30401 - 30600



3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. ( 27896 - 31036)
3.4. Dravniecība un bites. ( 30246 - 30429)

# 30401.00
Skrej, bitite, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā,
Mana sēta dzelžiem kalta,
Sudraboti vītoliņi.

# 30401.01
Skrien, bitite, kur skriedama,
Skrien manā dravitē.
Man dravite dzelzēm kalta,
Sidrabiņa jost' apjozta.

# 30401.02
Skrej, bitite, kur skriedama,
Skrej manāi sētiņā,
Man sētā laipa mesta,
Ķēdēm kārti ozoliņi.

# 30401.03
Skriņ, biteite, kur skridama,
Skriņ munā sēteņā,
Muna sāta dzeļzim kollta,
Sudabreņa vyzuļāta.

# 30401.04
Skrej, bitite, kur skriedama,
Skrej manāi sētiņā,
Mana sēta vasku lieta,
Sidrabiņu tecinata.

# 30402.00
Skrien, bitite, kur skriedama,
Skrien manā sētiņā,
Mana sēta dzelžu kalta,
Tur ragana neieskrēja.

# 30403.00
Skrej, bitite, lauz galviņu
Degošā siliņā,
Kam tu manu dējoliti
Skabargainu nosmādeji.

# 30404.00
Skrej, bitite, loki spārnus,
Aiznes vasku Vāczemē:
Tur piedzima Dieva dēls,
Tam vajaga gaišumiņa.

# 30405.00
Smalku skuju priedit dēju
Tīrumiņa galiņā,
Tur bitite ielīgoja
Ar to vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Naudiņā iekūlos,
Naudiņā iekūlos,
Nopirk' bēru kumeliņu,
Nopirk' bēru kumeliņu,
Atved' skaistu līgaviņu,
Mīkstu cisu taisitaju,
Paladziņa klājejiņu.

# 30406.00
Sūtit sūta meža bite
Lauka bitei grāmatiņu,
Lai ziediņu ta neņēma
Degoša siliņā.

# 30407.00
Tautu meita skaidas lasa,
Man dejot ozoliņu;
Šķelmits biju, ne puisits,
Ja es tev to piedevu.

# 30408.00
Tautu meita skaidas lasa,
Man ozolu dēdinot,
Paga, paga, drosuliņ,
Pasacišu brāliņam.

# 30409.00
Tēviņš mani mazu raida
Pie greizeja ozoliņa.
Lai Dievs līdz man mazam
Cilpām dzēni ritināt.

# 30410.00
Tec, māsiņa, teciņiem,
Tec, pasaki bāliņam,
Vējš nolauza ozoliņu
Ar visām bititēm.

# 30411.00
Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Kaut kādam netiklam
Nejūdz laba mātes meita.

# 30412.00
Tic' Dievam, līgaviņa,
Ej ozolu baznicā;
Visas tavas villanites
Bititēm nolipušas.

# 30412.01
Bīsties Dievu, līgaviņa,
Ej svētdien baznicā;
Visas tavas vilnanites
Bititēm nolipušas.

# 30413.00
Tici Dieva, līgaviņa,
Ej ozola baznicāi;
Visi ļaudis tevi teica
Bez Dieviņa dzīvojot.

# 30414.00
Trakulitis dorit' dēja
Liela ceļa maliņā;
Gudra bitit' i ielīda
Trakuliša dējumā.

# 30415.00
Trīskārt bite riņķi grieze
Apkārt manu cepurit',
Redzej' mani daiļu vīru,
Daiļu doru dējejiņ.

# 30416.00
Trūka, trūka tev, bitite,
Kad tev trūka, trūkst man ar':
Kad tev trūka silāi ziedu,
Man trūkst vaska rituliņu.

# 30416.01
Trūka, trūka tev, bitite],
Ja tev trūka, trūks man ar':
Ja tev trūka silā ziedu,
Trūks man vaska rituliņa.

# 30417.00
Tur atradu, tur atstāju
Bitit' ceļa maliņā:
Vasku ratus darinaja,
Ziedus krāva vezumā.

# 30418.00
Uz kalniņa ozoliņš,
Uz ozola dzirnaviņas;
Tev, bitit, viegli spārni,
Palīdz māli ritināt.

# 30419.00
Uz priediti caini vilku,
Uz meitām kājas avu:
Siliņā šmaugas priedes,
Nāburgos dailas meitas.

# 30420.00
Velc, bāliņ, trejus svārkus,
Tev trejadas audejiņas:
Auž māmiņa, auž līgava,
Auž bitite ozolā.

# 30421.00
Vecais tēvs sirmu bārzdu
Dores vila ozolā.
Lūst ozols, krīt vecais,
Plīst galviņa šķederniem.

# 30422.00
Vij, tētiņ, man dzeiniti
Tievu, tievu, garu, garu,
Ka vareju silņā
Priežu virsu lidināt.

# 30422.01
Tievu, tievu, garu, garu,
Es dzeiniti nosaviju,
Ka vareju svētu rītu
Priežu virsu lidināt.

# 30423.00
Visi koki iesmam der,
Apins vien nedereja;
Visi putni cepti der,
Bitit' vien nedereja.

# 30424.00
Visi tēva ozoliņi
Pret ziemeli atsiluši;
Vienam kāpu galiņā,
Visus griezu launagā.

# 30425.00
Visu dienu sasēdeju
Sila priedes galiņā;
Nedrīksteju galu cirst
Bez vecaja bāleliņa.

# 30425.01
Treis dineņas sasedēju
Ozuļeņa vērsyunē,
Nadreistēju zemi cērst
Bez vacākā bāļeļeņa.

# 30426.00
Cel, bitit, vasku krēslu
Zem resnā ozoliņa,
Tur sēd brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstitajas.

# 30427.00
Ceļaties kājiņās,
Vecu bišu bitenieki,
Nu ziedeja eņģevēri,
Eņģevēru pazarites.

# 30427.01
Kustinies, kustinies,
Vecais bišu dravenieks,
Nu paziedi inģeveri,
Inģeveru pazarites.

# 30427.02
Celies agri, gulsties vēli
Tu, vecais dravenieks,
Nu zied visi eņgeveri,
Eņgeveru pazarites.

# 30427.04
Ceļatiesi kājiņāsi,
Veci bišu bitenieki,
Nu dziedaja jūras gaiļi,
Nu ezera gaigaliņas.

# 30428.00
Cep, māmiņ, tādu maizi,
Viegli nest, gausi ēst,
Nu es iešu doru dēt
Tālajā siliņā.

# 30429.00
Citi puiši izdējuši
Pa simtiem ozoliņu;
Es izdēju vīksnes celmu, -
Ar vāģiem medu vešu.

3.5. Mežs kā cilvēka darbības vieta, un dažādu dzīvnieku, koku un augu miteklis. ( 30430 - 30681)
3.5.1. Medniecība. ( 30430 - 30534)

# 30430.00
Agri, agri irbe tek,
Es basāmi kājiņām.
Tec, irbite, pagaid mani,
Līdz kājiņas es apaušu.

# 30430.01
Irbe dzied siliņē,
Es basām kājiņām.
Dzied, irbit, jo ražan,
Li es ieš' kājas aut.

# 30430.02
Sudrabota ierbe dzied,
Es basam kajiņam.
Dziedi, ierbe, gaidi mani,
Līdz kājiņas es apaušu,
Līdz kājiņas es apaušu,
Apseglošu kumeliņu.

# 30431.00
Ai, bagata meža māte,
Sprūdi manu amatiņu,
Tu jau pate gana redzi,
Caur cepuri mati līda.

# 30431.01
Ei, bagata meža māte,
Sprūdi manu lamatiņu,
Jau tu paša gan zinasi,
Vāja mana cepurite.

# 30432.00
Ai, jaunaju bāleliņu,
Ņem suniti, tec mežā,
Nu uzsniga jauns sniedzinis,
Nu pazina lūša pēdas.

# 30433.00
Ai, lāciti ķepainiti,
Vaj tev vienam mežs pieder?
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Pušu mežu dalisim.

# 30434.00
Vai, lāciti, platkājiti,
Vaj tev vinam mežs pieder?
Laidiš' savus kuņas bērnus,
Mežu pušu dalisim.

# 30434.01
Ai, lācit ķepainiti,
Vaj tev vien mežs pieder?
Ņemšu dzelžu štuceriti,
Tad mēs mežu dalisim.

# 30435.00
Ai, suniši, nerejat,
Tukšu mežu nedzenat,
Vēl caunites, vāverites
Sēd eglites galiņā.

# 30436.00
Ai, suniti venteriti,
Atdod maizes gabaliņu,
Kam palaidi vāveriti
Sausas egles galiņā.

# 30436.01
Ai, unteri, atdod maizi,
Kam palaidi vāveriti,
Kam palaidi vāveriti
Garas egles galiņā.

# 30437.00
Ai, caunite, vāverite,
Dod man savu kažociņu,
Es bij' kunga meža sargs,
Man jaguļ siliņā.

# 30437.01
Ai, caunit, vāverit,
Dod man savu kažociņu,
Man jastāv tīrumā,
Vaj līst lietus, vaj snieg sniegs.

# 30437.02
Ai, caunit(e), vāverit(e),
Dod man savu kažociņu!
Vaj snieg sniegi, vaj līst lietus,
Man jastāv tīrumā.

# 30437.03
Ai, caunit, vāverit,
Dod man savu kažociņ';
Es bij' dores dējejins,
Nakti gulu siliņā.

# 30437.04
Tu, caunite, vāverite,
Dod man savu kažociņu,
Es nabaga darbinieks,
Man bij tāļu ceļu braukt.

# 30437.05
Ūdri, ūdri, bebri, bebri,
Dod man savu kažociņu,
Es kundziņa vagarite,
Man laukā stāvešana.

# 30437.06
Cauna, cauna, vāverite,
Dod man savu kažociņu,
Rītu braukšu siliņā
Priedēm galus līdzināt.

# 30438.00
Aiz Daugavas (upites) melni meži,
Pilni cauņu, vāverišu;
Tur vajaga gudru suņu,
Jaunu puišu medinieku.

# 30438.01
Aiz Daugovys lili meži,
Pillni cauņu, vāvēreišu;
Tur vajdzēje groznu suņu,
Gudru veiru mediniku.

# 30438.02
Aiz Daugavas lieli meži
Sarkaniem ziediņiem;
Tur vajaga labu suņu,
Gudru vīru ģēģerišu.

# 30438.03
Aiz Daugavas melni meži,
Pilni cauņu pieauguši;
Tur vajaga prāvu vīru,
Slaidu suņu dzinejiņu.

# 30438.04
Aiz upites bērzu birze,
Pilna raibu teterišu;
Tur vajdzeja lokus suņus,
Gudrus, prāvus strēleniekus.

# 30438.05
Aiz upites kalniņāi,
Tur aug lūši, vāverites;
Tur vajaga sīvu suņu,
Skaidru vīru strēlenieku.

# 30438.06
Aiz upites sīki kārkli,
Tur būs laba medišana;
Tur vajaga loku suņu,
Gudru vīru medinieku.

# 30438.07
Tumša, tumša ta eglite,
Kur guļ caunes, vāverites;
Tur vajaga gudru suņu,
Prāvu vīru bisenieku.

# 30439.00
Aiz kalniņa balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur guleja divi brieži,
Divi zelta cielaviņas;
Tur staigaja raudadami
Divi jauni ģēģeriši.

# 30439.01
Ai, zaļaja bierstaliņa,
Tavu daiļu augumiņu!
Tur staigaja divi brieži,
Divi zelta lakstigalas;
Tur staigaja raudadami
Divi jauni ģēģeriši.

# 30440.00
Aiz upites balti alkšņi,
Tur bij laba medišana,
Tur aug caunes, tur vāveres,
Tur raženas lakstigalas.

# 30440.01
Āz upites melli meži
Ķēditēm saķēdeti,
Tur uzauga caunas, lapsas,
Sudrabiņa lakstigalas.

# 30441.00
Aiz upites bērzu birze,
Pilna raibu teterišu;
Pilna brāļu istabiņa
Jaunu vīru strēlenieku.

# 30441.01
Pie lodziņa zaļa birze,
Pilna raibu teterišu;
Pilna brāļu istabiņa
Liela kunga ģēģerišu.

# 30441.02
Pilla mana bērzu birze
Skaistu raibu teterišu;
Pilla mana istabiņa
Jaunu puišu strēlenieku.

# 30442.00
Aizstelleju raibus suņus
Par Daugavu medibā;
Tur palika raibi suņi,
Tur mans lūša kažociņš.

# 30443.00
Aizvakar syla začis
Munu tāvu nubidēje.
Pagaid, syla rakaļeits,
Mesšu cylpu kakļeņā.

# 30444.00
Apsedloju raibu kuņu,
Gar Daugavu medit jāju.
Es nošāvu zelta briedi,
Div' sudraba vāverites.

# 30445.00
Auru auru, klapu klapu
Jaunu kungu medinieki:
Smuka ierbe ieskrējuse
Citē kunga novadē.

# 30446.00
Auru auru medinieki,
Zaķa kāja kabatā;
Ik gabalu pajājuši,
Zaķa kāju kripšķinaja.

# 30447.00
Bēdz, caunite, lec, caunite,
Nu nāk tavi dzinejiņi;
Lec cintiņu no cintiņas,
Lai pēdiņu nepazina.

# 30447.01
Bēdz, caunite, lec, caunite,
No cintiņa uz cintiņu,
Nu nāk tavi dzinejiņi,
Lai pēdiņas nepazīst.

# 30448.00
Bij lūsits man zinams
Aiz jūriņas saliņā;
Apkāros divi plintes,
Tek suniši smilkstedami.

# 30449.00
Bisenieki, strēlenieki
Mani balti bāleniņi,
Bises stobra slaucitaji,
Ne maizites pelnitaji.

# 30450.00
Briedi, briedi, lāci, lāci,
Aunies kurpes kājiņā,
Bija man div' suniši,
Div' bāliņi medinieki.

# 30450.01
Briedi, lāci, aunies kājas,
Aug man divi bāleliņi,
Aug man divi bāleliņi,
Div' suniši dzinejiņi.

# 30450.02
Brieži, brieži, lāči, lāči,
Aunieties kurpitēs,
Man aizgāja div' bāliņi,
Divi dzelzu stucerites.

# 30451.00
Briedi, briebi, lāci, lāci,
Aunies kurpes kājiņā,
Vakar kungi izsūtija
Trejdeviņu medenieku.

# 30452.00
Briedis kāpa kalniņē
Mediniekus klausities.
Tāļu, tāļu suņi rēja,
Vēl jo tāli medinieki.

# 30453.00
Dzeniet gani, jājiet kungi
Uz mello meža malu,
Tur ir caunes, tur vāveres,
Tur ir laba medišana.

# 30454.00
Dociņ doce briža māte,
Syla molu tacādama;
Div' bāļeņi, treis suneiši,
Vysi pici pikusuši.

# 30455.00
Duni, duni, briežu māte,
Smalkā priežu mežiņā,
Mūsu kungi ģēģeriši
Plintes vien balinaja.

# 30456.00
Ekur laba medišana
Viņā lauka galiņā,
Tur caunite, vāverite,
Tur aug mana ļaudeviņa.

# 30457.00
Es guleju siliņā
Ar diviem sunišiem.
Sunits saka: čavu čavu!
Man biksites: triku triku!

# 30458.00
Es neguļu bez meitām,
Bez vāveru kažociņa;
Ciemā man meitas auga,
Silā kuplas vāverites.

# 30459.00
Es nošāvu zvirbuliti
Ceturtdienas vakarā;
Pats paēdu, sievai devu,
Kungam devu pierendeli.

# 30459.01
Lūgšus lūdzu tētiņam,
Lai sunišus tapinaja,
Lai es ari medit eimu,
Kā tie citi muiženieki.
Citi kungi briežus šāva,
Es nošāvu zvirbuliti;
Pats paēdu divi reizas,
Trešo mana līgaviņa.
Vēl atlika pierendelis,
To nonesu kundziņam,
Kundziņš ēda laizidams
Manu gārdu virumiņu.

# 30459.02
Rītā agri piecēlos,
Nošāvos zvirbuliti;
Divi reizes pats paēdu,
Tad vēl devu sieviņai.

# 30459.03
Vakarrīt priekš gaismiņas
Nošaun' vienu zvirbuliti.
Tur paēda sieva, bērni,
Vel palika rītiņam.

# 30460.00
Es tupeju krūmiņā:
Dārgu putnu gaididams.
Attek ezis pukstedamis,
Sermuliņis šņaukadamis.

# 30460.01
Apsēdos pie lagzdiņas,
Dārgus putnus gaididams:
Tek ezitis pukstedams,
Sērmulitis šņaukadams.

# 30460.02
Es stāveju mežmalī,
Putnu dziesmu klausijos:
Iznāk ezis pukstedamis,
Sērmoliņis šņaukadams.

# 30460.03
Es tupeju mežmalāi,
Dārga putna gaididams.
Rīb zemite, čab lapiņa,
Nula nāca dargs putniņis:
Izskrej ezis pukstedamis,
Sērmoliņis šņaukadamis.

# 30461.00
Es cereju drīz pāriet,
Tečus vien pārtecēt;
Sāk suniši caunes dzīt,
Tur brītiņu kavejos.

# 30462.00
Greizrociši bisinieki,
Irbu šauti nemāceja;
Es nošāvu piecas irbes
Ar to vienu šāvieniņu.

# 30463.00
Gudram bija caunes dzīt,
Aķigam vāverites:
Caune skrēja steigus purus,
Vāverite garus mežus.

# 30463.01
Gudrijam cauni dzīt,
Ačīļam vāveriti:
Caune tek staigu poru,
Vāverite biezu mežu.

# 30464.00
Gudram bija caunit' dzīt,
Aķīlam(i) vāveriti:
Caunit' lēca puskociņa,
Vāverite līdz galam.

# 30464.01
Gudram bija caunes šaut,
Jo gudram vāverites:
Caune skrēja puskociņa,
Vāveritte visu koku.

# 30464.02
Gudram bija caunit' dzīt,
Aķīlam vāveriti:
Pušu koku cauna lēca,
Pa galam vāverite.

# 30464.03
Gudram bija caunu dzīt,
Ģeķišam vāveriti:
Cauna lēca puskociņa,
Vāverite līdz galam.

# 30464.04
Puiši, puiši, caunu dzītu,
Ne vāveru šmudzinātu;
Cauna lēca puskociņa,
Vāverite galiņā.

# 30465.00
Gudri eudri, gudri babri,
Gudri muni brāļeļeņi,
Gudri muni brāļeleņi,
Eudru, babru dziņējeņi.

# 30466.00
Irbes svilpa siliņā,
Roņi kauca Daugavā.
Kur palika ģēģeriši,
Ka tie viņus nedzirdeja?

# 30466.01
Ko dariji, bāleliņ,
Ka negāji medibās?
Irbe svelpe siliņā,
Roņi rūca Daugavā.

# 30466.02
Ko gaidat, bisenieki,
Ka mežā niejat?
Roņi rūca Daugavā,
Medņi dzied siliņā.

# 30466.03
Roņi kauce Daugavā,
Sniedzes svilpe siliņā;
Mani balti bāleliņi,
Karēt plinti mugurā.

# 30467.00
Irbes svilpa siliņā,
Roņi pūta Daugavā;
Mūs' brāliši ģēģeriši
Cietu miegu aizmiguši.

# 30467.01
Svilpej' irbes, pūta medņi,
Šņaukaj' roņi Daugavā;
Mūs' bālitis bisniecitis
Cietu miegu aizgulies.

# 30468.00
Irbe svelpe siliņā,
Ronis pūta Daugavā;
Nedrīksteju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt.

# 30469.00
Irbit' svilpa siliņā,
Ronits pūta Daugavā.
Pūt', roniti, vaj nepūt',
Tās irbites nedabusi,
Ta irbite tīra zelta,
Dimantiņa cekuliņu.

# 30470.00
Irbit' svilpa siliņā,
Ronits rūca Daugavā;
Celies agri, bāleliņi,
Būs tavāi rociņā.

# 30471.00
Kad es biju jauns puisits,
Es bij' liels ģēģerits.
Ar laiviņu [?] ielaidos
Siliņā irbes šaut;
Šāvu irbi, šāvu medni,
Nošāv' raibu žagatiņu.

# 30472.00
Kad es biju jauns puisits,
Es māceju ģēģerēt:
Suņus laižu pa mežiņu,
Pats pa meža malu gāju.
Divi pulki irbu skrēja,
Div' peleki vanadziņi.

# 30472.01
Kad es biju jauns puisitis,
Es māceju ģēģerēt:
Pats stāveju kalniņā,
Suni laidu lejiņā,
Suns izdzina zelta zaķi,
Sudrabotu vāveriti.

# 30472.02
Kad es biju jauns puisitis,
Es māceju ģēģerēt:
Pats stāveju mežmalēja,
Kucentiņus mežāi laidu.
Nevaid ilgi, stundas laiku,
Izdzen divi irbju pulki,
Izdzen divi irbju pulki,
Div' peleki vanadziņi.

# 30472.03
Pats sēdeju kalniņā,
Suni laidu lejiņā.
Suns izdzina zelta irbi,
Sudrabiņa lakstigalu.

# 30473.00
Kad es biju jauns puisitis,
Tad es gāju ģēģerēt.
Ģēģereju cauru dienu,
It nenieka nedabuju;
Pašā lauka galiņā
Es nošāvu vecu irbi.

# 30474.00
Kam gulbiti zemu skrēji,
Kam kakliņu garu stiepi?
Bisenieki tevis glūn,
Paeglēs sasēduši.

# 30475.00
Kas bijat medinieki,
Medijiet jūrmalā,
Jūrmalā garas priedes,
Tur bij laba medišana.

# 30476.00
Kas tur sauca, kas tur klieca
Diža meža maliņā?
Lieli kungi medinieki,
Tie tur sauca, tie tur klieca:
Pieci brieži iegājuši
Liela kunga novadā,
Visi pieci nodzērās
Daugaviņas maliņā.

# 30477.00
Kas tur čab, kas tur grab
Viņā meža maliņā?
Caunit' auda man krekliņu
Sausas egles galiņā.

# 30478.00
Klusiņām klausijos,
Ko solija meža māte;
Meža māte man solija
Žagariņu grauzejiņu.

# 30479.00
Ko tie brēca, ko tie sauca,
Liela kunga medinieki?
Grezna irbe ieteceja
Cita kunga novadā.

# 30479.01
Ko tie brēca, ko tie sauca,
Liela kunga ģēģeriši?
Grezna caune ietecejsi
Muižinieku novadā.

# 30479.02
Ko tie sauca, ko tie brēca,
Liela kunga medinieki?
Smuka caune ieteceja
Liela kunga mežiņāi.

# 30480.00
Lācišam brālišam
Piecinagi delvitē,
Visi pieci apkaustiti
Ar tērauda pakaviem;
Visi pieci saskrabeja
Medenieka ragavās.

# 30481.00
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeram,
Tas izjāja visus mežus,
Visus meža līkumiņus,
Tas nošāva tūkstošiem,
Nevar kungus piepildit.

# 30481.01
Grūti, grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeram,
Tas nošāva simtiem zaķu,
Nevar kunga piepildit.

# 30481.02
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeram:
Šauj tas briežus, šauj tas lāčus,
Nevar kungus piepildit.

# 30482.00
Lied, caunite, liedamo
Dziļajā aliņā,
Nu nāk tavi dzinejiņi,
Tavu pēdu secejiņi.

# 30483.00
Luste man lustejās
Smalkā priežu siliņā:
Cauna lēca dancodama,
Jauna meita ziņģedama.

# 30484.00
Māra māsa, mazgā katlu,
Man rubeņi kulitē;
Kur purvitis, tur rubeņi
Pa pāram saguluši.

# 30485.00
Man bij viena raiba kuņa,
To sūtiju medibās.
Samediju aklu zaķi,
Ved' uz Rigu dancināt.
Rigas kungi brīnijās,
Kā var aklis tā dancot.
Izdur, velns, kungam acis,
I kundziņš tā dancos.

# 30486.00
Man bij viena stulba kuņa,
Pār Daugavu medit sūtu.
Nomedija stulbu zaķu,
Nu nezinu, kur to likt.
Rigā vedu, nezinaju,
Cik naudiņas noprasit.
Sola manim sieku naudas,
Divi zelta gabaliņus.

# 30486.01
Es apkalu stulbu zaķi,
Rigā braucu dziedadams.
Rigas kungi nezinaja,
Cik naudiņas tas maksaja:
Divi sieki sīkas naudas,
Trešo baltu dālderiņu.

# 30486.02
Es nopirku stulbu ķēvi,
Jāj' uz mežu svilpodams.
Es nošāvu stulbu zaķi,
Jāj' uz Rigu izdodams.
Rigas Kungi nezinaja,
Cik par zaķi sasolit;
Sola sieku sīkas naudas,
Divi bēri kumeliņi.

# 30486.03
Man bij viena līka ķēve,
Brauc' uz mežu žagaros.
Es nošāvu baltu zaķi,
Brauc' uz Rigu svilpedams.
Rigas kungi nezinaja,
Cik par zaķi naudas dot;
Sieku deva sīkas naudas,
Pūru rupu dalderišu.

# 30486.04
Man bij viena stulba kuce,
Par Daugavu medit gāja.
Nomedijse stulbu zaķi,
Ved' uz Rigu dancināt.
Rigas kungi brīnijās:
Kur tu tādu zvēru jēmi?

# 30486.05
Pataisiju ērkšķu zaķi,
Ved' uz Rigu dancināt.
Rigas kungi brīnijās,
Kādi zaķi Vidzemē.

# 30487.00
Medinieka līgaviņa
Ik vakara gauži raud,
Ik vakara gauži raud,
Tušku kuli ciladama.

# 30488.00
Mūs' kundziņi medit gāja
Ar tiem zelta sunišiem.
Viens nošāva zelta zaķi,
Otris zelta lakstigalu.

# 30489.00
Nāc nākdams, kakta (meža) tēvs,
Ko tik ilgi kavejies?
Man suniši piekusuši,
Pašam ēsti gribejās.

# 30490.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es tev' gribu ēdināt
Ar putniņu austiņām.

# 30491.00
Ne ta man lēti tika,
Jauna cauņu cepurite:
Dažu nakti izguleju
Sīku priežu siliņā.

# 30491.01
Ne velt' nāk bāliņam
Skaista caunes cepurite:
Dažu nakti izguleja
Smalkā priežu siliņā.

# 30492.00
Neviens mani nezinaja,
Kas manā azotē:
Bij manā azotē
Sudrabiņa vāverite.

# 30493.00
Nosaucies tu, sūbriti,
Nu jāj tavi medenieki;
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alus dzert.

# 30493.01
Ausu, ausu tu, briediti,
Nu jāj tavi medinieki.
Kritis tava liela vara,
Lūzis tavi balti ragi;
Nu būs tavi balti ragi
Bajaram alu dzert.

# 30493.02
Briedi, briedi, lāci, lāci [?],
Rīt' mēs tevi tēresam:
Vajag mums balta raga,
Jadzer alus bajaram.

# 30493.03
Ko, briediti, tu domaji,
Es tev' gribu zemē šaut;
Tev bij balti, skaisti ragi,
Bajariem alu dzert.

# 30493.04
Sak' brieditis tecedamis:
Kritis mana liela vara,
Kritis mana liela vara,
Lūzis mani balti ragi;
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alus dzērt.

# 30493.05
Suņi rēja, taures pūta,
Nu jau jāja medinieki.
Sak' brieditis tecedams:
Nu klups manis auguminis,
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alu dzert.

# 30493.06
Celies, briedi, aun kājiņas,
Nu nāk tavi medinieki;
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alus dzert.

# 30494.00
Niu ir laiks, niu ir laiks,
Man cauņeiti numedeit:
Pyuš vējeņis, šolc mežeņis,
Nadzērdes ļesniēenš.

# 30495.00
Pie tiltiņa upmale
Vēja lauzta dores priede;
Tur man bij trīs nastiņas
Ūdru, bebru, cauņ' ādiņu.
Tā dziedaja medinieki
Bikanavas krodziņā,
Bikanavas krodziņā,
Pašā kroga krāsnspriekšā.

# 30495.01
Pie tiltiņa draves priede,
Vēja lauzta virsaunite;
Tur guleja trīs kulites
Cauņ' ādiņu, lūš' ādiņu.

# 30496.00
Pie Ventiņas sīki kārkli,
Tur bij laba medišana;
Izmediju zelta irbi,
Duj sudraba lakstigalas.

# 30497.00
Piekusuši man suniši,
Noguruši bāleliņi,
Vienu mazu vāveriti
Pa siliņu gaiņadami.

# 30498.00
Piecas dienas sīli kāvu
Ar pieciem algadžiem,
Asi malkas dedzinaju,
Mucu tauku tecinaju.

# 30498.01
Piecas dienas sīli kavu
Ar pieciem algadžiem,
Asi malkas dedzinaju,
Mucu tauku tecinaju.
Ko jūs, brāļi, diņģejiet
Ap to manu vezumiņu,
Pieci podi sīļa tauku,
Piecas mārkas mārciņā.

# 30498.02
Piecas dienas zīli kāvu
Ar sešiemi algadžiem.
Pieci podi zīlei tauku,
Pieci mārki mārciņā.

# 30498.03
Pieci, seši dalijās
Gar to manu vezumiņu,
Neviens labi nezinaja,
Kas manā vezumā.
Pieci podi knaušu tauku,
Tie manā vezumā.
Tos mēs dārgi izdosim:
Pieci mārki mārciņā.

# 30498.04
Puiši, vīri, kam ir nauda?
Man ir prece vezumā:
Pieci podi knaušu tauku,
Pieci mārki mārciņā.

# 30499.00
Piecas dienas sīli kāvu
Ar pieciem algadžiem,
Oša malkas guni kūru,
Pusmuc' tauku tecinaju;
Pieci gadi elpejos,
Taukos maizi mērcedams.

# 30500.00
Pieci brieži jūru peld,
Otri pieci Daugaviņu;
Pieci jauni bisenieki
Tek gar malu raudadami.

# 30501.00
Pieci brieži purvu brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Būtu kungi zinajuši,
Sūtit' simtu bisenieku.

# 30501.01
Pici brīži puru bryda,
Otri pici Daugaveņu.
Ka zynātu Reigys kungi,
Syuteit' symtu mediniku.

# 30502.00
Pieci brieži upi brida
Dzelteniem radziņiem;
Pārbriduši apguluši
Aiz upites līcitī.

# 30503.00
Pūšu tauri, saucu suņus,
Kalniņā stāvedams.
Piekusuši man suniši,
Aizsmakuši medinieki.

# 30504.00
Rubu, rubu, teteriti,
Papardites krūmiņā;
Es gar dzelzi ķīķejos,
Nāc manā kulitē.

# 30505.00
Saka irbe tecedama:
Neviens mani nepanāks!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederite.

# 30505.01
Lapse saka palēkdama:
Tu jau mani nepanāksi!
Ja es tevi nepanākšu,
Panāks tevi svina lode,
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa uguntiņš.

# 30505.02
Lūss ar lapsu lielijās:
Ne ar lodi nepanāks!
Gan panāca svina lode,
Tēraudiņa pederite.

# 30505.03
Saka briedis tecedams:
Sunits mani nepanāca!
Gan panāca svina lode,
Tēraudiņa pederite.

# 30505.04
Soka cauņeite lākdama:
Ni vīns maņa napanāēe!
Panāks tevi svyna lude,
Tāraudeņa pedereite.

# 30505.05
Sak' caunite palēkdama:
Neviens manis nepanāk!
Panāk tevi svina lode,
Tēraudiņa pederite.

# 30505.06
Stirn' ar briedi lielijās:
Suņi mani nepanāks!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederite.

# 30505.07
Teters ņēma irbes meitu,
Zaķis jāja panāksnos.
Lūss ar lapsu strīdejās,
Ar suņiem nepanāks.
Svina lode ta panāks,
Tai tērauda pederite.

# 30505.08
Tec, cauniti, tecedamis,
Suņi tevi nepanāks;
Panāks tevi div' pirkstiņi,
Tēraudiņa pederite.

# 30505.09
Vakar gāja brieža māte
Par Daugavu siliņā;
Divi jauni medenieki
Tek pakaļ raudadami.
Tā sacija brieža māte:
Nepanāce medenieki!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederite.

# 30506.00
Sakarmenči divi reizes!
Es bij' kunga medinieks:
Vakar šāvu vāveriti,
Šodien krita, rībejās.

# 30506.01
Ak tu Dievs, es bij' labs
Liela kunga meža sargs:
Vakar šāvu vāveriti,
Šodien krita, blīškejās.

# 30506.02
Divi reizes sakarmenči!
Tis bij kunga bisinieks:
Vakar šāva melno stradu,
Šodien krita rībedams.

# 30507.00
Zaķis spēra manu tēvu
Ar pakaļas kājiņām;
Es nospēru zaķa tēvu,
Zili dūmi nokūpeja.

# 30507.01
Zaķis manu tēvu spēra
Ar pakaļas kājinām;
Kad es speršu zaķišam,
Zili dūmi nokūpēs.

# 30508.00
Sazasita vāverite
Ar abām plaukstiņām,
Satikusi medinieku
Savu pēdu galiņā.

# 30508.01
Sasasyta vāvereite
Ar obām ruēeņām,
Atroduse mediniku
Sovu pādu gaļeņā.

# 30509.00
Šāvu irbi, nenošāvu,
Sausas egles galiņā;
Ta bij mana paša vaina,
Bisi zemu notureju.

# 30509.01
Stāvu zaķis slaistijās
Manā rudzu tīrumā;
Mana paša vaine bij,
Šķeibi bisi notureju.

# 30510.00
Šāvu zīli, cepu zīli,
Kas no zīles izteceja?
Pusmuc' tauku izteceja.
Kur mēs taukus tēresim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Taukiem viņus smēresim.

# 30510.01
Cepam zīli, cepam zīli,
Kas no zīles izteceja?
Iztek tauku vērpelite.
Ko mēs taukiem smēresim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Tur mēs viņus smēresim.
Kur mēs divi staigasim
Ar kurpēm zābakiem?
Cierasim augstus kalnus,
Briežus, lāčus medidami,
Briežus, lāčus medidami,
Sīkas mazas žagatiņas.

# 30510.02
Cep, cep, cīruli,
Cep, cep, cep!
Ko no cīruļa
Dabusim?
Pušmuci tauku,
Puspodu gaļas;
Būs ko ratus
Pasmērēt.

# 30511.00
Šauj, jēģeri, ko šaudams,
Nešauj meža baloditi!
Trīs dieniņas otris biedris
Raud bērziņa galiņā.

# 30512.00
Še bij viena āpšu ala,
Še guļ lūša medinieki;
Vienam bija brieža bikses,
Otram lāča kažociņš.

# 30513.00
Silā iemu, silā teku,
Silā mani lieli prieki:
Caune guļ siliņā,
Caunes bērni maliņā.

# 30514.00
Sniedziņš snieg, sniedziņš snieg,
Nu būs laba medišana,
Nu būs viegli pēdas dzīt,
Kur caunite laipojuse.

# 30515.00
Sudrabota irbe skrēja
Par kundziņa tīrumiņu;
Pate irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltiti.

# 30516.00
Sunit manu sabuliti,
Tu noslīki Daugavā,
Ūdru, bebru mekledams,
Kungam skaista kažociņa.

# 30516.01
Ei, suniti leteriti,
Kam noslīki ezerā,
Ūdru, bebru mekledams,
Kungam tiesu maksadams!

# 30516.02
Kuniņ' mana kuplastite,
Daugavāi noslīkusi,
Ūdrus, bebrus dzenadama,
Kungam tiesu lasidama.

# 30516.03
Kuņiņ' mana kuplastite,
Ta noslīka Daugavā,
Ūdrus, bebrus dzenadama,
Kungam tiesu maksadama.

# 30516.04
Kuņiņ' mana lokastit'
Gaujiņā noslīkusi,
Ūdrus, bebrus dzenadama,
Kungu prieku domadama.

# 30516.05
Kucit' mana plaukastite,
Jūriņās noslīkuse,
Ūdrus, lūšus dzenadama,
Kungiem maku pildidama.

# 30516.06
Kucit' mana plaukastite
Rasiņā nomirkuse,
Ūdru, bebru mekledama,
Kungam tiesas maksadama.

# 30516.07
Suņeit munu sabaļeit,
Tu nusļeiki Daugovā,
Iudru, babru maklādams,
Kungim skaistu kažuēeņu.

# 30516.08
Sunit manu vekteriti,
Tu noslīki Daugavā,
Ūdru, bebru mekledams,
Kunga maku pildidams.

# 30517.00
Sunits rēja puriņā,
Es gar malu lendereju;
Sunam pura rējumiņš,
Man caunite kulitē.

# 30518.00
Tālu, tālu suņi rēja,
Vēl tālaki medenieki.
Suņi rēja neēduši,
Medenieki piekusuši.

# 30519.00
Tālu, tālu suņi rēja,
Vēl tāļaku medinieki;
Celies, briedi, aunies kājas,
Gaidi savu medinieku.

# 30519.01
Celies, briedi, aunies kājas,
Gaidi savus medeniekus!
Tālu, tālu suņi rēja,
Vēl jo tālu medenieki,
Vēl jo tālu medenieki,
Citus suņus klausoties.

# 30520.00
Trīs dieniņas lāci dzinu
Caur smalkiemi kārkliņiem.
Šāvu bisi, kārkli biezi,
Dūru šķēpu, āda bieza.

# 30521.00
Tumsiņāi, vakarāi,
Izjāj Dieva medinieki;
Sudrabotu irbi dzina,
Apzeltitu vanadziņu.

# 30522.00
Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien brieža balta gaļa
Mūsu kunga teleķī.

# 30523.00
Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā:
Šodien brieža ragi klaudz
Bisenieka kulitē.

# 30523.01
Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien brauca muižas kungi,
Brieža ragi vezumā.

# 30523.02
Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien ragi noklaudzeja
Mana tēva kulitē.

# 30523.03
Vakar briedis ragā pūta
Viņāpus Daugaviņas;
Šodien klaudz brieža ragi
Medenieka kulitē.

# 30523.04
Vakar briedis ragu pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šorīt agri mūs' kungam
Brieža rags kulitē,
Brieža rags kulitē,
Brieža gaļa vēderā

# 30524.00
Vakar pūte bried's ar ragu
Viņāpus Daugaviņas;
Šodien dzēra bisenieki
Brieža raga biķerēm.

# 30524.01
Vakar briedis ragā pūta
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien mūsu kundziņam
Brieža raga biķerite.

# 30525.00
Vakar lācis maizi cepa
Aiz Renburgas siliņāi;
Jau šodien tilinaja
Liela kunga kulitēi.

# 30526.00
Vakar mani lūšu suņi
Par Daugavu pārpeldeja;
Nosvilpoju šāi pusē,
Visi peld atpakaļ.

# 30526.01
Jau tie mani briežu suņi
Par Daugavu aizgājuši.
Aizsvilpos vakarā,
Še bij visi smilkstedami.

# 30527.00
Vakar šāvu vāveriti,
Šodien krita, plaukšejās;
Rītā šaušu otru draugu,
Būs sievai kažociņš.

# 30528.00
Vakar zelta vāverite
Pār kalniņu aizteceja;
Šodien gāja medinieki
Ar sidraba sunišiem.

# 30528.01
Vakar zalta vāvereite
Pār ceļeņu pārtecēje;
Šudiņ jāja mediniki
Sudabreņa suņeišim.

# 30529.00
Visu dienu lendereju,
Tukša kule mugurā.
Gaida sieva, gaida bērni,
Zaļas acis grozidami.

# 30530.00
Caunitei māsiņai
Pieci nagi kājiņā;
Visos piecos nadziņos
Zelta griezti gredzentiņi.
Visi pieci saskrabeja
Medinieka tarbiņā.

# 30530.01
Cauņeitei pici pērsti,
Pici zalta gredziņeņi;
Visi pici saskaņēje
Medinika kuļeitē.

# 30531.00
Caunitēm, lapsiņām
Es apdaru aplociņu;
Tad es viņas medit gāju,
Kad ādiņa naudā stāv.

# 30531.01
Caunitēm, vāverēm
Es taisiju aplociņu;
To reiziņu medit gāju,
Kad ādiņas dargas bij.

# 30532.00
Celies agri, jaunais brāli,
Ņem suniti, tec mežā,
Šorīt sniga jauns sniedziņš,
Nu pazina lūša pēdas.

# 30533.00
Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārteceju.
Man caunite azotē
Dzeltenām(i) kājiņām.

# 30533.01
Es no meža atpakaļ;
Citi puiši caunit' dzina,
Man caunite kulitē.

# 30533.02
Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārbraukdams;
Man caunite azotē
Dzeltenām kājiņām.

# 30533.03
Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārteceju;
Man caunite kabatā,
Sudrabota vāverite.

# 30533.04
Citi puiši mežā brauēe,
Es nu meža sēteņā,
Man cauņeite ozutē
Dzāltonām kājeņām.

# 30533.05
Citi vīri mežā gāja,
Es no meža pārteceju,
Es no meža pārteceju,
Simtu caunu maišelī.

# 30534.00
Citi vīri man vaicaja,
Ko es ēdu meža vīrs:
Šauju caunes, kāpju bites,
To es ēdu meža vīrs.

3.5.2. Meža sargs. ( 30535 - 30552)

# 30535.00
Es būt' laba, es būt' laba
Meža sarga līgaviņa:
Es zinaju visus tekus
Gar zaļaju birztaliņu.

# 30535.01
Es būt, es būt' laba
Meža sarga līgaviņa:
Visi taki man zinami,
Visi kungu novadiņi.

# 30535.02
Kad Dievs dotu, tad es būtu
Meža sarga līgaviņa,
Visus takus es zinatu,
Visus meža līkumiņus.

# 30536.00
Es nocirtu uz robeža
Deviņzaru ozoliņu;
Man nojūdza meža sargs
Deviņdanci kumeliņu.

# 30537.00
Es par tevi nebēdaju,
Liela kunga meža sargs:
Es iedevu cāļu pāri
Liela kunga junkuram.

# 30538.00
Kalabad meža sargs
Trīs līkumu saliecies?
To tam dara ļaužu lāsti,
Daža laba jēra ciska.

# 30539.00
Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā meža maliņā?
Meža sarga līgaviņa,
Vilka zarnas tīridama.

# 30540.00
Mežsarga bērniem
Strīpaini kakli;
To dara lauķnieku
Gaļas gabaliņi.

# 30541.00
Meža sarga dvēselite
Kauca egles galiņā,
Laucenieku gaididama
Sviesta cibu atnesot.

# 30541.01
Meža sarga dvēselite
Pusē gaisu plīveneja,
Gaididama laucenieku
Cūkas gaļu atvedot.

# 30541.02
Meža sarga dvēselite
Sausas egles galiņā,
Ta gaidija laucenieku
Cūkas gaļas atnesam.

# 30541.03
Meža sarga dvēselite
Sausas egles galiņā,
To tev dara gaļas šķiņķi,
Lauka ļaužu pūra maize.

# 30541.04
Meža sarga dvēselite
Saucas egles galiņā,
Tur ta kliedza, tur ta brēca,
Tur ta gaida lauceniekus,
Tur ta gaida lauceniekus
Mežiņāi aiztekam.

# 30542.00
Meža sarga dvēselite
Pušu gaisu lidinaja.
Kam pārdevi ošus, kļavus
Bez saulites vakarā!

# 30543.00
Meža sarga līgavai
Garas, platas vilnanites:
Šur šauviņa, tur šauviņa
Par ķīlām salasita.

# 30544.00
Meža sarga līgaviņa
Gārda vien ēdajiņa:
Kad nebija putna gaļas,
Iet pie sviesta kambarī.

# 30545.00
Meža sarga līgaviņa,
Tik ta badu nenomira.
Iet plintite briku braku,
Putniņš koka galiņā.

# 30545.01
Tikku bodā nanumyra
Gēgereša leigaviņa:
Picas reizes spryku spraku-
Putneņš zora galeņā.

# 30546.00
Meža sargi man jautā:
Ko ta tava kuņa dara?
Mana kuņa ragus dara,
Meža sargus vizināt.

# 30547.00
Meža sargi, meža sargi,
Savus mežus sargajiet!
Rītā iešu līdz ar dienu,
Cirtiš' zaļu ozoliņu.

# 30547.01
Meža sargi, meža sargi,
Sārgiet savu zaļumiņ',
Rītā agri, līdz ar dienu
Zagšu zaļu ozoliņ'.

# 30548.00
Meža sargs mani šāva
Ar piecām pistolēm,
Dūmi vien nokūpeja
Ap maniem lindrakiem.

# 30549.00
Meža sargs nomirdams
Izstiepās, sarāvās:
To tam dara viltus mēle,
Daža laba jēra ciska.

# 30549.01
Meža sarga līgaviņa
Izstiepās, sarāvās:
Dažu labu jēra cisku
Nepelnitu apēduse.

# 30550.00
Sunits kaula ragus dara
Meža sargu vizināt.
Kurš, ļautiņi, redzejat:
Suns suniti vizinaja!

# 30550.01
Kas čabeja, kas grabeja
Liela meža maliņā?
Vilku māte ragus taisa,
Meža kungu vizināt.

# 30550.02
Sunits kaula ragus taisa,
Meža sargu vizināt.
Ka tas koši piestāveja,
Suns suniti vizinaja!

# 30550.03
Sunits kaula ragus dara,
Meža sargu vizināt.
Ļaudim lieli brīnumiņi,
Sunits suni vizinaja.

# 30550.04
Čīku čīku, grabu grabu,
Kas mežā grabinās?
Meža cūka ragus taisa,
Meža kungu vizināt.

# 30551.00
Vellam devu riekstu sieku,
Lai pakāra meža sargu.
Vels apēda riekstu sieku,
Meža sargu nepakāra.

# 30552.00
Citi ļaudis ļaudim rada,
Meža sargs kokiem rada,
Oši, kļavi, ozoliņi
Meža sarga bāleliņi.

# 30552.01
Ļauži bija ļaužu rada,
Es bij viens koka rada,
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi.

# 30552.02
Oši, kļavi, ozoliņi
Meža sarga bāleliņi;
Kad nomira meža sargs,
Visi gauži noraudaja.

3.5.3. Mežā braucēji, malkas cirtēji. ( 30553 - 30573)

# 30553.00
Ai, Dieviņ, nevar vairi
Ne rociņas pacilāt!
Jau nocirtu divas priedes,
Trešu zaļu ozoliņu.

# 30554.00
Ai, ozoli, ozoliņi,
Vis tik daudz nelielies,
Es paņemšu lielo cirvi,
Skaldiš' tevi gabalos.

# 30555.00
Brauc' mežā, brauc' mežā,
Nava ciera, nava ciera;
Paldievs teiču kaimiņam,
Kas cieriti palieneja.

# 30556.00
Brauc' uz mežu apses malku,
Kazas gaļa javāri;
Cieta bija kazas gaļa,
Slapja bija apse malka.

# 30557.00
Es mežiņa vīriņš biju,
Man pupuru cepurite;
Pie pupuru cepurites
Vajag skuju mēteliša.

# 30558.00
Es neņemu rupjas malkas
Pret sīkiem žagariem:
Mani sīki žagariņi
Paši pūta, paši dega.

# 30558.01
Es neņemtu oša malkas
Preti bērza pagalites;
Pate pūta, pate dega,
Pate gauži kurejās.

# 30559.00
Ko daram, nedaram
Resnajam ozolam?
Sacērtam zaru zarus,
Saliekam gubiņā.

# 30559.01
Ku, brāļeit, dareisim
Ar šo bidrys (?bidru) ozuliņu?
Laideisim pi zemeitis,
Daļeisim skaidiņām.

# 30559.02
Ko darit, nedarit
Lielajam ozolam?
Ar ciriti, ar kapliti,
Skaidiņāmi drupināt.

# 30559.03
Ku dareit, nadareit
Šam rasnam ozulam
Ar čērveiti, ar kapļeiti,
Ar gudro podumeņu?

# 30560.00
Kuriet, ļaudis, istabiņas,
Lai laiciņis atsalaida:
Man vīriņš mežā brauca,
Divas šūbas mugurā.

# 30561.00
Mežinieka ragaviņas
Čīkstej' dienu, čīkstej' nakti.
Kā tām bija nečīkstēt,
Sala dienu, sala nakti.

# 30562.00
Meža vīrs mežā brauce,
Meža drēbes mugurā:
Lūku kreklis, kriju ūzas,
Bērza kraupes cepurite.

# 30562.01
Es redzeju meža veci
Bez padoma staigajam;
Dūņu kreklis, ērkšķu bikses,
Gara tāšu cepurite.

# 30562.02
Kad es biju meža vīris,
Meža vīra dziesmu dziežu,
No skujiņas man svārciņi,
No pumpura cepurite.

# 30562.03
Meža vīri mežā brauca,
Meža drēbes mugurā:
Kriju bikses, lūku svārki,
Gara tāšu cepurite.

# 30562.04
Meža vīri mežā brauca,
Meža drēbes mugurā:
Skuju bikses, skuju svārki,
Līka tāšu cepurite.

# 30562.05
Meža vīris mežā brauca,
Meža drēbe smugurā:
Ērkšu bikses, skuju svārki,
Tāsēm šūta cepurite.

# 30562.06
Ceļa vīrs ceļu gāja,
Ceļa drēbes mugurā:
Lūku kreklis, stāšu kurpes,
Kriķu salmu cepurite.

# 30563.00
Netīšam es nocirtu
Sava tēva ozoliņu.
No celmiņa bungas daru,
No zariņa stabuliti,
No ta paša viduciša
Bititei namu daru.

# 30563.01
Es nocirtu līkstes dēļ
Tēvam zaļu ozoliņu;
No celmiņa bungas taisu,
No zariņa stabulites.

# 30564.00
Noliecās ozoliņš
Man mežāi iiejot,
Zinaj' mani gudru vīru,
Lietas koku meklejot.

# 30565.00
Priecajies, meža māte,
Stipri vīri mežā brauca,
Asi cirvi, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.

# 30566.00
Rītu braukšu siliņā,
Kur lielās apses aug.
Gribu vienu apsi cirst,
Bail, ka mežkungs neķīlā.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Bail, ka mežkungs neķīlā!
Sieva mani saskubina:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Trinu savu lielo cirvi,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Brauc' uz mežu svilpodams.
Cērtu apsi šņiku šņaku,
Krīt apsite skanedama.
Atskatos atpakaļi,
Mežkungs ķēvit' noķiņķejis.
Vai, vai, vai, man' dieniņ',
Mežkungs ķēvit noķiņķejis!
Viņš uz muižu svilpodams,
Es uz māju raudadams.
Sieva mana pretim nāk:
Vīriņ, mīļais, kas tev kait?
Vai, vai, vai man' dieniņ'!
Vīriņ maiļais, kas tev kait?
Klusi, bāba, turi muti,
Pate mani skubinaji.
Kamēr es apsi cirtu,
Mežkungs ķēvit' noķīlajis.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Mežkungs ķēvit' noķīlajis!
Kuš, vīriņ, nebēdā,
Vēl mums zostiņ' kūtiņā.
Bāz zostiņu kulitē,
Aiznes rītu mežkungam.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Aiznes rītu mežkungam.
Bāžu zosi kulitē,
Eim' uz muižu svilpodams.
Labu rītu, namiķiti!
Vaj mežkungs piecēlies?
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Vaj mežkungs piecēlies?
"Paldies, paldies, apšu zagli,
Sen mežkungs piecēlies".
Lieku zosi uz trepēm,
Eim' pie kunga kambarī.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Eim' pie kunga kambarī.
Labrītiņ, meža kungs!
Es jums treknu zosi nesu,
Es jums treknu zosi nesu, -
Manu ķēvi atdodiet!
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Manu ķēvi atdodiet!
Atskatos uz trepēm,
Ko ta mana zose dara.
Kurti zosi apēduši,
Kule vien palikuse.
Vai, vai, vai man' dieniņ,
Kule vien palikuse!
Nu gan zinu, kas nu būs,
Manas bikses trīcēt trīc.
"Atnes, Indriķ, garo pleti,
Dod tam vīram piecpacmit"!
Vai, vai, vai man' dieniņ', -
Nocērt man piecpacmit.
Izved manu balto ķēvi,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Jāj' uz māju ziņģedams.
Trallala, trallala,
Jāj' uz māju ziņģedams!

# 30567.00
Pāriet baļķu vedejiņi
Pusmežiņa līgodami;
Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Lai līgoja sētiņāi.

# 30568.00
Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola cirtejiņi:
Līdz gaismiņu nošķindeja
Zaļ' ozola galoknite.

# 30568.01
Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola zāģeriši:
Galotnite nošķindeja
Avotiņa lejiņā.

# 30568.02
Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozolu cirtejiņi:
Gaismiņai izaustot,
Zaļ' ozolis noskaneja,
Zaļ' ozolis noskaneja
Līdz pašai galoknei.

# 30569.00
Šorīt brokasti
Nopelniju:
Saskaldiju greiznu apsi,
Vienu greiznu ozoliņu.

# 30570.00
Suņi rēja, vilki kauca,
Puis' ar ķēvi gaididami.
Nerejiet, nekauciet,
Puis's ar ķēvi mežā brauc.

# 30571.00
Trīs priedites silā auga,
Visas vienu lielumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locijās.

# 30572.00
Veci vīri mežā brauca,
Bluķus vēla vezumā.
Čīkst ragavas, zviedz kumeļi,
Gav'lē paši mežinieki.

# 30572.01
Vaci veiri mežā brauēe,
Blučus vede vazumā;
Poši gāja dzīdādami,
Zirgi gāja zveigznādami.

# 30573.00
Cirvi cirtu ozolā,
Skaida lēca daugavā.
Vaj bij skaida, vaj nebija,
Vaj bij vasku ritenits?

3.5.4. Meža zvēri. ( 30574 - 30606)

# 30574.00
Kas tur brida par ezeru,
Kas tās ņiedres kustinaja?
Briedis brida, ledu lauza,
Bāliņam naudu nesa.

# 30574.01
Briedis brida, ledu lauza,
Brālišam naudu nesa.
Nenāc briedi, nelauz ledu,
Nav brāliša sētiņā.

# 30574.02
Kas tas bija, kas tur nāca,
Kas tās niedres kustinaja?
Briedis nāca, ledu lauza,
Mana tēva naudu nesa.

# 30574.03
Kas tur nāca, kas tur nāca,
Kas tās niedres kustinaja?
Brieži nāca, ledu lauza,
Tie tās niedres kustinaja.

# 30574.04
Ko tie mani tēva suņi
Ik vakara lādinaja?
Briedis brida, ledu lauza,
Mana tēva naudu veda.

# 30575.00
Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikuse:
Briežam ragi nosaluši,
Meža cūkas siveniņi.

# 30576.00
Snāja, snāja briežu māte
Biezajā eglainē.
Noies mani bāleliņi,
Apgāzis snājamo.

# 30577.00
Dūcenieki nosadūca,
Lāču mātei bērns piedzime.
Būs tas vīrs, kad tas augs,
Otram ceļa negriezis.

# 30578.00
Guli, guli, lāču māte,
Saulit' lielu gabaliņu;
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdeja.

# 30579.00
Vakar lācis maizi cepa
Trikatiešu siliņā;
Šodien guļ dienas vidu
Aumeisteru birztiņā.

# 30579.01
Vakar lācis maizi cepa
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien ēda launadziņu
Kaķaraga krodziņā.

# 30580.00
Ai, kaimiņi, nāburdziņi,
Kad upiti izsmelsim?
Ūdrits upes dibinā,
Zelta kurpes kājiņā.

# 30580.01
Eimam, meitas, upi smelt,
Vaj mēs upi neizsmelsim.
Ūdriņš upes dibināja
Zeltitām kājiņām.

# 30580.02
Jauni puiši, jaunas meitas,
Izsmeliet Daugaviņu;
Tur guļ ūdris dibinā,
Santa svārki mugurā.

# 30580.03
Kaimiņeit, vārguļeit,
Kod upeiti izsmeļam?
Eudriņš upis dybynā,
Zalta kurpis kājiņā.

# 30580.04
Steidzies, brāli, upes smelt,
Ūdris upes dubenāi,
Ūdris upes dubenāi,
Zelta korpes kājiņāi.

# 30581.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Dziļas upes dibenā?
Ūdritis upes dibenā,
Tas tur spīd, tas tur viz.
Kā ūdritis nespīdēs,
Zelts tam spalvas galiņā.

# 30582.00
Ko tie Rigas suņi rēja,
Daugavā skatijās?
Ūdris guļ dibinā,
Zelta pieši kājiņā.

# 30583.00
Māte mani ūden' raida
Tekošā upitē;
Ūdris gul dubenā
Zeltitām kājiņām.

# 30584.00
Nevar vairs, nevar vairs
Bez suniša elpeties!
Caur sētiņu upe tek,
Ūdri kāpa istabā.

# 30584.01
Vai, Dieviņi, es nevaru
Bez suniša elpeties:
Caur sētiņu upe tek,
Ūdris baida līgaviņu.

# 30584.02
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad sunišus nebaro:
Garām sētai upe tek,
Ūdri nāca sētiņā.

# 30584.03
Nevareju, nevareju,
Bez suniša nevareju:
Garam sēt' upit' tek,
Ūdri līda namiņā.

# 30584.04
Puiši, puiši, kas še būs,
Vēl suniši nebaroti;
Upe teki caur pirtiņu,
Ūdrits kāpe lāviņā.

# 30584.05
Redz, cik labi, redz, cik labi,
Pie upites dzīvojot:
Upe tek caur sētiņu,
Ūdri guļ pasolē.

# 30584.06
Caur istabu upe tek,
Ūdrits kāpa krāsnsmalā;
Kur ellē nu palika
Mūsu kungu bisenieki?

# 30585.00
Puiši, puiši aunaties,
Maucaties cabuļos:
Ūdri, bebri upitē,
Smiltī nagus balinaja.

# 30586.00
Ūdriņš brauca niedru tiltu,
Ūdram bēri kumeliņi;
Ni salūza niedru tilts,
Ni ieslīka kumeliņi.

# 30587.00
Ūdris bebri nolamaja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupri mugurā.

# 30588.00
Ūdris bebri izlamaja
Leinajām kājiņām;
Abiem bija leinas kājas,
Abiem nauda mugurā.

# 30588.01
Ūdrits bebru izlamaja
Leinajām kājiņām;
Abi divi dārgi putni,
Naudu nesa mugurā.

# 30588.02
Ūdris bebru nolamaja
Kleinajām kājiņām;
Tāds bij vienis, tāds otrais,
Naudu nesa mugurā.

# 30589.00
Ūdris bebri izlamaja
Lēnajām kājiņām.
Lai jam bija lēnas kājas,
Bet jam gudris padomiņš.

# 30590.00
Ūdris bēri izlamaja
Leinajām kājiņām.
Tāds bij viens, tāds bij otris,
Abi siekstu laipotaji.

# 30591.00
Ūdris, bebris cīkstejās
Liela kalna maliņā;
Atnāk viena lūša māte,
Novelk ūdram kažociņu.

# 30592.00
Ūdris, bebris cīkstojās
Straujupites maliņā,
Abi bija naudas vīri,
Naudas svārki mugurā.

# 30593.00
Ūdris gul kārklienē
Zeltitiem zābakiem;
Jauni puiši bandinieki, -
Navaid tādi zābaciņi.

# 30594.00
Ūdrits guļ ūdenī,
Zelta cimdi rociņā;
Nāc, ūdriti, maliņā,
Samīsim cimdiņiem.

# 30595.00
Ūdrits savu līgaviņu
Straumitē vizinaja;
Ij es savu vizinatu,
Kaut man tādas kamaniņas.

# 30595.01
Gaigals savu līgaviņu
Pret straumiti vizinaja;
Būt' man tādas kamaniņas,
Ir es savu vizinatu.

# 30595.02
Ūdrups [?] savu līgaviņu
Straumitē vizinaja;
Es ar' savu vizinatu,
Man nav kaula kamaniņas.

# 30596.00
Ale, puiši, kas še būs,
Suņi rēje tupedami;
Izdzinuši vāveriti
Sausas egles galiņā.

# 30597.00
Paga, sila vāverite,
To es tev nepiedošu,
Kam trauceji kumeliņu
Vakariņa laiciņā.

# 30597.01
Pagaid, sila vāverite,
Gan es tev atmaksašu,
Kam trauceji kumeliņu
Vakariņa laiciņā.
Izgaist mana zīda josta,
Nokrīt caunu cepurite.
Cepuriti gan dabuju,
Zīda jostas nedabuju.

# 30598.00
Vakars nāca, vāverit,
Kad tiks' egles galiņā?
-Laba manim ši naksniņa
Uz cintiņas pārgulēt.

# 30599.00
Kur tu teci, vilku māte,
Vieni sāni nosviluši?
Tec uz Rigu, vilku māte,
Pasmīdini Rigas kungus.

# 30600.00
Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu tauredams.

# 30600.01
Vilkam laba tecešana,
Ne tam vāģu, ne tam ragu;
Dabuj' vienu auna ragu,
Tek pa silu tauredams.

# 30600.02
Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam ratu, ne ragavu;
Saslien savas stāvas ausis,
Lec pa silu tauredams.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv