7. Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana. ( 32647 - 34082)
6.7. Ziemas svētki. ( 33246 - 33646)
6.7.4. Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas. ( 33554 - 33608)
# 33601.00
Sagāja brammaņi
Augstā kalnā,
Sasēja kumeļus
Pie svēta koka.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galāi
Deviņas lapas,
Ik lapas galāi
Deviņi ziedi,
Ik zieda galāi
Deviņas ogas.
# 33601.01
Sajāja bajāri
Augstā kalnā,
Sakāra zobenus
Sausā [?] kokā.
Sausajam kokam
Trīs vien zari,
Trīs vien zariņi,
Deviņas lapiņas.
# 33601.02
Sajāja vedeji
Augstā kalnā,
Sakāra zobiņus
Svētā kokā.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zaru galā
Deviņas lapas,
Ik lapu galā
Deviņi ziedi,
Ik ziedu galā
Deviņas ogas.
Atnāca bitite,
Atņēma vienu,
Aiznesa mīļ' Māras
Baznicā.
Vai, mīļa Māriņa,
Tev jauka dzīve:
Glāžu tavs namiņš,
Glāž' istabiņa,
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Zeltitu sieku
Mēsliņus nesa.
No tīra demanta
Šūpuli kāra,
Ielika kundziņu
Guletaju,
Pielika sulaini
Šūpataju.
Guli, guli kundziņi,
Sulainis šūpe.
Kur ņemšu kungam
Ac' ūdentiņu?
Sudraba kalnā
Zelt' avotā.
Kur ņemšu kungam
Slaukamu dvieli?
Mīļas Māras klētī
Rakstiti dvieļi.
# 33602.00
Sajāja tautiņas
Miglotu rītu,
Skrūzaini mati,
Bruņoti svārki,
Sudraba vītols
Aiz cepurītes.
Sēdēja māsiņa
Rozišu dārzā,
No rožu dārziņa
Dzīpuru klētē.
Atslēdza bāliņš
Ar zobentiņu.
Ej, mana māsiņa
Raudadama;
Es tev saciju,
Kam augi skaista,
Ik dienas balts kreklis,
Balt' snātenite,
Kurpites, zeķites
Kājiņā.
# 33602.01
Redzi, redzi, māsiņa,
Vaj es nesaciju,
Kam augi mīliga
Bāliņu zemē;
Bij ik dienas balts krekliņš,
Pirkti brunciši,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājās.
# 33602.02
Tec, tec, meitiņ,
Tec raudadama!
To es tev saciju,
Kam lepni staigā,
Ik dienas balts kreklis,
Raibs lindraciņš,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājā.
# 33603.00
Sasēda meitiņas
Liela gara rinda,
Tur vedu brāliti
Līgavas lūkot:
Lūkoji, brāliti,
Kura tev tika.
- Ko, māsa, lūkošu,
Izlasas vien.
- Ņem to pašu
Bajāra slaistu,
Bajāra slaistam
Dižs sudrabinis.
# 33603.01
Bāliņi, bāliņi,
Ņem līgaviņu!
- Kur ņems, māsiņa?
Atlasas vien ir.
- Ņem to pašu
Bajāra sliņķi,
Bajāra sliņķim
Daudz sudrabiņa.
# 33603.02
Sasēda meitiņu
Dižena rinda;
Ievedu brāliti
Lūkoties.
Ņem, mans brāliti,
Kura tev patīk.
- Ko ņemšu, māsiņa,
Izlasas vien.
- Ņem jel to pašu
Bajāra slaistu,
Bajāra slaistam
Daudz sudrabiņa.
- Kur likšu sudrabu,
Kad nava tikuma?
# 33603.03
Sasēda meitiņas
Rindiņā.
Atveda bāliņu
Lūkoties.
Lūkojies, bāliņ,
Kura tev patīk.
- Ko ņemšu, māsiņa,
Izlasas vien.
- Jāj, manu bāliņu,
Zītara zemē,
Zītara meitiņu
Lūkoties.
# 33604.00
Silta silta saulite
Kambara galā,
Nāc, mana māsiņa,
Sildities,
Nāc, mana māsiņa,
Sildities,
Es došu krēsliņu
Apsēsties.
# 33605.00
Tētele, memmele,
Ved kazu Rigā,
Pirc man lielo
Sudraba saktu!
Uzkāpšu kalnā,
Iesegšu krūtīs,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Lieli zirgi,
Neiešu kājām
Baznicā.
# 33605.01
Es biju lielā
Lielmaņu meita,
Man bija liela
Sudraba sakta.
Uzkāpu kalnā,
Atgriežu priekšu,
Lai nu skatās
Stārasta dēli.
# 33605.02
Es savai mātei
Vieniga meita,
Man māte iedeva
Melno vērsiti.
Pārdevu lielo
Melno vērsiti,
Nopirku lielo
Sudraba saktu.
Iespraudu krūtīs
Sudraba saktu,
Uzkāpu kalnā,
Lai puiši ierauga.
# 33605.03
Es tēva meitiņa,
Man zili svārki;
Uzkāpu kalnā,
Lai spiguļoja,
Lai nāca lūkoti
Vagares dēli.
# 33606.00
Tīšām ieviņu
Ceļā dēstiju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautās iedama
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnaniti.
Tad gāju tautiņu
Istabāi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicaja tautiņas,
Kas bēra ziediņus,
Es pate ziediņu
Bērajiņa.
Gan grib tautiņas
Salasit.
Ne tā, tautiņas,
Kā gribejāt!
No kura ziediņa
Pa dālderam,
No pašas nesejas
Simt' dālderišu.
Met, met, tautieti,
Pa dālderam,
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpī.
Tas tev, māmiņa,
Par auklejumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu.
# 33606.01
Brāļos augdama
Ābeli stādiju
Ne labi kalnā,
Ne lejiņā,
Tādā mazā
Pakalniņā.
Ik rītus, vakarus
Raudzit teceju,
Vaj auga kupla,
Vaj ziedej' balta.
Gan auga kupla,
Gan ziedej' balta.
Tautās iedama
Puškiņus rāvu,
Pieliku pie baltas
Villainites.
Tā ziedej' mana
Villainite,
Tā es ziedešu
Pie tautu dēla.
# 33606.02
Piseju kumeli
Pi veituļeņa,
Pabēru auzu
Kumeļam,
Ģlyku sineņa
Radeļos,
Ģtaku nomā,
Ustobā.
Tāds guds nomā,
Tāds ustobā:
Raud tāvs, raud māte,
Raud bāļeļeņi.
Istaku ārā
Raudādama,
Ģlācu komonos
Dzīdādama,
Pārbauču bāļeņu
Teirumeņu.
Pastātu īveņu
Siļeņa golā,
Lai aug kupla,
Lai zīd bollta.
Iedama tautos
Nulaužu zoru,
Pasytu zam bolltu
Vylnāneiti.
Ģgāju tauteņu
Ustobā,
Pabēru zideņu
Zylu i zaļu.
Niu sāka tauteņis
Vaicātīs:
Kas tus, kas tus
Zīdeņus bēra?
Navaicoi, tauteņis,
Es pate bēru.
Paga, paga, tauteņis,
Na breivi byus!
Nu kura zīdeņa
Pa symtam mārku,
Pa symtam mārku,
Pa dalderam.
Par muna vaiņuga
Nujimšonu,
Par muna kauneņa
Redzešonu.
# 33606.03
Silā ievinu
Dēstiti dēstiju,
Lai augi kupla,
Lai ziedi balta.
Tautās iedama
Nolauzu zaru,
Pasitu zem balto
Villainiti.
Iegāju tautiņu
Istabiņā.
Pabira ziediņi
Taut' istabā.
Gribat, tautiņas,
Lasities,
No viena ziediņa
Pa simtu mārku,
Par pašu nesaju
Simt' dālderišu.
Rip, rip, dālderi,
Pa galda virsu,
No galda virsa
Māmiņas klēpī.
Ta tev, māmiņa,
Pirmā nauda
Par tavas meitiņas
Auklejumu,
Par viņas šūpoļa
Kārumiņu.
# 33606.04
Stādiju ābeli
Kalniņa virsū,
Ik rīta teceju
Ābeli raudzit,
Vaj auga liela,
Vaj zieda balta.
Nolauzu ziediņu,
Pārnesu mājā,
Pieliku pie balta
Villainiša.
# 33606.06
Statēju iveņu
Dārzeņa golā,
Lai aug kupla,
Lai zīdi bollta.
Iedama tauteņos
Nulaužu zareņu,
Pasytu zam bolltu
Vyllnāneiti.
Ģgāju ustobā;
Raud tāvs, raud māte,
Raud tāvs, raud māte,
Raud bāļeļeņi.
Ģlēču komonos
Raudādama,
Nugāju par kolnu
Dzīdādama.
Ģgāju tauteņu
Pogolmā,
Pabēru zīdeņu
Zylu i zaļu.
Vaicoi tauteņis,
Kas zīdus bēra.
Es poša zīdeņu
Bārējeņa.
Gribēja tauteņis
Puškātīs.
Paga, paga, tauteņis,
Nu tai byus:
Nu kura zīdeņa
Pa dalderam.
# 33606.07
Teišam iviņu
Dārzā dēsteju,
Lai kupla auga,
Lai zorovās,
Gon auga kupla,
Gon zoravās.
Iedama tautos
Nulaužu zariņu,
Pasytu zam bolltu
Vyllnāņeiti.
Ģļeidu tautiņu
Ustobā,
Pabyra tautiņu
Ustabiņa
Skaistīm bolltīm
Zīdīņīm.
# 33606.08
Tīšam ieviņu
Silā stādiju,
Lai aug kupla,
Lai zied balta.
Tautās iedama
Nolaužu zaru,
Paliku zem baltu
Villainiti.
Iegāju tautiņu
Istabā.
Pabira, pabira
Taut' istabiņa
Sīkiem baltiem
Ziediņiem.
Tautiņas vaicā,
Kam šie ziediņi:
Es pate ziediņu
Nesejiņa,
Skaisto vaiņaku
Pinejiņa.
# 33607.00
Trīs meitas dziedaja
Ābola kalnā (Ābeļu dārzā),
Visām trijām
Vaiņaki galvā.
Ņem, brālit, vienu,
Es ņemšu otru,
Lai ta treša
Māmiņu klausa,
Lai klausa māmiņu
Patecedama,
Lai loka pūriņu
Izrakstidama
Līdz citam gadam
Līdz rudeņam.
# 33608.00
Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzā.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Ta treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu. -
Ai, mazā meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienā
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs, māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projam,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukā meitiņa,
Atver man vārtus!
Ta, vārtus verot,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina,
Vecako vaina,
Kam tevi neveda.
# 33608.01
Trīs meitas sēdeja
Ābeļu dārzā.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Ta treša, maza
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara putru. -
Ķemmeju galvu,
Mazgaju muti,
Skatos pa logu,
Vaj kāds nejāj.
Ak, laime, laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētī,
Ģērbies kleitē,
Ģērbies kleitē,
Aun kurpes kājā,
Aun kurpes kājā,
Mauc gredzentiņu,
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev nav auguse.
- Meitiņa dzirdeja,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina.
# 33608.02
Treis jaunas maitas
Sed ābuļ' dārzā.
Jem, brāļeit, vīnu,
Es jimšu utru.
Tradirad, tradirad, trallalla!
Treša vel moza,
Lai palik mātei,
Lai taisa pyuru,
Lai gaida tautu. -
Mozgāju muti
Slaukos pi dveiļa,
Vēros pa logu,
Kur tautas jāja.
- Labvokor, māmeņ,
Kur jiusu maitas?
- Jāj, znuteņ, prujām,
Nadošu maitas!
- Smukā meiteņa,
Atdori vārtus!
Kā nuskumeiga,
Kā gauži raudi?
Naraudi, māseņ,
Na tova vaine,
Māmeņas vaine,
Kam nedev' tautās.
- Pasoki, meiteņ,
Kā nuskumeiga?
- Nas'cešu, māmeņ,
Napaļeidzesi.
6.7.5. Garākas dziesmas jeb ziņģes. ( 33609 - 33646)
# 33609.00
Aiz tiem kalniem, aiz tām lejām,
Tur sarkanas ogas aug;
Daiļa, daiļa ta meitiņa,
Kas tās ogas lasa.
Ta ziedeja rožu ziedu,
Magonišu skaistumiņu,
Pilli pirksti gredzeniņu,
Zirņu ziedu vainadziņš.
Tur atjāja kungu dēli (jauni kungi),
Grib tai maukt gredzeniņus.
- Nost, Vāciešu lupatiņas,
Lai es savas ogas lasu!
Lai es savas ogas lasu!
Klausu tēva, māmuliņas,
Klausu tēva, māmuliņas,
Gaidu īsta tēva dēla.
Neņems mani kungu dēli,
Nesauks mani gaspažiņu
Ņems man' miežu arajiņis,
Sauks araja līgaviņu.
Ta man tika, miežu druva
Dzeltenām vārpiņām;
Tas man tika, arajiņis
Dubļaināmi kājiņām.
# 33610.00
Apsedloju biržu sesku,
Jāju kunga pagastāi.
Sanāk visi lieli kungi,
Grib ar mani zirgus mīt.
Izved bērus, izved raudus,
Neviens līdzi nerikšoja.
Jūs, kundzini, nezinat,
Cik naudinas man pielikt.
Sola kungi tirgus placi
Ar naudinu noskaitit.
Līdz kundzini naudu skaita,
Es ar sesku gabalāi.
Sasauc kurtus, sasauc kvekšus,
Gribej' mani uzmedit -
Vienāi taures pūtienāi
Sešas jūdzes caur zemiti!
# 33610.01
Apsedloju biržu sesku,
Jāju sievas lūkoties.
Es nojāju uz Kandavu
Norasojšu kumeliņu.
Tur sanāca jauni kungi,
Grib ar mani zirgiem mīt.
Izved raudus, izved bērus,
Neviens līdza nestāveja.
Sola kungi tirgus placi
Dālderiem noskaitit.
Līdz kundziņi naudu skaita,
Es ar sesku aliņā.
# 33611.00
Apsegloju melnu kuili,
Un aizjāju uz Dobeli:
Dobel's meitas man gribeja
Par kundziņu paturēt.
Pats es tur nepaliku,
Ka tur grūta dzīvošan':
Sīkas olas maisā bēra,
Pret kalniņu ritinaja.
# 33612.00
Aivīkšys, upinis
Bolltys zīdēje,
Bolltys zīdēje
Sorkonys kārsa.
Mani tāvs, māmeņa
Jaunu tautos atdeve.
Pisaēeja atdodami
Cimā nastaigāt,
Cimā nastaigāt,
Kāju nalauzeit.
Dzeivāju gadeņu,
Dzeivāju utru,
Iz treša gadeņa
Sajēmu prātu,
Pasamešu par dzagozi,
Skrīš' iz tāva sātu.
Aizkiukāju tāva sātā
Ar žēļeigu bolsu,
Laikam mani tāvs izdzērs,
Pa pogolmu staigādams.
Pa pogolmu pārstaigāja,
Maņa nadzērdēje.
Aizkiukāju tāva sātā
Ar žēļeigu bolsu,
Laikam mani māt' izdzērs,
Brukastis vāreidama.
Māte brukasts izvārēja,
Maņa nadzērdēje.
Aizkiukāju tāva sātā
Ar žēļeigu bolsu,
Laikam mani mās' izdzērs,
Siņcis slauēeidama.
Māsa siņcis izslauēēja,
Maņa naizdzērda.
Aizkiukāju tāva sātu
Ar žēļeigu bolsu,
Laikam mani vacys brāļs
Izdzērs, izkapti kuldams.
Brāļs izkapti izkiula,
Maņa naizdzērda.
Aizkiukāju tāva sātā
Ar žēļeigu bolsu,
Laikam mani jaunais brāļeņš
Izdzērs, zyrgu sadlādams.
Brāļeņš zyrgu apsadlāja,
Mani izdzērda.
Pavaicāja vacu brāļi,
Voj saut itu dzagozeiti.
"Nasaun', brāļeit, pagaid', brāļeit,
Voj nav myusu māsa.
Jo tu esi myusu māsa,
Ej uz myusim cimā;
(Ej pi myusu ustobā)
Jo eistā dzagozeite,
Skrin pa zaļu mežu"!
Ka skrēju pa mežu,
Visi kuki ļeika;
Ka skrēju pa teirumu,
Vyss teirums zaļš palyka;
Ka skrēju pa lukstīm,
Luksti pilni osoru.
Patim lobam kukam
Divs lopu nadeve;
Taipat maņ bāryņei
Divs dzeivis nadeve.
# 33612.01
Iešu, īšu, te nabyušu,
Te naloba dzeive,
Griuti vorgi, sveši ļauds
Komoj munu sirdi.
Mallnā maize, tās nabeja,
Tās deļ manis žāloj'.
Iešu, īšu uz tāteiti,
Uz milu mameņu.
Pārsagrīzšu par dzagozi,
Skriš' uz tāva sātu,
Aizkiukāšu tāva sātā
Ar žēļeigu bolsu,
Moža mani tāvs izdzērs,
Molltyvē molldams.
Tāvs muļeiti samola,
Manis naizdzērda.
Aizkiukāju utru reizi
Ar žēļeigu bolsu,
Moža mani māt' izdzērs,
Vyllnāņeites auzdama.
Māte vyllnāņes izauda,
Manis naizdzērda.
Aizkiukāšu trešu reizi
Ar žēļeigu bolsu,
Moža mani māsa izdzērs,
Rāzas stateidama.
Māsa rāzas pastatēja,
Manis naizdzērda.
Aizkiukāšu tāva sātā
Ar žēļeigu bolsu,
Moža mani brāļs izdzērs
Pa dārzu staigādams,
Pa dārzu staigādams,
Obuļus āzdams.
Brāļeits mani izdzērda,
Pa dārzu staigādams.
"Ka tu esi muna māsa,
Skriņ uz munu sātu,
Ka tu meža dzagozeite,
Skriņ uz mežu cauri"!
Raudāju, raudāšu
Par vysu myužu,
Koļeņ mani atšķērs
Divs žēļeigs nu jiusu
Kad es skrēju par jiureņas,
Jiuras rozaļēja [?];
Kad es skrēju par mežīm,
Meži pazaļāja.
# 33613.00
Aunu, aunu balti kājas,
Lecu dārzinā,
Iegājuse dārzināja
Plūcu baltas rozes.
Saplūkuse baltas rozes,
Pinu vaiņacinu;
Nopinuse vaiņacinu,
Lieku galvināja.
Uzlikuse galvināja,
Teku gar jūrmali,
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks galvinā.
Iesipūte rītvējinis,
Nopūš vaiņacinu,
Nopūš manu vaiņacinu
Jūras dziļumā.
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks jūrinā,
Tecedama sasitiku
Divi jājejinus.
Viens ar mani parunaja
Jauku valodinu,
Otrais saka: še, meičina,
Patur' kumeliņu.
Patur mana kumelinu
Zelta iemautinus,
Lai es peldu jūrināja
Pakaļ vaiņacinu.
Peldžu, peldžu par jūrinu,
Vaiņaks rocināja;
Izpeldejis no jurinas:
Še, meitiņ, vaiņacinis.
Še, meitina, vaiņacinis,
Liec to galvinā;
Nesak' savai māmuliti,
Kur bij vaiņacinis.
# 33614.00
Brālits mani dancot veda,
Pirka zelta gredzentinu.
Ar brāliti dancojot,
Nokrīt manis gredzentinis.
Tautas saka uzņemdamas:
Ta būs mana līgavina!
Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Dabūs' savu gredzentinu!
Es nogāju rītā agri,
Sauc viņš mani klāt sēdēt.
Es pie viņa piesasēdu,
Kā rozite ziededama.
Tas nebij ilgu laiku,
Sauc viņš mani klāt gulēt.
Es pie viņa piesagulu,
Kā lapina drebedama.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielities.
Man pašaja zelta nauda,
Ir vēl tīra sidrabina.
# 33615.00
Brūte, mana mīļā brūte,
Vaj tev ir pēc manim žēl?
Ja tev ir pēc manim žēl,
Nāc, apsēd' uz manu gultu,
Nāc, apsēd' uz manu gultu,
Noslauk' žēlas asariņas.
Un kad es jau miris būšu,
Appuško tu manu kapu.
Appuško tu manu kapu
Ar baltam rozitem,
Ik uz stūri vītoliņu,
Vidūi baltu āboliņu.
Dziedās koši lakstigala
Vītoliņa galiņāi,
Skries bitites ziedu jemt
No baltaja āboliņa.
Tur sanāks svētu rītu
Jaunas meitas puškoties,
Jaunas meitas puškoties
Ar baltam rozitem.
# 33616.00
Daiļa roze dārzā auga,
Kas to rozi iestādija?
Māmiņai viena meita,
Ta roziti iestādija.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precibās.
Labdien, labdien, smukmeitiņa!
Mēs braucām precibās.
- Paldies, paldies, smukpuisiti,
Es nevaru solities,
Es nevaru solities,
Nav mājā tēvs, māmiņa.
Brauciet rītu, vaj parītu,
Tad būs mājā tēvs, māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otreiz precibās!
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Otrez braucam precibās.
- Paldies, paldies, smukpuisiti,
Nu es varu solities,
Nu es varu solities,
Nu mājā tēvs, māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņā.
Sētiņāi ievedot,
Saņem mūs muzikanti,
Piecpacmit ar vijolēm,
Sešpacmit ar bazunēm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībst mana līgaviņa.
Nesu viņu kambarī,
Lieku viņu gultiņā,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokām saaukleju.
Saki, mana līgaviņa,
Vaj negribi ēst, vaj dzert?
Vaj negribi ēst, vaj dzert,
Vaj saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Šķidri austos svārciņos
Sarkanrožu lintitēm.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādā zārkā tevi likt?
- Tumši zilā, brūnām puķēm,
Sudrabiņa lapiņām
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuriem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādām smiltim tev' apbērt?
-Tām pašām smiltiņām,
Kurām citus paglabā.
- Saki, mana līgaviņa,
Kā es tevi piecietišu?
- Liec trīs gadus baznicā
Ik svētdienas nozvanit.
- Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kas ta tāda nomiruse,
Kas ta tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.
# 33616.01
Redz, kur jāja duj bajāri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnā kupla liepa,
Apakš liepa avotins,
Duj meitinas velejās.
- Labdien, labdien, smukā meitin!
Pirmo reiz uz precibām.
- Paldies, paldies, smuks puisiti!
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājās tēvs, māmina.
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājās tēvs, māmina. -
- Labdien, labdien, smukā meitin,
Otru reiz uz precibām!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājāsi jau(n)brāliša.
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājāsi jau(n)brālitis. -
- Labdien, labdien, smukā meitin!
Ko sacija jau(n)brālitis?
- Jaunbrālitis to sacija:
Ej ar Dievu, mūs' māsina. -
- Lielas kāzas turesim,
Vāksim desmit muzikantus,
Vāksim desmit muzikantus,
Divpadesmit stabulniekus. -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzins;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavina.
# 33616.02
Tēvs baroja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicaju māmulitei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Ņem, kas kalna galiņā!
Pirmā dienā es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt, labrīt, smukā meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņā. -
- Svētdien, svētdien pats atvešu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tām vara kamanām.
Divipadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulites.
Pirmā danca galiņā
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki,
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzēs.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklē savu līgaviņu,
Cetortā naksniņā
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicaju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda svārkus.
Pavaicaju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Sien viņai zīda drānu.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda zeķes.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes,
Sudrabiņa sprādzitēm.
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.
# 33617.00
Dieviņš jāje zvirgzdu tiltā
Ābultaiņu kumeliņu.
Tam Dieviņa kumeļam
Naudas segli mugurā.
Tas aizskrēje gar jūrmali,
Nauda vien noskanej'.
Gar jūrmali aiztecejis,
Uztek' vienu straujupiti.
Straujupites maliņā
Trīs jumpravas velejās.
Vienai bija zelta vāle,
Otrai zelta veletava,
Tai trešai itin koša
Aiz visām vālitēm.
Tās upites maliņā
Iedēstiju ozoliņu.
Tur uzauga ozoliņš,
Tur uzvilku pulceniņu,
Tur uzvilku pulceniņu,
Tur ielīde man bitites.
Man bitites ievilkušas
Lielu vaska riteniņ'.
Ar to vaska riteniņu
Iekūlos naudiņā,
Iekūlos naudiņā,
Nopirkos sev kumeliņu.
Nopircies sev kumeliņu,
Sēju rudzus, sēju miežus.
Uzaug rudzi, uzaug mieži,
Pataisiju iesaliņu;
Pataisijis iesaliņu,
Pabrūveju alutiņu.
Pabrūvejis alutiņu,
Aicin' brāļus alu dzērt.
Brāļi nāce alu dzērt,
Atved manu līgaviņu.
# 33618.00
Es ar savu līgaviņu
Vakarā apgulos.
Uz pusnakti pamodos,
Navaid vaira līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmaliņu,
Meklēt savas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams;
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sarkanrožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedadams
Uz sarkanu rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sirmu rožu dārziņā.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz sirmo rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Baltu rožu dārziņā.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Vidū mana līgaviņa.
Viegli lēču no kumeļa,
Apkamp' savu līgaviņu.
Pliķi cirtu mācidams,
Mutes devu mīledams.
Ai, tu mana līgaviņa,
Kam man' gauži raudinaji?
- Tadēļ tevi raudinaju,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka mociji kumeliņu.
# 33618.01
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju jāju sētiņā,
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ manim pasacija:
Baltā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudadams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicaju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacija:
Raibā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudadams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju jāju sētiņā,
Pavaicaju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ manim pasacija:
Sārtā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudadams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti zied sārtas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Dārzā lēcu, mutes devu,
Bet ši manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi krogā dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'"!
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzērš' vairs krodziņā,
Nedzērš' vairs krodziņā,
Nemietošu kumeliņ'.
# 33618.02
Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savā kumeļā,
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās dziedadams,
Jāj' mājās dziedadamis
Pie tās vecas māmuļites,
Pie tās vecas māmuļites,
Pie jaunās līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Sarkan' rožu dārziņā,
Sarkan' rožu dārziņā
Ravē rozes, magonites".
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudadams,
Jāj' mājās raudadamis
Pie tās vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Raibāi rožu dārziņā,
Raibāi rožu dārziņā
Ravē rozes, magonites".
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudadams,
Jāj' mājās raudadamis
Pie tās vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Baltāi rožu dārziņā,
Baltāi rožu dārziņā
Ravē rozes, magonites".
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltās rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkamdams nobučoju.
Ak tu, mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudinaji?
"Tālab ilgi raudinaju,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam tramdiji kumeliņu".
Vaj es vienis krogā dzēru,
Viens tramdiju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogā dzēra,
Dažs tramdija kumeliņu.
# 33618.03
Vakarā apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņā.
Labdien, labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņā".
Jāju ceļu dziedadams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļās rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īstu māti
Liela ceļa maliņā.
Labdien, labdien, īstā māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņā".
Jāju ceļu dziedadams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnās rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto brāli
Liela ceļa maliņā.
Labdien, labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālit, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņā".
Jāju ceļu dziedadams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņā.
Labdien, labdien, īstā māsa,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņā".
Jāju ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Baltās rozes skaisti zied,
Vidū manas līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai, jaunā līgaviņa,
Kam no manis projam bēdzi?
Vaj tev trūka sāls, maizites,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizites,
Tu pats mīļi nedzīvoji".
# 33619.00
Es nugāju uz olutu,
Nusaveju vaiņuceņu,
Radzu divi muižas puišus
Sērmīm zyrgīm atjājut.
Dojāj klāt, pisīn zyrgus,
Nuraun munu vaiņuceņu.
Es raudāt, es žālāt
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažālāji,
Es tev došu pusi muižas.
- Es nagribu pusi muižas,
Atdod munu vaiņuceņu!
Es raudāt, es žālāt
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažālāji,
Es tev došu vysu muižu.
- Es nagribu vysas muižas,
Atdod munu vaiņuceņu!
Es raudāt, es žālāt
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažālāji,
Byusi muna ļaudaveņa.
- Naraudāšu, nažālāšu,
Byušu tova ļāudaveņa.
# 33620.00
Es Vāciešu bērniņš bij',
Nabags kļuvu dzīvodams:
Pirti kūru, ta nodeg',
Ganos gāju, govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln'
Lāpij' savu kažociņ'.
Datek' viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu mekledams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man gaļas pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašā nevietā.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgaj',
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžigi.
# 33620.01
Apsēdos kalniņā,
Lāpu savu kažociņu.
Daskrien wiena melna kuce,
Norauj manu ielāpiņ'.
Es nogāju lejiņāi,
Ielāpiņa mekledams.
Tur atradu jaunas meitas
Kovārnišus vārijot.
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Dodiet zupas pasmeķēt!
Meitas ņēma pavārnicu,
Dod par lūpām švimbu švambu!
# 33620.02
Es uzkāpu kalniņēju,
Kažociņu salāpit;
Atskrej viena raiba kaķe,
Paķer manu ielāpiņ'.
Raibu kaķi mekledam,
Ieraug' vienu raibu muiž',
Tāi raibāi muižiņāi
Pavāriņš zupi vār'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man zupi pasmeķēt!
Tas bezgoža pavāriņš
Nedod zupi pasmeķēt.
Pavārs ņēm' ugiņ' šķetu,
Sit pa manu vēdariņ'.
# 33620.03
Kāpu, kāpu kalnināi,
Lāpu savu kažocinu.
Atskrej viena raiba kaķe,
Parauj manu ielāpinu.
Eimu muižu no muižinas,
Ielāpina mekledams.
Uzeim' vienu raibu muižu,
Nav nevienas raibas kaķes.
Iznāk raibis pavārinis,
Prasu zupas pasmeķēt.
Nedod zupas pasmeķēt,
Dod ar kausu pa mugaru.
# 33620.04
Ņemu pauni pār plecēm,
Sāku silu lenderēt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašā sila viducī.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vels uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecēm,
Sāku silā lenderēt.
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit man par vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurinaju;
To es pēru, to mazgaju;
Nevareju izmazgāt.
Kas dos izmazgāt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visā mūžiņā.
# 33621.00
Gāja meita iz oluta
Pec solta jiudisņeņi;
Puiškins klidza pakaļā:
Ak, tu meitiņ, pagaid' mani!
Ak, tu puika, puiškiņeņ,
Glupu tovu podumeņ!
Naklidz vysā gaļveņā,
Tāvs stāv aiz vārteņu,
Sauēa man' iz dārzeņa
Magaņeņu paravātu.
# 33622.00
Ko vēleju, tas notika
Lielam kroga dzērajam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Nezinaja zirgu ķert,
Ne no zara cepuriti.
Labak ķēra cepuriti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājām gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaja raudadams,
Sastaigaja raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtā dieniņā
Preti nāca tautu meita,
Preti nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
- Tautu meita zeltenite,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ak tu tautu delveriti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa
Zaļa vara pavadā,
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķerot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vainadziņu,
Tam nobira vizuliši.
- Nebēdā, tautu meita,
Vainadziņu aizmaksašu,
Še rociņa, tic vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa.
Gaidi rītu, vaj parītu,
Aizsūtišu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtā rītiņā
Sarej tēva kuceniņi,
Sarej tēva kuceniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brāliti, skatities,
Ko rej tēva kuceniņi.
- Bēdz, māsiņa, kambarī,
Tev sajāja precenieki.
- Ko es bēgšu kambarī,
Es jau biju sadereta.
- Kur, māsiņa, tu dereji,
Ka es tevi neredzeju?
Vaj klētī, vaj druvā,
Vaj savā maltuvē?
- Ne klētī, ne druvā,
Ne savā maltuvē:
Tēva lauka galiņā
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērā kumeliņa,
Tur rociņas sadevām,
Gredzeniņus samijām.
- Māsiņ mana jaunakā,
Kam prasiji padomiņu?
Vaj tēvam, vaj mātei,
Vaj vecakam brālitim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecakam brālitim:
Laimit' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu
Visu mūžu dzīvojot.
# 33622.01
Es dziedaju, gavileju
Diža meža maliņā;
Smuks puisitis baltu muti
Iztek meža maliņā.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Ko nāc meža maliņā?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brāliti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bēritis, cietas krēpes,
Zelta iemaukts galviņā.
- Tautu dēli, ne brāliti,
Tāds bij tēva stalliņā.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņā.
- Maksaš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klāt gulēt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar' tevi klātgulēt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņā,
Lai es varu savu mūžu
Rozitēs puškoties.
# 33622.02
Ko es teikšu, tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
# 33622.03
Ko es teicu (lūdzu), tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Iet pa ceļu raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Preti nāca tautu meita
Pa celiņu dziedadama,
Pa celiņu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
- Labdien, tautu zeltenite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bāleniti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
- Ak tu tautu bāleniti,
Tas manā rociņā,
Tas manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzija.
Ak tu tautu bāleniti,
Kā tu rozes aizmaksasi?
- Jūgšu bēri kamanās,
Vediš' tevi baznicā,
No baznicas krodziņā,
No krodziņa sētiņā.
# 33622.04
Ko es teicu, tas notika
Visiem kroga dzērejiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti. -
Nezinaju zirgu ķērt,
Ne celt savu cepuriti.
Labak ķēršu kumeliņu,
Ne kā savu cepuriti.
Cepurite šim brīžam,
Kumeliņis visu mūžu.
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
Labdien, tautu zeltainite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dumjis bēris, aši kaltis,
Zelt' iemaukti gāliņāi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manāi rociņāi,
Tas manāi rociņāi,
Mana tēva stallitēi.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kā rozites aizmaksasi?
Visus manus rožu kokus
Kā lagzdiņus nolocijis.
- Gan es jau to zinaju,
Kā rozites aizmaksašu:
Ņemšu nakti klāt gulēt,
Tā rozites aizmaksašu:
Neba ņemšu vienu nakti,
Ņemš' visam mūžiņam.
# 33622.05
Kā, puiseit, tu mekļeji
Nu reiteņa reiteņā?
- Sova bāra kumēļeņa
Ar tīm zalta sadļeņīm.
- Tovys bāra kumēļeņis
Munā lupu staļļeitī.
- Soki tisu tu, maiteņ,
Kaidu skādi padarā?
- Maņ ruzeites izmeidēja,
Lilijeņu salauzēja.
- Soki tisu tu, maiteņ,
Cik tās puķes vērtas beja?
- Par ruzeites treis simteņi,
Lilijeņu div' simteņi,
Par tu mozu samtaiņeiti
Disgon beja vīna symta.
Dud, puiseit, sešus symtus,
Brauc uz sātu dzīdādams;
Ka nadosi sešu symtu,
To nuīsi raudādams.
# 33622.06
Kā tu, puika, mekļei
Šaidu garu reitu?
- Man izgaisa kumēļeņš
Sudabreņa imavīm.
- Puika, zyrga namekļei, -
Muna tāva staļļeitī.
- Sok' tu, cima dzaltāneite,
Ku jis kriudas tev darē?
- Rāžu dārzu izluēēja,
Moguņeņis apkodēja.
- Sok' tu, cima dzaltāņeite,
Cik tev dārgas puķes stāv?
Rāža stāv divi simti,
Moguņeņa četri simti,
Tej mozā samtaļeņa,
Tej stāvēja seši simti.
- Māseņ, puķes izmoksāvu,
Moksoi munu kumēļeņu:
Sadli stāv divi simti,
Ģmaveņi četri simti,
Pats bēreite kumēļeņš,
Tys stāvēja seši simti;
Jo navari samoksāt,
Ej ar mani poša ļeidz.
# 33622.07
Man pazuda kumeliņš
Pavasaru migliņā.
Kumeliņu mekledams,
Satikos tautu meitu.
Ai, lūdzama tautu meita,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dulumbēris kumelinis,
Zelta segli mugurā,
Zelta segli mugurā,
Demantiņu iemauktiņi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manā stallitī.
Tas man skādi padarija,
Ielēc' rožu dārziņā.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
Es tev došu sav' rociņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Savas klēts atslēdziņu.
# 33622.08
Man pazuda kumeliņis
Celmaināi līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaju mekledams.
Ceturtāi dieniņāi
Atron' savu kumeliņu,
Atron' savu kumeliņu
Tautu meitas laidarā.
Ai, lūdzama tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
- Neatdošu kumeliņu,
Lielu skādi nodarija:
Man izmina rožu dārzu,
Brālitim auzu lauku.
Brālits auzas gan pieciestu,
Es rozites necietišu.
Apsolies mani ņemt,
Tad rozites piecietišu,
Tad rozites piecietišu,
Tad atdošu kumeliņu.
- Kā lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Ta nevaida villainite,
Uzsedzama, nosedzama;
Ta nevaida viena diena, -
Viss mūžiņis dzīvojams.
# 33622.09
Migla, migla, rīta rasa,
Ta man labi nedarija:
Ziergs aizskrēja meža ceļu,
Krūms norāva cepuriti.
# 33622.10
Reitā agri, reitiņā
Man izgaisa kumeliņš.
Taku, taku pa ēeliņu,
Sateik' cima dzaltaņeiti.
Labreit, labreit, dzaltaņeit,
Vaj redzēji kumeliņu?
- Kumeliņis stalleitī,
Ģmaviņi vadzeitī.
- Sok' patiši, tautu meita,
Kādu škādi padarēja?
- Ruzis munys izmeidēja,
Maganiņis izlauzēja,
Poš' mozu samtaiņeiti
Ir tu pošu nukodēja.
- Sok' patiši, tautu meita,
Cik par škādi jāmoksoi?
- Ruzis moksoi četri simti,
Maganiņis pici simti,
Poš' mozā samtaiņeite,
Tej moksoi esmit symtu.
Sok' patiši, tautu dāls,
Cik moksoi tavys bēris?
- Sagli moksoi četri simti,
Ģmaviņi pici simti,
Pots bēreitis kumeliņis,
Tys moksoi desmit symtu.
# 33622.11
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Trīs dieniņas sastaigaju,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtā dieniņā
Pretim nāca tautu meita.
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Redzej' manu kumeliņu?
- Ak tu šķelmi, ciema puika,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Bērs zirdziņš lauku pieri,
Dzeltenām krēpitēm.
- Tu ta sava kumeliņa
Bez naudiņas nedabusi,
Visus manus rožu kokus
Krustkrustēm salauzijis.
Par roziti trīs simtiņi,
Par magoni divi simti,
Par mazo samteniti
Maksā simtu dālderišu.
# 33622.12
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti;
Cepuriti gan saķēru,
Kumeliņu nevareju.
Piecas dienas sastaigaju,
Kumeliņu mekledams;
Sestajā dieniņā
Satikos tautu meitu.
Ai, godiga tautu meita,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ai, godigs tēva dēls,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Dzidri bērs, aši kalts,
Tāds bij mans kumeliņš.
- Nebēdaji, tautu dēls,
Dzīvs ir tavs kumeliņš:
To saņēmu, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Apakš kupla ozoliņa.
- Ai, godiga tautu meita,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa,
Ta kumeļa braucejiņa.
# 33622.13
Ta vajaga, tas notika
Visiem kroga dzērajiem:
Zirgs aizskrēja malkas ceļu,
Zars norāve cepurit'.
# 33622.14
To es lūdzu (teicu), tas notika
Lielam kroga dzērajam (Staltam tēva dēliņam):
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Cepuriti gan dabuja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigaja,
Kumeliņu mekledams;
Ceturtā dieniņā
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedadama,
Pirkstainiekus adidama.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņā.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tāds manā rociņā,
Tāds manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu.
- Vai, puisiti, vai brāliti,
Ne par naudu nedabusi:
Visi mani rožu koki
Kā lazdiņi nolociti.
- Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Gan es rozes aizmaksašu:
Audzi liela, staigā balta,
Būsi mana līgaviņa.
- Augšu liela, staigaš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa,
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērajam.
# 33623.00
Ko mēs, brāļi, darisim,
Solās māsas bēgšus bēgt?
Liksim, brāļi, stipru vakti
Vez visim celiņim,
Vez visim celiņim
Līdz pat Prūšu robežam.
Dievs tās meitas gudras deva,
Tās nogāja ūdens ceļu,
Tās nogāja ūdens ceļu
Ar kuģim Vāczemēi.
Tur cereja lētu dzīvi,
Medu ēst, vīnu dzert.
Tur tām lika zaļus pūrus
Pa pūram maldināt.
- Iesim, māsas, atpakaļ
Savāi tēvu zemitēi!
Mūs' brāļim lieli lauki,
Visi pilni linu sēti,
Tos vērpsim, audisim
Priekš savim brālišim.
# 33623.01
Ko mēs, meitas, darisim,
Puiši dzirās projam bēgt?
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežiem,
Līdz pat Prūšu robežiem
Vaktesim tos puisišus.
Vels tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domaja Vāczemē
Spilvenos vien gulēt.
Tiem tur lika pupas malt,
Vara bungas mugurā.
Tā runaja tie puisiši:
Kaut mēs kļūtu atpakaļ,
Kaut mēs kļūtu atpakaļ
Pie Kurzemes meitiņām!
Kurzemē laba dzīva,
Pašas meitas gultu taisa,
Pašas meitas gultu taisa,
Pašas klāja paladziņu,
Pašas klāja paladziņu,
Pašas nāca klātgulēt,
Pašas nāca klātgulēt,
Pašas mīļi apķērās.
# 33623.02
Ko, māsiņas, darisim,
Dzīrās puiši projam iet?
Taisam slaztus pa ceļiem,
Lai tie projam neaiziet.
# 33623.03
Ko mēs, puiši, darisim,
Solās meitas projam bēgt?
Liksam vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Meitas lielas gudrenieces,
Ūdens ceļu aizgājušas,
Ūdens ceļu aizgājušas
Ar kuģiem Vāczemē.
Tās domaja Vāczemē
Zīda drēbes vien valkāt,
Zīda drēbes vien valkāt,
Spilvenos vien gulēt.
Tur tām lika pupas malt,
Vara bungas rībināt.
- Ko mēs, māsas, darisam,
Steigsimies atpakaļ,
Steigsimies atpakaļ
Savā tēvu zemitē,
Vēl tēvam tīri rudzi,
Nāburgos skaisti puiši.
# 33623.04
Kō nu, meitas, daerīsam,
Dziras puiši prōjam bāgt?
Sotam vakti uz ceļiem
Uz tiēm Prušu rōebežiem.
Puiši liēli guidrenieki,
Tiē aizgāja odens ceļu,
Tiē aizgāja odens ceļu
Ar kuģiem Vāeczemē.
Tur tiēm deva pupas plāst,
Vaera bunngas rībanāt.
Nij tiē māk pupu plāst,
Nij māk bunngu rībanāt.
# 33623.05
Ko, nu, puiši, darisim,
Dzīrās meitas projam bēgt?
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
# 33623.06
Mūsu puiši lielijās
Projam iet, nedzīvot.
Ko mēs, meitas, darisam?
Liksam vaktes uz ceļiem,
Liksam vaktes uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domaja Vāczemē
Vieglas dienas vien redzēt.
Tur tiem lika pupas malt,
Vara bungas rībināt.
Sāk tie kopā runaties:
Ko mēs, puiši, darisam?
Iesim atkal atpakaļ
Savā tēvu zemitē!
Pielūgsam tēv' un māti,
Meitas mīļi bučosam.
Tēvam auga mieži, rudzi,
Stallī bēri kumeliņi,
Stallī bēri kumeliņi,
Ciemā skaistas zeltenites.
# 33624.00
Ko sēžati, ko gaidati,
Mūsu jaunas mamzelites?
Vaj gaidati Poļu kungus
No pilsata izjājam?
Izjāj Poļu muižniecinis
Mellajāmi drēbitēmi.
- Ko jūs sēžat, ko gaidati,
Smukas jaunas mamzelites?
Man pašami pilsētāi
Simtu jaunas mamzelites.
Vienu ņemšu, to mīlešu,
Ta būs mana līgaviņa.
# 33625.00
Kur, priedite, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
Sauc, māmiņa, savas meitas,
Sauc lielās, sauc mazās!
Attek lielas, attek mazas,
Pastarite neattek.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Zilus ziedus lasidama.
Pie ziediņa sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu meklejot,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
Pēc vaiņaga sniegdamās,
Iekrīt pate upitē.
Upe viņu nepanesa (netureja),
Ta iemeta Daugavā,
Daugaviņa nepanesa (netureja),
Ta iemeta jūriņā,
Jūra viņu nepanesa (netureja),
Ta izmeta maliņā,
Ta izmeta maliņā
Baltā smilšu kalniņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņām galotnēm.
Devitā gadiņā
Iet brālitis kokles cirst.
Sak' brālitis kokledams:
Tās koklites gauži skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tā dzied mana pastarite,
Tā dzied mana pastarite,
Gar upiti tecedama,
Gar upiti tecedama,
Zelta ziedus lasidama.
# 33625.01
Kam ta jūra agri šņāca
Miglotāi rītiņāi?
Eit, brāliši, skatities,
Vaj ir visas mūs' māsiņas.
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gradzentiņš.
Gradzentiņu mekledama,
Iekrīt pate Daugavāi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņāi.
Jūras viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņāi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņam galoknem.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brāliši kokļu koku.
Sak' brāliši kokledami:
Koši skan tās koklites!
Sak' māmiņa raudadama
Tā dzied mana pastarite,
Tā dzied mana pastarite,
Kas noslīka Daugavāi.
# 33625.02
Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļā,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kur tās mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar jūrmali dziedadama,
Gar jūrmali dziedadama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš,
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš,
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainite.
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņā.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņā.
Izvilkuši maliņā,
Uzvelciet linu kreklu.
Uzvilkuši linu kreklu,
Apjoziet zīda jostu.
Apjozuši zīda jostu,
Rociet smilšu kalniņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrāi žuburā
Zelta poga galiņā.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīksteja zara lauzt.
Jāj garām Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Puško savas cepurites.
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicā.
Māra saka vērdamās:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi,
Ta cilveka dvēselite,
Ta cilveka dvēselite,
Jūriņā noslīkuse,
Jūriņā noslīkuse
Miglojāi rītiņā.
# 33625.03
Kur, priedite, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
Sasauc visas savas meitas,
Sasauc lielas, sasauc mazas.
Visas meitas sanākušas,
Pastarite nav nākuse.
Pastarite aizgājuse
Gar Daugavu sieredama,
Gar Daugavu sieredama,
Ievas ziedus braucidama.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vainaga sniegdamās,
Iekrīt pate Daugavā.
Zvejnieciņi bāleliņi,
Izvelcieti maliņā,
Izvelcieti maliņāji,
Uzkaisieti baltas smiltis,
Uzkaisieti baltas smiltis
Uz pastares dvēselites.
Tur izauga kupla roze
Zeltitiemi ziediņiem,
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
# 33625.04
Māte gāja slotas griezt
Ar piecām meitiņām.
Pastarite pakaļ tek,
Ta noslīka paltiņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi kokledami:
Tās koklites gauži skan!
Saka māte raudadama:
Tā dzied mana pastarite,
Tā dzied mana pastarite,
Mana kāju avejiņa,
Mana kāju avejiņa,
Man autiņu mazgataja,
Man autiņu mazgataja,
Mana govu ganitaja,
Mana govu ganitaja
Pa zaļo dābuliņu.
# 33625.05
Māte gāja slotiņās
Ar piecām meitiņām.
Bārenite pakaļ tek,
To iegrūda upitē.
Upit' viņu nepanesa,
Ta ienesa Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Ta ienesa jūriņā.
I jūriņa nepanesa,
Ta izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Nedrīksteja zaru lauzt;
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Aizpuškoja cepurites;
Aizpuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicā.
Māra saka vērdamās:
Tie navā liepas ziedi,
Tie navā liepas ziedi,
Ta ir dārga dvēselite.
# 33625.06
Māte gāja slutu grīstu
Ar picām meiteņām,
Tu piktu mozāku
Raseņā sļeicynāva.
Nas raseņa, napanas,
Ģmat ju upeitē;
Nas upeite, napanas,
Ģmat ju azarā.
Nas azars, napanas,
Ģmat ju Daugavā;
Nas Daugava, napanas,
Ģmat ju jiureņos.
Nas jiureņis, napanas,
Izsyt viļņs maļeņā,
Izsyt viļņs maļeņā
Bolltu putu gobolā.
Tī izauga kupla ļipa
Jās kājeņu gaļeņā.
Jau pazīda tej ļipeņa
Sudabreņa zīdeņīm.
Iet i kungi, īt i ļaudis,
Ni zareņa nanulauž;
Atjāj divi Diva dāli,
Nulauž pošu vērsyuņeti,
Nulauž pošu vērsyuņeti,
Aizasprauž aiz capuris,
Aizasprauž aiz capuris,
Ģīt Laimis kammbarī
(Mārys bazņeiēā).
Soka ļaudis vārdamīs:
Kaida kuka ti zīdeņi?
Soka Laime (Māra) vārdamās:
Ti nabeja kuka zīdi,
Ti nabeja kuka zīdi,
Tej ir dārga dvēseļeite,
Tej ir dārga dvēseļeite,
Raseņā sļeicynāta,
Raseņā sļeicynāta,
Pic' iudiņu mozgājama (izskolāta).
# 33625.07
Māte raida savas meitas
Svētu rītu baznicā.
Pārnāk lielas, pārnāk mazas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Baltas puķes plūkadama.
Pēc puķites sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Pēc gredzena sniedzoties,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
Pēc vaiņaga sniegdamies,
Iekrīt pate upitē.
Upes viļņi nepanesa,
Tie iemeta Daugavā;
Daugav's viļņi nepanesa,
Tie iemeta jūriņā;
Jūras viļņi nepanesa,
Tie izmeta maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņāmi galotnēm,
Tur sēdeja Dieva dēlis,
Zelta kokles kokledams.
# 33625.08
Māte savas meitas raida
Svētā rītā baznicā.
Pāriet mātei visas meitas,
Pastarite neatgāj'.
Pastarite aizteceja,
Ievu ziedus lasidam'.
Ievu ziedus lasidamai
Nokrīt zelta vaiņadziņš;
Vaiņadziņu mekledama,
Iekrīt pate upitē.
Upit' viņu nepanese,
Ienes viņu jūritē;
Jūrit' viņu nepanese,
Izmet kāpu maliņā.
Tur uzauge zelta liepa
Deviņiem zariņiem.
Par deviņiem gadiņiem
Tur bāliņš kokles cirte.
Saka bāliņš kokledams:
Tie kokliņi gaiši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tā dzied mana pastarit'!
# 33625.09
Māte savas meitas sauca
Lielas, mazas launagā;
Citas visas sateceja,
Pastarites vien nebija.
Pastarite aizteceja
Gar upmali dziedadama,
Gar upmali dziedadama,
Ūdens ziedus lasidama,
Ūdens ziedus lasidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajoti,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniedzoties,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu sniedzoties,
Iekrīt pate upitē.
Nesa upe, nepanesa,
Sit vilniti Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Sit vilniti jūriņā;
Jūra viņu nepanesa,
Izskaloja maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņām galotnēm.
No devitas galotnites
Bāleliņš kokles taisa.
Sak' bāliņš kokledams:
Tās koklites koši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tā dziedaja pastarite,
Tā dziedaja pastarite,
Kas noslīka upitē.
# 33625.10
Māte savas meitas sauce,
Sētiņā stāvedama.
Pārtek viena, pārtek otra,
Pastarite nepārtek.
Pastarite noteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Mēļu ziedus lasidama.
Mēļu ziedus lasijot,
Nokrīt mēļu villainite;
Villainites meklejot,
Nokrīt zīļu vaiņaciņš;
Vaiņaciņa meklejot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņa meklejot,
Iekrīt pati Daugavā.
Daugaviņa nepanese,
Aizpļundina jūriņā;
Ne jūriņa nepanese,
Izmet viņu maliņā.
Aiziet divi jaunbrāliši,
Iznes viņu kalniņā;
Iznesuši kalniņā,
Satin zīda nēzdaugā;
Satinuši nēzdaugā,
Nones Māras baznicā;
No baznicas paņēmuši,
Parok viņu zemitē (Ieliek smilšu bedritē).
Tur izauga kupla liepa
Deviņām pazarēm.
Devitā gadiņā
Nāk brāliši kokļu cirst.
Saka brāļi kokledami:
Tās koklites žēli skan;
Saka māte raudadama:
Tā dziedaja pastarite,
Tā dziedaja pastarite,
Kas noslīka Daugavā,
Kas noslīka Daugavā,
Mēļu ziedus lasidama.
# 33625.11
Māte savas meitas sauca,
Vaj ir visas vakarā.
Ira visas vakarā,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama,
Ievas ziedus braucidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniegdamās,
Iekrīt pate upitē.
Ta aizgāja pa upiti,
Burbulišus mētadama.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā,
Ieņem viņu laiviņā,
Izved viņu maliņā,
Izved viņu maliņā,
Ienes Māras baznicā,
Ienes Māras baznicā,
Ieliek Dieva altarā.
# 33625.12
Māte savas meitas skaita,
Vaj ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Pastarites vien nebij.
Pastarite aiztecejsi
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievu ziedus mekledama.
Ievu ziedus meklejot,
Sastop tautas celiņā,
Sastop tautas celiņā,
Iegrūž viņu upitē.
Tek upite līku loku,
Iznes viņu maliņā,
Iznes viņu maliņā,
Brāļu lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitā žuburā
Bāleliņš kokles grieza.
Sak' brālitis kokledams:
Tās koklites skaņi skan.
Sak' māmiņa raudadama:
Ta pastares dvēselite,
Ta pastares dvēselite,
Kas noslīka upitē.
# 33625.13
Māte skaita savas meitas
Svētu rītu istabā;
Visas meitas istabāi,
Pastarite vien nebij.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzeniņu.
Gredzeniņu mekledama,
Iekrīt pate upitē.
Nes upite, nepanes,
Ielīgoja Daugavā.
Nes Daugava, nepanes,
Ielīgoja jūriņā;
Nes jūriņa, nepanes,
Sit vilnitis maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Devitāi žuburī
Zelta puķe galiņā.
Jāja kungi, stārastiņi,
Ne lapiņas nenorāva;
Aizjāj pats Dieva dēlis,
Norauj pašu zelta puķi,
Norauj pašu zelta puķi,
Appuško cepuriti,
Appuško cepuriti,
Ieiet Māras baznicā.
Saka Māra vērdamās:
Ta nebija zelta puķe,
Ta nebija zelta puķe,
Ta meitiņas dvēselite.
# 33625.14
Mēs bijām trīs māsiņas,
Nogājām odziņās.
Kas papriekšu pielasija?
Pastarite pielasija.
Nokaunam pastariti
Dēļ tās ogu vācelites,
Nokavuši pabāžam
Zem tās ogu vācelites. -
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi kokledami:
Gauži skan tās koklites!
Atsacija māmulite:
Tai bij dārga dvēselite.
# 33625.15
Zynu, zynu brāļa sātu,
Navajag vadeitāju:
Pi vārtim ozuliņš
Meisteitim [?] zariņim.
Pilni zori seiku putnu,
Stradiņš sed vērsyuņē,
Stradiņš sed vērsyuņē,
Laksteigola pazarē.
Stradiņš soka dzīdādams:
Kas tur brauc, zeme reib?
Atbrauc meusu tāva māsa
Par deveņis vasariņis,
Par deveņis vasariņis
Ar deveņi kumēliņi.
Ģļeigāva tāva māsa
Kā sauļeite ustobā,
Sateēēje brāļa bārni
Kā gaigolys rukys dot.
Še ir visi brāļa bārni,
Pastareitis vīn navā.
Pastareite aizteēēje
Upis molu raudādama,
Upis molu raudādama,
Ģvys zīdus brauēeidama.
Ģvys zīdus brauēejut,
Nukreit ružu vaiņuciņš;
Vaiņuciņa mekļējut,
Nukreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa maklādama,
Ģkreit poša upeitē.
Tej upeite napaņese,
Tej iņese Daugovā;
Daugaviņa napaņese,
Tej iņese jeuriņā;
Tej jeuriņa napaņese,
Tej izņese maliņā.
Tur izauga kupla ļipa
Deveņīm zariņīm.
Deveitā zariņā
Poši brāļi kukļis šķeļe.
Soka brāļi kuklādami:
Gauži skaņ tās kukļeitis!
Tā raud meusu pastareite,
Svešu zemi staigādama.
# 33625.16
Skait', māmiņa, savas meitas,
Vaj ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzentiņu;
Gredzentiņu mekledama,
Iekrīt pate upitē.
Upit' ilgi netureja,
Ta iemeta Gaujiņā;
Gaujiņ' ilgi netureja,
Ta iemeta jūriņā;
Jūriņ' ilgi netureja,
Ta izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitā gadiņā
Brālits nāca kokles cirst,
Brālits nāca kokles cirst
Devitā žuburī.
Sak' brālitis kokledams:
Tās koklites skaisti skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tā dzied mana pastarite,
Tā dzied mana pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man kājiņu āvejiņa,
Man gultiņas taisitaja.
# 33625.17
Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa,
Māsiņa žēliga,
Ta mani žēlo,
Ta manus kauliņus
Salasija,
Ietina baltā
Nēzdogā,
Ielika baloža
Ligzdiņā.
Balods mani izpereja,
Savus bērnus domadams,
Pavasari izteceju
Kā dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribeja,
Tie jau mani negribeja,
Iemet' skudru pūlitī;
Skudras mani negribeja,
Iemet' mani upitē;
Upit' mani negribeja,
Izmet' mani maliņā.
Ta upite izteceja
Deviņām iztekām,
Devitā iztekā,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitā gadiņā
Iet brālitis kokles cirst.
Sak' brālitis kokledams:
Tās koklites gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdedama:
Tā raud manis pastariņš,
Tā raud manis pastariņis,
Skudritēm ēdinats,
Skudritēm ēdinats,
Upitē slīcinats.
# 33625.18
Teku, teku pie upites
Baltas rokas nomazgāt.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzeniņš.
Gredzeniņu liekdamās,
Iekrīt' zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamās,
Iekrīt pate upitē.
Upe mani nepanesa,
Ta iemeta Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Ta izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devitāi zariņā,
Tur brālitis kokles cirta.
Sak' brālitis kokledams:
Tās koklites grazni skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tā dziedaja pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man vietiņas taisitaja.
# 33625.19
Trīs liepiņas upitē,
Visas vienā kuplumiņā,
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarej',
Ta iekrita upitē.
Upe viņu netureja,
Ta iedzine Gaujiņā;
Gauje viņu netureja,
(Ta iedzine Daugavā,
Daugav' viņu netureja)
Ta iedzine jūritē;
Jūra viņu netureja,
Ta piedzine maliņā.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš kokledams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' Māriņ' raudadama:
Ta jau neva liepas kokle,
Ta māsiņas dvēselit',
Caur ūdeni peldejusi.
# 33625.20
Trīs meitiņas lielijās
Par jūriņu pārpeldēt;
Divas vieni pārpeldeja,
Trešā grima dibenā.
Kur trešā iegrimuse,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Jāja šādi, jāja tādi,
Nedrīkst zaru kustināt;
Pēc atjāja Dieva dēli,
Tie nolauza cekuliņu.
Nolauzuši cekuliņu,
Appuškoja cepurites;
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māres baznicā,
Ieiet Māres baznicā,
Saules meitu lūkoties.
Saules meitas gudras bija,
Zem altara pateceja.
# 33625.21
Upmalā ievas zied,
Pastarite ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upitē.
Upe viņu nepanesa,
Ta iemeta jūriņā;
Jūra viņu nepanesa,
Ta izmeta kalniņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem.
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zaros kokli cirst.
Sak' bāliņš kokledamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Ta nav vis liepas kokle,
Ta ir māsas dvēselite,
Par ūdeni atnākuse.
# 33626.00
Kur tecesi, tautu meita,
Kam nesisi launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid nesejiņas.
- Sirms zirdziņš, daiļš arajs
Tēva lauka galiņā,
Tur es iešu, tur tecešu,
Tam nesišu launadziņu.
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu,
Tam es došu sav' pūriņu,
Sava pūra atslēdziņu.
Tam es šūšu linu kreklu,
Līdz zemiti rakstidama,
Tam adišu raibus cimdus,
Pie rociņas mēridama.
# 33627.00
Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu skabardziņu;
No tās vienas skabardziņas
Es izkalšu vainadziņu.
# 33627.01
Aiz upites melni meži
Zeltitama lapinām.
Brien, brāliti, pār upiti,
Nolauz vienu pazariti,
Nolauz vienu pazariti,
Pin māsai vainadzinu.
Brīnās kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitina, tādu ņēmi?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
Tur man kala trīs gadini
Trīs dimanta kalejini.
Priekšāi man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabinu;
Priekšāi man saule lēca,
Pakaļāi mēnestinis.
Priekšā man tēva (kunga) dēli
Nosajēma cepuriti,
Pakaļāi kalpa puiši (dēli)
Kā tārpini locijās.
# 33627.02
Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
Es tev lūdzu, bāleliņi,
Atnes vienu drostaliņu,
No tās vienas drostaliņas
Trīs pušķiši darinaju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate patureju
Vainadziņa pušķišam.
# 33627.03
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu pazariti;
No tās vienas pazarites
Savijos vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
# 33627.04
Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu pazariņu,
Es novīšu vainadziņu
No ta viena pazariņa.
Svētdien iešu baznicā,
Tad es likšu galviņā.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis:
Kur meitiņa tādu ņēma?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
Rigā man tēvs, māmiņa,
Vāczemē bāleliņi.
Tēvs, māmiņa atsūtija,
Bāleliņi kaldinaja.
# 33627.05
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu (jūriņu)
Zeltozolu dēdināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu skabardziņu,
No tās vienas skabardziņas
Nosaviju vainadziņu,
Nosaviju vainadziņu,
Gāju Māras baznicā.
Vaicā mani kungi, ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rigā pirku, naudu devu
Pusdāldera puķitē.
# 33627.06
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozola zēģelēt[?].
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu cekuliņu,
Trīs gadiņi saglabaju
Zeltozola cekuliņu;
Ceturtā gadiņā,
Tad vēl pinu vainadziņu.
Vaicā mani Rigas kungi:
Kur tu tādu puķi ņēmi?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldinaju.
# 33627.07
Kur tu iesi, bālelini,
Vakarā kājas āvi?
- Ej, māsiņa, nevaicajsi,
Atnes manu zobeniņu,
Man jaiet dziriņā,
Zeltozola drostalāt.
- Vai, lūdzami bālelini,
Pārnes vienu drostaliņu.
No tās vienas drostaliņas
Pataisišu vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kur es ņēmu tik ražanu.
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē darinaju.
# 33627.08
Kur tu jāsi, brāleleņ,
Apsaglātu kumeleņu?
- Jāšu, māseņ, par Daugavu,
Ozuleņu leidzynāt.
- Atved man, brāleleņ,
Jele vīnu pazareti;
Nusaveju vainaceņu
Nu tās vīnas pazaretes.
Vaicoj kungi, vaicoj ļauds:
Kur tu jemi to vainaku?
Reigā piērku, naudu devu,
Šāi zemē vāķinovu,
Šāi zemē vāķinovu,
Šāi zemē kalldynovu.
# 33627.09
Kur tu lēksi, vanadziņ,
Sudrabotiem spārgaliem?
- Lēkšu liepas apraudzit,
Vaj būs diža uzaugusi.
Ir gan diža, ir gan kupla,
Zari mirka Daugavā.
- Brien, brāliti, pār Daugavu,
Nolauz vienu pazariti.
No tās vienas pazarites
Es izpinu vainaciņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, to dabuji?
Rigā pirku, naudu devu,
Klaipēdā kaldinaju.
# 33627.10
Sērdenite nopinusi
Zelta zaru vainadziņu.
Visi kungi brīnijās:
Kur tu tādu kaldinaji?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
Visi kungi brīnijās:
Kā tu kļui Vāczemē?
Es iejūdzu saules zirgu,
Zaļa vara kamanās,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Sadeļ vara kamaniņas.
# 33627.11
Vējiņš pūta, vētra krāca,
Nolauž zelta ozoliņu.
Tekat visi bāleliņi,
Zeltozoli drostalāt.
Ai, jaunaju bāleliņu,
Pārnes vienu drostaliņu.
No tās vienas drostaliņas
Izkaldini vaiņadziņu.
Citas meitas man vaicaja,
Kur es tādu kaldinaju.
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
# 33627.12
Vidzemites bērniņš biju,
Vakar biju Vidzemē.
Vidzemites ziedus rāvu,
Nopinosi vainadziņu.
Spīdej' manis vainadziņis
Kā tas rīta auseklitis.
Rigas kungi pirkt gribeja,
Nedrīksteja bildināt.
Viņi prasa, cik es gribu:
Simtu gribu zelta naudas.
# 33627.13
Vīšu rozes vainagā,
Iešu Māras baznicā.
Māras ļaudis man prasija,
Kur tik skaistu kroni ņēmu.
Rigā pirku, naudu devu,
Pieci mārki gabalā.
# 33627.14
Viņmal Bauskas bērzu birze
Sudrabiņa lapiņām.
Aiziet viena mātes meita,
Nolauž pašu pazarit'.
Nolauzusies pazariti,
Novijās vainadziņ'.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kur to ņēme, kas to deve.
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldinaju.
Rigā manim tēvs, māmiņa,
Vāczemē bāleliņi.
# 33628.00
Kur tu skriesi (skreji), vanadziņi,
Ar tiem vasku spārniņiem?
- Skriešu (Skreju) liepas apraudzit,
Vaj ir liela izauguse.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavā.
Tēvs ar māti mīļi gul
Daugaviņas maliņā.
Vakarā guldamies,
Liepai zaru nolauzuši,
Liepai zaru nolauzuši,
Palikuši pagalvī.
No rītiņa celdamies,
Iemetuši Daugavā.
Tas aizjāja par Daugavu
Spīdedams, vizedams,
Spīdedams, vizedams,
Burbulišus mētadams.
Satiek jūras (Dieva) zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā,
Ieņem viņu laiviņā,
Ietin zīda nēzdogā,
Ietin zīda nēzdogā,
Novizina Vāczemē,
Novizina Vāczemē,
Ienes Māras baznicā,
Ienes Māras baznicā,
Noliek Dieva altarī.
Vāczemnieki brīnejās,
Kāda koka tie ziediņi.
Saka Māra raudadama:
Tie nevaid koka ziedi,
Tie nevaid koka ziedi,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Daugavā slīcinata
(Bēdiņās nomiruse),
(Žēlabās nomiruša).
# 33628.01
Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepas apraudzit,
Vaj ir kuplas, vaj ir lielas.
Ira kuplas, ira lielas,
Zari mirka Daugavā.
Es nolauzu vienu zaru,
To iemetu Daugavā.
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulišus mētadams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā,
Ieņem viņu laiviņā,
Ietin zīda nēzdaugā,
Ietin zīda nēzdaugā,
Ienes Māres baznicā.
Šūpo Māre, auklē Māre,
Uzaug daiļa jumpraviņa
Dzeltainiem matiņiem,
Sarkanbaltiem vaidziņiem.
# 33628.02
Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepu apraudzit,
Vaj ir liela, vaj ir kupla.
Ira liela, ira kupla,
Zari līka Daugavā.
Tēvs ar māti apguluši
Daugaviņas maliņā,
Daugaviņas maliņā
Apakš liepas zariņiem,
Nolauzuši vienu zaru,
Palikuši pagalvī.
No rītiņa celdamies,
Iesviež zaru Daugavā.
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulišus mētadams.
Satikuši zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņēmuši laiviņā,
Ietin linu palagā;
Ietinuši palagā,
Ienes Māras baznicā,
Ienes Māras baznicā,
Ieliek Dieva altarī.
Tur piedzima trīs jumpravas
Zeltitiem matiņiem;
Tur jāj trīs Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
# 33628.03
Kur tu skrieni, vanadziņi,
Ar tiem vasku cimdiņiem?
- Skrieņu liepas apraudzit,
Vaj ir kupla uzauguse.
Gana kupla, gana resna,
Zari līka Daugavā.
Noraunam vienu zaru,
Iesviežam Daugavā.
Tas aizgāja par Daugavas,
Burbuliņus mētadams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem ziedu laiviņā,
Ieņem ziedu laiviņā,
Satin zīdu nēzdaugā,
Satin zīdu nēzdaugā,
Ienes Māras baznicā,
Ienes Māras baznicā,
Ieliek Māras (zelta) šūpulī,
Ieliek Māras (zelta) šūpulī,
Sauc eņģeli klāt šūpot.
Šūpojot, lolojot,
Ronās daiļa jumpraviņa.
Atjāj divi Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
Lūkodami, zīmedami,
Atron savu īstu mās'.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kur tu biji šiem gadiem?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Biju Judu zemitē.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Ko tur Judu zemitē?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Judu bērnus es aukleju.
- Ak tu mana mīļ' māsiņa,
Ko pelniji aukledama?
- Nopelniju slēžu kreklu,
Divi zelta gredzeniņus.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kad atiesi ciemoties?
- Es aiziešu to dieniņu,
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Spalva grime dibinā.
# 33628.05
Lidu, lidu vanadziņi
Ar tiem vaska spārniņiem,
Lidu augstu, lidu zemu,
Lidu liepas apraudzit,
Lidu liepas apraudzit,
Vaj ta liela izaugusi.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavā.
# 33629.00
Kur tu skrisi, vanadzeņ,
Ar tīm voska spārņeņīm?
-Skrišu ļipas apsavārtu,
Veļik ļela izauguse.-
Ļela,kupla izauguse,
Zori ļeika Daugovā.
Es nulaužu vīnu zoru,
Svīžu jiuru dziļumā.
Tī izauga zalta puče
Deveņīm zareņīm.
Es nulaužu vīnu zoru,
Nusaveju vaiņuēeņu.
Gāju,gāju pa ēeļeņu
Kai pučeite zīdādama.
Sasatyku puišu pulku,
Prosa muna vaiņuēeņa.
Lobāk domu cymdu pāri,
Na kai sovu vaiņuēeņu.
-Lobāk jaunu adeitāju,
Na kai tovu cymdu pāri.
# 33629.01
Kur tu skrisi,vanadzeņ
Ar tīm voska spārņeņīm?
Skrišu ļipas apsavārtu,
Veļik ļela izauguse.
Ļela,ļela,kupla,kupla,
Zori ļeika Daugovā.
Dziļa,dziļa Daugaveņa,
Cyta vita sakla beja.
Pa saklām viteņām
Tī aug zalta puriņeņi.
Nu tos zalta puriņeņu
Es nupynu vaiņudzeņu.
Sagājuši cima puiši,
Nuraun munu vaiņudzeņu.
Da, lyudzami, atdodit
Munu dārgu vaiņudzeņu.
Lyugdamās, praseidama,
Pasuļēju cymdu pāru.
-Nagrybam cymdu pāra,
Grybam pošas adeitājas.
-Da,lyudzami,pagaidit
Da cytam rudiņam,
Cikām pyuru pilādeišu,
I teļeišu piaudzeišu.
# 33629.02
Pārteēēju ezereņu (Daugaveņu)
I solušu,nasolušu.
Kura vita nasoluse,
Tī aug zalta puriņeņi.
Nusarāvu puriņeņu,
Nusaveju vaiņuēeņu,
Nusaveju vaiņuēeņu,
Izsalyku galveņā.
Sagājuši cima puiši,
Atjam munu vaiņuēeņu.
Es jos lyudzu, es jos prosu,
Atdodit vaiņuēeņu!
Lyugdamās, praseidama,
Pasuļēju cymdu pāri.
-Navajaga cymdu pāra,
Vajag pošas adeitājas.
-Pagaidit, cima puiši
Da cytam rudiņam,
Koļs pyureņu pidareišu,
Koļs teļeitis paaudzeišu.
# 33630.00
Lai es braucu kur braukdamis,
Irbes gul ceļmalā,
Irbes gul ceļmalā,
Baida manu kumeliņu,
Baida manu kumeliņu,
Dauza manas kamaniņas,
Dauza manas kamaniņas,
Mētā manu līgaviņu.
Jūs,irbites,nezinat,
Cik maksaja kumeliņš:
Pieci simti dālderišu
Maksā manis kumeliņš.
Jūs,irbites,nezinat,
Cik maksaja kamaniņas:
Seši simti dālderišu
Maksā manas kamaniņas.
Jūs,irbites,nezinat,
Cik maksaja līgaviņa:
Ta naudiņa neskaitama,
Cik maksaja līgaviņa.
Kumeliņu jaunu pirkšu,
Kur es ņemšu līgaviņu!
# 33631.00
Līdacina zaļspurite,
Nāč ar mani spēleties,
Tu dziļā jūrinā,
Es ozola laivinā.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelišu.
Uzliek baltu zēģeliti,
Iet laivina mirdzedama.
Iet laivina mirdzedama
Līdz tautieša nama duru.
Tautiets mana laipu lika,
Zāģetame dēlitem.
Labak tēva dubļus bridu,
Ne tautinša laipas gāju,
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.
# 33632.00
Man bij daiļis arajiņis
Par visiem arajiem:
Zilas acis,sārti vaigi,
Iedzeltani matu gali.
Tam bij divi melni zirgi,
Tas trešais itin balts.
Vienu deva kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats tas jāja
Kungam līdz Vāczemē.
-Nu ar Dievu,līgaviņa,
Ilgi tevis neredzešu.
Lai gan tevis neredzešu,
Allaž tevi pieminešu.
Pa trīs gadi ceturtā
Nākšu tevi apraudzit.
-Gāju rožu dārziņā,
Pinu rožu vainadziņu,
Gaidij' savu arajiņu
Pēc trīs gadi pārnākam.
Trīs gadiņi pagājuši,
Vēl nav mana arajiņa,
Vēl nav mana arajiņa,
Balta zirga jājejiņa.
Ceturtā gadiņā
Nu atjāja pie lodziņa.
-Labvakar,labvakar!
Mana jauna līgaviņa.
-Labvakar,labvakar!
Kā nu iet,arajiņ?
Kā nu iet,arajiņ,
Balta zirga jājejiņ?
-Gan jau labi,līgaviņa,
Bet man citis kumeliņis.
-Ja tev citis kumeliņis,
Tad tev cita līgaviņa.
Es jau tev tūlin teicu,
Ka tu mani aizmirsisi.
Ka tu mani aizmirsisi,
Tāļus ceļus staigadams.
-Aiztais',meitiņ,savu logu,
Ar tev' vairs nerunašu.
Nu es jāšu citu ceļu,
Kur aug citas mātes meitas,
Kur aug citas mātes meitas,
Vēl skaistakas,vēl daiļakas.
-Es iegāju raudadama
Savā rožu dārziņā,
Saplosiju vainadziņu,
Slaucij' gaužas asariņas.
# 33633.00
No rītina agri agri
Es izgāju bierzitēi,
Es izgāju bierzitēi
Apsedloju raibu zaķi.
Es nojāju līdz Kuldigu,
Vēl rasina nenogāja.
Pavaicaju lielkungim,
Kur likš' savu kumelinu.
Ieliek manu kumelinu
Zaļāi vara stallitēi,
Zaļāi vara stallitēi
Sudrabina redelem.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Ko ēd manis kumelinis.
Saulēi pļautu ābolinu,
To ēd manis kumelinis.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Ko dzer manis kumelinis.
Skaidr' avota ūdentinu,
To dzer manis kumelinis.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Sajāj visi lieli kungi,
Sajāj visi lieli kungi,
Grib no manis ziergu pierkt.
Neizdošu kumelinu,
Man sievina nelūkota.
Sēdu,sēdu,apskatu,
Pietek viena zeltainite.
Tai es došu savu roku,
Savas rokas gradzentinu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidarinu.
Manāi lopu laidarāi
Duj zeltiti avotini;
Vienāi dzēra raibas goves,
Otrāi bēri kumelini.
# 33634.00
Pirmodien,otrudien
Sapliķeju līgaviņu.
Jau trešdien,ceturtdien
Guļ kaktā vaidedama.
Jau piektdien,jau piektdien
Nomirst mana līgaviņa.
Jau sestdien,jau sestdien
Aizbriņģeju kalniņā.
Jau svētdien krodziņā
Ar jaunām meitiņām.
Pirmdienā mandagā
Būs man jauna līgaviņa.
# 33634.01
Pyrmudiņ, pyrmudiņ
Kukļes škeļu mežeņā.
Otardiņ, utardiņ
Kukļes ņešu sēteņā.
Jau trešdiņ,jau trešdiņ
Kukļei muna ļaudaveņa.
Caturtdiņ,caturtdiņ
Numērst muna ļaudaveņa.
Jau piktdiņ,jau piktdiņ
Bolltejūs gaļdeņūs.
Jau sastdiņ,jau sastdiņ
Dzaltonos smilkteņos.
Jau svātdiņ,jau svātdiņ
Jau es pats krudzeņā,
Jau es pats krudzeņā,
Kruga golda gaļeņā.
Ku dareit,nadareit,
Man numyra ļaudaveņa;
Voj dzīdāt,voj raudāt,
Voj jimt jaunu ļaudaveņu?
Lobāk dzīžu,na kai raužu,
Jemu jaunu ļaudaveņu.
# 33635.00
Šodien iešu baznicā,
Koši,daiļi greznošos,
Vilkšu svārkus līdz zemei,
Segšu baltu villainiti.
Iekš' krodziņu no krodziņa,
Tautu dēlu mekledama.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu,
Redzu tautu kumeliņu
Apseglotu,apdeķotu.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautas dēlu,
Redzu pašu tautas dēlu
Sēžam galda galiņā,
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildināt.
Lai būt' ļaužu cik būdamu,
Man ar savu jarunā.
Es ar savu runadama,
Ieraug' īstu bāleliņu.
Bāleliņš man vaicaja:
Ko,māsiņa,tu runā?
Es,brāliti,to runaju,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt savus bāleliņus.
# 33636.00
Sēž' pie loga dziedadama,
Zīžautiņu rakstidama,
Gaidu savu mīļakaju
Pie manim atnākam.
Tur viņš nāk,tur viņš nāk,
Re,cik daiļi viņš tur nāk:
Kurpes kājā,niedre rokā,
Pirkstā zelta gredzentiņš.-
Nu staigaju raudadama,
Gaidu savu dzērajiņu,
Gaidu savu dzērajiņu
No krodziņa pārnākam.
Re,kur nāk,re,kur nāk,
Re,kur žūpa vazajās:
Vīzes kājā,runga rokā,
Lūku nasta mugurā.
Tam mutite nemazgata
Visu cauru nedeliņu,
Tam galviņa nesukata
Visu garu vasariņu.
# 33637.00
Sedloj' savu sirmu zirgu,
Jāj' uz baltu rožu dārzu.
Tur bij viena veca māte,
Tai mātei trīs meitiņas.
Viena auda,otra vērpa,
Trešā zīdu šķetinaja.
Dod,māmiņa,man to meitu,
Kas to zīdu šķetinaja.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur izauga zelta roze
Manā galvas galiņā.
Ik svētdienas meitas nāca
Dārziņā puškoties.
Ienāk viena,ienāk otra,
Zelta rozi neaiztiek;
Ienāk mana īsta brūte,
Ta norāva zelta rozi,
Norāvuse zelta rozi,
Ietin zīžu nēzdogā,
Ietin zīžu nēzdogā,
Aiznes Māras baznicā,
Aiznes Māras baznicā,
Ieliek zelta šūpulī.
Šūpo,Māra,to šūpliti,
Te gul puiša dvēselite,
Te gul puiša dvēselite,
Žēlabāsi nomiruša.
# 33638.00
Smuks puisitis sēž aiz galda,
Aicin' mani klāt sēdēt.
Es pie viņa piesēdos,
Kā rozite ziededama.
Viņš man deva alu dzert
No sudraba biķeriša.
Es ta alus nodzēros
Pa mazām malciņām.
Ne cik ilgi nesēdeju,
Lūdz viņš gultu pataisit.
Es tam gultu uztaisiju,
Klāju baltu paladziņu,
Klāju baltu paladziņu,
Sedzu raibu villainiti.
Viņš papriekšu iegulās,
Aicin' mani klātgulēt.
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebedama.
Ne stundiņu neguleju,
Sāk viņš mani modināt,
Sāk viņš mani modināt,
Sāk ar naudu lielities:
Še,meitiņa,zelta nauda,
Še vēl sīka sudrabiņa!
Es domaju lielu domu,
Ko ta nauda labu dara,
Vaj ta nauda aizmaksaja
Manu skaistu augumiņu,
Manu skaistu augumiņu,
Manu zīļu vainadziņu?
Labak redzu zelta naudu
Ziluguni sadegam,
Ne kā savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.
# 33638.01
Ar tautieti dancāt gāju,
Pirkstā zelta gredzentiņis.
Ar tautieti dancajot,
Nokrīt zelta gredzentiņis.
Tautiets saka uzjemdamis:
Tas būs manas līgaviņas.
Lūgšus lūdzu,neatdeva,
Sol' ar naudu aizmaksāt.
-Atnāc,meitiņ,rītā agri,
Dabus' savu gredzentiņu.
-Es noeimu no rītiņa,
Liek man gultiņ' uztaisit,
Liek man gultiņ' uztaisit,
Mazu brīdi klāt gulēt.
Mazu brītiņ' paguleju,
Sāk ar naudu lielities.
Labak redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegam,
Ne kā savu augumiņu
Negodā paliekam.
# 33638.02
Es neiešu pie ta puiša,
Kur guleju šo naksniņu:
Vēl nebija pusnaksniņa,
Jau viņš sola sav' naudiņu.
# 33638.03
Es neguļu pie ta puiša,
Kur guleju viņu nakti,
Es atradu guledama
Viņam suņa amatiņu.
Nav ne stundu pagulejis,
Sāk ar naudu lielities:
Še,meitiņa,zelta nauda
Un vēl sīka sudrabiņa!
Es negribu zelta naudas,
Ne ar' sīka sudrabiņa,
Es grib savu vaiņadziņu
Ar godiņu novalkāt.
# 33638.04
Labak redzu zelta naudu
Ugunī sadegam,
Ne kā savu augumiņu
Negodā paliekam.
# 33638.05
Puisits lūdza tautu meitu,
Kur naksniņu pavadit,
Kur naksniņu pavadit,
Kur miedziņu pārgulēt.
-Gul' tu zirgu stallitī,
Es telišu laiderī,
Kad rītā gaisma nāks,
Gan mēs abi tiksimies:
Es iekš' siena telitēm
Tavā zirgu stallitī.-
Savā zirgu stallitī
Lūdz viņš vietu pataisit.
Es pataisu siena vietu.
Lūdz viņš baltu paladziņ'.
Es uzklāju paladziņu.
Lūdz viņš zilas villenites.
Es uzklāju villeniti.
Lūdz man' pašu klāt gulēt.
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebedama.
Tas nebija stundas laika,
Sāk ar naudu lielities:
Še,māsiņ,zelta nauda,
Še tīrais sudrabiņš!
Labak redzu zelta naudu
Ugunī sadegot,
Ne kā savu vainadziņu
Bez godiņa novalkaju.
# 33638.06
Sed aiz golda jauns puiškins,
Aicyn' mani klāt sādātu.
Es pi jā atsasādu,
Suļei maņ vina glāzi.
Es tā vina pasadzeru
Pa vīnai drusceņai.
Syuta vitu pataiset.
Es viteņu pataisēju.
Jis paprīšku atsagula,
Aicyn' mani pārgulēt.
Stunndes laika nagulēju,
Sāka mani modynāt,
Sāka mani modynāt,
Sāk' ar naudu liļetīs.
Valns pajem tovu naudu,
Tovu skaistu augumeņu!
Dažu vīnu tymsu nakti
Raudādama atstaigāju,
Nu kauneņa sorgādama
Sovu skaistu augumeņu.
# 33638.07
Smuks puisitis atteceja
Guļamēju laiciņēju.
Maģu brīdi paguleja,
Sāk ar naudu lielities.
Sadeg tava zelta nauda
Zilajami uguņami!
# 33638.08
Uzaritis man vaicaja,
Kura bija zeļļu meita.
Ši bij lopu,ta bij lopu,
Es bij' pati zeļļu meita.
Pataisiju zeļļam gultu
Gāju pati klāt gulēt.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielities:
Še tev,meitiņ,zelta nauda,
Še tev tīra sudrabiņ'!
Sviedu zemē zelta naudu,
Sviedu tīru sudrabiņ'.
Iznīkst labak tava nauda,
Ne kā manis augumiņš,
Es neļaušu savu glītum'
Smiekliem, ļaužu valodām.
# 33639.00
Sēju lielu rožu dārzu (lauku)
Ko sev' daiļi puškoties.
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze zied (aug).
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu sētu pīt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāt?
Tādu garu ceļu jāt,
Sviedrēt savu kumeliņu!
Sviedri lija kumeļami,
Birst man gaužas asariņas.
Ņemu savu zvaigžņu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
# 33639.01
Bij man vienas ogas dēļ
Locit savu muguriņu;
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
# 33639.02
Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāt!
# 33639.04
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu sētu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāt!
# 33639.05
Ko man viena rieksta dēļ
Tiki lielu lazdu liekt;
Ko man vienas meitas dēļ
Tiki garu ceļu jāt,
Tiki garu ceļu jāt,
Svīdēt savu kumeliņu,
Svīdēt savu kumeliņu,
Raudāt gaužas asariņas!
Ņemu linu pasegliti,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdaudziņu,
Slauku savas asariņas.
# 33639.06
Lielu garu lazdu liecu
Viena paša rieksta dēļ;
Lielu tālu ceļu jāju
Vienas pašas meitas dēļ.
# 33639.07
Ļelu sēju ružu dārzu,
Ar ko daiļi puškātīs;
Nu tā ļela sējumeņa
Vīna poša izauguse.
Deļ tās vīnas skaistas ružas
Dej maņ augstu sadu peit;
Deļ tās vīnas tautu meitas
Dej maņ garu ēeļu jāt,
Dej maņ garu ēeļu jāt,
Svīdret (Sveidet) sovu kumēļeņu.
Kumēļam svīdri byra,
Dērst maņ gaudas asareņas.
Jamu sovu zyrga deči,
Slauku svīdrus kumēļam;
Jamu sovu šolka (zeida) skustu,
Slauku gaudas asareņas.
Da pusēeļa nadajāju,
Dzēržu ļaudis runājut,
Dzēržu ļaudis runājut,
Ļaudaveņa atsokut.
Naklauseišu ļaužu mēlu,
Jāšu pots pasavārtu.
Da vārteņu vīn dajāju,
Redzu sovu dzaltāņeiti,
Redzu sovu dzaltāņeiti
Par pogolmu pārtakut,
Par pogolmu pārtakut,
Bolltas rukas lauzējut (vādynut).
Stip ruēeņu, griz muteiti,
Byusi muna ļaudaveņa.
Jej ruēeņu gon pastipe,
Bet muteites napagrize.
Nacīš es nusabeidu,
Ka tu taida lapna meita;
Zynu ēeļu, varu jāt
Veļ cytā cimeņā,
Veļ cytā cimeņā,
Kur aug skaistas dzaltāņeites,
Kur mameņa devejeņa,
Kur meiteņa gājējeņa.
-Jāj uz sātu, gan' tu cyukas
Tova tāva teirumā;
Maņ atjās veļ lobāks
Ar sukātu (barātu) kumēļeņu.
# 33639.08
Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev daiļi puškoties;
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runajam,
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima,prāts necieta,
Jāju viņas apraudzit.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvim,
Viņa stāv uz durvim,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien,labdien,sirdspuķite,
Sniedz rociņu,dod mutiti!
Ši man roku vairs nesniedza,
Ši man mutes vairs nedeva.
Vaj domā,vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu,māku jāt
Ar barotu kumeliņu.
Ta būs māte,kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt;
Nāks meitiņa dziedadama,
Kā rozite ziededama.
# 33640.00
Seši jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģadami,
Visim bija siermi ziergi,
Visim caunu cepurites,
Visim caunu cepurites,
Visim lūšu kažociņi.
Visi seši apstājās
Mana bara galiņāi.
Divi teica:būsi mana!
Otri divi:nebūs tiesa!
Treši divi lec no zirga,
Apkārt mani apteceja.
Izvilkuši baltas krelles:
Še,meitiņa,liec ap kaklu;
Izvilkuši gradzentiņu:
Mauc pirkstāi gradzentiņu!
Es nelikšu baltas krelles,
Es nemaukšu gradzentiņu,
Vaicās mani tēvs,māmiņa:
Kur tu jēmi, kas tev deva?
-Kad vaicaja tēvs,māmiņa,
Sak' devuši bāleliņi;
Kad vaicaja bāleliņi,
Sak':man deva ciema puiši;
Sak':man deva ciema puiši,
Mani jaunu mīledami,
Mani jaunu mīledami,
Sev par draugu domadami.
# 33640.01
Seši jauni orājeņi
Brauc pa ceļu dzīdādami.
Vysim sešim sērmi zyrgi,
Vysim cauņu capureites.
Vysi seši apstājuši
Ap tu munu ružu dārzu.
Sežu ružu dārzeņā,
Veju ružu vaiņuceņu.
Pyrmi divi tai sacēja:
Te byus muna ļaudaveņa!
Otri divi atsacēja:
Nabyus tova ļaudaveņa!
Treši divi lāc nu zyrga,
Suļej zalta gredzineņu:
Ša,māseņ,gredzineņš,
Nosoi skaiški dzeivādama,
Nosoi skaiški dzeivādama,
Gaidi manis atbraucut.
Byušu pats,voj nabyušu,
Byus muns bāris kumeļeņš,
Byus muns bāris kumeļeņš,
Vacākājis bāļeļeņš.
# 33640.02
Seši jauni stabuļniki
Jāj pa ēeļu spālādami,
Visim sešim sērmi zyrgi,
Visim cauņu capureites.
Vysi seši sajājuši
Ap to munu ružu dārzu.
Sežu ružu dārzeņā,
Veju ružu vaiņuēeņu.
Divi soka: byusi muna!
Otri divi:nabyus tova!
Treši divi lāc nu zyrga,
Dod maņ zalta gredziņeņu.
Ģdavuši pasaēēja:
Nosoi gudri,tautu meita,
Ka vaicās tāvs ar māti,
Sok', bāļeņi idavuši,
Ka bāļeņi pavaicās,
Sok', zemē pacāluse,
Sok',zemē pacāluse,
Ružu dārzu ravādama.
# 33640.03
Seši mazi bandenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem cauņu cepurites,
Visiem dziedi lakstigalas
Zobeniņa galiņā.
Visi seši sajājuši
Ap to manu rožu dārzu.
Divi saka:ta ir mana!
Otri divi:tas nav tiesa!
Treši divi klāt aicina
Un man' līdzi vedinaja.
# 33640.04
Seši mazi bundzenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Galvā cauņa cepurite.
Visi seši sajājuši
Istabiņas galiņā.
Divi teica:esi mana!
Divi liedza:tas nav tiesa!
Divi,mani saķēruši,
Zelta rotu dāvinaja.
Kur es likšu zelta rotu,
Tāda maza meitenite?
Pārnāks tēvs,prasis man:
Kur tu ņēmi,kas tev deva?
-Sak':man deva ciema zēni,
Mani mazu mīledami,
Mani mazu mīledami,
Sevim lielu audzedami.
# 33641.00
Simtā tādu nedabuja,
Kā mēs divi jau(n)brāliši,
Pie jāšanas,pie braukšanas,
Pie kumeļa barošanas.
Citi vīri krogā dzēra,
Es baravu kumelinu;
Citi vīri nūjas grieza,
Es grožinu kustinavu.
Kumelina ripainiti,
Tev teceta,man sēdeta,
Tev būs manu bruņu nesta,
Manu skaidru auguminu.
Nedzer manis kumelinis
Neziedotu ūdentinu.
Metu mārku upitē,
Lai dzer manis kumelins.
# 33642.00
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu raudzijos,
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājam,
Pa vārtiem iejājam
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauņu cepuriti.
Mans mīļais,mans jaukais,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie citas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie citas mātes meitas,
Baltābola kalniņāi
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa,
Pie bēraja kumeliņa,
Seglus liku pagalvī,
Pasegliti apsedzos.
-Mans mīļais,mans jaukais,
Kaut es būtu zinajuse,
Es tev būtu aizsūtijse
Baltu linu paladziņu,
Baltu linu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegam.
# 33642.01
Aiju,manu mīļu draugu,
Kur guleji viņu nakti?
-Zem priedites,zem eglites
Smalkā priežu siliņā.
-Ko tu sedzi,ko tu klāji,
Ko tu liki pagalvī?
-Priedit' sedzu,eglit' klāju,
Paegliti pagalvī.
-Aiju,manu mīļu draugu,
Kaut es būtu zinajuse,
Es tev būtu aizsūtijse
Pāri dūju spilveniņu,
Pāri dūju spilveniņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Raibu deķi apsegai.
# 33642.02
Div' putniņi daiļi dzied
Vienā lazda krūmiņā;
Div' māsiņas rakstus raksta
Pie lodziņa sēdedamas.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra zīdu nēzdaudziņu.
Suņi rēja,vārti čīksta,
Es pa logu raudzijos,
Redzu savu arajiņu
Pa vārtiem iejājot,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu caunu cepuriti.
Es gribeju bildināt,
Daudz ļautiņu redzetaju.
Vaj redz ļaudis,vaj neredz,
Brīv man savu bildināt.
Pavaicaju arajam:
Kur guleji šo naksniņ'?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa,
Pie bērā kumeliņa.
Seglus liku pagalvī,
Ar pasegli apsedzos.
-Kad es būtu zinajusi,
Es būt' mīļi nosūtijsi
Pāri dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegties.
# 33642.03
Es piesārku kā brūklene,
Pa durim ieiedam'.
Es redzeju savu sirsniņ'
Sēžam galda galiņā.
Es dzīros klātu kļūt,
Viņš ārā pa durim.
Es dzīros pavaicāt,
Kur guleja šo naktiņ',
Vaj gulej' pie māmiņ',
Vaj pie citas mātes meitas.
-Pie eglites es guleju,
Skujām klāju paladziņ'.
-Vaj tu traks,mans mīļakais,
Kam tu man nesacij?
Es tev būtu nostellejs'
Pāru linu paladziņ',
Pāru linu paladziņ',
Pāru baltu villainišu,
Pāru mutes nēzdotiņu,
Pāru smalku linu micu.
# 33642.04
Mans mīļais,mans jaukais,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj Rigā,Jelgavā,
Vaj pie citas mātes meitas?
-Ni Rigā,Jelgavā,
Ni pie citas mātes meitas:
Zem priedites,zem eglites
Pašā sila vidiņā,
Skujas laužu pagalvī,
Ar skujām apsasedzu.
# 33642.05
Mans mīļais,mans labais,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Vidū lauka,apakš liepas
Pie bērā kumeliņa.
-Ko tu klāji,ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvī?
-Liepu lapas klāju,sedzu,
Seglus liku pagalvī.
-Būtu es to zinajse,
Es būt' pate aiztecejse,
Es būt' pate aiztecejse,
Tev vietiņu pataisijse.
Es tev būtu paklājuse
Smalku linu paladziņu,
Pagalvī palikuse
Mīkstu dūnu spilveniņu.
Es būt' tevi apseguse
Biezu siltu villainiti,
Būtu tevi guldijuse,
Pate gājse klātgulēt.
# 33642.06
Suņi rej,vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos.
Nu atjāja mans mīļais
Ar brūno kumelinu.
Labrīt,labrīt,mans mīļais,
Kur guleji viņu nakti?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie baltas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie baltas mātes meitas:
Zaļajā līcitī
Pie brūnā kumelina.
-Ko tu klāji,ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvē?
-Svārkim klāju,svārkim sedzu,
Sedlus liku pagalvē.
# 33642.07
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu skatijos,
Ieraudziju sav' sirsniņu
Pa vārtiem iejājot,
Tumši bēru kumeliņu,
Melnu caunu cepuriti.
Viņš pacēla cepuriti,
Man nobira asariņa.
Visapkārt sveši ļaudis,
Nedrīksteju bildināt.
Lai redz ļaudis, vaj neredz,
Brīv man savu bildināt.
Draugu,manu mīļu draugu,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj Rigā,Jelgavā,
Vaj pie laiskas mātes meitas?
-Ne Rigā,Jelgavā,
Ne pie kādas mātes meitas:
Siliņā,siliņā,
Pašā sila vidiņā.
-Draugu,manu mīļu draugu,
Ko tu klāji,ko tu sedzi?
Ko tu klāji,ko tu sedzi,
Ko paliki pagalvī?
-Skuju klāju paladziņu,
Skuju sedzu villainiti,
Sīku,smalku paegliti,
To paliku pagalvī.
-Kaut es būtu zinajuse,
Kur gul mans mīļakais,
Ar gulbiti aizstelletu
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Baltu sagšu apsegam.
# 33642.08
Suņi rēja,vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzities,
Tek' pie loga raudzites,
Kas iejāja sētiņā.
Tur atjāja mans mīļais
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Turku zvēru cepuriti.
Mans mīļais,mans jaukais,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie daiļas mātes meitas?
Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Apakš kupla ozoliņa
Tēva lauka galiņā.
-Ai,tu manu mīļu draugu,
Būtu man ziņu devis,
Es tev būtu aiznesuse
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
# 33642.09
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Trīs meitiņas istabā (kambarī)
Sēd pie loga rakstidamas,
Sēd pie loga rakstidamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos,
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepuriti.
Redz actiņas,sāp sirsniņa,
Nedrīksteju bildināt,
Nedrīksteju bildināt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudim nebēdaju,
Man ar savu jarunā,
Man ar savu jarunā,
Vaj redz ļaudis,vaj neredz.
Aija,manu mīļu draugu,
Kur guleji viņu nakti?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priediti,starp egliti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bēraja kumeliņa,
Seglus liku pagalvī,
Ar pasegli apsedzos.
-Aija,manu mīļu draugu,
Būtu es to zinajse,
Es tev būtu sūtijuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
# 33643.01
Iet es ītu iz brāļeņu,
Ka zynātu brāļu sātu.
Sluka man' ēeļu vede,
Raudiveite rosu trauēe.
Taku, taku pa ēeļeņu,
Dateēēju zīdu upi,
Dateēēju zīdu upi,
Navar' pāri pārteēet.
Jamu savu zīdu šauji,
Tacyns pāri pārteēēju.
Iet es ītu iz brāļeņu,
Ka zynātu brāļu sātu.
Sluka man' ēeļu vede,
Raudiveite rosu trauēe.
Taku,taku pa ēeļeņu,
Dateēēju zalta upi,
Dateēēju zalta upi,
Navar' pāri pārteēet.
Jamu savu zalta šauji,
Tacyns pāri pārteēēju.
Iet es ītu iz brāļeņu,
Ka zynātu brāļu sātu.
Sluka man' ēeļu vede,
Raudiveite rosu trauce.
Taku,taku pa ēeļeņu,
Dateēēju sauļis muižu,
Dateēēju sauļis muižu,
Navar' pāri pārteēet.
Jamu sauļis jumpraveņu,
Tacyns pāri pārteēēju.
Iet es ītu iz brāļeņu,
Ka zynātu brāļu sātu.
Sluka man' ēeļu vede,
Raudiveite rosu trauēe.
Taku,taku pa ēeļeņu,
Dateēēju brāļu sātu.
Jaunākais brāļeļeņš,
Tys pasteidze vārtus vērt.
Jaunākajam brāļeņam,
Tam tei muna zīdu šauje.
Videjais brāļeļeņš,
Tys pasteidze zyrgu jeugt.
Videjam brāļeņam,
Tam tei muna zalta šauje.
Vacākais brāļeļeņš,
Tys pasteidze krāslu ēeļt.
Vacākam brāļeņam,
Tam tei sauļis jumpraveņa.
# 33643.02
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie ziedupites,
Nevareju pāri tikt.
Pasaplūcu ziedu šauju,
Teciņ's pāri pārteceju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie zeltupites,
Nevareju pāri tikt.
Pasagrābu zelta šauju,
Teciņ's pāri pārteceju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie saules kalna,
Nevareju pāri tikt.
Paņēm' es saules meitu,
Teciņ's pāri pārteceju.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otrais brālis zirgu jūdza,
Tam iedevu zelta šauju;
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam iedevu saules meitu,
Tam iedevu saules meitu,
Smalku kreklu audejiņu.
# 33643.03
Tautiets mani padzināsi
Silāi mazu gabaliņu;
Es tautieša dzinumiņu
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Ziedupiti lejiņā.
Es, norāvis ziedu sauju,
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Zeltābeli kalniņā.
Es, norāvis zeltāboli,
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Brāļa sētu kalniņā.
Māršai devu ziedu sauju,
Brāļam zelta āboliņu.
Mārša ziedus noziedeja,
Brālits zeltu novizeja.
# 33643.04
Teku,teku pa celiņu,
Dabulo,dabulo!
Dateceju ziedupiti,
Dabulo,dabulo!
Pasajēmu ziedu šauju,
Dabulo,dabulo!
Tecins pāri pārteceju,
Dabulo,dabulo!
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju zeltupiti;
Pasajēmu zelta šauju,
Tecins pāri pārteceju.
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju saules muižu.
Iztek saules jumpraviņa,
Jēmu saules jumpraviņu.
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju brāļa sētu.
Pirmais brālis vārtus vēre,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otris brālis durvis vēre,
Tam iedevu zelta šauju;
Pastaritis krēslu cēle,
Tam ta saules jumpraviņa.
# 33643.05
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Ziedupite celiņā,
Nevareju pāri kļūt.
Ņēmu ziedu pilnu šauju,
Tad vareju pāri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Zeltupite lejiņā,
Nevareju pāri kļūt.
Ņēmu zelta pilnu šauju,
Tad vareju pāri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Saules muiža kalniņā,
Nevareju cauri kļūt.
Ņēmu saules jumpraviņu,
Tad vareju cauri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Brāļu sēta lejiņā.
Pirmais brālis vārtus cēla,
Tam iedevu ziedu šauju.
Otris jūdza kumeliņu,
Tam iedevu zelta šauju.
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam ta saules jumpraviņa.
# 33644.00
Trīs priedites silēi auga,
Visas trīs vien' garum';
Vienu cirte,otra lūza,
Trešā līdzi locijās.
To,kas līdzi locijās,
To pametu siliņēi,
To pametu siliņēi
Vējiņam vēsināt.
Trīs meitiņas ciemāi auga,
Vis's trīs vien' daiļum';
Vienu ņēma,otra nāce,
Trešā līdzi taisijās.
To,kas līdzi taisijās,
To pametu brālišos,
To pametu brālišos
Māršiņām niecināt.
# 33645.00
Treis vosoras sabarāju
Stallī lobu kumeļeņu,
Caturtāi vosorā
Lyku sadlus mugorā,
Lyku sadlus mugorā,
Bēru rikstus karmynā,
Bēru rikstus karmynā,
Jāju meitu cimeņā.
Vīnu sauvi meitām devu,
Otru meitu mameņai,
Trešu sauvi pakaisēju (pabārstēju)
Pa meiteņu pagalmeņu.
Cikām meitas rikstus losa,
Jau sauļeite vokorā;
Cikām rikstus salasēja,
Jau sauļeite nuritēja.
-Kur tu jāsi, cima puisi,
Kur guļesi šu naksņeņu?
Guļ tepat, cima puisi,
Es viteņu pataisešu,
Es viteņu pataisešu,
Klāšu bolltu paladzeņu.
Gulāsim vīnu vitu,
Runāsim vīnu runu.
Veļ nav runa izrunāta,
Jau mameņa stāvu ēeļ.
Vaicoi mani māmuļeņa:
Kā,meiteņa nuskumeiga?
Tu,mameņ, nazynāji,
Kaida muna nuskumšona:
Nu tā rikstu koduļeņu (lasējumu)
Myužam tautu ruceņā.
# 33646.00
Tumša tumša ta eglite,
Kur caunite nakti guļ;
Tālu tālu ta zemite,
Kur aug mana līgaviņa.
-No kurienes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es,māmiņa,no Vāczemes,
Nāku savas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precēt,
To,lūdzami,neliedziet.
-Velti,velti tu,puisiti,
Pēc meitiņas tīkojies:
Viena pate man meitiņa,
Ta par mazu,ta par jaunu,
Tai vēl mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
-Jūs,māmiņa,veci ļaudis,
Vaj jūs to nezinat:
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņi,
Jūras putni,gaigaliņi,
Pa pārami pārojās;
Tā jauniemi cilvekiem
Pa pārami pāroties,
Pa pāriemi pāroties
Ik svētdienas baznicā.
# 33646.01
Kura kunga tej bērsteņa,
Kur' plaukst zalta lapeņām?
Kuras mātes tej meiteņa,
Zalta zori vaiņukā?
-Nu kurines tu, puiseit,
Ar tik jauku volodeņu?
-Nu Vāczemes es,mameņ,
Pats ar sovu vajadzeibu:
Grybu jiusu meitu jimt,
Jius,lyudzami,naļīdzit.
-Vīna poša maņ meiteņa,
Tej par jaunu, tej par mozu,
Jej veļ mātes reikstes beitīs,
Na iz jaunim puišim vērtīs.
-Jius,mameņ,vaci ļaud's.
Kam tik glupi runājit?
Mežā putni pulkim skrēja,
Pa pārim pārājās;
Tai jaunim cylvākim
Pa pārim jādzeivā.
# 33646.02
Mīļā memmiņ, es atnācu
Pie jums vienas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precēt,
Vaj jūs man to vēlesiet?
-Ne,mans draugs,mans bērns vēl jauns,
Nebūs tev to bildināt.
Manam bērnam rīkstes bīties,
Ne pēc jauna puiša dzīties.
-Jūs,memmiņ,veci ļauži,
Kā jūs tādi nesaprašas?
Jūras putni bariem skrien,
Pa pāriem izšķirās;
Tā būs mums jaunekļiem
Pa pāriem saieties.
-Kādas zemes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es memmiņa,no Vāczemes,
Kur tie sveši putni nāk.
# 33646.03
Tymsa, tymsa tei egļeite,
Kur cauneite nakti guļ;
Tāļi,tāļi tys cimeņš,
Kur aug muna ligaveņa.
Jāju,jāju vīnu dinu,
Nikā loba nadajāju;
Jāju,jāju utru dinu,
To dajāju cima sātu.
Izskrin divi mallni suņi,
Iztak divi dzaltāneites;
Zyrgu vede stalleitē,
Pati vede ustobā.
Taisat maņ meikstu vitu
Tymsajā kakteņā,
Lai es guļu,lai veros,
Ku dares cima meitas.
Vīna sprēde,utra aude,
Treša roksta zeižauteņu.
Dod,mameņ, tu meiteņu,
Kura roksta zeižauteņu.
-Tu, puiseit, es nadošu,
Tej man vysu jaunākā.
-Jius,mameņ,vaci ļaud's,
Kam tik glupi runājit?
Simtim skrēja jiuru putni,
Pa pārim pārājās;
Tā jaunim cylvākim
Pa pārim jādzeivā.
7.1. Dievs, Laime, Māra. ( 33647 - 33698)
# 33647.00
Aiz Daugavas siliņā
Divi melni suņi rēja;
Tie nebija melni suņi,
Tie bij Dieva kumeliņi.
# 33648.00
Augstak dzied cīrulits
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par šo visu pasaulit'.
# 33648.01
Cīrulits augsti dzied
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Aiz visiem ļautiņiem.
# 33649.00
Augsti dzied cīrulits
Par visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdišana
Par visiem ļautiņiem.
# 33650.00
Augstak dzied cīrulitis
Par visiem putniņiem;
Gudraks Laimes lēmumiņš
Par visiem padomiem.
# 33651.00
Dieviņam zaļa roka,
Man bij zaļa ķeselite;
Ko Dieviņš man iedeva,
To iebāžu ķeselē.
# 33651.01
Dieviņami zaļa roka,
Man ir zaļa ķeselite;
Kas Dievina rociņā,
Tas manā ķeselē.
# 33652.00
Dievins bija mazs vīrinis,
Gudris viņa padominis,
Viņš vareja priedi vērpt,
Ozolinu šķeterēt.
# 33654.02
Kas tur rīb, kas tur skan
Aiz kalniņa lejiņā?
Kundziņš brauce vara tiltu
Div' spangaiņiem kumeliņiem.
Rīb tiltiņš, skan iemaukti,
Dreb kundziņa kumeliņi.
# 33655.00
Dieviņš jāja zvirgzdu tiltu
Dābulainu kumeliņu;
Tam Dieviņa kumeļami
Zvaigžņu deķis mugurā.
# 33656.00
Dieviņš kāpe kumeļā,
Es kāpsliņus patureju;
Man Dieviņš zemi deva
Par to kāpšļu turejum'.
# 33657.00
Dieviņš līda līdumiņu,
Ne visiem līdzi līda:
Citiem līda šovasar,
Citiem citu vasariņu.
# 33658.00
Dieviņš mani aicinaja
Trīs gadiņi dienastā.
Es Dievam pavaicaju:
Ko solija loniņā?
- Es tev došu zelta kroni
Ar visiem vizuļiem.
- Dieviņam pavaicaju:
Kur es būšu paglabāt?
- Vakaros guldamies
Liec savā pagalvī,
Rītos agri celdamies
Mazgā zelta rasiņā;
Namazgajse rasiņā,
Liec savā galviņā.
# 33659.00
Dieviņš mani lūgtin lūdza
Trīs gadiņi dienastā;
Es Dievam paprasiju
Pilnu pūru zelta naudas,
Ka var' pirkt kumeliņu,
Ievest sev līgaviņu.
# 33660.00
Dieviņš savu kumeliņu
Uz akmiņa dusinaja,
Lai nerūsa pakaviņi
Aramā zemitē.
# 33661.00
Dieviņš sēja sudrabiņu
Visgarām jūrmalai;
Sēj, Dieviņ(i), manu daļu
Jele vienu birzumiņu.
# 33664.02
Es atradu aiz kalniņa
Diev' kumeļu sedlojam:
Lūku kāpšļi, zelta sedli,
Dimantiņa iemauktiņi.
# 33664.03
Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu:
Caur segliem saule lēca,
Caur iemauktu mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Auseklitis ritinaja.
# 33664.04
No tālienes jau pazinu
Dieva jātus kumeliņus:
Zelta segli mugurā,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Pie segliem saule lēca,
Iemauktos mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Zelta zvaigzne ritinaja.
# 33664.05
Sen dzirdeju, nu redzeju
Dievam greznu kumeliņu:
Zīda deķis,zelta segli,
Dimantiņa iemauktiņi,
Caur segliem diena ausa,
Iemauktos saule lēca.
# 33665.00
Es būt' ari ceļu gājis,
Kad Dieviņis līdzi nāktu:
Ne kājiņa slapja taptu,
Ne nosvīstu kumeliņis.
# 33666.00
Es Dieviņu piemineju
I rītā,vakarā;
Še ceļos, še guļos
Zem Dieviņa kājiņām.
# 33667.00
Es nesaku ta vārdiņa:
Tev ir daudz, man ir maz!
Gana Dieva rociņā,
Kas visiemi līdzi dara.
# 33668.00
Gana agri es cēlos,
Mīļš Dieviņš vēl jo agri.
Ko, Dieviņi, tu cēlies,
Ka tev agri vajadzeja?
-Ko, meitiņa, tu daritu,
Kad es agri neceltos?
Es tev durvju vērejiņis,
Es padoma devejiņis.
# 33669.00
Grib Dieviņš šo zemiti
Ar ūdeni slīcināt;
Mīļa Māra Dievu lūdza,
Ap galviņu glāsidama.
# 33670.00
Jaunas meitas, jauni puiši,
Metat kokus no celiņa:
Dieviņš brauca, mīļa Māra
Svētu rītu baznīcā.
# 33671.00
Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
# 33671.01
Kam der kalni, kam der lejas,
Kam der zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitēm zaļi ozoliņi.
Kam der puķes, kam der rozes,
Kam der bēri kumeliņi?
Meitām puķes meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
# 33671.02
Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam lielie tīrumiņi?
Dieva kalni, Dieva lejas,
Dieva lieli tīrumiņi.
# 33671.03
Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Laimai lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
# 33671.04
Kam ti kolni, kam tās ļejis,
Kam ti zaļi ozuļeņi?
Divam kolni, Laimei ļejis,
Bitei zaļi ozuļeņi.
# 33671.05
Kam tie kalni, kam tie leji,
Kam tie zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Dievam leji,
Bitei zaļi ozoliņi.
# 33671.06
Kam tie kļavi, kam tie oši,
Kam tie zaļi ozoliņi?
Dievam kļavi, kungam oši,
Bitēm zaļi ozoliņi.
# 33672.00
Kas tur zvidz, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Dieviņš jāj zvirgžu tiltu
Ābolainu kumeliņu.
# 33673.00
Ko tie kraukļi kradzinaja,
Ko žagata zvadzinaja?
Dievs pakāra velna bērnu
Ozoliņa galiņā.
# 33674.00
Kur, Dieviņi, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim,
Kad mēs visi gulesim
Zem zaļām velenām?
# 33675.00
Kur, Dievini, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas ēdis tavu maizi,
Kas jel tevi pieminēs?
# 33676.00
Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas maiziti tev ēdis,
Kas darbiņu padaris?
# 33677.00
Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas maiziti tev pelnis,
Kas zemiti rušinās?
# 33678.00
Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev sievas, ne tev bērnu,
Kas tev vecam maizes dos?
# 33679.00
Kur, Dieviņi, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Ne tev savas līgaviņas.
# 33680.00
Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
Nevar mani izpostit,
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.
# 33681.00
Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā;
Dieviņam lēni zirgi,
Lēni kaltas kamaniņas.
# 33681.01
Rāmi rāmi Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Dieviņam rāmi zirgi,
Rāmas kaltas kamaniņas.
# 33682.00
Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņis nenopūta
Sudrabiņa mēteliti.
# 33682.01
Lāni lāni Diviņš jāja
Nu kaļniņa lajiņā,
Lai vējiņš navadāj'
Sudabriņa māteļeiša.
# 33682.02
Lēņi lēņi Dieviņš brauce
No kalniņa lejiņā,
Neļaudams vējiņam
Savu matu purināt.
# 33707.00
Pērkoniša vedekliņa
Augstu vien ducinaja;
Ne tai mirka zelta pušķi,
Ne sudraba ielociņi.
# 33707.01
Pārkeuņeiša vedekļeņa
Augši vīn duciņēje,
Ni tai mērka zalta sagša,
Ni sudobra sedziņeņi.
# 33708.00
Pērkoniši pieci brāļi,
Ko ta jūsu māte dara?
-Mūsu māte sietus pina,
Smalki lieti jasijā.
# 33708.01
Pārkeuņeiši pīci brāļi,
Ku tei jeusu māte dora?
-Ostru sīteņu peidama,
Smolku ļeiteņu sejāj.
# 33709.00
Pērkoniši pieci brāļi,
Visi pieci Vāczemē.
Lūdziet Dievu arajiņi,
Lai nāk viens šāi zemē.
# 33709.01
Pērkoņam pieci dēli,
Visi pieci Vāczemē.
Es tev lūdzu, Pērkonit,
Atved vienu šāi zemē,
Lai tas man palīdzeja
Šo āriņu tricināt.
# 33709.02
Pērkoņam seši dēli,
Visi seši Vāczemē.
Lūdziet Dievu arajiņi,
Lai nāk viens šāi zemē,
Lai nāk viens šāi zemē,
Šis zemites trīcināt,
Šis zemites trīcināt,
Šo asniņu līdzināt.
# 33710.00
Pērkoniti, Pērkoniti,
Ej garam šai vietai,
Nedar' skādes mājiņai,
Ne manai druviņai.
# 33718.00
Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas dūcinaja;
Rigas meitas velejās
Ar sudraba vālitēm.
# 33719.00
Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducinaja.
Saņemiet, Rigas meitas,
Savus zīda paladziņus.
# 33719.01
Tālu tālu aiz Daugavas
Vecais tēvs ducinaja,
Lai sanāk Rīgas meitas,
Lai saņem zīda deķus.
# 33719.02
Tālu tālu aiz jūriņas
Pērkoniņis ducinaja.
Saņemieta, saules meitas,
Savus baltus paladziņus.
# 33720.00
Tālu tālu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducinaja;
Vēl tālaku zirgi zviedz
Manam miežu arajam.
7.3. Debess kalējs. ( 33721 - 33731)
# 33721.00
Kalejs kala debesīs,
Daugavā oglis bira:
Saule lika meitiņai
Pūra vāku zeltā kalt.
# 33722.00
Kalejs kala debesīs,
Dzirkstas sprāga Daugavā:
Tai māsai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi.
# 33723.00
Kalejs kala debesīs,
Ko tas kala, ko nekala?
Dieva dēla jostu kala,
Saules meitas vaiņadziņu.
# 33724.00
Kalejs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā,
Es paklāju villainiti,
Man piebira sudrabiņa.
# 33724.01
Kalejs kala debeis,
Ogles bira Daugavā,
Es paklāju villainiti,
Man iebira sudrabiņš.
# 33724.02
Kalejs kala debesīs,
Oglis bira Daugavā,
Es paklāju villainiti,
Man piebira sidrabiņa.
# 33724.03
Kalejs kala debesis,
Ogles bira Daugavā,
Es paklāju villainiti,
Man piebira sudrabiņš.
# 33724.04
Kalejs kala dabesīs
Plēnes bira Daugavā,
Es paklāju villaniti,
Man piebira sudrabiņš.
# 33724.05
Kalvits kala debesīs,
Ogles bira Daugavā,
Es paklāju villainiti,
Man piebira sudrabiņa.
# 33724.06
Kalveits kola debesīs,
Ogļis byra Daugavā,
Es paklāju vylnaneiti,
Man pibyra sudabreņa.
# 33724.07
Kalvits kala debesis,
Ogles bira Daugavā.
Klāj, māsiņ, paladziņu,
Piebirs tev sidrabiņš.
# 33724.08
Vāczemē malku cirta,
Šāi zemē skaidas krita;
Es paklāju villaniti,
Man iebira sudrabiņš.
# 33725.00
Kalejs kala debesīs,
Oglis bira Daugavā:
Dieva dēlam piešus kala,
Saules meitai gredzeniņ'.
# 33725.01
Kas skaneja, kas dārdeja,
Ogles bira Daugavā?
Dieva dēliem spiešus kala,
Saules meitai gredzeniņu.
# 33725.02
Kas tur kūra uguntiņu
Viņā lauka galiņā?
Kalejs kala debesis,
Ogles bira Daugavā:
Dieva dēlam piešus kale,
Saules meitai gredzentiņ'.
Vaj tik liela Saules meita,
Kā tas mazais gredzentiņš?
# 33726.00
Kalejs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Dieva dēlis Saules meitai
Zelta jostu kaldinaja.
# 33727.00
Kalejs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Kalejs kala, smēde dedza,
Melna vārna ogles dzēsa;
Ta nebija melna vārna,
Ta kaleja līgaviņa.
# 33728.00
Kalejs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.
# 33729.00
Kalejs kala debesīs,
Ogles sprāga jūrmalā.
Kas tas tāds kalejiņš,
Kam tik tāļu ogles sprāga?
Ta jau mūsu silta saule,
Savus starus mētadama.
# 33730.00
Kalejs kala jūriņā,
Gaisā lēca dzirkstelites:
Dieva dēli kaldinaja
Saules meitas vainadziņu.
# 33730.01
Kalejs kala jūriņā,
Dzirkstelites gaisā lēca:
Pieci brāļi vieni māsi
Vaiņaciņu kaldinaja.
# 33731.00
Kalejs kala jūrmalī,
Dzirkstel's sprāga debesīs.
Salasiju dzirkstelites,
Nokalos zobentiņu.
Es nocirtu Jodam kaklu
Ar dzirksteļu zobentiņu.
7.4. Saule, Mēness, Auseklis, zvaigznes. Dieva dēli un Saules meitas. ( 33732 - 34034)
# 33732.00
Ābelkoka laivu daru,
Abi gali pazeltiti.
Dieva dēli jīrejiņi,
Saules meitu vizina.
# 33733.01
Saules meita bridelite
Brida dienu, brida nakti;
Izbrien piecus niedru porus,
Trīs sudraba ezeriņus.
# 33734.00
Ai, Saulite māmuļiņa,
Ko tie tavi kalpi dara?
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neeceti.
# 33734.01
Ei, Saulit, māmuliņ,
Ko tie tavi kalpi dara?
Zelta kalni nearami,
Ziedu pļavas nepļaujamas.
# 33734.02
Dieviņam četri dēli,
Es visiem vārdus zinu:
Mikužiņi, Andružiņi,
Pēteriši, Pāvuliši.
Dieviņam četri dēli,
Ko tie tam labu dara?
Zīda pļavas nepļaunamas,
Zelta kalni nearami.
# 33734.03
Ko, Saulite, tu dariji?
Tavi darbi nedariti:
Zelta kalni neeceti,
Zīžu pļavas nenopļautas.
# 33734.04
Ko tie mani kalpi dara,
Ko tās manas kalponites?
Zīda pļavas man nepļautas
Zelta kalni neeceti.
Nupat pļaušu zīda pļavas,
Nu ecešu zelta kalnus.
# 33734.05
Saule, Saule, Mēnestiņ,
Ko tie jūsu kalpi dara?
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neeceti.
# 33734.06
Saule, Saule, Mēnestiņu,
Ko tie jūsu puiši dara?
Zelta kalni neeceti,
Sudrabiņas [?] neravetas.
# 33734.07
Sauļe savus kollpus kova
Ar ēršķežu žagareņu:
Zalta kolni naacāti,
Šolka pļovys naizpļautys.
# 33734.08
Tev, Dieviņ, daudz kalpiņ',
Ko tie tevim laba dara?
Zeltu kalni neecti,
Zīdu pļava nenopļauta.
# 33734.09
Tev, Dievi, divi kalpi,
Ko tie abi laba dar'?
Zīža pļava tev nepļauta,
Zelta kalni neeceti.
# 33735.00
Ei, Saulit, Mēnestiņ,
Kā jūs skaisti mijaties:
Kur Saulite ziemu tek,
Tur vasaru Mēnesnica.
# 33737.00
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug.
Tās Saulite nolasija,
Tecedama, rietedama.
# 33737.01
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug;
Saules meitas lasitajas
Ar sudraba kanniņām.
# 33738.00
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug(a):
Tur Saulite raudajuse,
Tur birušas asariņas.
# 33738.01
Aiz Daugovys augsti kolni,
Tī sorkonys ogys auga:
Tī Sauļeite raudājuse,
Tī byrušys asareņis.
# 33738.02
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug:
Tur Saulite noiedama
Ik vakarus gauži raud.
# 33738.03
Aiz Daugavas melni meži
Sarkanām odziņām.
Tās nebija zemes ogas,
Tās Saulites asariņas.
# 33738.04
Aiz kalniņa lejiņā
Tur sarkanas ogas aug:
Tur Saulite gauži raud,
Ik vakarus noiedama.
# 33738.05
Aiz upites kalniņāi,
Tur sarkanas ogas auga.
Tās nebija zemes ogas,
Tās Saulites asariņas.
Tur Saulite raudajuse,
Mēnestiņu puškodama.
Saulit' teka plikis lielis,
Mēnestiņis zābakotis.
# 33738.07
Jaunas meitas nezinaja,
Kur sarkanas ogas aug:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug.
# 33738.08
Jūrmalē augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug,
Tur Saulite daudz raudajsi,
Daudz ritejšas asariņas.
# 33738.09
Vidū jūras uz akmeņa
Div' sarkani ziedi auga:
Tur Laimiņa sēdejuse,
Tur ziediņi nobiruši.
# 33738.10
Vidū jūras uz akmeņa
Trīs sarkanas ogas aug(a):
Tur Saulite raudajusi,
Tur birušas asariņas.
# 33738.11
Vidū jūras uz akmiņa,
Tur sarkanas ogas aug:
Tur bāliņis kājas āva,
Tur birušas asariņas.
# 33739.00
Aiz Daugavas vara dārzs
Baltā smilšu kalniņā;
Tur ziedeja zelta rozes,
Sudrabiņa magoniņas.
Dieva dēli bāleliņi
Puškoj' savas cepurites,
Saules meitas jumpraviņas,
Darinaja vainadziņus.
# 33739.01
Aiz Daugavys augsti kolni
Mozīm smilkšu kaļņeņīm,
Tur zīdēje zalta ruze,
Sudabreņa magaņeņa.
Diva dāli brāļeļeņi
Sagājuši puškātīs;
Sauļis meitys jumpraveņis
Sagājušys zīdu rautu.
Es nabogs cilveēeņš
Maļeņā nusavēru.
Es redzēju sērmu zyrgu
Jeureņā peļdejut,
Teira vara kamaņeņis
Izpuškātu kamandeči.
Man patim breuni svārki,
Turrku jāru capureite.
Sauļis meitys magaņeņis
Izvad ju maļeņā,
Šķiņņkoj man zalta saglus
I sudobra pasegļeiti,
Es varēju Sauļis meitys
Par jeureņu vyzynāt.
# 33740.00
Aiz azara dyumi kiop,
Kas tos dyumus kiopynoj?
Raudiveite pērti kiura,
Sauļes meita pārtos gāja,
Sauļes meita pārtos gāja
Ar vysām jumprovām.
Mēņesniks goru mete,
Zābokūs stāvādams.
Met pamozam, Mēņesnik,
Lai Sauļeite nanusveida,
Lai Sauļeite nanusveida,
Lai nabyra zalta svīdri,
Lai nabyra zalta svīdri,
Lai nalosa Diva dāls,
Lai nalosa Diva dāls,
Lai nakaļ imaveņu.
# 33741.00
Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpinaja?
Mīļa Māra pirti kūra,
Dieva dēlus gaididama.
Atjāj divi Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus.
Nosvīdušus nosedlojši,
Ielaiž rozu dārziņā.
Ielaizdami piesacija,
Lai nelauza zelta rozi.
# 33742.00
Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš,
Dieva dēls jostu kāra,
Saules meita vaiņadziņu.
# 33742.01
Aiz kalniņa ezariņš,
Aiz ezara ozoliņš.
Saule kāra vainadziņu,
Pērkons savu zobentiņu.
# 33742.02
Zeltits auga ozoliņš
Jūras kāpu maliņā;
Dieva dēli jostu kāra,
Saules meitas vainadziņu.
# 33743.00
Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš,
Tur Saulite savas meitas
Sudrabāi kaldinaja.
# 33743.01
Aiz kalniņa ezeriņis,
Aiz ezera ozoliņš,
Tur Saulite kaldinaja
Meitiņāmi vainadziņu.
# 33743.02
Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš,
Tur Saulite savai meitai
Zelta kroni darinaja.
# 33744.00
Atsavēru Saules logu,
Pasavēru Saulitē:
Ne ilgs ir mans mūdiņš
Šī saulē jadzīvo.
# 33745.00
Auseklitis agri lēca,
Saules meitas gribedams;
Lec, Saulite, pate agri,
Nedod meitas Ausekļam.
# 33745.01
Mēnesits agri lēca,
Saules meitu gribedams;
Lec, Saulite, pati agri,
Nedod meitu Mēnešam.
# 33745.02
Sidrabotis gailis dzied
Zeltupites maliņā.
Auseklitis agri lēca,
saules meitas gribedams;
Lec, Saulite, pate agri,
Nedod meitas Ausekļam.
# 33765.01
Dieviņ, tavu gaišumiņu,
Gaišs bij dienu, gaišs bij nakti:
Dienu spoža Saule spīd,
Nakti gaišs Mēnestiņš.
# 33765.02
Dieviņ, tavu gaišumiņu,
Gaišs ir dienu, gaišs ir nakti:
Gaišs ir dienu ar Sauliti,
Gaišs ir nakti ar Mēnesi.
# 33766.00
Dievinam duj dēlini,
Saules meitas precinieki.
Saule pate, meitu māte,
Puško meitu kamburiti,
Ik rītiņa uzlēkdama,
Puķu ziedus kaisidama.
# 33767.00
Dievņš zina, Laime zina,
Ka Saulite gauži raud;
Pilni meži piebiruši
Saules gaužu asariņu.
# 33768.00
Dieviņš smalki sadauzija
Sudrabiņa alus kannu;
Saules meitas salasija
Pa vienam gabalam,
Dieva dēli sastīpaja
Sudrabiņa stīpiņām.
# 33769.00
Divi bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda:
Dieva dēla kumeliņi,
Saules meitas precinieka.
# 33769.01
Kam tie tādi sirmi zirgi
Uz akmiņa auzas ēda?
Dieva dēla sirmi zirgi,
Saules meitu precinieku.
# 33770.00
Divi dienas mežā gāju,
It nenieka neredzeju;
Kad es gāju trešā dienā,
Ieraug' zelta ozoliņ'.
Pie ta zelta ozoliņa
Sudrabiņa upe tek;
Tās upites maliņā
Dieva dēli pirti taisa.
Tur Saulite pērties gāja
Ar visām jupravām.
Dieva dēli garu lēja (meta),
Zābakos stāvedami.
# 33771.00
Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldeja,
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
# 33771.01
Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldeja,
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
# 33771.02
Divi sērmi kumeļeņi
Tak pa pālvu ezereņu:
Vīnam beja zalta krāpes,
Otram putu imaveņi.
# 33771.03
No jūriņas izpeldeja
Divi sirmi kumeliņi;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
# 33771.04
Nu jiureņu iztecēje
Divi sērmi kumēļeņi;
Vīnam beja zvaigžņu deč's,
Otram Sauļe mugorā.
# 33771.05
Saki, saki, sakuliti,
Ko redzeji vakarā?
-Divi bēri kumeliņi
Par Daugavu pārpeldeja,
Vienam bija zīžu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
# 33772.00
Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldeja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Kuram bija zelta segli,
Tam es kāpu mugurā;
Kuram zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancinaju.
# 33772.01
Div' dzelteni kumeliņi
No Daugavas (jūriņas) izpeldeja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Tam es lēcu mugurā,
Kam tie zelta segli bija;
To pie rokas dancinaju,
Kam tie zelta iemauktiņi.
# 33772.02
Div' dzelteni kumeliņi
No Daugavas izpeldeja;
Vienam bija zīda deķis,
Otram stangu iemauktiņi.
To es ņemšu, to es jāšu,
Kam tas zīda deķis bija;
To pie rokas tecinašu,
Kam tie stangu iemauktiņi.
# 33772.03
Div' dzelteni kumeliņi
No jūriņas izpeldeja;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
Kam tas zvaigžņu deķis bija,
Tam es kāpu mugurā;
Kam tie zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancinaju.
# 33772.04
Duj dzelteni kumelini
Par jūrinu pārpeldeja.
Es ne pate nezinaju,
Kam sēdeti mugurā.
Vienam bija zīda sedli,
Otram zelta iemauktini.
Tam sēdešu mugurā,
Kam tie zīda sedli bija;
To šķiņķašu brālitim,
Kam tie zelta iemauktini.
# 33772.05
Es guleju dienvidāi
Pašā jūras līkumā.
No jūriņas izteceja
Div' dzeltani kumeliņi;
Vienam bija zelta sedli,
Otram zelta iemauktiņi.
Kam tie zelta sedli bija,
Tam sēdosi mugurā;
Kam tie zelta iemauktiņi,
To pie rokas tecinaju.
# 33772.06
No jūriņas izpeldeja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Kam tie zelta segli bija,
Tam es kāpu mugurā;
Kam tie zelta iemauktiņi,
To pie rokas tecinaju.
# 33772.07
No jūriņas (Daugavas) izpeldeja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zelta sedli,
Otram zelta iemauktiņi.
Nevareju izdomāt,
Kuram kāpti mugurā.
Tam es kāpšu mugurā,
Kam tie zelta sedli bij';
To pie rokas tecinašu,
Kam tie zelta iemauktiņi.
# 33772.08
No jūriņas izpeldeja
Div' dzeltani kumeliņ';
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
Es aiz prieka nezinaju,
Kuram lēkti mugurā.
Tam es lēcu mugurā,
Kuram bija zvaigžņu deķis;
To pie rokas dancinaju,
Kuram zelta iemauktiņi.
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā,
Es vareju nakti jāt
Kā pie dienas saulites.
# 33772.09
Pieci bēri kumeliņi
Pa aploku spēlejās;
Ta es pate nezinaju,
Kuram kāpšu mugurā.
Tam es kāpšu mugurā,
Kam tie zelta sedli bij;
To pie rokas dancinašu,
Kam sudraba iemautiņi.
# 33773.00
Divi sirmi kumeliņi
No Daugavas izpeldeja;
Vienam bija saules segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Tiem vajaga zelta siles,
Sidrabiņa redelites,
Tīru auzu silitē,
Amoliņa redelēs.
# 33773.01
Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldeja;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
Ne tie ēda purva zāles,
Ne dzēr' purva ūdentiņa,
Tiem vajaga āra zāles,
Tīr' avota ūdentiņa.
# 33773.02
Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izteceja;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemaviņi.
Ne tie ēde purva zāles,
Ne dzer purva ūdentiņ';
Tiem vajdzeja līču zāles,
Tīr' avota ūdentiņ';
Tiem vajdzeja zelta staļļa,
Dimantiņa redelišu,
Jaunu puišu barotaju,
Vecu vīru sukataju.
# 33773.03
Divi sirmi kumeliņi
Par Daugavu pārpeldeja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zvaigžņu iemauktiņi.
Kam tie zelta segli bija,
Tam es kāpu mugurā;
Kam tie zvaigžņu iemauktiņi,
To pie rokas dancinaju.
Tie neēda pura zāli,
Nedzer pura ūdentiņu,
Tie gribeja tīru auzu,
Saulē pļauta āboliņa.
Eita, meitas, atnesiet
Saulē pļautu āboliņu,
Saulē pļautu āboliņu,
Tīr' avota ūdentiņu.
# 33773.04
Divi sirmi kumeliņi
Par jūriņu pārpeldeja;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
Domā puika, ko domā,
Kuram lēkti mugurā?
-Tam es lēkšu mugurā,
Kuram zvaigžņu deķis bij;
To vedišu pie rociņas
Ar tiem zelta iemauktiem.
Nei tie ēda purva zāles,
Nei dzer purva ūdentiņa,
Tiem vajaga līča zāles,
Tīr' avota ūdentiņa.
Tiem vajaga tīru auzu,
Jaunu puišu barotaju.
# 33773.05
Ko tie tēva suņi rēja,
Ezarā lūkodami?
Iz ezera izpeldeja
Divi sirmi kumeliņi;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram Saules iemauktiņi.
Tiem vajdzeja zelta siles,
Sudrabotas redelites,
Tīru auzu silitē,
Saulē pļauta āboliņa.
# 33773.06
Ko tie tēva suņi rēja,
Uz ezera lūkodami?
Divi sirmi kumeliņi
No ezera izpeldeja;
Vienam bija zelta sedli,
Otram Saules iemauktiņi.
Kam tie zelta sedli bija,
Tam es kāpu mugurā;
Kam tie Saules iemauktiņi,
To pie rokas pavadaju.
Tie neēda pura zāles,
Nedzēr' pura ūdentiņa,
Tiem vajdzeja tīru auzu,
Saulē pļauta āboliņa,
Saulē pļauta āboliņa,
Aukst' avota ūdentiņa.
Tautu meitas, atnesat
Saulē pļautu āboliņu,
Saulē pļautu āboliņu,
Tīr' avota ūdentiņu.
# 33773.07
No jūriņas izpeldeja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Nezinaju kuru ķērt,
Kuram kāpt mugurā.
To noķēru, tam uzkāpu,
Kam tie zelta iemauktiņi.
Tas neēda rāvu zāles,
Nedzēr' rāvu ūdentiņ',
Tam vajaga baltābolu,
Aukst' (Tīr') avota ūdentiņ'.
# 33773.08
Nu jiureņu izteēēje (izļeigāja)
Div' dzaltoni kumēļeņi;
Vīnam beja zvaigžņu dečis,
Otram putu imaveņi.
Jim vajaga zalta klāvu,
Sudabreņa redeļeišu;
Jim vajaga zalta spaņņa,
I sudobra pasaiņeiša.
Ni ji ēde pura zāļis,
Ni dzer pura iudisņeņa,
Jim vajaga dābuļeņa,
Teir' oluta iudisņeņa.
Jim vajaga teiru auzu,
Vējā laistu, izvēteitu;
Jim vajaga barātāja
Gudra gudra, mudra mudra.
# 33774.00
Div' svecites jūrē deg,
Abām zelta lukturiņi;
Div' meitiņas māmiņei,
Abām zelta vaiņadziņi.
# 33775.00
Div' svecites jūrā dega
Div' sudraba lukturos;
Saules meita klāt sēdeja,
Vaiņadziņu puškodama.
# 33775.01
Div' svecites jūrā dega,
Div' sudraba lukturiši;
Saules meita klāt sēdeja,
Zelta kroni puškodama.
# 33775.02
Divi sveces jūrā dega,
Div' sudraba lukturiši;
Saules meita klāt sēdeja,
Zīdautiņu rakstidama.
# 33775.03
Div' svecites jūrā dega,
Div' sudraba lukturiši;
Saules meita klāt sēdeja,
Vaiņadziņu puškodama.
# 33775.04
Div' svecites jūrā dega
Div' sudraba lukturos,
Saules meita klāt sēdeja,
Vaiņadziņu puškodama.
Puško, Saule, dod man vienu,
Man jaiet tautiņās.
# 33775.05
Trīs svecites jūrā dega
Trīs sudraba lukturos,
Saules meita klāt sēdeja,
Vainadziņu puškodama.
# 33776.00
Div' svecites jūrā dega
Sudrabiņa lukturos;
Tās dedzina Dieva dēli,
Saules meitu gaididami.
# 33777.00
Dzirdu Dievu izcērtot,
Dieva dēlu dzenajot,
Pate Dievu neredzeju
Aiz deviņām kļavas lapām.
# 33779.00
Ej, Saulite, drīz pie Dieva,
Nelīdzini meža galus;
Lai līdzina Dieva dēli
Ar aso zobeniņu.
# 33779.01
Riti, Sauļeit, dreižāk zemī,
Naļeidzynoi kuku golu;
Lai ļeidzynoi Diva dāli
Ar osējīm zubynīm.
# 33780.00
Es redzeju zelta krustu
Vidū gaisa grozamies.
Dieviņ, tavu padomiņu,
Ka zemē nenokrita!
# 33780.01
Es redzeju zvaigžņu sietu
Gaisa vidu līgojot.
Dieviņ, tavu likumiņu,
Ka zemēi nenokrita!
# 33780.02
Spožais gaišais Mēnestiņš
Vez ūdeņa līgojās.
Dieviņ, tavu padomiņu,
Ka nekrita dubenāi!
# 33781.00
Gauži raud Saulite
Ābeļu dārzā,
Ābelei nokrita
Zelt' ābolitis.
Neraudi, Saulite,
Dievs dara citu
No zelta, no vara,
No sudrabiņa.
# 33781.01
Ko ta Saulite
Tik gauži raud?
Jūrāi noslīka
Sudraba laiviņ'.
Neraudi, Saulite,
Dievs dara citu
No zelta, no vara,
No sudrabiņa.
# 33781.02
Ko ta Saulite
Tik gauži raudaja?
Rigā pazuda
Dimanta rati.
Neraudi, Saulite,
Dievs dos citus
No zelta, sudraba,
No dimantiņa.
# 33781.03
Žēli rauda Saulite
Kalnina galā:
Ābelei nokrituši
Zelta ābolini.
Neraudi, Saulite,
Dievs dara citus
No vara, no zelta,
No sidrabina.
# 33782.00
Gauži raud Saulite
Kalniņa galā.
Kā gauži neraud,
Žēl bija meitas,
Žēl bija meitas,
Žēl meitas pūra:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba dāvanas.
# 33782.01
Gauži raud māmiņa,
Žēl bij meitas,
Žēl bij meitas,
Žēl meitas pūra:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba dāvanas.
# 33782.02
Saulit' deva sav' meitiņu
Par deviņu ezeriņu.
Pārlaiduse sav' meitiņu,
Stāv malāi raudadama.
Piejāj divi Dieva dēli,
Pras': Saulite, kam tu raudi?
-Žēl meitiņas, žēl pūriņa,
Žēl ir zelta gredzentiņa.
# 33782.03
Saulit' gauži noraudaja,
Kalniņā stāvedama.
Kā tai bija neraudāt,
Žēl meitiņas, žēl pūriņa:
Pūriņš zelta kaldinats,
Sudrabiņa dāvaniņas.
# 33782.04
Saule meitu aizdevuse
Par deviņi ezeriņi;
Pate Saule gauži raud,
Šāi malāi stāvedama.
Dajāj divi Dieva dēli:
Ko, Saulite tu raudaji?
-Kā bij man neraudāt,
Žēl meitiņas, žēl pūrina:
Sidrabots pūriņš bija,
Apzeltitas dāvaniņas.
# 33782.05
Saule, meitu izdevuse
Par ūdeni Vāczemē.
Saule gauži noraudaja
Daugaviņas maliņā.
# 33782.06
Šodien Saule, šodien Saule,
Šodien Saules meitu veda;
Šodien Saule noraudaja
Meitas greznas dāvaniņas.
# 33784.00
Ģērbies, Saule, sudrabā,
Nu nāk tavi vedejiņi;
Ūdens zirgi, akmens vāģi,
Sidrabiņa kamaniņas.
# 33785.00
Ik rītiņa Saule ģērba
Stūrmaniša līgaviņu;
Ta sacija saģērbdama:
Tec pa priekšu, tu jaunaka,
Es vecaja nevareju
Aiz lielā sudrabiņa.
# 33786.00
Ik rītiņa Saule lēca
Sarkanāi kociņā,
Jauni kungi veci tapa,
To kociņu mekledami.
# 33786.01
Aiz kalniņa Saule lēca
Sarkanāi kociņā.
Meklē kungi, stārastiņi,
Tāda koka nedabuja.
# 33786.02
Ik rītiņa Saule lēca
Sarkanāi kociņā;
Ik rītiņa kungi gāja,
Ta kociņa mekledami.
# 33786.03
Ik rītina Saule lēca
Sarkanāi kocināi;
Ik rītina kundzins jāja,
To kocinu mekledams.
Nomierst veci, piedzimst jauni,
To kocinu neatron.
# 33786.04
Noiet Saule vakarā
Sarkanā kociņā;
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu mekledami.
# 33786.05
Šorīt agri Saule lēca
Sarkanā kociņā;
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu mekledami.
# 33786.06
Trīs gadiņi Saule lēca
Sarkanāi kociņāi;
Trīs gadiņi kungi jāja,
To kociņu mekledami.
Izjāj jauni, pārjāj veci,
To kociņu neatrada;
Es atradu to kociņu,
Svētu rītu ganidama.
# 33786.07
Trīs rītiņi Saule lēce
Aiz zaļā ozoliņa;
Paliek veci jauni zēni,
Ta kociņa nedabuja.
# 33786.08
Trīs rītiņi Saule lēca
Sarkanāja kociņā;
Meklē kungi, stārastiņas,
Ta kociņa neatrada.
Es atradu ganidama
To kociņu lapojot:
Zelta zari, vara saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
# 33787.00
Jau Saulite aizsalaida
Aiz dziļā ezeriņa,
Saskaneja zelta irkli,
Laiviņā iemetot.
# 33787.01
Jau Saulite aizlaidēs
Aiz deviņi ezeriņi,
Vera ķēdes noskaneja,
Jūriņā laižoties.
# 33787.03
Jau Saulite pārkāpuse
Viņā pusē Daugavai;
Skanejās, kad iemeta
Zelta aires laiviņā.
# 33788.00
Jauni puiši nezinaja,
Kur Saulite nakti gul:
Jūras vidu uz akmini
Zaļas niedres galiņā.
# 33788.01
Jūs, ļautiņi, nezinat,
Kur Saulite nakti gul:
Vidūj jūras līkumē
Zelta niedres galiņē.
# 33788.02
Zin Dieviņš, zin Laimiņa,
Kur Saulite nakti guļ:
Vidū jūras saliņā
Sausas ņiedres galiņā.
# 33788.03
Citi puiši tā prasija:
Kur naktī saule gul?
Vidū jūrā uz akmiņa
Zelta niedres galiņā.
# 33789.00
Jūra šņāca, jūra krāca,-
Ko ta bija ierijuse?
Saules meita mazgajās,
Ierit zelta gredzentiņš.
# 33790.00
Jūras meitas sagšas auda,
Uz vilniša sēdedamas.
Izaudušas izrakstija
Zeltitiemi dzīpariem.
Vienu deva Saulitei,
Otru Saules meitiņai,
To trešo patureja,
Ko apsegti māmuliņu.
# 33791.00
Kalabad ik vakara
Gaisa gali atsārkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakara vēdinaja.
# 33791.01
Kalabad ik vakara
Meža gali atsarkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakara vēdinaja.
# 33791.02
Kalabad meža gali
Ik vakara atsarkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakara vēdinaja.
# 33791.03
Kalabad šovakar
Tik sarkani mežu gali?
Šovakar mīļa Saule
Zīda kleitu vēdinaja.
# 33791.04
Noiet Saule vakarā,
Mežiem gali atsārkuši:
Saulit' savus zīda svārkus
Uz jūriņu vizinaja.
# 33792.00
Kalabad šoritiņ
Asarota Saule lēca?
Kā nelēca asarota,
Pilla zeme grēcenieku.
# 33793.00
Kalabad šo rītiņu
Tik sarkana Saule lēce?
Vaj ta bija rājusies
Ar Dieviņa māmuļiti?
# 33793.01
Šorīt lēca sīva Saule
Par visiema rītiņiem.
Vaj ta bija bārusēs
Ar Māriņas māmuliti.
# 33794.00
Kalabad šo vasaru
Zili gaisi, dūmakaiņi?
Dieva dēli noņēmuši
Saules meiti vainadziņu.
