7. Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana. ( 32647 - 34082)
6.7. Ziemas svētki. ( 33246 - 33646)
6.7.2. Budeļu, ķekatu, čigānu dziesmas. ( 33309 - 33553)
6.7.2.6. Apdziedāšana, katrs dabū savu tiesu. ( 33372 - 33406)
# 33401.00
Tev, saimnieks, tādi puiši
Kā tie kverpja siveniņi.
Krūkļa zupi sastrēbuši,
Tek pa silu kverkšķedami.
# 33402.00
Tev, saimnieks, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši:
Nevar meitas nobučot,
Ne kumeļa apsedlot.
# 33405.00
Traka, traka saimeniece,
Suni sūta lūku plēst;
Suns iegāja liepajā,
Asti vien kustinaja.
# 33406.00
Visi ļaudis to vien teica,
Tāis mājās čaklas meitas;
Nu atnācu, nu redzeju
Tencinatas mātes meitas:
Viena pati karotite,
Ta pat' melna, nemazgata,
Raiba kuņa kuplu asti,
Ta bij trauku mazgataja.
# 33407.00
Desa tek pa celiņu,
Līkumiņus mētadama,
Čigans tek pakaļā,
Aizbariņus lasidams.
# 33408.00
Dod gaļas, dod gaļas,
Man garš deguns,
Trīs gadi guleju
Paseknī.
# 33409.00
Ēd pate, māmiņa,
Savu ceptu maizi,
Kam lēci pār abru
Mīcidama.
# 33410.00
Ēdat, bērni, sāl' ar maizi,
Man gaļiņas vairs nevaid;
Trīs dieniņas kazu kavu,
Vēl ta lipu kustinaja.
# 33411.00
Es bulli iedzīšu
Tāi sētiņā:
Te bij sviestiņš
Sadarits.
# 33411.01
Mēs bulli nedzīsim
Šī sētiņā,
Kam raušus necepa
Ķekatu vakaru.
# 33412.00
Es jau zinu, saimniece,
Kur gaļa stāv:
Kambarī plauktā,
Krustiņš virsū.
# 33412.01
Gan zinu, gan zinu,
Kur gaļa stāvi:
Klētē tīnē,
Vāciņš virsū.
# 33412.02
Gan zinu, gan zinu,
Kur gaļu liek:
Kambarī plauktā,
Krustiņu virsū.
# 33438.00
Čiganos laizdamās,
Iesabāšu teļa galvu:
Kad nedeva ēsti, dzerti,
Graužu savu teļa galvu.
# 33439.00
Čiganos laizdamās
Trinu asu tuteniņu;
Kur māmiņa gaļu grieza,
Es ar savu tuteniņu.
# 33440.00
Vecā māte, vecā māte,
Glabā sviestu radziņā,
Pavasari griķu maize,
Vajag sviesta pavalgam.
# 33440.01
Ai, vecā māmuliņa,
Glabā sviestu cibiņā,
Pilni plaukti kriķu maizes,
Tai vajaga pavaldziņa.
6.7.2.8. Budeļi izlūdzās, vaj nozog gan ēdamas lietas, gan drēbju gabalus. ( 33441 - 33454)
# 33441.00
Apakš cieta akmentiņa,
Tur gul skopu dvēselites,
Diedziņā karajās,
Uz oglēm zvērojās.
Apakš mīkstas villainites,
Tur gul naudas devejiņš
Mīkstos dūju spilvenos,
Rakstitos palagos.
# 33442.00
Dodat meitas, cimdus, zeķes
Tam budeļu vecajam;
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.
# 33443.00
Es bij' gara čiganice,
Man bij labi zagti iet:
Es pasniedžu krāškā gaļu,
I kājās stāvedama.
# 33443.01
Garajam čiganam,
Tam bij labi zagti iet:
Tas pasniedze skorbē[?] gaļu,
Ir zemē stāvedams.
# 33444.00
Kas manu ērkuli
Apziedaneja,
Lai Dievs ziedana
Tam linu druviņu,
Tam linu druviņu,
Tam avju stalliti.
# 33444.01
Kas manu ērkuliņ'
Apziedan,
Lai Dievs ziedan
Tam linu druvu,
Tam linu druviņu,
Tam aitu stalliņu.
Kas manu ērkuliņ'
Nosvilan,
Lai aug kušķits
Muguras vidū!
# 33455.00
Es pielēcu zirgstallim,
Dievs dev' bērus kumeliņus;
Es pielēcu govstallim,
Dievs dev' raibas raibelites;
Es pielēcu aitstallim,
Dievs dev' mazus sprogainišus;
Es pielēcu cūkstallim,
Strīpains deglains midzit' vilka;
Es pielēcu zosstalim,
Dievs dev' mazus klēgatajus.
# 33455.01
Es pielēcu cūku stalli,
Dievs dev' mazus strīpainišus;
Es pielēcu avju stalli,
Dievs dev' mazus sprogainišus.
# 33456.00
Esi laba meitu māte,
Māci savas meitas labi,
Cel no rīta labi agri,
Lai iet lopu apraudzit,
Vaj ir jēri, vaj kazleni,
Vaj mazie tprutuleni.
# 33457.00
Ķekatā lēkatā!
Lēksim kāļu dārzinā:
Lai aug kāļi, kāpostini
Apaļām galvinām,
Apaļām galvinām
Rūtainām lapinām.
# 33458.00
Ķekatas ielēca
Dūm' istabēju:
Dievs deva miglaiņu
Vasariņu.
# 33459.00
Ķikota ielēca
Kāpostu dārzā,
Noēda baltos
Kāpostiņus.
# 33460.00
Lec, ķekata, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā,
Nomin visas sīkas nātres,
Lai aug balti kāpostiņi.
# 33460.01
Ai ķikoti, ķikotiņi,
Lec kāpostu dārziņā,
Min zāliti pie zālites,
Lai aug kupli kāpostiņi.
# 33460.02
Ķiku ķiku ķikuliņ,
Lec kāpostu dārziņā,
Min zāliti kājiņām,
Cel augšam kāpostiņu.
# 33460.03
Ķiku ķiku ķikotiņ,
Lec kāpostu dārziņā,
Apsit lapas, izravē,
Lai aug kupli kāpostiņi.
# 33460.04
Čiku čiku čikutite,
Lec kāpostu dārziņā,
Izravē smalkas nātres,
Lai aug tīri kāpostiņi.
# 33465.00
Saiminiece man prasija,
Cik kazai kazleniņu.
Vilki, velni viņus zina,
Es gar kazām nepinos.
# 33465.01
Moderite man vaicaja,
Kad būs kāzas kazleniem.
Vilki, zvēri viņus zina,
Es ar zvēriem nepinos.
Cilvekiem gan zinaju,
Kas meitām piedereja:
Kupli gurni piedereja
Pie ikkatras mātes meitas.
# 33465.02
Ciema meitas man vaicaja,
Vaj būs jēri, kazleniņi.
Vilki, vārnas viņu zina,
Es ar kazām netinos.
# 33465.03
Citas meitas man vaicaja,
Ko dar' jēri, kazleniņi.
Vilki, vārnas viņus zina,
Es ar lopiem netinos.
# 33466.01
Spriņģ, mani jēriņi,
Spriņģ, kazleniņi,
Es pats spriņģeju
Budeļu vakaru.
# 33466.02
Spriņģu, mani jēriņi,
Spriņģu, kazuliņi!
Es pats spriņģoju
Pīragu vakarā.
# 33467.00
Ta bij māte, tai bij meitas,
Ta māk meitas audzināt:
No rītiņa agri cēla,
Lai iet lopus apraudzit.
Govim teļi, aitām jēri,
Cūkām mazi siveniņi.
# 33467.01
Cel, memmiņa, savas meitas
No rītiņa itin agri,
No rītiņa itin agri,
Lai iet lopu apraudzit,
Vaj būs jēri, vaj kazleni,
Vaj cūkām siveniņi.
# 33479.00
Duido, duido šo naksniņu,
Citu vairs neduidošu,
Citu vairs neduidošu
Jaunu puišu kažokāi.
# 33480.00
Es acis nerādu
Šo vakariņu,
Lai skauģis neredz
Manu augumiņu.
# 33481.00
Es no Rigas budelitis
Ar tām glāšu tupelēm,
Līdz iegāju, lidz saplīsa
Tupeles gabalu gabalos.
Ņem, māmiņa, zaru slotu,
Slauki savu istabiņu.
# 33481.01
Budelitis es no Rigas
Ar tim glāžu zābakiem,
Dancot gāju, man saplīsa
Mani glāžu zābaciņi.
# 33482.00
Es čigana meita biju,
Jaunu kungu līgaviņ';
Jauni kungi nepazine,
Ka čigana meita bij'.
# 33483.00
Es čigana meita biju,
Kā jumprava vien staigaju:
Kurpes kājā, niedre rokā,
Galvā zīļu vainadziņš.
# 33483.01
Čigans bija mans tēvinis,
Čiganite māmulina,
Es čigana meita biju,
Kā preilene vien staigaju,
Klumpas kājās, pīpe zobos,
Galvā salmu cepuritte.
# 33484.00
Es čigana meita biju,
Kā jumprava vien staigaju.
Čigans sētā zirgus mija,
Es pa logu skatijos,
Es pa logu skatijos,
Lai čiganu nenokrāp.
Čigans priežu prasitajs,
Es ta priežu vāķejiņa.
# 33485.00
Es čigana meita biju,
Čigans bija mans vīriņš.
Čigans laukā zirgus mija,
Es pa logu skatijos.
Mij, vīriņi, labus zirgus,
Man braucamu kumeliņu,
Man braucamu kumeliņu,
Sev jājamu ērzeliti.
# 33486.00
Es čigana sieva biju,
Kā jumprava vien staigaju,
Kurpes kājā, niedre rokā,
Sēd' galdiņa galiņā.
Pa lodziņu raudzijos,
Kur vīriņi zirgiem mija.
Mans vīriņis labs vīriņis,
Tas māceja zirgiem mīt,
Tas iemija lielus zirgus,
Jēme lielus piedaviņus:
Zirņu sieku, pupu sieku,
Kaņepišu pasijani.
# 33487.00
Es pa logu skatijos,
Redz', kur mana čube nāk,
Kurpes kājās, niedre rokā,
Sarkans zīdes nēzdodziņš.
# 33488.00
Igaunietis mans vīriņš,
Es igauņa līgaviņa.
Igauns mani izmācija
Kuratāt, peratāt.
# 33489.00
Jūs, ļautiņi, nezinat,
No kurienes budeliši:
No Rigas nākuši
Namnieka dēli.
# 33489.01
Saiminiece man vaicaja,
No kurienes budeliši.
No Rigas, no Rigas
Kazaku dēli
Dzīparu pītām
Pātadziņām.
# 33490.00
Kad es biju jauna meita,
Es dažadi lepojos,
Es pašuvu tādu jaku,
Piecas ļipas pakaļā.
Cik es gāju baznicā,
To es vilku mugurā;
Visi Rigas jauni kungi
Uz manim lūkojās.
# 33491.00
Ķekatā ļekatā!
Melni krekli mugurā.
Kā būs mumis nabagiem
Lielas dienas sagaidit!
# 33492.00
Ķekatnieki, mani bērni,
Kur jūs visi saiesiet?
Pie Madites malejiņas,
Pie Jurģiša arajiņa.
# 33493.00
Ķekatu tēvam
Tērauda bikses,
Ķekatu māminai
Vara lindracins.
# 33494.00
Kur tu teci, doru pele?
Kolidu, kolidu!
-Tek' uz zārdu zirņus ēst.
Kolidu, kolidu!
Ka tev' tur nenosita?
Kolidu, kolidu!
-Es iebēgu aliņā.
Kolidu, kolidu!
Ka tu tur nenosali?
Kolidu, kolidu!
-Sasakūru kaula guni.
Kolidu, kolidu!
Ka tu tur nesadegi?
Kolidu, kolidu!
-Sasaspraužu adatās.
Kolidu, kolidu!
Kā tev tas nesāpeja?
Kolidu, kolidu!
-Sasmēreju vecu sviestu.
Kolidu, kolidu!
Kur tu jēmi vecu sviestu?
Kolidu, kolidu!
-Vecas mātes tīnitē.
Kolidu, kolidu!
Kur ta jēme veca māte?
Kolidu, kolidu!
-Raibas govs cicitī.
Kolidu, kolidu!
Kur ta jēme raiba govs?
Kolidu, kolidu!
-Zaļas zāles galiņā.
Kolidu, kolidu!
Kur palika zaļa zāle?
Kolidu, kolidu!
-To noēda Dieva zirgi.
Kolidu, kolidu!
Kur palika Dieva zirgi?
Kolidu, kolidu!
Tos aizjāja Dieva dēli.
Kolidu, kolidu!
Kur palika Dieva dēli?
Kolidu, kolidu!
-Tie uzkāpa debesīs.
Kolidu, kolidu!
Tie uzkāpa debesīs
Pa sudraba trepitēm.
# 33494.01
Kur tu teci, doru pele? Līgo, līgo!
-Tec' uz zārdu zirņus zagt.
Kā tev' tur tad nenosita?
- Es iebēgu aliņā.
Kā tu tur tad nenosali?
-Sakūros kaul' uguni.
Kā tur tad nesadegi ?
- Saspraužos ar adatām.
Kā tev tur nesāpeja?
- Aptriepjos ar vecu sviestu,
Kur tu ņēmi vecu sviestu?
- Vecas mātes pūriņā.
Kur to ņēme veca māte?
- Raibas goves cicitē.
Kur to ņēme raiba govs?
- Zaļas zāles galiņā.
# 33494.02
Kur tu teci, moza peļa? Koladu, koladu!
- Da oruda zerņu zogtu.
Kai ti tevi nasagiva?
- Es ibāgu aļeņā.
Kai tu ti nanusoli?
-Sasakiuru kaula guni.
Kai tu ti nasadagi?
- Sasaspraužu odotos.
Kai tev asnis natecēja?
- Sasazīžu [?] vacu svikstu?
Kur tu jēmi vacu svikstu?
-Vacās mātis pyureņā.
Kur tei jēme vacā māte?
-Raibas guvis ciceitī.
Kur tei jēme raiba guvs?
-Zaļis zoļes gaļeņā.
Kur palyka zaļa zāļa?
-Diva vērši nuāduši.
Kur palyka Diva vērši?
-Diva dāli (kollpi) nudzynuši.
Kur palyka Diva dāli (kollpi)?
-Uz kaļneņa pili taisa.
Kur palyka tei pileite?
-Zylām gunim sadaguse.
Kur palyka tās pļēnteņis?
-Diva vystas izkosušas.
Kur palyka Diva vystas?
-Lipeņā salākušas.
Kur palyka tei lipeņa?
-Diva dāli nucārtuši,
Diva dāli nucārtuši
Ar osim zubinīm.
Kur palyka tās skaideņas?
-Jiureņos salakstēja.
# 33494.03
Kur tecesi tu, pelite? Līgo, līgo!
- Mežāi teku dēļu plēst.
Dēles tevi nositis.
- Palīdīšu apakš zemes.
Ko ēdisi apakš zemes?
- Vecus praulus krupšinašu.
Vaj tie tev rūkti nebūs?
- Uzēdišu saldu sviestu.
Kur tu jemsi saldu sviestu?
- Vecas mātes spannitēi.
Kur ta veca māte jēma?
- Raibas goves pupiņos.
Kur ta raiba gove jēma?
- Zaļas zāles rasiņāi.
Kur ta zaļa zāle jēma?
- Tai iedeva mīļš Dieviņis.
# 33494.04
Kur tecesi tu, pelite? Līgo!
- Es tecešu meža ceļu. Līgo!
Kā tev' koki nenosita?
- Es palīdu pasaknē?
Ko tu ēdi pasaknē?
- Zaļas egles pumpurišus.
Vaj tev vēdars nesāpeja?
- Sasmēreju saldu kreimu.
Kur tu ņēmi saldu kreimu?
- Tur atdzina sveši gani,
Tur atdzina sveši gani,
Es izslaucu raibuliti.
# 33494.05
Kur tu teci, raiba pele?
- Mežāi teku dēļu griezt.
Vaj tad tevi nepiespieda?
- Apakš saknes pateceju.
Vaj tu badu nenomiri?
- Pumpurinus gružinaju.
Vaj vēderis nesāpeja?
- Saldu sviestu sasvaidiju.
Kur tu ņēmi saldu sviestu?
- Vecas mātes podelī.
Kur to nēma veca māte?
- Raibulinas pupinos.
Kur to ņēma raibulina?
- Zaļas zāles galināi.
Kur to ņēma zaļa zāle?
- Ta jau paša Dieva dota.
# 33494.06
Kur tu teci, sila pele? Rutadi, rutadi!
- Uz siliņu galdu šķelt. Rutadi, rutadi!
Nosiss tevi lieli koki.
- Es pabēgšu zem eglites.
Ko tu ēsi zem eglites?
- Zaļas egles čiekuriņus.
Sāpēs tavs vēdariņš.
- Es smērešu vasku sviestu.
Kur tu ņemsi vasku sviestu?
- Mīļas Māras kambarī.
Kur to ņēma mīļa Māra?
- Raibas govs cicišos.
Kur to ņēma raiba govs?
- Rīta zāles rasiņāi.
Kur ta' ņēma rīta rasa?
- No debeša lietiņš lija.
Kur ta' ņēma debes lietu?
- No ezera riksna [?] dzēra.
Kur ta' ņēma ezeriņš?
- No avota izteceja.
# 33494.07
Kur tecesi, tu pelite? Līgo, līgo!
-Teku pirti kurinātu. Līgo, līgo!
Kā tu dūmos nenoslāpi?
-Es palīdu pa zemīti.
Ko tu ēdi pa zemīti?
-Sīkus olu akmentiņus.
Kā tev sirdi nenospieda?
-Es uzdzēru saldu pienu.
Kur dabuji saldu pienu?
-Svētas Māras laidarā,
Svētas Māras laidarvā,
Raibas goves pupiņā.
# 33494.08
Kur tu teci, rudzu pele? Līgo, līgo!
- Pirtē teku pirti kurt. Līgo, līgo!
Kā tu dūmos nenoslāpi?
- Pateceju palāvē.
Ko tu ēdi, ko tu dzēri?
- Skujas ēdu, dūņas dzēru.
Kā tev muti nebakstija?
- Apsvaidiju ar sviestiņu.
Kur tu ņēmi to sviestiņu?
- Vecas mātes podiņā.
Kur ta veca māte ņēma?
- Ribas goves pupiņos.
Kur ta raiba gove ņēma?
- Zaļas zāles rasiņā,
Zaļas zāles rasiņā,
Baltābola kalniņā.
# 33495.00
Mazi, mazi čiganiņi,
Bet jo daiļi kumeliņi;
Ja tev tīk, saimeniek,
Mij ar mani kumeļiem.
# 33496.00
Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas čiganam:
Tumsa nakts, suņi rej,
Desu kule mugurā.
# 33497.00
Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas čiganiem:
Citā vietā suņi rēja,
Cits ar skruķi pavadija.
# 33498.00
Žīdins savu žīdeniti
Uz muldinu vizinaja.
Ak tu muļķis žīdelitis,
Nemāk ratus pataisit.
# 33499.00
Šķil uguni, pūt uguni,
Nava goda istabā:
Blusa dīda circeniti,
Pie cekula turedama.
# 33500.00
Šovakar, šovakar
Mūs' kalpam kāzas.
Suns vāra menciti,
Kaķis klāja galdu,
Tie blusi, tie prūši,
Tie panāksnieki,
Dancedami izlēca
Pa logu laukē.
# 33501.00
Sieviņ mana grabažiņa,
Kam tu muti netureji?
Es tev būtu uzturejis
Ar zagšanu, melošanu.
# 33502.00
Seskis dara alutiņu,
Caur zemiti dūmi kūp.
Kas kait seskam nebrūvēt,
Pašam mieži, pašam rudzi.
Kamēr seskis raugu gāja,
Tamēr Līze izmaisija.
# 33503.00
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabinaja?
Ķēkatnieki grabinaja,
Pīradziņu mekledami.
# 33504.00
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabinaja?
Čigans skalus grabinaja,
Čiganietes mekledams.
# 33505.00
Tā vien mēs dzīvojam,
Kā tāi kūķu vakarā:
Labus zirgus barojam,
Muišas meitas precejam.
# 33505.01
Tā vien mēs dzīvojam
Ataudziņas maliņā,
Sirmus zirgus audzejam,
Jaunas meitas precejam.
# 33506.00
Tas bij traks cilveciņš,
Kas čigana meitu ņēma,
Čigan' meita iejukusi
Gārdi ēst, gārdi dzērt.
# 33507.00
Tēviņam spica bārda,
Tieva, gara cepurite;
Māmiņai smiekli nāca
Uz tēviņu raugoties.
# 33507.01
Žīdiņam melna bārzda,
Skaista cauņu cepurite;
Žīdienei smiekli nāca,
Uz ta žīda skatoties.
# 33507.02
Spica bārzda tēviņam,
Tieva, gara cepuriņa;
Kad māmiņa ieraudzija,
Sāk smieties tēviņam.
# 33507.03
Tētiņ manu spicbārdiņ,
Tavu garu (tievu) deguniņ'!
Māmiņai smiekli nāca,
Uz tētiņu skatoties.
# 33507.04
Tētiņ manu spicbārdiņ,
Tievu,garu cepurit';
Māmiņai smiekli nāca,
Uz tevim raugoties.
# 33522.00
Čigans bija mans tēviņis,
Čiganiete māmuļite;
Čigans mane maizi deve,
Čiganite kāpostiņus.
# 33523.00
Čigans brauca labu zirgu,
Pa pasauli staigadams;
I es būtu labu braucis,
Kad varetu nopelnit.
# 33524.00
Čigans kāpe uz čigana,
Gribej' Rigu ieraudzit;
Lai vēl kāptu otrutik,
Tadēļ Rigas neredzēs.
# 33525.00
Čigans mani iemācija
Savu lētu amatiņu:
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Pa krūmiem jērus ķert.
# 33525.01
Es čigana meita biju,
Es čigana vīra gribu.
Čigans mani izmācija
Savu lētu amatiņu:
Zirgus mīt, ļaudis krāpt,
Pa krūmiem jērus zagt.
# 33525.02
Čigans mani iemācija
Divi darbi, amatiņi:
Pa mārkiem linus zagt,
Pa krūmiem jērus ķert.
# 33525.03
Čigans mani iemācija
Mazu mazu amatiņu:
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Jaunas meitas krūmos vest.
# 33525.04
Čigans mani izmācija
Savu lētu amatiņu:
Zirgus mīt, ļaudis krāpt,
Pa krūmiem vazaties.
# 33526.00
Čigains mans tēvs bija,
Es čigaina meita biju;
Čigains vāra jēra gaļu,
Man ta zupe nesmeķej'.
# 33527.00
Čigans manis tēvis bija,
Igauniete māmuliņa,
Es meitiņa kā jumprava
Vaskajiemi matiņiem.
# 33527.01
Tēvs man bija Igaunits,
Māte bija čiganiete,
Es dēliņš kā kundziņš
Sarkaniem matiņiem.
# 33528.00
Čigans mans tēvis bija,
Čiganica māmuliņa,
Es meitiņa jumpraviņa,
Dēļu virsu staigataja.
# 33529.00
Čigans manis tēvis bija,
Čiganiete māmuliņa,
Es meitiņa jumpraviņa,
Kunga dēla līgaviņa.
# 33529.01
Tēvs man bija Igaunitis,
Māte čista čiganiete,
Es meitiņa mamzelite,
Man vajaga jaunkundziņa,
Man vajaga jaunkundziņa,
Jaunkundziņa kambariša,
Jaunkundziņa kambariša,
Jaunkundziņa spilveniša,
Jaunkundziņa spilveniša,
Jaunkundziņa klātgulēt.
# 33529.02
Čigans manis tēvis bija,
Igauniete māmuliņa,
Es meitiņa kā jumprava,
Kunga dēla vien vajaga.
# 33529.03
Čigans mans tēvis bija,
Čiganiete māmuliņa,
Es meitiņa jumpraviņa,
Kunga dēla gaiditaja.
# 33530.00
Čigans mans tēvis bija,
Čiganiete māmaļiņa,
Es meitiņa kā rozite,
Kā Vāczemes magonite.
# 33531.00
Čigans mans tēvis bija,
Čiganiete māmuliņa;
Čigans mani padomaja,
Pa pasauli klejodams.
# 33532.00
Čigans savu čiganieti
Ar džendžalu džendžalaja;
Žīdiņš savu žīdietiti
Ar muldiņu vizinaja.
# 33532.01
Žīdiņš savu žīdeniti
Uz muldiņas vizinaja;
Zigāns savu māmuliti
Ar kārbaču džindžalaja.
# 33532.02
Žīdiņš savu žīdeniti
Uz muldiņu vizinaja;
Čigans savu čiganieti
Ar dandalu dandaloja.
Vāciets savu gaspažiņu
Ar ābolu kaitinaja,
Nabags savu nabadziti
Ar maizites garoziņu.
# 33533.00
Čigans savu čiganieti
Ar džendžalu karbačoja,
Kam ta agri nesacēle,
Kam kulišu nelāpija.
# 33534.00
Čigans savu čiganieti
Pa kārkliem plūdereja;
Tā sacija dīdidams:
Pelni naudu, pelni maizi!
# 33535.00
Čigan' tēvs, čigan' tēvs,
Saskait' savus čiganiņus!
- Še ir visi čiganiņi,
Buļļaraga vien nevaid.
# 33536.00
Čigi čigi, čiganiņi,
Vienu vietu,vienu vietu!
Lai tie citi čiganiņi
Kā zirnaji staipijās,
Kā zirnaji staipijās,
Kā pupaji kaisijās.
# 33537.00
Vienami tēvami
Deviņi dēli,
Tie visi deviņi
Amatinieki:
Trīs sita bungas,
Trīs stebuleja,
Trīs vilka tīkliņu
Gar jūras malu.
# 33538.00
Vecais čigans zirgu mija,
Es pa logu skatijos:
Viņš iemija stīvu zirgu,
Ņēm' sudraba piedaviņu.
# 33539.00
Vecajam budelim
Dzelzu stīpa gar vēderu;
Kad ta stīpa pušu trūks,
Izbirs mazi budeliši.
# 33539.02
Vecajam budelim
Lietu kule izkrituse;
Skārdu Grieta pacēluse,
Ta bez maksas neatdeva.
# 33540.00
Vīze gāja ar pastalu
Pa celiņu rādamies:
Ko ta vīze norakstija,
To pastala līdzinaja.
# 33540.01
Vīzīte rājās
Ar pastaliņu:
Kam gāji celiņu
Nerakstidama!
# 33541.00
Viņās mājās to vien teica:
Tāis mājās suņu nav.
Tāis mājās ļauni suņi,
Iekož man papēdī.
# 33542.00
Visu gadu guleju
Paseknī;
Nu mans vakars,
Nu līdu laukā.
6.7.2.11. Budeļus raida projam, budeļi pateicās par pacienājumu un aiziet. ( 33543 - 33553)
# 33543.00
Eit' projam, budeliši,
Negaidat kruķejam.
- Tāis mājās tādi puiši,
Nemāk kruķi uztaisit.
# 33543.01
Eim' projam, budeliši,
Negaidam kruķejam.
Te ar' nava tādu mežu,
Kur var kruķi izdabut,
Te ar' nava tādu puišu,
Kas var kruķi uztaisit.
# 33544.00
Eit', mazie čiganiņi,
Barojiet kumeliņus,
Ka varam rītā braukt
Uz citiem čiganiem.
# 33545.00
Es ārā neiziešu,
Ka es skādes nedarišu:
Apgriezišu gailim kaklu,
Saplēsišu dzirnutiņas.
# 33546.00
Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Ši vakara saiminiece;
Rītu būs jauna diena,
Būs mums jauna saiminiece.
# 33547.00
Paldiesu, māmiņa,
Par jūsu godiņu!
Gan deva ēsti,
Gan deva dzerti,
Nēzdogu nedeva
Mutiti slaucit.
# 33548.00
Paldiesu, māmiņ,
Par jūsu god'!
Citgad vēl atnākšu
Tāi sētiņē.
# 33549.00
Paldies saku māmiņai,
Ka man' labi pamieloja,
Ka man deva cūkas gaļas,
Salda alus nodzerties.
# 33550.00
Ta bij laba nama māte,
Ta man' labi pamieloja,
Deva ēst, deva dzert,
Deva saldu brandaviņu.
# 33551.00
Ta bij laba saiminiece,
Ta man labi pacienaja:
Saēdos cūkas gaļas
Ar tērauda gapelēm,
Sastrēbos sēņu putras
Ar sudraba karotēm.
# 33552.00
Dievs un gan, Dievs un gan
Laba vīra sētiņā,
I gailitis izteceja
Medainām kājiņām.
# 33552.01
Diezgan bija, diezgan bija
Laba vīra sētiņā,
I gailits izteceja
Medojām kājiņām.
# 33552.02
Dievs ir gana, Dievs ir gana
Laba vīra sētiņā,
Te gailitis izteceja
Medaiņām kājiņām.
# 33552.03
Dievs ir gan, Dievs ir gan
Laba vīra sētiņā;
I gailitis izteceja
Medajām kājiņām.
# 33552.04
Divs ir gon, Divs ir gon
Loba veira sēteņā,
I gaiļeits izteēēja
Madotām kājeņām.
# 33552.05
Kas kaiteja nedzīvot
Bajariņa sētiņā?
Ir gailitis izteceja
Medaiņāmi kājiņām.
# 33552.06
Lab' redzejis, lab' pateicis
Laba vīra sētinā;
Ir gailitis izteceja
Medotāma kājinām.
# 33552.07
No sētiņas es pazinu
Kur bagati saimenieki:
Melns gailitis izteceja
Medaiņām kājiņām.
# 33553.00
Čigu čigu zaķits lēca
No krūmiņa krūmiņā;
Ta čigava čiganiņi
No ciemiņa ciemiņā.
6.7.4. Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas. ( 33554 - 33608)
# 33554.00
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Čigana dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Čigānam maza māja,
Karbača rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Ieviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Mūrnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Mūrniekam veca māja,
Ķelvite rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Zvejnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Zvejniekam veca māja,
Irklite rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Ieviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Skrodera dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skroderam veca māja,
Adata rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Kurpnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tika:
Kurpniekam veca māja,
Īlenis rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Ieviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Stārasta dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stārastam veca māja,
Spieķitis rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Stražiņa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stražiņam veca māja,
Atslēgas rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolija
Skrīvera dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrīveram veca māja,
Spalviņa rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļi atvasiši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem,
Izvīluse pasolīja
Araja dēlam.
Ai, nu es iešu,
Ai, nu man tika:
Arajam ir jauna māja,
Maizes klaips rokā.
# 33554.01
Ai, lieli meži,
Zaļas atvasites!
Izved mani, māmaļiņa
Iz ta liela meža;
Izveduse pasolija
Čigana dēlam.
Ai, ne es iešu,
Ai, ne man tīki:
Čiganami jājamā
Pātaga rotā.
Ai, lieli meži,
Zaļas atvasites!
Izved mani māmaļiņa
Iz ta liela meža;
Izveduse pasolija
Skrodera dēlam.
Ai, ne es iešu,
Ai, ne man tīk:
Skrodera dēlam
Adata rokā.
Ai, lieli meži,
Zaļas atvasites!
Izved mani māmaļiņa
Iz ta liela meža,
Izveduse pasolija
Araja dēlam.
Ai, tur es iešu,
Ai, tur man tīki:
Arajam jauna klēts,
Pilna labibiņas.
# 33554.02
Ai, melli meži,
Ai, zaļi vārti!
Izved mani māmiņa
No ta rožu dārza.
Ai, izvezdama,
Ai, apsolija
Mani dot, mani dot
Vāciešam.
Ai, es neiešu,
Ai, es negribu,
Citi ļaudis mani sauks
Vācieša sievu.
Ai, melli meži,
Ai zaļi vārti!
Izved mani māmiņa
No ta rožu dārza.
Ai, izvezdama,
Ai, apsolija
Mani dot, mani dot
Arajam.
Ai, nu es iešu,
Ai, nu es gribu,
Lai sauc mani citi ļaudis
Araja sievu.
# 33554.03
Ai, zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulite
No ta rožu dārza!
Izlaizdama iesolija
Kurpnieka dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Kurpnieka dēliņam
Īlens rokā.
Ai, zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulite
No ta rožu dārza!
Izlaizdama iesolija
Skroderīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skroderim visa maize
Adatiņas galiņā.
Ai, zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulite
No ta rožu dārza!
Izlaizdama iesolija
Mūrenieka dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Mūrenieka dēliņam
Ķellite rokā.
Ai, zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulite
No ta rožu dārza!
Izlaizdama iesolija
Skrīveriša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skrīverīša dēliņam
Spalviņa rokā.
Ai, zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulite
No ta rožu dārza!
Izlaizdama iesolija
Spēlmaniša dēliņam.
Nu es iešu,
Nu man tika:
Laukāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi pijolites.
# 33554.04
Ai, tāļi meži,
Zaļi atzaļojši!
Izviļ mani māmuļite
No ta rožu dārza
Izvildama piesolija
Žīdiņu vīriņu.
Ni es iešu,
Ni man tīk:
Pie Žīdiņa grūta dzīve,
Lādite mugurā.
Ai, tāļi meži,
Zaļi atzaļojši!
Izviļ mani māmuļite
No tā rožu dārza.
Izvildama piesolija
Čiganu vīriņu.
Ni es iešu,
Ni man tīk:
Pie Čigana grūta dzīve,
Džandžala rokā.
Ai, tāļi meži,
Zaļi atzaļojši!
Izviļ mani māmulite
No tā rožu dārza.
Izvildama piesolija
Skroderiti vīriņu.
Ni es iešu,
Ni man tīk:
Pie skrodera grūta dzīve,
Adata rokā.
Ai, tāļi meži,
Zaļi atzaļojši!
Izviļ mani māmulite
No tā rožu dārza.
Izvildama piesolija
Kurpnieku vīriņu.
Ni es iešu,
Ni man tīk:
Pie kurpnieka grūts mūžiņš,
Īlens rokā.
Ai, tāļi meži,
Zaļi atzaļojši!
Izviļ mani māmulite
No tā rožu dārza.
Izvildama piesolija
Muzikantu vīriņu.
Nu es iešu, nu man tīk:
Viņš smuki spēlēs,
Es smuki dancošu.
# 33554.05
Grib mana meitiņa
Muižkunga vīru,
To es, māmiņa,
Nevēleju:
Visi ļaudis saukaja
Muižkunga sievu,
Muižkunga papīru
Nēsataju.
Grib mana meitiņa
Sudmaļa vīru,
To es, māmiņa,
Nevēleju:
Visi ļaudis saukaja
Meldera sievu,
Meldera maišeļu
Lāpitaju.
Grib mana meitiņa
Sulaiņa vīru,
To es, māmiņa,
Nevēleju:
Visi ļaudis saukaja
Sulaiņa sievu,
Sulaiņu šķīvišu
Mazgataju.
Grib mana meitiņa
Kučiera vīru,
To es māmiņa,
Pavēleju:
Kučiera zēnam
Četri kumeliņi,
Pilns maks sīkaju
Dukatiņu.
# 33554.06
Pa zaļis pļavys
Bollti dābuļeņi.
Uļavāva treis māseņis,
Siņeņu kosdamys.
- Ej, māseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna (bryute).
- Naīšu sātā
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Čygāņeņa dorbu:
Kančuks aiz jostys,
Pātoga rukā,
Čygānam branga džala
Syt par munu ryukstamo.
Zyna gon kungs i tāvs
Čygāņeņa dorbu.
Kas man beja nadzert,
Kas nauļavāt,
Deja man šuvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys
Bollti dābuļeņi,
Tī guļāva treis māseņis,
Siņeņu kosdamys.
- Ej, māseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Sauēeša dorbu:
Eiļins rukos
Skurlupi zubūs,
Zyna gon kungs i tāvs
Sauēeša dorbu.
Kas man beja nadzert,
Kas nauļavāt,
Deja man šuvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys
Bollti dābuļeņi,
Tī guļāva treis māseņis,
Siņeņu kosdamys.
- Ej, māseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauēeša dorbu:
Pirsčuks iz pērsta,
Odota rukā.
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauēeša dorbu.
Kas man beja nadzert,
Kas nauļavāt,
Deja man šuvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys
Bollti dābuļeņi,
Tī guļāva treis māseņis
Siņeņu kosdamys.
- Ej, māseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna.
- Naišu sātā,
Nabyusu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Šļektetis dorbu:
Papirosi zubūs,
Ruēeņis kuldās.
Zyna gon kungs i tāvs
Šļetetis dorbu.
Kas man beja nadzert,
Kas nauļavāt,
Deja man šuvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys
Bollti dābuļeņi,
Tī guļāva treis māseņis,
Siņeņu kosdamys.
- Ej, māseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Orājeņa dorbu:
Arkļeņš rukā,
Goruza zubūs.
Zyna gon kungs i tāvs
Orājeņa dorbu.
Kas man beja nadzert,
Kas nauļavāt,
Deja man šuvokor
Brangys vakareņis.
# 33555.00
Ai manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja;
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz blieķu dārzu
Pie blieķetajām.
Tur ira, ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava, nava
Manas līgaviņas.
Ai, manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs, māte mani
Gauzi rūdinaja;
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz zaļu pļavu
Pie grābejām.
Tur ira, ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava, nava
Manas līgaviņas.
Ai, manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja;
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz rudzu lauku
Pie sējejām.
Tur ira, ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava, nava
Manas līgaviņas.
Ai, manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja;
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz linu lauku
Pie plūcejām.
Tur ira, ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava, nava
Manas līgaviņas.
Ai, manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja;
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz laidariņu
Pie slaucejām.
Tur ira, ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava, nava
Manas līgaviņas.
Ai, manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja;
Tēvs, māte mani
Gauži rūdinaja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz maltuviti
Pie malejām.
Tur ira, ira
Daudz daiļas meitas.
Tur ira, ira
Mana līgaviņa.
Sudraba dzirniņas,
Tērauda milniņa.
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa.
# 33556.00
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
Savu īsto tēvu?
- Gan es pazinu
Savu īsto tēvu
Savu īsto tētiņu
Par simtiem arajiem:
Dimanta arklis,
Bērs kumeliņis,-
Tas ir mans īstais tēvs,
Tas ir mans arajiņš.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vai tu pazīsti
Savu īsto māti?
- Gan es pazinu
Savu īsto māti,
Savu īsto māmiņu
Par simtām vērpejām:
Sudraba ratiņš,
Dimanta spole,-
Ta mana īstā māte,
Ta mana vērpejiņa.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
- Gan es pazinu
Savu īsto brāli,
Savu īsto brāliti
Par simtiem jājejiem:
Sudraba sedli,
Dimanta kāpšļi, -
Tas ir mans īstais brālis,
Tas ir mans jājejiņš.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
Savu īsto māsu?
- Gan es pazinu
Savu īsto māsu,
Savu īsto māsiņu
Par simtām audejām:
Sudraba stelles,
Dimanta ķemme,
Ta mana īstā māsa,
Ta mana audejiņa.
# 33557.00
Eim', pašas māsiņas
Danciti vest!
Ciempuiši slinki,
Brāliši mazi.
Es māceju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemāceju,
Tas teceja čokarā.
Lai teceja, ja teceja,
Gan es pate noaudišu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu,
Es varju tautu dēlu
Sterbelēs sitināt.
Jūdz zemē, jūdz zemē,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritinaja
Tai vienā jūgumā.
# 33558.00
Es māceju danci vest,
Man spēlmaņa nevajaga:
Ar kājām bungas situ,
Ar mutiti stabuleju.
Krustim dejam,
Krustim lecam,
Krustim darita
Ta istabiņa.
Ko jauna būdama
Es nedariju:
Ozolu stādiju
Istabas vidū,
Čabeja lapiņas
Dancojot.
# 33559.00
Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri kāpa,
Otra apkārt apteceja,
Trešā nāca, ta pacēla,
Ta būs mana līgaviņa.
# 33559.01
Es palaižu gredzineņu
Jaunu meitu pogolmā.
Vina gāja, pāri spera,
Otra apļeik aptecēja,
Trešā gāja, tei pacēļe
Munu zalta gredzineņu.
Audzi ļela, staigai bollta,
Byusi muna ļaudaveņa.
# 33559.02
Es pasvižu zalta ņīdri
Zam meiteņu kājeņām.
Vina gāje, tej pārgāje,
Vīna apļeik apteēēje,
Treša gāje, tej paēeļe,
Tej bej muna ļeigaveņa.
Pacālose dateēēje.
Pi mameņis raudādama.
Napeut gryuši, naraud gauži,
Šudiņ ļeidz navedeišu,
Div' ņedeļis trešajā
Atsyuteišu jaunu brāļi,
Atsyuteišu jaunu brāļi
Tāv' ar māti pacimāt,
Tāv' ar māti pacimāt,
Māsu lyugt ponāksnūs.
# 33559.03
Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt pateceja,
Trešā nāca, ta pacēla,
Ta būs mana līgaviņa.
Kas apkārti apteceja,
To vedīšu brālitim;
Kas ta pāri lēcejiņa,
Ta nelieša līgaviņa.
# 33559.04
Es pasviedu sav' niedriņu
Zem meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Ta bij liela palaidniece;
Otra apkārt ritinaja,
To vēlēšu bāliņam;
Treša niedru man padeva,
Ta būs mana līgaiņa,
Man cimdiņu aditaja,
Man vietiņas taisitaja,
Kad iziešu, pavadis(i),
Kad pārnākšu, sagaidis(i),
Mīļus vārdus manim dos(i),
Manu dzīvi aplaimos(i).
# 33559.05
Es pasviedu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri kāpa,
To vēleju dzērajam;
Otra apkārt apteceja,
To vēleju bāliņam;
Trešā nāca, ta uzņēma,
Ta būs mana līgaviņa.
# 33559.06
Jaunas meitas danci veda
Kā to vaska ritentiņu,
Es pametu zelta niedru
Zem meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri lēca,
Otra apkārt apteceja,
Trešā nāca, ta uzņēma,
Ta būs mana līgaviņa.
# 33559.07
Lai es gāju, kur iedamis,
Gāju meitu pulciņā,
Metu savu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt apteceja,
Trešā nāca, ta pacēla,
Ta būs mana līgaviņa.
# 33559.08
Zelta niedrit' i pasviežu
Zem meitiņu kājiņam;
Kura ņiedrit' i padeva,
Ta būs mana līgaviņa.
# 33560.00
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Atradu tētiņu
Aliņu darot.
Labrīt, tētiņ!
Es palīdzešu.
- Ej nost, meitiņ,
Nelaisti misas,
Es tev sitišu
Ar alus kannu.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu māmiņu
Maizites cepot.
Labrīt, māmiņa!
Es palīdzešu.
- Ej nost, meitiņa,
Nekaisi miltu,
Es tev sitišu
Ar maizes lizi.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu bāliņu
Naudiņu skaitot.
Labrīt, bāliņi!
Es palīdzešu.
- Ej nost, māsiņa,
Nekaisi naudas,
Es tev sitišu
Ar naudas maku.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu māsiņu
Prievites aužot.
Labrīt, māsiņa!
Es palīdzešu.
- Ej nost, māsiņa,
Nerausti dzīpuru,
Es tev sitīšu
Ar austaviti.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu tautieti
Līdumu līžam.
Labdieni, tautieti!
Es palīdzešu.
- Nāc, nāci sirsniņa,
Sen tevi gaidiju,
Es tevi saņemšu
Ar abi rokas.
# 33560.01
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tētiņu
Līdumu līžot.
Labdien, tētit!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar pātadziņu.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu memmiņu
Maiziti cepot.
Labdien, memmiņa!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar lizes kātu.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu bāliņu
Kumeļus ganot.
Labdien, bāliņ!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar pinekliti.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu māsiņu
Telites gaņot.
Labdien, māsiņa!
Grib' palīdziņa?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar gana rīksti.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tautieti
Liniņus sējot.
Labdien, tautieti!
Grib' palīdziņu?
- Paldies, paldies,
Grib' gan, grib' gan!
Būs' man liniņu
Plūcejiņa.
# 33560.02
Meklēti darbu
Ik dienas gāju
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku tētiņu
Ragutiņas taisoti.
Labu dienu, tētiti!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar ragu slieciti.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku brāliti
Grāmatiņu lasoti.
Labu dienu, brāliti!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc māsiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar grāmatiņu.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku māmiņu
Zeķītes adoti.
Labu dienu, māmiņa!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar adamu adatu.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku ganiņu
Aitiņas ganoti,
Labu dienu, ganiņi!
Vaj vajag palīga?
- Mūc, mūc meitiņa,
Es tevi sitišu,
Es tevi sitišu
Ar savu pātagu.
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku sauliti
Bārišus sildoti.
Labu dienu, saulite!
Vaj vajag palīga?
- Nāc, nāc, meitiņa,
Es tevi sildišu,
Es tevi sildišu.
Birzites malā.
# 33561.00
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Pār augstu kalnu
Uz miežu lauku.
Ak, mieži, mieži,
Še ir labi mieži,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz griķu lauku.
Ak, griķi, griķi,
Še ir labi griķi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu.
Uz auzu lauku.
Ak, auzas, auzas,
Še ir labas auzas,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rudzu lauku.
Ak, rudzi, rudzi,
Še ir labi rudzi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rožu lauku.
Ak, rozes, rozes!
Še ir skaistas rozes,
Vidū mana
Mīļa līgaviņa.
# 33561.01
Ai, iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābejām.
Ak tai ridi!
Trīs grābejiņas,
Bet nav, nav, nav
Manas līgaviņas.
Ai, iešu, iešu
Uz blieķu dārzu,
Uz blieķu dārzu
Pie veletajam.
Ak tai ridi!
Trīs veletajas,
Bet nav, nav, nav
Manas līgaviņas.
Ai, iešu, iešu
Uz ruļļa klēti,
Uz ruļļa klēti
Pie rulletajam.
Ak tai ridi!
Trīs rulletajas
Bet nav, nav, nav
Manas līgaviņas.
Ai, iešu, iešu
Uz rožu dārzu,
Uz rožu dārzu
Pie ravētajam.
Ak tai ridi!
Trīs ravetajas,
Bet nav, nav, nav
Manas līgaviņas.
Ai, iešu, iešu
Uz istabiņu,
Uz istabiņu
Pie vērpejam.
Ak tai ridi!
Trīs vērpejiņas,
Bet nav, nav, nav
Manas līgaviņas.
Ai, iešu, iešu
Uz kamburiti,
Uz kamburiti
Pie malejam.
Ak tai ridi!
Trīs malējiņas,
Nu ir, ir, ir
Mana līgaviņa.
Sudraba dziernas,
Zeltita milna,
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
# 33561.02
Nu iešu, iešu
Uz zilu dīķi,
Uz zilu dīķi
Pie veletaju.
Tur velē, velē
Trīs veletajas,
Bet neva, neva
Manas līgaviņas.
Nu iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābejiņu.
Tur grāba, grāba
Trīs grābejiņas,
Bet neva, neva
Manas mīļakās.
Nu iešu, iešu
Uz zelta lauku,
Uz zelta lauku
Pie pļāvejinu.
Kur pļāva, pļāva
Trīs pļāvejinas,
Bet neva, neva
Manas mīļakās.
Nu iešu, iešu
Uz sakņu dārzu,
Uz sakņu dārzu
Pie ravetaju.
Tur ravē, ravē
Trīs ravetajas,
Bet neva, neva
Manas mīļakās.
Nu iešu, iešu
Uz laidariti,
Uz laidariti
Pie kopejinu.
Tur kopa, kopa
Trīs kopejinas,
Bet neva, neva
Manas līgavinas.
Nu iešu, iešu
Uz maltuviti,
Uz maltuviti
Pie malejinu.
Tur mala, mala
Trīs malejinas
Bet neva, neva
Manas līgavinas.
Nu iešu, iešu
Uz istabinu,
Uz istabiņu
Pie audejinu.
Tur auda, auda
Trīs audejinas,
Bet neva, neva
Manas mīļakās.
Nu iešu, iešu
Uz baltu klēti,
Uz baltu klēti
Pie guletaju.
Tur guļa, guļa
Trīs guletajas,
Tur bija, bija
Mana līgavina.
# 33561.03
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Pa lielu ceļu
Uz zaļu pļavu.
Tur ira, ira
Daudz grābejiņu,
Tur nava, nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz linu lauku.
Tur ira, ira
Daudz plūcejiņu,
Tur nava, nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz maltuviti.
Tur ira, ira
Daudz malejiņu,
Tur ira, ira
Mana līgaviņa.
Balts slēžu krekliņš,
Vadmalas brunciši,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājā,
Sudraba milniņš,
Zeltitas dzirniņas,
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
# 33562.00
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mans mīļais tēvs:
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas muižas,
Visas piecas dzimtas muižas.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļā māte;
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas govis,
Visas piecas raibas govis.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mans mīļais brālis:
Celies, brālit, nāc man līdz!
Es tev došu piecus zirgus,
Visus piecus sirmus zirgus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļā māsa:
Celies, brālit, nāc man līdz!
Es tev došu piecus kreklus,
Visus piecus izrakstitus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļa brūte:
Celies, brūtgan, nāc ar mani!
Es tev došu piecas mutes,
Visas piecas medus saldas.
- Nu es celšos, nu es iešu,
Man galviņa vairs nesāp.
# 33562.01
Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, nelieti, sētiņāi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māte:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, dēliņ, sētiņāi,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņāi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu,
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māsa:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņāi,
Doš' tev baltas villainites.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainites.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganidama,
Raibas govis ganidama,
Raibus cimdus adidama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Ta būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņāi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu aditaja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijat solijuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu,
Māte govi raibuliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainites.
# 33562.02
Es nolauzu tēvam cieri,
Nedrīksteju mājās iet.
Es apgulu lagzdienāi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk manis mīļais tēvis:
Celies, dēliņ, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienāi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā māte:
Celies, dēliņ, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienāi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk manis mīļais brālis:
Celies, brālit, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienāi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā māsa:
Celies, brālit, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienāi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā brūte:
Celies, mīļais, nāc uz māju!
- Nu es iešu, nu es varu,
Man gāliņa vairs nesāp.
# 33562.03
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļā lozdu kryuma.
Atīt muna eistā māsa:
Ceļīs, brāļeit, kā tu guļi?
- Es, māseņ, nasaēeļšu,
Maņ gaļveņa gauži sāp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļā lozdu kryuma.
Atīt muna eistais brāļs:
Ceļīs, brāļeit, kā tu guļi?
- Es, brāļeit, nasaēeļšu,
Maņ gaļveņa gauži sāp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļā lozdu kryuma.
Atīt muna eistā māte:
Ceļīs, deļeņ, kā tu guļi?
- Es, māmeņ, nasaēeļšu,
Maņ gaļveņa gauži sāp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļā lozdu kryuma.
Atīt muna eistais tāvs:
Ceļīs, deļeņ, kā tu guļi?
- Es, tēteit, nasaēeļšu,
Maņ gaļveņa gauži sāp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļā lozdu kryuma.
Atīt muna ļaudaveņa:
Ceļīs, veireņ, ej ar mani.
- Nu ēeļšos, nu es īšu,
Maņ gaļveņa vairs nesāp.
# 33562.04
Guļu, guļu guļamo
Pie lielā lezdu krūma.
Atnāk mans īstais tēvs,
Tas solija goba zemi.
Ej projam, ej projam!
Es negribu goba zemi.
Atkal guļu guļamo
Pie lielā lezdu krūma.
Atnāk mana īstā māte,
Ta solija raibu govi.
Ej projam, ej projam!
Es negribu raibu govi.
Atkal guļu guļamo
Pie lielā lezdu krūma.
Atnāk mans īstais brālis,
Tas solija brūnu zirgu.
Ej projam, ej projam!
Es negribu brūnu zirgu.
Atkal guļu guļamo
Pie lielā lezdu krūma.
Atnāk mana īstā māsa,
Ta solija paladziņu.
Ej projam, ej projam!
Es negribu paladziņu.
Atkal guļu guļamo
Pie lielā lezdu krūma.
Atnāk mana līgaviņa,
Ta solija raibus cimdus.
Nu celšos, nu es iešu,
Nu Dieviņš palīdzēs:
Tēvs solija goba zemi,
Māmiņ' govi raibaliņu,
Brāliņš dos brūnu zirgu,
Māsiņ dreļļa paladziņu,
Mana paša līgaviņa,
Ta solija raibus cimdus.
# 33563.00
Atjāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Kur viņi jās?
Še viņi atjāja
Pie mūsu meitām.
Lūko, puisit,
Kura tev patīk.
- Ši, ši, ta, ta,
Ta man patīk,
Tai došu sav' roku
Sav' gredzentiņu,
Tai došu mutites,
Sav' nēzdodziņu.
# 33564.00
Iztabu slauciju,
Dabuju vērdiņu.
Tēvs brauca Rigā,
Es braucu līdza.
Par to vērdiņu
Nopirku magones.
Nu iešu dārzā
Magones sēt.
Nu iešu magones
Apraudziti.
Uzauga magones
Uz zaļu mauriņu.
Kam tās magones
Pieder ravēt?
Lībiņai māsiņai
Pieder ravēt.
Ta daiļa meitiņa,
Ta daiļi raveja:
Ar sakni nerāva,
Par sētu nesvieda.
Uz jauniem puišiem
Neskatijās,
Uz jauniem puišiem
Neskatijās.
# 33565.00
Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus,
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezisies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur laime mīt,
Meitiņa kā roze zied.
Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus,
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezisies
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētā.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvu,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņs.
Paši gāja istabā,
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kā rozite,
Kā Vāczemes magonite.
Ak, tu tautu zeltenite,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.
# 33566.00
Nauda, nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodziņā?
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodziņā.
Kumelitis baltkājits
Man kauninu padarija,
Tradi ridi rallalla!
Man kauninu padarija:
Tam kājina paslīdeja,
Man nokrita cepurite,
Tradi ridi rallalla!
Man nokrita cepurite
Jaunu meitu pulciņā,
Tradi ridi rallalla!
Kas godīga mātes meita,
Ta pacēla cepuriti,
Tradi ridi rallalla!
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.
# 33567.00
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Te sadzinu, te saņēmu
NN muižas ozolā.
Še, kundziņ, bites tavas,
Dod man vienu zelteniti.
- Ej, puisiti, kambarī,
Ņem no pulka lasidams.
To es ņemšu, ta man tika,
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.
# 33567.01
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Te sadzinu, te panācu
Kalna muižas ozolā.
Še, kundziņi, tavas bites,
Dod man vienu zelteniti.
- Ej, puisiti, istabā,
Ņem no pulka lasidams.
To es ņēmu, ta man tika,
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Tai vajaga sirmu zirgu,
Daiļa puiša braucejiņa.
Man pašam sirmi zirgi,
Es pats daiļš braucejiņš.
# 33567.02
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Tur sadzinu, tur saņēmu
Gaujas krauja ozolā.
Še, kundziņi, tavas bites,
Dod man vienu dzeltainiti.
- Ej, puisiti, istabā,
Ņem no pulkas lasidams.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenite,
Ta manam prātiņam.
Tai es došu savu roku
Savu zelta gredzeniņu,
Tai es došu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.
# 33567.03
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Tur sadzinu, tur panācu
Mūs' kundziņa dārziņā.
Ņem, kundziņi, tās bitites,
Dod man vienu zelteniti.
- Ej, puisiti, kambarī,
Ņem no pulka, kura tīk.
To es ņemšu, ta man tika,
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Ne, puisiti, to nedošu,
Ta man visu jaunakā,
Ta man visu jaunakā,
Par visām daiļakā.
Tai vajaga sešu zirgu,
Trīs puisišu ormanišu,
Trīs puisišu ormanišu,
Niedru kātu pātadziņu.
# 33567.04
Visu dienu biti dzinu
Gara sila maliņā.
Tur panācu, tur satvēru
Kalna muižas galiņā.
Še, kundziņ, tava bite,
Do' man vienu dzeltaniti!
- Ej, puisiti, istabā,
Ņem no pulkas lasidams.
To es ņēmu, ta man tika
Pa manam prātiņam:
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem.
Pari purvu tiltu grīdu
Ar apiņa stīdziņām,
Lai brauc mana līgaviņa,
Ka lapiņa drebedama,
Ka lapiņa drebedama,
Kā saulite vizedama.
# 33567.05
Vysu dinu bites dzynu
Pa garo syla molu;
Tī sadzynu, tī sajēmu
Lela kunga muižeņā.
Ša, kundzeņ, tova bites,
Dod man vīnu dzāltaņeiti.
- Ej, puiseit, ustobā,
Los' nu pulka lobāku (skaistāku).
Tu es jimšu, tej man tyka,
Kur' sedēja videņā,
Gludu golvu, bolltu muti,
Dzaltonīm mateņīm,
Dzaltonīm mateņīm,
Sorkon' ružu vaiņuēeņu,
Voska kurpes kājeņā,
Zamša cymdi ruēeņā.
# 33569.00
Aši aši zeiļe dzīd
Osā mita gaļeņā.
Ļec, zeiļeit, tu zemē,
Iesim obi Vāczemē.
Greissim tylltu par Daugovu
Nu vacīm daļderīm.
Jaunys meitys pāri gāja,
Vysām ružu vaiņuēeņi;
Jauni puiši pāri gāja,
Visīm sērmi kumēļeņi,
Visīm sērmi kumēļeņi,
Visīm cauņu capureitis.
Soka meitys uz puišīm:
Kādeļ sivu najamat?
Pārn sacējāt, mižu vaiņa,
Kaida vaiņa šuvosor?
Šuvosor taida vaiņa,
Ka apeiņi nazīdēje.
Ko, māseņis, dareisim,
Sakās puiši proju īt?
Liksim vakti uz ēeļīm
Uz tim Krivu rubežīm.
Puiši beja tiki gudri,
Ti nugāja yudiņs ēeļu.
# 33570.00
Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc ar mani teceties!
Ja tu mani notecesi,
Būsi mana līgaviņa.
Ja tu mani nenoskriesi,
Būs man cita mātes meita,
Būs man cita mātes meita,
Vēl daiļaka, vēl skaistaka.
# 33570.01
Jumpraviete sarkanvaidze,
Nāc ar manim teceties!
Ja tu mani notecesi,
Tad dabusi bāleniņa.
# 33570.02
Ruzenbiksi, ruzenbiksi,
Nāc ar mani teceties!
Ja tu mani notecesi,
Es tev došu sav' māsiņu.
# 33570.03
Sarkankrūti, Vācu zelli,
Nāc ar mani teceties!
Ja tu mani notecesi,
Būsi maizes arajinis.
# 33571.00
Brāliti, brāliti,
Es tava māsiņa,
Pirc man vizuļu
Vainadziņu.
Kuri vēji pūta,
Tie skandinaja,
Kuras tautas jāja,
Tās bildinaja.
# 33571.01
Es maza meitiņa,
Mun gluda galviņa,
Mun uzlika māmiņa
Vizuļu vainaku.
Kad vējiņš pūta,
Tad skandinaja;
Kad tautas jāja,
Tad zadinaja.
# 33571.02
As poša lylā
Bagatura meita,
Maņ poša lylā
Sudobra sokta.
Kuri vēji pyuta,
Ti zvadzināja;
Kuri tautys jāja,
Ti zadynāja.
# 33571.03
Es pati lielā
Lielmaņu meita,
Man pašai lielā
Sudraba sakta.
Kurš vējiņš pūta,
Tas skandinaja,
Kurš tautiets jāja,
Tas bildinaja.
# 33571.04
Māmiņa mīļā,
Es tava meitiņa,
Pirc man vizuļu
Vainaciņu.
Spīd mana pierite,
Spīd vizuliši,
Zēniņam actiņas
Dedzidami.
# 33571.05
Saglaužu galviņu
Kā cielaviņa,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuri vēji pūta,
Tie skandinaja;
Kuras tautas jāja,
Tās bildinaja.
# 33571.06
Uzkāpu augstā
Kalniņāi,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuri vēji pūta,
Tie skandinaja;
Kuras tautas jāja,
Tie bildinaja.
# 33573.00
Dzidit, māseņes,
As paļeidzēju.
Stāv muņi kumeļeņi
Zam veituļeņa,
Auzeņes āzdami,
Smolk' dābuļeņ'.
Pots taku nomā,
Pots ustobā,
Tu rodu nomā,
Tu ustobā:
Raud tāvis, raud māte,
Raud brāļeļeņ'.
es vadu merdzeņu,
Dzīdādamis,
Pavadej' mameņ'
Pār ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Pār pagalmeņ',
Eisti brāļeņi
Da tauteņām.
Labreit, māseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man nepatika.
Ej, māse, ārā,
Sest kamarosi[?],
Lai leudze tautis (tauteņis)
Raudādamis.
Jou tevi pīleudze,
Man' nepileudz',
Es beju kā zoris
Brāļeļeņis,
Man visa vaļeņa
Ļiļetīs
Par peuru, par pošu,
Par teleitem.
Čeikst manis zābokis
Staigājut,
Klab muni zubeņi
Runājut,
Aug muņi mateņi
Caur capureņi.
# 33574.00
Es biju irbite,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešā,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētē
Rotaties.
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstito joztu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu.-
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulites pusē.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dālderu.
Tautiņas skaitija
Uz galda dālderus.
Ripo dālderi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpī.
Māmiņa mīļā,
Saņemi naudiņu,
Ta tavas meitiņas
Šūpuļa nauda.
Māmiņa saņēma
Raudadama.
-Ej nu, meitiņa,
Tautiņām līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājā.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudadama.
# 33574.01
Es biju irbite,
Es māku dancāt,
No vienu cērpiņu
Uz oteru.
Trešajā lēkdama
Ieraugu tautas.
Pagubu, pagubu
Mēliņu dārzā,
No mēļu dārza
Māmiņas klētī.
Izkāru pušciņus
Caur klētes jumtu,
Atnāce tautietis,
Norāva vienu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nebūs velti,
Būs tav maksāt
Mūs' māmiņai:
Tēvam čaunu cepuriti
Par šūpuļa kārumiņu,
Māmiņai zilas kurpes
Par meitiņas audzešanu,
Ikvienai māsiņai
Par sudraba gredzeniņu,
Ikvienam bāliņam
Par apaļu dālderiti.
# 33574.02
Es beju zeiļeite,
Zeiļeites meita,
Izļēču uz zareņa,
Uz utora,
Uz treša lākdama
Ģraugu tauteņas,
Deveņu rateņu,
Symts kumēļeņu.
Daeimu, dataku
Da brāļa vārtu,
Atrunu brāļeiti
Pi vārtu stāveit(vut).
Lyudzams brāļeit,
Sļedz vārtus vaļē!
Atsļedze brāļeits
Raudādamys.
Daeimu, dataku
Da kļēteņai,
Atrunu tēteiti
Pi kļētes stāveit.
Lyudzams, tēteit,
Sļedz kļēti vaļē!
Atsļedze tēteite
Raudādamys.
Daeimu, dataku,
Da teineitei (skreineitei),
Atrunu māmeņu
Pi teines stāveit.
Lyudzama, māmeņ,
Sļedz teini vaļē!
Atsļedze māmeņa
Raudādama,
Lai es valkūs
Zīdeņu kraklūs.
Pabyra zīdeņi
Kļēts dybynā.
Izauga lipeņa.
Caur kļētes jumtu.
Iedama tautos
Nulaužu zareņu,
Pasytu zam bolltas
Vylnāneites.
Ģgāju tauteņu
Ustobāi,
Pabyra zideņi
Taut' ustobā.
Vaicoi tauteņas,
Kas zīdus nese.
Es poša zīdeņu
Nesējeņa.
Uz kura zīdeņa
Pa daļderam,
Uz pošas nesējas
Symts daļderešu.
# 33574.03
Paskrīnu, pataku
Par pagalmeņu,
Ģskrīnu kļētenī
Pi maršeņis.
Maršeņ milā,
Glaud' manu gaļveņu!
-Naglauzšu, naglauzšu,
Kam borgi dzeivāji.
Paskrinu, pataku
Par pagalmeņu
Ģskrīnu kļētī
Pi māseņas.
Māseņ milā,
Glaud' munu gaļveņu,
Saglaudi gaļveņu,
Sapini bizeites,
Sapini bizeites,
Ģpini burteiti!
Paskrinu, pataku
Par pagaļmeņu,
Ģskrīnu kļētī
Pi māmeņas.
Māmeņi milā,
Sedz bolltas vylnānes!
Izsedz vylnānes
Bolltas un raibas,
Pabyra zīdeņi
Kļēts videņāi.
Izauga pučeite
Kļēts videņāi.
Cik reitu brauce
Tautas puškātos.
Rauniti, tautas,
Na breivi rausit,
Skaitit daļderus
Šo golda golā
Tēteites rukā,
Māmeņas kļēpī.
Ša tev, māmeņ,
Šyupeļa nauda,
Šyupeļa nauda
Par aukļējumu.
# 33575.00
Es biju irbite,
Es māku rotāt,
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa,
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētā,
Plaukstām kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļā!
-Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
-Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļā māršiņa,
Slēdz klēti vaļā!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļā māmiņa,
Slēdz pūru vaļā!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļā.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainiti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapām,
Dimanta ziediem.
Nokārās ziediņi
Saulitē.
Kuri vēji pūta,
Tie skandinaja;
Kuras tautas jāja,
Tās bildinaja.
# 33575.01
Es biju irbite,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uz trešu uzlēkus',
Ieraugu tautiet',
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Pagumu, pagumu,
Līdz brāļa vārtiem.
Brāliti mīļais
Ceļ vārtus vaļā!
Pagumu, pagumu,
Līdz māses klētei.
Māsiņa mīļā,
Slēdz klēti vaļā!
Pagumu, pagumu,
Līdz mātes pūram.
Slēdz, mīļā māmiņa,
Pūriņu vaļā,
Lai es ģērbjos
Trejadā rotā:
Div' rotas zelta,
Treš' sudrabiņa.
# 33576.00
Es biju irbite,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otraju.
Trešajā lēkdama
Ieraugu tautieti.
Pagūbu, pagūbu
Bāliņa klētī,
Ģērbos smalkajos
Niedalu svārkos.-
Sēdeja blakam
Bāliņa māsai,
Runaja ausīs
Tai mīļus vārdus,
Solija rudeni
Vedināt tautās.
# 33577.00
Es beju meiteņa
Kai irubeite,
Mācēju tauteņas
Kairināt.
Pačitu, pačitu
Par pagaļmeņu,
Ģtaku kļēteņā
Pi maršeņas.
Maršeņ milā,
Glaud' munu gaļveņu!
-Naglauzšu, naglauzšu,
Kam borgi dzeivoi.
-Pačitu, pačitu
Par pagaļmeņu,
Ģtaku kļēteņā
Pi mameņas.
Mameņi milu,
Glaud' munu gaļveņu!
Saglaude gaļveņu,
Sapyna bizeiti.
Vaicāja mameņa
Pi meitineitis:
Meiteņi milu,
Voj lobs kartniks?
-Mameņi milā,
Nalobs, nalobs,
Dinu, nakti dzer krugā,
Uz sātu neatīt,
Kad atīt uz sātu,
Syt munu gaļveņu.
-Ka jis i dzartu,
Ka aizsareitu,
Ka jis i kartātu,
Ka prosamastu,
Ka jis ītu uz sātu,
Ka neatītu!
-Mameņi milā,
Nalādi, nalādi,
Tu šudin te esi,
Reitā nabyusi,
Maņ sovs kartniks
Vysam myužam,
Vysam myužam,
Vysāmi dinām.
Ka jis i dzartu,
Ka neaizsareitu;
Ka jis i kartātu,
Ka neprosamastu;
Ka ītu uz sātu,
Ka atītu.
Vaicāja meiteņa
Pi irubeites:
Irubeit māseņ,
Voj labi purā?
-Meitineit milā,
Nalobi, nalobi,
Atīti rudiņs,
Merkst munas kurpetes,
Merkst munas kurpetes,
Salst munas kājeņas,
Atskreja putneņi,
Izlosa odzeņas.
# 33578.00
Es jauna būdama,
Ko nedariju!
No puķu ziediem
Tiltiņu grīžu.
Tur jāja kundziņi,
Tur kara vīri,
Tur mani brāliši
Māršiņas veda.
# 33579.00
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
# 33579.01
Es moza meita,
Maņ lyla laima:
Cik dinys jāja
Treis preciniki.
# 33580.00
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu;
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.
# 33580.01
Es maza meitiņa,
Man laba laime,
Man jāja precnieki
Trīs reizes dienā.
Nebēdā tu, tautieti,
Ka es tāda maza esmu;
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Ir es tev līdzi būšu.
# 33581.00
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizi dienā
Precnieki nāca.
Es teku namā
Mutiti mazgāt,
Ieraugu Laimiti
Pie spaiņa stāvot.
"Vēl neej, meitiņa,
Vēl nava laika"!
Nu eimu iekšā
Darbiņu dzīvot.
# 33582.00
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Izteku namā
Mutiti mazgāt,
Ieteku iekšā,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos,
Ieraugu tautieti ( precniekus)
Pa lauku (ceļu) jājot,
Pa lauku (ceļu) jājot,
Uz bēra zirga.
Velns tavā sirdī!
Aizjāja garam.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ,
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
-Labdien, māmiņa,
Vaj dosi meitiņu?
-Griez apkārt, kumeļu,
Jāj projam, tautieti,
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudim.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērajs,
Liels zirgu mītnieks.
-Es jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailā meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Ši, vārtus celdama,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava (mana) vaina,
Māmiņas vaina,
Kam nesolija.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlēs,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.
# 33583.00
Es maza meitiņa,
Man lieli pupi,
Man' puiši dzenaja
Ap lagzdu krūmu.
# 33584.00
Es maza meitiņa,
Man' puiši lūko,
Man kuplas piedorknes,
Dzelteni mati.
# 33585.00
Izauga liepiņa
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Uz trešu lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājejiņu.
-Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola ( Dzīparu) klētēi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu.
Māmiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedz māsiņa,
Ta neraudaja.
Māsiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Ta neraudaja.
Māršiņa nesedza,
Kam bārgi (ķītri) dzīvoji.
-Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemite
Jau izdalita.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālitis,
Tas neraudaja;
Brālitis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainitis,
Tas neraudaja;
Svainitis atcēla,
Jo raudadams.
-Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmuļite!
Dievs, devi tautās
Labvakariņu!
# 33585.01
Uzauga liepiņa
Gar klētes jumtu,
Es pati irbite
Lēkataja,
No viena zariņa,
Uz oteriņa,
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautiņas.
Ej, manu brāliti,
Sak' māmiņai,
Lai klāj māmiņa
Sagšām galdiņu.
Neklāja māmiņa
Raudadama;
Lai klāja māsiņa,
Ta neraudaja.
Neklāja māsiņa
Žēlodama.
Lai klāja vedekle,
Ta neraudaja.
Neklāja vedekle,
Kam skarbi dzīvoja.
Klāj, klāj, vedekle,
Nu šķirsimies,
Nu savu zemiti
Izdalijām.
Nu iešu tautās
Dziedadama
Par augstu kalnu,
Par zaļu birzi;
Ar Dievu, tēvs, māte,
Brāliši, māsiņas,
Nu došu tautām
Labvakariņu.
# 33585.02
Izauga liepiņas
Klētiņas priekšā,
Es pate irbite
Lēkataja.
Ielēcu vienā,
Ielēcu otrā,
Trešā lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Cits tek karšķos,
Cits iemavos,
Ta paša starša
Ķēditēs.
Teciņus aizteku
Līdz namiņam,
Atrodu memmiņu
Namiņāji.
Memmiņa mīļā,
Ej vārtu vērt!
Memmiņa negāja
Žēlodama.
Teciņus aizteku
Līdz rijiņaji,
Atronu tētiņu
Rijiņāji.
Tētiņu mīļais,
Ej vārtu vērt!
Tētiņis negāja
Žēlodams.
Teciņus aizteku
Līdz uztubai,------
(beigas trūkst).
# 33586.00
Uzauga ieviņa
Taciņa malā,
Ne īsti kalnā,
Ne lejiņā.
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistiju.
Jo labi laistiju,
Jo kupla auga,
Jo kupla auga,
Jo zaļas lapas,
Jo zaļas lapas,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas,
Jo mellas ogas,
Jo tautas precē,
Jo tautas precē,
Jo brāļi liedza.
Paldies brāļiem
Par liegumiņu!
Klausišu māmiņu
Patecedama,
Locišu pūriņu
Parakstidama.
# 33586.01
Zied balta ieviņa,
Aug melnas ogas;
Prec mani tautiņas,
Liedz bāleliņis.
Paldies brāļam
Par liegumiņu.
Klausišu māmiņu
Patecedama,
Locišu pūriņu
Izrakstidama.
# 33586.02
Stādiju liepiņu
Silaja zemē,
Ik rīta, vakara,
Laistit to gāju.
Jo labi laistiju,
Jo kupli auga,
Jo kupli auga,
Jo platas lapas,
Jo platas lapas,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi
Jo melnas ogas,
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja,
Jo tautas jāja,
Jo brālis liedza:
"Es sen tev teicu,
Kam daili staigā,
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņis,
Gludena galviņa,
Spožs vaiņadziņis,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājās".
Paldies brālitim
Par liegumiņu!
Klausišu māmiņas
Patecedama,
Darišu pūriņu
Izrakstidama.
# 33586.03
Stādiju liepiņu
Teciņa malā,
Trīs reizes dienā
Laistit gāju.
Jo stipri laistiju,
Jo kupla auga,
Jo kupla auga,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi,
Jo melnas ogas,
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja,
Jo tautas jāja,
Jo brāļi liedza.
Ak, es jau sen zinu
Šo puišu godu:
Kad viņi puiši,
Tad viņi mīļo;
Kad viņi vīri,
Kā suņi rej,
Vaj vaina, ne vaina,
Pātagu rād'.
# 33587.00
Izauga liepiņa
Taciņa malāi,
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistiju,
Jo aplaistiju,
Jo zaļi auga,
Jo zaļi auga,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas.
Jo daila māmiņa,
Jo dailas meitas,
Jo dailas meitas,
Jo daili znoti.
# 33587.01
Jo ievai balti ziedi,
Jo tai mellas ogas aug;
Jo mātei dailas meitas,
Jo tai lepnas tautas jāj.
# 33587.02
Jo ieva balti zied,
Jo tai mellas ogas aug;
Jo meitiņa sīva auga,
Jo ražanas tautas jāja.
# 33587.03
Jo ta balta ieva zied,
Jo tai melnas ogas aug;
Jo es augu niecinama,
Jo man daiļas tautas jāja.
# 33587.04
Siliņā auga
Kuplaja ieva,
Kuplaja ieva
Zemajiem zariem,
Zemajiem zariem,
Baltajiem ziediem,
Baltajiem ziediem,
Mellajām ogām.
Kur balti ziedi,
Tur mellas ogas;
Kur daiļa māmiņa,
Tur daiļas meitas,
Kur daiļas meitas,
Tur jāja tautas.
# 33588.00
Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Izkāra ziediņus
Saulites pusē.
Atjāja tautietis
Ziediņu rauti.
Rauj, rauj, tautieti,
Nerausi velti:
Viens pats ziediņš
Dālderi maksā,
Ta pate liepiņa
Simts dālderišu.
# 33588.02
Izauga liepina
Caur klētes jumtu,
Nokāra ziedinus
Saulites pusē.
Es pati zīlite
Dziedadama
No viena zarina
Uz otru lēcu,
Uz trešo lēkdama
Ieraugu tautas:
Deviņi ratini,
Simts kumelinu.
Sajāja tautas
Ziedinus lauzt,
Nelaužat, tautinas,
Tie dārgi ziedini,
Viens pats ziedinis
Dālderi maksā;
Ta pate liepina
Simts dālderišus.
# 33588.03
Stādiiju liepiņu
Klētiņas vidū,
Izauga liepiņa
Klētiņas vidū,
Izkāra ziediņua
Caur pažobeli.
Sajāja tautiņas
Ziediņu raut.
Rauj, rauj, tautieti,
Atdošas būs:
Būs tava māsiņa
Mana brāļa rokā.
# 33588.04
Stādiju roziti
Plāniņa vidū.
Uzauga rozei
Deviņi zari,
Uz katra zara
Deviņi ziedi.
Sajāja tautiņas
Ziediņus raut.
# 33588.05
Uzauga liepiņa
Bāliņa klētī,
Izkāra ziediņus
Caur klētes jumtu.
Atjāja tautietis
Tur puškotiesi,
Div' ziedu mēļu,
Treš' maranatu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nedošu velti:
Viens pats ziedinis
Dālderi maksā,
Liepiņa pate
Trīs simti dālderu.
# 33589.00
Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Sakāra ziediņus
Saulites pusē.
Atnākuši sveši ļaudis,
Norāvuši liepas ziedus.
Ko nāciet, sveši ļaudis,
Mūs'pusēi ziedu raut,
Vaj jūs' pašu pusitēi
Tādi ziedi neziedeja?
# 33590.00
Iznīka tautiņas
Kā rīta salna,
Palika māsiņa
Bez arajiņa.
# 33591.00
Kal, kal, kalvit,
Vara kamaniņas,
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda māsiņa
Akmiņu zemē?
Sīko zvirgzdiņu
Putriņu vārija,
Bērziņu pupuru
Maiziti cepa.
redz nu, māsiņ,
Ko es tev saciju,
Kam augi tik daila
Pie bāleliņa:
Ik dienas balts kreklis,
Peleki lindraki,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājā.
# 33592.00
Kam ši meitiņa
Dzelteniem matiem?
Steidzies puisiti,
Ta būs tava.
-Es tāda puisiša
Daudz nebēdaju,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To brauču, to jāju,
To dancinaju,
Tam bēru auziņas
Pasijadama,
Tam devu ābolu
Palasidama.
# 33592.01
Kam ta meitiņa
Dzeltanim matim?
Šķiltera, stārasta,
Vagara meitiņa.
Steidzies, puisit,
Ta būs tava.
-Man tāda puisiša
Vis nevajaga,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
To jūdzu, to baucu,
To dancinaju.
Tam bēru auziņas
Pasijadama.-
Taisiju tiltiņu
No rožu lapām.
Tur brauca kungi,
Tur kara vīri,
Tur mani bāliņi
Māršiņas veda,
Tur manu pūriņu
Pāri vedis.
# 33592.02
Kā tej meiteņa
Dzāltonīm motīm?
Vagara meiteņa
Dzāltonīm motīm.
Steidzīs, puiseit,
Byus jej tova.
-Man taida puiseiša
Voti navajaga,
Maņ pošai staļļeitī
Sērms kumeļeņš,
Tu jiudžu, tu brauču,
Tu dancynāju,
Tam devu auzeņu
Pasejādama,
Tam nešu iudeņa
Solt'uloteņa,
Tam taisu tiļteņu
Nu ružu lopu.
Ti brauēa kundzeņi,
Ti stārosteņi,
Ti muni bāļeņi
Maršeņas veda,
Tur meta cimdeņus,
Tur ņēzdauēeņus.
# 33593.00
Kam ta meitiņa
Gludenu galviņu,
Gludenu galviņu
Sarkaniem vaigiem?
Tās mātes meitiņa,
Kas daiļid arina,
Kas daiļi darina
No mazu dienu.
Audz, meitiņ, tikuse,
Tu būsi mana;
Ja kāda netikle,
Paliec, kā auguse!
# 33593.01
Kam ta meitiņa
Dzelteniem matiem,
Dzelteniem matiem,
Sarkaniem vaigiem;
Ik dienas balts kreklis,
Raibs lindraciņis,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājā.
Audz, meitiņ, tikusi,
Tu būsi mana,
Tu būsi mana
Daiļa ligaviņa.
-Par tādu puisenu
Daudz nebēdaju,
Man pašai stalli
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancinaju,
Tam devu auziņas
Izsijadama,
Tam devu ābolu
Izlasidama,
Tam nesu ūdeni
No avotiņa.
# 33593.011
Kur iesi puisiti,
Kur tecesi,
Kur šādu naksniņu
Pārgulesi?
Vaj jemsi atraitni,
Vaj mīlesi,
Vaj dosi maiziti
Atraitnes bērniem?
-Nejemšu atraitni,
Nei mīlešu,
Nei došu maiziti
Atraitnes bērniem.
Atraitnes vietina
Saguleta
Un mīļi vārdiņi
Izrunati.
-Kur iesi, puisiti,
Kur tecesi,
Kur šādu naksniņu
Pārgulesi?
Vaj jemsi meičiņu
Vaj mīlesi,
Vaj meičas vaiņaku
Godā celsi?
-Ir jemšu meičiņu,
Ir mīlešu.
Ir meičas vaiņaku
Godā celšu.
Meičiņas vietiņa
Uztaisita,
Ir mīļi vārdiņi
Nerunati.-
Iesēju liniņus
Līdumāi,
Pārvešu meičiņu
Sētienāja.
Iededz, māmina,
Duj svecites,
Lai redzu meičiņu
No vaidziņa,
Vaj baltu vaidzinu,
Vaj sarkana,
Vaj košas drāninas,
Vaj bagata.
Nei baltu vaidzinu,
Nei sarkana,
Nei košas drāninas,
Nei bagata.
Vai, manu dieninu,
Ko darišu!
Sava jaunas dieninas
Paspēleju,
Sava jaunas dieninas
Paspēleju,
Sava sirmu zirdzinu
Noskraidiju,
Sava baltu naudinu
Iztēraju
Dēļ vienas naksninas
Gulejuma,
Dēļ pāru vārdiņu
Runajamu.
# 33593.02
Kur gāji puisiti,
Kur staigaji,
Kur šādu naksniņu
Pērguleji?
-Tāi augstāi kalnāi,
Tāi jaunāi klētēi,
Tur šādu naksniņu
Pārguleju,
Tur šādu naksniņu
Pārguleju
Pie smukas, pie dailas
Zeltainites.
Nesēju auziņu
Lielaju lauku,
Nejemšu atraitni
Līgaviņu,
Atraitnes gultiņa
Izguleta,
Vis' mīļi vārdiņi
Izrunati;
Jemš' jaunu meitiņu,
To mīlešu,
Meitiņas vaiņagu
Paglabašu.-
Dedzini, māmiņa,
Trīs gaišas sveces,
Lai varu meitiņu
Nolūkoti,
Vaj balti vaidziņi,
Vaj sarkani,
Vaj greznas drēbites,
Vaj bagata.
Nav balti vaidziņi,
Nav sarkani,
Nav greznas drēbites,
Nav bagata.
# 33593.03
Kur jāsi, kur jāsi,
Juans puiseiti?
Kur šunakt, kur šunakt
Pārgulesi?
Vaj jimsi atraiti,
Vaj miļāsi,
Vaj dosi maizeites
Atraites bārnīm?
-Najimšu atraites,
Namiļāšu,
Nadošu maizeites
Atraites bārnīm.
Atraites pologi
Izgulāti,
Mili vārdeņi
Izrunāti.-
Kur jāsi, kur jāsi,
Jaunais puiseit,
Kur šunakt, kur šunakt,
Pārgulesi?
-Es jimšu jaunu meitu,
Vaj miļāsi,
Vaj jimsi jaunu meitu
Vaj miļāsi,
Vaj meitas vaiņuku
Paglobāsi?
-Es jimšu jaunu meitu
I miļāšu,
Jaunas meitas vaiņuku
Paglob āšu.
Jaunas meitas pologi
Naizgulāti,
Un mili vārdeņi
Naizrunāti.-
Aizdedz, māmeņi,
Gaišu guņteņu,
Iesim meiteņas
Uz vaiga vertīs,
Vaj smuka, vaj bollta,
Vaj sorkona,
Ni smuka, ni bollta,
Ni sorkona,
Ni bolltas drēbetes,
Ni bogāta!
Vai, Diveņ, vai, Laimeņ,
Ku padarēju!
Sovas jaunas diņeņas
Pavadēju,
Sovu sērmu zirdzeņu
Izlocēju,
Sovu seiku naudeņu
Izbārstēju.
# 33593.05
Uzaugu puišelis
Dižens un dails;
Nu gribu sievinas
No visa prāta.
Ielipa māmina
Div'vaska sveces,
Lai skata puišelis
Ab' actinām,
Vaj balti vaidzini,
Vaj sarkani,
Vaj greznas drāninas,
Vaj bagata.
Ne balti vaidzini,
Ne sarkani,
Ne greznas drāninas,
Ne bagata,
Tik tāda meitina,
Kas prātam tika,
Ko mana sirsnina
Sen tura mīļu.
# 33596.00
Meitas guļ ābolā,
Puiš' ābola maliņā;
Jau uz pašu rīta pusi
Puiš' pie meitām lavijās.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu sūdzeties;
Puiši āva melnas vīzes,
Iet uz muižu klausities.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozitēm;
Puišiem bērza žagariņus
Ar visiem pumpuriem.
# 33596.01
Iesim, puiši, klausities,
Kādu tiesu meitām sprieda:
Meitām sprieda linu lauku
Ar visiem liniņiem.
- Iesim, meitas, klausities,
Kādu tiesu puišiem sprieda:
Puišiem sprieda bērus zirgus
Ar visiem iemauktiem.
# 33596.02
Es no rīta celdamies
Atrodos pie meitām.
-Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzeties.
-Augsti kungi, lepna tiesa
Puisim nieka nedarija;
Meitai sola bērza rīkstes
Kam pie puiša neguleja.
# 33596.03
Liepa aug mežiņā,
Ozoliņis maliņā;
Meita guļ gultiņā,
Puisis gultas maliņā.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedāt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausities.
Nāciet, ļaudis, klausities,
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus,
Nobraucitām lapiņām.
# 33596.04
Meitas guli ābolāi,
Es ābola maliņā;
No rītiņa agri, agri,
Atradosi ābolā.
- Celies, puika, aunies kājas,
Liecies cauņu cepuriti,
Liecies cauņu cepuriti,
Nāc uz muižu sūdzeties.
Nākat, meitas, klausities,
Kādu tiesu puišiem spriež:
Puišiem sprieda auzu lauku
Ābolainus kumeliņus,
Lai tie sēja, lai tie pļāva,
Lai baroja kumeliņus,
Lai baroja kumeliņus
Ligaviņas vizināt.
Nākat, puiši, klausitiesi,
Kādu tiesu meitām spriež:
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visāmi rozitēm,
Lai tās lēja, lai raveja,
Lai tās daiļi puškojās,
Lai tās daiļi puškojās
Pret jauniem puisišiem.
# 33596.05
Meitas gul ābolāi,
Es ābola maliņā;
No rītiņa pamodiesi,
Atronos ābolā,
Atronos ābolā
Pie jaunām meitiņām.
- Celies, puisi, aunies kājas,
Sedlo savu kumeliņu,
Sedlo savu kumeliņu,
Jāj uz muižu tiesaties,
Jāj uz muižu tiesaties
Par ābola gulejumu.
Nākat, meitas, klausitiesi,
Kādu tiesu puišiem sprieda:
Puišiem sprieda auzu lauku
Ar visām auziņām,
Ar visām auziņām,
Lai baroja kumeliņu.
Nākat, puiši, klausitiesi,
Kādu tiesu meitām sprieda:
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozitēm,
Ar visām rozitēm,
Lai puškoja vaiņadziņu.
# 33596.06
Meitas gul ābulāi,
Es ābula maliņāi;
No rītiņa celdamies,
Atronos ābulāi.
Sak' saulite uzlēkdama:
Celies, puisi, aunies kājas,
Aunies kājas, seglo bēru,
Jāj uz muižu sūdzeties.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozitēm;
Puišiem sprieda auzu lauku,
Lai baroja kumeliņu.
# 33596.07
Puiši, puiši, nebūs labi,
Vārna krāca ozolā:
Puišiem sprieda bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem;
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozitēm.
# 33596.08
Puiši, puiši viņpus upes,
Meitas, meitas šimpus upes.
Zyrgi zvidze aiz upeitis,
Jauni puiši gaviļoi:
Zyrgi zvidze uz auzām,
Jauni puīši uz meitām.
Cikām puīši pi meitām,
Zyrgi auzas nuāduši.
Reitā meitas cālušīs
Ģt uz kungu žālotos (tisātos).
Tisoi, kungs, ko tisoi,
Tisoi, tisu pa pusei.
Meitām suļei ružu dārzu
Ar vysām ružeņām;
Puišīm bārza žagareņus
Ar visīm pupurim.
# 33597.00
Nāk rudentinis,
Nāk auksti laiki,
Grib mūsu brālītis
Līgavu ņemta.
Ne tev ir muiža,
Ne tev ir māja,
Kur liksi līgavu,
Jauns pārvedis?
- Taisīšu laivu
Straujupes malā,
Laidišu meitinu
Svešajā zemē. -
Kuko dzeguze,
Dzied lakstigala,
Raud mana meitina
Svešajā malā.
Neraudi gauži,
Nežēlojies,
Par gadu, otru
Ir es aiziešu.
Pāriešu mājā,
Prasis māte,
Ko dara meitina
Svešajā zemē:
Uguni kūra,
Rāceņus cepa,
Apiņu vītites
Nodedzināja.
# 33597.01
Kur likšu sieviņu,
Jauns puika būdams?
Taisišu laiviņu
Straujupes malā,
Vedišu sieviņu
Svešajā zemē.
Kukoja dzeguze,
Dzied lakstigala,
Raud mana sieviņa
Svešajā zemē.
Taisišu laiviņu
Straujupes malā,
Vedišu sieviņu
Sava paša zemē.
# 33597.02
Meitiņas māsiņas,
Es jūsu brūtgans,
Ik svētu rītiņu
Pie jums ganos.
- Kur iesi, puisiti,
Jauns sievu ņemdams?
Ne tev mājas,
Ne māju vieta.
- Taisišu laiviņu
Straujupes malā,
Laidišu sieviņu
Svešajā zemē.
Svešajā zemē
Prieciga dzīve,
Tur kūko dzeguze,
Dzied lakstigala.
Kūko dzeguze,
Dzied lakstigala,
Raud mana sievina
Svešajā zemē.
Neraudi, sieviņa,
Neraudi gauži,
Pēc gada, otrā
Ir es tur būšu.
# 33597.03
Pascešu tāvam,
Pascešu mātei,
Ku dora māseņa
Apeiņu dārzā:
Maiksteņis lauze,
Gunteņu kiura,
Apeiņu maiksteņis
Sadadzynāja.
Taisešu laiveņu
Straujupes molā,
Syutešu māseņu
Uz svešu pusi.
Kiukāja dzaguze,
Dzīd laksteigola,
Raud muna māseņa
Svešaja molā.
Naraudi gauži,
Napyuti griuši,
Par divi godi
Es tī byušu.
Taisešu tilteņu
Nu rāžu lopu,
Nu rāžu lopu,
Apeiņu steigu.
Tī jāja kungi,
Tī stārosteņis,
Tī muna māseņa
Pyureņu vede.
Stārostas meita
Dzaltonīm motīm,
Steidzīsi puiškin,
Tei tova byus.
- Nagribu, navajag
Taida puiškina;
Ir man stallī
Bārs kumeleņš,
Tu jiudzu, tu brauču,
Tu dancynāju,
Tam devu auzeņu
Pasejādama,
Tam devu dobulu
Palaseidama.
# 33597.04
Solta zimeņa,
Solts rudisņeņš,
Lik maņ māmeņa (bāļeņi)
Siveņu jimt.
Ku es dareišu,
Tik jauns pajēms?
Ni maņ tāva,
Ni tāva sātys.
Taiseišu laiveņu
Straujupis molā,
Laideišu siveņu
Svešā molā (pusē).
Kiukoj dzagoze,
Syt laksteigola,
Raud muna siveņa
Svešā molā (pusē).
Naraudi gauži,
Napyuti griuši,
Par godu, par utru
Es pats nuīšu.
- Navajag maņ teva
Taida puiškina!
Ir maņ sātā
Jauns bāļeļeņš,
Ir munam bāļeņam
Sērms kumeļeņš,
Tu jiudzu, tu brauču,
Tu dancynāju,
Tam bēru auzeņu
Pasejādama,
Tam devu dobulu
Palaseidama,
Tam ņešu yudini
Nu oluta,
Tam grižu tiļteņu
Apeiņu steigu.
# 33597.05
Sūdzešu tēvam,
Sūdzešu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzā:
Vilniņu sukaja,
Sagšiņas auda,
Ābeļu malciņu
Guntiņu kūra.
# 33597.06
Taisisim tiltu
Par platu jūru
Laidisim māsiņu
Svešajā zemē.
Kūkoja dzeguzes,
Dzied lakstigalas,
Raud mūsu māsiņa
Svešajā zemē,
Neraudi, māsiņa,
Svešajā zemē,
Par gadu brauksim
Apraudzit.
Pāriešu mājās,
Pateikšu mātei,
Ko dara meitiņa
Svešajā zemē:
Rozites šķina,
Vaiņagu pina,
Rozišu kociņus
Sadedzinaja.
# 33598.00
Par tautu dēliņu
Daudz nebēdaju,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancinaju,
Tam bēru auziņas
Pasijadama.
# 33598.01
Es tautu dēliņu
Daudz nebēdaju,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
Klētē pie vadža
Sudraba segli (sega),
Zeltiti iemaukti
Pūr' dubenā.
# 33598.02
Muižniks man suļeja
Bār' kumēļeņu.
Man pošai stallī
Bārs kumēļeņš.
Tu jiudzu, brauču,
Tu dancynāvu,
Tam plyuču dābulu
Palaseidama,
Tam ņešu auzeņis
Pasejādama,
Tam ņešu dzert
Nu oluteņa,
Tam veju imavus
Nu mirtu zareņu,
Tam sļejis veju
Nu ivu zīdu.
# 33599.00
Puķite meitiņa
Par lauku iet.
Tec, tec, brāliti,
Ķer viņu rokā,
Ķer viņu rokā,
Būs līgaviņa.
# 33599.01
Puķite rozite
Pa lauku danco,
Tec, manu brāliti,
Ķer viņu rokā,
Ķer viņu rokā,
Ved viņu mājā,
Ved viņu mājā,
Būs līgaviņa.
# 33599.02
Puķite rozite
Pa lauku teceja,
Tec, tec, bāliņi,
Dabusi rokā.
# 33599.03
Pumpiņa meitiņa
Pa lauku teceja,
Tec, tec bāliņi,
Ķer viņu rokā,
Noķēris rokā,
Slēdz maltuvē,
Būs tev rītā
Malejiņa.
