautiņu?
# 35194.00
Nu pazinu, nu pazinu,
Grib puisitis sievu ņemt:
Citus gadus skaņi pirda,
Šogad pirda skvarbulaiņi.
# 35195.00
Nu rej suņi, nu dzied gaiļi,
Nu pisās saimenieki;
Kad ta vella pūce brēca,
Tad tie kalpi, bandenieki;
Kad dziedaja lakstigala,
Tad tie puiši ar meitām;
Kad dziedaja cīruliši,
Tad mazie cūkganiši.
# 35195.01
Kad ta velna pūce brēca,
Tad pisās saimenieki;
Kad dzied zelta lakstigala,
Tad tie puiši ar meitām.
# 35196.00
Nudie' māte, kas dievvārds,
Es bez puiša negulešu,
Ņemšu puisi aiz matiem,
Raušu salmu gubenī.
# 35197.00
Nudie' māte, kas dievvārds,
Puisis ilgi nedzīvos:
Šķērsu vīle par pautiem,
Krusts pipeles galiņā.
# 35198.00
Odiņš pisa masaliņu,
Visi meži locijās;
Es izpisu jaunu meitu,
I cisiņas nečauksteja.
# 35198.01
Odiņš pisa masaliņu,
Visa zeme līgojās;
Kad lācits māmuliņu,
Ne lapiņa nekusteja.
# 35198.02
Sisens pisās jūrmalā,
Visa jūra līgojās;
Es izpisu jaunu meitu,
Ne lapiņa nečabeja.
# 35198.03
Čigans pisa čiganieti,
Visa elle nodārdeja;
Es izpisu līgaviņu,
Ne salmiņš nečauksteja.
# 35199.00
Orman šķelmi, pietur' zirgu,
Laid brūtei izmīzties!
# 35199.01
Orman šķelmi, pietur zirgu,
Laid jel man izmīzties!
- Apmiezies, tautu meita,
Kamanās stāvedama,
Kam galdiņu nepacēli,
Bāliņos dzīvodama.
# 35199.02
Atsamiezni nu, māsiņa,
Šāi tīruma galiņā,
Nebūs ilgi tas laiciņš,
Aizbāzis mīznamo.
# 35199.03
Atsamiezni tu, Madiņ,
Sava tēva vecainē;
Rītu tevi aizvedis,
Badis tavu mieznamo.