29401 - 29600



3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. ( 27896 - 31036)
3.2. Lopkopība. ( 28842 - 29582)
3.2.2. Gani un ganu dzīve. ( 29221 - 29582)
3.2.2.8. Ciema gani satiekās un sadziedās. ( 29364 - 29404)

# 29401.00
Ciema gani vella gani,
Caur krūmiem lūrejās;
Man bij viens kasains āzis,
To nozaga lūredam'.

# 29402.00
Citi gani āriņā,
Es āriņa maliņā,
Es āriņa maliņā
Ar savām telitēm.

# 29403.00
Citi gani aizdzina,
Mani vienu atstāja
Lielajā mežā
Zustaru krūmā.

# 29404.00
Citi gani man' atstāja
Biezā bērzu mežiņā;
Dziedadams melnas strazds
Man' malā izvadija.

3.2.2.9. Suns gana palīgs, gana un lopu sargs. ( 29405 - 29417)

# 29405.00
Alu, alu, kuceniņ!
Kas pa mežu vaukšķinaja?
Vaj bij vilki, vaj bij lāči,
Vaj nerātni tēva dēli?

# 29405.01
Puc, sunit kuceniņ!
Kas mežā vaukšķinaja?
Vaj vaukšķina vilki, lāči,
Vaj nerātni tēva dēli?

# 29406.00
Ēdiet, gani, brokatiņu,
Dodiet man garoziņas,
Es padzinu to teliti,
Kas palika pakaļā.

# 29406.01
Sunišam maizes devu
Pa lielam gabalam,
Tas piedzina to teliti,
Kas palika pakaļā.

# 29407.00
Kad es gāju ganiņos,
Es suniti līdzi ņēmu.
Pate kāpu kalniņā,
Sunit' laidu lejiņā.
Suns izdzina vecu puisi
Salāpitu kažociņu.

# 29407.01
Es uzkāpu kalniņā,
Suni laidu lejiņā;
Suns izdzina vecu puisi
Salāpitu kažociņu.

# 29407.02
Kad es gāju mežiņā,
Sav' suniti līdza ņēmu;
Suns iztrenca vecu puisi
Noskrandušu kažociņu.

# 29407.03
Pate dziedu mežmalē,
Suni laidu mežiņā;
Suns izdzina tēva dēlu
Salāpitu kažociņu.

# 29407.04
Pate stāvu kalniņā,
Sunit' laidu lejiņā;
Suns izdzina vecu puisi
Salāpitu kažociņu.

# 29407.05
Pati stāvu kalniņā,
Suņus laižu lejiņā;
Izdzen mani kuceniņi
Kākarainu tēva dēlu.

# 29407.06
Pats sēdēju kalniņā,
Suni laižu mežiņā.
Sunits rēja šaku šaku,
Izdzen mani vecu meitu.

# 29407.07
Svētu rītu ganos gāju
Savu Duksi līdza ņēmu;
Suns aizdzina vecu puisi
Noplīsušu kažociņu.

# 29408.00
Kranciti suniti,
Iesim abi ganos;
Tu lopiņus apvaktesi,
Es brūtganu apmeklešu.

# 29409.00
Labak devu sunim maizi,
Ne kā ciema puiseniem:
Sunits manas govis gana,
Puisens mani kaitinaja.

# 29410.00
Puci, puci, gana suni,
Meitu zaglis krūmiņos;
Tas nebija meitu zaglis,
Tas bij kazu precenieks.

# 29411.00
Sunišam maizes devu
Dižu dižu gabaliņu,
Lai sunits Dievu lūdza,
Lai es topu saiminiece.

# 29411.01
Sunitim maizi devu
Pa lielam gabalam,
Lai par mani Dievu lūdza,
Kad es iešu tautiņās.

# 29412.00
Sunišam maizi devu
Pa lielam gabalam,
Sunits manim avis gana
Šādu garu vasariņu.

# 29413.00
Sunišam maizes devu
Pa lielam gabalam,
Sunits man palīdzeja
Brāļa govis paganit.

# 29413.01
Sunišam maizes devu
Dižen' lielu gabaliņu,
Lai tas man palīdzeja
Brāļa govis paganit.

# 29413.02
Sunišam maizes devu
Labu lielu gabaliņu,
Sunits man palidzeja
Sīkus lopus paganit.

# 29413.03
Sunišam maizi devu
Pa lielam gabalam,
Lai tas man palīdzeja
Brāļa govis paganit.

# 29413.04
Suņeišam maizis devu
Pa lylam gobolam,
Suņeits maņ paļeidzēje
Brāļa guvu pagaņeit.

# 29414.00
Sunišam maizes devu
Pa lielam gabalam,
Sunits man pasacija,
Kas pa mežu blandijās.

# 29414.01
Sunišam maizi devu
Dižan' daiļu gabaliņu,
Sunits man pasacija,
Kas guļ kārklu krūmiņā,
Vaj guļ vilks, vaj guļ lācis,
Vaj laiskais tēva dēls.

# 29415.00
Sunits rēja rejumā,
Es parīdu rīdumā,
Zinos pate rīdidama,
Kas klausās krūmiņos.

# 29416.00
Sunits rēja, sunits rēja,
Ganu meita parīdija.
Paga, paga, ganu meita,
Norauš' tavu vainadziņu.

# 29417.00
Viena pate ganos gāju
Ar raibo kuceniņu;
Grib' tautiņas ko darit, -
Urza, urza, kuceniņ!

3.2.2.10. Vilks. ( 29418 - 29432)

# 29418.00
Ai, vilciņ garkājiti,
Palaid rikšus silmaliņu,
Tur aizdzina ciema gani
Div' pulciņi balt' aitiņu.

# 29419.00
Ai, vilciņ, nenes kazu,
Man ir barga sveša māte.
Tu aiznesis apēdisi,
Man pietrūka gada algas.

# 29419.01
Urā, Juri, nenes kazu!
Man niganta saiminiece.
Tu nonesis apēdisi,
Man muguru oderēs.

# 29419.02
Urā, vilks, nenes kazas,
Saiminieka kaza bij.
Tu aiznesis apēdisi,
Man peļņā rēķinās.

# 29420.00
Aunies kajas, vilka bērns,
Lēksim sila gabaliņu,
Tur ganija ciemu gani
Dūņezera maliņā.
Ķersim vienu aveniņu
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem nadziņiem.
No nagiem kungiem kurpes,
No ausim naudas maki;
No avina radziņiem
Ģēģerim stabulites.

# 29421.00
Grietiņa meitiņa,
Dzen kazas kūtī,
Spigacis raugās
Caur lazdu krūmu.

# 29422.00
Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal man atslēdziņu,
Vilkam mute jaaizslēdz,
Lai ganiņu neklidzina.

# 29423.00
Kam, ganiņi, nedzināt,
Kur vakar dzīraties?
Vilciņš gauži noraudaja,
Uz cintiņas tupedams.

# 29423.01
Nedzenat tur, ganiņi,
Kur vakar dzīraties:
Vilciņš tup uz akmiņa,
Tur ganiņus gaididams.

# 29423.02
Tur, ganiņi, nedzeniet,
Kur vakar dzīraties:
Vilciņš gauži noraudaja,
Uz cinites tupedams.

# 29423.03
Vilciņš gauži noraudaja,
Uz akmeņa tupedams:
Kam ganiņi tur nedzina,
Kur vakar solijās.

# 29424.00
Ko tu, dzeni, klikstinaji,
Ko tu man pasaciji?
-Es, meitiņa, tev pasaku,
Sargaj savu ganibiņu.

# 29425.00
Kur, vilciņi, tu ķilpini
Rītā agri rasiņā?
-Uz Meņģeli, uz Meņģeli,
Uz Meņģeļa siveniem.

# 29426.00
Ku', vilci, tu teceji,
Kaula pieši kājinā?
-Es tecej' uz jūmali
Pie jūrmales aitinām.
Jūrmalē taukas aitas,
Reņģu galvām nobarotas.

# 29427.00
Liela gara sausa egle
Par celiņu nolūzuse.
Lai tik garš vilka ceļš,
Kā šis egles augumiņš,
Lai sakalst vilkam zobi
Kā sausie egles zari.

# 29428.00
Ruds peleks atteceja
Pie manām aitiņām;
Es parādu kucenam-
Ruds pelēks eglienē.

# 29429.00
Soka vilki tacādami:
Takam visi reizeitē!
Izdzērduši itavā
Pa grošam sivāniņu

# 29430.00
Zeiļe dzid oporā,
Lik gonim sorgātis:
Sorģ, jāriņa, kazļāniņa,
Sorgo sovu vainaciņu!

# 29431.00
Zīlite, žubite,
Ta laba māsiņa,
Ta lika ganiem
Sargaties.
Žagate palaine,
Ta sauce vilku,
Ta sauce vilku,
Kur gani gana.

# 29431.01
Žagatai maitai
Skangalu mēle,
Pateica vilkam,
Kur gani gana.

# 29431.02
Zilita, žuibita,
Tij loba sieveņa,
Tij soka goeniem:
Bēdziet gaeniņi!
Žogota kurva,
Tij soka vylkam:
Kur dumi kop,
Tur goeni gona!

# 29432.00
Trīs nāburgi kāzas dzēra
Smalkā lazdu krūmiņā:
Vilks brūtgans, kaza brūte,
Mans Krancits vakarains.

# 29432.01
Vilks ar kazu kāzas dzēre
Sīkajos krūmiņos;
Vilks brūtgans, kaza brūte,
Mans Krancitis vakaros.

3.2.2.11. Svētdienas gani. ( 29433 - 29452)

# 29433.00
Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā,
Būs manām telitēm
Svētu rītu āboliņš.

# 29434.00
Dzen ganos, brāļa sieva,
Jele vienu svētu rītu!
Izdzinuse vienu rītu,
Brālim pļavu noganiji;
Izdzinuse otru rītu,
Sava tēva rudzu lauku.

# 29435.00
Duš, ēdat man, gosniņas,
Tāi mazā zālitē;
Svētu rītu, tad būs vaļas,
Tad laidišu ābulā.

# 29435.01
Duš, ēdat man, gosniņas,
Tāi mazāi zālitēi!
Pa nedeļu svētrītinis,
Tad es dzīšu ābolāi.
Kad aizdzinu ābolāi,
Ron' ābolu noganitu;
Mīļa Māra noganijse
Ar savām raibaļām.

# 29435.02
Ēd, gosniņ, maurodama
Tāi mazā zālitē;
Svētu rītu, tad laidišu
Baltābola kalniņā.

# 29435.03
Ēdat, govis, rotājat
Tāi mazā zalitē;
Par nedeļu svētu rītu,
Tad laidišu ābolā.

# 29435.04
Ēdat, manas raibaliņas,
Ir to pašu pura grīsli;
Rītu būs svēta diena,
Tad laidišu ābolā.

# 29435.05
Ēdati, manas telites,
Šito pašu pura zāli;
Kad aties svēta diena,
Ta' nodzīšu ābolā.

# 29435.06
Ēdat rāmi man, gosniņas,
Mazajā zālitē;
Rītu būs svēta diena,
Tad laidišu ābolā.

# 29436.00
Es atradu atradienu,
Svētu rītu ganidama:
Kur Dieviņis jostu joza,
Tur nokrita zobeniņš.

# 29437.00
Pate iešu svētu rītu
Sav' telišu paganit;
Nesūtiju drauga bērna,
Lai nedzirdu ļauna vārda.

# 29437.01
Pati iešu, pati iešu
Svētu rītu ganiņos;
Nesūtišu drauga bērnu,
Lai nedeva ļauna vārda.

# 29438.00
Pate gāju ganiņos,
Nesūtiju liecinieka;
Liecinieks skauž un lād,
Manas govis ganidams.

# 29439.00
Pate gāju svētu rītu
Savu govu paganit,
Nesūtiju drauga bērna,
Lai negulda atmatā.

# 29439.01
Es izgāju svētu rītu
Sav' gosniņu paganit;
Neraidiju drauga bērnu,
Lai negulda atmatā.

# 29439.02
Pati dzīšu savas goves
Svētu rītu paganit,
Es nedošu ganiņam
Atmatāi grūzdināt.

# 29440.00
Skaisti zied pureniņi
Ezeriņa maliņā;
Tur es dzīšu svētu rītu
Raibas govis paganit.

# 29441.00
Svētdien, gani, nedzeniet
Tāļajās ganibās:
Svētdien Dievis baznicā,
Dieva suņi medibās.

# 29442.00
Lielu skādi padariju,
Svētu rītu ganidama:
Puišam ceļu pārteceju,
Brāļam pļavu noganiju.

# 29443.00
Svētu rītu ganos gāju,
Divi grēki padariju:
Kalpam linus noganiju,
Puišam roku noguleju.

# 29444.00
Svētu rītu ganos gāju,
Ganu ceļa maliņā.
Dažu labu pavadiju,
Nevar' sava sagaidit.

# 29445.00
Svētu rītu ganos gāju,
Ganij' ceļa maliņā,
Ganidama nolūkoju,
Kādi gāja baznicā:
Citi gāja zābakos,
Cits vecās vīzitēs.

# 29445.01
Ik svētdienas ganos gāju,
Ganij' ceļa maliņā.
Ganidama nolūkoju
Kā iet puiši baznicā:
Tēva dēli vīzēm gāja,
Kalpa puiši zābakos.

# 29446.00
Svētu rītu ganos gāju,
Ganij' ceļa malinā;
Garam gāja sveši ļaudis,
Lai nesauca snaudalin'.

# 29447.00
Svētu rītu ganos gāju,
Lielu skādi padariju:
Noganiju brāļam pļavu,
Tautu dēlam rudzu lauku.

# 29447.01
Es svētdienu ganos biju,
Lielu skādi padariju:
Brāļam pļavu noganiju,
Tautiešam miežu lauku.

# 29447.02
Svētu rītu ganos dzinu,
Dažam skādi padariju:
Tēvam pļavu noganiju,
Tautiešame banda lauku.

# 29448.00
Svētu rītu ganos gāju,
Miglu tinu kamolā;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Ar migliņu aplaidos.

# 29448.01
Es migliņu ietinos
Adekliņa kamolā;
Kad tautiņas ieraudziju,
Ar migliņu aplaidos.

# 29448.02
Jāņu rītu ganos gāju,
Miglu tinu kamolā;
Kad redzeju tautu dēlu,
Tad migliņu risinaju.

# 29448.03
Miglas rītu ganos dzinu,
Miglu tinu kamolē;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Ietinos migliņā.

# 29449.00
Svētu rītu ganos gāju,
Mici liku galviņāi.
Saka tautas garjādamas:
Sieva gana, ne meitiņa.

# 29450.00
Cytys māsys tērgā gāja,
Es izgāju gaņeņūs;
Man māmeņa guvi deve
Vīna reita gaņējumu.

# 29450.01
Vysas maitas oplātā,
As izdzeinu ganeņūs;
Man māmeņa guvi deve
Vīna reita ganejumu.

# 29451.00
Citi gāja baznicāi,
Es telišu ganiņos.
Lai Dievs deva tik telišu,
Cik tautiņu baznicāi.

# 29452.00
Citi gāja baznicā,
Es telišu paganit.
Citiem Dieva lūgumiņš,
Man telišu ganijums.

3.2.2.12. Ganu meita un tautas. ( 29453 - 29538)

# 29453.00
Ai, baltā māmuliņa,
Ruden bail ganos iet:
Krīt lapiņas, rej sunits,
Šķit' tautiņas sajājot.

# 29454.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Apsnaužos ganidama;
Noskatās ciema puiši,
Kumeliņus ganidami.

# 29455.00
Vai, Dieviņ, kur nu iešu,
Kunga lopus ganidama!
Kad tautiets gaditos,
Ietu galvu saņemdama.

# 29456.00
Ai, cūciņa nabadzite,
Es tev' vaira neganišu:
Ik dieniņas tautas jāja
Pa manām ganibām.

# 29457.00
Arejiņš laukē ara,
Ābolains kumeliņš.
Laiž, māmiņa, nu man tīk,
Nu es iešu ganiņos.

# 29458.00
Atdzen šurpu, tautu meita,
Pa līčiem ganidama,
Es tev gribu palīdzēt
Raibas govis paganit.

# 29459.00
Auga man raibaliņas
Kā raibās cielaviņas;
Lūdz, tautiet, savas laimes,
Lai aug bēri kumeliņi.

# 29460.00
Augat mani, mellas goves,
Ar baltām mugurām,
Tās raženi piedereja
Tautu dēla ganiklās.

# 29461.00
Balta, balta ganu meita,
Balta piena pieēdusi;
Eita, puiši, laidarī
Pie baltās ganu meitas.

# 29462.00
Balts sunits, balta kaza,
Balta pate gana meita;
Pilli krūmi tautu dēlu,
Es ta viena zeltainite.

# 29463.00
Brēc aitiņa, mauj gotiņa,
Pura malu tekadamas;
Dievs, sodij tautu dēlu,
Kas aizveda ganitaju.

# 29464.00
Der', māmiņa, citu ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Tautu puiši vazajās
Pa manām ganibām.

# 29465.00
Dzen ganos, ganu meita,
Negaid' mana brāleliņa;
Dabus' manu brāleliņu
I ganosi izdzīdama.

# 29466.00
Dzen ganos, ganu meita,
Sedzies baltu paladziņu;
Es atstāju sav' bāliņu
Kumeliņu seglojot.

# 29467.00
Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Uz Čūšļiem, Penderiem:
Čūšļos bija skaists Jānitis,
Penderos Indriķitis.

# 29468.00
Ēdat, mana brāļa govis,
Es jūs ilgi neganišu;
Man kājiņas sen apautas,
Sen aizjūgti kumeliņi.

# 29469.00
Ēdat, manas brāļa govis,
Ilgi jūsu neganišu;
Šovakar vien ganišu,
Tad aiziešu tautiņās.

# 29470.00
Ej ganos, ganu meita,
Es ganos vairs neiešu:
Ar tautieti sadereju
Diža ceļa maliņā.

# 29471.00
Es aizdzinu ganidama
Aiz lielaja tīrumiņa,
Atskan mana valodiņa
Pie daiļaja arajiņa.

# 29472.00
Es atradu ganidama
Baltu diega kamoliņu;
Tur satinu puiša domas
Tanī diega kamolā.

# 29472.01
Es atradu ganidama
Zaļa zīda kamoliņu;
Ar to vilku puišam domas
Pa matiņu galiņiem.

# 29472.02
Es atradu ganidama
Zaļu zīda kamoliņu;
Ar to sēju puišiem domas
Pie kuplaja ozoliņa.

# 29472.03
Es dabuju ganidama
Baltu diegu kamoltiņu;
Es piesēju puišu dusmas
Pie zaļaja ozoliņa.

# 29472.04
Es uzgāju ganidama
Varen dailu ozoliņu;
Tur piesēju puišu dusmas
Ar sarkanu dzīpariņu.

# 29473.00
Es atradu ganidama
Birzī zaļu ozoliņu;
Dateceju, apsaskāvu,
Šķitu savu arajiņu.

# 29474.00
Es atradu ganidama
Zīda diegu kamoltiņu;
Es nopirku tautu dēlu
Ar visiem tīrumiem.

# 29474.01
Es atradu ganidama
Divi zelta gabaliņi;
Es nopirkšu tautu dēlu
Ar visiem tīrumiem.

# 29474.02
Es atradu ganidama
Zaļa zīda kamoliņu;
Es nopirku arajiņu
Ar visiem tīrumiem.

# 29474.03
Es atradu ganidama
Zīda diegu kamoliti;
Es nopirku Rigas pili
Ar visiemi Vāciešiem.

# 29474.04
Es atradu ganidama
Četru lapu āboliņu;
Es nopirku arajiņu
Ar visiem tīrumiem.

# 29474.05
Es dabuju ganidama
Zelta diegu kamoliņu;
Es nopirku tautu dēlu
Ar visiem tīrumiem.

# 29474.06
Es dabuju zirgganos
Zelta diega kamoliņu;
Es nopirku tautu meitu
Ar visām telitēm.

# 29475.00
Es atradu ganidama
Četru lapu dāboliņu;
Dievs dod man satikties
Ar godigu tēva dēlu!

# 29476.00
Es bij' meita, man bij govs,
Es ta piena netēreju;
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai ap mani knakstijās.

# 29476.01
Bij mun viena bollta koza,
As tā piena naetēreju;
Siru seju, puikām devu,
Lei ap maeni knakstījās.

# 29476.02
Kad es biju jauna meita,
Es māceju pelnities:
Man bij govs, pienu deva,
Es ta piena netēreju,
Sieru sēju, puikām devu,
Lai ap mani knakstijās.

# 29476.03
Kad es biju jauna meita,
Es pieniņa netaupiju,
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai ar mani knakstijās.

# 29476.04
Meita biju, govis slaucu,
Pate piena netēreju:
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai ap mani knakstijās.

# 29477.00
Es dabuju ganidama
Dzeltan' zīda kamoliņu;
Es dabušu arajiņu
Dzeltaniemi matiņiem.

# 29478.00
Es dabuju ganidama
Zaļa zīda kamoliņu;
Tur savam mīļakam
Zīdautiņu norakstiju.

# 29479.00
Es dabuju ganidama
Skujām austu nēzdaudziņu;
To es došu tautiešam
Pirmajā jājumā.

# 29480.00
Es nebiju cūku ganis,
Ne atraiša līgaviņa;
Aveniņu ganiņš biju,
Jauna puiša līgaviņa.

# 29481.00
Es pacēlu ganidama
Balta buka raģeliti,
Ar to gāju svētu rītu
Ar puišiem trilināt.

# 29482.00
Es redzeju gana meitu,
Govis slauca ganidama,
Dzirdij' ciema puiseniņu,
Sev audzeja arajiņu.

# 29483.00
Es redzeju ganidama,
Putniņš putnu dzenajās;
Vaj es biju ne meitiņa,
Ka man's puiši nedzenaja?

# 29484.00
Es redzeju ganidams,
Putniņš putnu trenkajās;
Lai es būtu ne puisitis,
Ja es meitu netrenkatu.

# 29485.00
Es savām gosniņām
Baltābola saiti viju;
Kad es gāju tautiņās,
Pakaļ nāca īdedamas.

# 29486.00
Es savām telitēm
Āboliņa valgu viju;
Vienu vedu tautiņās,
Citas lēca pakaļā.

# 29486.01
Es savai gotiņai
Dāboliņa valgu viju;
Vienu vežu tautiņās,
Citas tek maurodamas.

# 29487.00
Es uzgāju gana meitu
Birzē galvu sukajot;
Zīda mati zelta ķemme,
Sudrabiņa suseklits.

# 29488.00
Es uzgāju ganidama
Četru lapu āboliņu;
Lai Dievs dod man aiziet
Četru brāļu ietaļās!

# 29489.00
Es cūciņu ganitaja,
Es cūciņu barotaja,
Man papriekšu precenieki,
Ka tai govu ganitei.

# 29489.01
Kad es gāju ganiņos,
Es cūciņas vien ganiju;
Man papriekšu precinieki,
Ka citām meitiņām.

# 29490.00
Gani lopus, tautu meita,
Gani manus kumelinus;
Kad es braukšu baznicā,
Ņemšu vāģu stūritī.

# 29491.00
Ganidama es uzgāju
Divi puiši pieguļā;
Es vidū ielaidos,
Siltumiņa gribedama.

# 29492.00
Ganiņš biju bāliņam,
Ne druvā gājejiņa;
Ja grib tautas, lai ved mani,
Ganos iešu, ne druvā.

# 29492.01
Ganits biju bāliņam,
Ne druvā gājejiņš;
Ja gribat, sveši ļaudis,
Kā ganiņu aizvedat.

# 29493.00
Ganos dzinu, nūju ņēmu,
Ripu metu vācelēi:
Kas ta laba ripašana
Ar tiem ciema puišeļiem!

# 29494.00
Ganos gāju, ganiņš biju
Es savos bāliņos;
Kad izgāju tautiņās,
Citi gani ganos gāja.

# 29495.00
Ganos gāju, govis slaucu,
Pate piena netēreju:
Sieru sēju, puikām devu,
Tie man lopus paganija.

# 29496.00
Ganos gāju, kreklus šuvu,
Pie ozola mērodama,
Lai aug mans arajiņš
Ozoliņa šmīdrumiņa.

# 29497.00
Ganos gāju, skaista augu,
Dažam sirdi ēdinaju;
Vecam ceļu parādiju,
Jaun' ar suni pucinaju.

# 29497.01
Lielas meitas ganos gāja,
Lielu grēku padarija:
Puis' ar suni norīdija,
Vecam ceļu nerādija.

# 29498.00
Ganu meita ganos dzina,
Neba viena paganija:
Brāleliņš palīdzeja,
Arajiņus stādidams.

# 29499.00
Gosniņ mana līkraģite,
Mums abām viens mūžiņš:
Tevi kava, mani veda
Tāi vienā rudenī.

# 29499.01
Gosniņ mana raibaliņ,
Mums abjāmi grūts mūžiņš:
Nāk rudenis, tevi kaus,
Mani tālu aizvedis.

# 29499.02
Gotiņ manu raibuliņ,
Mums abām grūts mūžiņš:
Tevi kaus, apēdis,
Mani jaunu izvedis.

# 29499.03
Es meitiņa, tu kaziņa,
Mums abiem viens vakars:
Tevi kava, mani veda
Tāi vienē vakarē.

# 29499.04
Ķis, kaziņ līkradzit,
Mums abiem viens vakars:
Tevi kava, mani veda
Tāi vienā vakarā.

# 29499.05
Tu kaziņa, es meitiņa,
Abām viens vakariņš:
Tevi lika uz galdiņa,
Mani galda galiņā.

# 29500.00
Gotiņ mana raibaļiņa,
Kam tu kāpi kalniņā?
Kam tu kāpi kalniņā,
Kam tautām rādijies?

# 29500.01
Guvei svīžu ar akmini,
Pošai pina devējai,
Kam kāpe kalņeņā,
Kam tautām rādejos.

# 29501.00
Grāvu grāvus izganiju,
Jaunu puišu mekledama,
I tad puišu nedabuju,
Dzin' uz māju raudadama.

# 29502.00
Ik dieniņas ganos gāju
Ik svētdienas baznicā;
Ganos gāju, skaista augu,
Baznicā rādijos.

# 29503.00
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznicā;
Kur ellē ciema puiši,
Ka tie manis neredzeja.

# 29503.01
Vaj tie puiši stulbi bija,
Ka tie manis neredzeja?
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznicā.

# 29504.00
Ik rītiņa saule leca
Caur ābeļu lapiņām;
Ik dieniņas tautas jāja
Par manām ganibām.

# 29505.00
Ik svētdienas ganos gāju,
Mīļa drauga gaididama;
Dažu labu pavadiju,
Sava drauga neredzeju.

# 29505.01
Ganos iešu, kur ganišu?
Ganiš' ceļa maliņā;
Tur ieraugu dažu labu,
Koš i savu ieraudzišu.

# 29505.02
Lai ganiju, kur ganiju,
Ganij' ceļa maliņā;
Tur ieraugu dažu labu,
Tur i savu sagaidiju.

# 29505.03
Svētu rītu ganos gāju,
Ganu ceļa maliņā;
Dažu labu pavadiju,
Nevar' sava sagaidit.

# 29506.00
Ko, nelieti, vazajies
Pa manām ganibām?
Ne te tavi gani gana,
Ne gul tavi pieguļnieki.

# 29506.01
Kam, tautieti, tu slenderē,
Te par mūsu ganeklim?
Ne te tavi gani nāce,
Ne te tavi pieguļnieki.

# 29506.02
Ko, nelieti, vazajies
Pa manām ganibām?
Ne te tavi gani gana,
Ne te tavi pieguļnieki;
Purvā tavi gani gana,
Ellē tavi pieguļneieki.

# 29506.03
Ko, nelieti, vazajies
Pa manām ganiklām?
Vaj te tavi gani gana,
Vaj te tavi pieguļnieki?
Ej, kur tavi gani gana,
Kur gul tavi pie gulnieki.

# 29506.04
Ko, tautieti, vazajies
Pa manām ganibām?
Ne te tavi gani gana,
Ne jāj tavi pieguļnieki.

# 29506.05
Ko, vazanda, vazajies
Pa manām(i) ganibām?
Ne te tavi gani gana,
Ne ar' tavi pieguļnieki.

# 29507.00
Ko, nelieti, vazajies
Pa manām ganibām?
Vaj gribeji zirgus zagt,
Vaj gotiņu raibaliņu.

# 29508.00
Ko, nelieti, vazajies(i)
Pa manām(i) ganibām?
Vaj tu gribi jēru zagt,
Vaj sivenu kvīcināt?

# 29509.00
Ko, nelieti, vazajies
Pa manām ganibām?
Vaj tu gribi jēru zagt,
Vaj to pašu ganu meitu?

# 29510.00
Ko, tautieti, vazajies,
Vaj tie tavi govis, vērši?
Mana tēva govis, vērši,
Mana tēva ganibiņa.

# 29511.00
Ko tu, kleņģi, vazajies
Pa manām ganibām?
Vaj tu, ačkis, neredzeji,
Kur celiņš aizteceja.

# 29512.00
Kur tu jāsi, tautu dēls?
Zirgam aste neatsieta;
Visas manas ganibinas
Kā ar slotu noslaucitas.

# 29513.00
Māju meita vīra raud,
Ganu meita neraudaja;
Ganu meita neraudaja,
Ta dabuja ganidama.

# 29514.00
Māte, māte, gādā vīru,
Es vairs govu neganišu;
Es redzeju ganidama,
Putniņš putnu dzenajās.

# 29515.00
Māte, māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Aiz kalniņa lidinaja
Div' peleki vanadziņi.

# 29516.00
Man telites kā briedaļas,
Staigā ausis sacēlušas;
Tautu dēla kumeliņi
Staigā ausis nolaiduši.

# 29517.00
Meža meita raudajās,
Mežā govis ganidama.
Nāc pie mana bāleliņa,
Dabus' liela tīrumiņa.

# 29518.00
Mīlēt mīl taut' āriņas
Viena rīta ganijumu,
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņa lapiņām.

# 29519.00
Nākat, tautas, es atdošu
Savu otru gana meitu,
Ne ta man dziesmas stāsta,
Ne dziedāt palīdzeja.

# 29520.00
Neganiju purvmalī,
Ne celiņa maliņā:
Migla, rasa purvmalī,
Tautas ceļa maliņā.

# 29521.00
Neganišu puriņā,
Ne celiņā maliņā:
Puriņāi govis zuda,
Pa celiņu tautas jāja.

# 29522.00
Pirmaliņu, otaļiņu,
Tās ganiju bāliņos;
Kad aiziešu tautiņās,
Ganiš' trešu trešaļiņu.

# 29523.00
Raibas vien man telites
Zāģetiem radziņiem;
Es redzeju tautiņām
Zāģu kūti būvejam.

# 29523.01
Grieztas [?] vien man telites
Grieztajiemi radziņiem:
Es redzeju tautu dēlu
Grieztu stalli darinot.

# 29524.00
Raugat, māte, citu ganu,
Es ganos vairs neiešu,
Es vakar sadereju
Ar ciemiņu Jēkabiņu.

# 29525.00
Riet govs rītā,
Riet vakarā;
Prec meitu ruden,
Prec pavasar.

# 29526.00
Rieti, rieti tu, gosniņa,
Man nav vaļas rietināt,
Man jaiet uz klētiņu
Tautas dēlu sagaidit.

# 29527.00
Smuidru, garu rīksti griezu
Kuplu kuplu virsotniti,
Lai aug mans arajiņš
Sprogainiem matiņiem.

# 29528.00
Te (Še) ir gani ganijuši,
Te (Še) ziediņi pabiruši,
Te (Še) ir mana līgaviņa
Ielociņus locijuse.

# 29528.01
Kur ganiņi ganijuši,
Tur ziediņi nobiruši;
Tur bij mana līgaviņa
Villeniņas locijuse.

# 29528.02
Še ir goni gaņējuši,
Še zīdeņi pabyruši,
Še ir muna ļaudaveņa
Iluēeņus luēējuse.

# 29529.00
Teic manim, tautu meita,
Kur tu tavas govis gani,
Tur es ari aizlaidišu
Savus bērus kumeliņus.

# 29530.00
Tprr, telite, raibuliņa,
Kam tu bļāvi vakarā?
-Tev sajāja precinieki
Ziliem zīda mēteļiem.

# 29531.00
Tu, māmiņa, nezinaji,
Ko meitiņa ganos dara:
Micit' šuva, dvielit' ada,
Ārā ārda vainadziņu.

# 29531.01
Zinu, zinu, nesacišu,
Ko meitiņas ganos dara:
Micit' šuva, micit' taisa,
Vainadziņu laukā jauc.

# 29532.00
Tur es laidu ganidama
Pie zaļiem ozoliem,
Tur jāj puiši pieguļāi,
Visdaiļie tēva dēli.

# 29532.01
Tur es dzinu ganidama,
Kur zaļie ozoliņi.
Tur jāj puiši pieguļā
Diženie tautas dēli.

# 29533.00
Uz robežas ganidama
Ne rīkstites nenogriežu,
Domajos pate būt
Robežnieka līgaviņa.

# 29534.00
Uz robežas ganidama,
Trejad' laidu valodiņu:
Kādi ļaudis bildinaja,
Tādu laidu valodiņu.

# 29535.00
Vaj tadēļ es ne meita,
Kad es kunga lopus ganu?
Kunga lopus ganidama,
Top' bajāra līgaviņa.

# 29535.01
Visi ļaudis mani bāra,
Ka es kunga govis ganu;
Kunga govis ganidama,
Top' bajara līgaviņa.

# 29536.00
Visu dienu saraudaju,
Līcī cūkas ganidama.
Māte sola baltu putru,
Man tās putras nevajag;
Māte sola baltu maizi,
Man maizites nevajag;
Mātei nāca prātiņā,
Kas zin, meita vīra raud.
Ak tu Dievs, māmuliņa,
Ta ir jauka valodiņa!

# 29537.00
Visu dienu saraudaju,
Līcie cūkas ganidama:
Citas meitas man apsmēja,
Ka es vīra nedabušu.
Skaista piere, veikla mēle,
Kadēļ vīra nedabušu?

# 29537.01
Trīs dieniņas saraudaju,
Līcī cūkas ganidama.
Citas meitas dabu vīra,
Vaj es vien nedabušu?
Skaista piere, daiļa mēle,
Kadēļ vīra nedabušu?

# 29538.00
Ceļmalā vien ganiju,
Sav' bāliņu gaididama;
Tautu dēlu sagaidiju,
Sav' bāliņa nesagaidu.

3.2.2.13. Dažādas ganu dziesmas. ( 29539 - 29582)

# 29539.00
Ai, baltā māmulite,
Silā laba ganišana;
Visu rītu noganiju
Ar sausām kājiņām.

# 29540.00
Ej ganos, ganu meita,
Es ganos vairs neiešu;
Es noāvu ganu kājas,
Nosedz' ganu villainiti.

# 29541.00
Ej, māsiņa, tu ganos,
Tu ganos ieraduse;
I es ietu, i ierastu,
Kauns kuliti man nesat.

# 29542.00
Es aizvilku vara ķēdes
Gar manām ganiklēm,
Visi ciema ķipariņi
Iet garam smilkstedami.

# 29543.00
Es atradu ganidama
Četru lapu āboliņu;
Divi rāvu, div' atstāju
Jaunajai māsiņai.

# 29543.01
Es atradu ganidama
Četru lapu dāboliņu;
Divas devu māsiņai,
Divas pate patureju.

# 29543.02
Es atrodu ganeidama
Ēetru lopu obuļteņu;
Div' nurāvu, div' pamešu
Mozejai māseņai.

# 29543.03
Es uzgāju ganidama
Četru lapu āboliņu;
Div' norāvu, div' atstāju
Jaunakai māsiņai.

# 29543.04
Maza maza ābeltiņa,
Pieci zelta āboltiņi;
Divi rāvu, trīs atstāju
Jaunajai māsiņai.

# 29543.05
Četru lapu bērziņš auga
Liela ceļa maliņā;
Divi rāvu, div' atstāju
Jaunajai māsiņai.

# 29544.00
Es atradu ganidama
Vecas mātes cepuriti;
Ne rokā nepaņēmu,
Lai es veca nepaliku.

# 29544.01
As atrodu vacumā
Vacu vara gabaļeņu;
Nadreikstēju rukā ņimt,
Ka maņ vacai napalikt.

# 29545.00
Es atradu uz celiņa
Skudras austu nēzdaudziņu.
Bāž, brāliti, kabatāi,
Nes mazai māsiņai.

# 29546.00
Es brāliša ganu meita,
Ganu dienu, ganu nakti:
Dienu ganu raibas govis,
Nakti bērus kumeliņus.

# 29547.00
Es izaugu branga meita
Triju kungu robežās.
Kā es branga neizaugu,
Upes līčus ganidama?

# 29548.00
Es izdzinu ganidama
Visas tautu apariņas;
Ne rīkstites nenogriešu
Pa savam prātiņam.

# 29548.01
Izstaigaju bērzu birzi,
Gana rīkstes mekledama,
Nedabuju gana rīkstes
Pa manam prātiņam.

# 29548.02
Izstaigaju loku mežu,
Lokas rīkstes mekledama,
Vēl i tad nedabuju
Pa savami prātiņam.

# 29549.00
Es redzeju ganidama,
Skudre vilka dzīpuriņu.
Vaj skudrite sagšas auda,
Vaj locija ielociņus?

# 29550.00
Ganiet, gani, kur ganiet,
Silā vien neganiet:
Silā bija tēvu zeme
Deviņiem kalpiņiem.

# 29551.00
Gani gana ceļmalā,
Lūrmanitis krūmmalā.
Dievs dod ganu lūrmanim
Svina acis, alva kājas;
Svina acim neredzēt,
Alva kājām nepanākt.

# 29552.00
Gani, gani, ganu meita,
Nelaid lopu labibā,
Šautis tevi arajiņš
Ar ābeļu rīkstitēm.

# 29553.00
Gani, gani, tautu meita,
Mana brāļa pļaviņē;
Aties manis bāleliņis,
Nosegs tavu villainiti.

# 29554.00
Gani, rīkstes nebraukat,
Lai braucija arajiņi,
Lai braucija arajiņi,
Lai aug tīra labibiņa.

# 29555.00
Gani, guns neturiet
Pieguļnieku gunkurā,
Lai kur paši pieguļnieki,
Savas laimes gribedami.

# 29556.00
Ganiņš gana ceļmalā,
Dievpalīga gribedams.
Dievs palīdz ganiņam,
I celiņa gājejam.

# 29556.01
Ganiņš gana ceļmalā,
Dievpalīgu gaididams.
Dievs palīdz tev, ganiņ!
Paldies, ceļa gājējiņ!

# 29556.02
Ganiņš gana ceļmalā,
Dievpalīgu gaididams.
Dievs palīdz ganiņam!
Paldies ceļa gājejam!
Kas nedeva dievpalīgu,
Lai nes velnu mugurā,
Lai nes velnu mugurā,
Velna bērnus kabatā!

# 29556.03
Ganiņš gana celmalā,
Dievpalīgu gaididams;
Kas nedeva dievpalīgu,
Lai nes vellu mugurā.

# 29556.04
Ganiņš gana ceļmalī,
Dievpalīgu gaididams;
Brauc ar jodu, ceļa vīrs,
Kad nedevi dievpalīg'!

# 29556.05
Ganiņš sēd ceļmalā,
Labudienu gaididams;
Ja nedos labudienu,
Skreji elles dibenā.

# 29557.00
Ganiņš gana ceļmalā,
Dievpalīgu gaididams;
Garam brauca augsti kungi,
Tie nedeva dievpalīga.

# 29558.00
Ganiņš gana ceļmalē,
Dievpalīgu gaididams;
Kad nedeva dievpalīgu,
Laiž ar šautru mugurā.

# 29558.01
Gani gan' ceļmalē,
Dievpalīg' gaididam'.
Kas nedev' dievpalīg',
Laiž ar šautru mugurē.

# 29558.02
Ganiņš gana ceļmalā,
Laburītu gaididams;
Kas nedeva laburītu,
Šautu laida mugurā.

# 29559.00
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznicā;
Aiz laiskuma ganos gāju,
Aiz skaistuma baznicā.

# 29560.00
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik vakarus pieguļā.
Tēvs man deva sirmu zirgu,
Māte govi raibaļiņu.

# 29561.00
Izganiju tautas birzi,
Ganu rīkstes nedabuju;
Dzinu brāļa ataugā
Griežu kādu gribedama.

# 29561.01
Es izgāju bērzu birzi
Vāģiem streņģes nedabuju;
Gāju brāļu ataugā,
Griežu kādu gribedama.

# 29561.02
Izstaigaju tautu birzi,
Gana rīkstes nedabuju;
Gāju brāļa ataugā,
Griezu kādu gribedama.

# 29562.00
Kas ganam krēslu cēla,
Kas darija istabiņu?
Dievs ganam krēslu cēlu,
Dievs darija istabiņu.

# 29563.00
Kas ganam lika
Kokā kāpt?
Vels viņu dīdija,
Ragana spaidija.

# 29564.00
Kas kait meža meitiņām
Mežā govis neganit:
Kad bij vējš, aizvējā,
Kad saulite, pakrēslī.

# 29564.01
Kas kait meža meitiņām,
Mežā govu neganit:
Kad bij vējš, tad aizvēja,
Kad bij saule, tad pakrēslis.

# 29564.02
Kas kait meža meitiņām,
Mežā govu neganit:
Pūš vējiņš, aizvējiņš,
Spīd saulite, pakrēsliņš.

# 29564.03
Kas tām sila meitiņām,
Pa siliņu neganit:
Pūta vējis, aizvējite,
Spīd saulitē, pakrēslits.

# 29565.00
Kas kait meža meitiņām
Mežā govu neganit:
Pa ogām, pa riekstiem,
Pa skābiem āboļiem.

# 29565.01
Šurpu diena, turpu diena
Mezinieka meitiņai
Pa ogām, pa riekstiem,
Pa skābiem āboliem.

# 29566.00
Kas to teica, kas meloja,
Kas ganam krēslu dos!
Sīki ciņi, rudakmeņi,
Tie ganam krēsli bij.

# 29566.01
Mīļa Mārja man vaicaja,
Kas ganam goda krēslis.
Sila priede, rudakmens,
Tie ganam goda krēsli.

# 29567.00
Lai ganiju, kur ganiju,
Ganij' meža maliņāi;
Dažu labu pavadiju,
Bāleliņu sagaidiju.

# 29568.00
Māte, kājas apāvuse,
Sūta mani ganiņos.
Kur es iešu, māmuliņa,
Īsas kājas, plats vēders.

# 29569.00
Māte mani ganos raida,
Es ganit nemāceju,
Noganiju griķu druvu,
Baltābolu dēvedama.

# 29569.01
Man' māmiņa ganos sūta,
Es ganit nemāceju,
Noganiju driķu druvu
Par balto dāboliņu.

# 29569.02
Maza biju ganos gāju,
Nepazinu āboliņā
Noganīju driķu druvu,
Āboliņu dēvedama.

# 29570.00
Māte mani labi māca,
Ganiņosi stelledama:
Griez rīkstiti, trauc rasiņu,
Lai nemirka ielociņi.

# 29571.00
Mačs ar Kaču ganos gāja,
Āža rags kulitē.
Pūta Kača, neskaneja,
Kā skaneja Mačiņam.

# 29572.00
Pats ar pašu ganos gāja,
Tikpat škādi padarija:
Cūkas pļavu izrakušas,
Teļi sienu apēduši.

# 29572.01
Pats ar pašu ganos gāja,
Lielu skādi padarija:
Cūkas sienu apēdušas,
Teļi pļavu izrakuši.

# 29572.02
Veēs ar veci gonūs gā,
Obi škādi padarej':
Teļi pļovys nurokuši,
Cyukys skaudzi apādušys.

# 29573.00
Rīkstitē vien pazinu
Netikušu ganu meitu:
Ta rīkstite izdzenot,
Ta sētā sadzenot.

# 29574.00
Sasatika govu gane
Ar ūdeņa nesejiņu;
Balta bija govu gane,
Meln' ūdeņa nesejiņa.

# 29574.01
Sasatyka vušku gaņe
Ar iudiņa ņesejeņu;
Vaira bollta vušku gaņe,
Na iudiņa ņesējeņa.

# 29575.00
Šis prasija, tas prasija,
Kas ganam kulitē.
Ganiņam kulitē
Zaķits ausis skurinaja.

# 29576.00
Sila meita sila raud,
Siliņā ganidama;
Es siliņa neraudatu,
Kaut mūžā neredzetu.

# 29577.00
Skaisti dzied tautu meita,
Kalniņā stāvedama;
Vēl skaistaki ganu meita,
Lejiņā ganidama.

# 29578.00
Tālu laidu ganīdama,
Ar māsiņu saiešos;
Man aizgāja īsa diena,
Ar māsiņu runajot.

# 29578.01
Tālu laidu ganidama,
Lai ar māsu sarimos,
Lai man ir īsa dziena,
Ar māsiņu runajot.

# 29579.00
Te ganiņi ganijuši,
Te kūruši uguntiņu;
Te Dieviņš jostu joza,
Te pabira sudrabiņš.

# 29580.00
Tu kumeņa, es kumeņa
Peisim žugu par derveņi,
Lai ti myusu krista bārni
Nasakova ganeidami.

# 29581.00
Tu Anniņa ganu meita,
Nesēdeji žagaros:
Žagaros mella odze
Deviņiem dzenoliem.

# 29582.00
Visi gani šāi malā,
Kas viņā maliņā?
Dieviņš viņā maliņā
Ar garo pātadziņu.

3.3. Kumeliņš. ( 29583 - 30245)
3.3.1. Dažāda satura dziesmas par zirgiem. ( 29583 - 30051)

# 29583.00
Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi;
Jūdzu vienu, jūdzu otru,
Abi tek dancodami.

# 29583.01
Baroj' sirmi, baroj' bēri,
Abi tēva kumeliņi;
Jūdzu sirmi, jūdzu bēri,
Abi tek dancodami.

# 29584.00
Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Viens bij labs karā jāti,
Otris sievas lūkoties.

# 29584.01
Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Viens bij labs mežā braukt,
Otris laukus ritināt.

# 29584.02
Kaš, bēriti, kaš, rauditi!
Abi mani kumeliņi;
Bēris man karjā jāt,
Raudis māršas vizināt.

# 29584.03
Mans bēritis ar rauditi
Abi labi kumeliņi:
Bēris labis māršu vest,
Raudits lauku ritināt.

# 29584.04
Tēvam bija divi zirgi,
Abi divi man piedera;
Viens bij labs karā jāt,
Otris sievas lūkoties.

# 29584.05
Trīs dzeltaini kumeliņi
No jūriņas izpeldeja.
Viens bij labs karā jāt,
Otris laukus līdzināt,
Tas trešais kumeliņš
Līgaviņu vizināt.

# 29585.00
Agri man tēvs nopirka
Dancotaju kumeliņu;
Trakumāi salociju
Pa lielo tīrumiņu.

# 29586.00
Ābolziedu mans zirdziņš,
Jūras putu iemaviņi;
Ka' satieka jauni kungi,
Nosta ņēma cepurites.

# 29587.00
Ai, auziņa baltskarite,
Lec manā kulitē,
Es bij' kunga darbinieks,
Man vajaga kumeļam.

# 29588.00
Vai, Dieviņ, vai, Laimiņa,
Ko tu man padariji?
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien teku kājiņām.

# 29588.01
Oi, Diveņu, oi, Laimeņu,
Ku tu maņim padarēji!
Vakar pirku kumeļeņu,
Šudin taku kājeņām.

# 29589.00
Ai, labaju kumeliņu,
Kad man tevis nevajaga:
Darba dienu druviņā,
Svētku dienu baznicā!

# 29589.01
Ak, labajo kumeliņi,
Kur man tevis nevajaga:
Ik dieniņas pie darbiņa,
Svētu rītu baznicāi!

# 29590.00
Vai, manu lielu kaunu,
Mazu manu kumeliņu!
Pieši mani, zābaciņi
Pa dubļiem vazajās.

# 29591.00
Ak tu šķelmi, jaunais brāli,
Tava daiļa kumeliņa!
Virs šķiliņģa riņķi grieza,
Virs dāldera lecinaja.

# 29591.01
Ak tu škelmi, tautu dēls
Tavu dailu kumeliņ!
Visas četras kājas mina
Uz dāldera gabaliņ'.

# 29592.00
Ak tu skuķi, jaunais brāli,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cēla
Manā auzu vēteklī.

# 29592.01
A, tu Kursu puišiņu,
Tava čakla kumeliņa!
Visas četras kājas cēla
Manāi auzu vēteklēi.

# 29592.02
Ak tu krupis puiseniņis,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cēla
Manā rožu dārziņā.

# 29592.03
Ak tu šķelmi, tautu dēls,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cirta
Uz tās auzu vācelites.

# 29592.04
Bērits mans kumeliņš
Kaustitām kājiņām,
Visas četras kājas cirta
Uz tās auzu vācelites.

# 29592.05
Bērit mans kumeliņš
Neēd auzu nevētitu;
Visas četras kājas cirta,
Vēteklē raudzijās.

# 29593.00
Aiz ko mani māte kūla,
Pa nātrēm vazadama?
Es noplēsu klaipam sānus,
Kumeliņu mielodams.

# 29594.00
Aiz ko mans kumeliņš
Pavasari skujas ēda?
Pats guleju kalniņā,
Kažociņš sienu pļāva.

# 29594.01
Guli, guli, tautu dēlis,
Saule lēca kājgalī;
Talab tavi kumeliņi
Pavasaru skujas ēda.

# 29594.02
Kadēļ mans kumeliņš
Pavasar skujas ēde?
Citi puiši sienu pļāva,
Es guleju saulitē.

# 29595.00
Aiz ko mans kumeliņš
Ceļu tek dancodams?
Ar meitām malti gāju,
Miltus bēru ķeselē.

# 29595.01
Ar meitami malti gāju,
Miltus bēru kulitē;
Tadēļ manis kumeliņis
Ceļu tek dancodams.

# 29596.00
Aiz upites zaļa zāle,
Sarkans auga āboliņis;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandenieka kumeliņi.

# 29596.01
Aiz kalniņa zala birze
Sudrabiņa ķēditēm;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandinieka kumeliņi.

# 29597.00
Aiz vārtiem spēlejās
Divi sirmi kumeliņi.
Vienam bija zīžu deķis,
Otram zelta iemautiņi.
Ved, Dieviņ, to pie manis,
Kam tie zelta iemautiņi.
Tas neēda grīslu zāles,
Ne dzēr' akas ūdentiņa,
Medus zāli paēdās,
Pie avota nodzērās.

# 29598.00
Aizsvīžam zalta zerņi
Aiz sudobra redeļeišu,
Lai munami kumeļam
Jeudeņs lase nastove.

# 29599.00
Apaļš manis kumelinis
Kā ūdens burbulitis,
Stāvus leca, nozviedzās
Pie kundziņa nama doru.

# 29600.00
Apauniet man kājiņas,
Es apāvu kumeļam,
Es apāvu kumeļam
Tēraudiņa pakaviem.

# 29600.01
Apaunati man kājiņas,
Es apaušu kumeļam,
Es apaušu kumeļam
Dzelžu kurpes kājiņā.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv