4. Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras. ( 31037 - 31902)
4.4. Kungs, muižas dzīve, dienastnieki un zemnieki. ( 31261 - 16521)
4.4.8. Citas muižas gaitas; ceļā braukšanas, ceļa vīrs ceļā, Rīgā, svešumā. ( 31723 - 31850)
# 31820.00
Salti vēji pūta,
Bārgi kungi sūta,
Tāļajā zemitē,
Pašā jūras līcitē.
# 31820.01
Solti vēji pyute,
Borgi kungi syuta
Tāļejā zemeitē,
Pošā jiuris maļeņā.
O, māmeņ, ka zynātu,
Kaidu zemi as staigāju:
Oļu zeme, zvērgzdu zeme,
Raudys gā staigājut.
O, Diveņ, o, Laimeņ,
Ka maņ tikt atpokaļ,
Lai maņ ede, ja maņ' ede
Sovys zemis kukaiņeiši.
# 31821.00
Savelkam velkamo
Labajam kumeļam,
Lai paliek gari meži
Pakaļā lokoties.
# 31821.01
Rikšu bērit' i palaidu
Gar garaju sila malu,
Lai palika, ja palika,
Gari meži pakaļā.
# 31822.00
Savelkam velkamo
Labajam kumeļam,
Lai tas tek tekamo
Dziļā Krievu zemitē.
# 31823.00
Saņemiet dzeini manu,
Aizslēdziet ozoliņu;
Kungi dzen, man jaiet
Svešu zemi lieverēt.
# 31824.00
Še nevaid tādu koku,
Kādi koki Vāczemē:
Virs akmeņa bērziņš auga,
Zelta poga galiņā.
# 31824.01
Atminati, sveši ļaudis,
Kādi koki mūs' zemē:
Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām.
Es norāvu vienu lapu,
Visas bira pakaļā.
# 31824.02
Palīdziet, sveši ļaudis,
Brīnumiem brīnities:
Bērziņš auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsotnē,
Lazda bērza virsotnē
Sarkaniem ziediņiem.
# 31824.03
Še neauga tādi koki,
Kā citās zemitēs:
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām.
Tur dziedaja visi putni,
Vaj ir lieli, vaj ir mazi,
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstigala pazarē.
# 31824.04
Še neaug tādi koki,
Kā citās zemitēs;
Se nedzied tādi putni,
Kā citās zemitēs.
# 31824.05
Še neauga tādi koki,
Kādi auga Vāczemē:
Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām.
# 31824.06
Še nevaid tādi koki,
Kādi koki Vāczemē:
Bērziņš auga uz akmeņa,
Zelta lapa galiņā.
# 31825.00
Ziemelima Sāmelima,
Tam aug dēli junkarini;
Austrenima raiba muiža,
Tam aug dailas jumpravinas.
# 31826.00
Sieva, sieva, māsa, māsa,
Baro manu kumeliņu!
Kungi sēd pie galdiņa,
Garus ceļus rakstidami.
# 31827.00
Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēj' auziņas vairumāi.
Aug man rudzi, aug man mieži,
Aug auziņas vairumāi.
Aug auziņas vairumāi,
Baroj' bēru kumeliņu.
Kundziņš manim ziņu sūta,
Lai es braucu muižiņāi.
Es aizbraucu muižiņāi
Pie kundziņa lievenem.
Stāvu lēca, nozviedzāsi
Mans bērajis kumeliņš.
Kundziņš, manim spītedamis,
Liek man lielu vezmu kraut;
Es, kundziņam spītedamis,
Krauju lielu vezumiņu.
Zinu ceļu, māku braukti,
Turu labu kumeliņu.
# 31828.00
Sen to Rigu daudzinaja,
Nu es biju, nu redzeju:
Stūrs pie stūra, mūrs pie mūra,
Caunes aste galiņā.
# 31829.00
Sen to Rigu daudzinaja,
Nu to Rigu ieraudziju:
Visapkārt smilšu kalni,
Pate Riga ūdenī.
# 31829.01
Sen dzirdeju daudzinam,
Rigu lielu rīdzinam,
Nu to Rigu ieraudziju
Pašā ūdens maliņā.
# 31830.00
Sirmus zirgus, smukus ratus,
Daiļas meitas, māmulite,
Es satiku celiņā,
Svešu zemi staigadams.
# 31831.00
Sniga sniegi, putinaja,
Pūt' kupeni celiņā;
Tam sēdēt kamanās,
Kam tērauda kažociņš.
# 31832.00
Sūtiet mani rītā agri,
Nesūtiet vakarā,
Visi vēji, viesuliņi
Traucē manu kumeliņu.
# 31833.00
Zviedzin zviedza kumeliņi,
Uz Rēveli tecedami,
Ne tie ēda jūras zāles,
Ne dzēr' jūras ūdentiņa.
# 31833.01
Nosazviedza kumeliņš,
Jūras malu tecedams.
Ne tas ēda jūras zāles,
Ne dzer jūras ūdentiņ',
Sūra bija jūras zāle,
Sālijs jūras ūdentiņš.
# 31833.02
Zviedzin zviedza kumeliņš,
Jūras malu tecedams;
Jūriņā gara zāle,
Saldiņš jūras ūdentiņš.
# 31833.03
Zviedzin zviedza Gaujas zirgi,
Gaujas malu tecedami:
Ne tie ēda Gaujas zāles,
Ne dzer Gaujas ūdentiņa.
# 31834.00
Tāli, tāli pērkonitis
Aiz Daugavas ducinaja;
Saņemiet, Rigas meitas,
Savas baltas vilnanites.
# 31835.00
Teci čakli, kumeliņi,
Šādu zemes gabaliņu;
Kad mēs čakli tecesim,
Rītu Rigu redzesim.
# 31837.00
Trīs birkavi pieci podi,
Tas bij vīra vezumiņš:
Trīs birkavi namniekam,
Pieci podi svarniekam.
# 31838.00
Čīku čīku, grabu grabu
Ceļa vīra kamaniņas;
Izčīkstejšas, izgrabejšas
Paliek ceļa maliņā.
# 31839.00
Čīku čīku, grabu grabu
Ceļa vīra ragutiņas;
Kā ne čīku, kā ne grabu,
Zaļa koka pataisitas.
# 31840.00
Uz Rēvel, uz Rēvel!
Rēvelē laba dzīve:
Rēvelē tīras auzas,
Šķērsam tek kumeliņ',
Puiši gāje spēledami,
Kumeliņi dancodami;
Zobeniņu vien nenes',
Kungam kaunu nedarij'.
# 31841.00
Uz celiņa sateceja
Trej' novadu kumeliņi;
Satecejši sabubina,
Sašķindina iemauktiņus.
# 31842.00
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga vezumā;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
# 31842.01
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga vezumā,
No kalniņa pret kalniņu
Ar smago vezumiņu.
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu savu nēzdodziņu,
Slauku savas asariņas.
# 31843.00
Velc tu pats, kumeliņis,
Manis krautu vezumiņu,
Neļaujies celiņāi
Mitot savu vezumiņu.
# 31844.00
Visapkārt Rigai braucu,
Neviens mani nepazina;
Naudas māte, ta pazina,
Ta apbēra sudrabiņu.
# 31845.00
Ceļa vīra kumeļam
Sviedri guļ mugurā:
To darija augsti kalni,
Smagi kunga vezumiņi.
# 31846.00
Ceļa vīra kumeliņš
Kā sarmuls locijās
No kalniņa pret kalniņu
Ar smago vezumiņu.
# 31846.01
Mani bēri kumeliņi
Kā sapaļi valstijās
No kalniņa pret kalniņu
Ar smagaju vezumiņu.
# 31847.00
Ceļa vīri nabadziņi
Paši tek kājiņām,
Kumeliņus taupidami
Otrajam celiņam.
# 31848.00
Ceļa vīrs, ceļa vīrs,
Atdod manu gredzentiņu!
-Pagaid, Rigas mamzelite,
Lai aizjūdzu kumeliņu.
# 31849.00
Ceļa vīrs ceļu brauca,
Ceļa rota mugurā:
Lūka bikses, krija svārki,
Griķu salmu cepurite.
# 31850.00
Ceļaties, ceļa vīri,
Nu ir laiks ceļu braukt,
Nu dziedaja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
# 31850.01
Nu, kājiņas, ko darait,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu dziedaja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
# 31850.02
Nu pa ceļu, nu pa ceļu,
Nu ir laiks ceļu iet!
Nu padzied ciema gaiļi,
Nu ezera gaigalite.
4.5. Latviešu un Vāciešu savstarpīgā satiksme. ( 31851 - 31902)
# 31851.00
Vai, Dieviņ, nu es būšu
Pusvācieša līgaviņa,
Man vīzite sazasita
Ar Vācieša kurpitēm.
# 31852.00
Ai, kundziņ Vācietiņ,
Tavu garu deguniņ!
Tu varesi elles krāsni
Ar šnukuri izbadit.
# 31853.00
Ai, kundziņi Vācietiņi,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu liksi sievu, bērnus,
Kur tu grēkus vizinasi?
# 31854.00
Ai, Vācieti, ai, Vācieti,
Tu jau iesi diedelēt:
Cūkas tavu pļav' izraka,
Teļ' apēda siena kaudzi,
Vieni paši ķelderiši,
Tie sadedza sildoties.
# 31855.00
Ai, Vācieti, plikadīda,
Vaj es tava līgaviņa?
Rigā tava līgaviņa
Ielas malu vazajās.
# 31855.01
Ei, Vaēciet, plykadida,
Na as tova ligaeviņa:
Rigā tova ligaeviņa
Ielas molu vozājās.
# 31856.00
Ai, Vācieti, velna bērns,
Dzimt tev bija, neuzaugt!
Dadžam augt(i) tāi vietā,
Vējam pelnus putināt!
# 31856.01
Ei, Vācieti, velna bērns,
Tev bij dzimt, neuzaugt!
Jau dažam tāi vietā
Vējiņš pelnus putinaja.
# 31857.00
Ai, Vācieti, vella bērnis,
Dzimt tev bij, neuzaugt,
Kam tu manus bāleliņus
Kā pelites spīdzinaji.
# 31858.00
Ai, Vācieti, vella bērns,
Kam tu nāci šāi zemē?
Tava māte putru vāra,
Ķēves kāju maisidama,
Ķēves kāju maisidama,
Kuņas pienu pieliedama.
# 31859.00
Vai, Vācieti, velna bērns,
Ko tu nāci šāi zemē?
Rigā tevim tēvs, māmiņa,
Vāczemēi bāleliņi.
# 31860.00
Ai, Vācieti, velna bērns,
Rītā tevi svilinās,
Kam tu ēdi cūkas gaļu,
Krējumā mērcedams.
# 31864.00
Eita, bērni, skatities,
Kādi ērmi tīrumā:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31864.01
Es nebiju redzejusi
Tādu ērmu tīrumā:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31864.02
Es skatos, es raugos,
Kas kusteja tīrumā:
Piecas kaķes arklu vilka,
Puisits ara raudadams.
# 31864.03
Kādus ērmus es redzeju
Dzērvenieku novadā:
Piecas kaķes ārklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31864.04
Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā lauka galiņā?
Piecas kaķes arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31864.05
Nākat, ļaudis, skatities,
Kādi ērmi tīrumā:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31864.06
Nevienam tādu moku,
Kādas mokas Vāciešam:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31864.07
Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzeju sapinā:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31864.08
Tāļu gāju, daudz redzeju,
Vēl otram pastāstiju;
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
Raud' Vācieti, vaj neraudi,
Tikpat maize japelni.
# 31864.09
Visu Rigu izbraukaju,
Tādu ērmu neredzeju,
Tādu ērmu neredzeju,
Kā šo mazu gabaliņu:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
# 31865.00
Ej, Vācieti, miežu sēt,
Nu dzied tava lakstigala:
Žagatiņa garastite,
Ta Vacieša lakstigala.
# 31865.01
Ķenci, Ķenci, sēj tu miežus,
Nu dzied tava lastigala:
Melns putniņš baltu sprākli,
Ta bij Ķenča lastigala.
# 31866.00
Es dzierd' vilku gaudajot
Vāczemnieku tīrumos:
Vāczemnieku jauni puiši
Artu gāja raudadami.
# 31867.00
Es Vācieti dancinaju
Uz sarkanu ķieģeliti;
Jo Vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
# 31867.01
Es Vācišam to darei,
Ko Vāciši man darei,
Es Vāciti lecanei
Pa tiem kārstiem akmiņiem,
Jo bij kārst' akmintiņ',
Jo Vācits augst' lec.
# 31867.02
Vels Vācieti dancinaja
Uz sarkanu stieģeliti;
Jo Vācietis augstu lēca,
Vēl pakūra uguntiņu.
# 31868.00
Es Vācietis kā tie citi,
Kadēļ manis neierauga?
Vaj tadēļ neierauga,
Ka man salmi vēderā,
Ka man salmi vēderā,
Ka man koka tupelites?
# 31869.00
Es Vāciets kā tie citi,
Kapēc manis neierauga?
Tāda pate utu bize,
Kā citiem Vāciešiem.
# 31870.00
Es Vāciets kā tie citi,
Citi mani neieraug'.
Zobins manus gurnus grauž,
Lāčādiņa pakaliņu.
# 31870.01
Es Vācietis kā tie citi,
Manis citi neierauga;
Ābels kūza sānus grauza,
Auzu maize vēderiņu.
# 31871.00
Es Vācietis kā tie citi,
Citi mani neierauga;
Citi ēda cāļa gaļu,
Es skābos kāpostiņus.
# 31872.00
Kad man būtu ta naudiņa,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu Rigas pili
Ar visiemi Vāciešiem.
# 31873.00
Kad man būtu ta naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rigas pili
Ar visiemi Vāciešiem.
Es Vācietim tā daritu,
Kā Vācietis man darija;
Es Vācieti dancinatu
Uz karstiemi ķieģeļiem,
Jo Vācietis augstu lēktu,
Es pakurtu uguntiņu.
# 31874.00
Kad (Kaut) man būtu ta naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rigas pili
Ar visiem(i) Vāciešiem.
To daritu Vācietim,
Ko Vācietis man darija.
Dienu liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt,
Svētdienā pēc pusdienas
Liktu cūkas paganit.
# 31874.01
Būt' man bijse ta naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rigas pili
Ar visiem Vāciešiem.
Es Vāciešam tā daritu,
Kā Vācietis man darija:
Dienā liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt,
Kas tievaki, mālus mīt,
Kas resnaki, celmus lauzt.
Redz, Vācieti, vella bērns,
Kā maizite japelni.
# 31874.02
Kabi maņ tei naudeņa,
Kur' jyureņu dybynā,
Es nupērktu vysu Reigu
Ar vysīm Vācišīm,
Ku Vāciši mužikīm:
Dinu ortu, mežā brauktu,
Naktīm kungīm reju kulltu.
# 31874.03
Kad man būtu ta naudiņa,
Kas guļ jūras dibinā,
Es nopirktu Rigas pili
Ar visiemi Vāciešiem.
Es Vācietim to daritu,
Ko Vācietis man darija:
Dienu liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt,
Resniem liktu celmus lauzt,
Tieviem darvu dedzināt.
Es Vācieti dancinatu
Uz sarkanu stiegeliti,
Jo Vācietis augstu lēktu,
Vēl pakurtu uguntiņu.
# 31874.04
Kaut man būtu ta naudiņa,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu Rigas pili
Ar visiem Vāciešiem.
Ko Vācietis man darija,
To daritu Vācietim:
Dienu liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt,
Ik svētdienas pēc pusdienas
Liktu cūkas paganit.
Es Vācieti dancinatu
Uz sarkanu stieģeliti,
Jo Vācietis augstu lēktu,
Jo pakurtu uguntiņu.
# 31874.05
Ko Vācietis man darija,
To darišu Vācietim:
Dienu likšu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt.
Es Vācieti dancinašu
Vez sarkanu stieģeliti,
Jo Vācietis augstu lēca,
Es pakoršu uguntiņu,
Jo ta dega uguntiņa,
Jo es viņu sabikstiju.
# 31875.00
Kārklu vīze sarājās
Ar Vācieša tupeliti:
Ko ta vīze sagādaja,
To tupele patēreja.
# 31875.01
Sasakava mana vīza
Ar Vācieša tupeliti:
Ej tu nost, gatavdirša (gatavnica),
Es maizites pelnitaja!
# 31876.00
Kur, Vācieti, tava zeme,
Kur tie tavi kumeliņi?
Kam tu nāci šāi zemē
Manus grūtus sviedrus ēst?
# 31877.00
Labak ēdu koka saknes
Tautu dēla kaktiņā,
Ne kā ietu pie Vācieša
Baltu maizi kribināt.
# 31878.00
Latviets bija mans tēvinis,
Latvietene māmulite,
Mēs bērniņi, trakgalviši,
Ieviertam Vāciešos.
# 31879.00
Lībiešam, Vāciešam
Sūdu vezmis apgāzās.
Sauc strādniekus, sauc sulaiņus,
Lai uzceļ sūdu vezmu.
# 31880.00
Lībiešam, Vāciešam
Sūdu vāģi apgāzās.
Lībiets saka: cel augšā!
Vāciets saka: lai paliek!
# 31881.00
Man māmiņa, maz' esot,
Vāciešam pavēleja;
Es pakritu raudadama
Zem araja kājiņām.
# 31882.00
Nāc ārā tu, Vācieti,
Ko es tev parādišu:
Ekur tava dvēselite
Jau ellē karajās.
# 31883.00
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudadams.
Redz, Vācieti, redz, Vācieti,
Kā maizite japelni.
# 31885.00
Pusvācieša sievu ņēmu,
Nebij laimes dzīvojot:
Pirti kūru, ta nodega,
Pirmo bērnu vilks apēda.
# 31885.01
Muižinieku bērniņš biju,
Līdz dzīvoju, līdz iznīku:
Kurin' piertu, ta nodega,
Ganu goves, tās pazuda.
# 31885.02
Pusvācieša bērniņš biju,
Zemnieks kļuvu dzīvodams.
Ganos gāju, govs nosprāga,
Pirti kūru, ta nodega.
Uzasēdu kalniņā,
Kažociņu lāpidams,
Pieteceja melna lapsa,
Nozog manu adatiņu.
Teku, teku pa celiņu,
Adatiņas mekledams.
Uztek vienu pavāriņu,
Pavārinis gaļu vāra.
Es prasiju smeķešan',
Viņš iesita par pakausi,
Viņš iesita par pakausi,
Ar guntiņas pagaliti.
Par piec' mārkas ziepes pirku,
Piecas dienas velejos,
Melns tur bija, melns palika,
Mūžam balta nedabuju.
# 31886.00
Saka ļaudis, Vāciešam
Ellē zirgu nevajaga:
Elles tārpi, šķirzatiņas,
Tie Vācieša kumeliņi.
# 31887.00
Trīs Vācieši sasabāra
Pie maizites gabaliņa.
Kā tiem bija nebārties,
Neviens arti nemāceja.
# 31900.00
Vāciets saka uz Vācieša:
Man dižana līgaviņa!
Velns tev deve tik dižanu
Kā tam miežu arajam.
# 31900.01
Vāciets saka uz Vācieša:
Man dižena līgaviņa!
Velns tev deva tik diženu,
Kā araja līgaviņa.
# 31900.02
Vāciets saka uz Vācieti:
Tev ražena līgaviņa!
Kur tev, nelga, tik ražena,
Kā araja dēliņam.
# 31901.00
Vāciets sauca, Vāciets brēca,
Gar jūriņu staigadams.
Izsitieta, jūras viļņi,
Vācietimi līgaviņu.
# 31902.00
Vāciets savu līgaviņu
Uz akmeņa dancinaja;
Pieci velli apkārt skrēja,
Dzelžu stibas rociņā.
5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot. ( 31903 - 32208)
# 31903.00
Ai, bāliņi, ai, bāliņi,
Ņem zobenu rociņā,
Ej uz prūšu robežām,
Sargā savu tēvu zemi!
# 31904.00
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Krievi nāca šāi zemē;
Daža laba mātes meita
Paliks Krieva līgaviņa.
# 31905.00
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Nu ņem (ved) krievus šāi zemē;
Nu būs kari, nu būs kari,
Nu jaiet bāliņiem.
Es grib pate pirmā būt
Kara vīra līgaviņa,
Es grib' ēst kara maizi,
Barot kara kumeliņu.
# 31906.00
Ai, Dieviņi, ko darīšu,
Kā mūžiņu pavadišu!
Visas manas gultas drānas
Asarām piemirkušas.
Kad tu biji kara vīrs,
Kam tu mani bildinaji,
Kam tu mani bildinaji,
Kam nojēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkajse,
Pie māmiņas novalkajse,
Iemetuse rozitēs,
Lai ziedeja vainadziņš
Līdz citam rozitem.
# 31907.00
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Man jaiet kariņāi.
Paliek bēris kumeliņis,
Kā uzaudzis, neiejāts,
Paliek caunu cepurite,
Kā nopirkta, nenesata,
Paliek jauna līgaviņa
Sadereta, nelaulata.
Kas jem manu līgaviņu,
Lai jāj manu kumeliņu,
Lai jāj manu kumeliņu,
Lai nes manu cepuriti.
# 31907.01
Man jaiet, man jaiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mani rudzi, mieži,
Kā iesēti, nenopļauti.
Man jaiet, man jaiet
Es nevaru še palikt!
Paliek manis kumeliņis
Uzaudzets, neiebraukts.
Man jaiet, man jaiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mana līgaviņa
Uzrunata, nepaņemta.
Man jaiet, man jaiet,
Es nevaru še palikt!
Kas pļaus manus rudzus, miežus,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai ņem manu līgaviņu.
# 31907.02
Man vienam puisišam
No ša pulka jašķirās.
Paliek man tēvs, māmiņa,
Paliek jauna līgaviņa,
Paliek jauna līgaviņa
Sapreceta, nelaulata.
# 31907.03
Paliek manim bērzu birzs,
Paliek jauna ļaudaviņa.
Kas to manu birzi līda,
Lai ņem manu ļaudaviņu.
# 31907.04
Paliek manis kumeliņis
Apsedlotis, neiejāts,
Paliek mana līgaviņa
Sadereta, nepreceta.
Nevareju izdomati,
Kam es savu mantu došu.
Jaunajami bāliņami,
Tam es savu mantu došu,
Tam es savu mantu došu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai jāj manu kumeliņu.
# 31907.05
Projam jaiet, projam jaiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek man tēvs ar māti,
Kas pēc manis gauži raud.
Projam jaiet, etc.
Paliek mana līgaviņa
Sadereta, nelaulata.
Projam jaiet, etc.
Paliek man rudzi, mieži,
Kā iesēti, nenopļauti,
Projam jaiet, etc.
Paliek man kumeliņš
Uzaudzets, neiejāts.
# 31907.06
Projom jāīt, projom jāīt,
As navaru še palikt!
Palik maņ eistais tāvs,
Kas maņ' lylu uzaudzēje.
Projom jāīt, projom jāīt,
As navaru še palikt!
Palik maņ eista māte,
Kas maņ' gauži nužālāja.
Projom jāīt, projom jāīt,
As navaru še palikt!
Palik maņ eisti brāļi,
Ar ko mīļi dzeivājam.
Projom jāīt, projom jāīt,
As navaru še palikt!
Palik maņ eistys māsys,
Asareņis slauēeidamys.
# 31907.07
Projom jāīt, projom jāīt,
As navaru še palikt!
Palik maņ tāva sāta,
Kai taiseita, nadzeivāta.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ rudzu lauki,
Kai apsāti, nanupļauti.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ mižu lauki,
Kai apsāti, nanupļauti.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ lynu lauki,
Kai apsāti, nanuplāsti
Projom jāīt, etc.
Palik maņ dzeļža vāģi,
Kai sakollti, nabraukāti.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ jaunys māsys,
Kai audzātys, naizdotys.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ jauni brāļi,
Kai audzāti, napracāti.
Projom jāit, etc.
Palik maņ eista bryute
Sapracāta, napajimta.
# 31907.08
Projom jāīt, projom jāīt,
Es navaru še palikt!
Palik maņ tāvs ar māti,
Obi gauži raudādami.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ brāļi, māsas,
Visi gauži raudādami
Projom jāīt, etc.
Palik maņ stalltais zirdzeņš,
Kai aizjiugts, nanujiugts.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ rudzu lauki,
Kai aizsāti, nanupļauti.
Projom jāīt, etc.
Palik maņ tāva sāta
Un tās cima dzaltoneitis.
Projom jāīt, etc.
Palik svāta bazneiceņa
Un cineigi māceitāji.
Projom jāīt, etc.
Jādinei Ķeizeram.
# 31908.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Mums abiem jašķirās,
Man jaiet kariņā,
Tev vienai še palikt.
Gaidi kādu pusgadiņu,
Atlaidišu grāmatiņu.
-Ne pusgada negaidiju,
Jau atlaida grāmatiņu.
Sēd' pie loga raudadama,
Lasu kara grāmatiņu.
Vaicā mani tēvs, māmiņa,
Vaj pārnāks arajiņš.
Kas redzeja rīta zvaigzni
Vakarā uzlēcam,
Kas redzeja kara vīru
No kariņa pārnākam!
# 31909.00
Vai, Dieviņ, kur es iešu,
Viena pate palikuse!
Karē manus brāļus deva,
Karē manu arajiņu.
# 31910.00
Vai, Dieviņ, kur palikšu
Naidenieku zemitē!
Netek vairs kumeliņš,
Nemēdz vairs zobeniņš.
Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man mieru mest?
Tur bij man mieru mest,
Zem kumeļa kājiņām.
# 31911.00
Ai, Dieviņ, nomet mieru,
Nojoz zaļu zobeniņu,
Jauni puiši veci kļuva,
Zem karoga stāvedama.
# 31911.01
Nomet mieru tu, kundziņi,
Nojoz savu zobeniņu,
Tev palika jauni veci,
Zem karoga stāvedami.
# 31912.00
Vai, Dieviņi, nu es būšu
Visu mūžu darbeniece:
Karā manus brāļus deva,
Karā manu arajiņu.
# 31912.01
Vai, Dieviņi, nu es būšu
Mūžam kunga darbeniece:
Karāi manis bāleliņis,
Karāi maizes arajiņis.
# 31913.00
Ai, kundziņi, ai kundziņi,
Kur palika bāleliņis?
Simtas sagšas es noaudu,
Bāleliņa gaididama.
# 31914.00
Ai, kundziņ bajariņ,
Vaj man vien bāleliņi?
Jau tie gāja stārastām,
Vēl vajaga kara vīru.
# 31914.01
Kungiem vien nepietika
Manu baltu bāleniņu:
Ko karā nenodeva,
To iecēla stārastos.
# 31915.00
Vai, māmiņ, vai, māmiņ,
Nebūš' vairs tavs dēliņš,
Neprasišu baltu kreklu,
Nedoš' melnu izvelēt.
# 31915.01
No ša paša svēta rīta
Šķirās, māte, tavs dēliņš;
Neprasis balta krekla,
Nedos melna izmazgāt.
# 31916.00
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Puško manu augumiņu,
Lai es varu Ķeizeram
Pa godam rādities.
# 31917.00
Aija, manu vieglu prātu
Jauns apņēmu līgaviņu!
Ne gadiņa nedzīvoju,
Solās kungi karā dot.
# 31917.01
Ai, tu munu glupu prātu,
Jauns pajēmu ļaudaveņu!
Ni gadeņa nadzeivāju,
Soka kungi karā it.
# 31917.02
Jauns es biju, traks es biju,
Jauns paņēmu līgaviņu.
Ne gadiņa nedzīvoju,
Solās kungi karā dot.
# 31917.03
Aija, manu dumju prātu,
Jauns apņēmu līgaviņu.
Ne gadiņa nedzīvoju,
Sola kungi karā dot.
Es kungiem atsaciju;
Vai es vienis karā vīrs?
Ikkatrai māmiņai
Aug dēliņš kara vīrs.
# 31917.04
Ak tu manu dullu prātu,
Jauns apņēmu līgaviņu!
Ne gadiņu nedzīvoju,
Sola kungi karā dot.
Es kundziņam atbildeju:
Vai es vienis karā iešu?
Vēl otrai māmiņai
Aug deviņi bāleliņi,
Aug deviņi bāleliņi,
Kas vareja karā iet,
Kas vareja karā iet,
Kas Ķeizara bruņas nest.
# 31917.05
Ak tu puika dumju prātu,
Jauns apņēmi līgaviņu!
Ne gadiņu nedzīvoji,
Solās kungi karā dot.
-Es kungiemi atsaciju:
Vaj es viens karā iešu?
Vēl citai māmiņai
Aug deviņi bāleliņi,
Aug deviņi bāleliņi,
Kā deviņi ozoliņi.
# 31917.06
Ak tu manu muļķa prātu,
Jauns paņēmu līgaviņu.
Ni pusgada nedzīvoju,
Sakās kungi karā dot.
Es kungiem atsaciju:
Vaj es viens kara vīrs?
Kungi man atsacija:
Ikkatrai māmiņai,
Ikkatrai māmiņai
Savs dēliņš kara vīrs.
# 31917.07
Jauns es biju, traks es biju,
Jauns apņēmu līgaviņu.
Ne gadiņu nedzīvoju,
Solās kungi karā dot.
Es kungiem atsaciju:
Vaj es viens kara vīrs?
Vēl citā maliņā
Aug deviņi tēva dēli.
# 31917.08
Jauns puisets, glups prāteņš,
Jauns pajemu ļaudaveņu.
Ni gadeņa nadzeivavu,
Sudēj kungi karā īt.
As kungīm atsaceju:
Vaj as vīns kara veirs?
Jir cytai mameņai
Picī seši kara veiri.
Dodit man zubineņu,
As gotavs karā jāt.
Nujādams, atjādams
Paklonos mameņai.
Gauzi raud māmoleņa,
Vel gaudāk ļaudaveņa,
Vel gaudāk ļaudaveņa
Par vainaka nujāmumu,
Par vainaka nujāmumu
Pošā zīdu laiceņā.
# 31917.09
Trokum' munu, ne gudrumu,
Jauns pajēmu ļaudaveņu!
Ni gadeņa nadzeivoju,
Soka kungi karā dot.
Es kungim atsaēēju:
Na es vīnys kara veirs,
Veļ cytai māmeņai
Aug beļeņi kara veiri.
# 31918.00
Ai, priedite, ai, eglite,
Kas tev mazu nodzenaja?
Kara kungi nodzenaja,
Atnākdami, aiziedami.
# 31918.01
Priede, priede, egle, egle,
Kas tev' pliku nodzenaja,
Kara vīri nodzenaja,
Aizjādami, pārjādami.
# 31919.00
Ai, caunite, vāverite,
Dod man savu kažociņu,
Es Ķeizara kara vīrs,
Man jaguļ lēģerī.
# 31919.01
Ei, counīt, vāeverīt,
Dō mun sovu kožōeciņu,
As Ķeizera kaera virs,
Mun jāgul lēģerī.
# 31919.02
Es bij' kunga kara vīrs,
Man jaguļ lēģerī.
Vāverite kuplastite,
Dod man savu kažaucin'.
# 31919.03
Ūdre, ūdre, bebre, bebre,
Dod' man tavu kažociņ',
Es bij' kunga kara vīrs,
Man jagul lēģerī.
# 31920.00
Ai, caunite, vāverite,
Dod' man savu kažociņu,
Es Ķeizara kara vīrs,
Man jaguļ lēģerī.
Tās dieniņas vien gaidiju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tad segloju kumeliņu.
Es aizjāju uz Prūšiem,
Prūšu bābu izkapāt,
Prūšu bābu izkapāt,
Zilu guni dedzināt.
# 31920.01
Ai, caunit, vāverit,
Dod' man savu kažociņu,
Man jaguļ lēģerī,
Jagaid' kunga grāmatiņa.
Kad sagaidu grāmatiņu,
Lecu zirga mugurā,
Jāj' uz Prūšu robežām,
Prūšu bābu izkapāt:
Prūšu bābas karu cēla
Preti mūsu Ķeizaram.
# 31921.00
Aiz jūriņas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug,
Vidū jūras zelta ņiedra
Zelta gultas galiņā.
Tur stāv divi sirmi zirgi,
Abi divi apsegloti,
Tur guļ divi kara vīri,
Abi divi apbruņoti.
Viegli cēlās no gultiņas,
Viegli kāpa kumeļā.
# 31922.00
Aiz kalniņa liepa auga,
Pie liepiņas avotiņš.
Ē ē aijaja!
Pie liepiņas avotiņš.
Tautas meitas zeltenites
Tur velē villainites.
Ē ē aijaja!
Tur velē vilnainites.
Kara vīri bāleliņi
Tur dzird' bērus kumeliņus.
Ē ē aijaja!
Tur dzird' bērus kumeliņus.
# 31922.01
Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņis.
Tur sanāca jaunas meitas
Velēt zīda nēzdaudziņus (baltas villainites).
Tur sajāja kara vīri
Dzirdit savus kumeliņus.
-Velējati jūs, meitiņas,
No zaldata nebēgat.
Zaldatami īss mūžiņis
Kā udeņa burbulim;
Zaldatami īss laiciņis,
Šodien te, rītu tur.
To vietiņu gan zinaja,
Kur māmiņa kājas āva,
To vietiņu nezinaja,
Kur mūžiņu nodzīvoja,
Vaj Poļosi, vaj Leišosi,
Vaj Kurzemes robežās.
# 31922.02
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepas avotinis,
Apakš liepas avotinis,
Tur meitiņas mazgajās.
Par kalniņu puiši nāca,
Viņas nieka nebēdaja.
# 31923.00
Aiz tiem augstiem kalniem
Kari karojās.
Aiz tās zaļās bērzu birzes
Kazaku sašāva.
Ne kazakam tēva,
Ne kazakam mātes,
Ne kazakam līgaviņas,
Kas galviņu glauda.
Attek viena māsa,
Attek otra māsa,
Attek treša zeltainite,
Ta raudaja žēli.
-Celies manu vīriņ,
Celies, arajiņi!
Redz, tur tavis kumeliņis
Pa lauciņu skraida.
-Ej ķer viņu rokā,
Ieved viņu stallēi,
Stallitēi ieveduse,
Uzklāj zīda deķi,
Uzklāj zīda deķi,
Paber tīras auzas,
Tīras auzas pabēruse,
Noglaud viņam galvu.
-Kumeliņš ēda auzas,
Kājas kapadamis,
Rībej' zeme kapajoti,
Šķindej' iemauktiņi.
-Kad tu viņu brauksi,
Žēli noraudasi;
Kad tu viņam ēsti dosi,
Manis pieminesi.
# 31923.01
Uz tā viņa lauka
Zaļis bērzis golā
Zam zaļo ozuļeņu
Kazaku nusyta.
Ni kazakam tāva,
Ni kazakam mātis,
Ni jam sovys ļaudaveņis,
Nikam pasažālāt.
Iztecēja vīna,
Iztecēja utra,
Iztak treša ļaudaveņa,
Gauži raudādama.
Celīs, munu veiru,
Celīs, orājeņu,
Ekur tovs kumēļeņš
Pa lauku doncāja.
Lai jis vīns doncoi,
Lai jis vīns guļoi.
Sāpēja muna gaļveņa,
Navarēju pacelt.
Piglāb mani pošu,
Piglāb kumēļeņu,
Piglābuse, nuvaduse
Leidz ar tev' iz mājām.
Nuvadus' iz mājām,
Laid kumeli stallī,
Nusadloi, apdečoi,
Piber teir' auzeņu.
# 31924.00
Aiz upites balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Karā jāja bāleniņis,
Raudaj' divi dzeltainites:
Raudaj' māsa bāleliņa,
Tautu skuķe arajiņa.
# 31924.01
Uz upites balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Rauda mazas māsiņas,
Brālits iet svešumā.
# 31925.00
Aizbrauc kungi, aizzvārdzina,
Aizved manus bāleliņus;
Atbrauc kungi, atvārdzina,
Nav vairs manu bāleliņu.
# 31925.01
Nubrauc kungi, nureib zeme,
Nuvad munu bāļeļeņu;
Atbrauc kungi, atreib zeme,
Neatvad bāļeļeņa.
Jius, kundzeņi, tisas veiri,
Kur lykāt bāļeļeņu?
Tī palyka bāļeļeņis,
Kur zubyni zemi dola.
# 31926.00
Aizrūseja debestiņš
Pa vakara pusitei.
Dieviņš zina, vaj aties
Mūsu kunga kara vīri!
# 31926.01
Aiz Daugavas melni meži,
Sarūsijši debestiņi.
Dieviņš zina, vaj aties
Mūsu kunga kara vīri!
# 31926.02
Melni debeši aizgula
Pavakara pusitei.
Dieviņš zina, vaj aties
Mūsu kunga kara vīri!
# 31926.03
Sarūsija debestiņa
Viņāpus Daugaviņas.
Dieviņš zina, kā aties
Mūsu kunga kara vīri!
# 31926.04
Zili melni padebeši
Pa vakara pusi tek.
Dievs to zina, tur pagula
Mūsu kunga kara vīri!
# 31926.05
Tāli, tāli pērkonitis
Aiz Daugavas ducinaja.
Dievis zina, tad aties
Mūsu kunga kara vīri.
# 31928.00
Apkārt kalnu gāju,
Kalniņā uzkāpu,
Redzu tautu zelteniti
Gauži raudajam.
Ko tu, puķit, raudi,
Ko tu bēdajies?
-Kā es gauži neraudašu,
Bāliņš karā jāj.
-Karā ietin iešu,
Karā nepalikšu,
Karā bija grūts mūžiņš
Tēva dēliņam,
Karodziņu nesti,
Zobentiņu celti,
Ienaidnieku pulciņā
Asintiņas liet.
Ne tur tēva, mātes,
Ne tur brāļu, māsu,
Ne tur savas līgaviņas
Svešā zemitē.
Suma tēvs, māmiņa,
Plinte līgaviņa,
Zobeniņš īstais brālis
Svešā zemitē.
# 31928.01
Apkārt kalnu gāju,
Kalniņā uzkāpu,
Redzu savu sirdspuķiti
Gauži raudajot.
Pēc kam, sirsniņ, raudi,
Pēc kam žēlojies?
Kam tik smagi nopūties,
Pēc kam bēdajies?
-Kā es neraudašu,
Smagi nepūtišu,
Bāliņš manis karā jāja
Karodziņu nest,
Karodziņu nast,
Zobentiņu celt,
Ienaidnieku pulciņā
Asintiņas liet.
-Karā jātin jāšu,
Karā nepalikšu,
Karā bija grūts mūžiņš
Tēva dēliņam.
To zin tēvu tēvi,
To zin pate māte,
Kas mūs dailus audzinaja,
Karodziņu nest.
# 31928.02
Attaku uz kolnu,
Izkāpu kolnā,
Ti iraugu sov' māmeņu
Gauži raudājut.
Kā tu, māmeņ, raudi,
Kā tav vajaga?
-Kai man beja naraudāt,
Deļeņš karā īt.
Karā jam bej īt,
Karā jam palikt,
Karā bej gryūta dzeive
Munam dēļeņam,
Karudzeņu ēelt,
Ar zubynu ēērst,
Ģnaidniku puļēeņā
Asareņis līt.
# 31928.03
Vakar gāju, gāju,
Kaļņeņā izkāpu,
Radzu sovu ļaudaveņu
Gauži raudājut.
Ko tu, puķeit, raudi,
Kā tu žālājīs?
-Kai man beja naraudāt,
Orājs karā gāja.
-Karā maņ bej īt,
Karā maņ palikt,
Karā beja gryuta dzeive
Tāva deļeņam,
Garu zemi īt,
Zubineņu nest,
Naidiniku pulceņā
Asareņas līt.
# 31929.00
Apkārt kalnu saule tek,
Pāri tek mēnestiņis;
Apkārt jāju Prūšu zemi,
Cauri laidu zobeniņu.
# 31930.00
Apsegloju sirmu zirgu,
Jāju kara dienestā.
Kumeliņis klupdams gāja,
Es asaras slaucidams.
Asariņas noslauciju,
Ieraudziju spodru sauli.
Saulit' gāja pie Dieviņa,
Es dev' roku augstmaņam.
Viņš sacija: labvakar!
Būsi labs kara vīrs.
# 31931.00
Arajam vietu taisa,
Kas taisija zaldatam?
Zaldats gul uz akmiņa,
Sīkas bruņas pagalvā.
# 31931.01
Kas tais' vietu zaldatam,
Kas klāj baltu paladziņu?
Skrotes, lodes vietu taisa,
Zobens klāj paladziņu.
# 31931.02
Kas tais' cisas zaldatam,
Kas klāj baltu paladziņu?
Zobens, plinte zem galviņas,
Tie zaldata spilventiņi.
# 31931.03
Kas taisija zaldatam
Mīkstu vietu lēģerī?
Zobins, plinte pagalvē,
Šinelitis zamsegam.
# 31933.00
Aši, aši zīle dzied
Brāļa staļļa pakaļā.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karā iet.
-Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedādama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi manis pārnākam;
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid mana kumeliņa.-
Par deviņas vasariņas
Atteceja kumeliņš,
Atteceja kumeliņš
Smilkšainām kājiņām
Smilkšainām kājiņām,
Zvaigžņu deķi mugurā.
Vaicā māsa kumeļam:
Kur palika jājejiņš?
-Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Zobentiņus sārtiem krāva,
Kaudzēm meta cepurites.
Tur tek liela asins upe,
No kauliem tiltu taisa.
Mīļā Māre pāri gāja
Drebedama, trīsedama.
# 31933.01
Ātri, ātri zīle dzied
Asa mieta galiņā.
Ej, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle stāsta.
Tādu vēsti zīle stāsta,
Ka brāļam karā iet.
Kā brāļam karā iet
Nepuškotu cepuriti!
Tec, māsiņa dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Vaj nu dziedi, vaj nu raudi,
Vaira manis neredzesi.
Par deviņas vasariņas
Kumeliņu atstellešu.
Pavaicā kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Sartos kraun zobeniņus.
Kaudzēs met cepurites,
Asinainas upes tek,
No kauliem tiltus taisa.
Pāri gāja jauni puiši,
Asariņas slaucidami,
Pakaļ gāja jaunas meitas,
Kā lapiņas drebedamas.
# 31933.02
Apzeltita zīle dzied
Staļļa spāres galiņā.
Ej, māsiņa, pavaica,
Kādu ziņu zīle dzied.
-Zīle dzied tādu ziņu,
Mūs brāļam karā iet.
-Ej, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuško,
Raudadama galvā liek.
-Raudi māsiņ, vaj neraudi,
Tu vairs manis neredzesi.-
Par deviņi vasariņi
Ievu ziedu laiciņā,
Kumeliņis vien atnāca,
Pie vārtiem nozviedzās.
Iznāk divas jaunas māsas,
Zīdautiņus rakstidamas,
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucidama.
Pavaicaja kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Kur asins straumes skrien,
Kur asins straumes skrien,
Kur plintēm namus slien,
Kur plintēm namus slien,
Kur zobenu sētu pin.
# 31933.03
Aši, aši zīle dzied
Brāļa nama pakaļā.
Tec, māsiņ, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnese.
Zīl' atnese tādu vēsti:
Bāliņam karā iet,
Bāliņam karā iet
Aizpuškotu cepuriti.
Tec māsiņ, dārziņā,
Puško brāļa cepurit'!
-Dziedadama aizpuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Raud', māsiņ', vaj neraud',
Vairs tu mani neredzesi.
Ja tu mani nesagaid',
Sagaid' manu kumeliņ',
Sagaid' manu kumeliņ'
Par deviņas vasariņas,
Par deviņas vasariņas
Ievas ziedu laiciņā.
Vaicajiet no kumeļa,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur guļ vīri kā ozoli,
Kur zobinus sārtiem krauj,
Cepurites kaudzēm met.
Tas nebija stundas laika,
Divi upes as'ņu tek,
Divi upes as'ņu tek,
Trešā gaudu asariņ'.
# 31933.04
Aši, aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņā.
Ej, māsiņa, klausitiesi,
Kadu vēsti zīle dzied.
Zīle dziedi tādu vēsti,
Būs brāļami karā iet.
Brāliņš karā i negāja
Nepuškotu cepuriti.
Lec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama aizpuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ka tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev bija rožu žēl?
-Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli,
Vairs mūžami neredzēt.
-Neraud gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidisi.
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu.-
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidiju,
Kumeliņa sagaidiju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kā ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzēm mestas cepurites,
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griezti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīveneja,
Vējiņš matus plīveneja,
Saule kaulus balinaja.
Pulkiem skrēja dvēselites
Pie Dieviņa žēloties.
# 31933.05
Bāleliņš karā gāja,
Nepuškota cepurite,
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti!
Dzidadama ieteceju,
Raudadama appuškoju.
-Ka, masiņ, gauži raudi,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nav savu rožu žēl,
Man jau tevis paša žēl.
Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu nāksi ciemoties?
-Par deviņas vasariņas,
Tad es nākšu ciemoties.
-Devitā gadiņā
Ietek bēris kumelits.
Kumeliņ, kumeliņ,
Kur palika jājejits?
-Tur palika jājejits,
Kur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kaudzēm krāva cepurites.
# 31933.06
Brālits jāja kariņā
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju.
-Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi mani pārejam.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Kumeliņis pārteceja
Smilšainām kājiņām.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis,
Kur asiņu upe tek;
Tur gul vīri kā ozoli,
Sašauditi,sakapati.
No kauliem tiltu taisa,
Cepurēm kaudzi meta,
No plintēm mietus dūra,
Zobeniemi žogu pina.
# 31933.07
Div' baloži strautā dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div bāliņi karā jāja,
Abi jāja raudadami,
Abi jāja raudadami,
Nepuškotas cepurites.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļu cepurites.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Gan tu mūs sagaidisi.
Ja tu mūs nesagaidi,
Pārnāks mūsu kumeliņi.
Pavaicā kumeļiem,
Kur palika jājejiņi.
Tur palika jājejiņi.
Kur asiņu upe tek.
Tur gul vīri kā ozoli,
Kā mēreni muiženieki,
No kauliem tiltu taisa,
No zobeniem sētu sprauž.
# 31933.08
Grezna zīle padziedaja
Vārtu staba galiņā.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālitimi karā iet.
Tec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama izvadija.
Brālits, karā izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādija.
-Liec, māsiņa, tu vērā,
Vaj ta auga, vaj zaļoja,
Ja ta auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja ta žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu.-
Par pieciem gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētadams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upites,
Mazgā brāļa kumeliņu.
Mazgadama pavaicaja,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kā ozoli,
Sašauditi, sakapati,
No plintēmi asis krāva,
Zobeniem pusasites,
No kauliemi tiltu taisa,-
Tur iet visi kara vīri.
# 31933.09
Koši, koši zīle dzied
Staļļa spāres paspārnē,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karā iet,
Būs brāļam karā iet
Aizpuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama aizpuškoja,
Raudadama pavadija.
-Raud', māsiņa, vaj neraudi,
Vairs tu mani neredzesi.
Sagaid' manu kumeliņu
Par deviņu vasariņu,
Par deviņu vasariņu
Pie vārtiem grudzinam.-
Aši, koši zīle dzied
Pie ta vārtu stuburiņa.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Še ir brāļa kumeliņš.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur gul vīri kā ozoli,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Skaudzēm mestas cepurites.
Caur tiem Prūšu robežiem
Ašņu upe cauri tek,
Ašņu upe cauri tek,
No kauliem tiltu taisa.
Jaunas meitas pāri gāja
Kā lapiņas drebedamas.
# 31933.10
Kur tu jāsi, brāleleņ,
Napuškātu capureti?
Lec, māseņ, dārzeņā,
Puškoj brāļa capureti.
Aizpuškovu dzīdādama,
Pavadeju raudādama.
-Naraud' gauži, mun' māseņ,
Gaidi mane pārejut.
Kad tu mane nasagaidi,
Sagaid' muna kumeleņa,
Sagaid' muna kumeleņa
Pi vārtīm datakut.
Pavaicāj nu kumeļa,
Kur palyka jājējeņš.
Ti palyka jājējeņš,
Kur guļ veiri kā ozuli.
Sārtim krauti zubeneņi,
Kriveņām capuretes,
Straujupete ašņim tak,
Daugaveņa osorām.
# 31933.11
Kur tu jāsi, brāļeļeņ,
Napuškātu capureti?
Ļēc, māseņ, dārzeņā,
Puškoj brāļa capureti.
Dzīdādama aizpuškāvu,
Raudādama pavadeju.
Vaj tu dzīdi, vaj tu raudi,
Vaira mani naredzesi.
Atsyutešu kumēļeņu
Par deveiņis vasareņis.-
Atteēēje kumēļeņš
Dubļājām kājeņām.
Vaicoj māsa nu kumēļa,
Kur pamete jājējeņu.
-Ti pamešu jājējeņu,
Kur guļ veiri kā ozuli,
Zubiņeņus sārtūs krāva,
Capuretis skaudzēs mete,
Nu ašņīm upe skrēje,
Nu kaulīm tylltu greibe,
Sauļe kaulus balynāva,
Vējeņš motus purynāva.
# 31933.12
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Nepuškotu cepuriti?
Lec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ko tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nevaida rožu žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Ka tu vairs nepāriesi.
-Ja es pats nepāriešu,
Pāries mans kumeliņš.-
Pārskrej brāļa kumeliņš,
Baltas smilktes spārdidams.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika raitenieks.
Tur palika raitenieks,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
Kur kauliņu tiltu grīd,
Kur zobenu žogu pin,
Kur cepuru kaudzes met.
Tur gul vīri kā ozoli
Uz tām Prūšu robežām.
# 31933.13
Muns bāļeņš karā jāja
Napuškātu capureiti.
Ļec, māseņ, ružu dārzā,
Puškoj brāļa capureiti.
Appuškāju dzidādama,
Pavadeju raudādama.
-Voj tu dzīdi, voj tu raudi,
Vaira maņa naredzesi;
Par deveņis vasareņis
Gaidi muna kumēļeņa,
Gaidi muna kumēļeņa
Pi vārteņu datakut.-
Attak brāļa kumēļeņis
Ašņejām kājeņām.
Pavaicāvu kumēļeņu,
Kur palyka jājējeņš.
Tī palyka jājējeņis,
Kur guļ veiri kai ozuli,
Zubiņeņi sārtim krauti,
Capureitis skaudz m mastys,
Capureitis skaudz m mastys,
Ašņa upe cauri tak;
Pyllni kolni gaļis, kaulu,
Kara veiru vīn navā.
# 31933.14
Mans brālits karā jāja
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
# 31933.15
Pilni lauki kara vīru
Puškotām cepurēm,
Man vienam karā jāt
Nipuškotu cepuriti.
Tec, māsiņ, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija,
Raudadama pavadija
Vecako bāleliņu.
-Vaj tu raudi, vaj niraudi,
Vairs tu mani niredzesi;
Kumeliņu gan redzesi,
Tas pārnāks atpakaļ,
Tas pārnāks atpakaļ
Smilšainām kājiņām,
Smilšainām kājiņām
Rāvainiem iemauktiem.
Tec, māsiņa, āriņā,
Mazgā brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicā,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur guļ vīri kā ozoli,
Strēķiem krāva zobentiņus,
Kaudzēm meta cepurites,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kur Laimiņa pāri brauca,
Kā lapiņa drebedama.
# 31933.16
Žigli, žigli zīle dzied
Brāļa nama galiņā.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle dzied.
Zīle dzied tādu vēsti:
Mūs' brālišam karā iet, -
Mūs' brālišam karā iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Māte dēliņ' nomazgaja,
Tēvs sedloja kumeliņu;
Māte mauca baltas zeķes,
Tēvs košos zābaciņus.
Tad pa vārtiem izjādamis
Deva savu labu roku:
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu ar Dievu, man māsiņas!
Jūs vairs mani neredzesit.
Par deviņām vasariņām
Atnāks manis kumeliņis.
Paprasaiti kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kā ozoli
Sārtām krūtim, zobeniem...[?]
Krastiem krautas cepurites,
No kauliem tiltu taisa.
# 31933.17
Zelta zīle padziedaja
Staļļa spāres galiņā.
Ej, māsiņ, lūkoties,
Kādu vēsti zīle nes.
-Zīle nes tādu vēsti,
Bāliņam karā iet.-
Brālits mans jaunakais,
Tas segloja kumeliņu;
Māsiņ' mana jaunakā,
Ta puškoja cepuriti.
Māsiņ' saka vadidama:
Kad es tevi sagaidišu?
Atrakstišu grāmatiņu,
Kad es nākšu atpakaļ.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Pēc deviņām vasariņām
Attek brāļa kumeliņš,
Attek brāļa kumeliņš
Smiltaiņām kājiņām.
Ņemu savu baltu dvieli,
Slauku kājas kumeļam,
Vienu roku kājas slauku,
Otru savas asariņas.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltus taisa,
No plintēm namus slien,
No matiem jumtus jumj.
Tur guļ vīri kā ozoli,
Tur guļ mans jājejiņš.
# 31933.18
Zīle brēca, zīle brēca
Vārtu staba galiņā,
Iesim, meitas, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīle nesa tādu ziņu:
Būs puišiem karā iet.
Būs puišiem karā iet, -
Nepuškotas cepurites!
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti!
Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju.
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Še, brāliti, raibi cimdi,
Še tev zīda nēzdaudziņis,
Še tev zīda nēzdaudziņis
Asariņu noslaucit.
# 31933.19
Zīle brēce, zīle brēce,
Tec, māsiņa, klausities,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnese.
Zīl' atnese tādu ziņu,
Būs brāļam karā iet.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepurit'.
Dziedadama appuškoj',
Raudadama pavadij'.
-Neraud, mana mīļa māsa,
Gan es tevi apmekleš'.
Kad tu mani nesagaidi,
Sagaid manu kumeliņ'.-
Attecejis kumeliņš
Pie vārtiem nozviedzās.
Es prasiju kumeļam:
Kādu ziņu tu atnesi?
Kādu ziņu tu atnesi?
Kur palike jājejiņš?
Tur palike jājejiņš,
Kur gul vīri kā līdums,
Sārtim krautim zobiniem,
Kaudzēm mestām cepurēm,
No kauliem tiltu tais',
No as'ņiem upe tek.
# 31933.20
Zīle dzied, zīle dzied,
Staļļa spāres galiņā.
Tec, māmiņ, klausities,
Kādu ziņu zīle nes.
Tādu ziņu zīle nes,
Brāļam būs karā iet.
Tec, māsiņ, rožu dārzā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Galvā liku raudadama.
-Vaj nu dziedi, vaj nu raudi,
Tu vairs manis neredzesi.-
Par deviņas vasariņas
Attek brāļa kumeliņš.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš
Uz tiem Turku robežiem,
Tur gul vīri kā ozoli,
Kaudzēs mestas cepurites,
Kaudzēs mestas cepurites,
Sārtiem krauti zobeniņi.
Tur viļņo asins upe
No kalniņa lejiņā,
Tur jaunie kara vīri
Ik rītiņa mazgajās.
# 31933.21
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brālim karā jāt.
Tec, māsiņa, roždārzā,
Puško brāļa cepuriti.
Vienu roku rozes plūcu,
Otru baltas magonites;
Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju,
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Par vārtiem izjādams,
Stāda brālis ozoliņu.
-Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidat mani pārjājam;
Ja neauga nezaļoja,
Negaidate pārjājam.
-Par div' gadi, trešajā
Pārtek brāļa kumeliņis,
Pārtek brāļa kumeliņis
Asinainām kājiņām.
Kumeļam pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Kur asiņu upe tek,
Tur guļ vīri kā ozoli
Sašauditi, sakapati,
No kaulieme tiltu taisa,
No matieme žogu pin.
# 31933.22
Skaisti zīle padziedaja
Brāļa lauka galiņā.
Eitat, meitas, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Tādu vēsti zīl' atnesa,
Būs brāļem karā jāt.
Būs brāļem karā jāt
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti,
Puško brāļa cepuriti
Sarkan' rožu lapiņām.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Gan raud gauži man' māsiņa,
Vēl jo gauži tēvs, māmiņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Gan jūs mani sagaidisit.
Gan raud gauži tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Mālainām kājiņām.-
Nomazgaju baltas kājas,
Ieved' rožu dārziņā.
Es jautaju kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu tais',
Zobaniem sēta krauta,
No plintēm žogu pina,
Kaudzēm meta cepuriņas.
Tur gul vīri kā ozoli,
Kā mēreni muiženieki.
# 31933.23
Skabri, skabri zīle dzied
Mūs' brālišu laukgalā.
Eit', māsiņas, klausaties,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brāļiem karā iet,
Būs brāļiem karā iet
Appuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti.
Div' saujiņas rožu plūcu,
Trešo sīku magonišu,
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa,
Vēl jo gauži līgaviņa
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud', mana līgaviņa,
Es tav ziņu pasūtišu.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Pie vārtiem pārtekam.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņis:
Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kā ozoli,
Sā(r)tos krāva zobeniņus,
Sā(r)tos krāva zobeniņus,
Kaudzēs meta cepurites.
Tur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu dara,
Jaunas meitas pāri gāja,
Kā lapiņas drebedamas.
# 31933.24
Skabri, skabri zīle brēca
Vārtu staba galiņāi.
Ej, māsiņa, tu apraugi,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālišam karāi iet.
Brālišam karāi iet
Nepuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoji,
Raudadama pavadisi.-
Izjāj brālis aiz vārtiem,
Nolauž bērza galotniti.
"Ja šis augsi, ja zaļos',
Tad gaid' mani pārejam;
Ja vītis, ja kaltis,
Negaid' mani pārejam".
Jau otrajāi gadiņāi
Šis novīta, šis nokalta.
Jau piektajāi gadiņāi
Kumeļš zviedza aiz vārtiem.
Es vaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņis.
-Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kauliem tilti darinati.
Saules meita tur pārgāja,
Kā ieviņa ziedadama,
Kā ieviņa ziedadama,
Kā lapiņa drebedama.
# 31933.25
Sudrabota zīle dzieda
Rigas torņa galiņā.
Klausatiesi jauni zēni,
Ko ta zīle padziedaja.
To ta zīle padziedaja,
Ka zēniem karā iet.
# 31933.26
Tec, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa,
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Bāliņam karā iet.
Bāliņam karā iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, rož' dārzā,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama nopuškoju,
Raudadama pavadiju,
-Neraud' vis, man' māsiņa,
Sagaid' manis pavasar,
Sagaid' manis pavasar
Pasā ziedu laiciņā.
Ja man's paša nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Kur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Kur asinis straumēm skrej.
Kur asinis straumēm skrej,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur ķiveres kaudzē met,
Vējiņš matus vicina,
Saulit' kaulus balina.
# 31933.27
Cekulota zīle dzied
Staļļa spāres galiņā,
Ej, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa:
Tādu ziņu zīl' atnesa,
Bāliņam karā iet!
Bāliņam karā iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
# 31934.00
Atnāk ziņa, grāmatiņa,
Jāj' karāi ziņģedams.
Skataitiesi, lieli kungi,
Kur nojāja kara vīrs:
Sirms kumeļš, melna josta,
Sudrabiņa iemauktiņi.
# 31935.00
Atnāk ziņa no kungiem,
No Ķeizara grāmatiņa,
Sēd' bēram mugurāi,
Jāj pa ceļu ziņģedams.
Pajāj' zemes gabaliņu,
Atskatosi atpakaļ.
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Līgaviņa vēl gaužak.
Neraud mana sirdspuķite,
Nava vairs mana vaļa.
Būt' man tāda brīvestiba
No tiem kara virsniekiem,
Tad es tevi līdza ņemtu
Uz tām Prūšu robežām,
Lai tu pati to redzetu,
Kāda dzīve zaldatam:
Garām skraida skrotes, lodes,
Kā bitites dziedadamas,
Vēl asais zobentiņis
Virs galviņas lidinās.
# 31936.00
Augstu zirgu kundziņš jāja,
Zemu joza zobentiņu,
Visi pieši nošķindeja,
Mugurāi uzlecot.
# 31937.00
Augstu skrēja vanadziņš
Par visiem putniņiem;
Augsti jāja kara kungi
Par visiem kundziņiem.
# 31938.00
Augsti skrēja vanadziņš,
Zemu spārnus lidinaja;
Augsti jāja kara kungi,
Zemu nesa zobentiņu.
# 31938.01
Augstu skrēja vanadziņš,
Zemu spārnus lidinaja;
Augstu jāja mūs' brālitis,
Zemu joza zobeniņu.
# 31938.02
Augstu skrēja vanadziņis,
Zemu spārnus lidinaja;
Augstu zirgu kundziņš jāja,
Zemu joza zobentiņu.
# 31939.00
Auseklitis zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā.
Iraid visas, iraid visas,
Mēnesnicas vien nevaid.
Mēnesnica aiz kalniem
Silda mūsu bāleliņus;
Mūs' bāliņi karā gāja,
Tur aizgāja, tur palika,
Tur aizgāja, tur palika
Uz tām Prūšu robežām.
# 31940.00
Bēdajās māmuliņa,
Ko karāi raidisim:
Raidisim to puisiti,
Kam nav tēva, ne māmiņas.
# 31941.00
Bērits manis kumeliņš
Zemajām kājiņām,
Augsti kalni, dobi leji
Lauza (Lauze) manu zobeniņu.
# 31941.01
Sirmits mans kumeliņš
Zemajāmi kājiņām;
Aiz Daugavas augsti kalni,
Salauž manu zobeniņu.
# 31942.00
Bērit manis kumeliņis
Zemajāmi kājiņām,
Tev būs manas bruņas nest,
Manu smuidru augumiņu.
# 31943.00
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām,
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstigala pazarē.
Strazdiņš prasa dziedadams:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Lakstigala atbildeja:
Tur jāj mūsu brāleliņi,
Tur jāj mūsu brāleliņi
Uz tiem Turku robežiem,
Uz tiem Turku robežiem
Ar Turkiem karoties.
# 31945.00
Bāleliņa līgaviņa
Sēd aiz galda raudadama,
Sēd aiz galda raudadama,
Karodziņu rakstidama.
Vidū šuva sav' sirsniņu,
Iekšā krustu zeltodama,
Apkārt šuva mīļas domas
Sudrabotu pavedienu:
Lai saulite mirdzedama
Bāliņam priekšā tek,
Lai sudraba mēnestiņš
Pakaļ tek sargadams.
# 31946.00
Bāleliņ, bāleliņ,
Baro manu kumeliņu:
Šodien sēd lieli kungi,
Grāmatiņu rakstidami.
# 31947.00
Bāleliņš karā gāja,
Atstāj jaunu līgaviņu;
No kariņa pārnākdams,
Atrod cita rociņā.
# 31948.00
Brāliti, brāliti,
Netec kājām,
Zirgs tev stallī
Kaltām kājām,
Zobins klētī
Sidraba siksnām.
# 31948.01
Kas kait, kas kait
Man kara vīram!
Zābaki kājā
Sudraba piešiem,
Cepure galvā
Ar pieci puški,
Zobentiņš sānos
Ar zelta ragiem,
Kumeliņis kūtī
Baltāmi kājām.
# 31949.00
Bāliņš, māsu žēlodams,
Met zobenu upitē.
"Lec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz mana zobentiņa,
Ķeizer' dots zobentiņš,
Ķeizer' dota raņiciņa".
# 31949.01
Pilla upe baltu ziedu,
Nedrīksteju pāri iet.
Brālits, māsu žēlodams,
Laipā mete zobentiņu.
"Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu,
Apakš mana zobentiņa
Simtiņš karu līgojās".
# 31950.00
Dieviņš mani deva,
Māte audzinaja,
Laime mani novēleja
Lielu kara vīru.
# 31951.00
Dievs, nosodi lielus kungus,
Kas ņem krievus no Kurzemes!
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža jauna līgaviņa
Noraud savu arajiņu.
# 31951.01
Rībēt rīb Krievu zeme,
Kara vīrus nodzenot.
Daža māte dēla raud,
Daža māsa brāleliņa,
Daža jauna līgaviņa
Noraud sava arajiņa.
# 31951.02
Sodij, Dievs, kara kungus
Kas ņem krievus Vidzemē!
Daža puiša māte raud,
Daža puiša līgaviņa.
# 31951.03
Sodi, Dievs, kara kungus,
Kam ņem krievus šāi zemē!
Daža māte dēla raud,
Daža māsa bāleliņa,
Daža laba mātes meita
Raud pēc sava arajiņa.
# 31952.00
Dievs sodija kara kungus,
Kas ņem krievus šāi zemē!
Aiziet mūsu bāleliņi
Kā gailiši dziedadami,
Kā gailiši dziedadami,
Kā puķites ziededami.
# 31953.00
Dēliņš raud Maskavā,
Kara zirgus sukadams.
Pūt, vējiņ, pār kalniņu,
Nes māmiņai žēlabiņas.
# 31953.01
Gauži raudu Maskavā,
Kara zirgu seglodams;
Pūt, vējiņi, par kalniņu,
Nes mātei žēlabiņas.
# 31954.00
Deviņ' ir ošam zari,
Devitā saule leca;
Deviņ' ir man bāliņi,
Devits kunga kara vīrs.
# 31954.01
Man deviņi rožu dārzi,
Devitāi saule leca;
Man deviņi bāleliņi,
Devits kunga kara vīrs.
# 31955.00
Div' baloži gaisā skrēja,
Abi spārnus platidami;
Div' bāliņi karā gāja,
Abi gāja raudadami.
# 31955.01
Div' baloži peļķē dzēra,
Abi spārnus plivinaja;
Div' brāliši karā jāja,
Abi jāja raudadami.
# 31955.02
Divi gulbi jūrā peld,
Abi peld tūtodami;
Div' bāliņ' karē gāje,
Abi gāje raudadami.
# 31955.03
Pārs baložu strautā dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Pārs brālišu karā gāja,
Abi gāja raudadami.
# 31956.00
Div' baloži strautā (peļķē) dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div' bāliņi karā jāja,
Abi jāja domadami,
Vaj būs jāti, vaj nejāti,
Vaj palikti Kurzemē.
Kurzemēi laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa,
Kas taisija zaldatam?
Zaldats ceļa gājejiņš,
Zaldats ceļa gājejiņš,
Kur pakrita, tur guleja,
Sausas skujas, zaļa zāle,
Ta zaldata guļas vieta,
Uz akmiņa galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.
# 31956.01
Div' baloži gaisā skrēja,
Abi skrēja dūdodami;
Div' bāliņi karā gāja,
Abi gāja domadami,
Vaj būs iet, vaj neiet,
Vaj palikt šāi zemē.
Še tais' meitas puišiem vietu,
Kas taisija zaldatam?
Zaldats guļ vidū lauka,
Vaj bij diena, vaj naksniņa.
Ko viņš klāja, ko viņš sedza,
Ko viņš lika pagalvē?
Mētel' klāja, mētel' sedza,
Cepur' lika pagalvē.
Plinte viņa līgaviņa,
Zobens viņa tēvs, māmiņa;
Plinte tam sānos guļ,
Zobens galvas galiņā,
Skrotes, lodes viņa bērni,
Tie guleja azotē.
# 31956.02
Div' bolozi paltī dzere,
Obi spārnus pļeivynāja;
Div' brāļeiši karā gāja,
Obi gāja dumādami,
Vaj beus jāti, vaj najāti,
Vaj paļikti šāi zemē.
Šāi zemē loba dzeive,
Pošys meitys vitu taisa,
Pošys meitys vitu taisa
Bolltu klāja paladzeņu,
Bolltu klāja paladzeņu,
Pošys nāēe klāt gulātu.
Kas tam taisa, zoldārtam?
Zoldārts guļ teirumā,
Zoldārts guļ teirumā
Uz palāka akmisteņa,
Plinnti lyka zam gaļveņis,
Zubiņeņu pi sānīm;
Plinnte viņa māte beja,
Zubiņeņs ļeigaveņa.
# 31956.03
Div' boluži paļtī dzera,
Obi spārnus pļeivynā;
Div' brāļeiši karā gāja,
Vīnas dumas dumādami:
Šāi zemēi loba dzeive,
Māte vitu pataisēja;
Kas taisēja solldātam,
Kas solldāta bērneņam?
Solldāts guļ uz teiruma
Uz palāka akmisteņa,
Plinnti lyka zam galveņis,
Zubineņu ruceņā.
# 31956.04
Div' boloži paļtī dzere,
Padzāruši pļederēje;
Div' bāļeņi karā gāje
Dumādami, gādādami,
Voj byus īt, voj naīt,
Voj paļikt šāi zemē.
Šāi zemē vitu taisa,
Kas taisēja solldātam?
Solldāts guļ uz akmiņa,
Capureite zam gaļveņis.
Bļise kāju gaļeņā,
Zubiņeņš ruēeņā.
# 31956.05
Div' baloži paltī dzēra,
Padzēruši plīveneja;
Div' bāliņi karā gāja,
Abi gāja domadami,
Abi gāja domadami,
Vaj būs iet, vaj neiet,
Vaj būs iet, vaj neiet,
Vaj palikt šāi zemē.
Šāi zemē laba dzīve,
Jaunas meitas vietu taisa,
Jaunas meitas vietu taisa,
Pašas ieti klātgulēt.
Kas taisija zaldatami,
Pa pasauli staigajot?
Zaldats gula vidū lauka
Uz peleka akmentiņa,
Uz peleka akmentiņa,
Zobentiņš pagalvē.
# 31956.06
Div' baloži paltī dzēra,
Padzēruši plīvinaja;
Div' bāliņi karā gāja,
Abi gāja domadami,
Vaj būs iet(i), vaj neiet(i),
Vaj palikt(i) šāi zemē,
Vaj palikt(i) šāi zemē
Pie šās zemes meitiņām.
Še meitiņas cisas taisa
Paklāj baltu paladziņu.
Kas karā cisas taisa,
Kas klāj baltu paladziņu?
Skrotes, lodes cisas taisa,
Pulvers klāja paladziņu.
# 31956.07
Div' baloži strautā dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div' bāliņi karā jāja,
Abi jāja domadami,
Vaj būs jāt, vaj nejāt,
Vaj palikt Kurzemē.
# 31956.071
Div' bāliņi karā jāja,
Abi jāja domadami,
Vaj būs jāti, vaj nejāt,
Vaj palikt Kurzemē.
Kurzemē laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa.
Kas tais' gultu zaldatam,
Lēģerī stāvedam?
Zaldatam spilveniņš
Pelekais akmentiņš,
Zaldatam apsedziņš
Karodziņš, zobentiņš.
# 31956.08
Duj' baloži strautāi dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Duj' brāliši karā jāja,
Abi jāja runadami.
Viens sacija: mums būs jāt!
Otris saka: še palikt!
Kurzemite laba zeme
Par visāmi zemitēm.
Sievas vīriem gultas taisa,
Kas taisis zaldatam!
Virs akmeņa nogulās,
Plinti lika pagalvī,
Plinti lika pagalvī,
Ar zobenu apsasedza.
# 31956.10
Divi zili balodiši
Ai kalniņa dūdinaja;
Div' bāliņi karā jāja,
Abi jāja runadami,
Vaj bij jāti, vaj nejāt,
Vaj palikt šāi zemē.
Šāi zemē laba dzīve,
Jaunas meitas gultu taisa.
Kas tais' Krievu zaldatam
Vidū Krievu lēģeram?
Galvu lika uz akmiņa,
Kājas mirka Daugavā.
# 31956.11
Divi zili balodiši
Strautā dzēra dūdodami;
Duj' brāliši karā jāja,
Abi jāja domadami,
Abi jāja domadami,
Vaj būs jāte, vaj nejāte,
Vaj būs jāte, vaj nejāte,
Vaj palikte Kurzemē.
Kurzemē laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa.
Kas tais' man zaldatam?
Zaldats ceļa gājejiņš,
Zaldats ceļa gājejiņš,
Zaldats dubļu bridejiņš,
Uz akmini galvu lika,
Kājas mirka ūdenī.
# 31956.12
Divi zili balodiši
Strautā dzēra dūdodami;
Div' bāliņi karā gāja,
Abi gāja domadami,
Vaj būs jāt, vaj nejāt,
Vaj palikt šāi zemē.
Šāi zemē laba mode,
Sievas, meitas gultas taisa.
Kas tais' gultu zaldatam,
Svešu zemi staigajot?
Priežu zari, egļu skujas,
Tās zaldata gultu drānas,
Priežu zari paklājam,
Egļu skujas apsegam,
Uz akmini galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.
# 31956.13
Šāi zemē vietu taisa,
Kas tais' Krievu zaldatam?
Bērza bluķis, zaļa zāle,
Ta zaldata guļas vieta.
# 31956.14
Še tais' meitas puišiem vietu,
Kas taisija zaldatam?
Mētel' klāja, mētel' sedza,
Mētel' lika pagalvī.
# 31956.15
Vidzem's meitas vietu taisa,
Kas tais' kara zaldatam?
Uz akminu galvu likšu,
Zobinu klāšu palagā.
# 31957.00
Div' bāliņi karā jāje,
Abi jāje domadami,
Vaj būs jāt, vaj nejāt,
Vaj palikt šāi zemē.
Labak jāt, labak iet,
Nepalikt šāi pusē!
Šāi pusē grūta dzīve,
Bargi kungi, tēvs, māmiņa.
# 31958.00
Div' bāliņi karā jāja,
Abi jāja raudadami;
Vienam bija mātes žēl,
Otram jaunas līgaviņas.
# 31959.00
Dod, māmiņa, es grib' būt
Kara vīra līgaviņa,
Es grib' ēst kara maizi,
Barot kara kumeliņu,
Barot kara kumeliņu,
Rakstit kara karodziņu.
# 31960.00
Domajam, gādajam,
Ko karā sūtisim:
Jaunako bāleliņu,
Tam nevaida līgaviņas.
# 31961.00
Domajam, gādajam,
Ko karā sūtisim:
Jaunako bāleliņu,
Vecako kumeliņu.
# 31961.01
Domajam, bāleliņi,
Ko karā vadisim!
Jaunako bāleliņu,
Vecako kumeliņu:
Jaunakam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas,
Vecakais kumeliņš,
Tas nezviedza seglojams.
# 31961.03
Domasam, gādasam,
Ko karā sūtisam:
Vecako kumeliņu,
Jaunako bāleliņu.
Vecakais kumeliņš,
Tas nezviedza bruņajot,
Jaunakam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas,
Tam nav savas līgaviņas,
Kas raud gauži pakaļā.
# 31962.00
Ej karā, bāleliņi,
Ņem karā līgaviņu:
Kara meitas smalki mala,
Balti drēbes balinaja.
# 31962.01
Karā ieti tev, bāliņi,
Karā ņemti līgaviņu:
Kara meitas smalki vērpa,
Balši drēbes balinaja.
# 31963.00
Ej karā, bāleliņ,
Nenes kara karodziņ':
Visi kari kājas āva
Uz karoga nesejiņ'.
# 31963.01
Ej, bāliņi, kara vidu,
N'ej karoga nesejos,
Visa pulka kājas āva
Uz karoga nesejiņ'.
# 31963.02
Ej, bāeliņ, kaera vidu,
N'ej korōga nesejōs:
Vysa pulka kājas ova
Uz korōga nesejiņu.
# 31963.03
Ej, brāļeņ, kara vydu;
Naņes kara korudzeņu:
Visi kari kājis ava
Iz koruga ņesējeņu.
# 31963.04
Ej, bāliņ, tu karā,
Nenes kara karodziņ':
Visi kari kājas āva
Uz karoga nesejiņ'.
# 31963.05
Ej, brāliti, tu karāi,
Nenes kara karodziņu;
Visi kari kājas ava
Uz karoga nesejiņu.
# 31963.06
Ej, dēliņ, tu karā,
Bet karogu tu nenes:
Visi kungi karā šāva
Uz karoga nesejiņa.
# 31963.07
Ej karā, bāleliņ,
Nenes kara karodziņ':
Visi kari kājas ave
Uz karoga nesajiņ'.
# 31963.08
Ej karā, bāleliņ,
Nenes kara karodziņ':
Visi kungi galvu grieza
Uz karoga nesejiņ'.
# 31964.00
Ej karā, bāleliņ,
Nepieguli Leišu (Krievu) meitas!
Gul' pie sava zobentiņa,
Kā pie savas līgaviņas.
# 31964.01
Ej, bāliņ, Krievu zemi,
Nepieguli Krievu meitu;
Gul' pie sava zobeniņa,
Kā pie savas līgaviņas.
# 31964.02
Ej karāi, bāleliņi,
Gul' pie plintes, zobeniņa,
Gul' pie plintes, zobeniņa,
Kā pie savas līgaviņas.
# 31965.00
Ej karā, bāleliņ,
Valdi savu zobeniņu,
Valdi savu zobeniņu,
Tā kā savu līgaviņu.
# 31966.00
Ej, kundziņ, pats ar arklu
Lielajā tīrumā,
Kam nodevi ķēniņam
Tik daudz jaunu arajiņu.
# 31966.01
Ej, kundzeņ, pats ortu
Ļelejā teirumā,
Kam atdevi kēneņam
Daudzi jaunu puiškineņu.
# 31967.00
Ej, kundziņ, pats karā,
Es nedošu bāleliņa;
Man nebija tevis žēl,
Kā man žēl bāleliņa.
# 31968.00
Ej, kundziņ, pats karā,
Es nelaižu bāleniņa,
Es nedevu bāliņam
Zobentiņu skandināt.
# 31969.00
Ej, Vācieti, tu karā,
Tev's neraud māmuliņa;
Arajiņa māte raud,
Raud araja līgaviņa.
# 31969.01
Tev, kundziņi, karā iet,
Tev neraud pakaļā;
Arajam māte raud,
Raud araja līgaviņa.
# 31970.00
Ekur stalti kara vīri
Mani balti bāleliņi!
Paši gāja spēledami,
Kumeliņi dancodami.
# 31971.00
Es ar savu naidenieku
Uz ezera satikos;
Ledus gāja briku braku,
Zobeniņi šņiku šņaku.
# 31971.01
Div' bāliņi satikās
Uz ta jūras viduciša;
Ledus gāja brikš un braukš,
Zobeniņi snikš un snakš.
# 31971.02
Divi lieli naidenieki
Uz ezera satikās;
Ledi gāja brika braks,
Zobeniņi šņika šņaks.
# 31971.03
Es ar savu ienaidnieku
Jūras vidū satikos;
Pieši gāja briku braku,
Zobeniņi čilu čalu.
# 31971.04
Es ar savu ienaidnieku
Uz Daugavas satikos.
Iet Daugava briku braku,
Šmingu šmangu zobentiņš.
# 31971.05
Es, ejot pār Daugavu,
Satik' savu pretinieku;
Zobens gāja šviku švaku,
Ledus gāja briku braku.
# 31971.06
Uz upites es satiku
Savu vecu ienaidnieku;
Ledi saka brika braka
Zobentiņi šņika šņaka.
# 31971.07
Visi veci kara vīri
Uz ezera lēģerī;
Ledus gāja briku braku.
Zobentiņi ķiuku ķauku.
# 31972.00
Es domaju sav' mūžiņu
Bez sirdēstu nodzīvot,
Nule mani kara kungi
Ceļ sirdēstu kumeļā.
Nāc, māmiņa, sniedz rociņu
Lai birst manas asariņas,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām.
Ik rociņu noslaucisi,
Ik tu mani pieminesi.
# 31973.00
Es iededzu garu skalu,
Skaitu savus bāleliņus.
Visi mani bāleliņi,
Jaunakā vien neredzu.
Jaunakais bāleliņš,
Tas uz karu taisijās.
Kur tu iesi, bāleliņ,
Tur es tev līdzi iešu,
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vainadziņu.
# 31974.00
Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Smalka krekla nešūnat,
Es valkašu kroņa kreklus,
Jāšu kroņa kumeliņu.
# 31975.00
Es, karā aiziedams,
Apkārt griezu kumeliņu,
Atskatos atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Tie bij mazu lolojuši;
Līgaviņa jo gaužaki
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Ne tu viena atraiknite,
Daža laba mātes meita
Paliek jauna atraiknite.
# 31976.00
Es, karāi aiziedams,
Ar visiem(i) atvados;
Ar meitām nevados,
Lai neraud pakaļā.
# 31977.00
Es, karā aiziedams,
Atpakaļ lūkojos:
Kura meita gauži raud,
Ta būs mana līgaviņa.
# 31978.00
Es, karā aiziedams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud:
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužak.
# 31978.01
Es karāi aiziedams,
Atpakaļu skatijos;
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa.
# 31978.02
Es karā aiziedams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud,
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Sakās mazu lolojuši,
Līgaviņa vēl gaužaki,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
# 31978.03
Es, karā aiziedams,
Atsavēru atpakaļ.
Gauži raud tēvs, māmiņa
Par šūpoļa kārumiņu,
Vēl gaužak līgaviņa
Par vainaka ņēmumiņu.
"Kad tu biji kara vīrs,
Kam tu mani bildinaji?
Es būt' savu vainadziņu
Pie māmiņas nesajuse,
Pie māmiņas nesajuse,
Rožu dārzā iemetuse.
# 31978.04
Es, karā(i) aiziedams,
Bērziņ' lauzu ceļmalā.
Atskatosi atpakaļ,
Divi stāv aiz bērziņa:
Viena mana māte bija,
Otra mana līgaviņa.
Māte mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužak.
Māte mana gauži raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Līgaviņa vēl gaužak,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
# 31978.05
Es, karā nuīdams,
Atsavēru atpakaļ,
Atsavēru atpakaļ,
Kas pec maņa gauži raud.
Māmuļeņa gauži raud
Par šypuļai kārumeņu,
Veļ gaužāk ļaudaveņa
Par vaiņuka nujimšonu:
Tai nujēmu vaiņuēeņu
Pošā zīdu laiēeņā,
Pošā zīdu laiēeņā,
Pošā bādu diņeņā.
# 31978.06
Es, karā nuīdams,
Ryndzī grižu kumeļeņu,
Atsavēru atpakaļ,
Kas pec maņa gauzi raud.
Divi stāv zam bērzeņa,
Obi divi gauzi raud.
Vīna beja mun' mameņa,
Otra muna ļaudaveņa.
Gauži raud mun' mameņa,
Mani mozu aukļējuse,
Veļ gaužāk ļaudaveņa,
Tai nujēmu vainudzeņu,
Tai nujēmu vainudzeņu
Pošā zīdu laiceņā,
Pošā zīdu laiceņā,
Pošā bādu dineņā.
# 31978.07
Es tev saku, vecais brāli,
Sedlo manu kumeliņu,
Mauc tos stangu iemauktiņus
Sudrabiņa sprādzitēm.
Zelta puški nošķindeja,
Kumeļāje uzlecot.
Atskatose atpakaļe,
Kas raud žēli pakaļā.
Raud tēviņis, raud māmiņa,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu augi kara vīris,
Kam tu mani bildinaji?
Kam tu mani bildinaji,
Kam noņēmi vainadziņu"?
# 31978.08
Jāju, jāju, atskatos,
Kas raud žēli pakaļā.
Divi, divi žēli raud,
Tas trešaisi vēl jo žēli:
Tēvs, māmiņa žēli raud,
Līgaviņa vēl jo žēli,
Tēvs, māmiņa lolojuma,
Līgaviņa mūža raud,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā lustes dieniņā.
"Kad tu biji kara vīrs,
Kam tu mani bildinaji?
Kam tu mani bildinaji,
Kam noņēmi vainadziņu?
Es būt savu vainadziņu
Pie māmiņas novalkajse,
Pie māmiņas novalkajse,
Iemetuse rozitēs,
Lai zied manis vainadziņis
Līdz citām rozitēm,
Līdz citām rozitēm
Līdz citam rudenim.
Ne nu biju vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā".
# 31978.09
Uz kariņu aizjādamis
Atskatosi atpakaļu,
Atskatosi atpakaļu,
Kas raud gauži pakaļāi.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa,
Vēl gaužaki līgaviņa,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gaidi mani pārnākot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Devitāi vasarāi
Pārteceja kumeliņis,
Pārteceja kumeliņis
Smilšaināmi kājiņām.
Pavaicaju kumeļami,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tām Prūšu (Turku) robežām.
Tur gul vīri kā ozoli,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Kaudzēm meta cepurites.
Tur asiņu straume tek,
No kauliemi tiltu taisa.
# 31978.10
Uz kariņu aizjādamis,
Atskatosi atpakaļ,
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa žēli raud,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu biji kara vīrs,
Kam tu mani bildinaji,
Kam tu mani bildinaji,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkajsi,
Pie māmiņas novalkajsi,
Iemetusi rozitēs,
Lai ziedeja vaiņadziņis
Līdz citāmi rozitēm,
Līdz citāmi rozitēm,
Līdz citami rudenim.
# 31978.11
Uz kariņu aizjādams,
Riņķī griezu kumeliņu,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud.
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Līgaviņa vēl gaužak,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā ziedu laiciņā,
Pašās lustes dieniņās.
# 31978.12
Uz kariņu aizjādams,
Riņķī griezu kumeliņu,
Riņķī griezu kumeliņu,
No bērziņa rīksti griez'.
Atskatos atpakaļ,
Divi stāv un gauži raud:
Viena mana māte bija,
Otra mana līgaviņ'.
Māte mani gauž' aprauda,
Ta man' mazu lolojus';
Līgaviņa vēl gaužaki,
Tai noņēmu vainadziņ',
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā prieka dieniņā,
Pašā prieka dieniņā,
Pašā ziedu laiciņā.
Tai pietrūka arajiņa,
Mūžam maizes devejiņa.
# 31978.13
Uz kariņu projam jāju,
Birzē gāju rīkstes griezt.
Atpakaļi atskatos,
Kas tur stāv aiz bērziem?
Viena bija man' māsiņa,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužaki.
Neraud gauži līgaviņa,
Lūgšu kara virsniekiem,
Lūgšu kara virsniekiem,
Brīv man tevi līdzi ņemt,
Brīv man tevi līdzi ņemt
Līdz tām Prūšu robežām.
Tad redzesi, līgaviņa,
Kādas dienas zaldatam.
Zaldatam tādas dienas,
Kā mazam putniņam,
Kā mazam putniņam,
Kas gul zara galiņā.
# 31979.00
Es, karā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' lielu rakstitaju.
# 31979.01
Bāliņš, karā aiziedams,
Atstāj māsu šūpulī;
Atnāk, karu izkarojis,
Atrod māsu rakstitaju.
Rakst', māsiņa, rakstidama,
Rakst' man kara karodziņu,
Rakst' man kara karodziņu
Deviņām zvaigznitēm.
# 31979.02
Brālits, karā aiziedams,
Atstāj māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Redz māsiņu vaiņagā.
Kad es būtu to zinajis,
Es nopirktu vainadziņu,
Lai valkatu mūžiņā,
Brāļa vārdu minedama.
# 31979.03
Bāliņš, karā aiziedams,
Pamet māsu šūpulī;
No kariņa pāriedams,
Atron māsu rakstitaju.
Pavaicaju māmiņai,
Kas ta tāda rakstitaja.
-Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Kur' pameti šūpulī,
Kur' pameti šūpulī,
Uz kariņu aiziedams.
-Ko, bāliņ, man pārnesi,
No kariņa pāriedams?
-Es, māsiņa, tev pārnesu
Divi zīdu nēzdaudziņu.
Vienu došu tev, māsiņa,
Otru raksti karodziņu.
Māsiņ, mana rakstitaja,
Rakst' man kara karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Deviņiem zariņiem.
Māsa raksta visu nakti,
Ne zvaigznite neuzleca,
Es rociņu vien pieliku,
Man uzleca mēnestiņš,
Man uzleca mēnestiņš
Ar visām zvaigznitēm.
# 31979.04
Es, karā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
Atpakaļ sērstu nāku,
Atrod' lielu uzaugušu.
Paprasiju māmiņai,
Kam ta tāda mātes meita.
Māmiņ' man atsacija:
Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
Kad es būtu to zinajis,
Ka tik liela uzaugusi,
Es tai pirktu vainadziņu
Sudrabiņa lapiņām,
Lai ta manis pieminetu
Tautu galda galiņā.
# 31979.05
Es, karā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa atnākdams,
Atrod' māsu rakstitaju.
Paprasiju māmiņai,
Kas ta tāda rakstitaja.
-Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
-Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Norakst' kara karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Sidrabiņa lapiņām.
# 31979.06
Es, karā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' lielu rakstitaju.
Pavaicaju māmiņai,
Kas ta tāda rakstitaja.
-Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
# 31979.07
Es, karā(i) aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
Nu no kara atnākdams,
Atrod' lielu rakstitaju.
Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Izrakst' manu karodziņu,
Visapkārt sīkus rakstus,
Vidū savu sirdi liec.
# 31979.08
Izjāj brālis uz kariņu,
Paliek māsa šūpulē;
Pārjāj brālis no kariņa,
Tek māsiņa vārtus celt.
Pavaicaju māmiņai,
Kas ta tāda tautu meita,
Kas ta tāda tautu meita,
Kas atcēla man vārtiņus,.
-Vaj, dēliņi, neatceri,
Ko pameti šūpulē,
Ko pameti šūpulē,
Uz kariņu izjādams?
-Būt' zinajis uzaugamu,
Būt' pārvedis zelta kroni,
Kas ar zelta ziediem zied,
Ar dimantu lāistijās.
# 31979.09
Man jāieti kariņā,
Māsiņ' gul šūpulē;
Kad pārnācu no kariņa,
Māsiņ' auda audekliti.
Es vaicaju māmiņai,
Kas ta tāda audejiņa.
-Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Kas palika šūpulē,
Kas palika šūpulē,
Baltos linu palagos.
# 31979.10
Uz kariņu aizjādamis,
Atstāj' māsu šūpulī;
Kad pārjāju no kariņa,
Māsa liela izauguse,
Sēž pie loga rakstidama,
Raksta kara karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Zaļiem zīda atlokiem.
Pavaicaju māmiņai,
Kas ta tāda rakstitaja.
-Ta, dēliņi, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī,
Ko atstāji šūpulī,
Uz kariņu aiziedams.
# 31980.00
Es, karā aiziedams,
Iestādiju ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr nāku atpakaļ.
# 31980.01
Es, karā laizdamies,
Dēstu zaļu ozoliņu,
Lai tas auga, lai lapoja,
Kamēr nācu sētiņā.
Ne tis auga, ni lapoja,
Ni es nācu sētiņā.
# 31980.02
Uz kariņu aiziedams,
Vārtos stādu ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr iešu uz mājām.
Ne tas auga, ne zaļoja,
Ne es gāju uz mājām.
Raud māmiņa, ļaudaviņa,
Pie celmiņa daiedamas.
Laime gāja klausities,
Kura vēl gaužak raud.
Gauži raud māmuliņa
Par šūpoļa kārumiņu;
Vēl gaužak ļaudaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
# 31981.00
Es, karā aiziedams,
Iecērt' krustu ozolā,
Lai raudaja jaunas meitas,
Gar ozolu staigadamas.
# 31982.00
Es, karāi aizjādamis,
Izzakalu zobentiņu,
Izzakalu zobentiņu
Abi puses cērtamo.
Sakapaju jodu māti
Deviņiemi gabaliem.
Man apskrēja brūni svārki
Jodu mātes asinim.
Uz Dieviņu pavaicaju,
Kur būs man izmazgāt.
Dieviņš man pasacija:
Meklē tāda ezeriņa,
Meklē tāda ezeriņa,
Kur deviņas upes tek,
Devitā čegamā [?]
Būs tev svārkus izmazgāt.
- Uz Dieviņu pavaicaju,
Kur būs man izkaltēt.
- Mīļas Laimes kambarī
Sudrabiņa kārtiņā.
- Uz Dieviņu pavaicaju,
Kur būs man sarullēt.
- Mīļas Laimes kambarī
Sudrabiņa rullitī.
# 31983.00
Es, karā aiziedams,
Jaun' atstāju līgaviņu;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' bērnu šūpulī.
Ai, sieviņ, ai, mužiņ,
Kur tu to dabujuse?
- Ai, vīriņ, ai, mužiņ,
Nevar' tevis sagaidit.
# 31983.01
Es, karā aiziedams,
Atstāj' jaunu līgaviņu;
Es, no kara atnākdams,
Atrod' bērnu šūpulī.
Sirsniņ mana, puķit mana,
Kam tev bija tā darit?
- Vīriņ manu žēligo,
Nevar' tevis sagaidit.
# 31984.00
Es, karā(i) aiziedams,
Krustu cirtu ozolā:
Ja neraud tēvs, māmiņa,
Lai raud krusta ozoliņš.
# 31984.01
Es, karā aiziedams,
Bērzit' lauzu birzmalā,
Ja neraud tēvs, māmiņa,
Lai raud bērzits birzmalā.
# 31984.02
Es, karā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā,
Ja neraud tēvs, māmiņa,
Lai raud zaļais ozoliņš.
# 31984.03
Es, karā nuīdams,
Krystu ēērtu ozulā,
Kad naraud tāvs, māmeņa,
Lai raud zaļis ozuļeņš.
# 31984.04
Es, karā noiedams,
Cirtu krustu ozolā:
Nava radu, kas piemin,
Lai piemin ozoliņš.
# 31984.05
Es, tautās aiziedama,
Cērtu cirvi ozolā:
Kad nav brāļi raudajuši,
Lai raud zaļš ozoliņš.
# 31984.06
Šķiramies, bāleliņi,
Cērtam cirus ozolā;
Ja nebija, kas raudaja,
Lai raudaja ozoliņš.
# 31984.07
Cirvi cirtu ozolā,
Tēvu zemi atstādams:
Ja nevaid, kas piemin,
Lai piemin ozoliņš.
# 31985.00
Es, karā aiziedams,
Krustu cirtu ozolā,
Lai neraud tēvs, māmiņa,
Lai raud krusta ozoliņš.
# 31986.00
Es, karā(i) aiziedams,
Līgavai roku devu;
Man piebira pilna sauja
Viņas gaužu asariņu.
# 31986.01
Es, karā aiziedams,
Līgavai roku devu;
Piebirst man pilna sauja
Līgaviņas asarām.
Sirsniņ mana līgaviņa,
Kur bij man tevi likt?
Līdzi vest nevareju,
Žēl atstāt šāi zemē.
# 31986.02
Es, karā(i) noiedams,
Līgaviņai roku devu;
Man piebira pilna sauja
Līgaviņas asariņu.
# 31987.00
Es, karā aiziedams,
No bērziņa kūju griezu.
Atpakaļ atskatos,
Kas par mani gauži raud.
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Vēl gaužaki līgaviņa.
Tēv' ar māti klusinaju,
Līgaviņas nevareju.
# 31989.00
Es, karā aizjādams,
Pie bērziņa rīksti griezu,
Raud māmiņa, līgaviņa,
Pie bērziņa stāvedam.
Apkārt griezu kumeliņu,
Līgaviņu mierināt.
Neraud' gauži līgaviņa,
Sagaid' mani pārjājot.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņ'. -
Atteceja kumeliņš
Smilšainām kājiņām,
Smilšainām kājiņām,
Asinaiņu deguntiņ'.
# 31990.00
Es, karā aiziedams,
Rīksti dūru pavārtē.
Ja ta auga, ja zaļoja,
Gaidat manis pārejam;
Ja neauga, nezaļoja,
Negaidat pārejam.
# 31990.01
Es, karā noiedams,
Iedēstiju ozoliņu;
Ja tas auga, ja lapoja,
Tad atnākšu atpakaļ.
# 31990.02
Es, karā nuīdams,
Pastatēju ozuļeņu:
Pastatēju ozuļeņu
Zam ustobys durovām.
Verīs, muna ļaudaveņa
Uz tā kupla ozuļeņa:
Ka zaļās, ka lopās,
Gaidi maņa atejut;
Nazaļās, nalopās,
Nagaid' maņa atejut.
# 31990.03
Karā jāju, atgriezos,
Pie vārtiem nūju griezu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vaj zaļos tas celmiņš.
Ja zaļos tas celmiņš,
Gaidi mani pārnākam;
Ja nokalta, ja novīta,
Mūžam acis neredzēs.
# 31990.04
Mans brālitis karāi gāje,
Pārvārtāi nūju grieze.
- Nāc, māsiņa, paskaties,
Kādu koku es nogriezu.
Ja tas zēla, ja lapoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja tas kalta,
Ne mūžam nepārnākšu.
# 31990.05
Uz kariņa aiziedams,
Aizcērt' zaļu ozoliņu.
Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidat mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja nokalta,
Negaidat pārnākam.
# 31990.06
Uz kariņa aiziedams,
No bērziņa rīksti griezu,
No bērziņa rīksti griezu,
Kalniņā iestādiju.
Skaties, mana līgaviņa,
Vaj ta zēla, vaj lapoja.
Ja ta zēla, ja lapoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja ta žuva, ja nokalta,
Ne mūžam nepārnākšu.
# 31990.07
Uz kariņu aizjādams,
Iestādiju ozoliņu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vaj tas auga, vaj zaļoja.
Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja nokalta,
Negaid' mani pārnākam,
Sagaid' manu kumeliņu
Par kalniņu pārtekot.
Ozols vīta, ozols kalta,
Vēl gaidija līgaviņa.
Pārteceja kumeliņis
Smiltainām kājiņām.
Pavaicaja kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur asinis straumēm plūst,
Kur asinis straumēm plūst,
Kur cepures kaudzēm krauj,
No pīķiem mietus dur,
Zobeniem sētas loka,
No plintēm pāļus sit,
No kauliem tiltu taisa.
# 31991.00
Es, karāi aiziedams,
Rīksti griežu smalcitē.
Atpakaļi atskatos,
Vaj pēc manis gauži raud.
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Vēl gaužaki līgaviņ',
Vēl gaužaki līgaviņ',
Atraitnite palikdam'.
# 31991.01
Es, karā aiziedams,
Apagaļas skatijos,
Vaj raud māte, vaj raud māsa,
Vaj raud jauna ļaudavin'.
Raudaj' māte, raudaj' māsa,
Vēl gaužaki ļaudavin',
Vēl gaužaki ļaudavina,
Atraitnite palikdam'.
# 31992.00
Es karā aiziedams,
Rīksti lauzu sētmalā.
Raudaj' divi zeltenites,
To celmiņu lūkodamas:
Jau māsiņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužak;
Māsiņ' raud bāleliņa,
Līgaviņa arajiņa.
# 31993.01
Es, karā aiziedams,
Rīkstit' lauzu sētmalā,
Lai raud mana līgaviņa,
Celmiņā raudzidama.
# 31993.02
Es, karā aiziedams,
Rīkstit' laužu sētmalā,
Lai raud tēvs, māmuliņa,
Celmiņā vērdamies.
# 31994.00
Es, karā aiziedams,
Rīkstit' laužu sētmalē.
Raud māmiņa, līgaviņa,
Celmiņā raudzidamas.
Ej, Laimiņa, klausities,
Kura katra gauži raud.
Māmuliņa gauži raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Vēl gaužaki līgaviņa
Par vaiņaga ņēmumiņu.
# 31994.01
As, karā nuidams,
Reiksteit' laužu sātmalī.
Raud māmeņa, ļaudaveņa,
Tu ēelmeņu daīdama.
Gāja Laima klauseitos,
Kura vairāk gauži raud.
Gon māmeņa gauži raud
Par šyupeļa kārumeņu,
Ļaudaveņa veļ gaužāk
Par vaiņuka nujāmumu.
# 31994.02
Karā gāja muns bāļeņš,
Pi vārteņu reiksti grīza.
Raud mameņa, ļaudaveņa,
Pi tā calmu daīdamas.
Iet Laimeņa klauseitos,
Kura vaira gauži raud.
Jau mameņa gauži raud
Šyupājuma, aukļējuma,
Ļaudaveņa vaļ gaužāk
Par vaiņuka nujāmumu.
# 31995.00
Es, karā aiziedams (noiedams),
Sirdi slēdzu akmenī.
Aust gaismiņa, lec saulite,
Plīst akmens skanedams.
# 31995.01
Jauni puši karā gāja,
Sirdi slēdza akmenī.
Aust dieniņa, lec saulite,
Plīsa pušu akmentiņš.
# 31996.00
Es karā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Ozolam skaida lēca,
Man lec gauža asariņa.
# 31997.00
Es, karā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Še palika tēva zeme,
Še cirits ozolā.
# 31997.01
Es, karā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Kas ņem manu tēva zemi,
Lai ņem cirvi ozolā.
# 31997.02
Es, karā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Sapūst cirvis ozolā,
Sapūst mana tēva zeme.
# 31998.00
Es karā gan aizietu
Par jauno bāleliņ',
Kad tie mani vainadziņi
Kara vidū nespīdetu.
# 31998.01
Es būt' pate karā gājse
Aiz jaunā bāleliņa,
Kaut to manu vilnanišu
Karogā nekāruši.
# 31998.02
Lai man žēl, ka man žēl,
Žēl jaunā bāleliņa!
Es būt' pati karā gājsi
Aiz jaunā bāleliņa,
Kau' to manu vilnanišu
Karogā nekāruši.
# 31999.00
Es lustiga, es vēliga
Karja vīra līgaviņa,
Karja vīrs man uzsedza
Zvaigznitēm villainiti.
To es likšu pūriņē,
Pašē pūra dubenē.
# 32000.00
Es pārjāju akmens tiltu
Ar tērauda kumeliņu;
Priekšā guns, pakaļā,
Vidū mans augumiņš.
