27601 - 27800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem. ( 27302 - 27895)
2.9.11. Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs. ( 27591 - 27614)

# 27601.00
Gauži raud dvēselite,
Dieva durvu piegājusi:
Dieviņš durvu neatvēra,
Eņģeliši nesaņēma.

# 27601.01
Mana balta dvēselite,
Raud pie Dieva nama doru.
Vaj Dieviņš nepieņēma,
Vaj eņģeļi neielaida?

# 27602.00
Gauži raud dvēselite,
Dieva durvu dagājusi:
Nesaņēma eņģeliši,
Nava grēki izsūdzeti.

# 27603.00
Kas var zvaigznes izskaitit,
Kas mēnesi aiztecēt?
Kas var manu dvēseliti
Pie Dieviņa aizrunāt?

# 27604.00
Klauvē mana dvēselite
Pie Dieviņa namdurim;
Celies, Dieviņ, aun kājiņas,
Laiž iekšā dvēseliti.

# 27605.00
Mana tēva dvēselite
Trīs eņģeļu rociņās:
Kad aizveda kapsētā,
Trim lāpstām zemi bēra.

# 27606.00
Miesas, miesas, kauli, kauli,
Kam jūs grēku darijat!
Gauži raud dvēselite,
Debess durvu piegājuse.

# 27606.01
Dvēselite gauži raud,
Dieva durvis atvērdama.
Dieviņš prasa dvēselei:
Ka tu raudi, kas tev kait?
Dvēselite atbildeja:
Kā es gauži neraudašu?
Kauli grēku piepelnijši,
Dvēselei jaatbild.

# 27606.02
Miesas, miesas, kouli, kouli,
Kam jus grāku daerījāt!
Trisāt tris dvēselīta,
Dabas durvu daiedama.

# 27607.00
Neba mana dvēselite
Viena brauca debesīs,
Eņģeliši līdza brauca
Deviņiem ormaņiem.

# 27608.00
Nevajaga dvēselei
Trepju kāpt(i) debesīs:
Bij Dievam eņģeliši,
Kas uznesa debesīs.

# 27608.01
Dvēselei nevajaga
Trepju kāpti debesīs:
Atnāks Dieva eņģeliši,
Uznesis rociņām.

# 27608.02
Neba mana dvēselite
Trepēm kāpa debesīs:
Atnāk Dieva eņģeliši,
Tie uznesa dziedadami.

# 27609.00
Nevajaga dvēselei
Trepju kāpt debesīs:
Mīļš Dieviņš trepes cēla,
Dvēselišu gaididams.

# 27610.00
Pūt, eņģel, vara strumpi,
Lai skan visa pasaulite,
Lai ite grēki še palika,
Lai pie Dieva dvēselite.

# 27611.00
Pūt, eņģeli, vara strumpi,
Lai skan visa pasaulite:
Nu iet mana dvēselite
Jēzus Kristus rociņā.

# 27612.00
Pūt, eņģeli, vara tauri,
Lai skan visa pasaulite,
Nu iet mana dvēselite
Pie Dieviņa dziedadama.

# 27612.01
Pūt, eņģeli, vara tauri,
Lai skan kalni, pakalnites,
Lai iet šķirtas dvēselites
Pie Dieviņa dziedadamas.

# 27612.02
Pūš eņģeļi vara taures,
Lai skan visa pasaulite,
Lai nāk visas dvēselites
Pie Dieviņa debesīs.

# 27613.00
Pūt, eņģeli, vara trumpi,
Pie vārtiem stāvedams,
Nu iet mana dvēselite,
Pie Dieviņa zvēreties.

# 27614.00
Vedat mani dziedadami,
Nevedat raudadami,
Lai iet mana dvēselite
Pie Dieviņa dziedadama.

2.9.12. Nelaiķa dvēsele pavada pirmo nakti kapsētā krusta galā. ( 27615 - 27620)

# 27615.00
Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņā;
Aust gaismiņa, lec saulite,
Dievs mielos dvēseliti.

# 27615.01
Gara bija tev, māmiņa,
Ši naksniņa smiltainē;
Jau rītā saulitē
Dievs mieloja dvēseliti:
Balti zirņi bļodiņā,
Saldens vīns biķerē.

# 27615.02
Grūt' gulēt māmiņai
Pirmo nakti smiltienē.
Diena ausa, saule lēce,
Tad ar Dievu saderesi.

# 27615.03
Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņā;
Otru nakti, trešu nakti
Dievs mieloja dvēseliti.

# 27616.00
Gulēt man šo naksniņu
Kapsētites maliņā:
Ši saulite neizdeva,
Viņa labi nesaņēma.

# 27617.00
Guli, mana dvēselite,
Laukā krusta galiņā,
Gan tu biji kūpejuse,
Dūmaiņā istabā.

# 27618.00
Guli, mana dvēselite,
Šonakt krusta galiņā,
Eņģeliši apguluši,
Debess vārtus aizvēruši.

# 27619.00
Pirmo nakti dvēselite
Gulēs krusta galiņā;
Otru nakti, trešu nakti
Eņģelišu rociņās.

# 27620.00
Šodien mana dvēselite
Pusdebeša līgojās:
Dieviņš durvu neatdara,
Eņģeliši nesaņem.

# 27620.01
Viena dārga dvēselite
Pusdebešu lidinaja.
Vaj Dieviņis nepieņēma,
Vaj eņģeļi neielaida?
Pieņem Dievs, laiž eņģeļi,
Viņa pate lepojās.

2.9.13. Pēc līķa paglabāšanas pacienā kapeniekus ar alu un uzkožamiem, sevišķi novārītiem sausiem zirņiem un pupām. ( 27621 - 27623)

# 27621.00
Dara man saldu alu,
Cep man mīkstu plāceniti;
Paši ēd, paši dzer,
Man' atstāj smiltienē.

# 27621.01
Manis dēļ tēvs, māmiņa
Cep maiziti, dara alu.
Ļaudis dzēra, ļaudis ēda,
Es guleju smiltienē.

# 27622.00
Dodiet man, dodoet man
Kapenieku brandaviņa!
Kapenieku brandaviņš
Caur smilktiem tecinats.

# 27623.00
Visi ēda, visi dzēra,
Mūs' brālitis vien neēda;
Kapa māte bāleliņu
Baltu smilkšu ēdinaja.

2.9.14. Bērenieki atvadās no nelaiķa. ( 27624 - 27626)

# 27624.00
Dusi, dusi, mūs' brāliti,
Kas kait tevim nedusēt,
Nekait tevim rīta salna,
Ne ziemeļa auksti vēji.

# 27624.01
Gul', tētiņ, smiltenē,
Kas tev kait negulēt,
Ne tev kait rīta rasa,
Ne ziemeļa salti vēji.

# 27625.00
Guli, mana māmuliņa,
Cietu miegu aizmiguse,
Nedzirdeji vēju pūšam,
Ne bērniņus gaudajam.

# 27625.01
Mana balta māmulite
Cietu miegu aizmiguse,
Nedzirdeja vēju pūšam,
Ne bērniņu gaudojam.

# 27625.02
Mana mīļa māmulite
Cietu miegu aizmiguse,
Ne ta dzird lielu vēju,
Ne bērniņu gaudajot.

# 27625.03
Muna vaca māmoleņa
Cītu migu aizmygus',
Ni dzērdeja vēj' peušut,
Ni berneņa gaudājut.

# 27625.04
Nu gul mana māmulite
Cietu miegu aizmiguse,
Nedzirdeja lielu vēju,
Ne bērniņus gaudojot.

# 27626.00
Šķiramies mēs, māsiņas,
Ta celiņa galiņā;
Tavs celinis zaļu mauru,
Man baltajis ābolinis.

# 27626.01
Šķiramies mēs, māsiņa,
Mums katrai savs celiņš:
Tev celiņš zaļu mauru,
Man sarkanu āboliņu.

# 27626.02
Šķiramies mēs, māsinas,
Tev celinis, man celinis:
Tev celinis zaļa maura,
Man baltaja ābolina.

2.9.15. Bērenieki piemin vispār ari citus kapu kalnā dusošos. ( 27627 - 27636)

# 27627.00
Daiļi zied kapu sēta
Dzelteniem ziediņiem.
Kā ta daiļi neziedeja,
Tur gul jauni, tur gul veci.

# 27628.00
Garam gāju kapsētai,
Asariņas slaucidama!
Tur gul brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstitajas.

# 27628.01
Ik dieniņas aizgājām,
Smilkšu kalnu apraudzit:
Tur gul brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstitajas.

# 27629.00
Grazni zied kapu palns
Dzelteniem ziediņiem;
Tur gul mana māmuliņa,
Villainišu audejiņa.

# 27630.00
Kapu sētai treji vārti,
Visi treji pumpiņām;
Vienus pašus virinaja,
Visi līdzi nošķindeja.

# 27630.01
Kapu sētai treju vārtu,
Visi treji sudraboti,
Visi treji sudraboti,
Zeltitāmi pumpinām.
Vienus pašus pakustinu,
Visi treji noskaneja.

# 27631.00
Koši zied kapu kalni
Dzelteniem ziediņiem.
Tur gul meitas vaiņakotas,
Tur puisiši zābakoti.

# 27632.00
Koši zied kapu sēta
Dzelteniem ziediņiem.
Tur gul brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstitajas.

# 27632.01
Dzeltan' ziediņ' i ziedeja
Veleniešu kalniņā.
Tur guļ meitas malejiņas,
Tur dēliņi arajiņi.

# 27632.02
Grazni zied kapu kalns
Dzeltenām puķitēm.
Tur gul brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstitajas.

# 27632.03
Kapsētiņa noziedejse
Sārkanām rozitēm.
Tur gul brāļi dravenieki,
Māsas raibu audejiņas.

# 27632.04
Kapu kalni noziedeja
Dzelteniem ziediņiem.
Tur guļ brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstitajas.

# 27632.05
Koši zied kapu sēta
Sudrabiņa ziediņiem,
Tur guļ puiši arajiņi,
Jaunas meitas malejiņas.

# 27632.06
Zied rozite, magonite
Uz tiem kapu kalniņiem;
Tur guļ brāls dravinieks,
Tur māsiņa rakstitaja.

# 27632.07
Visa zied kapsētiņa
Dzeltaniem ziediņiem.
Tur guļ manis tēvs, māmiņa,
Tur māsiņas rakstitajas.

# 27633.00
Laižat manim rozes sēt
Kapsētiņas maliņā:
Tur guļ mani tēvs, māmiņa,
Tur īstaji bāleliņi.

# 27633.01
Ziedi, ziedi, kapsētiņa,
Dzelteniemi ziediņiem:
Tur guļ tēvis, māmuliņa,
Tur īsteni bāleliņi.

# 27634.00
Skaista zied kapsētiņa
Dzelteniem ziediņiem;
Kā ta skaisti neziedeja,
Pilna dārgu dvēselišu.

# 27635.00
Visa zied kapu zeme
Dzelteniem ziediņiem;
Tur guļ mani brāleliņi
Dzelteniem matiņiem.

# 27636.00
Visi zied smilšu kalni
Sudrabiņa ziediņiem:
Tur guļ mani bāleliņi
Sudrabiņa kalejiņi.

2.9.16. Līķa vedamie zirgi nozviedzās pēc sava kopēja arājiņa. ( 27637 - 27641)

# 27637.00
Gauži zviedza kumeliņš,
Smilšu kalnu tecedams,
Redzej' auzu sējejiņu
Smiltiņām apberot.

# 27637.01
Grūši pūte kumeliņš,
Smilšu kalnā tecedams,
Redz bāliņ' augumiņ'
Smiltiņās ievedot.

# 27637.02
Grūši pūta kumeliņš,
Smilšu kalnu tecedams,
Redzej' auzu arajiņu
Smiltiņām apberot.

# 27637.03
Kumeliņis nozviedzās
Kapu kalna galiņā,
Redzej' auzu devejiņu
Smiltiņām apberot.

# 27637.04
Stāvu lēca, nozviedzās
Mans brūnais kumeliņš,
Redzej' auzu devejiņu
Zemitē ierokot.

# 27638.00
Kumeliņis nozviedzās
Kapu kalna maliņā:
Te guļ manis arajiņis,
Te auzuņu devejiņis.

# 27638.01
Gar kapim garam braucu,
Nozviedzāse kumeliņš.
Vaj tu zviedzi, vaj nezviedzi,
Še gul mana līgaviņa;
Še gul mana līgaviņa,
Tev auziņu braucitaja,
Tev auziņu braucitaja,
Man krekliņa šuvejiņa,
Man krekliņa šuvejiņa,
Raibu cimdu aditaja.

# 27638.02
Kumeliņis nozviedzās,
Kapu kalnu tecedams:
Te guļ mans arajiņš,
Man auziņu devejiņš.

# 27638.021
Grūši pūta kumeliņš,
Smilšu kalnu tecedams:
Te guļ manis arajiņš,
Tīr' auziņu devejiņš.

# 27638.03
Grūti pūta kumeliņis,
Kapa sētu pajājot:
Te gul manis braucejiņis,
Mans auziņu bērejiņis.

# 27638.05
Nosazviedza kumeliņis,
Gar kapsētu paiedams:
Te gul manis raitenieks,
Mans auziņu devejiņš.

# 27638.06
Nozviedzās kumeliņis,
Kapu kalnu piebraucot:
Te gul manis raitenieks,
Mans auziņu devejiņš.

# 27638.07
Nusazvidze kumēļeņš,
Smiļkšu kolnu tacādams:
Še guļ muns orājeņš,
Teir' auzeņu dērējeņš.

# 27638.08
Nosazviedze kumeliņš,
Smilšu kalnu tecedams:
Te guļ mans arajiņš,
Tīr' auziņu bērejiņš.

# 27638.09
Sēri zviedza kumeliņis,
Kapu kalnu noiedamis:
Te gul manis arajiņis
Te auziņu devejiņis.

# 27638.10
Zviedzin zviedza sirmi zirgi,
Kapu ceļu tecedami:
Te gul manis arajinis,
Man auziņu devajinis.

# 27638.11
Tecej' manis kumeliņis
Gar kapsētu zvaigodams:
Tur gul manis arejiņis,
Tam auziņu devejiņis.

# 27639.00
Nozviedzās kumeliņš,
Kapu kalna maliņā.
Te gul brāļi dravenieki,
Te māsiņas rakstitajas.

# 27639.01
Nusazvidze kumeļeņis,
Smiļkšu kolnu tacādams.
Tī guļ māsys guvu ganis,
Tī brāļeiši orājeņi.

# 27640.00
Sasazvidze sērmi zyrgi,
Smiļkšu kolnu tacādami,
Saraustēja zalta gružus,
Sudrabeņa imaveņus.

# 27641.00
Tecej' manis kumeliņis
Gar kapsētu zvaigadams:
Te gul siena pļāvejiņi,
Te ābola grābejiņas.

2.9.17. Bērenieki atgriežās no kapiem bēru namā. ( 27642 - 27668)

# 27642.00
Atnāk, māte, tavi bērni,
Bet tie visi neatnāk:
Vienu tur pametām
Baltā smilšu kalniņā.

# 27642.01
Gaidi, māte, savus bērnus,
Ne tie visi nepāries;
Vienu pašu pametis
Baltā smilšu kalniņā.

# 27643.00
Attek brāļu kumeliņi,
Ka lāciši sprausladami,
Man' atstāja smiltiņās,
Smilšu kalnu purenāt.

# 27644.00
Dziedat skaisti, vedejiņi,
No kapsētas pārbraukdami;
Ne vairs mani vedisat,
Ne par mani dziedasat.

# 27644.01
Vediet mani, vedejiņi,
Dziedat skaisti pārbraukdami;
Nij vairs mani vedisiet,
Nij ar' skaišķi dziedasiet.

# 27645.00
Ka gaidija māmuliņa,
Aiz vārtiem stāvedama?
Gaida savas malejiņas
No kapsētas atnākot.

# 27646.00
Ko, ļautiņi, atvedāt,
To meitiņu aizveduši?
-Priežu zariņ' atvedam
Kamaniņu galiņā.

# 27647.00
Ko mēs laba pārnesām,
No kapiem pāriedami?
Simtu labu vakariņu,
Pilnu sauju asariņu.

# 27648.00
Ko mēs laba pārnesām,
No kapiem pāriedami?
Pillas kurpes baltu smilšu,
Pillu sauju asariņu.

# 27648.01
Kapu ļaudis, kapu ļaudis,
Ko jūs laba pārnesāt?
-Pillas korpes baltu smilktu,
Pillas acis asariņu.

# 27649.00
Kur bijat, bāleliņi,
Smiltaiņām kājiņām?
-Mēs māsiņu vadijām
Baltā smilšu kalniņā.

# 27649.01
Kur, bērniņi, jūs bijāti
Smiltaināmi kāliņām?
-Mūs' māmiņu pavaditi
Baltā smilšu kalniņāi.

# 27649.02
Kur bijāt jūs, ļautiņi,
Smiltainām kājiņām?
-Mēs brāliti (māsiņu) vadijām
Baltā smilšu kalniņā.

# 27649.03
Kur bijāt jūs, māsiņas,
Smiltainām kājiņām?
-Mēs brāliti vadijām
Baltā smilšu kalniņā.

# 27649.04
Kur, brāliši, staigajāt
Smilkšojām kājiņām?
-Mēs māsiņu vadijām
Baltāi smilkšu kalniņāi.

# 27649.05
Kur, brāliši, staigajāt
Smiltaiņām kājiņām?
-Bijām māsas pavadit
Baltā smilšu kalniņā.

# 27649.06
Kur, māsiņas, jūs bijāt
Smiltaināmi kājiņām?
-Mēs māsiņu vadijām
Baltā smilšu kalniņā.

# 27649.07
Kur tu biji, bāleliņi,
Smilšaināmi kājiņām?
-Bij' māsiņas pavadit
Dzestrajāji kapiņā.

# 27650.00
Kur bijāt(i) jūs, brāliši,
Smiltainām kājiņām?
-Bijām smilšu kalniņā,
Sav' māmiņu glabajām.

# 27651.00
Kur, bāliņi, jūs bijāt
Smiltaiņām kājiņām?
-Mēs bijām māsiņai
Mūža māju darināt.

# 27651.01
Kur bijāti, bāleliņi,
Smilšaināmi kājiņām?
-Mēs bijām māmiņai
Mūža mājas darināt.

# 27652.00
Kur, ļautiņi, jūs bijāt
Smiltainām kājiņām?
-Mēs bijām smiltienā
Smilšu kalnu purināt.

# 27653.00
Kur, ļautiņi, jūs bijāti
Smilšaināmi kājiņām?
-Mēs to jūsu ienaidnieku
Ar smiltim apbērām.

# 27654.00
Kur, ļautiņi, jūs bijat
Smilšaināmi kājiņām?
Vaj jūs otra augumiņu
Smiltiņāmi apbērat!

# 27654.01
Kur bijat, bāleliņi,
Smilšaināmi kājiņāmi?
Manu daiļu augumiņu
Ar smiltim apbērat.

# 27654.02
Kur bijat jūs, ļautiņi,
Smilšainām kājiņām?
-Dažu labu augumiņu
Smiltiņās glabajam.

# 27654.03
Kur, ļauteņi, jeus bejāt
Smilkšotām kājeņām?
Vaj jeus utra augumeņu
Ar smilktīm apbēret?

# 27654.04
Kur tie bij, sveši ļaudis,
Smilšainām kājiņām?
Vaj jūs manu bāleliņ'
Smiltiņām apbērat?

# 27654.05
No kurienes jūs, ļautiņi,
Smiltaināmi kājiņām?
-Nupat jūsu vīra māti
Smiltainē apbērām.

# 27655.00
Lai aizauga tas celiņš
Ar zaļo dāboliņu,
Nu es savu mīļu tēvu
Kapsētāi pavadiju.

# 27655.01
Aizaudziet, šie celiņi,
Zaļu mauru, dābuliņu!
Sav' māsiņu apbērēm
Baltu smilkšu kalniņā.

# 27655.02
Lai apauga tas celiņis
Sīkajām eglitēm,
Kur māsiņu vadijām
Baltā smilšu kalniņā.

# 27656.00
Māte sūta bērniņiem
Dižu labu vakariņu,
Atraduse kalniņā
Dižu labu dzīvošanu.

# 27656.01
Brālis sūta māsiņai
Dižu labu vakariņu:
Lai līdz Dievs tev, māsiņ,
Man gan laba gulešana.

# 27656.02
Māsiņ' sūta brālišam
Dižus labus vakariņus.
"Kas par labu gulešanu
Baltā smilšu kalniņa"!

# 27657.00
Mirstiet jauni, mirstiet veci,
Gana vietas kapsētā!
Es ieliku sav' māmiņu
Kapsētiņas vidiņā.

# 27658.00
Nij tūškā aizbraucām,
Nij tūškā atbraucām:
Mēs māsiņu aizvedām,
Paegliti atvedām.

# 27659.00
Negaid vis tu, māmiņa,
Sav' meitiņu atvedam;
Eglit' vien i atvešu
Sīkajām skujiņām.

# 27660.00
Nemirstiet, nemirstiet,
Nava vietas kapsētā!
Es ieliku sav' māsiņu (bāliņu)
Pašā slitas maliņā.

# 27660.01
Nemirstat(i) jūs, ļautiņi,
Nav vairs rūmes kalniņā!
Mēs māsiņu aprakām
Pašā kalna galiņā.

# 27660.02
Nemirstiet, nemirstiet,
Nava rūmes kapsētā!
Es apraku sav' māmiņu
Pašā vārtu pasliegsnē.

# 27660.03
Nemirstiet, nemirstiet,
Neva vietas kapsētā!
Jau mēs savu tēva māsu
Ārpus vārtu apbērām.

# 27660.04
(Uz jauniem:) Nemirstiet, nemirstiet,
Nava rūmes kapsētā!
(Uz veciem:) Mirstiet, mirstiet,
Diezgan rūmes kapsētā!

# 27661.00
Nu es jāju, vairs nejāšu
Tai māsai panākstos;
Lai apauga tas celiņš
Sīkajiem krūmiņiem!

# 27662.00
Pārnāk lieli, pārnāk mazi,
Mūs' māsiņa nepārnāca;
Mūs' māsiņa ta palika
Baltā smilšu kalniņā,
Baltā smilšu kalniņā
Apakš zaļa veleniņa.

# 27663.00
Sagaidej' brāļeļeņa,
Goni tāl' nugājuš';
Tā navar sagaidet,
Kur zam zaļ' vaļeneņ'.

# 27664.00
Zirgs zirgam vaicajās:
Kur palika vedamais?
Vedamo pametām
Baltu smilkšu kalniņā.

# 27665.00
Sirmi, bēri kumeliņi
Aizved mani smiltiņās;
Sirmi bēri atteceja,
Man' atstāja smiltiņās.

# 27666.00
Tek māmiņa vārtu vērt,
Šķit dēliņu atvedot;
Ozoliņu vien atveda
Kamaniņu galiņā.

# 27666.01
Māmuliņa priecajās,
Šķiet dēliņu atvedam;
Egles skujas vien atveda,-
Dēliņš dobes dibinā.

# 27666.02
Māmuliņa priecajās,
Šķiet dēliņu atvedam.
Ozoliņu vien atveda
Kamaniņu galiņā.

# 27666.03
Māmuliņa priecajās,
Šķit' dēliņu atvedot.
Priedes skujas vien atvede,
Aiz cepures aizsprauduši.

# 27666.04
Ta māmiņa priecajās ,
Šķit' dēliņu pārvedam.
Kupl' egliti vien atveda
Zirga loka galiņā.

# 27666.05
Tas tētiņš priecajās,
Šķiet māmiņu atvedam.
Zaļ' egliti atvedām
Zirga loka galiņā.

# 27667.00
Tek māmiņa vārtu vērt,
Šķiet meitiņu pārbraucam;
Mēs meitiņu pametām
Baltā smilšu kalniņā.

# 27668.00
Cērt, bāliņ, bērza malku,
Kuren' siltu uztabiņu:
Sanāks bēru vedejiņi
Izmirkuši, nosaluši.

2.9.18. Bēru viesi pavada nakti un nākušu dienu ēzdami, dzerdami, nelaiķi pieminēdami, kā ari dažādas bēru godam pieklājīgas dziesmas dziedādami. ( 27669 - 27807)

# 27669.00
Vai, manu mīļu tēvu,
Vakar bija, šodien nav!
Vaj, radiņi, apbērat
Dzeltanāmi smiltiņām?

# 27670.00
Vai, meitiņa, mīļa, balta,
Kad pāriesi no Vāczemes?
-Kad ies ola par ūdeni,
Grimdis spalva dibinā.

# 27671.00
Ai, Jāniti, mans brāliti,
Vēl nebija tev nomirt:
Paliek tavis kumeliņis
Kā uzaudzis, neiejūgts,
Paliek tavi brūni svārki
Kā pašūti, nevalkati.

# 27671.01
Vai, Anniņ, vai, māsiņ,
Tev nebij vis nomirt!
Paliek tavas villainites
Kā noaustas, nepuškotas.

# 27671.02
Ai, dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezinama!
Paliek manas baltas sagšas
Tik noaustas, nerotatas.

# 27672.00
Ai, tēviņ, ai, tēviņ,
Tev nebija vēl nomirt;
Tev bij mani appuškot,
Tautiņās izraidīt.

# 27672.01
Tēviņ, manu tēvuliņu,
Tev nebija vis nomiert;
Tev bij mani paaudzēt,
Pavadit tautiņās.

# 27673.00
Aizķīleju Rigas vārtus
Ar ozola ķilišiem,
Lai nenāka Rigas nāve
Kurzemēi ļaužu šaut.

# 27674.00
Auga man bollti zērņi,
Auga bollti bāļeļeņi;
Soln' apede bolltus zērņus,
Mēru māte bāļeļeņus.

# 27675.00
Bērza sieksta sapuvusi,
Tāsis vien palikušas;
Nomirt bija, sapūt bija,
Vārdiņam še palikt.

# 27675.01
Bērza siekste sapuvusi,
Tāsis vien palikušas;
Miesas, kauli sapuvuši,
Še vārdiņu daudzinaja.

# 27675.02
Bērza siekstes sapuvušas,
Tāses vien palikušas;
Ta māmiņa nomiruse,
Vārdu vien daudzenaja.

# 27675.03
Sapuvusi bērza siekste,
Tāsis vien palikušas;
Nomirt bij sapūt bij,
Vārdiņam še palikt.

# 27675.04
Sapuvuse bērza sieksta,
Vēl tāstiņa nepuvuse;
Sapūs mans augumiņš,
Vēl vārdiņu daudzinās.

# 27675.05
Veci koki izpraulejši,
Tāses vieni atlikušas;
Veci ļaudis nomiruši,
Valodiņa atlikuse.

# 27676.00
Bij man viens bāleliņš
Zirņu ziedu skaistumiņu.
Sakās kungi karā ņemt,
Dievs noņēma eņģeļos.

# 27676.01
Dievs man deva, Dievs atņēma
Mīlamo bāleliņu;
Kungi ņēma sulaiņiem,
Dievs noņēma eņģeļiem.

# 27676.02
Mīl Dievam, mīl kungiem
Mani balti bāleliņi:
Kungi prasa sulaiņiem,
Dievs noņēma eņģeļiem.

# 27676.03
Viens pats mans bāleliņš,
Mīl kungam, mīl Dievam:
Kungam mīl sulaiņam,
Dievam mīl eņģeļam.

# 27676.04
Viens pats mans bāleliņš,
Tas Dievam, tas kungam:
Kungi ņēme sulaiņiem,
Dievs noņēme eņģeļiem.

# 27677.00
Brīdi, laiku man dzīvot,
Nedzīvot saules mūžu ;
Ūdeņam, akmiņam,
Tam dzīvot saules mūžu.

# 27677.01
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Saules mūžu nedzīvošu;
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu.

# 27678.00
Buč, aitiņa baraniņa,
Valkā pati villainiti,
Kam Dieviņis man atņēma
Villainišu valkataju.

# 27679.00
Buč, aitiņa, ķiš, kaziņa,
Tev ganiņa vairs nava:
Šodien tavu ganu veda
Pa siliņu smiltiņās.

# 27679.01
Buč, aitiņa, ko tu raudi?
Vaj tu savu ganu raudi?
Vakar tavu ganu veda
Caur zaļaju birztaliņu.

# 27680.00
Buč, aitiņa, ko tu raudi?
Vaj tu sava gana raudi?
Tavs ganiņis kapkalnā
Apakš zaļas veleniņas.

# 27680.01
Buč, aitiņa, ķiz, kaziņa,
Rītu tevi neganis;
Tavs ganiņš apgulās
Apakš zaļu veleniņu.

# 27680.02
Buč aitiņ, ko tu raudi?
Vaj tu savu ganu raudi?
Tavs ganiņš sen pagula
Apakš zaļas veleniņas.

# 27681.00
Buč, aitiņ sīksprodziņ,
Tavs ganiņš vairs nevaid.
Dievs man deva, Dievs atņēma
Tav' ražanu ganitaju.

# 27682.00
Da šās dienas, vakardienas
Bij man radi šāi ciemā;
No šās dienas, vakardienas
Trūkst man radu šāi ciemā.

# 27683.00
Dar', Dieviņu, zelta sētu
Visgarāmi jūras malas,
Lai nevar Veļa māte
Visu zemi zēģelēt.

# 27684.00
Dievam dieniņ' i aizgāja,
Ar Laimiņu runajot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šāi baltā saulitē.

# 27684.01
Dievam dieniņ' i nogāj',
Ar dēliņu runajot,
Kam būs mirt, kam dzīvot,
Kam zemiti paturēt.

# 27684.02
Dievits raksta debesis
Vienu mazu grāmatiņu,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šāi baltāi saulitē.

# 27685.00
Dieviņ, vieglu dusešanu,
Kur' šodien glabajam!
Radiem mīļu dzīvošanu,
Pakaļā paliekot!

# 27686.00
Dievs nedod meitām mirt,
Meitas grūti paglabāt:
Cita mana māsa bija,
Cita mana līgaviņa.

# 27687.00
Dod, Dieviņ, tā nomirt,
Kā nomira tēvs, māmiņa:
Tēvs nomira rij' kuldams,
Māte maizi mīcidama.

# 27688.00
Es iedūru zobentiņu
Kapsētiņas maliņā:
Še guleja tas brālitis,
Še rūseja zobentiņš.

# 27688.01
Es iemetu kapsētā
Sava tēva zobeniņu,
Lei sarūse, lai sapel,
Kam bāliņis dižs neaug.

# 27689.00
Es iesviedu vara tauri
Tekošā upitē:
Kam māsiņas man neauga,
Kam neņēma panākstos.

# 27689.01
Es iesviedu vara tauri
Tekošāje upitēi
Tāi lielāje žēlumāi,
Ka māsiņa jauna mira,
Ka māsiņa jauna mira,
Ka panākstus nedabuja.

# 27690.00
Es nometu villainiti
Pie Dievina namdorem,
Kam Dievinis man atjēma
Villainišu nesataju.

# 27690.01
Lieku zīda nāzdaudziņu
Uz lielā bērzu celma:
Dieviņam spīti daru,
Kam atņēma arajiņu.

# 27690.02
Tīšam kāru cepuriti
Pie Dieviņa nama durvim,
Kam Dieviņis man atņēma
Cepurites valkataju.

# 27691.00
Es savai māmiņai
Paežā guni kūru,
Lai tai viegla dusešana
Baltā smilšu kalniņā.

# 27692.00
Gan ēdeju, gan dzēreju,
Neviens mani neraudaja;
Mana paša tēvs, māmiņa,
Tie pēc manis gauži raud.

# 27693.00
Gana laba viņa saule,
Nemīliga dzīvošana:
Ne dziedaja sīki putni,
Ne kūkoja dzeguzite.

# 27694.00
Gauži kokles noskaneja,
Vēl gaužaki vijolites;
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa.

# 27695.00
Gauži raud istabiņa,
Sērdienite palikuse.
Neraudaji, istabiņa,
Vēl tav tēvis, vēl bērniņi.

# 27696.00
Gauži raud māmuliņa,
Vilnanites ciladama:
Kodes ēda vilnanites,
Zeme trūda nesejiņu.

# 27697.00
Gauži raud zīļu rota,
Pūriņā guledama:
Kur ta mana nesejiņa,
Ka nenesa saulitē?

# 27698.00
Gauži raud vainadziņis,
Pūriņāi guledams.
Vaiņadziņa valkataja
Guļ zem zaļas veleniņas.

# 27699.00
Griež dancāt bāleliņi
Tā lielā žēlumā,
Iedevuši sav' brāliti
Zemes mātes meitiņai.

# 27700.00
Grūt' gulēt māmiņai
Pirmo nakti smilktainē,
Neredz saules uzlecot,
Ne mēneša norietot.

# 27701.00
Grūt' man bija šo naksniņu
Zem zemites nogulēt:
Vāji kauli sakratiti,
Auksta zeme sasalusi.

# 27702.00
Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltienā;
Kas tai taisa mīkstas cisas,
Kas klāj baltu paladziņu.

# 27703.00
Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltienā:
Ne vietiņa iesildita,
Ne kauliņi ieguleti.

# 27703.01
Gana grūti māmiņai
Pirmo nakti kapsētā:
Nij vietiņa iesildita,
Nij kauliņi iestaipiti.

# 27703.02
Grūt' manai māmiņai
Šo naksniņu smiltiņās:
Ne zemite sasiluse,
Ne kājiņas kur izstiept.

# 27703.03
Grūti mūsu saimniekam
Šo naksniņu pārgulēt:
Nav smiltiņas iesilditas,
Nav vietiņa ieguleta.

# 27704.00
Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltainē,
Tikam vietu ieildija,
Ar citiem sadereja.

# 27704.01
Greuts munai māmeņai
Šu naksņeņu veļeņos,
Koļš viteņu isiļdēja,
Koļš ar citim sadarēja.

# 27705.00
Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņās:
Ni zemite saguluse,
Ni bērniņi aizmirsuši.

# 27706.00
Grūt manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņās:
Cieta koka istabiņa,
Zaļa smilšu veleniņa.

# 27707.00
Grūt' manam bāliņam
Šo naksniņu pārgulēt:
Nav ierasta Veļu māte,
Ne vietiņa iesildita.

# 27708.00
Guli, guli tu, tētiti,
Tur tāi smilšu kalniņā;
Dažam zirgu tu nozagi,
Dažam kuli izkrāmeji.

# 27709.00
Jau biju līgsma,
Vēl būšu līgsma,
Nu savu māmiņu
Lietā liku:
Izvedu augstā
Kalniņā,
Apbēru baltām
Smiltiņām.

# 27709.01
Jau beju ļeisma,
Veļ byušu ļeisma,
Niu sovu māmeņu
Vitā ilyku:
Izvežu augstā
Kaļņeņā,
Apbēru bolltām
Smilksņeņām.

# 27710.00
Kam māmiņa smalku sprēda,
Kam tik baltu balinaja?
Smuka, balta nesejiņa
Guļ zem zaļām velenām.

# 27711.00
Kam šie lieli gani gana
Ša celiņa maliņā?
Tās māmiņas gani gana,
Ko šodienu glabajam.

# 27712.00
Kam tie bēri kumeliņi
Pa aploku spēlejās?
Ta tētiņa kumeliņi,
Ko vakar glabajām.

# 27713.00
Kas manai māmiņai
Šovakar cisas taisa?
Veļu māte cisas taisa,
Zīda klāja paladziņu.

# 27713.01
Kas manai māmiņai
Šo naksniņu vietu taisa?
Veļu māte vietu taisa,
Ta klāj baltu paladziņu.

# 27713.02
Tev, māmiņ, neierasta
Pirmā nakts smilktainē.
Kas tev taisa mikstas cisas,
Kas klāj baltu paladziņu?
-Dieviņš taisa mīkstas cisas,
Laime klāja paladziņu.

# 27714.00
Kas tur daiļi gavileja
Kapu kalna galiņā?
Ta māsiņa gavileja,
Veļu govis ganidama.

# 27715.00
Ko es biju sariebusi
Savas sētas pagalmam?
Aug maizite, aug lopiņi,
Lolojums vien neaug.

# 27716.00
Ko līdz man rožu dārzs,
Kad nav rožu ravetajas?
Dievs man deva, Dievs paņēma
Manu rožu ravetaju.

# 27716.01
Kam, māmiņa, rozes sēji?
Tev nav rožu ravetajas.
Dievs tev deva, Dievs atņēma
Tavu rožu ravetaju.
Sēj, māmiņa, magonites,
Tās kalpones noravēs.

# 27717.00
Krita priede, krita egle,
To redzeju ganidama;
Krita mana māmuliņa,
Tās mūžam neredzeju.

# 27717.01
Kryta pride, kryta egļe,
Tu redzēju gaņeidama;
Myra tāvs, myra māte,
Tos myužam naredzet.

# 27718.00
Krita priede, krita egle,
Cita auga vietiņā;
Mira mana māmuliņa,
Tās mūžam neredzeju.

# 27718.01
Krita egle, krita priede,
Cita auga vietiņā;
Kritis mana māmuļiņa,
Tās mūžam neredzešu.

# 27719.00
Kūko, sila dzeguzite,
Tu kūkoji, es raudaju:
Tev pietrūka zaļa koka,
Man pietrūka bāleliņa.

# 27720.00
Kuko, sila dzeguzite,
Tu kukoji, es raudaju;
Tu kukoji zaļu birzi,
Es raudaju māmuliņu.

# 27721.00
Kur, māmiņ, tava vara,
Kur ta tava viegla diena?
-Zem kājiņu vara mana,
Zem velenu viegla diena.

# 27722.00
Kur palika māmulite?
Neredz vairs rotajam.
Māmulite aizgājuse
Baltā smilkšu kalniņā.

# 27723.00
Kur palika, nepalika
Šās sētiņas saimenica?
Atslēdziņu vien atradu
Klētspriekšā vadzitie.

# 27723.01
Kur palika, nepalika
Šās vietiņas saimenieks;
Kažociņu vien atrada
Kaktiņā salocitu.

# 27724.00
Kur ziedeja ābelite,
Pabirišu nebirusi?
Kura māmiņ' i aukleja,
Zemei zieda nedevuse?

# 27725.00
Lai apauga tas celinis
Zaļu mauru, baltāboļu;
Nu nomira mans tēvinis,
Nu es sērst vairs neiešu.

# 27725.01
Lai apauga tas celiņis
Sīkajām prieditēm:
Te nomira man' māsiņa,
Nu te sērst vai(r)s nenākšu.

# 27725.02
Manis dēļi tas celiņis
Lai apauga zaļu mauru:
Nu nomira mans brālitis,
Nu es sērsti vairs nenākšu.

# 27726.00
Laime meitas aizmirsusi,
Veļu māte iedomajsi:
Vīriem sievas apkāvusi,
Meitām vietu taisidama.

# 27727.00
Līdz šo dienu mātei dēls,
Ij māsām bāleliņš;
Nij nu vaira mātei dēla,
Nij māsām bāleliņa.

# 27728.00
Māmulite gauži raud:
Trūkst man vienas malejiņas!
Tur palika malejiņa
Sarkan' smilšu kalniņā.

# 27729.00
Māte, māte, mana māte,
Ne ta mana mūža māte;
Ta saulite, ta zemite,
Ta ir mana mūža māte.

# 27730.00
Māte, māte, mīļa māte,
Ne ta mana mūža māte,
Zemit' mana mūža māte,
Glabā manu augumiņu.

# 27731.00
Man māmiņa piesacija,
Atpakaļ stelledama:
Lai dzer mani vedejiņi,
Biķerišus dauzidami.

# 27732.00
Man māmiņa piesacija
Šonakt miega negulēt;
Lika ēst, lika dzert,
Lika viņu daudzināt.

# 27732.01
Brālits man piesacija
Visu nakti negulēt;
Lika ēst, lika dzert,
Lika viņu pieminēt.

# 27732.02
Man tētiņš piesacija
Šo naksniņu negulēt,
Ēst un dzert, padancot
Un tētiņu pieminēt.

# 27733.00
Mana mīļa māsiciņa,
Man bij gauži tevis žēl;
Ne es redzu tavu vaigu,
Ne es dzirdu tavu bals'.

# 27734.00
Mīļa mana māmulite,
Silta mana istabiņa;
Nomirst mana māmulite,
Izdziest mana istabiņa.

# 27735.00
Minam, minam
Brāliša pēdas,
Lai māsas neredz,
Lai gauži neraud.

# 27735.01
Apdeju, aplecu
Brāliša pēdas,
Lai neraud māmiņa,
Staigadama.

# 27735.02
Apdeju, aplecu
Māmiņas pēdas,
Lai bērni neraud,
Staigadami.

# 27735.03
Miņam, miņam
Māsiņ' pēdās,
Lai acis neredz,
Lai gauži neraud.

# 27736.00
Minami, minami
Māsiņas pēdas,
Lai augtu cita
Tāi vietiņā.

# 27737.00
Minam, slēpjam
Māsiņas pēdas!
Te viņa staigajse
Te tekajuse,
Te viņa ganiem
Launagu nesuse.

# 27737.01
Minami, slepjami
Tēviņa pēdas!
Te viņš staigajis,
Te rušinajis.

# 27738.00
Mirt jaunam, mirt vecam,
Pusmūžiņa vien nemirt:
Pusmūžiņa cilvekam
Daudz raud žēli pakaļā.

# 27738.01
Mirstiet jauni, mirstiet veci,
Pusmūžiņa nemirstiet:
Pusmūžiņa mirušam
Gauži raud pakaļā.

# 27738.02
Mirt jaunam, mirt vecam,
Kad dieniņa dagājuse;
Pusmūžiņa vien nemirt,
Tam raud gauži pakaļā.

# 27738.03
Mirt jaunam, mirt vecam,
Pusmūžiņa vien nemirt:
Pusmūžiņa mirušam
Daudz raud žēli pakaļā.

# 27738.04
Mirt jaunam(i), mirt vecam(i),
Pusmūžami vien nemirt,
Pusmūžiņā mirušam
Daudz raud žēli pakaļā:
Raud sieviņa, raud bērniņi,
Raud ir tēvs, māmuliņa.

# 27738.05
Mirt jaunam, mirt vecam,
Pusmūžiņā vien nemirt:
Pusmūžiņā mirušam
Gauži raud pakaļā.

# 27738.06
Ņem, Dieviņ, kad ņemdams,
Pusmūžā vien neņem:
Pusmūžiņa cilvekam
Daudz raud žēli pakaļā.

# 27739.00
Nāve munus bāļeļeņus
Pa vīnam aplasē.
Ka tu taida laseitāja,
Kam nalosi akmisteņu.

# 27740.00
Nedod, Dievs, jaunam mirt,
Jaunu grūti paglabāt:
Daža laba māsa raud,
Daža laba māmuliņa,
Daža laba mātes meita
Noraud sava arajiņa.

# 27741.00
Nedod, Dievs, mīļa Māra,
Meitai mirt vainagā:
Meitas Laime gauži rauda,
Uz kapiņa sēdedama.

# 27742.00
Nedod Dievs, nedod Laime,
Meitai mirt vainagā!
Gauži raudi tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki jauni puiši.

# 27743.00
Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vainagā!
Jauni puiši kapu raka,
Asariņas slaucidami.

# 27744.00
Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vaiņagā:
Māmuliņa gauži raud,
Vaiņadziņu ciladama.

# 27744.01
Vai, Diveņ, vai, Laimeņ,
Ka margām nanumērt!
Treis gadeņi Laima raud,
Vainudzeņu cylādama.

# 27744.02
Vai, Anniņ, vai, māsiņ,
Vēl nebij tev nomirt!
Trīs gadiņi māte raud,
Vainadziņu ciladama.

# 27744.03
Nadod,Diveņ, jaunai mērt,
Atstāt zeiļu vainoēeņu;
Treis diņeņis māte raud,
Vainoēeņu cylādama,
Vainoēeņu cylādama,
Munu pyuru daļedama:
Cimdi, zečis vedejam,
Krakli dubis raēējam;
Tam ti zalta gredzeņeņi,
Kas ilaide dubeitē.

# 27744.04
Nadu(d), Diveņ, jaunai mērt,
Mātei pamest vaiņuceņu;
Vysu myužu māte raud,
Vaiņuceņu cylādama.
Vaiņuceņu cylādama,
Munu pyuru izdaļeja:
Cymdi, zečis vedējam,
Josta krista nesējam,
Kas šķērsteņu pataisēja,
Lynu krakli da zemei;
Kas dubeiti man izroka,
Tam ti muni goldauteņi;
Kas ilaide dubeitī,
Tam ti muni gredzineņi.

# 27744.05
Nedod, Dievs, māsiņām
Jaunām mirt vaiņagā:
Cik vaiņagu pacilaja,
Tik māmiņa gauži raud.

# 27744.06
Nedod, Dievs, mīļa Māra,
Meitai mirt vaiņagā:
Visu mūžu māte raud,
Vaiņadziņu ciladama.

# 27745.00
Nedod, Dievis, neliec, Laime,
Meitai mirti vaiņagā:
Pieci, seši tēva dēli
Raudaj' kapa galiņā.

# 27745.01
Nedod Dievs jaunai mirt
Ar to zīļu vainadziņ':
Gauži raud jauni puiši
Manas dobes maliņā.

# 27745.02
Nedod, Dievs, man nomirt
Ar vizuļu vainadziņu:
Trīs tautieši gauži raud
Mana kapa maliņā.

# 27745.03
Nedod, Dieviņ, meitām mirt
Ar vizuļu vainadziņu:
Kurs puisits daiedams,
To kapiņu noraudaja.

# 27745.04
Nedod Dievs, nedod Laima
Meitai mirt vaiņagā:
Jauni puiši gauži raud,
Kapu malu staigadami.

# 27746.00
Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vaiņagā:
Trīs gadiņus puiši raud,
Visu mūžu māmuliņa.

# 27747.00
Nedod, Dievs, neliec, Laima,
Meitai mirt vaiņagā;
Trīs gadiņi puiši raud,
Ap kapiņu staigadami.

# 27747.01
Nedod, Dievs, nedod, Laime,
Bez laulibas puišam mirt:
Pieci gadi meitas gāja
Apkārt kapu raudadamas.

# 27747.02
Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Neņem meitu vaiņagā:
Trīs gadiņi puiši raud,
Kapu malu staigadami.

# 27748.00
Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vainagā:
Trīs gadiņi māte raud,
Vainadziņu ciladama;
Pieci gadi puiši raud,
Apkārt kapu staigadami.

# 27748.01
Dievs nedeva, Dievs nedeva
Meitai mirt vainagā!
Garam jāja jauni puiši
Gar kapiem raudadami,
Vienā rokā cepur nesa,
Otrā slauka asariņas.
Celies, mana līgaviņa,
Es pacelšu veleniņu.
Tad es tavu vainadziņu
Dimantiņu liedinašu;
Tad es tavus brūnus svārkus
Cauri zīdu šūdinašu.

# 27748.02
Dievs nedodi meitiņām
Nomirt zīļu vaiņagāi,
Trīs gadiņi puiši raud,
Gar kapiem staigadami.
"Ai, godiga mātes meita,
Kaut augšam cēlusies,
Es tev pirktu brūnus svārkus,
Zelta kroni liedinatu".

# 27748.03
Mirt bērnam, mirt vecam,
Jaunai meitai vien nemirt!
Trīs gadiņi māte raud,
Meitas pūru ciladama;
Pieci gadi brāļi raud,
Vaiņadziņu redzedami;
Seši gadi tautas raud,
Gar kapiņu staigadami.
"Ak, tu tautu zeltainite,
Kad augšam cēlusēs,
Es tev pirktu zīda kleitus
Sudrabiņa tresitēm;
Ak, tu tautu zeltainite,
Kad augšam cēlusēs,
Es tev pirktu vaiņadziņu
Zeltitām lapiņām.

# 27748.04
Nedod, Dieviņ, meitām mirt,
Meitām daudz žēlotaju:
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Meitas pūru ciladami;
Trīs gadiņi puiši raud,
Pa kapsētu staigadami.

# 27748.05
Nedod, Dievs, nedod, Laima,
Meitai mirt vainagā!
Ik dieniņas māte raud,
Vainadziņu ciladama;
Trīs gadiņi puiši jāja
Apkārt kapu raudadami.
"Ai, daiļā mātes meita,
Kaut tu butu cēlusies,
Es nosviestu tavu kapu
Pa vienai velenai,
Pa vienai velenai,
Pa vienai smilktiņai".

# 27748.06
Nedod, Dievs, nedod, Laime,
Meitai mirt(i) vaiņagā:
Trīs gadiņi māte raud,
Meitas pūru ciladama;
Seši gadi puiši raud,
Gar kapiem(i) staigadami.

# 27748.07
Nedod, Dieviņ, nedod, Laima,
Meitai mirti vainagā!
Trīs gadiņi puiši gāja
Ap kapiņu raudadami.
"Ai dailaja mātes meita,
Būt' augšāji cēlusies;
But augšāi cēlusies,
Es paceltu veleniņu.

# 27748.08
Ņem, Dieviņis, ko ņemdams,
Neņem meitu vainagā;
Piecus gadus puiši raud,
Gar kapiem staigadami;
Trīs gadiņus māte raud,
Meitas pūru ciladama.

# 27749.00
Neviens koks tā nezied,
Kā zied lazda gavenī;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud mana māmuliņa.

# 27750.00
Neviens mani neraudaja,
Nevienam žēl nebija;
Mana veca māmuļite,
Ta raudaja, tai bij žēl.

# 27751.00
Neviens pats neraudaja
Manas vecas māmuļiņas;
Soli, beņķi vien raudaja,
Kur guleja dienavidu.

# 27751.01
Cits neviens neraudaja
Mūsu veca tēvainiša,
Soli, beņķi vien raudaja,
Kur guleja dienavidu.

# 27752.00
Neviens putnis tā nedzied,
Kā kūkoja dzeguzite;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud sava māmuliņa.

# 27752.01
Kurš putniņis tā dziedaja,
Kā dzied lauku cīrulitis?
Kurš pēc manis tā raudaja,
Kā raud mana māmuliņa?

# 27752.02
Neviens putnis tā nedzied,
Kā dzied āra lakstigala;
Neviens bērna tā neraud,
Kā raud sava māmaliņa.

# 27752.03
Ni vīns putnys tai nadzīd,
Kai dzīd āru laksteigola;
Ni vīns manis tai naraud,
Kai raud sova māmuļeņa.

# 27752.04
Neviens putnis tā nedzied,
Kā dziedaja lakstigala;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud mana māmuliņa.

# 27752.05
Neviens putnis tā nerūc,
Kā rūc meža balodits;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud tēvs, māmuļiņa.

# 27753.00
Nomirt bija, sapūt bija,
Vārdiņam še palikt,
Vārdiņam še palikt
Šās istabas kaktiņā.

# 27754.00
Nomiruša neraudaju,
Acu savu netēreju;
Kas nomira, tas guleja,
Man actiņu vajadzeja.

# 27754.01
Es miruša neraudaju,
Neizbrēcu sav' actiņu;
Lai gul miris, kur noliktis,
Man actiņu daudz vajaga,
Man actiņu daudz vajaga
Par visām maliņām.

# 27754.02
Naraudavu numyruša,
Ocu savu namaitavu;
Kas numer's, tys guļes,
Vajag ocu dzeivājut.

# 27754.03
Neraudaju nomiruša,
Kas nomiris, tas guleja;
Netēreju sev actiņu,
Man actiņu vajadzeja.

# 27754.04
Neraudaju nomiruša,
Nomir's vairs necelsies;
Acu savu nemaitaju,
To vajaga dzīvojot.

# 27754.05
Nomiruša neraudaju,
Acu savu nemaitaju;
Kas nomiris, lai guleja,
Vajag acu dzīvojot.

# 27755.00
Nu būs vaļa vaļoties
Lēnejai vedeklai,
Nu bārgo māmuliņu
Zem zemēmi palikām.

# 27756.00
Nu skauģim diena ausa,
Nu skauģim saule lēca,
Redzej' manu mūža namu
Bez logiem padaram.

# 27756.01
Nu manam skauģitim
Saulei lecot gaisma aust,
Redz manam brālitim
Mūža namu padarit'.

# 27757.00
Pēd'jo reizu man dzerams
Šāi sētā alutiņš:
Nu nomira mans brālits,
Nu es vairs neatiešu.

# 27758.00
Sarūseja adatiņa,
Sapeleja dzīpariņš;
Villainišu rakstitaja
Guļ zem zaļas veleniņas.

# 27759.00
Šāi saulē dzīvodami,
Bīstamies viņas saules;
Ši saulite viesim laba,
Viņa laba mūžiņam.

# 27759.01
Dzīvo labi šāi saulē,
Viņas saules bīdamies;
Ši saulite viesiem laba,
Viņa laba mūžiņam.

# 27759.02
Dzīvot man šāi saulē,
Viņas saules bijaties;
Šāi saulē ciemošana,
Viņā mūža dzīvošana.

# 27759.03
Šāi saulē dzīvodams,
Viņu sauli daudzinaju;
Ši saulite ciemoties,
Viņa mūžu nodzīvot.

# 27760.00
Šāi saulē, šāi zemē
Viesiem vien padzīvoju;
Viņa saule, viņa zeme,
Ta visam mūžiņam.

# 27761.00
Še ratiņš, še sprēslite,
Kur palika vērpejiņa?
Vērpejiņa nosagula
Vismūžiņa diendusā.

# 27761.01
Kodeļiņa, ratenits,
Kur ta pate vērpejiņa?
Vērpejiņa ielīgoja
Baltā smilšu kalniņā.

# 27761.02
Še šķietiņš, še nītiņas,
Kur ir paša audejiņa?
Audejiņa aizmiguse
Maigajā miedziņā.

# 27762.00
Žēli raud māmulite,
Gar kapiemi ganidama:
Te gul mani dēli, meitas,
Kur būs man vieglas dienas!

# 27763.00
Šķitu savas māmuliņas
Nepieciest, neaizmirst.
I pieciešu, i aizmirsu,
Kad neredzu staigajam.

# 27764.00
Šķitu savu bāleliņu
Doru dēt aizgājušu;
Ganidama nu atradu
Zem zaļo veleniņu.

# 27765.00
Es cereju sav' meitiņai
Riga kronu šūdināt;
Nu atradu ganidama
Zaļu mauru apaugam.

# 27766.00
Zibsnij, Dievs, uguntiņu,
Lai silst visa pasaulite:
Man' māmiņa ģērbusies
Nātanās drēbitēs.

# 27767.00
Silta, jauka ustabiņa,
Bērza malku kurinata;
Vēl būt' silta, vēl būt jauka,
Kaut māmiņa ustabā.

# 27768.00
Zirdziņš vien, arkliņš vien
Lielajā tīrumā;
Arajiņš atsagula
Visu mūžu dienas vidu.

# 27769.00
Zirgs ar arklu vaicajās:
Kur palika arajiņš?
Arajiņš apsagula
Visu mūžu dienvidiņu.

# 27770.00
Stāv cirvits, stāv kaplits
Pie resnā ozoliņa;
Dējejiņis atsagula
Visu mūžu dienavidu.

# 27771.00
Tēviņam nomierstot,
Paliek' celu mēriņā.
Velku tēva kažociņu,
Nav manāje augumā;
Sēdu tēva krēsliņā,
Nav man tēva padomiņa.

# 27772.00
Tēvis raud, māte raud,
Sienā galvas sadūruši,
Zina manu augumiņu
Zem zaļo veleniņu.

# 27773.00
Tec, pelite, caur zemiti
Ar to mazu grāmatiņu,
Nes manai māmiņai
Simtu labu vakariņu.

# 27774.00
Trīs dieniņas saraudaj'
Tēva kapa maliņā:
Tei gul mani dārgi svārk',
Tei dižie sudrabiņ'.

# 27774.01
Trīs reiziņas apteceju
Mātes kapu raudadama:
Te gul mani brūni svārki,
Man' sīkaji sudrabiņi.

# 27775.00
Trīs kalniņi noziedeja
Sārkanā ābolā;
Trīs māsiņas noraudaja
Viena īsta bāleliņa.

# 27776.00
Trīs tautieši gauži raud
Manā kapa galiņā;
Visi teic vienus vārdus:
Ta būt' mana līgaviņa!

# 27777.00
Trūvejiet, vedekliņas,
Māte smilšu kalniņā;
Saveriet mellas bantes
Baltajās micitēs.

# 27778.00
Četri kokti ustobā,
Navā munys māmuļeņis;
Kuru koktu daīdama,
Slauku gaudys asareņis.

# 27779.00
Četri kakti istabā,
Visi četri tukši bija;
Neva manas māmuliņas
Nevienā kaktiņā.

# 27780.00
Vakar dzēru bēritēi,
Šodien bēru paģirās;
Vakar bija baltas kannas,
Šorīt raibas norakstitas.

# 27781.00
Veļa māte, Veļa māte
Kara darbus pastrādaja:
Citam ņēma mīļu draugu,
Citam mīļu māmuliņu.

# 27782.00
Veļu mātes kārtiņa
Līcin līka,
Līziņas rotiņas
Kaltejot.
Tur bija sagšiņas,
Tur paladziņi,
Tur bija zeķites,
Tur cimdiņi.

# 27782.01
Kapu kalna kārkliņi
Līcin līka,
Mūsu tēva rotiņu
Kaltejot.

# 27783.00
Visi kļavi, ozoliņi
Meža sarga bāleliņi;
Kad nomira meža sargs,
Meža koki noraudaja.

# 27784.00
Visi koki līdumā,
Ozoliņa vien nebija;
Visi radi istabā,
Mūs' brāliša vien nebija.

# 27784.01
Visi koki līdumā,
Ābelites vien nebija;
Visi radi istabā,
Māmuliņas vien nebija.

# 27784.02
Visi celmi līdumā,
Ozol' celma vien nevaid;
Vis' araji tīrumā,
Man' araja vien nevaid.

# 27785.00
Visi ļaudis istabā,
Man' māmiņa vien nebija;
Man' māmiņa atsagula
Visu mūžu dienavidu.

# 27786.00
Visi mani bāleliņi
Dievam sērst aizgājuši,
Mani vienu atstājuši
Šā saulē vārgojam.

# 27787.00
Visi mani brāleliņi
Guļ zem zaļas veleniņas,
Ne tie ara, ne eceja,
Ne baroja kumeliņu.

# 27788.00
Visi mani bāleliņi
Pie Dieviņa aizgājuši,
Mani vienu pametuši,
Alutiņa dzērejiņu.

# 27789.00
Visi žogu posmi raud,
Tēviņam nomirstot;
Neraudat, žogu posmi,
Vēl atlika māmuļite.

# 27789.01
Visi sētas posmi raud
Pēc ta veca cilveciņa.
Neraudat, sētas posmi,
Dzīvos dēli, jaunavites.

# 27790.00
Visi sētas posmi raud
Pēc tās vecas saimenieces.
Vedis jaunu, nebūs tāda,
Nebūs tāda kopejiņa.

# 27791.00
Visu nakti ta māmiņa
Ap logiem klausijās,
Vaj tie ēda, vaj tie dzēra,
Vaj māmiņu daudzinaja.

# 27791.01
Tas Jānitis (Ta Anniņa, etc.) klausijas
Pie durim, pie logiem,
Vaj dzied skaisti bērinieki,
Vaj tie viņu daudzinaja.

# 27791.02
Tas (Ta) NN. šovakar
Tek pie loga, tek pie duru:
Vaj tie ēda, vaj tie dzēra,
Vaj tie mani piemineja?

# 27792.00
Es nevaru māsas dēļ
Gardu miegu nogulēt:
Līdz actiņas vien saliku,
Māsa nāce modināt.

# 27793.00
Gana labi visu ceļu
Tecej' manis kumelinis;
Kad ierauga bēru namu,
Tek galvinu grozidams.

# 27794.00
Kad tie plauktu sētas mieti,
Kad zaļotu akmentiņi,
Tad es ietu no kapsētas,
Sav' bērniņu apraudzit.

# 27795.00
Kam, Jānit, zirgu sēji
Mana krusta galiņā?
No šās dienas par trīs dienas
Gules' smilšu kalniņā!

# 27796.00
Ko tu nāci, neraženis,
Raženaju pulciņā?
Tavas acis nevārtitas,
Tavi kauli nestaipiti.

# 27796.01
Ka gāji nelūgts
Lūgtā vietā?
Ni acs vartita,
Ni dzīslas staipitas.

# 27796.02
Ka tu gāji, neraženis,
Raženā vietiņā?
Ni tev acis izvārtitas,
Ni tev kauli izstaipiti.

# 27796.03
Ka tu nāci, nemocits,
Moku ļaužu zemitē?
Ni tev kauli izlauziti,
Ne dzīsliņas izstaipitas.

# 27796.04
Ko tu nāci, neražanis,
Ražano pulciņā?
Tavas acis negrozitas,
Tavi kauli nestaipiti.

# 27796.05
Ko tu nāci, necilveks,
Labu ļaužu pulciņā?
Vaj tev acis pārgrozitas,
Vaj tev dzīslas izstaipitas?

# 27796.06
Ka tu nāci šāi saulē,
Viņas saules cilveciņš?
Tavi kauli neraustiti,
Tavas dzīslas nestaipitas.

# 27796.07
Ka tu nāci, nestaipits,
Izstaipitu zemitē?
Tavas dzīslas nestaipitas,
Tavi kauli nelauziti.

# 27796.08
Ka tu guli, nestaipits,
Staipito vietiņā?
Gan mēs tevi staipisim
Par deviņas vasariņas.

# 27797.00
Ko tie kraukļi kraucinaja,
Ko žagatas žadzinaja?
Man' māsiņa nomiruse
Tāļajās tautiņās.

# 27798.00
Lietiņš lija saulitē:
Velenieši kāzas dzēra.
Mans bāliņš jauns nomira,
Veļās ņēma līgaviņu.

# 27798.01
Ar sauliti lietus lija:
Saules meitas kāzas dzēra.
Mans bāliņš jauns nomira,
Tam paņēma līgaviņu.

# 27798.02
Leiteņš lej, saule spīž:
Velānīši kāzys dzer.

# 27798.03
Lietiņš lija saulitē:
Velenieši kāzas dzēra.
Man nomira jauns bāliņis,
Tam atveda līgaviņu.

# 27798.04
Lietiņš lija saulitē:
Velenieši kāzas dzer.
Mans bāliņš jauns nomira,
Vaj tas ņēma līgaviņu?

# 27798.05
Lietiņš lija saulitē:
Veļanieši kāzas dzēra,
Veļanieši kāzas dzēra
Augstajā piekalnē.
Man nomira jauns bāliņš,
Vaj tam veda līgaviņu?

# 27798.06
Lietiņš lija saulitē:
Velanieši precejās.
Man pašai brāls ar māsu,
Tie kopā kāzas dzer.

# 27799.00
Lietiņš lij, saule spīd:
Veļa māte kāzas dzēra.
Veļu bērni dancodami
Dzelzes kurpes noplēsuši.

# 27800.00
Lietus lija saulitē:
Velenieši kāzas dzēra.
Ja es būtu tās kāzās,
Man sadegtu lindraciņi.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv