3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. ( 27896 - 31036)
3.5. Mežs kā cilvēka darbības vieta, un dažādu dzīvnieku, koku un augu miteklis. ( 30430 - 30681)
3.5.4. Meža zvēri. ( 30574 - 30606)
# 30601.00
Vilciņš kauce, vilciņš rauda
Dūnaiņāja ezerā.
Nāc, vilciņ, maliņā,
Es tev došu melnu jēru.
# 30602.00
Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam sieva nomiruse.
Nomirst dažam lielam kungam,
Ne vēl tādam jērzaglim.
# 30602.01
Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nomiruši.
Ko tu kauc, ko tu brēc,
Lai mirst tādi jēreniči [?].
# 30602.02
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nosaluši.
Nosalst daži rātes kungi,
Ne vēl tādi jēru zagļi.
# 30603.00
Vilciņš mans tēva brālis,
Lapsiņ' mana mātes māsa.
Uz vilciņu: urjaja!
Uz lapsiņu: cacaca!
# 30604.00
Vilciņš visas pasmeķejis,
Visus purvus izdancoja;
Kaut dabutu alutiņu,
Kokiem saknes izspārditu.
# 30605.00
Bijam vīri uzauguši,
Bet mēs gudri nebijam:
Caunes, lapsas sētā nāca,
Mēs ar šautriem mētajam.
# 30606.00
Es izgāju rītā agri
Pa laukiem pastaigāt;
Nosakliedzu, nosašveļpu,
Iztek caune švīkstedama.
3.5.5. Putni. ( 30607 - 30623)
# 30607.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Tavu aukstu pavasaru!
Dzeguzei divas olas,
Abas gāja vanskarēs.
# 30607.01
Vai, vai, ķikotiņ,
Tavu vāju vasariņ'!
Vienu pašu olu dēja,
Ta palika vanckarā.
# 30607.02
Ak tu maza pipuctiņ [?],
Tavu vāju vasariņu!
Duj' pautiņus vien izdēja,
Tie palika nepereti.
# 30608.00
Dzenits gāja knipu knapu,
Raibi svārki mugurā;
I es ietu knipu knapu,
Ka man tādus šūdinatu.
# 30609.00
Iesim, irbe, teceties
Pa to klaju atmatiņu;
Tu tecesi eglienā,
Es tavosi brālišos.
# 30610.00
Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozidama.
No ta viena cekuliņa
Trīs pušķišus iztaisiju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru dieva dēliņam,
Trešo pate patureju,
Ko puisišus kaitināt.
# 30610.01
Ai, ezera gaigaliņa,
Tavu daiļu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Pa ezaru līgojot?
Es norāvu trīs spalviņas
No ta tava cekuliņa.
Vienu došu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu sev paglabašu
Nebaltāi dieniņāi.
# 30610.02
Akmiņ' vydū, eudiņ' vydū
Leigoj putu gabalenš.
Cel, Diveņ, lelu vātru,
Lai syt putas maleņā!
Cele Divs lelu vātru
Syta putas maleņā.
Nu tā putu gabaleņa
Trēj pušķeņu darynovu.
Vīnu devu Diveņam,
Utru Diva deleņam,
Trešu poša aizturēju,
Ar ko tautas kairynāt.
# 30610.03
Gara gara vuškis vyllna,
Vucineņa veļ garāka.
Vucineņa viļļneņā
Treis puškeņi darinovu.
Vīnu devu Diveņam,
Otru Diva deļeņam,
Trešu sev aizturēju,
Ar ko tautas kairināt.
# 30610.04
Lakstigala suņus sauce,
Kalniņāi stāvedama.
Ta nebija lakstigala,
Ta bij Māras jumpraviņa,
Treju ziedu lasitaja,
Trīs kroniņu pinejiņa.
Vienu deva Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate patureja
Par kroniņu pinumiņu,
Par kroniņu pinumiņu,
Par ziediņu lasijumu.
# 30610.05
Pūt, vējiņ, sit jūriņ',
Izsit baltu gaigaliņ'!
No ta balta gaigaliņ'
Trīs pušķišus darinaj'.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu pati paturej'
Tautu dēlu kaitināt.
# 30610.06
Pūt, vējiņi, sit vilniti,
Dzen putiņas maliņā.
No ta putu gabaliņa
Trīs pušķišus istaisiju.
Vienu devu Dieviņami,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate patureju,
Ar ko tautas kaitināt.
# 30611.00
Dziedi skaisti, lakstigala,
Manā rožu dārziņā;
Ja tu skaisti nedziedasi,
Uzlaidišu vanadziņu.
# 30611.01
Dziedi skaisti, lakstigala,
Manā rožu dārziņā;
Ja tu skaisti nedziedasi,
Atvēlešu vanagam.
# 30611.02
Dziedi skaņi, lakstigala,
Mana rožu dārziņā;
Ja tu skaņi nedziedasi,
Uzlaidišu vanadziņu,
Uzlaidišu vanadziņu
Pūkainām kājiņām.
# 30611.03
Kūko koši, dzeguzite,
Mana tēva aplokā;
Ja tu koši nekūkosi,
Uzlaidišu vanadziņu.
# 30612.00
Lakstigala kroni pina
Manā rožu dārziņā,
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstigalu klausoties.
# 30612.01
Koši dzied lakstigala
Manā rožu dārziņā,
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstigalas klausoties.
# 30612.02
Laksteigola kruni pyna
Munā ružu dārzeņā;
Ni maņ miga, ni darbeņa,
Laksteigolys klausutīs.
# 30612.03
Laksteigola tricynā
Straues upes maļeņā;
Ni maņ miga, ni darbeņa,
Ni maņ jās klausetīs.
# 30614.00
Skaisti dzied lakstigala
Rigas torņa galiņā.
Nāc man līdz(i) Vidzemē,
Dzied' ābeļu dārziņā.
# 30614.01
Koši dzied lakstigala
Rigas torņa galiņāi.
Nāc ar mani Kurzemēi,
Dziedas' rožu dārziņāi.
Ja tu labi nedziedasi,
Uzlaidišu vanadziņu
Dzeltenam kājiņam,
Rakstitim sparniņim.
# 30614.02
Koši dzied lakgzdigala
Vāczemē kārklienā.
Ak tu mīļa lagzdigala,
Nāc ar mani Kurzemē,
Nāc ar mani Kurzemē,
Dziedi rožu dārziņā,
Ja tu koši padziedasi,
Es pabēršu magoniņu;
Ja tu koši nedziedasi,
Uzlaidišu vanadziņu,
Uzlaidišu vanadziņu
Dzeltenamis kājiņams.
Vanags tevi saplēsis
Pa vienam gabalam.
# 30614.03
Lakstigala skaisti dzied
Rigas torņa galiņā.
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedas' lazdu krūmiņā.
# 30614.04
Lakstigala skaisti dzied
Rigas torņa galiņā.
Nāc man līdzi Kurzemē,
Dziedi rožu dārziņā.
# 30614.06
Lakstigala tricinaja
Rigas torna galiņā;
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedas' lazdu krūmiņā.
# 30614.07
Skaisti dzied lastigala
Rigas torņa galinā.
Es tev lūdzu, lastigala,
Nāc man līdzi Vidzemē,
Nāc man līdzi Vidzemē,
Dzied' ābeļu dārziņā.
Ja tu skaisti nedziedasi,
Atvēlešu vanagam,
Vanags tevi plucinās
Pa vienai spalvinai.
# 30614.08
Skaisti dzied lakstigala
Rigas torņa galiņā.
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedi lazdu krūmiņā.
# 30614.09
Skaņi dzied lakstigala
Rigas torņa galiņā
Laidies zemē, lakstigala,
Nāc man līdzi Kurzemē.
Kurzemē ievas auga
Straujos upes licišos;
Laidies ievu krūmiņā,
Dziedi ievas zariņā.
# 30614.10
Zīlit' dzied jūrmalāi
Baltā smilšu kalniņā.
Nāc, zīlite, Kurzemēi
Manā rožu dārziņā.
Manā rožu dārziņāi
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem zelta ābelites.
Saules meitas spēlejāsi
Sārtiem rožu ziediņiem;
Dieva dēli rotajāsi
Zeltitiemi āboļiem.
# 30614.11
Sidrabota zīle dzied
Rigas torņa galiņā.
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedas' lazdu krūmiņā.
# 30678.03
Sausa malka man nedega,
Zaļa birze nelapoja.
Vaj ta mana laime būs,
Vaj ta mana nelaimite?
# 30679.00
Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā man mieži, rudzi,
Silā dēti ozoliņi.
# 30679.01
Mežā eju, mežā teku,
Mežā visa mana prieka:
Mežā auga rudzi, mieži,
Sirmi, bēri kumeliņi.
# 30679.02
Silā iemu, silā teku,
Silā man visa prieka:
Silā man rudzi sēti,
Silā dēti ozoliņi.
# 30679.03
Silā eju, sila teku,
Silā mani visi prieki:
Silā man rudzi sēti,
Silā dēti ozoliņi.
Zied rudziši, dzied bitites,
Pats prieciņa nevareju.
# 30679.04
Sylā īmu, sylā taku,
Sylā man i miļējās:
Sylā man rudzi sāti,
Sylā zaļi ozuļeņi.
Rudzi zīd, bietis saņ,
Es aiez prīkys navarēju.
# 30679.05
Sylā eiemu, sylā taku,
Sylā man vysa prīka:
Sylā auga rudzi, miži,
Sylā daiļi ozulieņi.
# 30679.06
Silā eimu, silā teku,
Silā man vajadzeja:
Silā man bišu dārzs,
Silā govu laidarits.
# 30679.07
Silāi eimu, silāi teku,
Silāi man lieli prieki:
Silāi auga rudzi, mieži,
Silāi daiļa līgaviņa.
# 30680.00
Tūlu tūlu, miķeliti,
Pūt kaziņas radziņā,
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
# 30681.00
Visi meži līdzi auga,
Virsaunites nelīdzeni.
Ņem, Dieviņi, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsaunites.
# 30681.01
Balti koki, zaļas lapas,
Nav līgani noauguši.
Dod, Dieviņ, zelta šķēres,
Mežiem galus līdzināt.
# 30681.02
Kalabadi meža gali
Citi augsti, citi zemi?
Dodat man vara šķēres,
Meža galus līdzināt.
# 30681.03
Līdzen' meži saauguši,
Nelīdzenas virsaunites.
Ņem, Dieviņi, zelta šķēres,
Līdzin' meža virsaunites.
# 30681.04
Meža gali, meža gali
Citi lieli, citi mazi.
Kas man deva vara šķēres,
Meža galus līdzināt!
3.6. Ūdeņi: upes, ezeri, jūra, kā cilvēka darbības lauks. ( 30682 - 31036)
3.6.1. Zvejniecība, kuģniecība. ( 30682 - 30908)
# 30682.00
Agri dzied Rigas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Lai palika Rigas meitas
Apgulušas nepieceltas.
# 30683.00
Agri gaiļi padziedaja,
Agri kāpu laiviņā;
Es atradu Rigas meitas,
Vēl kājiņas neapautas.
# 30684.00
Ābel's koka laivu daru,
Abi gali pazeltiti;
Ne jūrā neielaidu,
Jau atspīda Vāczemē.
# 30684.01
Ābeļ' koka laivu daru,
Abi gali apzeltiti;
Da Rigai nedagāju,
Atspīdeja Vāczemē.
Vāczemnieki brīnejās,
Kam tij tāda laiva nāk.
Ta dēliņa laiva nāk,
Kas neguļ dienavidu.
# 30684.02
Oša koka laivu daru,
Abi gali sudraboti;
Nav laiviņa ūdenī,
Jau slavite Vāczemē.
# 30684.03
Oša koka laivu daru,
Zelta tuktes tuktedams;
Kad iestūmu jūriņā,
Visa Riga paspīdeja.
# 30684.04
Ozoliņa laivu taisu,
Abi gali apzeltoti;
Ne jūrē neiegāju,
Kad atspīde Vāczemē.
# 30685.00
Ai, bagata Gaujas māte,
Pildi manu ķeseliti!
Tu jau pati gan zinaji,
Caur cepuri mati auga.
# 30686.00
Ai, brāliti, mīļu, baltu,
Laid laiviņu maliņā,
Jūras meitas sasegušas
Baltas sagšas mugurā.
# 30687.00
Ai, Daugava, Daugaviņa,
Valdi savu straujumiņu,
Daža māmiņ' i raudaja,
Daža jauna līgaviņa.
# 30687.01
Ai, Daugava, Daugaviņa,
Daudz asaru dzērejiņa;
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža laba mātes meita
Noraud savu arajiņu,
Noraud savu arajiņu,
Savu maizes devejiņu.
# 30687.02
Eij, Dougova, Dougaeviņ,
Saņem sovu stroujuimiņu!
Doža māemiņ ij roudeja,
Doža jouna ligaevieņa.
# 30687.03
Daža sieva vīru raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža laba māmuliņa
Noraud savu auklejumu.
# 30687.04
Upe, upe, gauja, gauja,
Valdi savu straujūdeni!
Daža laba mātes meita
Noraud savu arajiņu.
# 30698.00
Aizjūdzos vēja zirgu
Pie tām kaula kamanām;
Nepiekusa vēja zirgs,
Nedilst kaula kamaniņas.
# 30699.00
Ar Dieviņu paliekat,
Kas stāvat maliņā!
Smaga laiva, dziļš ūdens,
Strauji tek Daugaviņa.
# 30700.00
Ar sauliti sadereju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulite Vāczemē,
Es vēl jūras līkumā.
# 30700.01
Ar sauliti sadereju
Līdzi tikt Vāczemē.
Jau saulite Vāczemē,
Es vēl jūras līkumā.
# 30700.02
Ar sauliti sadereju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulite Vāczemē,
Es vēl jūras saliņā.
# 30700.03
Ar sauļeietie saderēju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau sauļeite Vāczemē,
Veļ es jiuru saļeņā.
# 30700.04
Es ar sauli sadereju
Reizē tikt(i) Vāczemē.
Jau saulite Vāczemē,
Es vēl jūras līkumā.
# 30700.05
Es ar sauli sadereju
Līdzi tikti Vāczemē.
Jau saulite Vāczemē,
Es vēl jūras līcišos.
Nedrīksteju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt,
Jūras putni, gaigaliņi,
Traucē manu kumeliņu.
# 30700.06
Es ar sauli sadereju
Reizā tikti Vāczemē.
Līdz saulite uzlēkuse,
Es sedloju kumeliņu;
Bij saulite brokastā,
Es izjāju jūrmalā;
Bij saulite pusdienā,
Es vēl jūras līkumā;
Līdz saulite nogājuse,
Es ar' esmu Vāczemē.
# 30700.07
Es iejūdzu baltu zaķi
Viesuliša kamanās,
Ar sauliti sadereju
Reizā tikti Vāczemē.
Jau saulite Vāczemē,
Es vēl jūras līcišos.
# 30701.00
Ausu, ausu, nosaucos
Ozoliņa laiviņā.
Te palika sīvi kungi,
Te laulata līgaviņa.
# 30702.00
Balta aita jūru brida
Zeltu nesa mugurā;
Ka zinatu mūsu kungi,
Laistu simtu medinieku.
# 30703.00
Balt' aitiņa jūru brida
Sudrabiņa radziņiem;
Rigas kungi priekšā nāca,
Siekiem naudu mēridami.
# 30703.01
Balt' aitiņa jūru brida
Dzeltaniem(i) radziņiem;
Pretim gāja Rigas kungi,
Siekiem naudu mēridami.
# 30703.06
Balt'aitiņa jūru peld,
Zelta segli mugurā;
Pretim brauca Rigas kungi,
Zelta naudu skaitidami.
# 30703.07
Balt' aitiņa jūrā peld
Sudrabiņa radziņiem;
Visi Rigas namnieciņi
Saujā naudu žvadzinaja.
# 30703.08
Balt' aitiņa, zelta ragi,
Tek pa jūru dancodama;
Rigas kungi preti nāca,
Dālderišus mētadami.
# 30703.09
Balta kaza jūru brida
Dzeltaniem radziņiem;
Rigas kungi, ieraudzijši,
Šķiet sauliti uzlecot.
# 30703.10
Balta kaza jūrā peld
Dzeltaniem radziņiem;
Rigas kungi naudu skaita,
Maliņāi stāvedami.
# 30703.11
Balta kaziņ' jūrā peld
Ar sudraba radziņiem;
Rigas kungi pakaļ brauca,
Siekiem naudu meirodami,
Cits maķeli pacilaja,
Cits bikšeles pakratija.
# 30703.13
Balts buciņis jūru peld
Zeltitiem radziņiem;
Pretim nāca Rigas kungi,
Siekiem naudu mērodam.
# 30703.14
Div' aitiņas jūrā dzēra
Sudrabiņa radziņiem;
Nāk no Rigas precinieki,
Siekiem naudu mēridam.
# 30703.15
Melnais vērsis baltiem ragiem
Brien pa jūru baurodams;
Rigas kungi preti nāca,
Siekiem naudu mēridami.
# 30703.16
Pieci brieži jūru brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Rigas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mēridami.
# 30703.17
Sirma cūka jūru brida,
Naudas kule mugurā;
Rigas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mēridami,
Siekiem naudu mēridami,
Dālderiem skaitidami.
Kaut ta cūka noslīkuse,
Nebūt' naudas Vidzemē.
# 30704.00
Balt' aitiņa jūru peld
Dzelteniemi radziņiem;
Preti gāja zelta laiba [?]
Sudrabiņa zēģelēm.
# 30705.00
Balt' aitiņa jūru peld
Sudrabiņa radziņiem,
Visi Rigas namnieciņi
Tek gar malu skatities.
# 30706.00
Balta zied ābelite
Jūras kāpas maliņā;
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā.
# 30706.01
Ziedi balti, ābelite,
Jūrjas kāpas malinā,
Lai birst tavi balti ziedi
Zēģelnieka laivinā.
# 30707.00
Balts gailitis kuplu asti
Par jūriņu diegu vilka;
Jūra kliedza, jūra brēca,
Nevar diega salocit.
# 30707.01
Bollts gaiļeits kuplu asti
Par jeureņu dīgu stipe;
Treis diņeņis jeure šņāēe,
Tu didzeņu luēeidama.
# 30707.02
Melns gailits, kupla aste,
Pār jūriņu diegu vilka;
Grūti pūta jūras viļņi,
Nevar diega salocit.
# 30707.03
Melns gailitis kupl' astiti
Par jūriņu diegu stiepa;
Jūra šnāca dienu, nakti,
To diedziņu locidama.
# 30708.00
Balts gailits kuplastits
Par jūriņu diegu vilka;
Trūkst diedziņis, krīt gailitis,
Noslīkst jūras dibinā.
# 30709.00
Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam:
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurite.
# 30709.01
Nepazinu sav' brāliti,
Gar jūriņu staigajot:
Zuvu zvīņu kažociņš,
Putnu spalvu cepurite.
# 30710.00
Daugaviņa melnacite
Melna tek vakarā.
Kā ta melna netecēs,
Pilna dārgu dvēselišu.
# 30710.01
Daugaveņa mallnacteņa
Mallna taki vokorā;
Ku jej mallna nateēes,
Pyllna mallnu dvēseļeiešu.
# 30710.02
Melna tek Daugaviņa,
Melna dienu, melna nakti.
ka, ta melna neteceja,
Pilna dārgu dvēselišu.
# 30710.04
Strauji, strauji upe tek,
Vēl straujaki Daugaviņa.
Kā ta strauji netecēs,
Pilna dārgu dvēselišu.
# 30710.05
Strauji tek Daugaviņa,
Strauji dienu, strauji nakti.
Kā ta strauji netecēs,
Pilna dārgu dvēselišu.
# 30710.06
Upe tek skanedama,
Daugaviņa dindedama.
Kā tai bija nedindēt,
Pilna dārgu dvēselišu.
# 30711.00
Daugaviņa melnacite,
Panes koka gabaliņu;
Uz ta koka gabaliņa
Panes manu augumiņu.
# 30712.00
Dieviņam vēlejos,
Maz varites turedams,
Dieviņš manu laivu īra,
Vējš matiņus purinaja.
# 30713.00
Dievs dedzan' diž' ugiņ'
Vidē jūr' virs akmiņ',
Silde tīkl', silde laiv',
Silde pat' īrejiņ'.
# 30714.00
Dikti rēja Rigas suņi
Daugaviņas maliņā:
Visi Rigas precenieki
Virs Daugavas naudu skaita.
# 30715.00
Divi laivas zelta naudas,
Tās gul jūras dibinā,
Tās gul jūras dibinā
Ar visiem īrejiem.
Būtu man ta zelta nauda,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu jūras pili
Ar visiem zaldatiem.
# 30716.00
Duj' laiviņas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
Vienu devu brālitim,
Otru pate patureju;
Trešo devu māmiņai,
Kas man' mazu audzinaja.
# 30717.00
Divi slīka ošu laivas,
Divi daiļas zeltenites;
Čaukstedama jūra nese
Divi rožu vaiņadziņus.
# 30717.01
Divi slīke ošu laivas,
Divi simts zeltenites;
Vizedama jūra nes
Divsimts vainadziņ'.
# 30717.02
Jūrā slīka ošu laiva,
Divas dārgas dvēselites;
Čaukstedama jūra nesa
Divus rožu vainadziņus.
# 30718.00
Div' svecites jūrā dega,
Div' sidraba lukturiši:
Ta dēliņa nauda dega,
Kas gul jūras dibenā.
# 30719.00
Div' svecites jūrā dega
Sudrabiņa lukturos.
Tās dedzina Dieva dēli,
Zvejnieciņus gaididami.
# 30719.01
Dui lukter', dui sveciņ'
Deg Daugavas maliņē.
To dedzan' Diev' dēl',
Lai redz jūr's zvejnieciņ'.
Zīd' tīkl', var' laiv',
Izrakstat' zēģalit.
# 30719.02
Div' svecites jūrā dedza,
Div' sudraba lukturiši;
Dieva dēli dedzinaja,
Lai redz jūras zvejnieciņi.
# 30720.00
Dziedat, meitas, ko gaidiet,
Prieki nāca šāi zemēi:
Divi laivas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
# 30721.00
Dzeltenā cielaviņa
Laidies laivas radziņā,
Laidies laivas radziņā,
Nāc man līdzi Vāczemē.
# 30722.00
Dzeltanā cielaviņa,
Meties jaires galiņā,
Lai man Dievs palīdzeja,
Svešu zemi staigajot.
# 30723.00
Dzeltenā cielaviņa,
Meties aires galiņā,
Pārnes mani par jūrām,
Par dziļiem ezariem.
# 30724.00
Dzeltanā cielaviņa,
Meties laivas galiņā,
Es tev došu zelta airi,
Iries pate maliņā.
# 30739.00
Es nevaru ieraudzit
Tos jūriņas vilniņus:
Tur bij manis mīļais tēvs,
Tur mīļie bāleliņi.
# 30740.00
Es pārgāju par jūriņu
Ar ozola šķembeliti.
Paliek rokas nemazgatas,
Jūras ogas nelasitas[?].
# 30740.01
Es pārkāpu Daugaviņu
Ar dzeltanu kļava lapu.
Paliek mute nemazgata,
Jūras ogas nelasitas.
# 30741.00
Es redzeju div' laiviņas
Baltajām zēģelēm;
Tur sēdēja div' māsiņas
Baltajām villainēm.
# 30742.00
Es redzeju jūriņā
Zelta grīsli grīļojam;
Ne tas slīka, ne tas grima,
Ne tas nāca maliņā.
# 30743.00
Es redzeju saules māt'
Vidēi jūr' peldejam.
Ta nebij saules māt',
Ta bij man bāleliņ'
Ta bij man bāleliņ'
Balt's cimd's rociņēi,
Balt's cimd's rociņēi,
Man' pirmei daramei.
# 30744.00
Es redzej' sauv' bāliņ'
Vidē jūr' līgejam.
Es gribej' rok's dot,
Vilniņš laiv' lecanē.
# 30744.01
Es redzeju sav' māsiņu
Zēģelnieku laiviņā;
Es gribeju roku dot,
Ūdens laivu kustinaja.
# 30745.00
Es redzeju veco māti
Daugavā zvejojot
Sudrabiņa laiviņā,
Zelta irklis rociņā.
# 30746.00
Es redzeju vidē jūr'
Balt' zos' kliegejam.
Tie nebij balt's zos's,
Tie bij jūr's putekļi.
# 30747.00
Es sēdeju jūriņā
Sveķu celma galiņā;
Šautin mani nenošāva,
Ar laiviņ' nedabuj'.
# 30747.01
Es stāveju vidū jūras
Sveķu celma galiņā;
Ne ar plinti man's nošāve,
Ne ar laivu klātu tika.
# 30748.00
Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.
# 30749.00
As tev ludzu ankernieks,
Mat ankuiri Dougovā,
Muna rōeciņ saepeja,
Šādu kōku cylājōt.
# 30750.00
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzeju jūriņā
Pazeltitu veletaju,
Zīda krekli, zelta vāle,
Pazeltita veletava.
# 30750.01
Apsegloju kumeliņu
Sidrabiņa sedliņiem.
Es uzjāju kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Ieraudziju jūrmalē,
Trīs meitiņas velejās:
Zīža krekli, zelta vāle,
Sidrabiņa veletava.
# 30751.00
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
# 30751.01
Es redzeju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam;
Visiem bija zelta laivas,
Sudrabiņa zēģelites.
# 30751.02
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzeju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojot:
Zelta laiva, zīda tīklis,
Sudraboti irklu gali.
# 30751.03
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Es redzeju jūriņā
Zīda tīklus ielaižam;
Tur vajag zelta laivas,
Dimantiņa zēģelites.
# 30759.02
Šij māemiņa, tij māemiņa,
Dougaeviņa māmoļiņa;
Dougaeviņa izšupōja
Kā māemiņa šupōelī.
# 30760.00
Jūrā gāju naudas gūt,
Saujā nesu dvēseliti;
Balta bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselite.
# 30760.01
Jūrjā gāju mantas gūt,
Saujā nesu dvēseliti.
Jūrjas mantu nedabuju,
Dvēseliti pazaudeju.
Jūrjas manta gan bij dārga,
Dvēselite vēl jo dārga.
# 30760.02
Nu gāj' jūrā naudas sēt,
Saujā nesu dvēseliti.
Dārga bija jūras naudas,
Dārga mana dvēselite;
Visa jūras balta nauda
Ne vērts manas dvēselites.
# 30761.00
Jūrā gāju, šķavas nāca,
Pretim gāju, nebēdaju;
Piecu pāru ošu irkles,
Vēl bij tēva padomiņš.
# 30761.01
Jūrāi gāju, šķaudas nāca,
Cauri gāju, nebēdaju:
Bij man zelta duj' ierkliši,
Tēva gudris padomiņš.
# 30761.02
Jūrāi gāju, šķavas nāca,
Cauri gāju, nebēdaju:
Bij man labas oša ierkles,
Labas tēva padomiņas.
# 30762.00
Jūra, jūra, Daugaviņa,
Daudz tu man žēl dariji:
Jūrā slīka div' bāliņi,
Daugavā arajiņš.
# 30762.01
Jūra, jūra, Daugaviņa,
Ta man skādi padarija:
Tur palika zirgs un segli,
Diženais bāleliņš.
# 30762.02
Jūra, jūra, Gauja, Gauja
Ar manim ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arajiņš.
# 30762.03
Jūra, jūra, Gauja, Gauja,
Tu man' gauži rūdinaji:
Gaujā mani zirgi slīka,
Jūrā mani bāleliņi.
# 30762.04
Jūra, jūra, Gauja, Gauja,
Tu man žēli padariji:
Jūrā slīka tautu dēls,
Gaujā mani brāleliņi.
# 30763.00
Jūra, jūra, Daugaviņa,
Tās bij pašas ietaliņas;
Sīkas upes Vidzemē,
Tās meitiņas vedekliņas.
# 30764.00
Jūra, jūra, ko tu krāci?
Māte, māte, ko tu raudi?
Jūra krāca smalka tīkla,
Māte raud auklejuma.
# 30764.01
Jūra, jūra, ka tu kauci?
Māsa, māsa, ka tu raudi?
Jūra kauc smalku tīklu,
Māsa raud bāleliņu.
# 30764.02
Jūra kauca, ka ta kauca?
Jūra kauca zvejnieciņu;
Māsa raud, ka ta raud?
Māsa raud bāleliņu.
# 30765.00
Jūra kauca, jūra kauca,
Kādu vellu ierijusi?
Ierijusi zelta laivu,
Div' bāliņus īrejiņus.
# 30765.01
Jiure duņ, jiure duņ,
Kas tos jiuru dybynā?
Zalta laiva vydā guļ,
Treis brāļeņi īrējeņi.
# 30765.02
Jūra kliedze, jūra sauce,
Kas gul jūras dibenā?
Tur guleja oša laiva,
Div' brāliņi īrejiņi.
# 30765.03
Jūra krāc, jūra krāc,
Ko ta jūra aprijusi?
Aprij' manus baltus tīklus,
Manu baltu bāleliņu.
# 30765.04
Jūra krāce, jūra krāce,
Ko ta bija aprijuse?
Aprijuse zelta laivu,
Man deviņus bāleliņus.
# 30765.05
Jūra krāca, jūra bļāva
Ko ta bija ierijusi?
Ierijusi jaunu vīru,
Jauna vīra kumeliņu.
# 30765.06
Jūra šņāca, jūra krāca,
Ko ta bija aizrijuse?
Ta aizrija zelta kuģi,
Deviņiemi žuburiem.
# 30765.07
Jūra šņāca, jūra krāca,
Ko ta jūra aprijuse?
Aprijuse zelta laivu,
Div' bāliņus airetajus.
# 30765.08
Jūra šņāca, jūra krāca,
Ko ta jūra aprijuse?
Aprijuse zvejnieciņus
Ar visām laiviņām.
# 30765.09
Jūra šņāca, jūra krāca,
Ko ta jūra ierijuse?
Dažu labu tēva dēlu,
Dažu bērna dvēseliti.
# 30766.00
Jūra krāca, jūra krāca
Miglajā rītiņā.
Eita, māsas, apraugiet,
Vaj ir visi bāleniņi.
-Ir gan visi bāleniņi,
Pastariša vien nevaid,
Pastaritis jūriņā
Baltā putu gabalā,
Baltā putu gabalā
Saulei svārkus šūdinaja,
Divas sloksnes zelta lika,
Trešo lika sudrabiņa,
Lai spīdeja, lai vizeja,
Gaisa vidū līgojot.
# 30766.01
Kam tās kukles skaiški skan
Myglotā reiteņā?
Skait', mameņ, sav' deleņus,
Vaj ji visi reiteņā.
Visi ji, visi ji,
Pastareša vīn navā,
Pastarets jeureņā
Boltu putu gobolā.
# 30766.02
Klusiņām jūra tek
Miglainā rītiņā.
Ejam, māsas, skatamies,
Vaj ir visi bāleliņi.
Še ir visi bāleliņi,
Pastariša vien nevaid,
Pastarits jūriņā,
Baltā putu gabalā.
Pūt, vējiņi, sit vilniti,
Izsit putu gabaliņu.
No ta putu gabaliņa
Trīs pušķišus darinaju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Tresu pate patureju
Vaiņadziņa cekulam.
# 30767.00
Jūra krāca, jūra šņāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur guļ zelts, sudrabiņš,
Dažs māmiņas auklejums.
# 30767.01
Gauja šņāca, Gauja krāca,
Kas guļ Gaujas dibinā?
Tur guļ daža kunga nauda,
Dažs māmiņas auklejums.
# 30767.02
Strauji tek Daugaviņa,
Dažu grūda dibenā;
Tur guļ dažs kunga mants,
Dažs māmiņas auklejums.
# 30767.03
Tīra tek Daugaviņa,
Daži grūži dibinā;
Gan tur zelta, gan sudraba,
Gan māmiņas auklejuma.
# 30768.00
Jūra krāca, laiva šņāca
Miglajā rītiņā:
Jūra krāca smalka tīkla,
Laiva baltas zēģelites.
# 30769.00
Jūra pate man arama,
Jūras kalni ecejami;
Jūra manim zeltu nesa,
Jūras kalni sudrabiņu.
# 30769.01
Jūras kalni man arami,
Pate jūra ecejama;
Jūras kalni zeltu nesa,
Pate jūra sudrabiņu.
# 30769.02
Gaujas krauji man arami,
Pati Gauja ecejama:
Gaujas krauji zeltu nes,
Pati Gauja sudrabiņu.
# 30770.00
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģeliti;
Uzvelk baltu zēģeliti,
Iet laiviņa vizedama.
# 30770.01
Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģeliti.
Kad uzvilku zēģeliti,
Iet laiviņa dziedadama,
Iet laiviņa dziedadama
Uz Kurzemes meitiņām.
Kurzemē daiļas meitas,
Tās māk jūras tīklus aust,
Tās māk jūras tīklus aust
Priekš tiem jūras zvejniekiem.
# 30771.00
Jūra šņāca, jūra krāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur guleja zelta nauda
Sudrabiņa lāditē.
# 30772.00
Jūras māte, jūras māte,
Valdi savas kalponites:
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž mani maliņāi.
# 30772.01
Ai, lūdzama jūras māte,
Valdi savas kalponites!
Jūrāi mani bāleliņi
Vakareju gājumiņu, -
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž viņus maliņāi.
# 30772.02
Jūras māte, jūras māte,
Izbar savas jūras meitas:
Sasēdušas krastmalā
Nelaiž manis vizinaties.
# 30772.03
Jūras māte, jūras māte,
Valdi savas kalponites:
Sasēdušas maliņāi,
Nelaiž mani jūriņāi.
# 30773.00
Jūras māte man vaicaja,
Ko dareja zvejnieciņi.
Zvejniekam sēra laiva,
Pilla laiva sērdienišu.
# 30774.00
Jūras māte man vaicaja,
Ko dar' veci zvejenieki.
Tīklus auda, airus drāza,
To dar' veci zvejenieki.
# 30774.01
Jūras māte man prasija,
Ko dar' mani zvejnieciņi.
Tīklus auda kalniņā,
Aiz ozola sēdedami.
# 30774.02
Jūras māte man vaicaja,
Ko dar' veci zvejnieciņi.
Tīklus lāpa, aires drāž,
Kāpu malā sēdedami.
# 30774.03
Man vaicaja kalnu meitas,
Ko tie lejas puiši dara.
Tīklus auda, tīklus lāpa,
Iekrēsliņā sēdedami.
# 30774.04
Ūdens māte man vaicaja,
Ko dar' jūras zvejnieciņi.
Tīklus auda, airus drāza,
Uz ūdena dzīvojot.
# 30775.00
Jūras māte man vaicaja,
Ko zvejnieku meitas dara.
Smalki vērpa baltus linus,
Siļķitēm valgus taisa.
# 30775.01
Siļķes, mencas man vaicaja,
Ko Lejnieku meitas dara.
Smalki vērpa baltus linus,
Siļķitēm valgus taisa.
# 30775.02
Siļķes, menci man vaicaja,
Ko darija zveju meitas.
Smalki vērpa, tīklus auda,
Siļķitēm valgus dara.
# 30776.00
Jūriņā simtu durvu,
Divi simti stenderišu,
Ik pie katras stenderites
Pa buntei atslēdziņu.
# 30776.01
Simtiņš bija duraviņu,
Divi simti stenderišu,
Ikkatrās duravās
Pa baltai atslēgai.
# 30776.02
Simtu jūdžu jūriņā,
Simtu durvju stenderišu,
Ikkatrā stenderē
Ira zelta atslēdziņa.
# 30777.00
Jūriņā trīs bandziņas,
Es visām vārdu zinu:
Viena Grieta, otra Anna,
Trešā bija Mārģietiņa.
Lūdzu Grietu, lūdzu Annu,-
Nelaiž mani maliņā;
Mārģietiņu to pielūdzu,
Ta izlaida maliņā.
