28801 - 29000



3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. ( 27896 - 31036)
3.1. Zemkopība. ( 27896 - 28841)
3.1.13. Appļāvības un apkūlības. ( 28791 - 28841)

# 28801.00
Būkaj' rudzus, būkaj' miežus,
Būkaj' birzu labibiņu;
Nobūkajis rudzus, miežus,
Būkaj' pašu rijenieku.

# 28802.00
Duj vistiņas nobaroju
Rijas taka maliņā;
Vienu cepu, otru vāru
Apkūliņu vakariņu.

# 28803.00
Dodiet man alu dzert
Jele zīles nadziņā,
Es māceju miežus sēt
Nekaustitu kumeliņu.

# 28804.00
Dodiet manim alu dzerti
Jel zīlites nadziņāji,
Ir es māku miežus pļaut
Celmaināi līdumā.

# 28804.01
Dod man alus nodzerties
Jele zīles nadziņā,
Es māceju miežus pļaut
Celmojāji līdumā.

# 28805.00
Dzer pats, tēviņ,
Savu pilnu kausiņu,
To tev Dieviņš
Apsolija
Par vasaras gājumiņu,
Par dublišu bridumiņu.

# 28806.00
Dzerait, brāļi, kausiem alu,
Lai aug mums rudzi, mieži
Lai aug mums rudzi, mieži
Baltajās smiltiņās.

# 28807.00
Dzerat, puiši, pa puskausa,
Meitas pilnu biķeriti;
Meitām līka muguriņa,
Miežu vārpas salasot.

# 28808.00
Dziržu ārdus klaudzinot,
Liedu salmu gubenē;
Dzirž' kanniņu klaudzinot,
Sēstos galda galiņāi.

# 28808.01
Dzirdu ārdi klaudzinam,
Liedu pūnes dibinā
Redzu kannu cilajam,
Sēstos galda galiņā.

# 28809.00
Ej guletu, man' galviņa,
Alus, medus padzēruse.
Ej, atsaki kundziņam
Šās vasaras gājumiņu.

# 28810.00
Es iecēlu liepu galdu
Miežu, rudzu klētiņā;
Tur sēdeja gausu māte,
Ar Dieviņu runadama.

# 28811.00
Es šķitos al's nedzert,
Sīkas vārpas lasidama;
Tvīcen tvīka sīkas vārpas,
Reiben reiba alutiņš.

# 28812.00
Es teciņus vien teceju
Visu garu vasariņu,
Gribedama vienu dienu
Pie galdiņa pasēdēt.

# 28812.01
Gāju dienu pie dieniņas
Šovasar druviņā,
Ka man būtu viena diena
Pie galdiņa japasēd.

# 28812.02
Lyku dinu pi diņeņis
Lelejā teirumā,
Kab varatum vīnu dinu
Pi gaļdeņa pasedet.

# 28812.03
Visu gadu teciņ' gāju
Īsu dienu, garu dienu,
Lei varetu vienu dienu
Galdgalē pasēdēt.

# 28812.04
Visu garu vasariņu
Es teciņus vien staigaju,
Gribej' vienu vakariņu
Aiz galdiņa pasēdēt.

# 28813.00
Gaus' gausini man maiziti,
Draugi, saime ēdejiņi,
Nesacija Dievs gausin',
Ne paldies paēduši.

# 28814.00
Jaunajai maizitei
Liel' godiņu i taisiju:
Pillu cepli maizes cepu,
Kāvu labu vuceniņu.

# 28815.00
Kad es gāju rijas kult, -
Kur mazais sprigulits?
Kad es gāju al's iedzert, -
Kur lielā malcenica?

# 28816.00
Kadēļ alus nedzerat,
Kadēļ man nedodat?
Vai es biju šovasar
Druviņā negājuse?

# 28817.00
Kapēc alus nedzerati,
Kapēc man nedodat?
Vaj vārpiņas nelasiju
Celmaiņāi līdumā?

# 28818.00
Ko dosim Pērkoņam
Par vasaras graudumiņu?
Lasti rudzu, lasti miežu,
Pusbirkava apinišu.

# 28818.01
Ku dosim Parkeuņam
Par vosorys graudumeņu?
Lostu rudzu, lostu mižu,
Puslasteņa apiņeišu.

# 28819.00
Kūlami, kūlami,
Apkūlami;
Palika rudzišu
Duj vārpiņas.
Kūlami, kūlami,
Apkūlami;
Palika pūrišu
Duj vārpiņas.
Kūlami, kūlami,
Apkūlami;
Palika miezišu
Duj vārpiņas.
Kūlami, kūlami,
Apkūlami;
Palika auziņu
Duj vārpiņas.

# 28820.00
Kūlam, kūlam,
Apkūlam;
Palika vārpiņa
Rijas dibinā.
Noplīsa tētiņa
Vecais kažoks,
Miezišus, rudzišus
Vētijot.

# 28821.00
Kūlam, kūlam,
Neapkūlam,
Vēl rudzi laukā
Zaļot zaļo.

# 28822.00
Kūlām miežus, būkajām
Ar ozola vālitēm,
Dzersim alu dziedadami
Ar sudraba kanniņām.

# 28823.00
Mēs savu rudzišu
Apkūlas dzēram;
Ciemiņi savus rudzus
Kā suni nosita.

# 28824.00
Mīļš Dieviņis mums vaicaja,
Kādu dzīru mēs dzeram.
Mēs dzeram liniem kāzas,
Miežu, rudzu apkūliņas.

# 28824.01
Ko ļautiņi, jūs dariet,
Alus kannas rociņās?
Mēs dzeram cūku bēres,
Rudzu, miežu apkūlibas.

# 28824.02
Visi ļaudis mums vaicaja,
Kādu godu mēs dzeram.
Mēs dzeram cūku bēres,
Rudzu, miežu apkūlibas.

# 28825.00
Nāc, brāliti, kad es lūdzu,
Apkūliņu vakariņu;
Apkūliņu vakariņu
Dižais vepris skutulā.

# 28826.00
Pērkoniņis rūcinaja
Visu garu vasariņu;
Lai rūc mana istabiņa
Jele šādu vakariņu!

# 28826.01
Līgsmo mana istabiņa,
Jel ar' šo vakariņu;
Tā līgsmoja Pērkonits
Dažu dienu vasarā.

# 28826.02
Rībi, rībi, pērkoniņis,
Tādu garu vasariņu,
Lai rīb tēva istabiņa
Jele kādu vakariņu.

# 28826.03
Trīci, manu istabiņu,
Jele šādu vakariņu;
Tā trīceja pērkoņam
Daža diena vasarā.

# 28827.00
Pļiku pļiku karašiņas,
Čuru čuru alutiņš!
Kad atnāca pavasaris:
Kundziņ, dod maizites!

# 28827.01
Bika baka plānu maizi,
Čuru čuru alutiņu!
Atnāks pavasaris:
Kundziņ, dod maizes!

# 28827.02
Ruiden doru oluitiņu,
Ruiden capu plaēcenīti;
Kad atnāks povosaers,
Dōs kuindziņš laebībiņu.

# 28827.03
Tili tili, bābeņa,
Ols kanna rukā;
Kad atīs pavasars:
Dod, kungs, maizis!

# 28828.00
Rijiņ, mana veca, māte,
Ko gribeji apkūlām?
Vaj gribeji mellu cūku,
Vaj gailiti dziedataju?

# 28829.00
Ruden rutki, rāceniši,
Ruden balti kāpostiņi;
Pavasar dvēselite
Diedziņā karajās.

# 28829.01
Rudiņ pupys, rudiņ zērņi,
Rudiņ bollti kāpusteņi;
Pavasari dvēseļeite
Didzeņī kariņēj.

# 28829.02
Ruden rutki, rāceniši,
Pilni plaukti plācenišu;
Pavasar dvēselite
Diega galā karajās.

# 28829.03
Rudenī rutki, rāceniši
Un baltie kāposti;
Pavasarā dvēselit'
Valdziņā vazajās.

# 28830.00
Rudeni saimniece
Pranciskis danco;
Pavasari maizite
Kundziņa klētē.

# 28831.00
Rudentiņ, bagats vīrs,
Daudz tu mums dāvinaji:
Pilnas klētes labibiņas,
Pilnas ķešas sudrabiņa.

# 28832.00
Saimenieka balta ķēve,
Mana strupa pātedziņa,
Ta man deva alu dzērt
Bez mēriņa mērodama.

# 28833.00
Šādi tādi klinklāviņi
Izdzer manu alutiņu;
Kad jaiet druviņā,
Nav neviena klinklāviņa.

# 28833.01
Šādi tādi pogainiši
Sadzer manu alotiņu;
Kad jalasa sīkas vārpas,
Nav neviena pogainiša.

# 28833.02
Šaidi taidi usaiņeiši
Sadzer munu oluteņu;
Ka vārpeņis laseiteņis,
Nav nivīa usaiņeiša.

# 28834.00
Šādi tādi klinklāviņi
Izdzer manu alutiņu.
Kur tie mani paša bērni,
Miežu vārpu lasitaji?

# 28834.01
Šādi tādi klinklaveji
Izdzer manu alutiņu.
Kur araji, ecetaji,
Kur vārpiņu lasitaji?

# 28835.00
Šādi tādi krinkariņi
Izdzer mūsu alutiņu;
Ne tie miežu pļāvejiņi,
Ne tie siena grābejiņi.

# 28836.00
Žēli rauda zvierbuliši,
Redzej' mani apkuļam.
Neraudaji, zvierbuliti,
Vēl palika kaudzes klāsti.

# 28837.00
Tikam aru druviņā,
Līdz nosvīda kumeliņis;
Tikam dzēru miežu alu,
Līdz matiņi pilēt sāka.

# 28838.00
Čūčis taku pārteceja,
Man ejot rijiņā;
Kad atnācu no rijiņas,
Čūčis kūp bļodiņā.

# 28838.01
Suķens ceļu pārteceja,
Man ejot rijiņā;
Dievs dos man apkūliņas,
Tu gulesi bļodiņā.

# 28838.02
Uz rijiņu aizejot,
Gailits taku pārteceja;
Kad atnācu no rijiņas,
Gailits kūp bļodiņā.

# 28838.03
Cūka ceļu pārteceja,
Man ejot rijas kultu;
Andriev' dienas negaidija,
Ka kūpeja bļodiņā.

# 28839.00
Čīru čūru alutinus,
Pliku plaku karašinu;
Kad atnāca pavasaris,
Visim paunas mugurā.

# 28840.00
Vecas mātes ūbelites
Manu miežu pļāvajiņas;
Jauni puiši kā kundziņi
Alutiņa dzērajiņi.

# 28841.00
Visi rijas putekliši
Gaida mani veldzejami.
Pagaidat, putekliši,
Kamēr daru alutiņu.

3.2. Lopkopība. ( 28842 - 29582)
3.2.1. Lopu audzināšana, kopšana, ganības. ( 28842 - 29220)
3.2.1.1. Pirmā ganu diena pavasarī. ( 28842 - 28863)

# 28842.00
Cīrulis dziedaja,
Vasara nāca;
Cep, māte kukuli,
Es iešu ganos.

# 28842.01
Cep, māte, kukuli,
Es iešu ganos;
Cīrulis dziedaja,
Vasara laukā.

# 28843.00
Cīrulis dziedaja,
Vasara nāca;
Cep, māmiņ, kukuli,
Es iešu ganos.
Ja cepsi lielu,
Tad dzīšu tālu;
Ja cepsi mazu,
Pie vārtiem ganišu.

# 28843.01
Dod, māmiņa, sviest' ar maizi
Ka es tavus lopus ganu.
Ja dosi lielu,
Tad dzīšu tālu;
Ja dosi mazu,
Pie vārtiem ganišu.

# 28843.02
Cep, māte, kukuli,
Es dzīšu ganos.
Ja cepsi lielu,
Tad dzīšu tāļu;
Ja cepsi mazu,
Tad vārtu galā.

# 28843.03
Cep, māte, kukuli,
Es dzīšu ganos.
Ja cepsi lielu,
Tad dzīšu tālu;
Ja cepsi mazu,
Tepat pavārtē.

# 28843.04
Cep, māte, kukuli,
Es iešu ganos.
Ja cepsi lielu,
Tad dzīšu tālu;
Ja cepsi mazu,
Pie vārtiem ganišu.

# 28844.00
Cep, māte, kukuli,
Es iešu ganos,
Es iešu ganos
Gosniņas ganit.
Gosniņas ganišu
Pa āboliņu,
Pa āboliņu,
Pa zaļu zāli.

# 28845.00
Kadēļ govu neslauciet,
Kam ganos nedzeniet?
Lakstigala suņus sauca
Zaļas birzes galiņā.

# 28846.00
Aun kājiņas, lakstigala,
Dzīsim govis izdegāi,
Izdegāi zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā.

# 28846.01
Auj, meitiņa, baltas kājas,
Dzīsim govis izdegās,
Izdegās zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā.

# 28846.02
Celies agri, lakstigala,
Dzīsim govis līdumā,
Līdumā zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā.

# 28847.00
Aunies kājas, lakstigala,
Dzīsim govis dābulā;
Tu ganisi, es rakstišu
Bāliņam nēzdaudziņu.

# 28847.01
Celies agri, lakstigala,
Dzīsim govis ābulā;
Tu ganisi, es rakstišu
Tautām zīda nēzdaudziņu.

# 28848.00
Aunies kājas, lakstigala,
Iesim govu paganit;
Tu seneja ganitaja,
Tu zinaji ganibiņas.

# 28848.01
Dzeltanaja cielaviņa,
Palīdz govis paganit;
Tu bij' veca ganitaja,
Tu zinaji ganibiņas,
Tu zinaji ganibiņas,
Tu zinaji dāboliņu.

# 28848.02
Dzeltenā cielaviņa,
Tekam govu paganit;
Tu vecā govu gane,
Tu zin' āra dābuliņu.

# 28849.00
Aunies kājas, lakstigala,
Palīdz govis pieganit;
Tu zinaji āboliņu
Deviņāmi lapiņām.

# 28849.01
Dzeltenā cielaviņa,
Palīdz govu paganit;
Tu zinaji āboliņu
Deviņām(i) lapiņām.

# 28849.02
Dzāltonā cilaveņa,
Paļeidz guvu pagaņeit;
Tu zynavi dābuļeņu
Deveņām lapeņām.

# 28849.03
Ģērb kājiņas, cielaviņa,
Nāc man līdzi ganiņos,
Tu jau zini āboliņu
Deviņām lapiņām.

# 28849.04
Nāc man līdzu, lakstigala,
Sīku lopu paganit;
Tu drīksteji, tu zinaji,
Kur baltajis ābolinis,
Kur baltajis ābolinis
Deviņām lapiņām.

# 28849.05
Cielaviņa gludgalvite,
Dzīsam govu paganit;
Tu zinaji dābuliņu
Deviņām lapiņām.

# 28850.00
Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu:
Vilkam aitu neredzēt,
Lāčam auzu nebraucit.

# 28850.01
Dod, Dieviņ, šovasar
Labi man noganit,
Vilciņam aklam dzimt,
Lāčam strupu deguniņu;
Vilkam ganu neredzēt,
Lāčam auzu nebradāt.

# 28851.00
Dievs dod vilkam stulbam būt,
Lāčam strupu deguntinu,
Tad es savas baltas aves
Vaļā laistu pavārtē.

# 28852.00
Dzeniet, gani, kur dzeniet,
Purvā lopu nedzeniet:
Purvā auga maldu zāle,
Tur telites maldijās.

# 28852.01
Man māmiņa piesacija,
Purvā lopu neganit:
Purvā auga gara zāle,
Tur telites maldijās.

# 28853.00
Dzeniet, gani, kur dzeniet,
Purvā vien nedzeniet:
Purvā manim kājas mirka,
Skujas bira vaiņagā.

# 28854.00
Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Dzeniet Dieva līdumā;
Trīs telites iedzīsiet,
Trīs deviņas izdzīsiet.

# 28854.01
Dzenam, gani, kur dzenam,
Dzenam Dieva dārziņā;
Trīs telites iedzinam,
Trejdeviņas izdzinam.

# 28854.02
Dzanam, goni, kur dzanam,
Dzanam Diva dorzeņā;
Treis teļeitis idzynām,
Trejdeveņis izdzynām.

# 28855.00
Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Dzeniet kunga tīrumā;
Tur saulite naudu skaita
Baltajā ābolā.

# 28855.01
Dzenit, goni, kur dzeidami,
Dzenit saules teirumā,
Tur sauļete naudu skaita,
Obulņecā sādādama.

# 28856.00
Ganos govis, ganos vērši,
Ganos pate ganu meita.
Lai Dieviņis man palīdz
Šo vasaru izganit!

# 28857.00
Ganu meita Dievu lūdza,
Pa vārtiem izdzīdama:
Palīdz, Dieviņ, šo dieniņu,
Palīdz visu vasariņu!

# 28858.00
Laid, māmiņa, man' ganos,
Es gosniņas paganišu,
Es gosniņas paganišu
Pa balto āboliņu.

# 28859.00
Lakstigala, vālodziņa,
Dzīsim gov's padegmē;
Tev samirks zīda kleita,
Man raibē villaniņ'.

# 28860.00
No rītiem celdamies
Es to Dievu mīļi lūdzu,
Lai Dievs līdz izganit
Līdz pašam vakaram.

# 28861.00
Nu dzen gani ganibās,
Pieguļnieki pieguļā;
Slēdz, Dieviņi, savus suņus
Sīkajās ķēditēs!

# 28862.00
Palīdz, Dievs, kam palīdz,
Palīdz govu ganiņam
Krūmu krūmus izganit,
Bēdas, kaites neredzēt.

# 28863.00
Sargā, Dievs, glabā, Dievs,
Manu mazu ganibiņu,
Rītā agri izdzenot,
Vakarā sadzenot.

3.2.1.2. Lopus no rīta izdzenot; māju meita ganus kādu gabalu pavada. ( 28864 - 28874)

# 28864.00
Brāļa goves ganos dzinu,
Lai guļ māršas laidarā,
Lai guļ māršas laidarā,
Kā villaines pūriņā.

# 28865.00
Dzenat, gani, laik' ārā,
Dzenat laiku sētiņā:
Div' upites celiņā,
Trešā ceļa maliņā.

# 28865.01
Dzeniet, gani, sētiņā,
Tikko laiku sadzīsiet:
Div' upites celiņā,
Trešā ceļa maliņā.

# 28866.00
Dzeniet, gani laik' ārā,
Dzeniet laiku sētiņā!
Kad man bija govis slaukt,
Kad māmiņu aptecēt?

# 28866.01
Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Dzeniet laiku sētiņā!
Kad izslaukšu raibas govis,
Kad aiziešu pie māmiņas?

# 28866.02
Dzeniet, gani laik' ārēi,
Dzeniet laiku sētiņāi,
Ka var' laiku gov's izslaukt,
Laik' māmiņu aptecēt.

# 28867.00
Ej ganos, ganu meita,
Tev tie gani piedereja:
Tev aitiņas, tev kaziņas,
Tev telites raibuliņas.

# 28868.00
Es gotiņu ganos dzinu.
Avitiņu līdza laidu;
Gotiņ' manim sieru deva,
Avitiņa villainiti.

# 28869.00
Guli, guli, ganu meita,
Guldi govis laiderā,
Citi gani noganija
Tavu zaļu dāboliņu.

# 28869.01
Guli, guli, guļaviņ,
Tavas govis kūtī guļ;
Manas govis noēdušas
Tavu govju dāboliņ'.

# 28869.02
Guli, guli, laiska meita,
Tavas govis kūtī guļ;
Citas meitas noganija
Tavu govu āboliņu.

# 28869.03
Ko tu guli, miega cūka,
Saule lēce kājgalē!
Citi gani noganija
Tavu baltu āboliņu.

# 28870.00
Kupla lipa ganūs dzeine,
Vairāk kupla pavadeja:
Māseiceņa gonūs dzeine,
Vedekleņa pavadeja.

# 28871.00
Labak gāju ganiņos,
Ka ganiņa pavados;
Ganiņam sviests, maizite,
Kas ganiņa pavadam?

# 28872.00
Labak gāju ganiņos,
Ne ganiņu pavadit:
Tik pat man kājas mirka,
Kā īstam ganiņam.

# 28872.01
Labak gāju ganiņos,
Ne ganiņu pavados;
Tapat man kājas mirka,
Kā īstam ganiņam.

# 28872.02
Labak es ganos gāju,
Ne kā ganu izvadit;
Tapat man kājas mirka,
Kā īstam ganiņam.

# 28872.03
Labak gāju ganiņos,
Ne kā ganu pavadit:
Tapat man slapjas kājas,
Kā īstami ganiņam.

# 28872.04
Labak gāju ganiņos,
Ne kā ganu pavadit,
Tik pat man kājas mirka
I ganiņu pavadot.

# 28873.00
Vacā māte gonys voda
Ar sudobra gaņekļeiti;
Ka numyra vacā māte,
Man palyka gaņekļeite.

# 28874.00
Cielaviņa meitu sauca
Pagalmā stāvēdama:
Ceļaties, aunat kājas,
Citi gani aizdzinuši.

3.2.1.3. Gani laiž lopus vakarā uz mājām, saimniece un māju meita tos sagaida. ( 28875 - 28900)

# 28875.00
Ar Dieviņu paliekat,
Manas vecas ganibiņas!
Rītu būs jauna diena,
Būs jums jauna ganitaja.

# 28875.01
Ar Dieviņu paliekat,
Šis dieniņas ganikliņas!
Rītu būs cita diena,
Citas dienas ganikliņas.

# 28875.02
Nu ar Dievu palieciet,
Ša vakara ganibiņas!
Nāks rītā jauni gani,
Man būs jaunas ganibiņas.

# 28876.00
Dzeniet, gani, mājās,
Maltite gatava:
Triju kuņu kājiņas,
Kucena galviņa.

# 28876.01
Laiž mājē, ciema gani,
Vakariņas izvāritas:
Kazas gāle, kazlen' kājas,
Čiekurišu ķilķeniņi.

# 28877.00
Dzenat gani mājās,
Ņemat rungas rokā;
Ja ko saka saimeniece,
Dod ar rungu pierē!

# 28877.01
Dzenam, gani, govis mājā,
Ņemam labas nūjas rokā,
Ja ko sacis saimenice,
Sit par pašu kliedzamo.

# 28877.02
Dzeniet, gani, mājās,
Ņemiet rungas rokā;
Ja ko saka saiminiece,
Runā droši pretim;
Ja ko saka kalpa sieva,
Dod ar rungu pierē.

# 28877.03
Dzenit, goni, sātā,
Jemit vāzas rukā;
Kura borga samiņeica,
Tai ar vāzu par mugoru.

# 28877.04
Dzeniet, gani, sētiņā,
Ņemiet rungas rociņā;
Ja ko saka saimeniece,
Dod ar rungu par muguru.

# 28878.00
Dzeniet, gani, sētiņā,
Jau saulite dzītavā!
Jau māmiņa sen gaidija,
Pie vārtiem stāvedama.

# 28878.01
Dzen sētā, dzen sētā,
Raibo govu ganitaja,
Jau māmiņa govu gaida,
Pie vārtiem stāvedama.

# 28878.02
Dzeniet, gani, sētiņāi,
Jau saulite dzītenēi,
Jau māmiņa vārtus vēra,
Savu ganu gaididama.

# 28878.03
Dzenat, gani, sētiņāi,
Sen māmiņa ganus gaida,
Sen māmiņa ganus gaida,
Vara vārtus atvēruse.

# 28879.00
Es savām telitēm
Dāboliņa saiti viju,
Vienu sēju vakarā,
Visas nāce maurodamas.

# 28880.00
Es savām telitēm
Āboliņa valgu viju,
Vienu vedu rociņā,
Citas nāca pakaļā.

# 28880.01
Es savam telitēm
Āboliņa saiti viju;
Vienu vežu rociņā,
Citas nāca maurodamas.

# 28880.02
Es savām gosniņām
Baltābola saiti viju;
Vienu vedu rociņāi,
Citas nāca īdedamas.

# 28881.00
Mājā, govis, mājā, avis,
Mājā, pate ganu meita!
Cel, māmiņa, zelta vārtus,
Lai iet govis sētiņā.

# 28882.00
Mājā, govis, mājā, govis,
Vaj mežā gulesiet!
Kur jūsim zāļu siles,
Kur ganam launadziņš?

# 28883.00
Maujiet, govis, izdzenot,
Nemaujieti pārdzenot,
Lai nesaka sveša māte,
Atmatā guldinatas.

# 28883.01
Maujat, govis, izdzenam,
Nemaujat pārdzenam!
Svešā māte mani rāja,
Kam guldiju atmatā.

# 28884.00
Neva laika, neva laika
Ganiem dzīt sētiņā,
Ne māmiņa guns kūruse,
Ne skaidiņu lasijuse.

# 28884.01
Nava laika, nava laika
Ganiem dzīt sētiņā:
Nule māte skaidas lasa,
Ganiem putra javāra.

# 28885.00
Purā guvs pigaņēju,
Rosā kājis numozgavu,
Lai saēēja sveša māte,
Dābulā gaņējuse.

# 28886.00
Purva malu ganidama,
Āra bērza rīksti griežu,
Lai nesaka sveša māte,
Purva malu ganijuse.

# 28887.00
Rindā manas raibuliņas
Pa celiņu brālišos;
Kad es iešu tautiņās,
Rindā jūgšu kumeliņus.

# 28888.00
Rindajati, raibas govis,
Pa celiņu sētiņā;
Silā ēdat baltābulu,
Jūrā dzērat skaidr' ūdeni.

# 28889.00
Saņem mani, māmuliņa,
Es sadzinu ganijusi;
Divi pulki lopu dzinu,
Trešu sirmu kumeliņu.

# 28890.00
Saņem mani, māmuliņa,
Es sadzinu, ganijuse,
No baltā dāboliņa,
No zaļo rasinišu.

# 28891.00
Saulit' mazu gabaliņu,
Es vēl tālu ganibās.
Kad pārdzīšu, kad izslaukšu,
Kad nojāšu pieguļāi!
Māsa manas goves slauca,
Brālis jāja pieguļāi.

# 28892.00
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika liela skāde:
Man nozuda zelta rīkste,
Raibas govas ganidam.

# 28893.00
Sētā dzinu raibas govis
Dubļainām(i) kājiņām;
Pie avota dzirdit dzinu,
Upē kājas nomazgaju.

# 28893.01
Gotiņ mana dūmaļiņa
Dūnaiņām kājiņām;
Uz uriti dzirdit dzinu,
Strautā kāju nomazgāt.

# 28893.02
Gotiņ' mana raibuliņa
Dubļotām kājiņām;
Dzīš' uz upi padzirdit,
Tur kājiņas nomazgašu.

# 28894.00
Ei pa ceļu, raibas govis,
Tprr, dūkani kumeliņi!
Māte gaida raibu govu,
Tēvs dūkanu kumeliņu.

# 28895.00
Sudrabotis gailis dzied
Zeltupites maliņāi;
Pūš vējiņš, dreb vaiņags,
Nav man vaļas klausities,
Saimeniece ganu gaida,
Vara vārtus atvēruse:
"Vaj pārdzini visas govis,
Vai novērpi ērkuliti"?
Visas govis gan pārdzinu,
Ērkuliti nenovērpu.

# 28896.00
Atdzen gani, atlīgo,
Es teceju vārtu vērt;
Atnes mana ganu meita
Zaļu ziedu vainadziņu.

# 28896.01
Atdzan goni, atdzan goni,
Es tecēju vārtu vārtu;
Maņ idava guvu gaņa
Zaļu zidu vaiņuceņu.

# 28896.02
Dzen ganos, ganu meita,
Lai es tevi pavadiju;
Pārdzīdama pārnes man
Zemes ziedu vaiņadziņu.

# 28896.03
Eij ganos, ganu meita,
Es ieš' tevi pavadit,
Pārnes man no goniem
Puķu pītu vaiņadziņu.

# 28896.04
Gani dzina, govis māva,
Es teceju vārtu laist;
Man iedeva ganu meita
Savu ziedu vaiņadziņu.
Valkā pati, ganu meita,
Savu ziedu vaiņadziņu,
Man pašai mamma pīs
No rozēm, magonēm,
No rozēm, magonēm,
No dzeltena dzīpariņa.

# 28896.05
Gani dzina, govis māva,
Es teceju vārtu vērt;
Man atnesa ganu meita
Zaļu ziedu vaiņadziņu.

# 28896.06
Gani dzina, lopi māva,
Es teceju vārtu vērt;
Man atnese ganu meita
Ābel's ziedu vainaciņu.
Valkā pate, ganu meita,
Savu ziedu vainaciņu,
Man nopirka bāleliņš
Sudrabiņa lapiņām.

# 28896.07
Gani dzina sētiņā,
Es teceju vārtu vērt;
Man iedeva ganu meita
Zaļu ziedu vainadziņu.

# 28896.08
Gani dzina sētiņā,
Es teceju vārtu vērt;
Ganu meita man iedeva
Zaļu ziedu vaiņadziņu.

# 28896.09
Ganu meita ganos gāja,
Es teceju pavadit;
Man pārnesa ganu meita
Zilu zīļu vaiņadziņu.

# 28896.10
Pārdzen gani, pārlīgo,
Es teceju vārtu vērt;
Man pārnesa ganu meita
Puķu pītu vaiņadziņu.
Valkā pate, ganu meita,
Savu puķu vaiņadziņu,
Man nopirka bāleniņš
Sīku spangu, spoža vara.

# 28896.11
Pavadiju ganu meitu,
Piesaciju vadidama:
Atnes man, ganu meita,
Zaļu ziedu vainadziņu.

# 28897.00
Atnāk mana raibaliņa
Par āriņu maurodama,
Pilns tesminis balta piena,
Pilni ragi dābuliņa.

# 28898.00
Dzenat, gani, pamazam
Pa maziem(i) vārtiņiem,
Lai telites nesamina
Manu mazu bāleliņu.

# 28898.01
Ai, ganiņi, nedzenat
Caur mazajiem vārtiņiem,
Tur telites lēkadamas
Samīs mazos bāleliņus.

# 28898.02
Gani dzina sētiņā,
Es teceju vārtu vērt,
Lai telites nesamiņa
Mana maza bāleliņa.

# 28898.03
Sētā, gani, nedzeniet
Pa maziem vārtiņiem,
Lai telites nesamin
Manu mazu bāleliņu.

# 28899.00
Kur ganiji, ganu meita?
Nava govis pieēdušas.
Vaj tu biji ganijuse
Rāva purva maliņā?

# 28900.00
Sētā, govis, sētā, govis,
Sētā, pate ganu meita!
Eita, govis, laidarā,
Ganu meita, istabā.

3.2.1.4. Govis laiž laidarā un slauc. ( 28901 - 28916)

# 28901.00
Gosniņ, mana raibuliņa
Dod tu man baltu pienu;
Dosi man baltu pienu,
Es tev došu zaļu sienu.

# 28901.01
Gosniņ' mana raibuliņa
Puškainām kājiņām,
Ta man deva saldu pienu,
Es tai devu smalku sienu.

# 28902.00
Gotiņ mana raibaļiņa,
Ka tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta staļļa,
Vaj sudraba laidariņa?

# 28902.01
Gosniņ mana raibaliņa,
Kam tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta stalli,
Vaj sudraba laidariņu?

# 28902.02
Gosniņ mana raibaliņa,
Ko tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta staļļa,
Vaj sudraba laidariņa?
-Es nemāvu zelta staļļa,
Ne sudraba laidariņa:
Slinka mana saimeniece,
Dzina mani neizslauktu.

# 28902.03
Gosniņ mana raibulite,
Ko tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta stalli,
Vaj sudraba laidariņu?

# 28902.04
Gosniņ mana raibaliņa,
Ko tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zīļu stalli,
Vaj sudraba laidariņu?

# 28902.05
Gosniņ's manas raibuliņas,
Ko maunat man ganos?
Vaj maunat zīļu staļļa,
Vaj sudraba laidariņa?
Brālišam zīļu staļļi,
Div' sudraba laidariņi.

# 28902.06
Gotiņ mana raibaliņa,
Ka mauroji vakarā?
Vaj mauroji zelta staļļa,
Vaj sudraba laidariša?

# 28902.07
Guteņ munu reibuļeit,
Kā mauravi vokorā?
Vaj mauravi zalta klāva,
Vaj sudobra ļeidereiša.
-Ni mauravu zalta klāva,
Ni sudobra ļeidereiša,
Es mauravu savys gaņis,
Ar sudobra slauktiveiti.

# 28902.08
Guteņ muna raibuļeit,
Kā maurāvi reitā agri?
Voj maurāvi zalta saitys,
Voj sudobra piņēkļeņa?
-Ni maurāu zalta saitys,
Ni sudobra piņēkļeņa,
As maurāvu tās gaņeitis,
Kura gona dābulā,
Kura gona dābulā
Un padzyrda olutā.

# 28902.09
Guteņ muna raibuļete,
Kā maurāvi vokorā?
Vaj maurāvi zalta saitys,
Vaj sudobra piņēkļeņa?
-Ni maurāvu zalta saitys,
Ni sudobra piņēkļeņa,
Es maurāvu slauēējeņis
Dzāltonim mateņim,
Dzāltonim mateņim,
Sārkon' rāžu vainoēeņu,
Sorkon' rāžu vainoēeņu,
Bollta kuka slauktiveti.

# 28902.10
Gotiņ mana raibaliņa,
Ka tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta kūtes,
Vaj sudobra laidariša?

# 28902.11
Gotiņ mana raibaliņa,
Ka tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zīda valga,
Vaj sudraba laidariņa?

# 28902.12
Gotiņ mana raibaliņa,
Ko tu māvi vakarā?
Vaj tu gribi zelta valga,
Vaj sudraba laidariņa?
-Es negribu zelta valga,
Ne sudraba laidariņa,
Gribu salda āboliņa
Sarkaniemi ziediņiem.

# 28902.13
Gotiņ mana raibaliņa,
Ko tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta staļļa,
Vaj sudraba laidariņa?
-Ne es māvu zelta staļļa,
Ne sudraba laidariņa:
Māvu savas slaucejiņas,
Ko aizveda sveši ļaudis.

# 28902.14
Ko, gosniņas, jūs maujate
Ik vakaru pārdzenot?
Vaj maujat siltu stalli,
Vaj sudraba laidariņu?

# 28902.15
Ko maj mana raibulite
Ik vakarā pāriedama?
Vaj ta māva zelta stalli,
Vaj sudraba laidariņu?

# 28902.16
Ko maunati, raibaliņas,
Man ganamas ganiņos?
Vaj maunati zīļu staļļa,
Vaj puškota laidariņa
Pērc, brāliti, zīļu stalli,
Es puškošu laidariņu.

# 28902.17
Ko tu bļauj, raibaliņa,
Tik vēlā vakarā?
Vaj tu gaidi zelta kūts,
Vaj sidraba laideriņa?
-Es negaidu zelta kūts,
Ne sidraba laideriņa,
Es gaid' savas slaucejiņas
No tautām pārnākot.

# 28902.18
Raibaļ, manu raibaļiņu,
Ko tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta kūti,
Vaj sudraba laidariņu?
-Ne es māvu zelta kūtis,
Ne sudraba laidariņa:
Neredzeju saimenicas,
Pa pagalmu staigajam.

# 28902.19
Telit mana īdalina,
Ko īdeji vakarā?
Vaj īdeji zelta kūti,
Vaj sidraba laidarin'?

# 28902.20
Telit mana raibaliņa,
Ka mauroji vakarā?
Vaj mauroji zelta valga,
Vaj sudraba laidariša?

# 28902.21
Telit mana raibaliņa,
Ka tu bļāvi vakarā?
Vaj tu bļāvi zelta kūts,
Vaj sidraba laidariņa?

# 28902.22
Telit mana raibaliņa,
Kam tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi zelta kūti,
Vaj sidraba laidariņu?

# 28903.00
Gosniņ mana raibaliņa,
Kam tu māvi vakarā?
-Meitas mani izdzinušas
Pusdienā neslaukušas;
Pilni pupi pierietuši,
Pilna tava slaucenite.

# 28904.00
Gotiņ mana platradzite,
Kur bij man tevi likt?
Dārzā rūmes tev nebija,
Kūtī ragi tev negāja.

# 28905.00
Grib kaķitis zivis ēst,
Netīk kājas slapināt;
Grib meitiņa piena strēbt,
Netīk govis rietināt.

# 28906.00
Kupla liepa, zelta zari,
Manā govu laiderē;
Tur saulite jostu kāra,
Saules meita vainaciņu.

# 28907.00
Kupla liepa uzaugusi
Manā govu laidarā;
Kad es gāju govu slaukt,
Tur pakāru vaiņadziņu.

# 28907.01
Iestādiju kuplu liepu
Savā govu laidarā;
Cik es gāju govu slaukt,
Tik pakāru vainadziņu.

# 28907.02
Kupla liepa ieauguse
Manā govu laidarā;
Ik es gāju govu slaukt,
Ik pakāru vaiņadziņu.

# 28907.03
Kupla liepa ieauguse
Manā govu laidarā;
Cik es gāju govu slaukt,
Tik pakāru vainadziņu.

# 28907.04
Kupla liepa, zelta zari,
Manā govu laidarā;
Cik es gāju govu slaukt,
Tik pakāru vaiņadziņu.

# 28907.05
Kupla liepa uzauguse
Manā govu laidarā;
Ik es gāju govis slaukt,
Ik pakāru vaiņadziņu.

# 28907.06
Kupla liepa uzauguse
Manā govu laidarā;
Cik es gāju govu slaukt,
Tik pakāru slauceniti.

# 28907.07
Kupla liepiņa izauga
Manā govu dārziņā;
Kad iedama govu slaukt,
Tur pakāru vainadziņu.

# 28907.08
Kupla lipeņa izauga
Munā guvu dārzeņā;
Kod īdama guvu slauktu,
Tod pakāru vaiņuēeņu.

# 28907.09
Man uzauga kupla liepa
Manā govu laidarā;
Kad es gāju govis slaukt(i),
Liepā kāru vainadziņu.

# 28907.10
Manā govu laidarā
Sudrabota liepa auga;
Ik es gāju govu slaukt,
Tur pakāru vaiņadziņu.

# 28907.11
Sudrabiņa liepa auga
Pie brāliša nama duru;
Iziedama, pāriedama
Liepā kāru vaiņadziņu.

# 28907.12
Sudrabota liepa auga
Manā govu laidarā;
Kad es gāju govu slaukt,
Tur pakāru vaiņadziņu.

# 28908.00
Man bij viena balta gove,
Ta man deva pulka piena:
Ik dieniņas sieru sēju,
Ik dieniņas sviestu kūlu.

# 28909.00
Man bij viena raiba govs,
Ta man labi pienu deva,
Kūtī ragi neiegāja,
Ķipī piena nesaslaucu.

# 28910.00
Neba tīšas lietas deļ
Divati sarājās:
Vien' negāja govis slaukt,
Otra ganu pavadit.

# 28911.00
Nūž, telite, dod pieniņu,
Vaj es tevi neganiju
Pa puriem, pa mežiem,
Pa lieliem tīrumiem?

# 28912.00
Rieri, rieri, man' telite,
Pilli ragi, pilli pupi!
Pilli pupi balta piena,
Pilli ragi ābulina.

# 28912.01
Rieru, rieru, man' gosniņ,
Tukši ragi, pilni pupi,
Pilna mana slaucenite!

# 28913.00
Rīro, gosniņa,
Četriem pupiem,
Es pate slauceja
Diviem vien.

# 28914.00
Rindajati, raibas goves,
Pa celiņu laidarā!
Māte gaida laidarāi
Deviņāmi slauktuvēm.

# 28915.00
Tekam abas ietaļiņas
Laidarī govis slaukt;
Ja nebūs cita trauka,
Slauksim vīra zābakos.

# 28916.00
Cielaviņa tiltu taisa
Manā govu laidarā.
Taisi, taisi, cielaviņa,
Būs man sausa staigašana.

3.2.1.5. Kāds no lopiem noklīdis, ganu meitai zudušais jāuzmeklē. ( 28917 - 28925)

# 28917.00
Ai, kaimiņi, ai, kaimiņi,
Redzejāt lopu manu?
Sirma cūka lauku pieri,
Visas četras kājas kaltas.

# 28918.00
Ai, kaimiņ, nāburdziņ,
Vaj redzeji manu govi?
-Še ta bija, tur aizgāja
Gar mežmalu baurodama.

# 28919.00
Dzenat, gani, dzenat, gani,
Kur vakar ganijam,
Tur palika raiba govs,
Tur māsiņa ganitaja.

# 28920.00
Lelele, ciema gani,
Man pazuda trīs gosniņas:
Tēva pieča, mātes oča,
Man pašai raibaliņa.

# 28920.01
Man pazuda trīs gosniņas
Diža meža maliņā:
Tēva pieķe, mātes lauķe,
Man pašai raibaliņa.

# 28921.00
Lelojat, ciema gani,
Man pazuda raibuliņa;
Vaj pazuda niedrienā,
Vaj baltā ābulā.

# 28921.01
Ciema gani, redzejat?
Man izgaisa raiba govs;
Vaj palika smildzienā,
Vaj ābola pļaviņā?

# 28921.02
Citi gani, citi gani,
Man izgaisa raibuliņa!
Vaj izgaisa niedrajā,
Vaj dābula kalniņā.

# 28922.00
Man pazuda raibaliņa
Miglotāi rītiņā,
Miglotāi rītiņā,
Celmotāi līdumā.

# 28922.01
Man pazuda raibaliņa
Svētu rītu migliņā;
Vaj palika niedrienā,
Vaj ābula pļaviņā.

# 28923.00
Pieguļnieki bāleliņi,
Redzejat man' teliti?
Līki ragi, šļauni sāni,
Baltums astes galiņā.

# 28923.01
Pieguļnieki bāleniņi,
Redzejat man' teliti?
Man telite pazuduse
Āboliņa kalniņā.

# 28923.02
Pieguļnieki bāleliņi,
Redzejat man' teliti?
Pate melna, slauni sāni,
Baltums astes galiņā.

# 28923.03
Pieguļnieki bāleliņi,
Redzejat man' teliti?
Šļauni sāni, stāvi ragi,
Baltums astes galiņā.

# 28924.00
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite,
Man pazuda raiba govs,
Div' baložu kumeliņi.

# 28925.00
Ciema gani bāleliņi,
Telit' manu redzejāt?
Pate melna kā vabole,
Sudrabiņa radziņiem.

3.2.1.6. Dažādi apcerējumi par govu lopiem, tos mājā apkopjot. ( 28926 - 28964)

# 28926.00
Vai, modere, moderite,
Bullis tevi nobadis,
Kam nedevi bullitim
Svētu rītu sienu ēst.

# 28927.00
Ai, telites raibaliņas,
Kam jūs man neaugat?
Vaj ta bija mana vaina,
Vaj sieniņa pļāvejiņa?

# 28928.00
Ei, vērsit bumbulit,
Kam tu liels neizaugi?
Jau man biji vara sakta
I baudien pabaudusi.

# 28929.00
Dod, Dieviņ, man telites,
Ja ganiņa man nebij,
Gan es pati paganišu,
Kamēr rīta rasa birs.

# 28929.01
Audzē, Dievs, man telites
Trim, četrām kārtiņām,
Es būš' pate paganit,
Iekam rīta rasa bira.

# 28929.02
Dod, Dieviņi, man telites,
Ja ganiņa man nebij,
Gan es pate paganišu,
Rīta rasu vītedama.

# 28929.03
Dod, Dieviņ, man telites,
Ja ganiņa man nebija,
Gan es pati paganišu,
Svētu rītu svētidama,
Svētu rītu svētidama,
Rīta rasu žāvedama.

# 28929.04
Dod, māmiņa man telites,
Man ganiņa nevajaga,
Gan es pati paganišu,
Rīta rasu vītedama.

# 28930.00
Dzeltenā cielaviņa
Govu kūti izložnaja;
Izskriedama sasit spārnus,
Maz telišu atradusi.

# 28931.00
Ej, vistiņa, olu dēt
Manā govu laiderā,
Lai gotiņas tā viesās,
Kā vistiņa oliņās.

# 28932.00
Es atvēru govu stalli,
Te ir zelts, sudrabiņš;
Es atvēru aitu stalli,
Te ir baltas vilnanites.

# 28933.00
Es dzievaju upmalēi,
Man gosniņas nedzērušas:
Veca mana māmuļite,
Slinka mana līgaviņa.

# 28934.00
Es savām telitēm
Cekulainu vistu kavu:
Dod, Dieviņ, tik telišu,
Cik spalviņu cekulā.

# 28935.00
Gotiņ' mana raibuliņa
Atkal bēga brāliņos,
Atradusi tautiņāsi
Laisku siena pļāvejiņu.

# 28936.00
Gotiņ mana raibaļiņa,
Ka tu māvi vakarā?
Vaj tev trūka zaļas zāles,
Vaj tīrā ūdentiņa?

# 28936.01
Gotiņ mana raibaļiņa,
Ka tu māvi vakarā?
Vaj tu māvi neēduse,
Vaj ūdeņa nedzēruse?

# 28936.02
Telit manu raibaļiņu
Ka tu bļāvi vakarā?
Vaj tu bļāvi āboliņa,
Vaj avota ūdentiņa?

# 28937.00
Gotiņ' mana raibaliņa
Vakareju ēdumiņu;
Pate biju pie māmiņas,
Sveša māte nedevusi.

# 28938.00
Gosniņai grūts mūžiņš,
Kam nav labs kopejiņš:
Salmus deva vakarā,
Salmus deva rītiņā.

# 28939.00
Kas manām telitēm
Šovakar zāles dos?
Pate gāju iz baznicu
Nabagiem sieru dot.

# 28940.00
Ķizi, ķizi, saimeniece,
Buļļi auzas noēduši,
Kam nedevi bullišiem
Svētu rītu āboliņu.

# 28941.00
Ko, māmiņa, vārda liksi
Šās vasaras telitēm?
-Kura raiba, raibaļiņa,
Kura melna, vabulite.

# 28941.01
Nāc, māmiņa, vārdu likti
Šās vasaras telitēm.
Kura raiba, raibuliņa,
Kura melna, vabulite.

# 28941.02
Nu vēl māte vārdus deva
Pērnajām telitēm:
Kura raiba raibaliņa,
Kura melna, vabulite.

# 28942.00
Kūtī iemu, kūtī teku,
Kūtī man lieli prieki:
Kūtī man govis, vērši,
Kūtī baltas villainites.

# 28942.01
Ganos iemu, ganos teku,
Ganos man liela prieka:
Ganos man raibas govis,
Ganos baltas avitiņas.

# 28942.02
Kūtē iemu, kūtē teku,
Kūtē man lieli prieki:
Kūtē govis, kūtē vērši,
Kūtē baltas villainites.

# 28942.03
Kūtī eimu, kūtī teku,
Kūtī visi mani prieki:
Kūtī man cimdi, zeķes,
Kūtī baltas villanites.

# 28942.04
Kūtie eju, kūtie teku,
Kūtie man visi prieki:
Kūtie govis, kūtie aitas,
Kūtie mazi kazleniņi.

# 28943.00
Laba biju saimeniece,
Labi savas meitas mācu,
No rītiņa agri ceļu,
Lai iet lopus apraudzit,
Vac būs jēri, vaj kazleni,
Vaj ar' mazi siveniņi.

# 28944.00
Man gotiņas, man pieniņš,
Citiem ragi, sūkaliņas!
Man krējums, man sviestiņš,
Citiem tikai samazdziņas.

# 28945.00
Mazu troksni izdzirdusi,
Ieteceju kūtiņā:
Man telite atnākuse
Zeltainiemi radziņiem.

# 28946.00
Maun telites, brēc aitiņas,
Dzirdej' mani runajam:
Es bij ziemu barotaja,
Es vasaru ganitaja.

# 28946.01
Brēc aitiņa, mauj gotiņa,
Dzirdej' mani runajot
Es bij ziemu barotaja,
Es vasaru ganitaja.

# 28946.02
Mauj gosniņas, brēc aitiņas,
Dzirdej' mani runadam':
Es bij' ziemāi ēstdevejs,
Es vasarāi ganitajs.

# 28946.03
Mautin māva man telites,
Dzirdej' mani runajot:
Es bij' ziemu barotaja,
Es vasaru ganitaja.

# 28947.00
Meitas, govis barodamas,
Buļļam siena pametat;
Ja tam siena nedosat,
Paliks govis ālavicas.

# 28948.00
Nāc, vistiņ, purinies
Manā govu dārziņā (laidarī);
Sev purini pilnu pērkli,
Man telišu pilnu dārzu.

# 28948.01
Purinīs, mallna vysta,
Muna klāva dybynā,
Sev purin' pyllnu pērkļi,
Man teļeišu pylnu klāvu!

# 28948.02
Raiba vista pirinaja
Mana staļļa dibinā;
Sev pirina pilnu pērkli,
Man telišu pilnu stalli.

# 28949.00
Nakts vidū cēlusies,
Teku telišu raudzit;
Radu telit' piedzimušu
Sudrabiņa radziņiem.

# 28950.00
Ne jostiņas neapjožu,
Teku govu laidarē,
Jau atradu mīļu māru
Ar jaunām telitēm.

# 28951.00
Nevienam nesaciju,
Ko atradu laidarā:
Raibu telit' i atradu
Sidrabiņa radziņiem.

# 28952.00
Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja:
Pilna kūts govu, vēršu,
Pilns stallitis kumeliņu.

# 28953.00
Puiši, zirgus barodami,
Buļļam sienu padodat;
Bullits deva baltu putru,
Deva siera gabaliņu.

# 28953.01
Meitys, guvu raudzeidamys,
Buļļam sinu padodit;
Buļļeits deve bolltys putrys',
Daža sira gabaļeņa.

# 28953.02
Puiši, zyrgus borōdaemi,
Buļļam siena iebāeziet;
Bullīts deva bolltas putras,
Dožu siēra gabaeliņu.

# 28954.00
Še, vērsiti, tev maizite,
Tu man dosi brūnus svākus,
Tu man dosi brūnus svārkus
Līdz pusei sidrabiņa.

# 28955.00
Šķir, mana māmuļa,
Zīmotas goves:
Zīmuļu, dūmaļu,
Baltmuguriti.

# 28955.01
Māte mane solija
Trīs govju dote:
Zīmuļu, dūmuļu,
Baltmuguriti.

# 28956.00
Šogad vērsits,
Citu gadu gosniņa
Slauniem sāniem,
Lauku pieri.

# 28957.00
Tev, māmiņa, raibas govis,
Man bij visas dūmaliņas;
Dod man vienu raibaliņu,
Došu divas dūmaliņas.

# 28958.00
Tprr, telit, še, maizite,
Tev, vērsit, garoziņa!
Telit' manim pienu deva,
Vērsits pūru ritinaja.

# 28958.01
Tprr, gotiņa, še maizite,
Še, vērsiti, āboliņš!
Gotiņ' manim pienu deva,
Vērsits baltu sudrabiņu.

# 28959.00
Trim kārtām jostu jožu,
Uz kūtiņu tecedama.
Audzē, Dievs, man telites
Trim, četrām kārtiņām.

# 28960.00
Viena pate man gotiņa,
Tai skudriti vārdu liku,
Lai telites vairojās,
Kā skudrites pūlitē.

# 28961.00
Viena pate man telite,
Māraliņu vārdu liku,
Māraliņu vārdu liku,
Vairumiņa gribedama.

# 28962.00
Vērsi, vērsi, bulli, bulli,
Kam tu mani kaitinaji?
Jūgš' es tevim kļava loku,
Dzīšu garu birzumiņu.

# 28963.00
Visas manas ceļa malas
Laimes koku pieaugušas:
No bērziņa jēriņš dzima,
No apsites kazuliņš.

# 28963.01
Visi mani laimes koki
Ceļmalā saauguši;
No priedites jēri auga,
No eglites kazleniņi.

# 28964.00
Visi ļautiņ' i sacija,
Ka es biju raganiņa:
Ūdens nēši, zāļu nasta,
Ta bij mana raganiņa.

3.2.1.7. Dažādas dziesmas par govu lopiem ganos. ( 28965 - 29056)

# 28965.00
Ālavites ganos dzinu
Purvajā, rāvajā;
Ne tās man piena deva,
Ne launaga nogulēt.

# 28965.01
Gonu guvis ālaveicas,
Brinu puru raudādama;
Divs zyna, Laima zyna,
Kod jās maņ pina dos.

# 28966.00
Ar sakārni govei sviežu,
Pašai piena devejai,
Kam ta skrēja maurodama
Svešu ļaužu ābolā.

# 28966.01
Ar sakarni govei sviežu,
Pašai piena devejai,
Kam ta man kaunu dara,
Ieiet drauga druviņā.

# 28967.00
Bāz, gotiņa, pilnu režģi,
Ej mājā stenedama;
Laidarā izkratisi,
Rīta sauli gaididama.

# 28968.00
Balta bērza rīksti griežu,
Raibas govis ganidama;
Lai Dievs dod tik telišu,
Cik lapiņu bērziņā!

# 28969.00
Bauro, bulliti,
Bauro, bauro!
Tev vaļas baurot,
Man gavilēt.

# 28970.00
Bij manāmi telitēm
Veca kūla mugurā;
Ta bij manas pašas vaina,
Ka nedzinu ābulā.

# 28970.01
Jaunajām telitēm
Veca kūla mugurā.
Ta, māsiņ, pašas vaina,
Kam nelaidi ābulā.

# 28971.00
Biz, biz, gosniņa,
Dundurs astē,
Dundurs astē,
Kāpars mugurā,
Biz, biz, biz!

# 28972.00
Bižu, bižu, brāļa govs,
Tautu govs nebižoja,
Tautu govs nebižoja,
Steberēt stebereja.

# 28973.00
Brāļa govis izganiju
Pa pļaviņu pļaviņām;
Tautu govis neganitu
Ne pa vecu kūlajiņu.

# 28973.01
Mātes govis paganiju
Gar pļavām, gar druvām;
Svešas mātes raibuliņas
Kalniņā guldinaju.

# 28974.00
Brāļa govis neganiju
Pa pliko vecainiti:
Pļavas malu, druvas malu
Pa zaļo dābuliņu.

# 28974.01
Neganiju brāļu govis
Pa tiem cūku rakumiem:
Pora malu, pļavas malu
Pa zaļo dābuliņu.

# 28975.00
Brāļa govu neganiju
Sausajā dzedziedā;
Ābolā paganiju,
Avotā padzirdiju.

# 28975.01
Neganiju brāļa govu
Sausajā vecainē;
Ābolā pieganiju,
Alotā padzirdiju.

# 28976.00
Bulli, bulli, vērsi, vērsi,
Kur tu savus ragus liki?
Kam tu gāji badities
Ar Vāczemes gosniņām.

# 28977.00
Bulliti, bulliti,
Nebadi kaudzi;
Ko ēdisi rudeni,
Ko pavasari?

# 28978.00
Dziedu, dziedu, ganu, ganu
Div' gosniņas raibulites;
Dievs dod manim simtu simtu
No divām raibulēm!

# 28978.01
Dzenu, dzenu, ganu, ganu
Savas divi raibaļiņas;
Dievs dos man simtiem dzīt
No to divu raibaliņu.

# 28978.02
Dzirdu, dzirdu, ganu, ganu
Div gosniņas raibaliņas;
Dievs dod man simtiem dzīt
No divām raibaļām!

# 28979.00
Duš, ēdiet, brāļa govis,
Es jūs vairs neganišu;
Ganis pati brāļa sieva,
Ta laidis ābolā.

# 28980.00
Duš, ēdati man gosniņas,
Es nav muža ganitaja;
Atvedis brālis sievu,
Ta būs mūža ganitaja.

# 28980.01
Ēdat, govis, neskrejati,
Ne es mūža ganitaja;
Ņems brālitis līgaviņu,
Ta būs mūža ganitaja.

# 28980.02
Nūž, ēst! brāļa govis,
Es nav mūža ganitaja;
Zema, resna tautu meita,
Ta būs mūža ganitaja.

# 28981.00
Duš, ēdati, manas govis,
Šāi mazā zāliņā;
Lai noskraida ciema govis,
Baltābolu mekledamas.

# 28982.00
Duš, gosnina, lec, bulliti,
Es radzinus paturešu.
Gove man rienu dos
Par radzinu turejumu.

# 28983.00
Ēd, gosniņa, dzer, gosniņa,
Pildi savu vēderiņu;
Kad pārnāksi sētiņāi,
Pildi pillu slauktuviti.

# 28984.00
Ēd, gosniņ, nebēdā,
Neba tevi skuķis gana,
Paauguse meita gana,
Div' pupiņi azotēi.

# 28985.00
Ēd, telite, purva zāli,
Nedzer purva ūdentiņu,
Gan es tevi padzirdišu
Avotiņa lejiņā.

# 28986.00
Ēd, telite, pura zāli,
Nedzer pura ūdentiņu,
Vēl manam bāliņam
Trīs sidraba avotiņi.

# 28987.00
Ēdat, govis, baltābolu,
Lai kūleja pura zāle,
Lai kūleja pura zāle
Tautu dēla kumeļam.

# 28987.01
Ēdat, govis, zemes zāli,
Lai stāv purva pūkainite,
Lai stāv purva pūkainite
Tautu dēlu kumeļam.

# 28988.00
Ēdat, govis, dzerat, govis,
Pildat savus vēderiņus,
Lai nesaka sveša māte,
Aiz kalniņa guldinajse.

# 28988.01
Ēd, telite, dzer, telite,
Pildi savu vēderiņu,
Lai nesaka sveša māte,
Dzedziedā ganijuse.

# 28988.02
Ēdat govis, dzerat govis,
Pildat savus vēderiņus,
Lai nesaka sveša māte,
Atmatāi guldinatas.

# 28988.03
Ēdat, govis, pura zāli,
Dzerat rāva ūdentiņu,
Lai nesaka sveša māte,
Aiz kalniņa guldinaju.

# 28988.04
Edit, govs, pora zāli,
Dzerit pura iudisneņi,
Lai nasoka sveša māte,
Ni ādušys, ni dzārušys.

# 28988.05
Ēdat, govis, zaļu zāli,
Neminati kājiņām,
Lai nesaka saiminiece,
Ka kalnāi gulinaju.

# 28988.06
Ēdat, manas raibas govis
Stāvedamas, guledamas,
Lai nesaka sveša māte,
Ka aiz kalna guldinaju.

# 28989.00
Ēdiet, govis, guledamas,
Bārenite ganitaja;
Kad izgāja mātes meita,
Spriņģejiet, lēkajiet.

# 28989.01
Ēdat, govis, guledamas,
Bārenite ganitaja;
Kad iznāca mātes meita,
Spriņģejat, lēkajat.

# 28989.02
Ēdat, lopi, guledami,
Kalponite ganiņos;
Kad iznāks saimeniece,
Skrejat, lopi, bizodami.

# 28990.00
Ēdiet, govis, pura zāli,
Dzeriet pura ūdentiņu;
Kas jums deva āra zāli,
Kas avota ūdentiņu!

# 28991.00
Ēdat, govis, pura zāli,
Dzerat pura ūdentiņu;
Rītā dzīšu amolā,
Pie avota dzirdinašu.

# 28992.00
Ēdat, govis, purvja zāli,
Lai stāv lauka āboliņš,
Lai stāv lauka āboliņš
Bērajam kumeļam.

# 28993.00
Ēdiet, govis, purva zāli,
Līdz pavilnis noziedēs,
Kad pavilnis noziedēs,
Tad laidišu ābolā.

# 28994.00
Ēdat, govis, pura zāli,
Nedzer't pura ūdentiņu:
Velna bērni piebradajši
Spalvainām kājiņām.

# 28995.00
Ēdat, govis, zaļu zāli,
Minat kūlu kājiņām;
Zaļa zāle gauži raud,
Kūla gauži neraudaja.

# 28996.00
Ēdat, govis, zaļu zāli,
Neminat kājiņām;
Gan jūs rītu raudasat
Zaļas zāles minumiņ'.

# 28997.00
Ēdat, govis, zaļu zāli,
Neminati kājiņām;
Rudens nāca, ne vasara,
Zaļa zāle nobaloja.

# 28998.00
Ēdat, govis, zaļu zāli,
Neminat kājiņām;
Zaļa zāle gauži raud,
Kājiņām nominama.

# 28998.01
Ēdiet, govis, zaļu zāli,
Neminiet kājiņām,
Zaļa zāle gauži raud,
Kājiņām saminama.

# 28999.00
Ēdat, govis, siliņā
Siliņā gārda zāle,
Siliņā rozes zied,
Atmatā magonites.

# 28999.01
Kas kait man neganit
Silienē, atmatā?
Silienē rozes zied,
Atmatā magonites.

# 29000.00
Ēdiet, govis, ceļa zāli,
Dzeriet ceļa ūdentiņu:
Salda bija ceļa zāle,
Sālijs ceļa ūdentiņš.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv