7. Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana. ( 32647 - 34082)
7.4. Saule, Mēness, Auseklis, zvaigznes. Dieva dēli un Saules meitas. ( 33732 - 34034)
# 34001.00
Smalku rožu cisas taisu,
Magoniņu paladziņu;
Saules meita guletaja
Ar to rīta Ausekliti.
# 34002.01
Pērkons spēra avotā
Līdz pašam dibenam,
Tur nospēra Saules meitu,
Zelta kannu mazgajot.
# 34002.02
Sper, Pērkoni, avotā
Līdz patam dibenam,
Lai noslīka Saules meita,
Zelta kannas mazgadam'.
# 34002.03
Sper, Pērkoni, avotāi,
Līdz pašami dibinam,
Tur atrassi Joda meitu,
Zelta kannas mazgajot.
# 34002.05
Sper, Pērkon, kur sperdams,
Sper avota dibenā;
Tur noslīka Saules meita,
Zelta kannas mazgadama.
# 34002.06
Sper, Pērkoni, kur sperdamis,
Sper jūriņas dibināji,
Tad nospersi Saules meitas,
Zelta kannas mazgajot.
# 34003.00
Spīdi gaiši, Mēnesniņi,
Par visām atmatām,
Nakti veda sērdieniti,
Tai nebija sudrabiņa.
# 34027.00
Velk Saulite zīda kleitu,
Liek sudraba vainadziņu,
Liek sudraba vainadziņu
Zeltitām lapiņām.
# 34028.01
Spiguļo, Saulite,
Spiguļo, spiguļo!
Met melnu kreklu zemē,
Velc baltu mugurā!
# 34028.02
Velc, Saulite, baltu kreklu,
Met melno jūriņā;
Jūras meitas izvelēs
Ar sidraba vālitēm.
# 34028.03
Valc, Saulīt balltu kraklu,
Mat mallnōi juriņā,
Lai velē rigas meitas
Sudrebiņa vāelītem.
# 34029.00
Visu nakti sveces deg
Sudrabiņa lukturos:
Mēnestiņš ceļu rāda
Saules meitu vedejiem.
# 34030.00
Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu:
Ik rītiņa Dieva dēli
Kā vanagi lidinaja.
# 34031.01
Kur, gailiti, tu teceji
No rītiņa rasiņē?
- Ciemē teku meitas celt,
Mazgāt baltu liepas galdu,
Rītē jās Dieva dēls
Zeltābolu kvitināt (mētadams).
# 34031.02
Celies agri, Saules meita,
Berz to baltu, liepu galdu,
Rītā jās Dieva dēls,
Zelt' āboļus mētadams.
# 34031.03
Celies agri, tautu meita,
Mazgā baltu liepu galdu,
Šorīt jāja vedejiņi
Liepu galdu rībināt.
# 34032.01
Es tev saku, Saules meita,
Bērz tu baltu liepas galdu,
Rītā jās mans bāliņš
Tavu godu nolūkot.
# 34032.02
Saules meita, Saules meita,
Mazgā, baltu liepas galdu,
Rītā jās Dieva dēli
Tava goda lūkoties.
# 34032.03
Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu,
Agri jās Dieva dēli
Saules meitas lūkoties.
# 34033.00
Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltus liepas galdus:
Še šķitās Dieva dēli
Kumeliņus dusināt.
# 34034.00
Celies agri, Saules meita,
Sukā savus garus matus:
Aiz Daugavas suņi rej,
Brauks no Rigas precinieki.
7.5. Pupa - debess trepes. ( 34035 - 34047)
# 34035.00
Dabuj' vienu baltu pupu,
Stādij' kalna galiņā.
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem
# 34035.01
Man bij viena balta pupa,
Es to pupu zemē sēju.
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
# 34035.02
Man bij viena balta pupa,
Nezinaju, kur stādit.
Stādu smilšu kalniņā
Pašā kalna galiņā.
Man uzauga tāda pupa-
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesis
Pa pupiņas lapiņām.
# 34035.03
Man bij viena Turku pupa,
Nezinaju, kur stādit.
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Man izauga Turku pupa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesis
Pa pupiņas žuburiem.
# 34035.04
Man uzauga divas pupas
Līdz pašām debesim;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņu lapiņām.
# 34036.00
Dabuj' vienu baltu pupu,-
Kur es viņu iestādišu?
Stādij' smilšu kalniņā
Pašā kalna galiņā,
Lai ta auga, lai lapoja
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām,
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
# 34036.01
Bij man viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Baltu smilšu kalniņā
Liela ceļa maliņā.
Ta izzauga kupla gara
Da pašiem debešiem.
Es uzkāpu pie Dieviņa
Pa pupiņas zariņiem.
Tur atradu Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Kumeliņu seglojot.
# 34037.00
Dabuj' vienu baltu pupu,
Nezinaju, kur stādit.
Es aizgāju jūrmalā,
Stādij' smilšu kalniņā.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām.
Tur redzeju Dieva dēlus
Pa debesim staigajam:
Zīžu zeķes, glāžu kurpes,
Sudrabiņa nēzdaudziņi.
# 34038.00
Dabuj' vienu baltu pupu,
Stādij' kalna galiņā.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarinim.
Redzej' divi Dieva dēli
Kumelinu sedlojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēli!
Redzej't manu tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti Vāczemē
Krustdēlam kāzas dzer.
# 34039.00
Dabuj' vienu baltu pupu,
Stādij' kalna galiņā.
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Kur aizgāja tēvs ar māt'?
-Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzer.
Saule pate pūru vede,
Mežiem galus veltidama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai zaļu villaniti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltitu prievitiņu.
# 34039.01
Dieva dēli, Saules meitas
Vāczemē kāzas dzēra.
Pate Saule pūru veda,
Meža galus veltidama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai baltas villanites,
Mazajam kārkliņam
Apzeltiti prievitiņi.
# 34039.02
Es iesēju baltu pupu
Baltu rožu dārziņā.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem,
Pavaicaju Dieviņam,
Kur palika tēvs, māmiņa.
- Tēvs, māmiņa Vāczemē
Saules meitai kāzas dzer.
Saule pati pūru veda,
Pati pūru izdalija:
Priedei zeķes, eglei cimdi,
Bērzam smalki prievitiņi,
Resnajam ozolam
Trim kārtām zižu josta,
Sīkajiem krūmiņiem
Katram zelta gredzentiņš.
# 34039.03
Kam tie tādi kumeliņi
Sudrabiņa podziņām?
Dieva dēla kumeliņi,
Saules meitas vedamā.
Pate Saule pūru veda,
Visus mežus veltidama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai mēļu vilnainite,
Smalkajam kārkliņam
Apzeltiti prievietiņi.
# 34039.04
Man bij viena balta pupa,
Es nezinu, kur stādit,-
Stādu rožu dārziņā,
Stādu smilkšu kalniņā?
Ta uzauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tim pupas zariņiem.
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē.
Dieva dēlis līdza jāja,
Mežiem galus puškodams:
Liepai lika zelta zarus,
Ozolam sudrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vara vainadziņu,
Sīkajam kārklišam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
# 34039.05
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Baltā smilšu kalniņā,
Tur es viņu iedēstiju.
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tām pupas lapiņām;
Ieraudziju Dieva dēlu
Baltu zirgu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' un māti?
-Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzer.
Saule pate pūru veda,
Meža galus veltidama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai baltu villainiti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltitus prievitiņus.
# 34039.06
Man bij viena raiba roze,
To dārzā iestādiju.
Ta uzauga kupla, gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tām rožu lapiņām.
Tur redzeju Dieva dēlu,
Kumeliņu sedlojot.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' un māti?
- Tēvs un māte Vāczemē
Saules meitai kāzas dzer.
Pati Saule pūru veda
Pa tiem mežu galiņiem.
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam baltas villanites,
Pašam pura kārklišam
Divi zelta gredzeniņi.
# 34039.07
Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkon' lūdza panāksņos.
Pērkons gāja panāksņos,
Visu zemi puškodams:
Kalniņiemi zīda zāli,
Ozoliemi zelta lapas,
Mazajiemi kārkliņiem
Sudrabiņa gredzentiņus.
# 34039.08
Pērkons brauca par jūriņu,
Aiz jūriņas sievas ņemt.
Saul' ar pūru pakaļ brauca,
Visus mežus veltidama:
Ozolam zelta jostu,
Kļavam zelta pirkstainišus,
Sīkajiem kārkliņiem
Zelta griztus gredzeniņus.
# 34039.10
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē;
Dieva dēli pūru veda,
Visus mežus veltidami.
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa,
Sīkajiem kārkliņiem
Uzmauc zelta gredzeniņus.
# 34039.11
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē;
Saule gāja panākšņos,
Mežu mežus puškodama.
Ozolam kreklu deva,
Liepai mēļu villainiti,
Sīkajiem kociņiem
Pa dzīpara galiņam.
# 34039.12
Pērkons veda vedekliti
No Vāczemes šāi zemē;
Saulit' veda velšu pūru,
Meža galus puškodama:
Ozolami raibi cimdi,
Ošam balti pirkstainie,
Kļaviņai zīdautiņš
Rakstitām maliņām,
Sīkajiemi kārkliņiem,
Visiem vara gredzeniņi.
# 34039.13
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visus mežus puškodama:
Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balta vilnanite,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vara pakariņi.
# 34039.14
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visus mežus puškodama:
Ozolam zelta cimdi,
Liepiņai sidrabiņa,
Sīkajiem kārkliņiem
Zaļa vara gredzeniņi.
# 34039.15
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visu mežu puškodama:
Ozolam vaska cimdi,
Liepai mēļu villainite,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vara pakariņi.
# 34039.16
Parkiuņs vede vedkļeņu,
Vysu mežu ducynāja;
Sauļis meita pakaļ gāja,
Vysu mežu puškādama.
# 34039.17
Saule savu meitu deva
Par ūdeni Vāczemēi;
Dieva dēli pūru veda,
Meža galus kārstidami.
Priedei kāre zelta dvieli,
Eglei zaļu villainiti;
Tiem maziem bērziņiem
Zelta griezti gredzeniņi.
# 34039.18
Saule nesa zelta ziedus,
Meža galus veltidama.
Eglei deva zelta cimdus,
Priedei zelta pirkstainišus,
Mazajiem krūmiņiem
Visiem zelta vazulišus.
# 34039.19
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē;
Mēnesnica pūru veda,
Visus mežus veltidama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta vilnanite,
Melno elkšņu krūmiņam
Apzeltiti prievietiņi.
# 34039.20
Saule veda vedekliņu,
Meža galus veltidama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam balta villainite,
Resnajam ozolam
Trim kārtām zelta josta;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
# 34039.21
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šāi zemē;
Dieva dēlis līdzi jāja,
Meža galus puškodams.
Liepai lika zelta zarus,
Ozolami sidrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vara gredzentiņu.
# 34039.22
Saule vede vedekliņu,
Visus mežus puškodama:
Ozolam zīda josta,
Liepai balta vilnanite,
Bērziņami kuplgaļvami
Sudrabiņa rotajumi,
Smalkajami kārkliņami
Zaļa vara gredzeniņš.
# 34039.23
Saules meita pūru veda,
Visus kokus veltidama:
Ozolam kreklu deva,
Liepai baltu villainiti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltitus prievitiņus.
# 34040.00
Dabuj' vienu brūnu pupu,
Iestādiju kalniņā,
Iestādiju kalniņā
Pašā kalna galiņā.
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņim.
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Dēliņam kāzas dzer.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māti!
Kam man' mazu atstājiet?
- Ņem, dēliņ, gudru galvu,
Veca vīra padomiņu,
Kaldin' asu zobeniņu
Deviņiem žuburiem.
- Kur tas tāds kalejiņš,
Kas to tādu kaldinās?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
Es nocirtu Prūšam galvu
Ar to asu zobeniņu.
Prūšu meitas gauži raud,
Galviņā lūkodamas.
"Še guļ manis arajiņis,
Mans maizites devejiņš!"
# 34041.00
Iestādiju baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā;
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv, ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Bāliņam kāzas dzer.
- Es apkalu kraukļam kājas,
Ielaižos Vāczemē.
Vāczemnieki brīnijās,
Kas par melnu kumeliņu!
# 34042.00
Iestādiju baltu rozi
Baltāi smilkšu kalniņāi;
Ta izauga žuburota
Līdz pašām debesim.
Pa roziti es uzkāpu
Pie Dieviņa debesīs.
Es redzeju, peld pa jūru
Melli buļļi balti ragi.
Melli buļļi balti ragi.
Tie tās jūras niedres lauza.
Tie nebija melli buļļi,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Dieviņš savus puišus rāja,
Kam tie agri necēlās,
Kam tie agri necēlās,
Kam nekopa kumeliņus.
Dieviņš savus kalpus rāja,
Kam tie ilgi launagoja:
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neeceti.
# 34043.00
Iestādiju zilu (baltu) pupu
Savā rožu dārziņā;
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrīt, labrīt, Dieva dēlis!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti jūrmalāi
Saules meitai kāzas dzer.
-Ej, dēliņi, atpakaļ,
Kaldin' asu zobentiņu,
Kaldin' asu zobentiņu,
Deviņiemi asmiņiem.
-Es nokalu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem,
Es sacirtu Joda (Velna) māti
Deviņiem gabaliem.
Apskrien mani brūni svārki
Joda (Velna) mātes asinim.
Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izmazgāt?
-Meklē tādu ezeriņu,
Kur deviņas upes tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izkaltēt?
-Meklē tādu blieķa dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man sarullēt?
Meklē tādu ruļļa namu,
Kur deviņi ruļļi tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man paglabāt?
Meklē tādu šķirsta lādi,
Kam deviņas atsledziņas.
# 34043.01
Iestādiju baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā;
Ta uzauga tieva gara
Līdz pašāmi debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņiem,
Tur redzeju Dieva dēlu
Bišu stropu smērejam.
Es izkalu zobentiņu
No tiem bišu dzeloņiem,
Es nocirtu Vellam galvu
Ar to bišu zobentiņu.
Nošķīst mani brūni svārki
Ar tām Vella asinim.
Kur es viņus izmazgašu?
Deviņos ezaros.
Kur es viņus izskalošu?
Devoiņos avotos.
Kur es viņus izžaudešu?
Deviņos kambaros.
Kur es viņus novalkašu?
Deviņosi panastos.
# 34043.02
Es izkalu zobentiņu
Deviņiem tēraudiem,
Es sacirtu Jodam galvu
Deviņiem šķederniem.
Man apskrēja brūni svārki
Ar ta Joda asinim.
Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklē, puisi, tādu upi,
Kur deviņas straumes tek.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklē, puisi, tādas vietas,
Kur deviņas saules spīd.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus sarullešu?
-Mekle, puisi, tādu rulli,
Kur deviņas rulletajas.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklē, puisi, tādu klēti,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.
# 34043.03
Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobentiņa.
Es nodūru mellu lāci
Ar tērauda zobentiņu.
Satek mani brūni svārki
Ar tiem lāča aseniem.
Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklē tādu lielu upi,
Kur deviņas straumes tek.
-Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
-Meklē tādu lielu liepu ,
Kam deviņas pazarites.
-Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklē tādu oša rulli,
Kam deviņi mangališi.
-Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklē tādu oša lādi,
Kam deviņas bīlādites,
Kam deviņas bīlādites,
Kam deviņas atslēdziņas.
# 34043.04
Es nomešu balu pupu
Daugaviņas maliņā;
Ta izauga liela gara
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantēm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Velna asinim.
Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Tāi vietā mazgasim,
Kur deviņas upes tek.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltesim?
-Tāi liepā kaltesim,
Kur deviņas saules spīd.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
-Tāi namā sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.
# 34043.05
Es nocirtu Vellam kaklu
Pašu svētu vakariņu;
Apšļāc manus brūnus svārkus
Ar tām Vella asinim.
Lūdzu Māru raudadams:
Kur es viņus izmazgašu?
Mīļa Māra atbildeja:
Avotiņa lejiņā.
Lūdzu Māru raudadams:
Kur es viņus izžāvešu?
Māra pati parādija
Zelta kārti dārziņā.
Lūdzu Māru raudadams:
Kur es viņus uzrullešu?
Māra pati parādija
Zelta rulli klētitē.
# 34043.06
Ka maņ beja bollta puķe,
Kur es viņu sādynāšu?
Augstajā kaļņeņā
Bolltajā smēļeitē.
Maņ izauga bollta puķe
Da pošīm debesīm.
Es izkāpu debesīs
Pa tās puķis zareņīm;
Tī atrodu Diva dālu
Kumēļeņu sadlājut.
Lobreiteņ, Divs paļeidz,
Kumēļeņu sadlājut!
Div' deļeņi brāļeļeņi,
Vaj redzēji tāv' ar māti?
-Tovs tēteits ar māmeņu
Jiurmalī kāzys dzer.
-Nusakolu zubiņeņu
Nu biteišu dzanyugļeņu,
Izrucēju tāv' ar māti
Nu deveiņu etsļedzeņu,
Sakopāvu Jiuru māti
Deveņīm gobolīm,
Sasatreiņa mallni svārki
Jiuru mātis asņeitē.
Oi, tēteit, oi, māmeņ,
Kur byus jus izmozgāt?
-Ti, deļeņ, izmozgāsi,
Kur deveiņis upis tak.
-Oi, tēteit, oi, māmeņ,
Kur byus jus izkaltet?
Ti, deļeņ, izkaļtesi,
Obuļ' zīdu dārzeņā.
-Oi, tēteit, oi, māmeņ,
Kur byus jus saruļļet?
Ti, deļeņ, saruļļesi,
Zalta ruļļis kambarī,
Tī bej divi jumpraveņis,
Ruļļis vīni vākinoi.
# 34043.07
Kalejs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā,
Es paklāju vilnainiti,
Man iebira sidrabiņš.
Es nokalu zobeniņu
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu
Uz deviņi gabaliem.
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinim.
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izmazgāt.
-Meklē tādu attaciņu
Ar deviņi avotiem.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izkaltēt.
-Meklē tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltitēm.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos noglabāt.
Dieva dēla klētiņā,
Saules meitas pūriņā.
# 34043.08
Kalejs kala debesīs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltitiem burbuļiem.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtim iejādams,
Nosper zaļu ozolinu.
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Mazgā Māras upitē,
Kur deviņi avotini.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus žāvesim?
-Žāvē Māras dārziņā,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus rullesim?
-Rullē Māras rullitī,
Kur deviņas mangalites.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus glabasim?
-Glabā Māras šķirstinā,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus valkasim?
Valkā Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki.
# 34043.09
Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādiju?
Iestādiju dārzinā
Baltā smilšu kalninā.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarinim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintinu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintinu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Vella asinim.
Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, puisit, tāi upē,
Kur deviņas straumes skrien.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvē, puisit, tāi dārzā,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullē, puisit, tāi rullī,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkā, puisit, tāi dienā,
Kad deviņas saules spīd.
# 34043.10
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņā
Baltā smilkšu kalniņā.
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemē kāzas dzer.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājāt?
-Tev' dēliņ, atstājām
Mīļas Māras šūpulī.
Nebēdā tu, dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzēs,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, brāli, tāi upē,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltē, brāli, tāi liepā,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullē, brāli, tāis rullēs,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabā, brāli, tai lādē,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es viņus novalkašu?
-Valkā, brāli, tāi dienā,
Kad tu ņemsi līgaviņu.
# 34043.11
Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Augsta kalna galiņā,
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapāt.-
Sakapaju Judu māti
Deviņos gabalos,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinim.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tāi upē izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvešu?
-Tāi dārzā izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Tāi rullī sarullesi,
Kur deviņas rulletajas,
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Tāi skapī paglabasi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.
# 34043.12
Man bij viena Turku pupa,
To stādiju kalniņā.
Man izauga gara pupa
Līdz pašāmi debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu melnu Velnu
Pašā pupas galotnē.
Es to Velnu sakapaju
Deviņosi gabalos.
Apskrej mani zīžu svārki
Ar tām Velna asinim.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izmazgašu?
- Tāi upē izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
- Tāi dārzā izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
# 34043.13
Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos (precibās)
Pa vārtiem iejādams
Nosper zelta ozoliņu.
Apšķīst mani brūni svārki
Ar ozola asinim.
Saki man, mīļā Māra,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, puisi, tāi upē,
Kur deviņas straumes tek;
Devitā straumitē,
Tur tu viņus izmazgasi.
-Saki man, mīļā Māra,
Kur es viņus izžāvešu?
-Žāvē, puisi, tāi dārzā,
Kur deviņas saules spīd.
Saki man, mīļā Māra,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabā, puisi, tāi šķirstā,
Kur deviņas atslēdziņas.
# 34043.14
Mēnestiņis nakti brauca,
Es Mēneša ormanitis.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mēteliti,
Savu zvaigžņu mēteliti,
Sešu zaru zobentiņu.
Sakapaju Jodu māti
Deviņos gabalos;
Nošļāc manus brūnus svārkus
Jodu mātes aseņiem.
Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklē tādu avotiņu,
Kur deviņas upes tek.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izžāvešu?
-Meklē tādu ozoliņu,
Kam deviņi pazariši.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklē tādu māmuļiti,
Kam deviņas rulletajas,
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklē tādu glāza skapi,
Kam deviņas atslēdziņas.
# 34043.15
Ņemsim, brāļi, drošu sirdi,
Kaldinasim zobentiņus,
Iesim tad uz Jūdu zemi,
Jūdu dēlus kapadami.
Jūdu dēlus kapajot,
Apšķīst mani brūni svārki,
Apšķīst mani brūni svārki,
Ar tām Jūdu asinim.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus izmazgašu?
Pate Laime parādija
Ziepupiti lejiņā.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus izkaltešu?
Pate Laime parādija
Zelta šņori dārziņā.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus sarullešu?
Pate Laime parādija
Zelta rulli kambarī,
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus paglabašu?
Pate Laime parādija
Zelta skapi klētiņā.
# 34043.16
Sakapaju vecu Vellu
Deviņosi gabalos;
Noskrien mani brūni svārki
Veca Vella asinim.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgašu?
- Meklē tādu strauju upi,
Kur deviņas straumes tek.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvešu?
- Meklē tādu rožu dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus sarullešu?
- Meklē tādu ruļļu koku,
Kam deviņas vangalites.
-Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus paglabašu?
- Meklē tādu mātes meitu,
Kam deviņi pūri bij,
Kam deviņi pūri bij,
Deviņām atslēgām.
# 34043.17
Saule meitu audzinaja,
Solij' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva Mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nosper zaļu ozoliņu.
Apbierst Māras villainite
Ar ozola zīlitēm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgāt?
-Mazgā, Māra, tēi upēi,
Kur deviņas atteciņas.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudēt?
-Izžaud, Māra, tāi liepāi,
Kur deviņi atvasiši.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullēt?
-Rullē, Māra, tēi rullēi,
Kur deviņi rulles koki.
# 34043.18
Saule, meitu izdevusi,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkoniņis izjādamis
Nosper zaļu ozoliņu.
Apšķīst manas villainites
Ar ozola asinim.
Zini, Dievis, mīļa Māra,
Kur es baltas izmazgašu.
-Meklē tādu avotiņu (ezeriņu)
Deviņām attekām,
Devitā attekā
Tur tu baltas izmazgasi.
-Zini, Dievis, mīļa Māra,
Kur es sausas izžaudešu.
-Meklē tādu ābeliti
Deviņiem pazariem.
Devitā pazarī
Tur tās sausas izžaudesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māra,
Kur es gludas sarullešu.
-Meklē tādu liepas rulli (galdu)
Deviņiem vangaļiem,
Devitā vangalī
Tur tu gludas sarullesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māra,
Kur tās baltas paglabašu.
-Meklē tādu liepas lādi
Deviņām atslēgām,
Apš devitas atslēdziņas
Tur tu baltas paglabasi.
# 34043.19
Zirgi zviedz, Jodi brauc
Tumšajā naksniņā;
Upe tek dzirkstidama,
Es stāveju maliņā,
Es stāveju maliņā
Ar aso zobentiņu,
Ar aso zobentiņu
Jodu mātes gaididams.
Es sacirtu Jodu māti
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Jodu asinim.
Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izskalošu?
-Meklē tādu ezeriņu
Deviņāmi iztekām.
-Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklē tādu ozoliņu
Deviņiemi žuburiem.
-Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklē tādu ruļļa koku
Deviņiemi vilcejiem.
-Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklē tādu šķirsta vāku
Deviņāmi atslēgām.
# 34043.20
Zirgi zviedza, Velni brauca,
Straujupite dzirksteleja;
Dieviņš stāvi pie upites,
Apjozies zobeniņu.
# 34043.21
Zirgi zviedza, Velni brauca,
Upit' tecej' čurkstedama;
Es stāveju maliņā
Zobiniņu rociņā.
Es sacirtu Velnam galvu
Deviņos gabalos;
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinim.
Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgašu?
-Ej, puisiti, tur mazgāt,
Kur deviņas upes tek.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvešu?
-Ej, puisiti, tur žāvēt,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus noglabašu?
-Ej, puisiti, tur glabāt
Aiz deviņām atslēgām.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus novalkašu?
Ej, puisiti, kariņā,
Tur tu viņus novalkasi,
Tur tu viņus novalkasi,
Tālus (Garus) ceļus staigadams,
Tālus (Garus) ceļus staigadams,
Grūtus darbus strādadams.
# 34043.22
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dieviņam kāzas dzēra.
Pērkoniņis izjādamis
Sasper zaļu ozoliņu;
Apšķiež manu villainiti
Ar ozola asinim.
Vai, Dieviņ, mīļa Māra,
Kur es baltu izmazgašu?
-Meklē tādu avotiņu
Deviņām attekām.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māra,
Kur es sausu izžaudešu?
-Meklē tādu ozoliņu
Deviņiem pazariem.
# 34043.23
Tupu, tupu, rāpu, rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādij' vienu baltu pupu
Pašā kalna galiņā.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzer.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņos,
Pa vārtiem iejādams,
Nosper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinim.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es tos izmazgašu?
-Mazgā Māras upitē,
Kur deviņi avotiņi.
# 34043.24
Velni brauca par jūriņu,
Ņiedres vien šķorstijās;
Es stāveju maliņā
Ar aso zobentiņu.
# 34044.00
Es atradu Turku pupu,
Mātes gultu taisidama;
Es iesēju Turku pupu
Baltajā smiltszemē.
Ta izauga tiev' un gara
Līdz pašāmi debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem,
Es redzeju Dieva dēlu,
Segloj' bēru kumeliņu:
Dieva dēls medit gāja
Sudrabiņa sunišiem.
# 34045.00
Man bij viena balta pupa,
Nezinaju kur stādit.
Stādiš' rožu dārziņāi
Apakš rožu lapiņām.
Man izauga liela pupa
Līdz pašāmi debesimi.
Es uzkāpu debesīse
Par pupiņas zariņiemi.
Es redzeju Dieva dēlu
Miglienāji zvejojami:
Vara laiva, zelta tīklis,
Dimantiņa zēģelite.
# 34045.01
Man bij viena Turku pupa,
Nezinaju kur stādit;
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Man uzauga Turku pupa
Līdz pašāmi debesim;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas pākstitēm.
Es redzeju jūriņāi
Dieva dēlu zvejojot:
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabota zēģelite.
# 34046.00
Man bij viena balta (Turku pupa)
Kur es viņu iestādišu?
Stādij' rožu dārziņāi
Baltajāi smiltiņā.
Ta uzauga kupla, gara
Līdz pašami debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem,
Es redzeju Dieva dēlus
Kumeliņus seglojot.
Kur tu jāji, Dieva dēls,
Kumeliņu apseglojis?
-Jāšu sievas lūkoties,
Saules meitas precibās.
# 34047.00
Man bij viena balta roze,
Nezinaju kur stādit.
To stādiju jūrmalēi,
Jūras smilkšu kalniņāi.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašiem debešiem.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņim,
Es redzeju Dieva dēlu
Mellu ziergu sedlojam,
Mellu ziergu sedlojam,
Jājam sievas lūkoties.
Izjādamis, pārjādamis
Sasper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama;
Cetortāi gadiņāi
Uzjem pašu galokniti.
# 34047.01
Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos;
Pie vārtiem dajādams,
Nosper zelta ozoliņu.
# 34047.02
Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšos;
Nojādams, atjādams
Nosper zelta ozoliņu.
Sērdienite gauži raud
Zelta zarus lasidama.
Salasijse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu.
Visi kungi brīnejās:
Kur tu tādu kaldinaji?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldinaju.
Visi kungi brīnejās:
Kā tu tiki Vāczemēi?
Aizjūdzu Saules zirgus
Zaļa vara kamanās.
Piekūst mani Saules zirgi,
Sadilst vara kamaniņas.
# 34047.03
Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākstos.
Pa vārtiemi iejājoti
Nosper zelta ābeliti.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
# 34047.04
Mēness savas zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā.
Ira visas vakarā,
Ausekliša vien nebija.
Auseklitis aizteceja
Pār jūriņu Vāczemē,
Pār jūriņu Vāczemē
Saules meitas lūkoties.-
Saule, meitu izdevuse,
Lūdz pērkoni vedejos.
Pērkoniņš aiziedams,
Sasper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
Visus zarus salasija,
Galotnites vien nevaid.
Ceturtā gadiņā
Atrod pašu galotniti,
Atrod pašu galotniti
Aiz kalniņa lejiņā.
# 34047.05
Mēnesitis zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā,
Visas bija vakarā,
Ausekliša vien nebij.
Auseklitis azteceja,
Saules meitas kāzas dzert.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedibās.
Pa vārtiemi iejājoti,
Nosper zelta ābeliti.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta ziedus lasidama.
# 34047.06
Pērkonam trekni ziergi,
Tas var jāti vedibās.
Izjādamis, pārjādamis
Sasper zelta ozoliņu,
Sasper zelta ozoliņu
Deviņos gabalos.
Saulit' lasa raudadama
Zeltozola šķēpelites.
# 34047.07
Pērkons brauca pār debesi,
Bārgus vārdus runadams,
Bārgus vārdus runadams,
Dzelžu rīksti ciladams.
Pie vārtiem piebraukdams,
Nosper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus bārenite
Raud, zariņus lasidama
Neraud' gauži, bārenite,
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Zelta zarus salasit.
# 34047.08
Pērkons brauca pār debesi,
Nosper zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasidama.
Neraud' gauži, Saules meita,
Es līdzešu salasit.
# 34047.09
Pērkons jāja ar zibeni
Saules meitas precibās.
Aizjādams, pārjādams
Sasper zelta ozoliņu.
Sērdienite gauži raud,
Zelta zarus lasidama.
Salasijse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu.
Nopinuse vainadziņu,
Uzliek sev galviņā,
Uzlikuse galviņā,
Ta aizgāja Vāczemē.
Visi kungi brīnijās:
Kur tu tādu kroni ņēmi?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
# 34047.10
Pērkons rūca, zibineja,
Sasper zelta ozoliņu;
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
# 34047.11
Trīs gadiņi Pērkons rūca,
Nosper zaļu ozoliņu;
Trīs gadiņi Saule raud,
Ozol' zarus lasidama.
Klusi, Saule, ko tu raudi?
Es līdzešu salasit.
# 34047.12
Saule, meitu izdodama,
Lūdz Pērkonu panākstos.
Pērkoniņis izjādamis
Sasper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
# 34047.13
Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkons nāca bārdamies,
Kam dod meitu Ausekļam.
Aizjādams viņš nospēra
Divi zelta ozoliņi.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta zarus lasidama.
# 34047.14
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šīj zemē;
Dieva dēli līdzi jāja,
Lūdz Pērkonu panākstos.
Pērkonitis izjādamis
Nosper kuplu ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud
Pēc ta kupla ozoliņa.
# 34047.15
Saule veda vedekliņu,
Pērkons gāja panāksņos.
Pa vārtiem iejādams,
Sasper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
# 34047.16
Stādij' vienu baltu pupu
Baltā smilšu kalniņā;
Ta uzauga tieva gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur redzeju Dieva dēlus,
Kumeliņus seglojot.
Labu rītu, Dieva dēli,
Redzejāt tēvu, māti?
-Tēvs, māmiņa Vāczemē
Saules meitai kāzas dzer.
Ausekls ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedibās;
Pa vārtiem iejājot,
Nosper zelta ābeliti.
Saules meita gauži raud,
Zeltābolus lasidama.
# 34047.17
Visas zvaigznes izskaitiju,
Ausekliša vien nevaida.
Auseklits aizteceja
Saules meitas lūkatos.
Pērkons brauca pa debesim,
Ar Sauliti bārdamies:
Saule viņu neklausija,
Izdev' meitu Ausekļam.
Pērkons, Saulei tītidams,
Nosper zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasidama.
Visus zarus salasija,
Galotnites vien nevaida.
Ceturtā gadiņā
Dabuj' pašu galotniti.
7.6. "Mātes". ( 34048 - 34058)
# 34048.00
Krūmu māte, Mežu māte,
Gani manas avetiņas;
Kad es iešu tautiņās,
Ik pie krūma ziedu metu.
# 34049.00
Apsagrieza Vēja māte,
I vienadi, i otradi,
Dieva namu slaucidama,
Mēnestiņa istabiņu.
# 34050.00
Ej gulēt, Vēja māte,
Neklabini nama durvis:
Mana veca māmulite
Namā gul launadziņu.
# 34051.00
Ej gulātu, Vēju māte,
Napyut ilgi vokorā;
Cāluses reiteņā,
Slauki Diva pagalmeņu.
# 34052.00
Vēja māte, Vēja māte,
Aiztais' savas nama durvis,
Lai nedzird sētiņāje
Tavus dēlus baramies.
# 34053.00
Vēja māte, Vēja māte,
Vaj galviņa tev nesāp?
Vaj galviņa tev nesāp,
Visu mūžu vējojot?
# 34054.00
Es atradu Velna māti
Dieva māti kaudamos;
Es nocirtu Velna māti
Ar aso zobeniņ'.
# 34055.00
Es redzeju Velna māti
Ozolā kūkojam:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Visi pieci guni šķīla.
# 34055.01
Es redzeju Vella māti
Ābelē kokledamu:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Pieci uguns dzirkstelites.
# 34056.00
Lai bēdaja Velns par Velnu,
Es par Velnu nebēdaju,
Es saminu Velna māti
Zem kumeļa kājiņām.
# 34057.00
Nu var ieti tumšu nakti,
Nu nav Velnu šāi zemē:
Vēja māte apēduse
Velna māti launagā.
# 34058.00
Lai bagata, kas bagata,
Ceļa māte, ta bagata:
Tur teceja dien' un nakti
Dzelžu kalti ritentiņi,
Dzelžu kalti ritentiņi,
Pakavoti kumeliņi.
# 34058.01
Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte, ta bagāta:
Kuru dienu neteceja
Dzelžiem kalti riteniši?
# 34058.02
Lai bagata, kas bagata,
Ceļa māte, ta bagata:
Tur tek dienu, tur naksniņu
Dzelžiem kalti kumeliņi.
# 34058.03
Lai bagata, kas bagata,
Ceļa mala, ta bagata:
Tur teceja dien' un nakti
Dzelzim kalti kumeliņi.
# 34058.04
Lai bagata, kas bagata,
Ceļa mala ta bagata:
Ceļmalā baltābuls,
Sirmi, bēri kumeliņi.
# 34058.05
Lai bagata, kas bagata,
Ceļa mala ta bagata:
Tur teceja dienu, nakti
Dzelzēm kalti ritentiņi,
Dzelzēm kalti ritentiņi,
Sasprendzeti kumeliņi.
# 34058.06
Šis bagats, tis bagats
Ceļa māte jo bagata:
Tur teceja dienu, nakti
Dzelziem kalti kumeliņi.
# 34059.00
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Es gribeju vienu raut,
Visas bira skanedamas.
# 34060.00
Brauc projam, Laumes meita,
Tev iejūgts kumeliņš:
Vella vīta tev grožiņa,
Zalkša pīta pātedziņa.
# 34060.01
Brauc projam, Lom's meit',
Tauv' kumeļ sen iejūgt':
Mels krauklits kumeliņ,
Zalkš' pīt' vadale.
# 34061.00
Dievs, piedod meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Ne ta svin svētas dienas,
Ne ar piektus vakariņus.
# 34062.00
Drebi, drebi, apšu lap',
Kas jel tevi drebanē?
Svēt' mār' drebanē,
Kam nedev' naktes māj'.
# 34063.00
Es nocirtu melnu čūsku
Ar sudraba zobentiņu;
Nu uzkāpu kalniņā,
Zobentiņa spodrināt.
# 34064.00
Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Ka tas gāja skanedams
Pa zariņu zariņiem.
# 34064.01
Es iemetu zelta riekstu
Sudrabiņa ozolā;
Tas nokrita skanedams
Pa zariņu zariņiem.
# 34064.02
Es pārsvīžu zalta zērni
Par sudobra ozuļeņu;
Jis nugāja skanādams
Par visīm zareņīm.
# 34064.03
Es pārsviedu zelta zirni
Par sidraba ozolin',
Lai tas skrēja skanedams
Pa zarinu zarinim.
# 34065.00
Es uzgāju ganidama
Birzē zaļu ozoliņu:
Zelta zari, zīžu lapas,
Vidū saule laistijās.
# 34065.01
Div' dieniņas ganos gāju,
Neko labu neuzgāju;
Vel izgāju trešu dienu,
Uzgāj' zaļu ozoliņu:
Zīžu lapas, zelta zari,
Vidū saule laistijās.
# 34065.02
Es uzgāju ganidams
Birzē kuplu ozoliņu:
Vidū saule laistijās
Sidrabiņa stariņiem,
Pazariši karajās
Zeltitiem vizuļiem.
# 34066.00
Es uzgāju ganidama
Brīnum skaistu ozoliņu:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.01
Bērziņš auga uz akmeņa
Liela ceļa maliņā:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.02
Bij dzirdets, neredzets
Tik vendigs ozoliņš:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.03
Bej' gājuse, naizgāju
Tik āriska ōzōliņa:
Dzelža saknes, vara zori
Rōbainām lapiņām.
# 34066.04
Brīžam laiku es apgāju
Ārišku ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa ziediņiem.
# 34066.05
Es nebiju atraduse
Tik dižana ozoliņa:
Vara saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.06
Es redzeju bērzu birzi
Uz ezera līgojot:
Vara saknes, zelta zari
Sidrabiņa lapiņām.
# 34066.07
Es uzaugu, neredzeju
Tādu daiļu ozoliņu:
Dzelzu saknes, vara zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.08
Es uzgāju ganidama
Birzē zaļu ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.09
Es uzgāju ganidama
Dižan daiļu ozoliņu:
Vara sakne, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.10
Jūs, meitiņas, nezinat,
Kāda puķe dārzā aug:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.11
Kuplis auga ozoliņš
Bāleliņa tīrumā:
Zelta zari, zīda lapas,
Sudrabiņa ziedi zied.
# 34066.12
Kur tu augi, daiļš ozols,
Ka es tevis neredzeju?
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.13
Nekur bija tādi koki,
Kādi bija Vāczemē:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.14
Ozols auga kalniņā
Kā mērenis muiženieks:
Vara saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34066.15
Sen dzirdeju, nu redzeju,
Rigā zaļu ozoliņu:
Vara saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
# 34072.01
Malu, malu tabacinas,
Kūķits milnas galiņā.
Es dziedaju dziedamo,
Kūķits vilka velkamo.
# 34073.00
Man bij melnis kumeliņs,
Es par Velnu nebēdē;
Laižu savu kumeliņu,
Velns paliek raugoties.
# 34074.00
Pūķis vilka rudzu sieku
Par bāliņa pagalmiņu.
Ņem, brāliti, krusta koku,
Dzen to Pūķi atpakaļ.
# 34075.00
Sajāja bramaņi
Augstajā kalnā,
Sakāra zobenus
Svētajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galā
Deviņi ziedi,
Ik zieda galā
Deviņas ogas.
# 34076.00
Zelta gailis purvā dzied
Sudrabiņa laktiņā;
Sērdienite purvā vērpj,
Niedru skalus dedzinaja.
Pate sēd līdz mežam,
Vaiņags meža galiņā.
# 34077.00
Sirdigam cilvekam
Ellē laba dzīvošana:
Tur dziedaja zelta gaiļi,
Rej sidraba kuceniņi.
# 34077.01
Bagatam saimniekam
Ellē laba dzīgošan':
Tur dziedaja melli gaiļi
Ar sidraba kājinām.
# 34078.00
Tumsenica, Mēnesnica[?],
Kas tev daļas ar maniem?
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu sega mugurā.
# 34079.00
Tumsaunica, Naktiniece,
Kas tev darba ar manim?
Jūrmalā sausa egle,
Ta bij tava naidenica.
# 34079.01
Timsiniece, Timsiniece,
Vaj es tava naidiniece?
Jūrmalā sausa egle,
Ta ir tava naidiniece.
# 34080.00
Timsenice, Naksnenice,
Labu vīru nemaitā,
Labu vīru nemaitaji,
Laba vīra kumeliņu!
# 34081.00
Tumsaliņa, Naktaliņa
Traucē manu kumeliņu.
Sauseglite ceļmalā,
Traucē pašu Naktaliņu!
# 34108.01
Sarkanmelna upe tek,
Burbulišus mētadama;
Tur sarkana jumpraviņa
Brien pa vidu domadama.
Brien malā, aizliec spieķi,
Lai upite vairs netek!
# 34109.00
Avotā guni kūru,
Caur akmeni dūmi kūp;
Caur mēnesi diegu vēru,
Tur zied zelta pureniņi.
# 34110.00
Balta kaza sāli grūda,
Uz akmeņa tupedama;
Dieviņš brauca uz kalniņa,
Odžu grožus rociņā.
Dzīsti, dzīsti, repi, repi
Sarkans kucens augstā kalnā.
# 34111.00
Dzelzim dzimu, dzelzim augu,
Dzelzim savas kājas āvu.
Manas miesas, mani kauli,
Tinaties pakulās,
Lai nelien svina lode,
Ne tērauda zobentiņš.
Dieva dotu ciri cirtu
Pelekā akmenī;
No akmeņa taukus ņēmu,
Smērej' savu augumiņu.
Dzelzu pirti kurinaju
Tēraudiņa skaidiņām,
Dzelzu slotu sutinaju,
Lai perās tas puisits,
Kam tērauda kažocits.
Man kažoka nav.
# 34112.00
Dzer, puisit, alu,
Dzer, cik tev tīk.
Tīk mani ņemt?
Ja tu mani neņemsi,
Tu pieminesi:
Es tevi piesiešu
Pie sētas mieta.
Nodilsti, nonīksti
Kā sētas mietiņš!
Mūžam paliksi
Bez līgaviņas.
# 34113.00
Dzīrās mani samaitāt,
Dzīrās manu kumeliņu.
Izskait' zvaigznes debesīs,
Izlauz celmus ceļmalā,
Tad tu mani samaitasi,
Tad tu manu kumeliņu.
# 34114.00
Es aizkūru dzelzu pirti
Ar ozola dēlišiem;
Tas lai iet tāi pirtī,
Kam tērauda kažociņš.
# 34115.00
Es izvilku zīda diegu
Caur greizaju ozoliņu.
Iesim, meitas, skatities,
Kas zīdiņa galiņāi.
Jauni puiši dančus veda
Tāi zīdiņa galiņāi.
# 34116.00
Es nošāvu šāvienī
Pieci pāri žagatiņu;
Es izgrūžu Velna māti
Pa mazām durvtiņām.
# 34117.00
Es nocirtu melnu čūsku,
Kumeļā sēdedams;
Čūskai bija samta svārki,
Man sudraba zobeniņš.
# 34118.00
Es pārjāju akmens tiltu
Ar tērauda kumeliņu;
Priekšā guns, pakaļā,
Vidū manis augumiņš.
# 34119.00
Es par velnu nebēdaju,
Es velnam vārdu zinu:
Velna tēvis Indriķitis,
Velna māte Margrietiņa.
# 34119.01
Es par mēri nebēdaju,
Mēram vārdu i zinaju:
Pats mērits Indriķits,
Mēra māte Madaļiņa.
# 34119.02
Ko var velns man darit?
Es velnam vārdu zinu:
Pats velniņš Indriķits,
Velna māte Madaliņa.
# 34120.00
Es piedzimu dzelža vīrs
No tērauda māmuliņas,
Es izdzinu velna māti
Pa mazām durtiņām.
# 34120.01
Es bij' dzelza cilveciņš,
Man tērauda dvēselite,
Es iztriekšu velna māti
Pa mazām durtiņām.
# 34120.02
Es piedzimu dzelža bērns
No tērauda māmuliņas,
Es apģērbu dzelža svīti,
Tēraudiņa kažociņu.
Es aizgāju uz tīreli
Ar ziemeli spēleties;
Lieli kungi, mazi kungi
Pa malām noglūneja.
Es izdzinu velna māti
Pa mazām dortņām.
# 34120.03
Es piedzimu dzelzu vīrs,
Man tērauda māmuliņa,
Es vareju veln' izsviest
Par mazām durvtiņām.
# 34121.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Netin spoles vakarā,
Netin spoles vakarā,
Nededz skalam abi gali:
Tad tu slima negulesi,
Nekad drudzis nekratis.
# 34122.00
Es saminu velnam galvu
Zem kumeļa kājiņām;
Velna galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
# 34123.00
Kāpu, kāpu kalniņā,
Kāja slīd lejiņā;
Visu mūžu nagus griezu,
Zemē metu, neglabaju.
# 34124.00
Kauj karā, mirst mērī,
Es palieku liekamo;
Man galviņa dzelžiem kalta,
Tēraudiņa odereta.
# 34125.00
Ko Jodis man padar?
Es pats Jod' meisteris.
Es nošāv' Jod' bērn'
Trej' celm' starpiņēi.
# 34126.00
Krustam situ vara pīcku
Uz peleku akmentiņu,
Lai tā rūc tautu dēls,
Kā peleks akmentiņš.
# 34127.00
Kuplis auga ozoliņš
Dieva nama galiņē;
Sper pērkons, rīb zemiņ',
Ne lapiņa nedrebeja.
# 34128.00
Kuries, mans uguntiņš,
Es tev došu baltu vistu,
Es tev došu baltu vistu
Ar visiem cālišiem.
# 34128.01
Dedzi, dedzi, uguntiņi,
Tu nezini, ko es došu:
Es tev došu baltu vistu
Ar visiemi cālišiem.
# 34129.00
Labak lauzu alkšņa rīksti,
Ne kā bērza galoksniņu:
Alkšņa rīkste man nekait,
Bērzgaliņš māmiņai.
# 34130.00
Lai bij laikis kāds būdamis,
Es kadega ēniņāi:
Kadegam, sērmokšļam
Krustiņš ogas galiņā.
# 34131.00
Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam stipri vārdi:
Daugaviņu notureju,
Mietu dūru vidiņā.
# 34131.01
Šam bij vārdi, tam bij vārdi,
Man patiesu stipri vārdi:
Dūru mietu Daugavā,
Aptureju ūdentiņu.
# 34132.00
Līku loku upe tek
No kalniņa lejiņā;
Aizteceja mīļa Māra,
Satureja straujupiti.
# 34133.00
Maļu, maļu, ko es maļu,
Sava vīra bikses maļu,
Lai griežās mans vīriņš
Kā auziņu sēnuliņa.
# 34134.00
Maļu maļu, ko es maļu?
Sava vīra bikses maļu,
Lai vīriņis atsagrieze,
Kā saulite debesīs.
# 34135.00
Mana māte citas sievas
Vībotnēm izārsteja;
Treji pieci vakariņi
Vībotnites sutinaja.
# 34136.00
Melni kraukļi gaisā skrēja,
Melnas asnis laistidami;
Tēvs aizslēdza vara vārtus,
Man pilite neizkrita.
# 34136.01
Mallni kraukļi gaisu skrā,
Malnu asni laisteidami.
Saveram vara vārt's,
Lai laseite naikreit.
# 34137.00
Melns krauklitis gaisā skrēja,
Asentiņu upe tek;
Te atnāca svēta Māra,
Asiņ' upi notureja.
# 34138.00
Muļķe bija, muļķe bija
Vecā brāļa līgaviņa:
Noslaucija maizei gausu
Pa galdiņa galiņu.
# 34139.00
Nenāc, mērit,
Pie munu vārtu,
Div' melni suņi,
Div' melni kaķi,
Tie tevi ēdis,
Tie tevi plēsis,
Tie tevi dzīs pa
Dziniena galam.
# 34140.00
Nesukaju piektdien galvu,
Ne bez saules vakarā;
Es nespēru kājām suni,
Ne degošu pagaliti.
# 34140.01
Es bij' laba mātes meita,
Bij' godigi uzauguse:
Piektdien galvas nesukaju,
Ne bez saules vakarā;
Ne suniša kājām spēru,
Ne degošas pagalites.
# 34141.00
No Dieviņa izlūdzos
Ķenkaraiņu kuceniņu,
Norīdiju Mēra māti
Ar dujiem bērniņiem.
# 34142.00
No Dieviņa ratus ņēmu
Tumsā braukt sētiņāi.
Klusu tek Dieva rati,
Nedzird Joda kuceniņi.
# 34142.01
No Dieviņa ratus ņēmu,
Tumsā braucu sētiņā.
Klusu tek Dieva rati,
Lai nedzird ļauni ļaudis.
# 34142.02
Tumsā braucu vakarā,
No Dieviņa ratus pirku;
Dieva rati nečīksteja,
Joda suņi nedzirdeja.
# 34142.03
Tumsā braucu vokorā,
Nu Diveņa ratys jamu;
Klusu tak Diva roti,
Juda suņi napajuta.
# 34142.04
Tumsā braucu vakarā,
No Dieviņa ratu prasu;
Klusu tek Dieva rati,
Lai nejuta Jodu suņi.
# 34143.00
Paldies, paldies
Pirtiņas būvmaņam,
Krāsniņas mūrniekam!
Paldies, paldies
Malciņas cirtejam,
Krāsniņas kūrejam!
Paldies, paldies
Ūdentiņ' nesejam,
Slotiņas sējejam!
Paldies, paldies
Kausiņa drāzejam,
Siltuma metejam!
Paldies, paldies!
Lai viņu skauģis
Aiz purviem, aiz mežiem,
Aiz greizām apsēm
Pie vilkiem, pie lāčiem,
Pie sila bubuļiem
Trīsdeviņus gadus
Slotas, lāvas neredzetu!
Paldies, paldies!
# 34144.00
Par kaķiti adatiņu,
Par suniti sāls saujiņu,
Tā dziedaja veci ļaudis,
Tā ir mana līgaviņa.
# 34145.00
Piektdien matus nesukaju,
Ne bez saules vakarā:
Piektdien Māra sukajās,
Noiet saule, noiet mati.
# 34146.00
Peries, Laimiņa,
Pirtiņā
Zelta slotām
Sudraba lapām!
# 34147.00
Sausi koki, zaļi koki,
Visi trūka gabalos,
Pušu plīsa smilšu kalni,
Akmiņiem dancojot.
# 34148.00
Šāva mani, dūra mani,
Bet es nieka nebēdaju,
Izput tavi šāvumiņi,
Nolūzt tavi duramie.
# 34149.00
Šo vecami tēvainim
Pērkon' lode azotē,
Tas vareja sāpes dzēsti,
Dievvārdiņus runadams.
# 34150.00
Šo vecami tēvainim,
Tam Pērkona dzenamais,
Tas vareja skauģus dzīti
Pašā pekles dibinā.
# 34151.00
Sit ausīs spindzele,
Sauc mani veļās (veļos).
Ej pati veļās (veļos),
Man basas kājiņas.
Kreisā, labā,
Labā, kreisā!
# 34152.00
Sita man, dūra man
Kā ozola bluķitim.
Mana miesa, mani kauli,
Tinaties pakulās.
# 34153.00
Sita mani, dūra mani
Kā ozola bluķeniņu;
Neiesita, neiedūra,
Kā tērauda gabalā.
# 34154.00
Sita mani, kava mani
Kā ozolu ceļmalā;
Bija man koka sirds,
Tēraudiņa dvēselite.
# 34155.00
Strauja tek Daugaviņa,
Ka nevar noturēt.
Stiepu zaļu dzīpuriņu,
Notureju Daugaviņu.
# 34156.00
Sūrums ārā,
Saldums iekšā!
Pats sēž vietā,
Pātaga rokā.
# 34157.00
Taisni koki, līki koki,
Taisaties, ragaviņas!
Lai nokalta ta druviņa,
Tās druviņas arajiņš!
# 34158.00
Trim kārtām jostu jozu
Ap resnaju ozoliņu;
Cirta čūska, dzēla bite,
Ne lapiņa nedrebeja.
# 34158.01
Apjožam zelta jostu
Šim resnam ozolam.
Cirta čūska, dzēle bite,
Ne lapiņa nenokrita.
# 34158.02
Resnajam ozolam
Trim kārtām zelta josta.
Čūska cirta, bite dzēla,
Ne lapiņa nedrebeja.
# 34159.00
Trim kārtām zelta josta
Ap resno ozoliņu,
Ne tam līda svina lode,
Ne tērauda zobeniņis.
# 34159.01
Ap resno ozoliņu
Trim kārtām zelta josta;
Ne tam līda svina lode,
Ne tērauda zobentiņš.
# 34159.02
Trejām kārtām zalta josta
Ap rasno ozuļeņu;
Ni tur ļeida svyna lude,
Ni tārauda zubiņeņš.
# 34159.03
Trim kārtām zida jōsta
Ap tu munu bāeleliņu.
Nij tur līda svina lōede,
Nij tārauda zōebentiš.
# 34160.00
Vakar vežu baltu kazu
Ap zaļo priedulaju;
Šodien sniga balti sniegi
Kā baltās gaigaliņas.
# 34161.00
Velns kārklosi lūkus plēsa,
Dzīras mani sasaistit.
Sasien, velns, savu sievu,
Savu tēvu, māmuliņu!
# 34162.00
Vecais tēvs namā sēd,
Dzelzu ķūze rociņā,
Aven' galva katlā vire,
Lediem kūre uguntiņu.
# 34163.00
Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām;
Ar Dieviņa palīdzibu
Visiem gribu cauri tikt.
# 34163.01
To zin Dievis, debess tēvis,
Kā pā(r)iešu sētiņāi!
Vise zeme adatām,
Mežu gali ugunēm.
# 34163.02
Visi meži jumtiem jumti,
Visi slēgti atslēgām.
Kad Dieviņis palīdzēs,
Es visiem cauri tikšu.
# 34163.03
Visi ceļi ugunēm,
Visi meži atslēgām.
Ja Dieviņš palīdzēs,
Es būš' (grib') tiem cauri tikt.
# 34164.00
Ciema meitas zeltenites
Matu galus svilinaja,
Matu galus svilinaja,
Tupelišus lasidamas.
9. Šis tas. ( 34165 - 34378)
# 34165.00
Vai, Dieviņ, galva sāp,
Spiež man plāna cepurite;
Kā nespieda kumeļami
Treju stangu iemauktiņi?
# 34166.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Saule kāpj mugurā!
Gan sēdetu ēniņā,
Kas ēnā maizi dos?
# 34167.00
Ai, Dieviņ, redz tu mani
Tik patiesi dzīvajot,
Es otram žēl nedaru
Nevienā vietiņā.
# 34168.00
Ai, meliti, nemelo,
Es dzirdeju, tu meloji,
Tu saciji, raudavite
Ar četrām kājiņām.
# 34168.01
Mele, mele, tautu meita,
Nu pieķēru melojot:
Viņa teica, raudevite
Ar četrām kājiņām.
# 34169.00
Ai, Žīdin mellbārditi,
Tavu saldu tabacinu!
Vienu reizi nosašņaucu,
Visas bikses notrīceja.
# 34169.01
Žīdiņ, Žīdiņ melbārditi,
Tava salda tabaciņa!
Divi reizas nošņaucos,
Visi plauši noskaneja.
# 34170.00
Ai, Žīdiņi Žagariņi
Kur ta tava dvēselite?
Dvēselite Žagaros
Pie citiem Žīdiņiem.
# 34171.00
Ak tu veca raganiņa,
Kam tu kāpi ābelē?
Ābelei asi zari,
Pārplēš tavu rinduciņu.
# 34172.00
Ei, vecais, ei, vecais,
Tava kule izkratita:
Seši bija kukuliši,
Pieci vien palikuši.
# 34173.00
Ai, vacais, tāvaiņeit,
Tev naudiņa, man maciņš;
Kur naudiņis dabudams,
Met munā maciņā.
# 34174.00
Aiz jūriņas lieli kalni,
Tur sarkanas ogas aug;
Mēs bāliņi bandinieki
Pirksim vienu gabaliņu.
# 34175.00
Aiza rallā,
Trīs diķi makā!
Tos man iedeva
Vecais žāģeris,
Es viņam līdzeju
Trīs dienas zāgāt.
# 34176.00
Alkšņa koka mucu taisu,
Ta nekalta saulitē;
Ozoliņa namu daru,
Tas neskan klauvejot.
# 34177.00
Appodziņas villu kasa
Gaujas egles virsaunē (galiņā);
Šam sprodziņa, tam sprodziņa,
Man ar visu vāceliti.
# 34178.00
Atsēžosi zemitē
Pie labiem ļautiņiem,
Kozin man dalipis
Labu ļaužu labumiņš.
# 34178.01
Atsasēdu zemitē
Pie labiem ļautiņiem,
Koz' i man piedereja
Labu ļaužu valodiņa.
# 34179.00
Bija man, bija man,
Nu nevaid, nu nevaid;
Atkal būs, atkal būs,
Kad no Dieva nopelnišu!
# 34179.01
Beja man, beja man,
Nou navaide, nou navaide;
Otkan beus, otkan beus,
Ka' nu Diva nupelneišu.
# 34180.00
Bikses, manas ādas bikses,
Vēl man trejas mājās.
-Kad tev trejas mājās,
Kam tev manas kājās?
# 34180.01
Bikses, bikses kājā,
Vēl man treju mājā,
Kad tev treju mājā,
Kā tev (Kamdēļ) manas kājā?
# 34181.00
Dar', bāliņ, ļautiņiem,
Kā saulite, visiem līdz;
Līdzi šam, līdzi tam,
Līdz' savam naidniekam.
# 34182.00
Dievs dod man drīz uzaugt,
Es būt' Žīda līgaviņa:
Žīdam cimdi, Žīdam zeķes,
Žīdam grazni nēzdaudziņi.
