2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem. ( 27302 - 27895)
2.9.1. Uz slimības un miršanas gultas. ( 27302 - 27418)
# 27401.00
Zaļu birztiņ' i atstāju,
Jaunu manu līgaviņu;
Kas to manu birzi ņēma,
Lai ņem manu līgaviņu.
# 27402.00
Saule, saule, zeme, zeme,
Ko ar mani naidojies?
Jau paņēmi tēv' ar māti,
Vēl grib' manu bāleliņu.
# 27402.01
Saule, saule, zeme, zeme,
Ko no manis vairijat?
Paņem tēvu, māmuļiti
Vēl grib īstu bāleliņu.
# 27403.00
Šķir, Dieviņ, ko šķirdams,
Nešķir mana mūža drauga;
Šķir mežā sīkus putnus,
Škir jūrā gaigališus.
# 27404.00
Šķir, Dieviņu, koku lapas,
Nešķir manu mūža draugu.
Sāp sirsniņa, birst asaras,
Citu jaunu lūkodams.
# 27405.00
Šķitu liepu nolūstam,
Nu nomira māmuļite;
Šķitu zaļu birztaliņu,
Stāv bērziņi raudadami.
# 27406.00
Šūpo mani māmuliņa,
Neba mani daudz šūposi;
Šūpos mani zemes māte
Apakš zaļa veleniņa.
# 27407.00
Zinu dienu pie dieniņas,
Vienu dienu nezinaju:
To dieniņu nezinaju,
Kad zūd manis augumiņš.
# 27408.00
Zuda man, zuda man
Zīda diegi pūriņā.
Zudis mans augumiņš,
Raudās mana māmuļiņa.
# 27409.00
Tec, pelite, caur zemiti,
Meklē manu mūža namu;
Ja rūseja, ja peleja,
Paliec pate tāi vietā.
# 27409.01
Lien, pelite, caur zemiti,
Meklē manu mūža namu;
Ja trūdeja, ja peleja,
Paliec pate tāi vietā.
Ne trūdeja, ne peleja,
Skanēt skan staigajot.
# 27409.02
Lien, pelite, caur zemiti,
Raugi manu mūža namu,
Vaj rūseja, vaj peleja
Mana mūža istabiņa.
- Ne(i) rūseja, ne(i) peleja,
Skanēt skan staigajot.
# 27409.03
Tec, pelite, smiltainē,
Apraug' manu mūža dzīvi,
Vaj peleja, vaj rūseja
Mana mūža dzīvošana.
- Nepeleja, nerūseja,
Skanēt skan staigajot.
# 27409.04
Tec, pelite, aplūko,
Ko dar' mana mūža māja,
Vaj rūseja, vaj peleja,
Vaj sidrabu vizinaja.
Ja rūseja, ja peleja,
Paliec pate tāi vietā.
# 27409.05
Tec, pelit, caur zemiti,
Apraug' manu mūža dzīvi,
Vaj rūsija, vaj peleja,
Vaj sudrabu vizinaja.
- Nerūseja, nepeleja,
Sudrabiņu vizinaja.
# 27409.06
Tec, pelite, caur zemiti,
Apraug' manu mūža māju,
Vaj rūseja, vaj peleja,
Vaj sidrabu vizuļoja.
Ja rūseja, ja peleja,
Paliec pate tāi vietā;
Ja sidrabu vizuļoja,
Attec man pakaļā.
# 27410.00
Tec (Lien), pelite, caur zemiti,
Raugi manu mūža māju,
Vaj grib koku, vaj akmini,
Vaj grib manu augumiņu.
Negrib koku, nei akmini,
Gribej' manu augumiņu.
# 27411.00
Trīs vasaras Veļu māte
Med's plāceni plikškinaja.
Ēd tu pate, Veļu māte,
Vēl es gribu padzīvot.
# 27413.00
Valkā pate, māmuliņa,
Savas austas villainites;
Tu jau pate gan redzeji,
Dievs nevēla man dzīvot.
# 27414.00
Veļu māt, mēra māt,
Parādies sapenā,
Vaj ir viegla dusešana
Baltā smilšu kalniņā.
# 27415.00
Visi zemes kukainiši
Gaida mani nomirstam.
Pagaidiet, kukainiši,
Lai mūžiņu nodzīvoju.
# 27415.01
Visi mazi kukainiši
Gaida manis nomirstam.
Pagaidiet kukainiši,
Lai mūžiņu nodzīvoju.
# 27415.02
Visi mazi kukainiši
Gaida mani nomirstam.
Pagaidat, kukainiši,
Līdz mūžiņu nodzīvošu.
# 27415.03
Visi zemes kukainiši
Gaida mani nomirstam;
Pagaidat, kukainiši,
Kad mūžiņu nodzīvošu.
# 27416.00
Visi zemes kukainiši
Gaida mani nomirstam.
Negaidati, kukainiši,
Es nemiršu šāi zemē;
Es nomiršu Vāczemē
Baltā rožu dārziņā,
Vedis mani sirmi zirgi,
Skanēs zelta iemauktiņi,
Racis mani lieli kungi
Sidrabiņa škipelēm.
# 27417.00
Citas meitas kroņus pina
No sārtām rozitēm;
Es nopinu savu kroni
No zaļām skujiņām.
# 27418.00
Citi ļaudis naudas raud,
Es raudaju veselibas;
Man naudiņas Dievs un gan,
Man nevaida veselibas.
# 27422.00
Kas kait man negulēt
Šo naksniņu kamburē:
Mans dēliņis dreimanits,
Dreijā manu mūža namu.
Kas kait man negulēt
Šo naksniņu kamburē:
Man meitiņa rakstitaja,
Raksta līķu paladziņu.
Kas kait man negulēt
Šo naksniņu kamburē:
Mans dēliņis kalejiņis ,
Tēraudiņa krustu kala.
# 27423.00
Māmiņai divi znoti,
Abi divi amatnieki,
Uztaisija mūža namu
Dreijatām kājiņām.
# 27424.00
Ļaudis prieka nevareja,
Es nevaru žēlabiņu:
Redz manam arajam
Mūža kreklu mugurā.
# 27425.00
Žēli raud māmulite,
Man krekliņu mēridama.
Neraud', mīļa māmulite,
Vairs krekliņu nemērisi.
# 27426.00
Šuj, māmiņa, man krekliņu
Līdz pat kāju galiņam,
Lai nesaka veļu puiši
Pliku mani novedot.
# 27428.00
Citas meitas sagšas auda,
Jasedz dēlu māmiņai;
Es izaužu paladziņu,
Jaguļ smilkšu kalniņā.
# 27428.01
Citas meitas villu vērpa,
Es pakulas grubinaju;
Citas meitas sagšas auda,
Es pakulu paladziņus,
Es pakulu paladziņus
Ko gulēt smiltajā.
2.9.3. Sadedzina nelaiķa cisas un drēbes. ( 27429 - 27429)
# 27429.00
Dūmi kūp purmalā,
Kas tos dūmus kūpinaja?
Veļu māte kūpinaja,
Bēdu drēbes dedzinaja.
2.9.4. Ielūdz bēru viesus. ( 27430 - 27431)
# 27430.00
Pūt, eņģeli, vara tauri,
Lai skan visa pasaulite,
Lai dzird mani īstenieki,
Lai nāk mani pavadit.
# 27431.00
Visi gailiši, dziediet,
Dienavidu saņemdami;
Visi radiņi, nāciet,
Nomiruša pavadit!
# 27431.01
Visi gailiš' i padzied,
Dienavidu paēduši;
Visi radiņ' i nāciet,
Nomiruša pavadit.
# 27431.02
Visi ciema gaiļi dzied,
Dienasvidu saņemdami;
Visi radi sanākuši,
Nomiruša pavadit.
# 27431.03
Visi gaiļeši dzīdit,
Dinavydu sajāmdami;
Visi radeņi, nācit,
Kad as jemšu ļaudaveņu.
Visi gaiļeši, dzīdit,
Dinavydu palaizdami;
Visi radeņi nācit,
Man' veļos vadedami.
2.9.5. Sagatavojās uz bēru goda svinēšanu. ( 27432 - 27435)
# 27432.00
Es ta goda negaidiju,
Neveleju galdautiņu;
Veļu māte, ta gaidija,
Ta veleja galdautiņu.
# 27434.00
Cep, māmiņa, kukuliti,
Veļos mani vadidama,
Ko mielošu veļu bērnus
Par vārtiņu vērumiņu.
# 27434.01
Cep, māmiņa, baltu maizi,
Eņģelišos vadidama:
Gaida mani Dieva bērni,
Debess vārtus atvēruši.
# 27434.02
Cep, māmiņa, baltu maizi,
Vadi mani smilktainē,
Ko mielošu veļa bērnus,
Veļa vārtu vērejiņus.
# 27434.03
Cep, māmiņa, bēru maizi,
Izcep man kukuliti;
To es došu eņģeļam
Par vārtiņu vērumiņu.
# 27434.04
Cep, māmiņa, kukuliti,
Uz kapsētu palaizdama,
Ko man doti kapmātei
Par vārtiņu vērumiņ'.
# 27434.05
Cep, māmiņa, kukuliti,
Veļos mani vadidama,
Ko mielošu veļu bērnus,
Veļu vārtu vērejiņus.
# 27466.03
Dzīvojiet, labi ļaudis,
Rausiet mantu gubiņā,
Nu jūs savu naidenieku
Smiltiņām apbērāt.
# 27466.04
Dzīvojiet nu, bērniņi,
Rausiet mantu gubiņa,
Nu mēs jūsu tēretaju
Smiltiņām apbērām.
# 27466.05
Dzīvojat nu priecigi,
Kad bijat noskumuši,
Jūsu mantas tēretajs
Guļ zem zaļām velenām.
# 27467.00
Es šķitu lietiņu
Laukā līstam:
Ta mana māmiņa
Pēc mani raud.
# 27468.00
Es palūdzu Jānišam
Nedzīt ātri kumeliņa,
Lai es savu augumiņu
Vējiņāji vēsenaju.
# 27469.00
Es redzeju sav' māmiņu
Par kalniņu aizvedam;
Gana saucu, nedzirdeja,
Gan teceju, nepanācu.
# 27469.01
Es redzeju sav' māmiņu
Pa kalniņu novedam;
Gan teceju, nedzierdeja,
Gan teceju, nepanācu.
Nu atradu ganidama
Zaļu mauru apaugušu.
Es apsēdu raudadama
Mātes kapa galiņāi:
Celies mana māmuļite,
Es pacelšu veleniņu.
# 27469.02
Es redzēju sovu māti
Par kaļneņu nuvadut.
Es tecēju, nadanāču,
Es raudāt n'atraudāju.
# 27469.03
Naksniņāi neredzeju,
Kad nomira māmuliņa;
Tagad redzu māmuliņu
Pa kalniņu aizvedam.
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasaucu.
# 27469.04
Redzu savu māmuliņu
Par kalniņu aizvedot;
Gana sauču, nedzirdeja,
Pakaļ teku, nepanāču.
# 27470.00
Es savaje māmiņaje
Ilgi miegu nekaveju:
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien veda smiltienē.
# 27471.00
Es tev saku, ormaniti,
Vijies garu pātadziņu,
Lai vareji pēc pusdienas
Orēt smilšu kalniņā.
# 27472.00
Gauži raud ļaudaviņa,
Pie vārtiem stāvedama,
Noskatās arajiņu
Par kalniņu aizvedot.
# 27483.00
Kas celiņu norakstija
Sīkajiem rakstiņiem?
Ta tētiņa kumeliņi,
Ko šodienu glabajām.
# 27483.01
Kas ēeļeņu sarakstaja
Seiķejām pādeņām?
Tās māmeņis kumeļeņi,
Kur' šudiņ globāvām.
# 27484.00
Kas celiņu nostaigaja
Līdz pat kapa maliņai?
Tas puisitis nostaigaja,
Kapa vietu mekledams.
# 27485.00
Ko, māsiņa, tu raudaji,
Pie vārtiņu stāvedama?
-Redzej' savu arajiņu
Kalniņā aizvedam.
# 27486.00
Ko vadija tautiņās,
To gaid' sērsti bāliņos;
Ko ved smilšu kalniņāi,
Ne mūžam neredzeja.
# 27487.00
Laba mana līgaviņa,
Labi mani pavadija:
Sirmi zirgi, balti deķi
Sarkanām bantitēm.
# 27488.00
Laba mana māmuliņa,
Labi mani pavadija:
Balti zirgi vērzeleti,
Jauns puisitis ormaniņš.
# 27489.00
Laba mana māmuļite,
Labi mani pavadija:
Izcepusi baltu maizi,
Vadi mani smiltienī.
# 27489.01
Laba mana māmuliņa,
Labi mani pavadija:
Izcep maizes kukuliti,
Uz kapiem vadidama;
To es došu eņģeļiem
Par vārtiņu vērumiņu.
# 27490.00
Neaugat, sīki karkli,
Kapu ceļa maliņā,
Grib māsiņa daiļi braukt
Baltā smilšu kalniņā.
# 27491.00
Nebij manis augumiņis
Trim bēriemi vizinats;
Nu šodieni vizinaja,
Smiltainēi aizvezdami.
# 27491.01
Kad bij mans augumiņš
Virzelē vizenats!
Nu vizena virzelē,
Nu ved smilšu kalniņā.
# 27492.00
Nenoraudi, bāleniņ,
Ka mēs slikti pavadam:
Līdz zemei zīda deķi
Bērajiem kumeļiem.
# 27493.00
No ša gada, no ša laika
Tēva (Mātes) radi pagalam:
Sabraukuši tēva (mātes) radi,
Izved tēvu (māti) kalniņā.
# 27494.00
Nokaisāt man celiņu
Smalkajām smilktiņām,
Lai to manu augumiņu
Viegli, viegli vizinaja.
Priekšā bija tas celiņš
Skujiņām nokaisits;
Sēd Laimiņa gaididama
Pašā skujas galiņā,
Uguntiņu dedzinaja
Divās vasku svecitēs.