2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem. ( 27302 - 27895)
2.9.18. Bēru viesi pavada nakti un nākušu dienu ēzdami, dzerdami, nelaiķi pieminēdami, kā ari dažādas bēru godam pieklājīgas dziesmas dziedādami. ( 27669 - 27807)
# 27801.00
Mijami bērēs,
Bērēs jamij!
Ko mēs bērēs samijam,
To mūžam nesajam.
# 27803.00
Nu, radiņi, pāriedami
Eglei zarus aplauziet;
Ja eglei zari augs,
Tad radiņi kopā ies.
# 27804.00
Tis brāliņš ogas lasa
Augsta kalna galiņā;
Daskrējusa Veļa māte,
Nojem cauņa cepuriti.
# 27805.00
Tīši paša nogulosi
Baltā koka skapitī;
Man' par tiesu patureja,
Noved' smilšu kalniņā.
# 27806.00
Trūdat, visi jauni puiši,
Meita mira vaiņagā;
Paklājat mellu deķi
Pa kumeļa kājiņām.
# 27807.00
Trūvejiet nu, bērniņi,
Tētiņš Dieva zemitē;
Paklājiet melnus deķus
Zem kumeļa kājiņām.
# 27807.01
Dušo tēvs, dušo māte,
Bērniņš Dieva zemitē;
Paklājam melnu deķi
Zem kumeļa kājiņām.
2.9.19. Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma. ( 27808 - 27824)
# 27808.00
Adidama vien staigaju,
Kā lapiņa drebedama;
Zin Dieviņis, kam par labu
Mans rociņu saldejums.
Ja aiziešu tautiņās,
Tad es pate izdališu;
Ja nomiršu, tad paliks,
Dalis mana māmulina. -
Māte dala raudadama,
Kur ta pate aditaja?
Jau ta pate aditaja
Baltā smilkšu kalniņāi.
# 27811.01
Paliek mani bāleliņi
Šī saulē neziedoti;
Vedat pūru kalniņā,
Ziedojiet bāleliņus.
# 27811.02
Paliek mani bāleliņi
Vienreiz labi neziedoti.
Es ziedaju kā magone,
Kā rozite dārziņā.
# 27812.00
Es, māmiņa, jauna miru,
Pūru manu izdaliet:
Cimdi, zeķes dobrāčam,
Autiņš krusta nesejam;
Kas nes manu augumiņu,
Tiem dodiet linu kreklus.
# 27812.01
Dal', māmiņa, manu pūru,
Vairs es ilgi nedzīvošu:
Cimdus, zeķes racejiem,
Dvieli krusta nesejam.
# 27812.02
Es, māmiņa, jauna miršu,
Man' pūriņu izdalat:
Cimdus kapa racejam,
Dvieli krusta nesejam,
Augumiņa vedejam
Manu zelta gredzentiņu.
# 27812.03
Es, māmiņ, jauna miršu,
Manu pūru izdalat:
Cimdus, zeķes kar pie krusta,
Tie būs krusta nesejam;
Mani smalki linu krekli,
Tie būs kapa racejam;
Mani gari linu dvieļi,
Tie būs zārka nesejiem;
Mani smalki paladziņi,
Tie uz mūžu aizvadis.
# 27812.04
Es, māmiņa, jauna miršu,
Manu pūru izdaliet:
Cimdus, zeķes pie krustiņa,
Tie būs krusta nesejam;
Tiem smalkie linu krekli,
Kas nes manu augumiņu;
Tiem baltie paladziņi,
Kas ielaida mūžiņā.
Trīs puisiši gauži raud
Mana kapa maliņā.
Lai tie divi, ko tie divi,
Tas trešais vēl gaužak.
Ta puisiša kumeliņi
Mani stalti vizinaja,
Tam puišam es iedevu
Savu zelta gredzentiņu.
# 27812.05
Es, māmiņa, jauna miršu,
Pūru manu izdalat:
Krekli dobes racejam,
Cimdi krusta nesejam,
Mani balti paladziņi,
Kas ielaida mūžibā.
# 27812.06
Es, māmiņa, jauna mirstu,
Manu mantu izdaliet:
Cimdus, zeķes racejiem,
Autu krusta nesejam;
Prievitiņus, pasedziņus,
Kas kapiņu apdēstija
Skaistajām puķitēm.
# 27812.07
Es, māmiņa, jauna miru,
Manu pūru izdaliet:
Cimdi, zeķes ormaņam,
Kreklis krusta nesejam,
Manas dobes racejam
Smalka balta vilnainite.
# 27812.08
Es, māmiņ, jauna miru,
Skaišķi mani pavadāt:
Cimdi dobes racejam,
Autiņš krusta nesejam,
Ielokaina vilnanite
Man' auguma vedejam.
# 27812.09
Es, nomiru jauna meita,
Pūru manu izdaliet:
Cimdi, zeķes ormaņam,
Autiņš krusta nesejam;
Eņģeļam raibi cimdi
Par vārtiņu vērumiņu.
# 27812.10
Ja, māmiņa, jauna miršu,
Pūru manu izdaliet:
Cimdus, zeķes vedejam,
Kreklu kapa racejam.
# 27812.11
Ja, māmiņ, es nomirstu,
Pūru manu izdalait:
Cimdus, zeķes bedejiem,
Dvielit' krusta nesejam.
# 27812.12
Ja, māmiņa, jauna miru,
Pūru manu izdaliet:
Cimdus, zeķes nesejiem,
Dvieļus kapa racejiem;
Manas pašas laidejiem
Lielus garus linu kreklus.
# 27812.13
Kad es miršu, māmulite,
Manu pūru izdaliet:
Dvieli kapa racejam,
Cimdi krusta nesejam;
Kas ar savu zirgu veda,
Tam sedz baltu villainiti;
Kas man' daiļi apdziedaja,
Visgaram linu kreklu.
# 27812.14
Kad es mirstu jauna meita,
Pūru manu izdalat:
Cimdus kapa racejam,
Dvieli krusta nesejam;
Īstajam bāliņam,
Tam dodat linu kreklu;
Kumeliņa jūdzejam,
Tam dodat, ko gribat.
# 27812.15
Kad es mirstu, nedzīvoju,
Pūru man izdaliet:
Cimdus, zeķes nesejiem,
Kreklus kapa racejiem;
Tiem dodiet garus dvieļus,
Kas ielaida kapiņā;
Tiem dodiet apsējiņus,
Kas apbēra smiltiņām.
# 27812.16
Kad, māmiņa, es nomiršu,
Pūru manu izdaliet:
Cimdi, zeķes racejiem,
Autiņš krusta nesejam;
Seši mani pašu nesa,
Tiem vajaga linu kreklu.
# 27812.17
Lai es mirstu, kad mirdama,
Pūru manu izdaliet:
Dvieli kapa racejam,
Cimdus krusta nesejam;
Kas ar savu zirgu veda,
Smalku linu paladziņu.
# 27812.18
Loki, māte, manu pūru,
Vaj es augu, vaj neaugu.
Ja es miršu jauna meita,
Manu pūru izdalisi:
Cimdus kapa racejam,
Dvieli krusta nesejam;
Pirkstainites ormanim,
Kas aizveda kapsētā.
# 27812.19
Mirtin miršu es, māmiņa,
Pūru manu izdalat:
Cimdus krusta nesejam,
Dvieli kapa racejam;
Kas nes manu augumiņu,
Līdz zemei linu kreklu;
Manas pašas mīļakam,
Tam to zelta gredzentiņu.
# 27812.20
Mirtin miršu es, māmiņa,
Pūru manu izdalat:
Cimdus, zeķes racejam,
Dvielit' krusta nesejam;
Kas nes manu augumiņu,
Tiem garos linu kreklus.
# 27812.21
Mirtin miršu, māmulite,
Manu pūru izdalat:
Dodiet cimdus nesejam,
Dodiet kapa racejam;
Bet kas mani pašu ved,
Krustim karat kārtelišus.
# 27813.00
Es savai māmiņai
Trīs dieniņas bēres dzēru;
Vēl dzersim otra trīs,
Viņas mantu dalidami.
# 27814.00
Gan ir naudas, gan ir mantas,
Neko līdzi nevedisi.
Pieci mēri linu drēbes,
Seši galdi zaļa koka,
Viena ass melnas zemes -
Tad ir mantas Dievs un gan.
# 27815.00
Kam, tētiņ, tu atstāji
Savu zelta pagalmiņu?
- Tev, dēliņ, es atstāju,
Visu laiku nodzīvot.
# 27816.00
Kas var manu zirgu jāt,
Manus seglus, iemauktiņus?
Kas var manu cepuriti,
Appuškotu, novalkāt?
Kas var manu līgaviņu,
Saderetu bildināt?
Jaunakais bāleliņš,
Tas var manu zirgu jāt,
Tas var manu zirgu jāt,
Manus seglus, iemauktiņus;
Tas var manu cepuriti,
Appuškotu, novalkāt;
Tas var manu līgaviņu,
Saderetu bildināt.
# 27817.00
Mans tēviņis nomierdams
Nepalika parādāi:
Vēl atlika zelta nauda,
Vaska pīta vācelite.
# 27818.00
Žēl bija mirti bajāram,
Paliek mantas pakaļā;
Paliek balti kāpostiņi
Nenoņemti dārziņā.
# 27819.00
Tu, māmiņa, nomirdama,
Ko atstāji dēliņiem?
- Es, bērniņi, jums atstāju
Visu savu bagatibu.
# 27820.00
Tu, tētiņ, jauns nomiri,
Ko tu man atvēleji?
- Tev, dēliņ, mani staļļi,
Mani bēri kumeliņi;
Tev, dēliņ, manas klētes,
Manu klētu atslēdziņas.
# 27821.00
Tu, tētiņ, nomirdams,
Ko atstāji bērniņiem?
Es atstāju bērniņiem
Rudziem sētu tīrumiņu,
Rudziem sētu tīrumiņu,
Stallie labu kumeliņu.
# 27822.00
Tu, tētiņ, nomirdams,
Ko tu man lab' atstāji?
- Es, dēliņ, tev atstāju
Dēļiem grīstu istabiņu.
# 27822.01
Tēviņ manu nomirušu,
Kādu labu man atstāji?
- Es, dēliņ, tev atstāju
Dēļiem jumtu istabiņu,
Dēļiem jumtu istabiņu,
Stallī bērus kumeliņus.
# 27822.02
Tu, tētiņ, nomirdams,
Ko tu man atvēlesi?
- Tev, dēliņ, mans namiņš,
Dēļu griestu istabiņa.
# 27823.00
Vakar tēvu glabajām,
Šodien mantu dalijām.
Man vecā cepurite
Par vārtiņu vērumiņu.
# 27874.00
Noslīkuse mana laime
Pašā jūras dibenā.
Kaut būt' viena noslīkuse,
Man žēlabu nedarijse:
Noslīkuse mana laime
Līdz ar manu arajiņu.
# 27875.00
Pasaraugu pa lodziņu,
Kas raud gauži istabā:
Atraitite gauži raud,
Kaktiņā tupedama.
# 27876.00
Pasavēru pa lodzeņu,
Kas raud gauži ustobā:
Tī berneņi gauži raud,
Vakar myra māmoleņa.
# 27876.01
Saule saka tecedama:
Kas tur raud ustabā?
Tur bērniņi gauži raud,
Vakar māti glabajām.
# 27877.00
Pēc bērniņa noraudaju,
Par plāniņu staigadama;
Mūža drauga nevareju,
Ne krēslāja sēdedama.
# 27878.00
Pusziedejšai ābeliti
Vējš nolauza galotniti;
Pusmūžiņa sadzīvoju,
Man nomira līgaviņa.
# 27879.00
Raudāt vien es raudaju
Gaudajām asarām.
Kam man bija bēdaties,
Dzīvs man tēvs, māmuliņa.
Tik vien manim bēda bija,
Nomirusi līgaviņa,
Mīkstas vietas taisitaja,
Balt' palaga klājejiņa.
# 27880.00
Soka māte numerdama:
Kur, bērniņ, tu paliksi?
Ka varātu, ta pajimtu
Koč kājeņu gaļeņā.
# 27909.03
Ak tu rudzu rogainiti,
Tavu dārgu labibiņu,
Pretiem nāca Rigas kungi,
Pretiem deva sudrabiņu.
# 27910.00
Ai, rudziti rogainiti,
Tavu daiļu augumiņu!
Viens stiebriņš, deviņ' vārpas.
Mans brālits klēti cirta
Deviņiem apcirkņiem.
# 27911.00
Ai, rudziti rogainiti,
Tevi teica malejiņa;
Kas auziņa tevi teica,
Tev ir gara sēnaliņa?
# 27912.00
Ai tu, manu vecu tēvu,
Baltas maizes arajiņu!
Kā balodis nopūtās
Garas vagas galiņā.
# 27913.00
Ai, vecais bāleliņ,
Ej pa priekšu druviņā:
Tev sieviņa, tev bērniņi,
Tev maizites daudz vajag.
# 27914.00
Aiz orāja māte deve,
Na aiz kruga dzārājeņa:
Ka beus lobs orājeņš,
Dabos lela teirumeņa.
# 27915.00
Aiz Daugavas augsti kalni,
Nolaideni tīrumiņi;
Tur vajaga sirmu zirgu,
Gudru vīru arajiņu.
# 27916.00
Akmeņotu zemi aru
Ar tērauda kumeliņu;
Tur uzauga duj vārpiņas
Viena salma galiņāi.
# 27917.00
Ar variti nevareja
Tīrus laukus ritināt;
Ar maiziti ritinaja,
Ar bēriem kumeļiem.
# 27918.00
Ar vēziti es aparu
Visus tēva tīrumiņus;
Ar skudriti melnaciti
No pakaļas noeceju.
# 27919.00
Ara manis arajiņš
I šodien tīrumā,
Ja neara šāi tiesā,
Ar' citā(i) maliņā.
# 27919.01
Artin ara arajiņš
I manā tīrumā,
Ja neara šāi vietā,
Ar' citā maliņā.
# 27919.02
Es uzkāpu kalniņā
Pašā kalna paugurā;
Raugos tautu tīrumā,
Vai ir daudzi arajiņu.
Artin ara arajiņi
Ir manā tīrumā,
Ja near šāi vidū,
Ar citā maliņā.
# 27920.00
Ara manis arajiņis
Viņā lauka galiņā;
Līgot man kā bititei,
Meklēt sava arajiņa.
# 27921.00
Arajiņ(i) bāleliņ(i),
Visas tavas kājas zied;
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
# 27922.00
Arajiņi, ecetaji,
Dzenat garus birzumiņus,
Īsa būs ši vasara,
Zemu dzied lakstigala.
# 27922.01
Ai, araji, ecetaji,
Dzeniet garus birzumiņus,
Īsa būs ši vasara,
Zemu dzied lakstigala.
# 27922.02
Araji, ecetaji,
Dzenat garas birzenes;
Īsa bija ši vasar',
Zemi dzied lagzdigala.
# 27922.03
Arajiņi bāleliņi,
Dzeniet drīzi kumeliņus,
Īsa bija ši vasara,
Zemu dzied lakstigala.
# 27944.00
Bandenieka rudzi auga
Liela ceļa maliņā;
Zinajās naudas rudzi,
Pa celiņu aizvedot.
# 27945.00
Bandinieka rudzi zied
Liela ceļa maliņā;
Tie ziedeja zelta ziedis,
Tie vērteja naudiņā.
# 27945.01
Bandenieka rudzi auga
Abās pusēs liela ceļa;
Sudrabiņa ziedi zied,
Zinaj' naudas labibiņu.
# 27945.02
Bandenieka lini auga
Diža ceļa maliņā;
Tie ziedeja zelta ziedus,
Tie ziedeja naudinai.
# 27945.03
Bandenieka rudzi zied
Diža ceļa maliņāi;
Tie ziedeja baltim ziedim,
Tie ģeldeja naudiņai.
Kur liksit, jauni puiši,
Zelta naudas saņēmuši?
-Pierksim bērus kumeliņus,
Izjāsim pieguļāi.
Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļāi:
Man pašam pieši šķind,
Kumeļam iemauktiņi.
# 27946.00
Bandenieki rudzus sēja
Diža ceļa maliņā,
Uz celiņa ziedi bira,
Zinajās naudas rudzi.
# 27947.00
Bandenieki rudzus sēja
Diža ceļa maliņā.
Lieli kungi garam brauca:
Kam tas tādis rudzu lauks?
Kam tas tādis rudzu laukis,
Zelta miglas nomiglotis,
Zelta miglas nomiglotis,
Sudrabiņa ziedim zied,
Sudrabiņa ziedim ziede,
Dimantiņa graudiņiem?
# 27948.00
Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man rudzi, mieži,
Vēl vajaga arajiņa.
# 27949.00
Bite liela medeniece,
Ne visiem medu nesa;
Vasariņa laba sieva,
Ta visiem maizes deva.
# 27950.00
Brāļam laba ši vasara,
Māsa gāja druviņā;
Gan, brāliti, tu redzesi,
Kas ies citu vasariņu.
# 27951.00
Bāliņ, tavi rudzu lauki
Viļņoties viļņojās.
Kalniņā stāvedama
Otras malas neredzeju.
# 27952.00
Bāliņš ara kalniņā
Ar dzeltenu kumeliņu;
Es iznesu launadziņu
Sudrabiņa bļodiņā.
# 27953.00
Dieviņš gāja lauciņā
Ar zeltitu sētaviti;
Kungam gāja smilgas sēt,
Arajam miežus, rudzus.
# 27954.00
Dieviņš gāja rudzu sēt
Ar sudraba sētaviti;
Šam saujiņa, tam saujiņa,
Man ar visu sētaviti.