28401 - 28600



3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. ( 27896 - 31036)
3.1. Zemkopība. ( 27896 - 28841)
3.1.7. Talka. ( 28401 - 28512)

# 28401.00
A, Dieviņu, a, Dieviņu,
Galdu klāja, galdu klāja!
Mielos mani māmulite
Pūru maizi, kāpšeļiem[?].

# 28402.00
Vai, Dieviņ, vai Dieviņ,
Talka mana noskumuse!
Ņemu grozu, ņemu vāku,
Teku bišu dārziņā.

# 28403.00
Ai, meitiņas, ai, māsiņas,
Godajiet baravedi,
Godadamas piesieniet
Pie lielā skruzdu pūžņa.

# 28404.00
Vai, Dartiņa, vai, māsiņa,
Glabā savu steberiti,
Te bij tādi zagļa ļaudis,
Nozags tavu steberiti.

# 28405.00
Ai, papiņi saimenieks,
Vaj tik vieni linus sēji?
Vaj tik vieni linus sēji
Ka kumeļa pēdiņā?

# 28406.00
Ak tu manu bāleliņu,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzeja.

# 28406.01
Ai, bāliņ, ai, bāliņ,
Tavu lielu linu lauku!
Trīs dieniņas talkiem plūcu,
Otras malas neredzeju.

# 28406.02
Ai, lielais rudzu lauks,
Kā ezars līgojās!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzeja.

# 28406.03
Ak tu Dievs, bāleliņ,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzeja.

# 28406.04
Vai, vecaju bāleliņu,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Laukam galu neredzeja.

# 28406.05
Ekur lieli tīrumiņi,
Kā manam bāliņam:
Trīs dieniņas talkā pļāva,
Vēl maliņas neredzej'.

# 28407.00
Ar Dieviņu ši dieniņa,
Šis dieniņas saiminiece!
Būs rītā jauna diena,
Būs mums jauna saiminiece.

# 28407.01
Nu ar Dievu paliecieta,
Ša vasara saimenieki!
Būs mums rītu jauna diena,
Būs mums jauni saimenieki.

# 28408.00
Atveriet vara vārtus,
Lai iet talka sētiņā!
Es neiešu sētiņā,
Kalēt mani lūgšus lūdza.

# 28408.01
Es neiešu sētiņā,
Kamēr mani lūgšus lūgs;
Lai nāk pats talkas tēvs,
Cepuriti noņēmies.

# 28409.00
Audzin', Dievs, labus linus,
Es turešu lielu talku:
Par mārku alus pirkšu,
Par vērdiņu brandavīna.

# 28409.01
Kad man būtu labi lini,
Es turetu lielu talku:
Par vērdiņu alus pirktu,
Par kapeiku brandavīna.

# 28410.00
Baru dzinu, bar' atstāju
Lielajā tīrumā,
Bāliņam tītidama,
Ka neņēma līgaviņas.

# 28410.01
Baru bariem es nogāju
Pa lielo tīrumiņu,
Bāliņam spītedama,
Kam neņēma līgaviņas.

# 28411.00
Barvede, barvede,
Steidzies malā,
Vilks tavus bērniņus
Bara malu valkā.

# 28412.00
Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Rudzu talka, miežu talka,
Apenišu šķinamā.

# 28412.01
Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Talkā pļāva rudzus, miežus,
Talkā linus plucinaja.

# 28412.02
Bij manam bāliņam
Trīs talciņi vasarā:
Talkiem pļāva rudzus miežus,
Talkiem mēslus izvadaja.

# 28412.03
Bej munam bāļeņam
Treis talceņas vosorā:
Tolka rudzu, tolka mižu,
Tolka leida leidumeņu.

# 28412.04
Mani balti bāleliņi
Ar talkieme vien dzīvoja:
Talkiem pļāva miežus, rudzus,
Talkiem šķina apentiņus.

# 28412.05
Mani balti bāleliņi
Ar talciņu vien dzīvoja:
Talkā pļāva miežus, rudzus,
Talkā sūdus vizinaja.

# 28412.06
Talkot vien i talkoja
Mani balti bāleliņi:
Talkā pļāva rudzus, miežus,
Talkā zaļu dāboliņu.

# 28413.00
Bāliņš cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Mūs' bāliņa zelta nauda
Tīrumā izkaisita.

# 28413.01
Dauknās [m. v.] cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Dauknam bija zelta nauda
Tīrumā izbirusi.

# 28413.02
Vakar dzina lielu talku,
Kur to dzina, kur nedzina?
Mūs' bāliņa zelta nauda
Tīrumāi izkaisita.

# 28413.03
Vakar cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Bāleliņa zelta nauda
Linajāi izkaisita.

# 28414.00
Brandavīna, brandavīna,
Dodiet salda brandavīna!
Mana rīkle izkaltuse,
Visu dienu klaigajot.

# 28415.00
Dievs dod manim vēl dzīvot,
Citu gadu vairs neiešu,
Citu gadu vairs neiešu
Ķiplokami linu plūkt:
Zirņu putru stribinaja
Ar sudraba karotēm.

# 28416.00
Dievus zina, kas man būs
No šās dienas darijuma,
Raudadama saime nāca
No druviņas sētiņā.

# 28416.01
Būsi lieta, vaj nebūs
Šās dieniņas darbiņi?
Raudadamas meitas gāja
No druviņas sētiņā.

# 28417.00
Div' rociņas, div' kājiņas
Lielu darbu nejaudaja;
Daudz rociņas, daudz kājiņas,
Tās darbiņus veicinaja.

# 28418.00
Dod, Dieviņ, šodien saules,
Šodien saules vajadzej',
Šodien mūsu brāleliņi
Talku tur' tīrumā.

# 28419.00
Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Es nebiju ieraduse
Viena iet(i) druviņā.

# 28420.00
Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu tur iedama,
Drīz darbiņu padariju.

# 28420.01
Pulkā dodi, māmuliņa,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu tur iedama,
Drīz darbiņu padariju.

# 28421.00
Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā laba dzīvošana;
Ar pulciņu druvā gāju,
Drīz darbiņu padariju.

# 28421.01
Dod, māmiņa, kur dodama,
Dod jel mani pulciņā;
Pulciņā druvā gāju,
Drīz darbiņu padariju.

# 28421.02
Dod, māmiņa, man' pulkāi,
Pulkāi laba dzievašana;
Ar pulciņu druvāi gāju,
Drīz darbiņu padariju.

# 28421.03
Dod, māmiņ, pulkā mani,
Pulkā laba dzīvošana;
Pulkā ēdu, pulkā dzēru,
Pulkā darbu padariju.

# 28421.04
Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā laba dzīvošana:
Pulks druvāi, pulks pļavāi
Drīz darbiņu nodzīvos.

# 28421.05
Laid, māmiņa, pulciņā,
Pulkā viegla strādašana,
Pulkā nāca, pulkā gāja,
Drīzi darbu padarija.

# 28421.06
Laid, māmiņa, talkā mani,
Talkā laba dzīvošana;
Pulks druvā, pulks pļavā
Drīz darbiņu nodarija.

# 28422.00
Iesam iekšā apskatit,
Kāda talkas istabiņa.
Šūtin šuta, pītin pīta,
Kā rakstit izrakstita.

# 28423.00
Es māceju baru vest
Un steberi parādit,
Es bij laba barvedite,
Man bij laba steberite.

# 28424.00
Gāju talku no talciņas,
Kviešu maizes mekledama;
Manas pašas baltus linus
Vēji loka tīrumā.

# 28424.01
Talkā gāju, neliedzos,
Talkā mani mīļi lūdza;
Manas pašas linu druvu
Visi vēji vēdinaja.

# 28425.00
Gāju talku no talciņas
Šādu garu vasariņu;
Manas pašas linu druva
Zied melnām galviņām.

# 28426.00
Gaidi, gaidi, māmulite,
Nu nāk linu plūcejiņas;
Atcel vārtus, atcel krēslu,
Visas nāca piekusušas.

# 28427.00
Gana smalki linu dvieļi,
Nava balti izmazgati;
Veca māte nevareja,
Slinkas meitas nevīžoja.

# 28427.01
Es redzeju tāi ciemā
Zilus, melnus linu dvieļus;
Veca māte, nevareja,
Slinkas meitas, nemazgaja.

# 28427.02
Smalki, gari linu dvieļi,
Zili melli, nemazgati;
Slinkas meitas, nemazgaja,
Veca māte, nevareja.

# 28427.03
Tāi ciemā es redzeju
Zilus mellus linu dvieļus;
Slinkas meitas, nemazgaja,
Veca māte nespējniece.

# 28427.04
Vai, maniti sūru dienu,
Zili melni linu dvieļi;
Slinkas meitas, nemazgaja,
Māte veca, nevareja.

# 28428.00
Ira man, ira man
Trejada rota:
Puķite rozite,
Ābeļu lapiņa,
Ābeļu lapiņa,
Āziša stebere.

# 28429.00
Izgudrām dēlu māte
Aicin' mani linu plūkt,
Vaj līdzenas saujas plūcu,
Vaj šķiedriņas pielasiju.

# 28429.01
Pārbraukdama dēla māte
Aicin' mani linus plūkt,
Vaj mācešu baru dzīt,
Vaj judriņas izlasit.

# 28429.02
Visgudrēmi dēlu māte
Aicin' mani linu plūkt,
Vaj māceju saujas siet,
Vaj idriņas izlasit.

# 28430.00
Izgudrēm sveša māte
Veda mani linu plūkt;
Es baram līdzi plūcu,
Pa šķiedram lasidama.

# 28431.00
Jau tai talkas māmiņai
Pus' lindraku nodeguse,
Talkai maizit' i cepoti,
Azaidiņu vārijot.

# 28432.00
Kaimiņš mani aicinaja
Liniņam kaulu lauzt.
Ka es iešu, salauzišu
Deviņiem gabaliem.

# 28433.00
Kam ta tāda linu druva
Ceļmalā līgojās ?
Ta puisiša linu druva,
Kas meitiņas niecinaja.

# 28434.00
Kas kaiteja Anniņai
Launadziņu negulēt,
Jānits savu linu druvu
Ar talkāmi notalkaja.

# 28435.00
Kas kaiteja bāliņam
Zelta jostu nenesāt,
Redzej' savu tīrumiņu
Zelta vilni viļņojot.

# 28436.00
Kas kaiteja mūs' kungam
Zelta jostas nevalkāt,
Abas puses liela ceļa
Linu druva līgojās,
Linu druva līgojās
Sudrabiņa galviņām.

# 28436.01
Kas kaiteja N-am (Pēteram)
Zīda jostu nivalkāt,
Lini auga tīrumā
Sudrabiņa galviņām.

# 28436.02
Kas kaiteja N-am
Zīžu bikses nevalkāt,
Tam uzauga zīda lini
Zītariša galviņām.

# 28437.00
Kas kaiteja N-am (saimniekam)
Zelta jostas nevalkāt,
Veldrē rudzi, veldrē mieži
Abej pušu liela ceļa.

# 28437.01
Kas kaitaja Annitei (saimniecei)
Kurpitēs nestaigāt,
Abej' pušu liela ceļa
Lini krita veldritē.

# 28438.00
Kas kaiteja tētiņam
Ar māmiņu negulēt,
Talka pļāva rudzus, miežus,
Talka zaļu dāboliņu.

# 28439.00
Kas tur viz, kas tur spīd
Tīrumiņa galiņā?
Tur vizeja, tur spīdeja
Man' bāliņa sidrabiņš.

# 28440.00
Ko ta talkas māmuļite
Šņaukadama vien staigaja?
Visu dienu talka plūca,
Līgo lini tīrumā.

# 28441.00
Kur, saimniece, tie vārdiņi,
Ko runaji linajā?
"Plūcat tīri, lasat šķiedras,
Došu salda brandavīna"!

# 28442.00
Kur ta talkas māmulite,
Ka niredz staigajot?
Pirtī cepa kviešu maizi,
Ar klūgām klūgadama.

# 28443.00
Kur ta talkus māmulin',
Ka neredz staigajot?
Vaj ta būs apgulusi
Smalkā zīdu palagā?

# 28444.00
Kur ta talkas māmulite,
Visu dienu neredzeta?
Vaj ta bija iemūreta
Pašā cepļa dibinā?

# 28444.01
Es čūdos, es brīnos,
Kur ta talkas māmulite,
Kur ta talkas māmulite,
Ka neredzu staigajot,
Vaj ta bija iemūreta
Pašā cepļa dibenā.

# 28444.02
Kur ta talkas māmulite,
Ka neredzu staigajot?
Vaj ta bija iemūreta
Pašā cepļa dibinā?

# 28445.00
Kur ta talkas saimeniece,
Ka neredz staigajot?
Būs pelites norējušas,
Midziņā ievilkušas.

# 28445.01
Kur ta mūsu saimeniece,
Ka neredz staigajam?
Vaj to peles ievilkušas
Siltajā midzenī?

# 28446.00
Laba, laba talkas māte,
Labi mani pamieloja,
Sēņu zupu stribinaja
Ar sudraba karutēm.

# 28447.00
Lai man tika, kur man tika,
Tāis mājās, tur man tika,
Tāis mājās, tur man tika,
Tur lustiga saimeniece.

# 28448.00
Lai sēdos, kur sēdos,
Sēdos galda galiņā;
Ies kanniņa, kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.

# 28449.00
Laid mani, māmiņa,
Liniņu talkā,
Liniņu talciņš
Brakšķēt brakš.

# 28450.00
Liniņu talciņis
Brakšķēti brakš,
Miežu, rudzu talciņis
Līgoti līgo.

# 28451.00
Linu gāju linoties
Tāi svešāje zemitē.
Tur palika mani lini,
Tur es pati linotaja.

# 28452.00
Mājas māt, mājas māt,
Sargi savu siena kaudzi:
Talcenieku ķēvitēm
Visām pieci kumeliņi.

# 28453.00
Māmiņa, māmiņa,
Saldu brandaviņu,
Mēs tavus liniņus
Izbrakšinajam.

# 28454.00
Man bij viena sēņu bļoda
Aizkrāsnē raudzejama;
To es došu barvedei
Pirmajā maltitē.

# 28455.00
Mēs savim liniņim
Kāziņas dzēram;
Tie citi ciemiņi
Kā suni nosita.

# 28456.00
Meitinas talkāi
Lūgtin lūdzu;
Kur meitu nevaid,
Nekāda talka.

# 28457.00
Jānitim brālitim
Mīksta mēle talkā lūgt;
Mīksta mēle talkā lūgt,
Ne tik mīksta mielojot.

# 28458.00
Nāc ārā tu, māmiņa,
Ko es tev parādišu:
Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu spēledama.

# 28459.00
"Nāciet, meitas, linu plūkt,
Doš' saldanu brandavienu"!
Kad atnācu, neatradu
Ne mālaiņa ūdentiņa.

# 28460.00
Nāciet, meitas, nākamās,
Es jūs vedu vedamās,
Es jūs vedu vedamās
No gabala gabalā.

# 28461.00
Nedod Dievs jaunai meitai
Baru vesti tīrumā,
Tai actiņas uz puišiem,-
Līkumotu baru vede.

# 28461.01
Nedodiet jaunai meitai
Bara dzīt tīrumāj:
Šo domaja, to domaja,-
Līkumainu baru dzina.

# 28461.02
Nelaidiet manis jaunas
Tīrumā baru vest:
Šurpu turpu man prātiņis,
Līkumainu baru vedu.

# 28462.00
Nelīst', lietus, nemigloji,
Šodien tevis nevajaga,
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla druviņā.

# 28462.01
Nedod, Dievs, lietum līt,
Šodien lietus nevajag,
Šodien mans bāleliņš
Druviņā talku tur'.

# 28462.02
Pāri, pāri, lietus gaiss,
Par šo zemes gabaliņu,
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla tīrumā.

# 28463.00
Ņem, bāliņi, bēru zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu,
Vaj līdzenas saujas plūca,
Vaj šķiedriņas pielasija.

# 28464.00
Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj savu linu druvu:
Talka plūca, ne māsiņas,
Līgoj' lini pakaļā.

# 28465.00
Jam, bāleņ, sermu zirgu,
Apjāj sovu teirumeņ',
Ku tei tova tolka dora
Teirumeņa gaļeņā.

# 28466.00
Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu,
Lielā talkas plūkumā
Līgo lini pakaļā.

# 28466.01
Ņem, bāliņi, melnu zirgu,
Apjāj savu linu lauku;
Tavām linu plūcejām
Paliek lini pakaļā.

# 28466.02
Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj talkas plūcejiņas;
Visām talkas plūcejāmi
Lini auga pakaļā.

# 28467.00
Ņem zemē, māmuliņa,
Savu Dieva dāvaniņu,
Kam tādiemi čigāniemi
Ļauj tik daudz vārdzināt?

# 28468.00
Neņem, manu brāleliņ,
Barvedites līgaviņas:
Līkumotu baru vede,
Kunkuļotu putru vira.

# 28469.00
Neslēpies, māmuļite,
Vērmelišu krūmiņā,
Tec pretimi, atver vārtus,
Saņem savas plūcejiņas.

# 28470.00
No ši gada tu, puisiti,
Raugi linu plūcejiņu;
Vaj es būšu ik gadiņus
Tava linu plūcejiņa?

# 28470.01
Ai, Jāniti, bandinieks,
Ņem rudeni līgaviņu.
Vaj es būšu ik gadiņus
Tava linu plūcejiņa?

# 28471.00
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu steberiti;
Audzin', Dievs, tādus linus,
Kā ta kupla steberite.

# 28472.00
Paliec teju, linu druva,
Nekaries mugurā;
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tava nesejiņa.

# 28472.01
Laid, druviņa, atsēsties,
Paliec pati tu tepat;
Ne tu mana nasta esi,
Ne es tava nesejiņa.

# 28472.02
Paliec te, tu darbiņ,
Ne manā mugurā;
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tavs nesajiņš.

# 28472.03
Ša palic tu, dērveņ,
Nasakar mugorā;
Ni tu muna nosta beji,
Ni es tova nesējeņa.

# 28472.04
Teju, jumit, i paliec,
Nesakari mugurā;
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tavs nesejiņš.

# 28473.00
Pasakieta, sveši ļaudis,
Kura bara vedejiņa?
-Ta bij bara vedejiņa,
Kas sēdeja vidiņā.

# 28474.00
Pate linu māmiņa,
Nāc ari dancot:
Jo augsti palēksi,
Jo gari būs.

# 28475.00
"Plūc, māsiņa, lasi šķiedrus,
Došu salda brandavīna"!
Jau saulite vakarā,
Ni man salda, ni man sūra.

# 28476.00
Plūciet, manas plūcejiņas,
Kaušu āzi vakarā.
Nebēdā tu, āziti,
Es meitiņas paviļaju.

# 28476.01
Lustejat, mana talka,
Kaušu āzi vakarā.
Nebēdā tu, āziti,
Es talkai pameloju.

# 28476.02
Nāciet, meitas, linus plūkt,
Kaušu vērsi vakarā.
Nebēdaji tu, vērsiti,
Es meitām pameloju.

# 28476.03
Pļaunit, munas pļāvējeņas,
Kausu āzi vokorā.
Ei, āzeit, nabādoji,
Es pļāvējas pamānēju.

# 28476.04
Skutiet, bērni, kartupeļus,
Kausim vērsi vakaram.
Nebēdāj tu, vērsiti,
Es bērniem pameloju.

# 28477.00
Plūciet, manas plūcejiņas,
Kaušu āzi vakarā.
Pašai bara vedējai
Došu āža steberiti.

# 28478.00
Plūcat, meitas, linu laukus,
Atstājat pabirām;
Mīļa Māra dvieļus auda
No liniņa pabiram.

# 28479.00
Proties, talkas māmuliņa,
Ko vajaga plūcejām:
Ūdens spaņņa mazgaties,
Linu dvieļa slaucities.

# 28479.01
Proties, talkas māmuļite,
Ko vajaga plūcejam:
Ūdens spanni pie durim,
Linu dvieli slaucities.

# 28479.02
Zini, nama saimeniece,
Ko talkai vajadzeja:
Skaidr' ūdeņa mazgaties,
Balta dvieļa slaucities.

# 28480.00
Pilna jūra ledu kauce,
Pilni lauki arajiņu.
Saņem, jūra, ledus savus,
Māmiņ, savus arajiņus.

# 28481.00
Saimnieks sava auna raud,
Uz mūriša sēdedams.
Tev bij sava auna žēl,
Man bij savas varas žēl.

# 28482.00
Še ēdam, še dzeram,
Še turam labas dienas;
Še gailitis izteceja
Medaiņām kājiņām.

# 28482.01
Talka ēda, talka dzēra,
Talka tura labas dienas;
Ir gailitis izteceja
Medaiņāmi kājiņām.

# 28483.00
Šim bij laime, tam bij laime,
Saimniekam liela laime:
Tam uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.

# 28484.00
Šuj, bitite, vīj, bitite,
Vagaram medutiņ';
Visu dienu talku dzēre
Apinaiņu alutiņ'.

# 28485.00
Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju ciemu no ciemiņa,
Jāju ciemu no ciemiņa,
Talcenieces mekledams.
Nāc, meitiņa, nāc, māsiņa,
Laid, mīļā māmuliņa!

# 28485.01
Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa.
Plūks māsiņas, plūks meitiņas,
Plūks mīļās māmulites.

# 28486.00
Zili melli dūmi kūpa
Pa to nama šķores galu:
Pašai talkas māmiņai
Skotelite sadeguse.

# 28486.01
Es skatos. es skatos,
Kur tie zili dūmi kūp:
Pašai talkas saimniecei
Zili brunči sadeguši.

# 28486.02
Visu dienu dūmi kūp
Linu talka namiņā:
Pašai nama saimniecei
Liela skāde notikuse,
Duj ķedeļi sadeguši,
Trešā veca cepurite.

# 28487.00
Zili melni dūmi kūpa,
Svelme nāca linajā:
Pašai talkas māmiņai
Pus' skoteles nodeguse.

# 28487.01
Aija, manu sūru dienu,
Svelmes nāca smirdedamas:
Pašai talkas māmiņai
Skotelite nodeguse.

# 28487.02
Kas te smird, kas te smird?
Svelmes smird, svelmes smird?
Jau tai talkas saimniecei
Puslindraki nodeguši.

# 28487.03
Kas tur svila, kas tur dega?
Svelme nāca tīrumā.
Pašai talkas māmiņai
Pus' skoteles nodeguse.

# 28487.04
Svelmes smird sētiņā,
Kas tās svelmes smirdinaja?
Pašai talkas māmiņai
Pus' pamāves nodeguse.

# 28487.05
Sveļmes smird teirumā,
Ir, kas dag sēteņā:
Pošai tolkas saimneicai
Pus lyndraku sadagušu.

# 28487.06
Talka nāca sētiņā,
Svelme nāca smirdedama:
Pašai talkas māmiņai
Pus lindraku nosviluši.

# 28488.00
Slēpies, talkas māmulite,
Vērmelišu krūmiņā,
Pāries talkas sētiņā,
Prasis salda brandavīna.

# 28489.00
Taisni iešu, nestāvešu
Tautu dēla druviņā;
Tas apsēja linu lauku
Lielajiemi lēkumiem.

# 28490.00
Talka ēda, talka dzēra,
Talkas māte noskumuse:
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarija.

# 28490.01
Aiz ko tautas saiminiece
Šņukstedama vien staigaja?
Daudz ēduši, daudz dzēruši,
Maz darbiņu darijuši.

# 28490.02
Ko ta talkas māmuļite
Šņaukadama vien staigā?
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarija.

# 28490.03
Pati talkas māmuliņ'
Šņaukadama vien staigaj':
Daudz ēduši, daudz dzēruši,
Maz darbiņ' padarijš'.

# 28490.04
Pate talkas saimeniece
Raudadama vien staigaja:
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarija.

# 28490.05
Tolka dzīd, tolka dzīd,
Saiminiks nuskumeigs:
Daudz apede, daudz apdzera,
Moz darbeņa padarā.

# 28490.06
Talka liela, talka maza,
Talka mani patēreja;
Daudz saēda, daudz sadzēra,
Maz darbiņa padarija.

# 28491.00
Talkā iemu, talkā teku,
Talkā mani aicinaja;
Talkā dzēru medu, alu
Sudrabiņa biķerēm.

# 28491.01
Talkā eimu, talkā teku,
Talkā mani gribejās;
Talkā ēdu kviešu maizi,
Saldu dzēru brandivienu.

# 28491.02
Talkā eimu, talkā teku,
Talkā mani mīļi lūdz;
Talkā cepa kviešu maizi,
Saldu dara alutiņu.

# 28492.00
Talkā gāju no talciņas
Līgaviņas raudzities:
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu talciņā.

# 28493.00
Talka kliedza, talka brēca,
Bez aizdara kāpostiņi,
Bez aizdara kāpostiņi,
Bez apiņu alutiņš.

# 28494.00
Talka liela, talka maza,
Talka mani patēreja:
Talkas dēļ es nokavu
Triju gadu melnu vērsi,
Triju gadu melnu vērsi,
Piecu gadu kumeliņu.
Plūcejām vērsi došu,
Cirtejiem kumeliņu.

# 28495.00
Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Auniņš brēca smalka siena,
Talka salda brandavīna.

# 28496.00
Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā.
Brēc, auniņ, vaj nebrēci,
Ēdis tevi šovakar.

# 28497.00
Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Auniņš brēca kūtiņā,
Ar visiem(i) radziņiem.

# 28498.00
Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Vista cāļus izperejse,
Saveduse kaņepēs.

# 28498.01
Talkas māte bēdajās,
Ar ko viesus pamielot,
Vista cāļus izperejsi,
Savedusi kaņupēs.

# 28499.00
Talka nāca sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij talkas māmuliņa.

# 28500.00
Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu mētadama;
Atverieti vara vārtus,
Lai ietek sētiņā.

# 28500.01
Atveriet vara vārtus,
Talka nāca sētiņā,
Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu mētadama.

# 28500.02
Gaidi, gaidi, māmulit,
Nu nāk tavi gaidamie,
Nu nāk tavi gaidamie,
Zelt' ābolu mētadami.
Steidz, māmiņ, vārtus vērt,
Lai ierit sētiņā.

# 28500.03
Pāriet linu plūcejiņas,
Zelt' ābolu spēledamas;
Atver vārtus, talkas māte,
Lai ietek sētiņā.

# 28501.00
Talka, talka, bāleliņ,
Ne ta tava talka bij:
Māsa talku sacēluse,
Sev pūriņu daridama.

# 28501.01
Tolka, tolka, bāļeļeņ,
Na tej tova tolka beja:
Māsa tolku sacāluse,
Sev pyureņu dareidama.

# 28502.00
Tek māsiņa pie māsiņas:
" Nāc, māsiņa, linu plūkt!
Nāc, māsiņa, linu plūkt,
Došu salda brandavīna".

# 28503.00
Tec tecini vārtu vērt,
Pati talkus māmuliņ.
Atvērusi vara vārtus,
Ietek pati kārkliņos.

# 28504.00
Teciņiem ieteceja
Talkas māte pagrabā;
Nu jau man iznesis
Vecu miežu alutiņu.

# 28504.01
Teciņiem ieteceja
Talkas māte istabā.
Vaj ta man iznesis
Pērno miežu alutiņu,
Pērno miežu alutiņu,
Samedotu brandevīnu?

# 28504.02
Teciņiem ieteceja
Talkas māte kambarī;
Iznes man samedotu
Pērno miežu alutiņu.

# 28505.00
Traka, traka sveša māte,
Apiņotu putru vira.
Es aizgāju druviņā
Celmu celmus lauzidama.

# 28506.00
Trīs māsinas linus rāva,
Cielaviņa baru veda;
Atskrej vēja vanadziņis,
Parauj bara vedejiņu.

# 28506.01
Mūs' māsiņa linus plūca,
Cielaviņa baru dzina;
Atskrej vēja vanadziņis,
Paņem bara dzinejiņu.

# 28507.00
Tur man luste talkā iet,
Kur lustiga saimeniece;
Kā bitite vīveļoja
Ap savām plūcejām.

# 28507.01
Kur lustiga saimeniece,
Tur lustigi grābejiņi;
Kā strazdiņš vīterē
Ar saviem grābejiem.

# 28507.02
Tur man luste talkā iet,
Kur staigaja talkas māte;
Kā bitite apstaigaja
Ap savām plūcejām.

# 28508.00
Vaj, ļautiņi, redzejat,
Vilks apēda talkas tēvu?
Īsas kājas, gari svārki,
Nevareja patecēt.

# 28508.01
Vai,Dieviņi, ko darišu,
Vilks apēda bara vedi!
Īsas kājas, gari svārki,
Nevareja patecēt.

# 28509.00
Vajadzetu, vajadzetu
Brāļam bargas līgaviņas:
Visu dienu talka pļāve,
Darbs nekurpu nešķīrās.

# 28510.00
Vakar kavu siveniņu,
Meitām devu steberiti.
Vaj bij ēsti, vaj neēsti,
Vaj rītam pataupit.

# 28511.00
Visu dienu talku pļāvu,
Talkus māti neredzej';
Parādies, talkus māte,
Jel aiz duru stenderi.

# 28512.00
Citu gadu es neiešu
Daukanami linus plūkt:
Mīksta mēle salūdzot,
Īsa roka mielojot.

3.1.8. Jumis. ( 28513 - 28559)

# 28513.00
Ai, jumiti, akotiti,
Gan līgoji druviņā,
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai.

# 28514.00
Ai, meitiņas, ai, māsiņas,
Piniet jumi pīnitē;
Sapinušas pārsviediet
Par vizuļu vainadziņu.

# 28515.00
Vai, meitiņas, vai, māsiņas,
Tīri jumi ravejiet,
Lai man auga tīri lini
Kā tīrais sudrabiņš.

# 28516.00
Ai, meitiņas, ai, māsiņas,
Tīri jumi ravejiet,
Lai man auga citu gadu
Tīri lini tīrumā.

# 28516.01
Ai, meitiņas, ai, māsiņas,
Tīru jumi ravejiet,
Tīru jumi ravejieta
Pa vienaji zālitei.

# 28516.02
Tīru jumi izraveju
Pa vienai zālitei,
Lai man auga citu gadu
Tīri lini tīrumā.

# 28517.00
Ak tu linu jumiķiti,
Kam tu linu neaudzē!
Es tev šūšu slēšu kreklu
Līdz zemei rakstidama.

# 28518.00
Aizcel vārtus, māmulite,
Pašai bara vedejai,
Kam jumiti pametuse
Pašā lauka galiņā.

# 28519.00
Atcel vārtus, māmulite,
Pašai bara vedejai,
Kas jumiti noraveja
Tīrumiņa galiņā.

# 28520.00
Atcel vārtus, māmuliņa,
Pašai bara vedejai!
Nav jumiti atstājuse
Viņā lauka galiņā.

# 28521.00
Bēdz, jumiti, bēdz, jumiti,
Meitas dzina pakaļā!
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz gubiņas galiņā.
Bēdz, jumiti, bēdz, jumiti,
Puiši dzina pakaļā!
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz klētiņas cekulā.

# 28521.01
Bēdz, jumiti, bēdz, jumiti,
Meitas (Puiši) dzina pakaļā;
Bēdz klētī, bēdz klētī
Visdziļā apcirknī!
Ja nevari klētī bēgt,
Bēdz gubiņas galiņā.

# 28521.02
Bēdz, jumiti, bēdz, jumiti,
Meitas dzina pakaļā!
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz gubiņas galiņā.

# 28521.03
Bēdz, jumiti, bēdz, jumiti,
Meitas dzina pakaļā;
Nebēdz purā, nebēdz mežā,
Ielec rudzu apcirknī.

# 28522.00
Bāleliņš pļāvejiņš,
Līgaviņa grābejiņa
Stāv balta druviņā,
Kā Jēkaba rudzu jumis.

# 28523.00
Eita visi nu uz lauka
Juma ķert tīrumā;
Kas saķers rudzu jumi,
Tam būs laime citu gadu.

# 28524.00
Ej, jumiti, nu uz lauku,
Garu ziemu izgulejs,
Sāci jaunu vasariņu,
Svēti mūsu labibiņu.

# 28525.00
Es redzeju vecu vecu
Pa vecaini staigajam.
Vaj tas bija miežu jumis
Dzelteniem zābakiem?

# 28526.00
Es sovam diveņam
Da sētai ceļu tais',
Skaistus zideņis paber',
Boltus klāj' paladzeņš.

# 28527.00
Jumim salmi, jumim vārpas,
Jumim graudi vārpiņās;
Vajag pulka smalkas maizes
Bāleliņa līgavai.

# 28528.00
Jumitim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Ne deviņi nevareja
Jumja klaipu kustināt.

# 28528.01
Jumišam klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Pieci vīri nevareja
Jumja klaipu kustināt.

# 28528.02
Jumišam klaipu cepu
Triju rītu malumiņ';
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar klaipu kustināt.

# 28529.00
Jumitim klēti taisu
Deviņiem apcirkņiem,
Ka vareja ielīgot
Ar visām galviņām.

# 28530.00
Jumišami kreklu devu,
Juma mātei paladziņu,
Lai tas man šito gadu
Garus linus audzinaja.

# 28531.00
Jumits bēdza runiņā,
No runiņas gubiņā,
No gubiņas klētiņā,
No klētiņas apcirknī.

# 28532.00
Jumits kliedze, jumits brēce
Tīrumiņa galiņā;
Atsaucēsi jumaleņi
Arodiņa dibenā.

# 28533.00
Jumits kūla jumaliti,
Aiz matiem turedams,
Kam necepa biezu klaipu,
Kam karašas plikšinaja.

# 28533.01
Jumeits pēre jumaļeņu,
Bora molu volkādams,
Kam naēepe lelos maizes,
Kam plācini plikšynāja.

# 28534.00
Jumits piešus kaldinaja
Tīrumā uz akmeņa,
Ka vareja stalši braukt
No rijiņas klētiņā.

# 28535.00
Jumits sauca jumaliņas,
Kalniņā stāvedams;
Rozaja tai galviņa,
Akotaja vilnainite.

# 28536.00
Jumits veda jumaliņu
Rudzu ziedā vizinatu
No kalniņa lejiņā,-
Kūpēt kūp kumeliņi.

# 28537.00
Jumu jumu vārpas auga,
Jumī jauni cilveciņi;
Dancos mani kumeliņi,
Kad es braukšu precibās.

# 28538.00
Kas piesēja bēru zirgu
Pie bāliņa klēts durim?
Jumja māte piesējuse,
Sēklas dzina klētiņā.

# 28539.00
Kas piesēja melnu zirgu
Pie kulava durvtiņām?
Rudzu jumis i piesēja,
Miežu jumis atraisija.

# 28540.00
Kas piesēja mellu zirgu
Pie kuliņa duriņām?
Rudzu jumits i piesēja,
Rudzus, miežus mērodams.

# 28540.01
Kas piseja mallnu zyrgu
Pi šā kula duravīm?
Rudzu jumeits i piseja,
Rudzus, mižus mēreidams.

# 28541.00
Kas tie tādi skūpstijās
Mūsu nama pakaļā?
Mieža jumis skūpstijās
Ar apiņa cekuliņu.

# 28542.00
Kur, jumiti, glabajies
Šādu garu vasariņu?
Klētiņā aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.

# 28542.01
Ak tu linu jumaliņa,
Kur guleji šovasar?
Klētiņā aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.

# 28542.02
Ak tu linu jumaliņa,
Kur pa ziemu glabajies?
Klētiņā aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.

# 28543.00
Kur, jumiti, tu guleji
Šo garo vasariņu?
-Tīrumiņa vidiņā
Zem peleka akmentiņa.

# 28543.01
Kur, jumeit, tu guļēji
Taidu garu vasareņu?
Teirumeņa gaļeņā
Zam palāka akmisteņa.

# 28544.00
Kur tu brauci, rudzu jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Laukā braucu ziemu mist
Apakš zaļa veleniņa.

# 28544.01
Kur tu brauksi, rudzu jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Braukšu lauka tīrumāi,
Ziemu mist velenāi.

# 28544.02
Kur tu brauksi, rudzu jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Tīrumāi ziemas mist,
Velenāi māju jemt.

# 28545.00
Lai nāk pati saimeniece
Juma ņemtu tīrumā!
Ja nenāca saimeniece,
Lai līgoja tīrumā.

# 28545.01
Ej tu poša, saimineica,
Juma jimtu teirumā;
Ka naīsi poša jimtu,
Guļes jums teirumā.

# 28545.02
Meitas, juma neņemiet,
Lai ņem pati saimenica;
Ja neņem saimenica,
Lai līgoja tīrumā.

# 28546.00
Laiku jumeiti sajēmu,
Ni reitā, vokorā,
Pošā dinas videņā
Siltejā sauļeitē.

# 28547.00
Lielu, platu baru dzinu
Pār bāliņa tīrumiņu,
Gribedama jumi ņemt,
Lai projam neaizbēg.

# 28548.00
Linu jumis Rigā brauca
Ar deviņi melni zirgi;
Pretim nāca Rigas kungi,
Siekiem naudu mērodami.

# 28549.00
Man atskrēja rauduvite,
Linu jumi ravejot;
Pate bija maranota,
Spārnu gali sudraboti.

# 28550.00
Miežu jumis nokliedzās,
Uz kalniņa stāvedams,
Ieraudzija auzu jumi
Zem pajumta līgojot.

# 28551.00
Nāc ārā, talkas māte,
Ko es tev parādišu:
Es tev došu jumju kroni
Par launaga nesumiņu.

# 28552.00
Nāc ārā, talkas māte,
Kur es likšu jumu kroni?
Vaj pie sienas klētiņā,
Vaj tavā galviņā?

# 28552.01
Nāc ārāi, talkas māte,
Kur es likšu jumu kroni?
Vaj tavāi galviņāi,
Vaj tavāi klētiņāi?
Labāk lieku galviņāi
Ne tavāi klētiņāi.

# 28553.00
Nāc ārā, talkas māte,
Lai es tevi appuškoju,
Lai es tevi appuškoju
Ar tiem linu jumišiem

# 28554.00
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Apjāj savu tīrumiņu,
Lai jumiti tu saņemtu
Tīrumiņa galiņā.

# 28555.00
Pļaunat, mani pļāvejiņi,-
Kas (Kur') ņemsim mēs jumiti?
- Ej tu pati, saiminiece
Juma nemtu tīrumā.

# 28556.00
Rudzu jums aizaklidze
Posā kula dybynā;
Mižu jums atsaklidze
Teirumeņa gaļeņā.

# 28557.00
Spulģits [?] kliedze, spulģits brēce,
Nava lielu tīrumiņu.
Še, spulģit, i meties,
Še ir lieli tīrumiņi.

# 28558.00
Visu dienu jumi dzinu
Pa lielo tīrumiņu;
Nu sadzinu, nu panācu
Tīrumiņa galiņā.

# 28558.01
Visu dienu jumi dzinu
Par lielo linu druvu;
Nu panācu, nu sadzinu
Tāi vienā stūritī.

# 28558.02
Visu dienu jumi dzinu
Par lielo tīrumiņu;
Te sadzinu, te atradu
Pie peleka akmentiņa.

# 28558.03
Vysu dienu juimi dzynu
Par lieluā tiruimiņu;
Tur sadzynu, tur saņemu
Tiruimiņa gaeliņā.

# 28558.04
Visu dienu linus rāvu,
Jumiķiša mekledama;
Nu sadzinu, nu panācu
Pašā bara galiņā.

# 28559.00
Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Dari saldu alutiņu,
Nu sanāca tavi bērni,
Rudzu jumi saņēmuši.

# 28559.01
Cap, mameņ, kvišu maizi,
Kuryn' syltu ustabeņu,
Atīt tovi bērneņi,
Mižu jumi sajāmuši.

# 28559.02
Cep, māmiņa, mīkstu maizi,
Vāri siltu azaidiņu,
tavi bēni sanākuši,
Beigās jumi saņēmuši.

3.1.9. Dārza augi un saknes: kāposti, pupas, zirņi, kartupeļi. ( 28560 - 28579)

# 28560.00
Ai, kāposti, kāpostiņi,
Kadēļ lieli neaugat?
Vaj tadēļ neaugat,
Ka jums veca dēstitaja?

# 28561.00
Ai, kāposti, kāpostiņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Kur bij mums lieliem augt,
Veca mūsu ravetaja,
Veca mūsu ravetaja,
Dobēm galus nosēdeja.

# 28561.01
Kāpustiņi, kaceniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
- Vecas mūsu ravetajas,
Ežas galus notupejšas.

# 28562.00
Ai, kāposti, kāpostiņi,
Kapēc lieli neaugāt?
- Veca mūsu dēstitaja,
Maz' ūdeņa nesejiņa.

# 28562.01
Kāpostiņi, kāpostiņi,
Kadēļ lieli neaugit?
- Maza bija dēstitaja,
Veca bija laistitaja.

# 28562.02
Tava vaina, brāleliņ,
Ka neauga kāpustiņi:
Maza tava līgaviņa,
Maz ūdeņa nesejiņa.

# 28563.00
Ai, kāpost, kāpostiņ,
Veca tava ravetaja;
Dēstidama, ravedama
Grēdas galu notupeja.

# 28563.01
Ai, kāpostu kāpostiņ,
Veca tava ravetaja;
Visi tavi grēdu gali
Ravejot notupeti.

# 28563.02
Ai, kāposti kaceniņi,
Veca jūsu ravetaja;
Nosēdeja, nogrezneja
Garas dobes galiņā.

# 28564.00
Kāpostiņi, kāpostiņi,
Tārpiņš tavas lapas grauž,
Tārpiņš tavas lapas grauž,
Uz tevim guledams.

# 28565.00
Kapu, kapu kāpostiņi,
Ne es viena jūs ēdišu:
Ēdis cūkas, siveniņi,
Ēdis pate saiminiece.

# 28566.00
Šķitu viešiņ' i sēdam
Kāpostiņu dārziņā:
Kāpostiņa galvenite
Baltajām lapiņām.

# 28567.00
Tautu meita varškijās,
Kāpostiņus stādidama;
Nevarškies, tautu meita,
Būs rudeni baribiņa.

# 28568.00
Ar veco māmuliņu
Pupām dārzu noeceju;
Lai stāveja jaunas meitas
Sēklu vest tīrumā.

# 28569.00
Vispareizi darbu dara
Mani balti bāleliņi:
Vispierms pupas izraveja,
Tad salaida kaņupēs.

# 28570.00
Aija, manu ģeķa prātu,
Kalnā kāpu zirņus sēt:
Metu sauju pakaļ saujas,
Skrej lejā žvingstedami.

# 28571.00
Zirņi, zirņi, pupas, pupas,
Ta bij laba labibiņa:
Ni grūžama, ni maļama,
Tik katlā ieberama.

# 28572.00
Aidu, aidu, vasariņa,
Daudz apsēju rācentiņu,
Nav sieviņas ravetajas,
Nav bērniņu ēdejiņu.
Ņemšu sievu ravetaju,
Būs bērniņi ēdejiņi.

# 28572.01
Ak tu raidu, vasariņ,
daudz piesēju rāceniš'.
Nāks rudens, ņemšu sievu,
Būs rāceņu ēdajiņ'.

# 28572.02
Iestādiju rācentiņus,
Lai Dieviņš nu gādā,
Lai Dieviņš nu gādā
To rāceņu ņēmejiņu.
Nāks rudens, ņemšu sievu,
Būs rāceņu ņēmejiņš,
Būs sieviņa ņēmejiņa,
Būs bērniņi ēdejiņi.

# 28572.03
Ko bij man nu darit,
Daudz apsēju rāceniš';
Nav sievinas ravetajas,
Nav bērninu ēdajin'.

# 28573.00
Ak tu zelta vasariņa,
Daudz pasēju rācentinu!
Norausami rācentinus,
Nosapirksim brandavīna.

# 28574.00
Brandavīna, brandavīna
Kartupeļu skutejiem!
Ja nedos brandavīnu,
Būs acaini kartupeļi.

# 28575.00
Kartupeli, kartupeli,
Tavu vaislu dabu!
Pa pieci, pa seši
Zam viena laksta.

# 28576.00
Tupul, tupul, tavas ac's,
Tāds bij pērn, tāds šogad:
Pērn bij balts, šogad balts,
Citu gadu vēl baltaks.

# 28577.00
Tupul, tupul, tavas ac's,
Tāds bij pērn, tāds šogad;
Tāds bij pērn saulitē,
Tāds šogad lītiņā.

# 28578.00
Tupulits brūzī brauca,
Kartupels pavadija.
Nu ar Dievu, kartupeli,
Sagaid' mani krodziņā.

# 28579.00
Vēju, vēju, vasarina,
Kādi tavi rācieniš'!
Citi lieli, citi mazi,
Citi tādi pumpuriš'

3.1.10. Pļava, siena pļaušana un savākšana. ( 28580 - 28733)

# 28580.00
Agri pļāvu to pļaviņu,
Tur atauga atāliņš;
Tur palaidu svaiņa zirgu,
Tur bāliņa kumeliņu.

# 28580.01
Agri pļāvu to pļaviņu,
Lai atauga atāliņš;
Kad atjāja, tad ielaidu
Jaunā svaiņa kumeliņu.

# 28581.00
Dābolaiņa ta pļaviņa,
Daiļa pati pļāvejiņa.
Kad man būtu ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņa!

# 28582.00
Ābolaina ta pļaviņa,
Zābakaini pļāvejiņi.
Kas man dos to pļaviņu,
Tās pļaviņas pļāvejiņus!

# 28582.01
Ābulaina ta pļaviņa,
Zābakaini pļāvejiņi.
Kas man deva to pļaviņu,
Tās pļaviņas pļāvejiņus.

# 28582.02
Kas man dotu to pļavinu,
Tās pļavinas pļāvejinu!
Ābolaina ta pļavina,
Zābakaina pļāvejina.

# 28582.03
Kas man dotu to pļaviņu,
Tās pļaviņas pļāvejiņu!
Ābolaiņa ta pļaviņa,
Smuka pati pļāvejiņa.

# 28582.04
Kas man dotu to pļaviņu,
Tās pļaviņas pļāvejiņus!
Ābulaina ta pļaviņa,
Zābakaini pļāvejiņi.

# 28583.00
Ābolaiņa ti pļaviņa,
Zābakos pļāvejiņi;
Nedrīksteja pāri iet,
Lai ziediņi nenobirst.

# 28584.00
Ābolaina ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi.
Dod man, Dievs, to pļaviņu,
Tās pļaviņas pļāvejiņus!

# 28585.00
Ābolaina ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi.
Kaut man būtu ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi!

# 28585.01
Ābulaina ta pļaviņa,
Zābakaini pļāvejiņi;
Būt' man bijsi ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi!

# 28585.02
Dābolaina ta pļaviņa,
Zābakaina pļāvejiņa.
Kaut man būtu ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņa!

# 28585.03
Ābolaina ta pļaviņa,
Zābakots pļāvejiņš.
Ka man būtu ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņš!

# 28585.04
Dobulāta tej pļaveņa,
Zābokāti pļāvējeņi.
Ka man byutu tej pļaveņa,
Tās pļaveņis pļāvējeņi!

# 28585.05
Ābolaina ta pļaviņa,
Zābacaini pļāvejiņi.
Kad man būtu ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi!

# 28585.06
Dābulaina ta pļaviņa,
Zābacaini pļāvejiņi.
Ka man būtu jele viens
Tās pļaviņas pļāvejiņš!

# 28585.07
Dābolaina ta pļaviņa,
Zābakaini pļāvejiņi.
Kad man būtu ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi!

# 28585.08
Daila, daila ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi.
Kaut man būtu ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi,
Es tiem nestu launadziņu,
Galdautā ietinuse.

# 28586.00
Ābulaina ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi;
Man patika ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi.

# 28586.01
Dobulota tej pļaviņa
Pļāvajiņi zābokūs;
Pateik man tej pļaviņa,
Tās pļaviņis pļovājiņi.

# 28586.02
Man patika ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi:
Ābolaina ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi.

# 28586.03
Patīk man ta pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvejiņi:
Baltābola ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi.

# 28587.00
Ābulaina ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi;
Ne man tika ta pļaviņa,
Ne tās pļavas pļāvejiņi.

# 28588.00
Ābulaiņa ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi;
Tiem es dotu sav' māsiņu,
Būt' ta liela uzaugus'.

# 28589.00
Dābolainu pļavu bridu,
Uz Laimiņas raudadama,
Kam Laimiņa man nedeva
Dāboliņa pļāvejiņu.

# 28589.01
Batlābola pļavu bridu,
Pie Laimiņas raudadama;
Kam, Laimiņa, pļavu devi,
Ka nedevi pļāvejiņu?

# 28589.02
Dābulainu pļavu bridu,
Uz Dieviņa raudadama:
Kam, Dieviņ, tu atņēmi
Šās pļaviņas pļāvejiņu!

# 28590.00
Atskatiesi, tautu dēls,
Tavā vāla galiņā,
Tavā vāla galiņā
Vilciņš ēda vecu zāli.

# 28591.00
Atskaties tu, saulite,
Vakarē noiedama,
Vaj rītē tāda būsi
Āboliņa vietetaja.

# 28592.00
Audzē, Dievs, kārklu krūmu
Manā vāle galiņā,
Man nebija bāleliņa,
Vāles gala pļāvejiņa.

# 28593.00
Balta eimu, balta teku
Brālitim sienu grābt;
Patais' man, bāleliņ,
Balta koka grābekliti.

# 28593.01
Balta biju, balta gāju
Bāliņam sienu grābt;
Es tev lūdzu, bāleliņi,
Taisi baltu grābekliti.

# 28593.02
Balta eimu, balta teku
Brālitim siena grābt;
Brālits man uztaisija
Balta koka grābekliti.

# 28593.03
Bollta eimu, bollta taku
Bāļeņam sina kostu;
Patais' maņ, bāļeļeņ,
Bollta kuka grābekļeiti.

# 28593.04
Taisiet man, bāleliņi,
Baltu koka grābekliti,
Balta iemu, balta teku
Bāliņam sienu grābt.

# 28594.00
Balta eimu, balta teku
Uz robeža sienu kast;
Patais' man, bāleniņ,
Balta koka grābekliti.

# 28594.01
Bollta gāju, skaista gāju
Jiurmaļeņos sina kostu;
Pataisat, brāļeļeņi,
Vigla kuka grābekļeti.

# 28595.00
Balta gāju siena grābt
Baltābula pļaviņā;
Patais' man, bāleliņ,
Balta koka grābekliti.

# 28596.00
Baltābula pļavu bridu,
Rokā nesu vainadziņu,
Lai tie mani nepazīna,
Vaj bij' meita, vaj sieviņa.

# 28597.00
Baltābola pļavu bridu,
Rokā nesu vaiņadziņu,
Lai tie mani neierauga,
Baltābola pļāvejiņi.

# 28598.00
Baltābola pļavu bridu,
Rokā nešu vainadziņu,
Lai to manim nenorautu
Baltābola pļāvejiņi.

# 28598.01
Sila malu tecedama,
Rokā nesu vainadziņu;
Ka to manim nenorautu
Sila zemes arajiņi.

# 28599.00
Baltābola pļavu gāju,
Rokā nesu vainadziņu;
Vaj tie stulbi, pļāvejiņi,
Ka tie manis neredzeja?

# 28600.00
Baltābola ta pļaviņa,
Zābakaini pļāvejiņi.
Vēl', Dieviņ, lem, Laimiņ,
Man to vienu pļāvejiņu!



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv