31001 - 31200



3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. ( 27896 - 31036)
3.6. Ūdeņi: upes, ezeri, jūra, kā cilvēka darbības lauks. ( 30682 - 31036)
3.6.3. Dažāda satura dziesmas, kas attiecās uz upi, ezeru, jūru. ( 30948 - 31036)

# 31001.00
Saka upe tecedama:
Mīsimies, Daugaviņa!
Nesamija Daugaviņa,
Upei lieli līkumiņi.

# 31002.00
Sakiet, ļaud's, māmiņai,
Lai man's vaira negaidija:
Daugavmalu staigajot,
Ieslīdeju Daugavā.

# 31003.00
Skatieties jūriņāi,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķieti, putu audi,
Vēja māte audejiņa.

# 31003.01
Iesim, meitas, skatities (raudzities),
Venta auda audekliņu:
Putu nītes, niedru šķiets,
Vilne pati audejiņa.

# 31003.02
Nākat, meitas, lūkotiesi,
Jūra auda vilnanites:
Ņiedru velki, putu audi,
Vētra pati audinaja.

# 31003.03
Nākat, meitas, skatities,
Jūra auda audekliņu:
Putu nītes, niedru šķieti,
Banga pate audejiņa.

# 31004.00
Slīka viena oša laiva,
Slīka simtu zeltenišu;
Sit, vilniti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu.

# 31005.00
Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurvim,
Ne tur var laivu laist,
Ne kumeļus dzirdināt.

# 31006.00
Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurēm,
Nedrīksteju pāri jāt,
Baidās manis kumeliņš.
-Jāj, bāliņ, droši pāri,
Neslīks tavis kumeliņš,
Apakšā baltas smiltis,
Virsū skaidris ūdentiņš.

# 31006.01
Strauja strauja upe tak
Par bāļeņu teirumeņu,
Nadreistēju pāri brist,
Deidās muns kumēļeņš.
-Jāj, bāļeņ, druši pāri,
Nasļeiks tovys kumēļeņš:
Apakšā bollta smiļkts,
Vērsum teirs yudisņeņš.
Zubyns grize teiru smilkti,
Yudiņs mozgoj' kumēļeņu.

# 31007.00
Straujupite tecedama
Līdza mani aicinaja.
Teci vien, straujupite,
Nelaiž manis tēvs, māmiņa.

# 31007.01
Strauji olu upe teki,
Mani līdza aicinaja;
Tec, upite, viena pati,
Nelaiž mani tēvs, māmiņa.

# 31008.00
Straujupite tecedama
Mani līdzi aicinaja.
Teci pate, straujupite,
Tev ir daudz līkumiņu.

# 31008.01
Upit', strauji tecedama,
Mani līdzi aicinaja.
Upit' tek līku loku,
Vaj es līdzi aiztecešu?

# 31009.00
Straujupite tecedama
Mani līdza aicinaja.
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa.

# 31009.01
Līčupite tecedama
Mani līdzi aicinaja.
Teci pate, līčupite,
Es tev līdzi netecešu.

# 31009.02
Tek upite tecedama,
Gribej' mani līdza jemt.
Vaj tev nav sīku olu
Bez ta mana augumiņa?

# 31009.03
Ūdens māte, ūdens māte,
Kas tev darba ar manim?
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa.

# 31010.00
Straujupite tecedama
Mani līdzi aicinaja.
Tec, upite, viena pate,
Mani raud māmuliņa.

# 31011.00
Sudrabiņa upe tek
Zeltitiem borbuļiem.
Sudrabs teki tekamaji,
Zelts pa virsu līgojās.

# 31012.00
Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs grima dibenā,
Zelts pa virsu lidinaja.

# 31012.01
Es izbridu zelta upi
Ar sudraba kurpitēm;
Sudrabs gāja pa apakšu,
Zelts pa virsu vizinaja.

# 31012.02
Sudrabiņa jūru bridu,
Zelta korpes kājiņāi.
Visi ļaudis tā sacija,
Ka nogrimšu dubenāi.
Ar Dieviņu es pārbridu,
Zelts pa viersu lidojās.

# 31012.03
Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs tek tekamo,
Zelts pa virsu lidinaja.

# 31012.04
Sidrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Tralala, tralala,
Zelta kurpes kājiņā.
Sidrabs tecej' tekamāi,
Zelts pa virsu lidinaj'
Tralalla, etc.
Tu, māsiņa, muižas meita,
Tu staigaji raudadam'.
Tralalla, etc.

# 31012.05
Sudrabota upe tek
Gar brāliša namdorim.
Tur es pāri pārteceju
Zeltitām korpitēm.
Sudrabs grima dubenā,
Sudrabs pa virsu lidinaja.

# 31012.06
Sudrabota upe tek
Caur zaļaju priedulaju;
Sudrabs tek tekumā,
Zelts pa virsu vizenaja (lidenaja).

# 31013.00
Sidrabota upe tek
Garam manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņa nomazgaju.

# 31014.00
Sudrabiņa upe tek
Caur zaļo priedulaju;
Vēl būt' zelta tecejuse,
Kaut skujiņas nebirušas.

# 31014.01
Sudrabiņa upe tek
Caur zaļaju eglieniņu;
Es būt smēlis sudrabiņu,
Skujas bira, nevareju.

# 31014.02
Sudrabiņa upe tek
Caur sīkām prieditēm;
Es sasmeltu sudrabiņu,
Kaut skujiņas nebirušas.

# 31014.03
Sudrabota upe tek
Caur zaļām priedalām;
Būt' skujiņas nebirušas,
Tīru zeltu vizinatu.

# 31014.04
Sudrabota upe tek
Caur sīko prieduliņu;
Būt' skujiņas nebirušas,
Zelts pa virsu līgotos.

# 31015.00
Zvejnieciņi bāleliņi,
Jīriet mani pār upiti!
Vienam dožu zīžu kreklu,
Otram zīžu nāzdodziņu,
Trešajam, jaunakam,
Izrakstitu karodziņu.

# 31016.00
Tālu, tālu es redzeju
Ezeriņu līgojot.
Kabru man nolīgot
Ezeriņa maliņā!

# 31017.00
Teci, teci, Daugaviņa,
Sijadama, niekadama;
Teci, zeltu sijadama,
Sudrabiņu niekadama.

# 31017.01
Tec, saulite, vakarā,
Sijadama, niekadama,
Tīru zeltu sijadama,
Sudrabiņu niekadama.

# 31017.02
Teci, teci, līčupite,
Sijadama, rotadama;
Sijadama zeltu nes,
Rotadama sidrabiņu.

# 31017.03
Teci, teci, straujupete,
Nikādama, sejādama;
Nikādama zaltu bēre,
Sejādama sudabreņu.

# 31018.00
Teci, teci, dūņupite,
Tevī roku nemazgašu;
Priekšā nāca zvirgzdupite,
Tāi rociņas nomazgašu.

# 31018.01
Es rociņas nemazgaju
Dūņojā upitē;
Priekšā nāks zvirgzdupite,
Tur mutiti nomazgašu.

# 31018.02
Tec, upite, gana strauja,
Tevī roku nemazgašu;
Man pašai ziedupite,
Kur rociņas nomazgāt.

# 31019.00
Tec, upite, tecedama,
Kur tu tāļu aiztecesi?
Tu uz jūru aiztecesi,
Manis vairs neredzesi.

# 31020.00
Tec, upite, upitē,
Steidzies ātri jūriņā;
Jūriņā dziļš ūdens,
Tur tev viegli nolīgot.

# 31021.00
Tik upē nenoslīka
Mans ražanis augumiņš,
Kaut Dēklite nemetusi
Žuburaiņu žagariņu.

# 31022.00
Trīs upites strauji tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Tāi trešā upitē
Jaunā mārša mazgajās.

# 31022.01
Avotiņa lejiņāje
Trīs avoti rindiņā.
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumeliņi,
Tāi trešāje avotāje
Velē baltas veletajas.

# 31023.00
Upe tek dimdedama,
Daugaviņa skanedama;
Upe kārklu pieaugusi (pieauguse)
Daugaviņa ozoliņu.

# 31023.01
Jūra tek dimdedama,
Daugaviņa skanedama;
Jūra kārklu pieaugusi (pieauguse),
Daugaviņa ozoliņu.

# 31023.02
LĪku loku upe tek,
Garu zaru Daugaviņa;
Upe kārklu pieaugusi,
Daugaviņa ozoliņu.

# 31024.00
Upe tek cīkstedama,
Daugaviņa skanedama:
Upitē kārkli cīkst,
Daugavā sudrabiņš.

# 31024.01
Iesim, meitas, raudzities,
Kā ražen' upe tek.
Upe tek čīkstedama,
Daugava skanedama:
Upē čīkst kārkaliņ',
Daugavē sudrabiņš.

# 31024.02
Venta tek čakstedama,
Daugaviņa vizedama:
Venta pilla smalku kārklu,
Daugaviņa sudrabiņa.

# 31025.00
Upe tek skanedama
Sīkajām podziņām.
Sit', bāliņi, atnesiet
Jaunajām māsiņām.

# 31025.01
Sudrabiņa upe tek
Zaļajām zīlitēm;
Teciet, brāļi, salasiet
Mazajām māsiņām.

# 31026.00
Upe, upe, Daugaviņa
Māsiņai celiņā,
Rauda pati, zviedz kumeļš,
Maliņā stāvedams.

# 31027.00
Upe, upe, meita, meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita zīļu vainadziņu.

# 31028.00
Uz Ventiņu laba dzīve,
Tur migliņa ilgi stāv:
Var miedziņu izgulēt,
Var darbiņu padarit.

# 31029.00
Vaj tie mūsu Gaujas līči
Visi lieti nedereja?
Pati Gauja zeltu nesa,
Gaujas līči sidrabiņu.

# 31030.00
Vaj upite vien tek strauji?
Strauji tek Daugaviņa,
Strauji tek Daugaviņa
Gar ozolu līcišiem.

# 31031.00
Ventenieku meitiņām
Nevajaga kumeliņa:
Sasēdušas laiviņā,
Ar straumiti vizinaja.

# 31031.01
Dažu dien' Daugaviets
Kumeliņu nebaroja;
Iesēdies laiviņa,
Pa līčiem darinaja.

# 31031.02
Ezermalas meitiņām
Kumeliņa nevajaga:
Iesēdās laiviņā,
Vilnis laivu vizinaja.

# 31031.03
Jūrmalnieku meitiņām
Nevajaga kumeliņu:
Iesēdušas laiviņāi,
Brauc ar straumi vizedamas.

# 31031.04
Kas kaiš upes meitiņām,
Nevajaga kumeliņa:
Iesēdušas laiviņā,
Iet par upi dziedadamas.

# 31031.05
Ventenieka meitiņai
Nevajaga kumeliņa:
Iesēdās laiviņā,
Lai straumite vizina.

# 31032.00
Vij, Dieviņ, zelta viju
Visgaram jūras malu,
Lai nenāca salta salna
Šāi zemē ziedu traukt.

# 31032.01
Sidrabiņa viju viju
Visgaram jūras malu,
Lai nenāca mīļa Māra
Vidzemē ziedu traukt.

# 31033.00
Visas upes klusu tek,
Gauja klusu neteceja:
Gauja tek skanedama,
Sidrabiņu sijadama.

# 31033.01
Visas upes klusam tek,
Ivaisite (Aivieksta) skanedama.
Ko tai bija neskanēt,
Pilna sīka sudrabiņa.

# 31034.00
Visas upes klusu tek,
Strautiņš tek čurkstedams;
Visas upes zeltu nesa,
Strautiņš nesa sudrabiņu.

# 31034.01
Visas upes klusu tek,
Mūs' upite šķindedama;
Citas upes gružus nesa,
Mūs' upiņa sudrabiņu.

# 31035.00
Cikai mans augumiņš
Jūriņāi nepalika:
Cēlās jūras gaigaliņi,
Satrūkāsi kumeliņš.

# 31036.00
Citu vietu Daugaviņa
Ir salusi, nesalusi.
Kuru vietu nesalusi,
Tur zied zelta pureniņi.

4. Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras. ( 31037 - 31902)
4.1. Saimnieks, saime, kalpi. ( 31037 - 31148)

# 31037.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kalpam grūta dzīvošana!
Lai ēšana, kur ēšana,
Kur ta sola gulēšana!

# 31037.01
Oi, Dieviņ', Dievam žāl,
Kollpam slykta dzīvōšana!
Lei ešana, kō ešana,
Kur tij sōla guilešana.

# 31037.02
Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt' bij kalpa bērniņam;
Lai ēšana, kur ēšana,
Kur ta sola gulešana!

# 31037.03
Saimeniece, saimeniece,
Puišiem vārga dzīvošana;
Lai ēšana, ko ēšana,
Cieta beņķa gulešana.

# 31038.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nu es tapu saimeniece,
Nu es savu līku pirkstu
Apkārt ķērnu sitinašu.

# 31038.01
Ai, Laimiņa, kad es būšu
Saimenieka līgaviņa,
Kad es savu līku pirkstu
Ap ķērniti tecinašu?

# 31038.02
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kad es būšu saimenica,
Kad es savu līku pirkstu
Ap ķērniti ritinašu?

# 31038.03
Ai, Dieviņ, ai, Laimite,
Kad es būšu saimenica,
Tad es savu līku pirkstu
Ap ķērniti ritinašu.

# 31038.04
Es augdama Dievu lūdzu,
Ka es tiktu saimeniece,
Es to savu līku pirkstu
Ap ķērniti ritinatu.

# 31038.05
Nu es zinu, nu es būšu
Nāburg' māju saimeniece,
Nu varešu līku pirkstu
Ap ķērniti ripināt.

# 31038.06
Simtu gadus es dzīvošu,
Tad es būšu saimeniece;
Tad es savu līku pirkstu
Ap ķērniti ritinašu.

# 31039.00
Vai, Dieviņ, gauži raud
Tēva dēla līgaviņa;
Es bij kalpa līgaviņa,
Es tik gauži neraudaju.

# 31040.00
Ai, lūdzama saiminiece,
Paļauj man kasities;
Pavasar atstādama,
Es nedeļu uzdzīvošu.

# 31041.00
Ai, māmiņ, ai, māmiņ,
Man saimite nedzīvoja.
- Dod, meitiņ, mīļus vārdus,
Vāri agri azaidiņu (brokastiņu).

# 31042.00
Ai, sunit ķiparit,
Nerej mani kalpa vīru;
Kad es būšu saimenieks,
Došu maizes gabaliņu.

# 31043.00
Ai, tēviņ, ai, tēviņ,
Kalpi vīla kumeliņu:
Sakās vērt staļļa durvis,-
Ielīž salmu gubenī.

# 31044.00
Ak tu traka saimeniece,
Suni raida lūkus plēst!
Suns iegāja liepenē,
Asti vien kustinaja.

# 31045.00
Apsaskaita saimeniece,
Piesajoza pavārnicu.
Kas no tava skaistumiņa,-
Cūka ceļa nepagrieza.

# 31046.00
Auša, auša saiminieks,
Vasar dzina ledus lauztu,
Vasar dzina ledus lauztu,
Ziemu dzina sienu pļaut.

# 31047.00
Daža laba saimeniece
Kā vistiņa nosutuse,
Darba kules lāpidama,
Darbeniekus vadidama.

# 31048.00
Daža laba saimeniece
Saujā slauka asariņas;
Daža laba kalpa sieva
Saujā naudu žvadzinaja.

# 31048.01
Tēva dēla līgaviņa
Cimdā slauka asariņas;
Es bij' viena kalpa sieva,
Cimdā naudu zvadzinaju.

# 31049.00
Diezgan darba, diezgan maizes
Šitam lauku saimniekam:
Cūka ara, gail's eceja,
Zaķits sēja tīrumā.

# 31050.00
Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs valdinieks:
Runcis valda žurkas, peles,
Saiminieks saiminieci.

# 31050.01
Labi, labi Dieviņš dara,
Katram savs rājejiņš:
Ince kaķe peles rāja,
Saiminiece jaunas meitas.

# 31051.00
Dīda, dīda, kas man dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieka kāpostiņi.

# 31052.00
Diža gara saimeniece
Nemāceja galdu klāt;
Gan māceja meitas rāt,
Maizi slēgt kambarā.

# 31053.00
Dod, Dieviņ, man saimiti,
Es māceju maldināt:
Atnākdama palīdzeju,
Aiziedama pamāciju.

# 31054.00
Dukam (saimn. v.) puiši, Dukam meitas,
Es Dukam saimeniece,
Griežu maizi, griežu sieru
Pa lielam kampalam.

# 31055.00
Es bij' liela saiminiece,
Es māceju ēst taisit,
Es māceju ēst taisit
No tiem lagzdu pumpuriem.

# 31056.00
Es būt' Dievu vēlejuse,
Kad es būtu saimeniece,
Es mācetu kalpa sievas
Uz lapiņas riņķē griezt.

# 31057.00
Es but' laba saiminiece,
Būt' man kalpi pastāvejši;
Piecas dienas nedeļā
Treji kalpi mijami.

# 31058.00
Es būt' laba saiminiece,
Kad man tāda saime būtu,
Kas neēstu, kas nedzertu,
Kas miedziņu neguletu.

# 31059.00
Es būt' laba saimenieca,
Kaut man tāda saime bijse,
Kas ar savu maizi nāca,
Ar savām drēbitēm.

# 31059.01
Es būt' laba saiminiece,
Kaut man laba saime būtu,
Kas ar ēstu savu maizi,
Savu drānu ģērbusies.

# 31059.02
Es būt' laba saimeniece,
Kaut saimite man dzīvojsi
Savu zāli, putraimiem,
Ar savām drēbitēm.

# 31060.00
Es būt' laba saimenica,
Kaut skaidās nem..zuse;
Kamēr skaidas izkalteju,
Paliek putra nevārita.

# 31060.01
Es būt' laba saiminiece,
Būt' skaidās nem..zuse;
Kamēr skaidas izkalteju,
Tikmēr puiši badu mira.

# 31060.02
Es būt' laba saimeniece,
Kaut skaidās nem..zuse;
Kamēr skaidas izkalteju,
Tamēr saule vakarā.

# 31061.00
Es izcepu baltu maizi,
Pillu krāsni kalečiņas;
Piestilpaju kalpam kuli,-
Iet pa ceļu svilpodams.

# 31062.00
Es nabaga bērniņš biju,
Nu bagata kalponite;
Dievs līdzeja izpelnit
No bajara sudrabiņu.

# 31063.00
Gan pazinu to sētiņu,
Kur sirdiga saiminiece:
Sētmališi noauguši
Asajiem dadzišiem.

# 31063.01
Var pazīt to sētiņu,
Kur ir bārga saimeniece:
Sētmališi apauguši
Smalkajām nātriņām.

# 31064.00
Grib kalpiņš labu svārku,
Grib i jaunas cepurites;
Saimenieka zirgu stallis
Vakareju slēgumiņu.

# 31065.00
Griķu maize, kviešu maize,
Ta meitiņu vīlejiņa;
Rudzu maize, miežu maize,
Ta saimites barotaja.

# 31066.00
Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padariti:
Cūka raka rācentiņus,
Kaza ņēma kāpostiņus.

# 31067.00
I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrejiņa;
I saimite nedzīvoja,
Kad nav laba saimeniece.

# 31067.01
I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrejiņa;
I dzīvite nesaveica,
Kad nav labas saimenieces.

# 31067.02
I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrejiņa;
I saimite nedzīvoja,
Kad nav labas saimenieces.

# 31067.03
I gunteņa nasadaga,
Nava loba keurējeņa;
I saimeite nadzeivava,
Nava loba saiminika.

# 31067.04
Ne guntiņa nesadega,
Nava laba kūrejiņa;
Ne saimite nesabīda,
Nava laba rājejiņa.

# 31067.05
Ne guntiņa nesadega,
Nava labas kūrejiņas;
Ne saimite nedzīvoja,
Nava labas saimenicas.

# 31067.06
Tur uguns nekūrās,
Kur nav lāga kūrejiņa;
Tur saimite nedzīvo,
Kur nav lāga saimenieka.

# 31068.00
I kalpiņš svārku prasa
No smalkās vadmaliņas.
Vaj, kalpiņ, pataisiji
Braucamās ragaviņas?

# 31068.01
I kalpiņš ūzu prasa
No dārgās vadmaliņas.
Vaj, kalpiņi, iegādasi,
Kad taisiji ragaviņas?

# 31068.02
Kalpiņš man svārkus prasa
No dārgās vadmaliņas.
Es kalpiņu pavaicaju:
Cik ragavu pataisija?

# 31069.00
Ka tu raudi, kas tev kaiš,
Saimenieka līgaviņa?
Es raudaju, man kaiteja,
Es bij' kalpa līgaviņa.

# 31070.00
Kāpusteņi kaēeņeņi,
Kodeļ ļeli naaugāt?
Kallpeņš n'eda bizys putrys
Kāpusteņu grybādams.

# 31071.00
Kāpostiņi kaceniņi
Kalpa vīra baribiņa;
Balta maize, pīradziņi
Saiminieka dēliņam.

# 31071.01
Knipu knapu kāpostiņi
Kalpa vīra baribiņa;
Balti zirņi, cūkas gaļa,
Tie saimnieka baribiņa.

# 31072.00
Kāpostiņi kaceniņi
Kalpa vīra baribiņa.
- Ēd tu pate, saimeniece,
Kubulā guledama!

# 31072.01
Kāpōestiņi kecēniņi
Kollpa vira baerībiņa.
- Lei ād paeta saimenica,
Kubulā gulādama.

# 31072.02
Kāpusteņi ķeēeņeņi,
Tej bej kollpa bareibeņa.
- Ad tu poša, saimiņeica,
Kubulā gulādama.

# 31073.00
Kolpa puiša kumeliņš
Dzeltainām krēpitēm.
Tas gan stalti piederetu
Saiminieka dēliņam.

# 31073.01
Bandenieka dēliņam
Stallī bērs kumeliņš;
Tas gan labi pieklātos
Saimenieka dēliņam.

# 31073.02
Pakalnišu arajam
Dancā bēri kumeliņi;
Man būt' tādi piederejši,
Gobu zemes arajam.

# 31074.00
Kalpa vīra cepurei
Pieci puški pakaļā;
Saimenieka staļļa durvis
Vakareju vērumiņu.

# 31075.00
Kalpiem gāju, vergiem gāju,
Uzsametu dzedziedā.
Kad man Dievs palīdzeja,
Es otram maizi devu.

# 31075.01
Gāju kalpu, gāju vārgu,
Nosamešu dzedziedā.
Palīdz man tu, Dieviņ,
Dzedziedā dzīvojot!

# 31076.00
Kalpiem gāju, vārgiem gāju,
Uzsamešu vecainē.
Nu pašam labajam
Ne galviņas neatgriežu.

# 31077.00
Kalpi mani, kalponites
Mīļi guļ lāviņā;
Mani bēri kumeliņi
Tukšu sili grabinaja.

# 31078.00
Kalpiņš pelna pieci pūri,
Ēd kalpone dziedadama;
Saimnieks pelna simtu pūru,
Ēd saimniece raudadama.

# 31079.00
Kalp' iedami i saauga
Mani balti bāleliņi.
Kas škit', vīriņ' i būšot,
Labu zirdziņ' i jāšot?

# 31080.00
Kalpu sieva ogas ēda,
Bucenēi sēdedama;
Žēli raud saimeniece,
Apakšāi tupedama.

# 31081.00
Kam, kalpiņi, sievu ņemi,
Tev nev nama, istabiņas;
Tavu namu, istabiņu
Vējš mežā vēcinaja.

# 31082.00
Kas kait kalpa līgavai,
Staigā gurnus grozidama;
Saimenieka līgaviņa
Raud, kulites lāpidama.

# 31082.01
Kas kait kalpa līgavai,
Cimdā naudu žvadzinaja;
Saiminiece nabadzite
Kulit' lāpa raudadama.

# 31082.02
Bandenieka līgaviņa
Saujā naudu žvadzinaja;
Saimeniece nabadzite
Kulit' lāpa raudadama.

# 31083.00
Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagata saimenieka?
Bieza putra vēderā,
Balta šūba mugurā.

# 31083.01
Kas man trūka nedzīvot
Pie bagata tēva dēla:
Pilns vēderis biezas putras,
Kāšiem griezta linu šūba.

# 31084.00
Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagata saimenieka:
Klētī kokles, namā bungas,
Istabā pijolites.

# 31085.00
Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagata saiminieka:
Pats saimnieks gaļu ēda,
Man dev' kaulus skrubināt.

# 31085.01
Kas kaiteja man dzīvot
Pie bagata saimenieka:
Saimnieks ēda auna gaļu,
Es tos nagus lupinaju.

# 31085.02
Pieci gadi nodzīvoju
Pie bagata saimenieka;
Saimnieks ēda cūkas gaļu,
Es kauliņus skrubinaju.

# 31085.03
Vienu gadu es dzīvoju
Pie bagata saimeniek'.
Saimnieks ēda auna gaļu,
Man dev' ragus krubināt.

# 31086.00
Kas kait man nedzīvot
Pie bagata saiminieka:
Rītā rutki, vakarā,
Pusdienā rudzu putra.

# 31087.00
Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagata saimenieka:
Taukiem vāra rudzu putru,
Kāšiem grieza linu kreklus.

# 31087.01
Kas kait man nedzīvāt
Pie bagata saimenieka:
Ik rītiņa sviesta maize,
Līdz zemiti linu kreklis.

# 31087.02
Kas man kaiš nedzīvot
Pie bagata saimenieka:
Ik svētdienas bieza putra,
Kāšiem grīzti linu krekli.

# 31087.03
Kas man kaiti nedzīvot
Pie bagata saimenieka:
Zirņu putra, kuiļa gaļa,
Kāšiem griezti linu krekli.

# 31088.00
Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagata saiminieka:
Tāšu bikses, kriju krekli,
Driķu salmu cepurite.

# 31089.00
Kas man kait nedzīvot
Pie bagata saimenieka:
Bieza putra, tauka gaļa,
Ta man' vieglu vieglinaja.

# 31090.00
Kas man kait nedzīvot
Pie bagata saiminiek':
Stikla logi, vara vārti,
Paši tek' neveram'.

# 31091.00
Kas man tika dzīvojot
Pie nabaga saiminieka?
Melna maize melna putra,
Nobariņas kamzoliši.

# 31092.00
Kas man vainas nedzīvot
Pie bagata saiminieka?
Balta putra, tīra maize,
Rigā pirkti kamzoliši.

# 31093.00
Kas man vainas nedzīvot
Pie bagata saimenieka?
Kancits sakā, vērdiņš makā,
Skāba dzira druvnesī.

# 31094.00
Kas tur brauc? zeme rīb.
Atbrauc kalpa līgaviņa,
Atbrauc kalpa līgaviņa
Ar deviņi kumeliņi.

# 31095.00
Ko līdz man brūna gulta,
Ko dzīparu gultas deķis,
Ik vakara kalpiņš nāca,
Āvies kārkla vīzitēs.

# 31095.01
Ko līdz man brūna gulta,
Ko tie linu paladziņi,
Ik vakarus kalpiņš nāca
Pakuliņu biksitēm.

# 31096.00
Kur tie nikni suņi rēja,
Tur bagats saimenieks;
Kur tie melli dūmi kūp,
Tur verd gaļa kāpostos.

# 31097.00
Kur tie suņi rupi rēja,
Tur bagati saimenieki;
Kur tie kvekši kvekšinaja,
Tur maizites pamazām.

# 31098.00
Ļaudis mani nezinaja,
Ka es biju saiminiece;
Situ plaukstu pie vēdera,
Lai skan manas atslēdzinas.

# 31099.00
Maza maza saimeniece,
Jauka jauka valodiņa;
Pie tās jaukas valodiņas
Trīs kalpones gadiņā.

# 31100.00
Mūs' lielā saimeniece
Kā lielā lāca māte,
Rītā agri celdamās,
Dūri sita stenderē.

# 31101.00
Ne kaķam tur laipot,
Kur laipoja sarmulits;
Ne kalpam tur sēdēt,
Kur sēdeja saimenieks.

# 31101.01
Grib kaķite tur laipot,
Kur laipo sērmanitis;
Grib kalpiņš tur sēdēt,
Kur sēdeja saimenieks.

# 31101.02
Na kačam tī staigāt,
Kur staigā vāvereite;
Na kollpam tī staigāt,
Kur staigā saiminiks.

# 31101.03
Vaj pelite tur teceja,
Kur teceja sermulits?
Vaj kalpiņš tur sēdeja,
Kur sēdeja saiminieks?

# 31102.00
No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņāi,
Nāk asaras slaucidama.

# 31103.00
Palīdz, Dievs, kalpiņam,
Kalpiņš kala makšķeriti,
Ka vareja makšķerēt
Visus purvus, ezeriņus.

# 31104.00
Pie ciniša es piedzimu,
Kalp' iedamis es uzaugu;
Dieviņš man mantu deva,
Dodat, kungi, novadiņu.

# 31105.00
Puikas, mani puiseniņi,
Es pats puiku saimenieks.
Ikkatram puisenam
Pa siekam linu sēju,
Lai tie mīsta, lai pārdod,
Lai pirk caunu cepurites.

# 31106.00
Puikas, mani puiseniņi,
Es puikām saimenieks.
Es saviem puiseniem
Pa pūram auzu sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baroja kumeliņus.

# 31106.01
Puiši, mani jaunpuišeļi,
Es puišeļu saiminiece.
Es saviem puišeļiem
Pa pūram auzas sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baroja kumelinus,
Lai baroja kumelinus,
Lai jāj sievas lūkoties.

# 31107.00
Puišiem pirku caunenites,
Pats nesaju jēreniti;
Vēl tie puiši zobus grieza
Uz to manu jēreniti.

# 31107.01
Kalpi sēd caunenēs,
Saimenieks jērenē;
Vēl kalpiņi zobus grieza
Uz to pašu jēreniti.

# 31107.02
Saimniekam jērenite,
Kalpam čauna cepurite;
Vēl kalpiņš zobus grieza
Uz saimnieka jēreniti.

# 31108.00
Puiši, mani puiseniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu
Ar siekiem mēridama.

# 31109.00
Puiši, mani puiseniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu,
Pirku cauņa cepurites.

# 31110.00
Runajat, saimenieki,
No kalpim, kalponem,
Daudz solat, maģ dodat,
Sakat slinki dzievajot.

# 31111.00
Saiminiek, saiminiek,
Kalpi vīle kumeliņus:
Es atradu staļļa durvis
Vakareju slēgumiņ'.

# 31111.01
Vai, jūs kungi, vai, jūs kungi,
Puiši vīle kumeliņ':
Tapat stāvej' staļļa duris
Vakareju slēdzumiņ'.

# 31112.00
Saimenieki, saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Pavēruši staļļa durvis,
Saka auzas iebēruši.

# 31112.01
Saiminiek, saiminiek,
Puiši zirgu vīlejiņi:
Pavēruši staļļa durvis,
Paši lien istabā.

# 31113.00
Saimenieki, saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Sakās auzu iebēruši,
Ieber auzu pelaviņas.

# 31114.00
Saimeniek, saimeniek,
Puiši vīla kumeliņus:
Aizmetuši rudzu salmus,
Paši rikšus istabā.

# 31115.00
Saimenieki, saimenieki,
Cita kalpa meklejiet;
Piekusušas abas rokas,
Rudzu putru plītejot.

# 31116.00
Saimniekam maizes žēl,
Man bij savas varas žēl;
Maizit' auga tīrumā,
Kur varite man uzauga?

# 31116.01
Saiminieki maizes raud,
Es raudaju sav' varites;
Maize auga tīrumā,
Man varite nepieauga.

# 31117.00
Saimniekam piecas meitas,
Visas piecas medinieces:
Izmedijšas kreima ķērnu,
Tad tik iet govu slaukt.

# 31118.00
Saimnieks mani mežā dzina
Ar āžiem žagaros;
Ja tos āžus vilks apēd,
Manas vainas nesakat.

# 31119.00
Saimnieks staigā raudadams;
Biksas vien raustidams;
Es dziedaju kā putniņš,
Knipes vien mētadams.

# 31120.00
Saiminiece bēdajās,
Nav rītā malejiņas.
Sniedz rociņu pār istabu,
Būs rītā malejiņa.

# 31121.00
Saimineica Divu lyudze,
Elnī kājis pakāruse:
Atlaid, Divs, munus grākus,
Vaira saimes nakriudešu.

# 31122.00
Saimeniece Dievu lūdza,
Es pielūdzu saimenieci;
Saimeniece man ienesa
Putojošu alutiņu.

# 31122.01
Saiminieks Dieva lūdza,
Es pielūdzu saiminieka;
Saiminieks man pacēla
Miglaino biķeriti.

# 31123.00
Saiminiece jērenite
Staigā galvu nodūrus';
Kalpa vīra ļaudavina
Saujā naudu žvadzinaja.

# 31124.00
Saimeniece jērenica
Staigā galvu nodūruse;
Redz, kur skaista kalpa sieva,
Staigā rokas mētadama.

# 31125.00
Saimenica kaķi kūla,
Aiz astites turedama:
Tas apgāza krējum' ķērni,
Ciema kaķus mielodams.

# 31126.00
Saimeniece kaķi kūla,
Aiz astites turedama.
Kam, kaķiti, tu apēdi
Saimenieces kāpostiņus?

# 31127.00
Saimeniece runci (kaķi) kūla,
Aiz astites turedama.
Pate pienu izēduse,
Runča (Kaķa) vainu nosacija.

# 31127.01
Saimeniece runci kūla,
Aiz astites turedama.
Ak tu liela grēciniece,
Ko tas runcis ļauna dara?
Pate pienu izēduse,
Runča vainu noteikuse.

# 31127.02
Saimeniece runci kūla,
Ko tas runcis vainigs bij?
Pate kreimu izēduse,
Runča vainu nosacija.

# 31127.03
Saimiņeica runci keule,
Regžiņēs ibāzuse.
Poša pinu apāduse,
Soka, runči izgāzuši.

# 31127.04
Viņu māte kaķi kūla,
Kādu vainu kaķis dara?
"Pienu laka, pienu laka"!
Pate pienu izdzēruse,
Pate pienu izdzēruse,
Kaķa vainu nosacija.

# 31128.00
Saimeniece man tītija,
Ka es vīra nedabušu;
Man' aizveda pa novadu
Saimenieka dēliņam.

# 31129.00
Saimeniece, saimeniece,
Jauna kalpa nedabusi!
Es niesmu vakar ēdis,
Ne šodieni launagā.

# 31130.00
Savas laimes es nedzinu
Pret vilniti ezerā,
Savā dzīvitē nelaižu
Kalpu vaļu, kalponišu.

# 31131.00
Sirmi seri, baltas kājas
Kalpa vīra kumeļam.
Redz, kur daiļi pievedās
Tēvu dēlu pulciņā.

# 31132.00
Slaucu priedi, slaucu egli,
Kalpam putru vāridama;
Cirpu rudu akmentiņu,
Kalpam svārkus šūdinaju.

# 31133.00
Spoži spīd uguntiņš
Bārga tēva istabā;
Tas skaitija kalpa soļus,
Kalpa gaužas asariņas.

# 31134.00
Suņi mani, suņi mani,
Es suņiem saiminice;
Sunišam maizes devu
Pa lielam gabalam.

# 31135.00
Sunišam maizi devu,
Ne tām kalpu sieviņām:
Sunits man sētu sarga,
Kalpa sieva dangu b..zd.

# 31136.00
Tam pašam kalpu iet,
Kas man' kalpu aicinaja!
Ni mans tēvs kalpu gāja,
Ni māmiņa kalponē.

# 31137.00
Tēvu dēli kalpos gāja,
Bagatibas gribedami.
Ne redziet, tēvu dēli,
Kāda kalpa bagatiba.

# 31138.00
Teci viegli, saiminiece,
Ar basām kājiņām:
Sviestu, kreimu paēduse,
Tu var' viegli patecēt.

# 31139.00
Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petaki nopelniju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par otraju līgaviņ',
Par to trešu petaciņu
Oša laivu kaldinaju.

# 31140.00
Uguntiņis, atslēdziņa,
Abi labi glabajami:
Uguntiņu vējš raustija,
Saime zaga atslēdziņu.

# 31141.00
Vāja, vāja ta sētiņa,
Jo vājaks saiminieks.
Dieviņš ēda launadziņu
Vājajā sētiņā.

# 31142.00
Vaj ta ari Laime bija,
Kas kalpam mūžu lēma?
Slikta maize, slikta drēbe,
Pie durim guļas vieta.

# 31143.00
Vaj tadēļ pura zāle,
Ka aug pura maliņā?
Vai tadēļ kalpa puisis,
Ka kalpoja tēv' mājā.

# 31144.00
Vaj tie vien tēva dēli,
Kas jāj bērus kumeliņus?
Kalpa puiši, bandinieki
Ar' jāj bērus kumeliņus.

# 31145.00
Vaj tu zini, saimeniece,
Ko ta tava saime dara?
Cūk' ar vepri kaudzi met
Viņā lauka galiņā.

# 31146.00
Vilcinam še dzīgot,
Ne labam kalpinam!
Ne saimniec' vietu taisa,
Ne klāj jaunu paladzin'.

# 31146.01
Sunišam še dzīvot,
Ne labam puisišam:
Ne saimniece guļu taisa,
Ne klāj baltu paladziņu,
Ne klāj baltu paladziņu,
Ne dod meitu klāt gulēt.

# 31146.02
Vilkam, lāčam te dzīvite,
Ne labam cilvekam:
Ne tais' vietas saimeniece,
Ne dod meitas klāt gulēt.

# 31146.03
Vilciņam še gulēte,
Ne labam puisenam:
Ne še baltis paladziņis,
Ne še meita klāt gulēt.

# 31146.04
Vilciņam še dzīvot,
Ne labam kalpiņam:
Ne saimniece gultu taisa,
Ne dod meitu klāt gulēt.
Tur es iešu, tur dzīvošu,
Kur saimniece gultu taisa,
Kur saimniece gultu taisa,
Kur dod meitu klāt gulēt.

# 31147.00
Visi trauki nomazgati,
Dižā krūza nemazgata;
Visa saime paēduse,
Saiminiece neēduse.

# 31148.00
Ceļam turu labu zirgu,
Sētā labu saimenieci;
Nej piekusa ceļā zirgs,
Nej sētā saimeniece.

4.2. Kaimiņš. ( 31149 - 31159)

# 31149.00
Ai, kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Tava cūka, mana kaza,
Tās sacēla ienaidiņu.

# 31149.01
Ai, ciemini, ai, kaimini,
Mēs duj' mīļi dzievatum;
Tava cūka, mana kaza
Mūs duj' veda ienaidāi.

# 31149.02
Mēs būt' paši nāburdziņi
Gana mīļi dzīvojuši,
Sirma cūka, kaz' ragaina,
Tās to naidu padarija.

# 31149.03
Mēs būt' paši nāburdziņi
Mutitēmi devušies,
Tava cūka, mana kaza,
Tie ienaida cēlajiņi:
Cūka sētu cauri līda,
Kaza sētu pāri lēca.

# 31149.04
Cūka, cūka, kaza, kaza
Ienaidiņa cēlejiņas;
Mēs būt' paši nāburdziņi
Mutitēm devušies.

# 31150.00
Ai, kaimiņi nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Uguntiņas vien aizgāju,
Trīs naksniņas pārguleju.

# 31150.01
Ai, kaimiņ nābuirdziņ,
Kā mas miļi dzīvōjam!
As guitiņas vien aizgāju,
Trīs naksniņas nōguileju.

# 31150.02
Ai, kaimiņ(i) nāburdziņ(i),
Kā mēs mīļi dzīvojam!
Uguntiņas vien aizgāju,
Trīs dieniņas nodzīvoju.

# 31150.03
Kaimiņeit vārguļeit,
Kā mes meiļi dzeivājam!
Guņteņis vīn nugāju,
Treis nakteņis pārguļēju.

# 31151.00
Ai, kaimiņi nāburdziņi,
Nu mēs karu turesam:
Cūkas sienu apēdušas,
Teļi pļavu izrakuši.

# 31152.00
Ar kaimiņu dzīvodama,
Ienaidiņa netureju:
Pie kaimiņa rauga gāju,
Pie kaimiņa uguntiņas.

# 31152.01
Ar saviemi nāburgiemi
Ilg' ienaidu netureju:
Pie nāburga raugu teku,
Pie nāburga uguntiņas.

# 31152.02
Es savam kaiminam
Mūžam slikta nevēleju:
Pie kaimina sāles sauja,
Pie kaimina uguntina.

# 31152.03
Es savame ciemiņame
Mužam ļauna nevēleju:
No ciemiņa maizes raugis,
No ciemiņa uguntiņš.

# 31152.04
Es ciemiņu mīļi turu
Ne īstaju bāleliņu:
Ciemiņš mani rītā agri,
Ciemiņš sebu vakarāi,
Pie ciemiņa sāli teku,
Pie ciemiņu uguntiņu.

# 31152.05
Lai sariebu, kam sariebu,
Nāburgam nesariebu:
Pie nāburga rauga teku,
Pie nāburga uguntiņas.

# 31152.06
Ne mūžam es netapu
Ar kaimiņu ienaidā:
Pie kaimiņa rauga teku,
Pie kaimiņa uguntiņas.

# 31152.07
Ciemiņš man rada bija
Pār visiem radiņiem:
Pie ciemiņa rauga teku,
Pie ciemiņa uguntiņas.

# 31153.00
Dzivā labi, man' māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem:
Tautiets gāja pie kaimiņa
Vaicāt tavu padomiņu.

# 31154.00
Es savam kaimiņam
Mūžam laba nevēlešu:
Tas man rudzus noganija,
Manus kalpus izmānija.

# 31155.00
Es savam nāburgam
Nekad ļaunu nevēleju:
Nābyrgs man palīdzeja,
Kad nav klāt draugu, radu.

# 31156.00
Kā nāburgs man darija,
Tā es daru nāburgam:
Nāburgs manu cūku būra,
Es nobūru ļaudavin'.

# 31157.00
Labajam ciemiņam
Labu devu vakariņu;
Kaut kādam skauģišam
Šautu sviedu sētiņāi.

# 31158.00
Žēl manam ciemiņam,
Ka laimiņa man līdzeja:
Iet laimite dziedadama,
Kumeliņi dancodama.

# 31159.00
Sunišam maizi devu,
Ne kaimiņa bērniņam:
Sunits man māju sarga,
Kaimiņš zagt(i) lavijās.

# 31159.01
Labak devu suņam maizes,
Ne nāburga ganiņam:
Sunits man lopus gana,
Nāburgs zagt lavijās.

# 31159.02
Labak devu suņam maizi,
Ne kaimiņa bērniņam:
Sunits sētu apsargaja,
Kaimiņš zagt lavijās.

# 31159.03
Labak devu suņam maizi,
Ne ka ciema puiseniem:
Sunits man govis gana,
Ciema puiši aprunaja.

# 31159.04
Labak sunim maizes devu,
Ne kā tautu dēliņam:
Sunits manas mājas sargā,
Tautiets lika valodā.

# 31159.05
Suņeišam maizis devu,
Na kaimiņa berniņam:
Suņeits man sātys sorga,
Kaimiņš zagt lavejās.

# 31159.06
Sunišam maizes devu,
Ne ļaunam cilvekam:
Sunits manim māju sarga,
Ļauni ļaudis izposta.

# 31159.07
Sunitim maizi devu,
Ne ļaunam cilvekam:
Suns man sētu pasargaja,
Ļauns man laba nevēleja.

4.3. Bajārs un nabags. ( 31160 - 31260)

# 31160.00
Vai, baltais āboltiņ,
Neaudz ceļa maliņā,
Jās garam bajariņi,
Ar pātagu izkapās.

# 31161.00
Ai, Dieviņ, ai, tētiņ,
Kur nabaga rūme būs!
Pilni meži briežu, lācu,
Pilni lauki lielmanišu.

# 31162.00
Ai, Dieviņ, ai, tētiņ,
Labais mina kājiņām!
Min, Dieviņ, paš' labo
Zem savām kājiņām.

# 31163.00
Ai, Dieviņ, tu bij' tāļu,
Es bij' vājš nabadziņš;
Nāc, Dieviņ, tu tuvak,
Žēlo mani nabadziņu.

# 31164.00
Ai, dižaji bajariņ,
Es par tevi nebēdaju,
Neba tev, bajariņ,
Mūža kurpes kājiņā.

# 31165.00
Arajinis arklu taisa,
Nabadzinis kuli lāpa;
Būs araja druvināi,
Būs nabaga kulitēi.

# 31165.01
Bajariņis arklu taisa,
Nabadziņis kuli lāpa;
Kad Dievs dos bajaram,
Būs nabaga kulitē.

# 31166.00
Bagatie bažijās,
Ko tie ēda, nabadziņi.
Parakaja sīku sakņu,
Pierungaja vēderiņu.

# 31166.01
Bagatie bažijās,
Ko tie ēda nabadziņi;
Es dziedaju, gaviļoju,
Krūmos gārsas lasidams.

# 31166.02
Bagatie bēdajās,
Ko tie ēda nabadziņi;
Nabadziņš aizzasvelpa
Zaļa sauta grāvitē.

# 31166.03
Tā sacija bagatais:
Ko tu ēdi nabadziņ?
- Es paēdu trūdu sakņu,
Paknauseju vēderiņu.

# 31167.00
Bagatie pie Dieviņa,
Mani stāda kaņepēs.
Dzirdu savu debess tēvu
Mani ar' meklejam.

# 31168.00
Bagatie priecajās,
Šķiet nabagus nomirušus;
Nabadziņi gavileja,
Grāvī gārses lasidami.

# 31168.01
Bagatais priecajās,
Ka nomira nabadziņš;
Nabadziņis gavileja,
Birzē gārsas lasidams.

# 31168.02
Bogāetie priecajās,
Škiet nobogu nōmirušu;
Nabaedziņš atsasouca
Zoļa souta grāevītī.

# 31168.03
Bagatie priecajās,
Šķiet nabagu nomirušu;
Nabadziņš gavileja
Zaļa sauta grāvitī.

# 31168.04
Man vaicaja bajariņš:
Jau nomira nabadziņš?
- Nabadziņš gavileja,
Šautru lapas vāridams.

# 31169.00
Bagats ēda, bagats dzēra,
Garas lūpas staipidams,
Lai drabačka nenokrita,
Lai nabags nepaņēma.

# 31169.01
Bagatie maizi ēda,
Garas lūpas staipidami,
Lai drusciņa nenokrita
Nabadziņu bērniņiem.

# 31170.00
Bagats kliedza, bagats sauca:
Kur liksim bagatibu?
Nabadziņis gavileja,
Grāvī gārsas lasidams.

# 31171.00
Bagats lūdza naudas, mantas,
Es no Dieva veselibu.
Bagatam nauda, manta,
Man bij laba veseliba.

# 31172.00
Bagats mani nabadziņu
Ar kājiņu paspārdija.
Vēl nebija bagatam
Mūža krekla mugurā.

# 31172.01
Bagats mani nabadzinu
Ar kājinu bildinaj'.
Es apvilku bagatam
Mūža kreklu mugurā.

# 31172.02
Bajārs mani kājām mina,
No Dieviņa nezinaja.
Vēl tev nav, bajāriņi,
Mūža krekla mugurā.

# 31172.03
Bajārs mani nabadziņu
Ar kājiņu suminaja.
Neba tev, bajāriņi,
Mūža kreklis mugurā.

# 31173.00
Bagats mani nabadziņu
Ar kājiņu sveicinaja.
Gan atrada bagatais,
Kādas dienas nabagam.

# 31174.00
Bagats mani nabadziņu
Ar kājiņu sveicinaja;
Sveicin', Dievs, bagato
Ar guntiņas pagaliti.

# 31175.00
Bagats mani nabadziņu
Ar kājiņu sveicinaja.
Vaj tev rokas nopuvušas,
Ka ar kāju sveicinaji?

# 31176.00
Bagats saka uz nabaga:
Stāv' manā pakaļā!
- Vels tavā pakaļā,
Es saulites pakrēslī.

# 31177.00
Bagats tēvs meitu deva
Bagatāi vietiņāi.
Kad Dieviņis nelīdzeja,
Drīz palika nabagā.

# 31178.00
Bagaturi Diva lyudze,
Eļņā kājis sakāruši;
Nabadzeņi gavulā,
Zaļu gārsu pļaveņā.

# 31179.00
Bajārami treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Par vieniem saule lēca,
Par otriem mēnestins,
Par trešiem Dievs iebrauca
Dulus bērnus kumelinus.

# 31180.00
Bajāriņa zirgi tek
Pa visām atmatām;
Mana brāļa kumeliņš
Ne pa ceļu nedrīksteja.

# 31181.00
Bajāriņi žēlojās,
Kur liks vecus sudrabiņus.
Dodat man nabagam
Lemešos kaldināt.

# 31182.00
Bajāriņis man vaicaja,
Ko es ēdu nabadziņš.
Ēdu stādus āboltiņus,
Dzer' avota ūdentiņu.

# 31183.00
Bajāriņis tā sacija:
Būs tādam ļaužu kļūt?
- Dievs dod manim ļaužu kļūt,
Bajāram maizi dot.

# 31184.00
Bajārs ēda pūru maizi,
Žēl manam actiņam;
Pavaicaju bajāram,
Kā var tādu nopelnit.
-Celies agri, guli sebu,
Tad tu tādu nopelnisi.

# 31185.00
Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet Dieviņu neredzam.
Gan Dieviņš mani redz,
Gan redz manus spērejiņus.

# 31185.01
Bajārs mani kājam spēra,
Šķiet, Dieviņis neredzeja;
Tapat mani Dieviņš redz,
Kā redz tevi, bajāriņu.

# 31186.00
Baltu kārklu vīzit' daru,
Svētdien gāju baznicāi;
Tapat mani Dievits redz,
Kā tos citus zābakos.

# 31187.00
Baltu liku, baltu vilku,
Balts ir mans augumiņš;
Sazilejs, samelnejs
Sudrabiņa valkatajs.

# 31188.00
Brālit, tavu muļķa prātu
No jaunām dieniņām,
Kam tu ņēmi līgaviņu
No bajāra meitiņām?
Viņa diža, viņa lepna,
Viņa tevi ienīdēs.

# 31189.00
Diža slava, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām:
Dižas lādes kaldinaja,
Tukšas veda tautiņās.

# 31189.01
Bajāriņa meitiņām
Diža slava, maz tikuma:
Lielu lādi kaldinaja,
Tukšu veda tautiņās.

# 31190.00
Dižs dižami krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam
Ar maizites garodziņu.

# 31191.00
Dižs dižam krēslu cēla,
Kas cels man mazajam?
Dieviņš cēla mazajam
Sudrabiņa sēdeliti.

# 31192.00
Div' bajāri Rigā brauca,
Daugaviņa līgojās;
Siksnitēm, rēditēm
Kumeliņu neredzeja.

# 31193.01
Dod, Dieviņi, man maiziti,
Negribeji atdodam;
Man' brāliši gan bagati,
Tie gribeja atdodam.

# 31194.00
Dzer, bajar, nenicini
Nabadziņa alutiņu!
Nabadziņa alutiņš
Caur čakarni tecinats.

# 31195.00
Eima visi nabadziņi
Pie Dieviņa sūdzeties,
Kam Dieviņis mums nedeva
Kā citiem ļautiņiem.

# 31196.00
Ekur labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām
Krējumā uzaugušas
Aizved piena sūkalās.

# 31197.00
Es bagats tēva dēls,
Man bij gana visa laba:
Paēdies piena, gaļas,
Ej' gultā pagulēt.

# 31198.00
Es gan pazinu
Bajāra s..du:
Diža liela kāpele,
Sēnela galā.

# 31199.00
Es kauniņu padariju
Dižajiem bajāriem:
Es tiltiņu sakravaju
No veciem dālderiem.

# 31200.00
Es nekāptu kumeļāi
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņām.

# 31200.01
Es nekāpu kumeļā
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava bajaram,
Mazs tikums meitiņām.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv