29201 - 29400



3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. ( 27896 - 31036)
3.2. Lopkopība. ( 28842 - 29582)
3.2.1. Lopu audzināšana, kopšana, ganības. ( 28842 - 29220)
3.2.1.11. Lopu patroni, sargātāji, veicinātāji. ( 29159 - 29202)
3.2.1.11.2. Aitu Annite; cūku Teniss u.c. ( 29191 - 29202)

# 29201.00
Māršaviņa pienu deva,
Tenis pulka siveniņu,
Bierits aitām biezu villu,
Ūziņš medus pilnu tropu.

# 29202.00
Zirgu Ūsiņš,
Govu Māršaviņa,
Kazu Barbiņa,
Cūku Teniss,
Aitu Annite,
Teļu Urbans,
Sargat manus kustonišus
No sērgām, no vilkiem!

# 29202.01
Zirgu Ūsiņš, govju Mārja,
Aitu Anniņa, cūku Teniss, kazu Katrina,-
Tie kustoņu gādnieciņi.

3.2.1.12. Lopu skauģi, raganas. ( 29203 - 29214)

# 29203.00
Augat, oši, ozolini,
Ap telišu laidarinu,
Lai neredz skauģa acis,
Cik telišu laidarā.

# 29203.01
Auga kupli ozoliņi
Apkārt manu laidariņu,
Lai neredz skauģa acis,
Kur telites laidarā.

# 29204.00
Ēdiet, manas raibas govis
Stāvedamas, guledamas;
Lai izsprāga skauģam acis,
Sila malu staigajot.

# 29205.00
Ganu savas raibas govis
Skauģa pļavas maliņā;
Skauģitim acis tvīka,
Caur krūmiem raugoties.

# 29206.00
Gotiņ mana raibaliņa,
Skrien pār kalnu spriņģedama,
Aizsper acis skaudejam
Ar zaļām velenām!

# 29206.01
Augat, manas raibas govis,
Spriņģedamas, dancadamas;
Skauģam acis aizmetišu
Ar zaļaju veleniņu.

# 29206.02
Eit', gotiņas, sētiņā
Spriņģedamas, lēkadamas;
Aizvel, Dieviņ, skauģam acis
Ar zaļiem veleniem!

# 29207.00
Kur tu skriesi, raganiņa,
Izplēstiem matiņiem?
-Skrieš kaimiņu govu slaukt,
Zilu sulu sulenāt.

# 29208.00
Man gotiņas pieēdušas,
Sagulušas kalniņā;
Skauģišam žēlam žēl,
Caur krūmiņiem raugoties.

# 29208.01
Man telites paēdušas,
Kalniņāi sagulušas;
Skauģišam acis dega,
Uz viņām raugoties.

# 29208.02
Man telites paēdušas
Atsagula ābolā;
Skaudejam acis sprāga,
Caur krūmiem veroties.

# 29208.03
Man gotiņas paēdušas
Atsagula ābolā.
Izdur, Dievs, skauģam ac's,
Kas pa mežu lūrejās.

# 29209.00
Skauģis man nevēleja
Govis laist ābolā.
Skauģim sviežu ar akmeni,
Laižu govis ābolā.

# 29210.00
Skauģis manim nevēleja
Zaļu zāli gosniņām.
Lai aizauga skauģim acis
Ar zaļiemi veleniem.

# 29211.00
Skauģits manim zāles liedza
Raibajām telitēm.
Tev, skauģiti, zāle auga,
Man telites ēdejiņas.

# 29211.01
Skauģišam zāle aug,
Man aug zāles ēdejiņas;
Skauģis savu zāli liedz
Manām raibām telitēm.

# 29212.00
Skauģits manas raibaliņas
Ik vakara rēķinaja.
Rēķin' skauģi, sīkas olas
Dziļā upes dibinā!

# 29212.01
Skauģis manas raibas goves
Ik vakari rēķanaja.
Rēķan', skauģi, tos akmeņus,
Kas guļ jūras dibanāi.

# 29212.02
Skauģis manus sīkus lopus
Ik rītiņus rēķinaja.
Rēķin' sīkus akmintiņus,
Kas guļ jūras dibinā.

# 29213.00
Tīšām dzinu ganidama
Naidinieka pļaviņā.
Dzīrās man kroni raut,
Ne vizuļa nenorāva.

# 29213.01
Tīšam laidu ganīdama
Līdz tautieša namdurim;
Dzīrās ņemt vainadziņu,
Ne ziediņa nedabūja.

# 29214.00
Cūciņa ceļu tek,
Rindiņa pakaļ;
Griez ,skauģi,ceļu,
Lai rinda rindā.

3.2.1.13. Lopu kaušana, cūku bēres. ( 29215 - 29220)

# 29215.00
Ar vērsīti Rigā braucu,
Ar vērsīti Pērnavā;
Visus ceļus izstaigāju,
Nu ieliku bļodiņā.

# 29216.00
Ej,cūciņa, tu pie Dieva,
Runā gudri,aizgājuse;
Cik man bija miezu,rudzu,
Tik es tevi ēdinaju.

# 29216.01
Ej,cūciņ,tu pie Dieva,
Runā gudri,nogājuse;
Kāda bija labibiņa,
Tād' es tevi nobaroju.

# 29216.02
Tēte gāja vepri dort,
Vara taure mugurā.
Ej,cūkiņa, tu pie Dieva,
Runā gudri,āzgājuse;
Cik man bija miežu,rudzu,
Tik es tevi ēdinaju.

# 29217.00
Nu cūciņas nokāvām,
Nu silites apgāžam;
Nu būs vaļa moderēm,
I vecām māmiņām.

# 29218.00
Tunni,tunni,bašķi,bašķi[?],
Nāc pie mums ik dieniņas,
Tad māmiņa gaļu vāra,
Cik rokās turedama.

# 29219.00
Tunnis gāja cūku kaut,
Vara taure mugurāi;
Ik cūciņa iekviecās,
Ik uzpūta vara tauri.

# 29220.00
Vuceniņ bareniņ,
Ni tu ēdi,ni tu dzēri.
Vaj redzēt paredzeji,
Ariņš kala tuteniņu?

# 29220.01
Bēdigs bija aveniņis,
Ne tas ēda,ne gremoja.
Vaj sirsniņa paredzeja,
Ka tas ilgi nedzīvos?

# 29220.02
N-nieku aveniņš
Ne tas ēda,ne gremoja.
Vaj tas jau paredzeja,
Saimnieks trina tuteniņu?

3.2.2. Gani un ganu dzīve. ( 29221 - 29582)
3.2.2.1. Gana apģērbs un rota. ( 29221 - 29244)

# 29221.00
Dod,māmiņa,ganiņame
Triju rindu vainadziņu,
Daža laba rīta rasa
Pār ganiņa kājiņām.

# 29222.00
Duš,ēdat man,gosniņas,
Es maziņa ganitaja,
Es maziņa ganitaja
Sidrabotu vaiadziņu.

# 29223.00
Ej ganos,gana meita,
Sedzies gana vilnainiti,
Jau tu pate gan zinaji,
Ganos laba nevajaga.

# 29224.00
Ej ganos,ganu meita,
Tev tie gani piederej';
Tev segs māte villainiti
Kā to putu gabaliņ'.

# 29225.00
Ej ganos,ganu meita,
Tev tie gani piedereja,
Tev tie gani piedereja,
Tev tās ganu villanites.

# 29226.00
Gan purinu rītā agri,
Gan purinu vakarā,
Visa mana sedzenite
Rāviņā nomirkuse.

# 29227.00
Ganiņš biju,ganos dzinu,
Gana drēbe mugurā;
Kad es būšu saiminiece,
Tad staigašu sudrabota.

# 29228.00
Ganiņš biju,ganos dzinu,
Ganu drēbes mugurāi:
Vecs noplīsis lindrucinis,
Veca melna vilnainite.
Kas apsmēja manu drēbi,
Lai smej drēbes devejinu.

# 29229.00
Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana (ganu) drēbes mugurā:
Skuju svārki, ērkšķu bikses,
Gara tāšu cepurite.

# 29229.01
Ganiņš biju, ganos dzinu,
Gana drēbes mugurā:
Salmu svārki, tāšu biksas,
Zirņu ziedu cepurite.

# 29229.02
Ganiņš biju, ganos dzinu,
Ganu drēbe mugurā:
Skuju kreklis, skuju biksas,
Skuju austi kamzoliši.

# 29229.03
Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana drēbes mugurā:
Kriju bikses, lūku svārki,
Peleksnišu cepurite.

# 29229.04
Ganiņš beju, gonūs gāju,
Gona drēbis mugorā:
Samta vestis, zeida biksis,
Alenderu capureite.

# 29229.05
Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana rota mugurā:
Skuju brunči, egles deķis,
Garais tāšu zebenieks.

# 29229.06
Ganiņš biju, ganos gāju,
Ganu rota mugurā:
Tāšu cimdi,krijas svārki,
Griķu salmu cepurite.

# 29229.07
Ganu puisis ganos gāja,
Ganu drēbes mugurā:
Ēču biksas, skuju svārki,
Sūnām pīta cepurite.

# 29230.00
Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana rota mugurā:
Vīzes āvu kājiņā,
Snātnit' sedžu mugurā.

# 29231.00
Ganiņš biju, ganos gāju,
Ganu (ganu) sedzu villainiti.
Ja grib tautas, lai ved mani
I(j) ar ganu (gana) villainiti.

# 29231.01
Ej ganos, ganu meita,
Sedzies gana vilnaniti;
Ja tautiņas tevi ņems,
Ņems ar gana vilnaniti.

# 29231.02
Ej ganos, ganu meita,
Sedzies ganu (gana) villainiti;
Tikpat tevi tautas ņems
I ar ganu (gana) villainiti.

# 29231.03
Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana sedzu snāteniti;
Jemiet, tautas, ja jums tīk,
Ir ar visu snāteniti.

# 29231.04
Ganiņš biju, ganos dzinu,
Ganam gana villainite.
Ar to gana villainiti
Āzved mani tautiņās.

# 29231.05
Ganiņš biju, ganos gāju,
Ganu sedzu villainiti,
Lai ved tautas, ja vajaga,
I ar ganu villainiti.

# 29231.06
Ganiņš biju, ganos gāju,
Sedzu gana villainiti;
Atnāks tautas, aizvedis
Ir ar gana villainiti.

# 29231.07
Ganiņš biju, ganos gāju,
Sedzu ganu (gana) villainiti;
Ja grib tautas, lai ved mani
Ar to ganu (gana) villainiti.

# 29231.08
Ganiņš biju, ganos gāju,
Sedzu gana villainiti;
Tik pat mani tautas veda
Ir ar gana villainiti.

# 29231.09
Gonūs gāju, gaņa beju,
Ganis sedžu vyllnāneiti;
Tai pat mani veirs pajēme
Ar tu gonu vyllnāneiti.

# 29232.00
Ganiņš biju, ganos gāju,
Sedzos gana villainiti;
Atnāks tautas, aizvedis,
Paliks gana villainite.

# 29233.00
Ganos iešu es, māmiņa,
Ij tautās nogājuse:
Dzīva man ganu snātne,
Dzīva ganu vilnainite.

# 29233.01
Ganos gāju bāliņos,
Ieš' atkal tautiņās:
Dzīva man ganu snātne,
Dzīva ganu villainite.

# 29234.00
Māte mani ganos raida,
Nedod baltas villainites.
Lai stāv govis laidarā,
Kā villaines pūriņā.

# 29235.00
Man' māmiņa ganos sūta,
Piecas sagšas saseguse.
Iesa paša gādajos,
Kur ganos tāda gāju.

# 29236.00
Man neļāva māmuliņa
Govu laist degumā:
Degumāi melni koki,
Mātei baltas villainites.

# 29237.00
Man nokrita celu jozta,
Sila malu staigajot.
Vaj, bitite neredzeji,
Saldus ziedus mekledama?

# 29238.00
Aizsiliešu tēva meitas
Ar deķiti ganos gāja;
Es Krūmiņu kalponite
Ar balto villaniti.

# 29239.00
Piņu vīzes, aunu kājas,
Dzenu govis izdegā;
Izdegā zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā.

# 29240.00
Pinu vīzes, avu kājas,
Kungam goves ganedam';
Kad ganešu brāļa goves,
Tad pušķošu vaiņedziņ'.

# 29241.00
Pļavmalā ganidama,
Sedzos zaļu villainiti;
Zaļa bija pļavas zāle,
Zaļa mana villainite.

# 29242.00
Zaļa, zaļa pļavas zāle,
Zaļa mana villainite;
Kad ieraugu pļavas sargu,
Ielaižos zālitē.

# 29243.00
Salta diena, māmuliņa,
Kam nesedzi vilnainites?
Vaj tev manis žēl nebija,
Kad es gāju raudadama?

# 29243.01
Ai, Dieviņ, salti laiki,
Nedod māte vilnanites.
Vaj, māmiņ, žēl nebija,
Kad es gāju raudadama?

# 29244.00
Telitēm nesariebu,
Pa krūmiem ganidama;
Vilnainitei, tai sariebu,
To plucina žagariņi.

# 29244.01
Telitei nesariebu,
Purvmalē ganidama;
Vilnanei, tai sarieba
Žagariņi raustidami.

3.2.2.2. Gana barība. ( 29245 - 29261)

# 29245.00
Ai, baltā māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā,
Tad es skaisti padziedašu,
Raibas govis ganidama.

# 29246.00
Ei, vērsit bumbulit,
Kam telišu nedzenaji?
I šodien ganiņam
Sausa maize kulitē.

# 29247.00
Dod, māmiņa, sviest' ar maizi,
Padziedašu vilka dziesmu;
Vilciņš sēž pie ozola,
Uz astites atspiedies.

# 29248.00
Ēdat, gani, gabaliņu,
Dodat man garoziņas;
Es nopirku arajiņu
Par tām ganu garozām.

# 29249.00
Es bij' gans un pieguļnieks,
Man bij laba ganu kule:
Ganos gāju, pienu deva,
Pieguļā cūkas gaļu.

# 29250.00
Ganiņš nāk, ganiņš nāk
Nosalušu vēderiņu;
Cep, māmiņa, kukuliti,
Sildi gana vēderiņu.

# 29251.00
Ganu meita, ganu meita,
Pasalaida kārumos:
Izdzīdama piena prasa,
Sadzīdama baltas putras.

# 29251.01
Gana meita, gana meita,
Pasalaida kārumā:
Sētā grib baltas putras,
Ganos siera gabaliņa.

# 29252.00
Kas man vainas ganos iet
Pie labā saimenieka:
Riecins sakā, vērdiņš makā,
Skāba dzira druvnesī.

# 29253.00
Māmuliņ, māmuliņ,
Ieliec svieztu radziņā;
Pavasar gara diena,
Sausa maize kulitē.

# 29254.00
Nepiedošu vērsišam,
Kamēr dzīva dzīvodama:
Ik dieniņas ganos gāju,
Sausa maize kulitē.

# 29254.01
Nepiedošu vērsišam
Šādu garu vasariņu:
Šodien tāda karsta saule,
Man jaēd sausa maize.

# 29255.00
Pieēdušas man telites,
Atgulušas dābolā.
Ieraudzija māmuliņa,
Atnes pienu bļodiņā.

# 29256.00
Raibuliņa, mātes govs,
Tiltā kāju nolauzuse.
Lai nolauza otru kāju,
Kam pieniņu man nedeva.

# 29257.00
Saimeniece man iebāza
Tukšu cibu kulitē.
Dievs dod tev noklaudzēt
Kā tukšai cibiņai!

# 29258.00
Skopa mana saimeniece,
Nedod sviestu bundulī.
Lai stāv govis siliņā
Kā bunduls kambarī.

# 29259.00
Truma, tpuma tew, Māreņa(NN),
Na pineņa bļudeņā,
Kam tu munu guvi kovi
Staiga pura maļenī.

# 29260.00
Veca māte, veca māte,
Ieliec sviestu radziņā!
Kriķu maize kulitē,
Ta bez sviesta nesmeķeja.

# 29260.01
Vecā māt, vecā māt,
Glabā sviestu radziņā!
Pavasar griķu maize,
Vajag sviesta pavalgai.

# 29261.00
Citkārt bija labi laiki,
Es ar Jēpi ganos gāju:
Man bij griķu karašiņa,
Jēpim piena bundulits.

3.2.2.3. Gana prieki un bēdas un grūtības. ( 29262 - 29288)

# 29262.00
Es atradu ganidama
Trīs sudraba biķerišus:
Vienā al's, otrā med's,
Trešā gaužas asariņas.

# 29263.00
Ai, Dieviņi, augsti saule,
Kā vakaru sagaidis!
Sit' kociņu pie kociņa,
Lai tek saule vakarā.

# 29263.01
Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana darbu vien dariju:
Sit' kociņu uz kociņa,
Lai iet saule pie Dieviņa,
Lai iet saule pie Dieviņa,
Dod mums svētu vakariņu.

# 29264.00
Balta biju, melna tapu,
Pa degām ganidama.
Kam, bāliņi, birzi līdi,
Kam padegas dedzinaji?

# 29264.01
Bollta beju, mallna tyku,
Pa izdagu ganeidama.
Sudei, Divs, svešim ļaudim,
Kas izdagas dadzynāja.

# 29264.02
Dievs žēlo to tautieti,
Kas izdegu dedzinaja!
Balta biju, mella tapu,
Izdegā ganidama.

# 29264.03
Lai Dievs maksā tiem ļautiņiem,
Kas degumus dedzina,
Man palika baltas [?] kājas,
Par degumu staigadam.

# 29265.00
Dari, dari, sveša māte,
Gan es tevim atdarišu,
Gan es tavas raibas govis
Aiz kalniņa guldinašu.

# 29266.00
Dievs dod ganu kūlejam
Svina kājas, alvas acis;
Ar kājām nepaiet,
Ar acim neredzēt!

# 29267.00
Dod, Dieviņ, ganos dzīt,
Ne sēdēt saulitē;
Ganos dzinu dziedadama,
Saulē sēdu raudadama.

# 29267.01
Dievs man lika ganos iet,
Saulitē nesēdēt;
Saulē sēžu raudadama,
Ganos eimu dziedadama.

# 29268.00
Ej ganos, ganu meita,
Es ganos vairs neiešu,
Sili manas kājas bada,
Krūmi rausta vainadziņu.

# 29268.01
Es neietu pa siliņu,
Ne pa sīku prieduliņu:
Siliņš manas kājas dūra,
Priedes rāva vainadziņu.

# 29269.00
Ej, saulite, drīz zemē,
Žēlo ganus, darbeniekus!
Pārdzen gani nosaluši,
Darbenieki piekusuši.

# 29269.01
Ai, saulite māmuliņa,
Steidzies drīzi vakarā!
Govu gani piekusuši,
I araju kumeliņi.

# 29269.02
Ej, saulite, drīz pie Dieva,
Dodi svētu vakariņu!
Ciema gani nosaluši,
Arajiņi piekusuši.

# 29269.03
Ej, saulite, drīz zemēi,
Žēlo ganu, darbenieku;
Žēlo ganu nosalušu,
Darbenieku piekusušu.

# 29269.04
Riet', saulite, rietedama,
Nevizini meža virsu!
Govu gani piekusuši,
I araju kumeliņi.

# 29269.05
Rit, sauļeit riteidama,
Nastāv' kuka gaļeņā,
Jau pikusa mozi goni,
Vaira mozi orājeņi.

# 29269.06
Teē, sauļeit, vokorā,
Naļeigāj kuku vērsu;
Jau pikusa guvu gaņe,
Orājeņa kumēļeņi.

# 29270.00
Ej, saulite, drīz zemē,
Žēlo mani maziņo,
Man mazami gara diena,
Kā garā nedeļiņa.

# 29271.00
Ganos gāju, riekstus ēdu,
Balta augu brāliņos;
Kas redzeja, tas sacija
Muižiņā uzaugušu.

# 29272.00
Grūti, grūti arajam,
Vēl grūtaki ganiņam:
Arajs sētas maliņā,
Ganiņš lauka galiņā.

# 29273.00
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Ganiņam, tam bij grūti:
Lietus lija, sniedziņš sniga,
Ganiņš lauka galiņā.

# 29273.01
Kam bej bāda, tam bej bāda,
Gaņeņam vairāk bāda:
Leits leja, snigi snyga,
Gaņeņš stāv kaļņeņā,
Gaņeņš stāv kaļņeņā
Nupleisušu kažuceņu.

# 29273.02
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' mazam ganiņam:
Lietiņš lija, sniegi sniga,
Ganiņš gana tīrumā.

# 29273.03
Lai bij grūt, kam bij grūt,
Man mazajam ganiņam:
Lietus lija, vēji pūta,
Es lauciņa galiņā.

# 29273.04
Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas ganiņam:
Vaj sniegs sniga, vaj liet's lija,
Ganiņš stāv tīrumā.

# 29273.05
Šim bij grūti, tam bij grūti,
Ganiņam jole grūti:
Lietiņš lija, vējiņš pūta,
Ganiņš lauka galiņā.

# 29274.00
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Ganiņam, tam bij grūti:
Lija lietus, sniga sniegs,
Viss ganiņa mugurē.

# 29274.01
Vai, māmiņ, vai, māmiņ,
Ganiņam gaužI grūt':
Lija lietus, sniga sniegi,
Viss ganiņa mugurā.

# 29274.02
Lai bij grūt', kam bij grūt',
Ganiņam visgrūtak:
Lija lietus, sniga sniegi,
Viss ganiņam mugurā.

# 29274.03
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' mazam ganiņam:
Līst no gaisa, nāk no koka,
Viss ganiņa mugurā.

# 29274.04
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' mazam ganiņam:
Sniga sniegi, lija lieti,
Viss ganiņam mugurā.

# 29274.05
Šam ir grūt', tam ir grūt',
Ganiņam visgrūtak:
Lai līst liet's, lai snieg sniegs,
Ganiņam viss janes.

# 29275.00
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Ganiņam, tam bij grūti:
Odiņš sīca, dundurs koda,
Pa krūmiem ložņajot.

# 29276.00
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Ganiņam, tam bij grūti:
Tam jabrien rīta rasa,
Jadzird daži ļauni vārdi.

# 29276.01
Lai bij grūt', kam bij grūt',
Grūt' mazam ganiņam:
Tam jabrien rīta rasa,
Jadzird daži ļauni vārdi.

# 29276.02
Nevienam nav tik grūti,
Kā mazami ganiņam:
Pirmam jabrien rītā rasa,
Vēl jadzird ļauni vārdi.

# 29276.03
Sūra diena, grūta diena
Mazajam ganiņam:
Tam jabrien rīta rasa,
Tam jadzird ļauni vārdi.

# 29277.00
Lai bij grūt', kam bij grūt',
Ganiņam, tam bij grūt':
Tam jabrien rīta rasa,
Tam migliņa vakarā.

# 29278.00
Lai bij grūt', kam bij grūt',
Ganiņam, tam bij grūt':
Vēl nav saule uzlēkusi,
Jau ganiņš siliņā.

# 29279.00
Lai bij grūt', kam bij grūt',
Ganiņam, tam bij grūt':
Visi lieti, visi vēji,
Ne tie visi kumosiņi.
Kas bij laba saimeniece,
Ta pataupa ganiņam,
Kas bij tāds bada kāsis,
Tai pašai nepietika.

# 29280.00
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' mazam ganiņam:
Kūla māte izdzenot,
Kūla agri sadzenot.

# 29281.00
Lai bij grūt(i), kam bij grūt(i),
Grūt' mazam ganiņam:
Kūla māte vadidama,
Citi gani ganidami.

# 29281.01
Lai bij grūt(i), kam bij grūt(i),
Grūt' mazam ganiņam:
Pēra māte izdzīdama,
Citi gani ganidami.

# 29281.02
Lai bej gryuts, kam bej gryuts,
Gryuts mozam gaņeņam:
Kiula māte vadeidama,
Cyti goni gaņeidama.

# 29281.03
Sūra diena, grūta diena
Mazajam ganiņam:
Šauš māmiņa vadidama,
Citi gani ganidami.

# 29282.00
Māsiņ mana mazakā,
Ko raudaji ganidama?
-Kā, brāliti, neraudašu,
Auksta bija rīta rasa.

# 29283.00
Odi, masalas noēda
Manu sīku augumiņu.
Ni ēd odi, ni masalas,
Pašai sīks augumiņš.

# 29284.00
Odi, odi, kniši, kniši,
Govu gana neēdat,
Ēdat puišus pieguļā,
Tiem ir vaļa knosities.

# 29284.01
Ai, odites, masaliņas,
Neēdieti jaunas meitas;
Ēdiet puišus pieguļā,
Tiem ir vaļas knosities.

# 29284.02
Eit', odiņi, masaliņas,
Neēdiet govu gana,
Ēdiet puišus pieguļniekus,
Tiem bij vaļa knosities.

# 29284.03
Odi, kniši, dunduriši,
Neēdieti govu ganu,
Ēdiet kungus, vagarišus,
Tiem ir vaļas knosities.

# 29284.04
Odi, odi, knauši, knauši,
Dziedat vien, nerejat;
Eit', rejat pieguļniekus,
Tiem ir vaļas knosities.

# 29284.05
Odi, odi, masaliņas,
Manus lopus nerejiet;
Pieguļniekus, tos rejiet,
Tiem ir vaļas knoteties.

# 29285.00
Šita meita, šita meita,
Ta man' kūla ganidama.
Dievs dos man lielam augt,
Es ņemš' tavu vainadziņu.

# 29285.01
Šitij meita, šitij rummba,
Tij maen' kula gaeniņos;
Dievs dōd mun lielam ougt,
As tev bušu atdaerīt.

# 29286.00
Sveša māte tā sacija:
Ganiņam lētas dienas.
Tā lai tava sierde puva,
Kā pūst gana villainite!

# 29286.01
Saimeniece to vien teica,
Lēti, lēti ganiņam.
Lai velns tavu sierdi plēš,
Kā krūms manu villainiti!

# 29287.00
Tec, saulite, drīz pie Dieva,
Dod man laiku vakariņu,
Man kājiņas nosalušas,
Brāļa govis ganidam.

# 29288.00
Visi ļaudis to vien teica:
Kas kaiteja ganiņam?
Visi krūmi, žagariņi
Glauda gana muguriņu.

3.2.2.4. Saule, lietus, migla, rasa. ( 29289 - 29310)

# 29289.00
Ai, Dieviņ, lietiņš lija,
Plāna mana vilnainite.
Lij, lietiņ, zelta rasu,
Lai vēlās vilnainite.

# 29290.00
Ai, liepiņa platlapite,
Apsedz mani lietiņā!
Ozoliņis mīļi segtu,
Šauras lapas, nevareja.

# 29290.01
Tev, kļaviņa, platas lapas,
Apsedz mani lītiņā;
Ozoliņš gan gribeja,
Šauras lapas, nevareja.

# 29291.00
Ai, lietiņ, nelij vaira,
Jau vakar gana liji,
Jau vakar gana mirka
Manas baltas villainites.

# 29291.01
Nelīst' vairi tu, lietiņ,
Jau vakar gana liji;
Slapjas manas villainites
Vakareju lijumiņu.

# 29292.00
Krīt' zemei, zelta rasa,
No sudraba dāboliņa,
Aiz tevim nepabrida
Manas govis raibuliņas.

# 29292.01
Krīt' zemē, rīta rasa,
No zaļā āboliņa,
Tevi vien nepabrida
Mani sirmi kumeliņi.

# 29292.02
Krīt' zemē rīta rasa,
No sarkana dāboliņa,
Lai es varu cauri brist
Ar savām kurpitēm.

# 29293.00
Liela migla, liela rasa,
Ta man labi nedarija:
Miglā sauli neredzeju,
Rasā mirka villainites.

# 29294.00
Līst', lietiņi, vienu dienu,
Nelīst' visu vasariņu;
Apnīk man viena diena,
Ne vēl visa vasariņa.

# 29294.01
Līst', lietiņi, vienu dienu,
Nelīst' visu vasariņu;
Grūt' man bija vienu dienu,
Ne vēl visu vasariņu.

# 29294.02
Ļej, ļeiteņ, vīnu dinu,
Naļej vysu vasareņu;
Maņ pabāda vīna dina,
Na tik vysa vasareņa.

# 29294.03
Lij, lietiņ, vienu dienu,
Nelij visu vasariņu;
Man panika viena diena,
Ne vēl visa vasariņa.

# 29294.04
Lij, lietiņ, vienu dienu,
Nelij visu vasariņu;
Panīk man viena diena,
Ne vēl visa vasariņa.

# 29295.00
Migla, migla, liela rasa,
Ta man laba nedarija;
Migla manim ceļu jauca,
Rasa kājas slapinaja.

# 29296.00
Migla, migla, liela rasa,
Ta man laba nedarija;
Rasā manas kājas sala,
Miglā govu neredzeju.

# 29297.00
Migla, migla, liela rasa,
Ta man laba nedarija;
Ta man dara tukšu pūru,
Bez ieloku villainites.

# 29298.00
Migla, migla, rasa, rasa,
Ta man laba nedarija;
Miglā man govis zuda,
Rasā mirka villainite.

# 29299.00
Migla, migla, rasa, rasa,
Ta man laba nedarija;
Rasā man kājas sala,
Miglā zuda raibaliņa.

# 29299.01
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Ganiņam, tam bij grūti,
Rasā manas kājas mirka,
Miglā zuda raibuļiņa.

# 29299.02
Migla, migla, rasa, rasa,
Tu man laba nedariji;
Rasā manas kājas sala,
Miglā zuda raibaliņa.

# 29300.00
Migla, migla, rasa, rasa,
Ta man laba nedarija;
Rasā manas kājas mirka,
Migla lija vaiņagā.

# 29300.01
Migla, migla, rasa, rasa,
Ta man laba nedarija;
Rasā man kājas sala,
Miglā mirka vaiņadziņš.

# 29300.02
Migla, migla, rasa, rasa,
Ta man laba nedarija;
Rasā manas kājas mirka,
Miglā manis vaiņadziņš.

# 29300.03
Rīta rasa, rīta migla,
Ta man laba nedarija:
Saldē manas kājas, rokas,
Miglā manu vaiņadziņu.

# 29301.00
Migliņāi es atklīdu
No labim ļautiņiem,
Saule manim ceļu rāda
Rasa dzirda kumeliņu.

# 29302.00
Migliņā, rasiņā
Gāju teliš' paganit;
Siltajā saulitē
Bāliņam siena kast.

# 29303.00
Migliņā, rasiņā
Ziedej' zelta purenits;
Gana meita ieraudzija,
Šķiet sauliti uzlecot.

# 29304.00
Pasarādies tu, saulite,
Kuru vidu tu līgoji,
Vaj līgoji dienas vidu,
Vaj vakara pusitē.

# 29305.00
Patīk man tij dieniņa,
Kad saulite spiguļo;
Atnāk kāda rītdieniņa,
Mākuļot mākuļo.

# 29306.00
Pieguļnieki bāleliņi,
Sakuriet uguntiņu,
Man kājiņas nosalušas,
Rīta rasu bradajot.

# 29306.01
Pieguļnieki bāleliņi,
Sakurati uguntiņu,
Man kājiņas nosalušas,
Aukstu rasu bradajot.

# 29307.00
Pērkons rūca, pērkons dūca,
Es par viņu nebēdaju,
Es ganiju savas govis
Baltā ziedu ābolā.

# 29308.00
Sak', saulite, noiedama,
Kāda diena rītā būs?
Vaj būs saule, vaj būs lietus,
Vaj miglaiņa nomiglojsi?

# 29309.00
Saulit balta māmuliņa,
Parādies ganiņam!
Ganiņam gara diena,
Kad saulites neredzeja.

# 29309.01
Ai, saulite māmuliņa,
Pasarādi ganiņam!
Ganiņam gara diena,
Bez saulites līgojot.

# 29309.02
Aizej, lietiņ,
Rūkdams, krākdams,
Atnāc, saulite,
Spīdedama!
Saulit mīļa māmuliņa,
Parādies ganiņam,
Ganiņam gara diena,
Kad saulites neredzeja;
Kad saulite atspīdeja,
Tad ganiņš priecajās.

# 29309.03
Sauļeit bollta māmuļeņ,
Pasarād' gaņeņam!
Gaņeņam gara dina,
Ka sauļeitis naredzēje.

# 29309.04
Saulit balta māmuliņa,
Pasarādi ganiņam!
Ganiņam gara diena,
Neredz saules līgojot.

# 29309.05
Saulit mīļā, kā māmiņa
Ganiņam parādies!
Gara man ši dieniņa,
Ka es tevis neredzej'.

# 29309.06
Saulit mīļa māmulite,
Parādies ganiņam!
Ganiņam gara diena,
Kad saulites neredzeja.

# 29309.07
Saulit, mīļā māmuliņa,
Parādiesi ganiņam!
Ganiņam gara diena,
Kad sauliti neredzeja;
Sērdienei garš mūžiņis,
Tai nevaidi māmuliņa.

# 29309.08
Saulit zelta māmuliņa,
Parādies ganiņam!
Ganiņam gara diena,
Kad saulites neredzeja.

# 29310.00
Saulit mīļa māmuliņa,
Parādies ganiņam!
Ganiņš laika nezinaja,
Kad būs dzīt sētiņā.

3.2.2.5. Ganu meitas rokas darbi ganos; dara pūru. ( 29311 - 29324)

# 29311.00
Daru vīzes, aunu kājas,
Tautu goves ganidama;
Brāļa goves ganidama,
Sedzeniņus darenaju.

# 29312.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsits pūru ritinaja;
Cimdi paši kaktā adas,
Kvēpi raksta villainiti.

# 29313.00
Dzīš', māmiņa, līcī govis,
Līcī laba ganišana:
Govis ēda līča zāli,
Pate sēdu kalniņā,
Pate sēdu kalniņā,
Raibus cimdus adidama.

# 29314.00
Duš, ēdiet, brāļa govis,
Es māsiņa ganitaja,
Es māsiņa ganitaja,
Raibu cimdu aditaja.

# 29315.00
Duš, ēdat, manas gojes,
Man nav vaļas jūs ganit:
Man jaada, man jašuj,
Man jaiet tautiņās.

# 29316.00
Ganiņosi nevareju
Pulka darba padarit,
Ganiņam ganiņos
Pulks darbiņa kavetaju:
Ogas, ogas, rieksti, rieksti,
Manu darbu kavetaji;
No ogami izteceju,
Ietek' lagžu krūmiņā.

# 29316.01
Ogas, ogas, rieksti, rieksti,
Man darbiņa kavetaji;
Nebūt ogas, nebūt rieksti,
Būt' darbiņš nodzīvots.

# 29316.02
Ogas, ogas, rieksti, rieksti,
Tie man labu nedarija:
Dažu labu cimdu pāri
Ogas, rieksti aizkaveja.

# 29317.00
Jājat, tautas, metat naudu
Mazajiemi ganiņiem:
Mazie gani govis gana,
Lielie pūru darina.

# 29318.00
Kas kaiš līču meitiņām
Pa līčiem neganit:
Govis ēda pa līčiem,
Pašas raksta villainites.

# 29318.01
Kas kait upes meitiņām
Upmalā neganit:
Govis ēda upmalā,
Pašas vija vainadziņus.

# 29318.02
Kas nekait man ganit
Brāļa līču maliņā:
Līčos ēda govis, vērši,
Pati viju vainaciņu.

# 29318.03
Laskajām meitiņām
Laba dzīve iz upites:
Govis ēda upmalē,
Pašas raksta vilnanites.

# 29319.00
Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja.
Izdevuse melnu jēru,
Nopirkuse buka ragu,
Nopirkuse buka ragu,
Iet pa silu tauredama.

# 29319.01
Liela gara govu meita
Iet pa silu tauredama:
Izdevuse melnu jēru,
Nopirkuse āža ragu.

# 29320.00
Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Paņēmusi āža ragu,
Iet pa ceļu tauredama.

# 29320.01
Liela gara tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Paņēmusi āža ragu,
Iet pa silu tauredama.

# 29321.00
Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Ruden jāja precenieki,-
Tukšs pūriņš kaktiņā.

# 29322.00
Liela gara tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Kad izgāja tautiņās,
Kucens pūra dibinā.

# 29323.00
Liela gara tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Maza, maza man' māsiņa,
Trīs darbiņus līdza ņēma:
Šuvekliti, adekliti,
Baltu villas vērkuliti.

# 29323.01
Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Maza, maza meitenite
Divi darbi līdza ņēma:
Vienu savas pašas darbu,
Otru savas saimenieces.

# 29323.02
Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Sīka maza man māsiņa
Raibit' raksta ganidama.

# 29323.03
Liela gara Leišu meita
Bez darbiņa ganos dzina;
Maģa, maģa mūs' māsiņa
Ganos dzina adidama.

# 29323.04
Liela gara mātes meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Es nabaga sērdienite
Trīs darbiņus līdzi ņēmu:
Adekliņ', šuvekliņ',
Prieviet' baķi padusē.

# 29323.05
Liela gara tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Man' māsiņa sīkuliņa
Trīs darbiņus līdzi ņēma:
Adekliti, ērkuliti,
Šuvekliti azotē.

# 29323.06
Liela gara tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Maza, maza man' māsiņa,
Trīs darbiņi kulitē:
Adeklitis, šuveklitis,
Baltas vilnas ērkulitis.

# 29323.07
Liela gara tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Sīka maza man' māsiņa
Div' darbiņus līdza ņēma:
Sēdedama kreklus šuva,
Staigadama cimdus ada.

# 29323.08
Maza biju, ganos gāju,
Trīs darbiņus līdzi ņēmu:
Šuvekliti, adekliti,
Trešo lūka riteniti.

# 29323.09
Maza, maza ganu meita
Trīs darbiņi ganos ņēma:
Adikliņu, šuvekliņu,
Ierakstitu villeniti.
Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja,
Bez darbiņa ganos gāja,
Bez pūriņa tautiņās.

# 29323.10
Maza, maza mūs' māsiņa,
Trej' darbiņu ganos ņēma:
Šuvekliti, adikliti,
Prieviteli dakšiņās.

# 29324.00
Man vaicaja māmulite,
Ko meitiņa ganos daru:
Vīzit' daru, kājas aunu,
Svešas mātes govis ganu.

3.2.2.6. Ganu nedarbi, netikumi, pārgalvība. ( 29325 - 29345)

# 29325.00
Es bij' liela nebēdniece,
Kad es augu bāliņos:
Gov's ganiju pļavmalā,
Pļavā viju vainadziņu.

# 29326.00
Es bij' liela nebēdnica,
Bāliņos dzīvodama:
Vaj bij druva, vaj pļaviņa,
Pāri dzinu ganidama.

# 29326.01
Es savam bāliņam
Daudzi riebu dzīvodama:
Vaj bij druva, vaj bij pļava,
Pāri dzinu ganidama.

# 29326.02
Kad es biju jauna meita,
Es bij liela nebēdniece:
Lai druviņa, lai pļaviņa,
Pāri dzinu ganidama.

# 29326.03
Liela biju, ganos gāju,
Ne par vienu nebēdaju:
Vaj bij pļava, vaj druviņa,
Pāri laidu ganidama.

# 29327.00
Es brāļam laba māsa
Par visām māsiņām,
Noganiju driķu druvu,
Pļavā laižu akmentiņus.

# 29327.01
Es brāļam laba māsa,
Es druviņu noganiju;
Par pļaviņu nebēdaju,
Pļavā laidu akmentiņus.

# 29327.02
Es brāļam laba māsa
Par visām māsiņām,
Auziņās ganidama,
Laiž' akmeni pļaviņā.

# 29327.03
Es brāļam laba māsa
Par visam māsiņām,
Kur pļaviņu noganiju,
Tur pielaidu akmentiņu.

# 29328.00
Es brāļam laba māsa
Par visām(i) māsiņām,
Noganiju griķu druvu,
Baltābolu dēvedama.

# 29329.00
Es brāļam laba māsa
Par visām māsiņām,
Pļavas stūri noganiju,
Auzu labu gabaliņu.

# 29330.00
Es gotiņas pieganiju
Slinka puiša pļaviņā;
Kamēr sliņķis kājas āva,
Man gotiņas paēdušas.

# 29330.01
Duš, ēdat man, gosniņas,
Slinka vīra pļaviņā;
Kamēr sliņķis kājas āva,
Man gosniņas pieēdušas.

# 29330.03
Tīšu laidu ganidama
Slinka puiša pļaviņā;
Kamēr puisis kājas āva,
Es gosniņas pieganiju.

# 29331.00
Es piepinu vainadziņus,
Visu rītu sēdedama;
Māte prasa, kur telites,
Es parādu vainadziņus.

# 29332.00
Es savam bāliņam
Daudzi riebu ganidama:
Visas viņa pļavmaliņas
Telitēm ēdinaju.

# 29332.01
Šovasar bāliņam
Spītedama vien dzīvoju:
Druvmališus, pļavmališus
Gosniņām ēdinaju.

# 29332.02
Vedat, tautas, to māsiņu,
Ta man skādes daritaja:
Druvmalites, pļavmalites
Gosniņam noganija.

# 29333.00
Es savam bāliņam
Ziedu pļavu noganiju,
Ka tas man nenopirka
Siena naudas villeniņu.

# 29333.01
Par bāliņu nebēdaju,
Pļavā govis ēdinaju,
Kam bāliņis man nepirka
Siena naudas vaiņadziņu.

# 29334.00
Es savam bāliņam
Ziedu pļavu noganiju;
Vaiņadziņu vien pakāru
Kaudzes mieta galiņā.

# 29335.00
Ganidama noganiju
Kalpam miežus līdumā;
Bāleliņa atsargaju,
Tas nopirka vainadziņu.

# 29336.00
Ganidama noganiju
Tautām miežus līdumā;
Sargadama nosargaju
Brāļam ceļa maliņā.

# 29337.00
Liela biju, ganos gāju,
Ne par vienu nebēdaju,
Kungam pļavu noganiju,
Puis' suņiem norīdiju.

# 29337.01
Es izaugu pie māmiņas,
Bet tik liela nebēdniece:
Noganiju puiša auzas,
Puis' ar suni norīdiju.

# 29337.02
Liela biju, ganos gāju,
Ne par vienu nebēdaju:
Puisim auzas noganiju,
Puis' ar suni norīdiju..

# 29337.03
Liela meita ganos gāju,
Ne par vienu nebēdaju,
Puišiem auzas noganiju,
Uz robežas stāvedama.

# 29338.00
Maza biju, bet jau gudra,
Ganu kalpa pļaviņā;
Es jau pate gan zinaju
Nebūt kalpa līgaviņa.

# 29339.00
Moza beju, gonūs gāju,
Lelu škādi padarēju:
Brāļa pļovu izganēju,
Tautu dāla rudzu neiwu (drivu).

# 29340.00
Maza maza meitenite,
Bet kur liela nebēdniece,
Ganidama noganija
Tautiešam auzu lauku.

# 29341.00
Nebaries, bāleliņ,
Es pļaviņu noganiju;
Es tavam kumeļam
Auzas bēršu tautiņās.

# 29342.00
Nebij dzīva ta druviņa,
Kur ganiņi klāt ganija;
Ja telite neiegāja,
Jel sunitis pārteceja.

# 29342.01
Ne vesela ta druviņa,
Kur ganiņš garam gana:
Kad kaziņa neieskrēja,
Tad sunitis pārteceja.

# 29343.00
Svešas mātes goves ganu
Vaivariņu puriņā;
Savas mīļas māmuliņas
Baltābola kalniņā.

# 29344.00
Tautu dēlis šķetru dūra,
Lai neganu raibaļiņu;
Es izrāvu viņa šķetru,
Ganu savu raibaļiņu.

# 29345.00
Tīšam laidu ganidama
Gar tautieša laukmalām;
Kad ķīlaja, lai ķīlaja,
Lai maksaja bāleliņi.

3.2.2.7. Dažādu lopu gani viens otru apdziedās. ( 29346 - 29363)

# 29346.00
Govgani lejā,
Cūkgani kalā;
Govu gani Dieva gani,
Cūku gani vella gani.

# 29347.00
Lopu gans kalnā,
Vējš pūš biksēs;
Cūku gans lejā
Siltā saulē.

# 29347.01
Cūkgans kalnā,
Vējš puš spr..klē;
Govgans sildās
Saulitē.

# 29348.00
Govganam sviesta ciba,
Baltas maizes kukulits;
Cūkganam cūku s.. .,
Sakaltusi garoziņa.

# 29348.01
Lopganam lopu s..ds
Saulē cepta karašiņa;
Cūkganam cūkas riba,
Baltas maizes kukulits.

# 29348.03
Cūkganam varžu bļoda,
Sakaltušas garoziņas;
Govganam sviesta ciba,
Baltas maizes kukulits.

# 29348.04
Cūkganam cūku gaļa,
Baltas maizes kukulits;
Govganam govu s...,
Sadegušas garauzinas.

# 29348.05
Cūkganam cūku s...,
Sakaltuse garoziņa;
Govganam sviesta ciba,
Baltas maizes kukulits.

# 29349.00
Govu gani Dievu bērni,
Kā vanagi lidinaja;
Cūku gani vella bērni,
Kā rupuči vazajās.

# 29350.00
Govu gani sieru ēda
Āboliņa kalniņā;
Cūku gani cūkas zīda,
Piekalnē guledami.

# 29350.01
Cūku gani cūkas zīda,
Abej' ausu turedami;
Govu gani sierus ēda,
Pa kalniņu ripodami.

# 29350.02
Cūku gani cūku zīda,
Paežā guledami;
Lopu gani sieru ēda,
Kalniņāi sēdedami.

# 29351.00
Govu gans Dieva bērns,
Dievs kurpites šūdinaja;
Cūku gans velna bērns,
Velns tupeles salāpija.

# 29351.01
Cūku gans velna bērns,
Velns lāpija tupelites;
Govu gans Dieva bērns,
Dievs šūdina zābaciņus.

# 29352.00
Kas kait cūku ganiņam,
Cūka raka sudrabiņ';
Govu gani nabadziņi
Purvu bride raudadami.

# 29352.01
Kas nekaiš cūkganam,
Cūkas raka sudrabiņu;
Govu gans ubadziņš
Brien pa purvu raudadams.

# 29353.00
Kas kaiteja cūkganam,
Cūkas raka sudrabiņu;
Govganam nabagam
Raibuļiņas bizeneja.

# 29354.00
Cūku gani pelnu ruškas
Pa pelniem viļajās;
Ieraudzija govu ganus,
Sasavēla palejā.

# 29354.001
Cūku gani gaļu ēda,
Pirkstu galus laizidami;
Govu gani čiekuriņus,
Pa kalniņu lasidami.

# 29356.00
Cūku gans cūku zīda,
Kalniņā guledams;
Ieraudzija govu ganu,
Ievēlās lejiņā.

# 29356.01
Govu ganis govi zīda,
Kalniņā guledams;
Ieraudzija arājiņu,
Ieteceja lejiņā.

# 29356.02
Pēternieku puiseniņi
Uz kalniņa cūku zīda;
Kad redz ciema meitentes,
Ievelk cūku lejiņā.

# 29356.03
Cūkganiņis cūku zīda,
Kalniņāi tupedams;
Ieraudzija govu ganu,
Noriteja lejiņā.

# 29356.04
Cūkganitis cūku zīda,
Aiz kalniņa stāvedams;
Kad ierauga govganiti-
Uš, cūciņa, kalniņā!

# 29356.05
Cūku gani cūkas zīda,
Aiz astites turedami;
Kad ierauga govu ganus,
Ievēlēs grāvitē.

# 29356.06
Cūku gani cūkas zīda,
Palejā guledam';
Ieraudzija govu ganu,
Sateceja kalniņā.

# 29356.07
Cūku gans pelnurušķis
Cūku zīda paežā;
Ieraudzija lopu ganu:
Uš, cūciņa, kalniņā.

# 29356.08
Cūku gans cūku slauca,
Uz rumbiņas tupedams;
Ieraudzija govu ganu,
Ielaiž rumbu lejiņā.

# 29357.00
Cūku meita cūku slauca,
Uz strumpula tupedama;
Pariteja strumpuliņš,
Izlīst piena slauktuviņa.

# 29358.00
Bāliņam cūkganam
Rīkšu sauja rociņā;
Māsiņai aitganei
Rokā rožu vainadziņš.

# 29359.00
Ede, Ede govu gane,
Madaliņa avu gane;
Edei siers azotē,
Madei baltas vilnanites.

# 29359.01
Govu gane, govu gane,
Tev ir siers azotē;
Aitu gane, aitu gane,
Tev ir baltas vilnanites.

# 29360.00
Anne bija govu gane,
Madaliņa avu gane;
Iet Annite baznicā,
Ņem Madaļas vilnainiti.

# 29360.01
Aņe beja cyuku gaņe,
Madaļeņa vušku gaņe;
It Aņeite kur īdama,
Sadz Madaļas vyllnāņeiti.

# 29361.00
Govu gani, avu gani
Sasavija vainadziņus ,
Govu gani rasenišu,
Avu gani dābuliņa.

# 29362.00
Kumeliņus ganidama,
Maucu piešu zābaciņus;
Raibas govis ganidama,
Ēdu siera gabaliņu;
Baltas avis ganidama,
Sedzu baltas villainites.

# 29363.00
Cūku gani, aitu gani
Tāi lielāi tīrumāi;
Govju gani, zirgu gani
Sarkanāi dābolāi .

3.2.2.8. Ciema gani satiekās un sadziedās. ( 29364 - 29404)

# 29364.00
Vaiju, vaiju, ciema gani,
Jūsu ilgu gulešanu!
Man telites paēdušas,
Ābolā sagulušas.

# 29364.01
Ko tie dara, ciema gani,
Tik ilgi sētiņā?
Man telites pieēdušas,
Kalniņāi sagulušas.

# 29365.00
Alo, alo ciema meita
Pa munam ganibām.
Kur es pati alinašu
Ar savām telitēm?

# 29366.00
Dievs palīdz, ciema gane,
Vaj telites pieganiji?
Es telites pieganiju
Sarkanā dābolā.

# 29367.00
Dzeniet agri, ciema gani,
Notrauciet rīta rasu;
Viena pati man telite
Rīta rasas traucejiņa.

# 29368.00
Dzenat šurp, ciema gani,
Še ir laba ganišana,
Govis ēd ābolā,
Pate viju vainadziņu.

# 29368.01
Kur dzinat, ciemu gani,-
Še ir laba ganišana,
Govis ēda ābolā,
Pašas vija vainadziņus.

# 29369.00
Dzeniet šurpu, ciema gani,
Še ir laba ganišana;
Man telites pieēdušas,
Ābolāji sagulušas.

# 29369.01
Dzeniet šurpu, ciema gani,
Te ir laba ganišana;
Man gotiņas pieēdušas
Baltābola pļaviņā.

# 29370.00
Dzeniet šurpu, ciema gani,
Še ir laba ganišana,
Še aug zāle, še ābols,
Še ēd govis guledamas.

# 29370.01
Laidiet šurpu, ciema gani,
Te ir laba ganišana,
Te ēd govis guledamas
Baltajā ābulā.

# 29371.00
Dzenat šurpu, ciema gani,
Še ir laba ganišana,
Še ziedeja āboliņš
Deviņām lapiņām.

# 29371.01
Dzeniet šur, ciema gani,
Še ir laba ganišana,
Še ziedeja āboliņš
Deviņiem žuburiem.
Govis ēda āboliņu,
Pate viju vainadziņu.
Nedzeniet, ciema gani,
Nelaidišu ābolā,
Man pašai raibas govis
Āboliņa ēdajiņas.

# 29371.02
Dzeniet šurpu, ciema gani,
Še ir laba ganišana,
Še ziedeja div' kalniņi
Sarkanaja ābuliņa.

# 29371.03
Še laižat, ciema bērni,
Še režana ganišana;
Vienis pats ābuliņis
Deiņām lapiņām.

# 29372.00
Es gribeju ganidama
Ar māsiņu satikties;
Jau es dzenu dzenamo,
Viņa bēg bēgamo.

# 29373.00
Gauži tika klausities,
Kad tie ciema gani nāca:
Suņi rēja, vērši māva,
Puiši nāca dziedadami.

# 29374.00
Ka tās dzina ciemu meitas
Uz tām mūsu ganibām?
Vaj tās dzina zāles dēļ,
Vaj to mūsu puišu dēļ?
Gan nedzina zāles dēļ,
Dzina mūsu puišu dēļ.

# 29375.00
Kam tie tādi gani gana
Liela ceļa maliņā?
Raibas govis, balti vērši,
Balta pati ganu meita.

# 29375.01
Kam tie tādi gani gana
Aiz upites lejiņā?
Raibas govis, melni suņi,
Jaunas meitas ganitajas.

# 29375.02
Kam tie tādi gani gana
Mana lauka galiņā?
Brūnas govis, baltas aitas,
Lepni paši ganitaji.

# 29375.03
Kam tie tādi gani gana
Viņas mājas tiesiņā?
Melnas govis, raibi vērši,
Dūņu vērši ganitaji.

# 29376.00
Ko darait, ciema gani,
Ka ārā nelaižait?
Vaj gaidait mana gana
Leidarvārtu attaisit?

# 29377.00
Ko tie dara ciema gani,
Ka tie agri neizdzina?
Lakstigala suņus sauca,
Kalniņā stāvedama.

# 29378.00
Ko tie ciema gani gana
Piecas sešas avitiņas?
Es vēl viena paganitu
Divi simti raibu govu.

# 29379.00
Kur pie joda ciema gani,
Ka nedzirde ālojam?
Ciema gani sadzinuši
Mana tēva pavārtē.

# 29380.00
Mīļi lūdzu ganiņiem,
Kopā lopu nelaižat:
Sīvi suņi, bārgi gani,
Tie kopā nedereja.

# 29381.00
Nākat šurp, ciema gani,
Es jums došu brokastiņu:
Vēl manā vācelē
Pērnā cepta miežu maize.

# 29382.00
Nākat šurp, ciema gani,
Te ir laba ganišana,
Te ēd govis baltābulu,
Dzer avota ūdentiņu.

# 29383.00
No tālienes jau dzirdeju,
Kur bajaru gani gana:
Mauj gotiņas, brēc aitiņas,
Zvaigā bēri kumeliņi.

# 29384.00
Sasadzina treju ganu
Šo āriņu maliņā:
Vieni kunga, otri tautu,
Treši manu brāleliņu.

# 29384.02
Te trijadi govu gani
Tāi vienā atmatā:
Tautu gani, brāļu gani,
Manas pašas māmulites.

# 29384.03
Treju gonu sasadzeiņa
Ļelajā tēirumā:
Vīni dīva, otri Laīmis,
Trešī munu brāļeļeņu.

# 29385.00
Sadzinās ciema gani,
Samāvās raibaļiņas;
Satikās brāļu bērni,
Sadevās rociņām.

# 29385.01
Sasadzyna treju gonu,
Sasamauro raibaļeņis;
Satezēja māsu bārni,
Sasajēme ruceņos.

# 29386.00
Sasadzina ciema gani,
Samauroja raibas govis;
Satek ciema zeltanites,
Sasasauca māsiņām.

# 29387.00
Salaidās(i) ciema gani,
Samāvās(i) raibuliņas;
Sajājās(i) bāleliņi,
Sazviedzās(i) kumeliņi.

# 29388.00
Šķiraties, raibas govis,
No tām ciema dūmaļām,
Lai nesaka māmaļiņa,
Vienu vietu ganijusi.

# 29389.00
Slinki slinki ciema gani,
Ilgi govis guldinaja;
Paši gul aizkrāsnē,
Govis gul laidarē.

# 29390.00
Tuji tuji ciema gani,
Kopā vien nelaižat,
Lai gosniņas nebadās,
Lai ganiņi nerājās.

# 29391.00
Ūjā jods, ciema gani,
Kā tie ilgi mājās gul!
Man gosniņas pieēdušas,
Vēl ciemiņu laidarā.

# 29392.00
Visi mani ganu biedri
Pikti vien skatijās,
Ka es biju zemas kārtas,
Lāpitām biksitēm.

# 29393.00
Ciema gani bajariņi,
Vaj ēdāt brokastiņu?
Es paēdu brokastiņu,
Pa vārtiem izdzīdams.

# 29394.00
Ciema gani baltgalviši,
Vaj brokasti paēdāt?
-Mēs ēdām, paēdām,
Jūsu tiesa vācelē.

# 29395.00
Ciema gani ganidami
Šurp uz mani lūkojās,
Redzej' manas raibas govis,
Baltu pašu ganitaju.

# 29395.01
Ciema gani ganidami
Šurpu vien lūkojās;
Raibas vien man telites,
Balta pate ganitaja.

# 29395.02
Baltas govis, balti vērši,
Balta pati ganitaja;
Citi gani ganidami
Šurpu vien raudzijās.

# 29395.03
Ciema gani ganidami
Šurpu vien raudzijās:
Še bij pulka raibu govu,
Jaunas meitas ganitajas.

# 29396.00
Ciema gani ganidami
Kuņu kāra ozolā;
Izdzīdami, sadzīdami,
Tur teceja kaulu grauzt.

# 29396.01
Ciema gani velna gani,
Kuci kāra ozolā;
Izdzīdami, pārdzīdami,
Kuces kaulus skrubinaja.

# 29397.00
Ciema gani aizdzinuši,
Mani vienu pametuši.
Pagaidat(i), ciema gani,
Viņā lauka galiņā.

# 29397.01
Citi gani āriņā,
Es basām kājiņām.
Pagaidiet, citi gani,
Jel āriņas maliņā.

# 29397.02
Cyti goni āreņos,
Es bosām kājeņām.
Pagaidit, cyti goni,
Da āreņu maleņā.

# 29397.03
Ciema gani izdzinuši,
Man kājiņas neapautas.
Pagaidiet, ciema gani,
Tīrumiņa galiņā.

# 29398.00
Ciema gani izdzinuši,
Es basāmi kājiņām.
Pagaidat(i), ciema gani,
Lai kājiņas apaunos.

# 29398.01
Citi gani āriņā,
Es basām kājiņām.
Pagaidiet, citi gani,
Jel kājiņas apaunam.

# 29398.02
Citi gani izdzinuši,
Mani vienu pametuši.
Pagaidat, ciema gani,
Līdz kājiņas apaunos.

# 29399.00
Ciema gani ķīvejās,
Raibas govis ganidami;
Man bij mella dūmalina,
Es ganiju dziedadama.

# 29400.00
Ciema gani salaiduši
Mana tēva pavārtē.
Kur es pate paganišu
Miglaināi rītiņā.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv