2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.7. Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve. ( 26741 - 27266)
2.7.4. Dažādi atgadījumi un apcerējumi laulātu ļaužu kopdzīvē. ( 27071 - 27266)
# 27201.00
Nu man vaļa, nu man vaļa
Nu nav vīra sētiņā;
Neēduse gulēt gāju,
Ne vietiņas taisijuse.
# 27202.00
Nu man vaļa, nu man vaļa,
Nu neredz līgaviņa;
Kad redzetu līgaviņa,
Tās vaļiņas man neļautu.
# 27203.00
Par sieviņu Dievu lūdzu,
Pats par sevi nebēdaju:
Pats es gāju šurpu, turpu,
Sieva nama turetaja.
# 27204.00
Par sieviņu Dievu lūdzu,
Pats par sevi nebēdaju:
Sieva man mežā brauca,
Pats guleju lāviņā.
# 27204.01
Sieviņ', mana čabulite,
Aiz manim mežā brauca,
Pats guleju krāsns malā,
Par sieviņu Dievu lūdzu.
# 27205.00
Paši dega, paši pūte
Mani sīki žagariņi;
Pats es kūlu, pats žēloju
Savu jaunu līgaviņu.
# 27206.00
Pēc sieviņas galvu sēju,
Pēc meitiņas kājas āvu,
Vēl es biju ieraduse,
Meitu dienas turedama.
# 27207.00
Pirmudien, otrudien
Kūlu savu līgaviņu.
Jau trešdien, ceturtdien
Vaidēt vaid gultiņā.
Jau piektdien, jau sestdien
Vedu smilšu kalniņā.
Jau svētdien krodziņā
Gāju jaunas lūkoties.
# 27207.01
Jau pirmudin, jau pirmudin
Gāj' uz mežu kukļu škāltu;
Jau utardin, jau utardin
Nešu kukļis sēteņā;
Jau trešdin, jau trešdin
Kukļej muna ļaudaveņa;
Jau caturtdin, jau caturtdin
Aizslymst muna ļaudaveņa;
Jau piktdin, jau piktdim
Numērst muna ļaudaveņa;
Jau sastdin, jau sastdin
Dzāltonos smilkteņos;
Jau svātdin, jau svātdin,
Ku dareit, nadareit?
Voj dzīdāt, voj raudāt,
Voj ņimt jaunu ļaudaveņu?
Lobāk dzīžu, na kai raužu,
Nemu jaunu ļaudaveņu.
# 27208.01
Čīčas, pupas, tie smeķ man,
Tie manai līgavai:
Negrūžamas, nemaļamas,
Katlā vien ieberamas.
# 27209.00
Pus' kalniņa zirņu sēju,
Pus' baltā āboliņa;
Pus' mūžiņa meita biju,
Pus' neveikļa līgaviņa.
# 27210.00
Putras dēļ es nopļāvu
Zaļus miežus līdumā;
Lustes dēļ salauziju
Savu jaunu līgaviņu.
# 27211.00
Putras dēļ es nopļāvu
Zaļus miežus tīrumā;
Saimes dēļ nomociju
Savu jaunu līgaviņu.
# 27213.00
Reizē, reizē ar vīriņu,
Viņš no meža, es no cepļa;
Es katliņu izmazgaju,
Viņš atnesa rubeniņus;
Es noplūcu rubeniņus,
Viņš ielika katliņā,
Viņš ielika katliņā,
Es pakūru uguntiņu.
# 27214.00
Sauc māmiņa piecas reizas
Ne galviņu nepagriezu;
Sauc tautietis vienu reizu,
Stāvu lēcu drebedama.
# 27215.00
Saēejās muns veireņš
Mani tuklu nubarāt;
Es kā skaudže gruzejos,
Jis kā krups volkavās.
# 27216.00
Šādi tādi ledus kalni
Lauza manu kumeliņu:
Šāda tāda drauga saime
Rāja manu līgaviņu.
# 27217.00
Žēl man bij strazdu šaut,
Žēl kult savu līgaviņu:
Strazdiņš jauki padziedaja,
Līgavai mīļi vārdi.
# 27217.01
Es gribeju irbi šaut,
Irbei košs cekuliņš;
Es gribeju sievu kult,
Sievai mīļa valodiņa.
# 27217.02
Es gribeju strazdu šaut,
Strazdiņš koši padziedaja;
Es gribeju sievu kult,
Sievai jauka valodiņ'.
# 27218.00
Žēl man bija strazdu šaut,
Žēl kult savu līgaviņu:
Strazdiņš koši padziedaja,
Līgaviņa malti gāja.
# 27218.01
Žēl man bija strazda kaut,
Žēl rāt savas līgaviņas;
Strazdiņš koši padziedaja,
Līgavini malt ejot.
# 27219.00
Žēl man bija strazdu šaut,
Žēl kult savu līgaviņu:
Strazdiņš koši padziedaja,
Līgaviņa žēli raud.
# 27220.00
Šķitu savu līgaviņu
Druviņā aizgājušu;
Līgaviņa aizkrāsnē
Ausis vien skurinaja.
# 27221.00
Šļuka bruka mana sieva,
Nošļukušu pamāviti;
Lai ta šļuka, lai ta bruka,
Man pašam gana laba.
# 27222.00
Sieva bruaca mežā,
Vīrs palika mājās.
Ne putrina izvārita,
Ne ugune pakurstita.
# 27223.00
Sieva man bez micites,
Kanna mana bez vāciņa;
Sievai pirku Rigā mici,
Kannai vāku Vāczemē.
# 27224.00
Sieva mana lielu radu,
Bikšu šūt nemāceja;
Gan māceja palūkot,
Kas bij bikšu kabatā.
# 27225.00
Sieva mana Žīda rada,
Ta neēda cūkas gaļas;
Sievas dēļ vērsi kavu,
Pats es ēdu cūkas gaļu.
# 27225.01
Mana sieva Žīda sugas,
Ta neēda cūkas gaļas;
Es nokāvu lielu vērsi,
To apēda laizdama.
# 27225.02
Siva muna lele roda,
Tej naede ceukys gaļis;
Sivys deļ versi kavu,
Pots lekseju ceukys gaļu.
# 27225.03
Sieva mana Žīda rada,
Ta neēda cūkas gaļas;
Sievai pirku vērša gaļu,
Pats ļupiju cūkas gaļu.
# 27225.04
Sieva Ieva Žīdam rada,
Ta neēda cūkas gaļu,
Ta tik ēda vērša gaļu,
Saujiņā turedama.
# 27226.00
Sievai jūdzu labu zirgu
Pats ķīpoju ķēvitē;
Sieva mana lielu radu,
Visi sievu daudzinaja.
# 27226.01
Sievai jūdzu labu zirgu,
Pats ar ķēvi čulčinaju:
Sieva bija lielu radu,
Visi sievu bildinaja.
# 27227.00
Sieviņ, mana grabažiņa,
Ko mēs rītu vārisim?
Pupas, zirņi sakaltuši,
Kāpostiņi sasaluši.
# 27227.01
Ak, tu mana gaigaliņa,
Ko mēs rīt vārisim?
Pupas, zirņi nemērceti,
Jūras mences nesālitas.
# 27227.02
Sieviņ, mana čubenite,
Ko mēs rītu vārisim?
Zirņi, pupas nemērceti,-
Kausim jūras gaigalites.
# 27228.00
Sieviņ, mana muteriņ,
Ko rītā vārisim?
Kausim sirmu siveniņu
Raudajām actiņām.
# 27229.00
Sieviņ, mana mututiņ,
Ko mēs rītā vārisim?
Vakar pirku siveniņu,
Šodien vilki aizbriņģeja.
# 27230.00
Sieviņ mana, Maružiņa,
Ko rītā vārisim?
Vārisim oda šķiņķi,
Teteriša pakausiti.
# 27231.00
Sieviņ', mana pugužiņa
Iekrīt putras baļļiņā.
Es būt tevi ārā vilcis,
Aiz smiekliem nevareju.
# 27231.01
Siviņ, munu čaučareit,
Putriņā nusleikušu!
Es beutum ārā vilcis,
Aiz smīkliņa navareju.
# 27232.00
Smieties vien pasmējos,
Līgavā raudzidams:
Nezied vairs tie ziediņi
Kas ziedeja bāliņos.
# 27232.01
Smiekli nāca, pasmejos
Uz jaunās līgaviņas:
Nezied vairs tie vaidziņi,
Kas ziedeja pērnruden.
# 27233.00
Spēru kāju istabā,
Metu acis dibinā,
Ko dariju māte, meita,
Mana jauna līgaviņa.
# 27234.00
Strādajam, strādajam
Mēs, jauna līgaviņ!
Neguļam, neguļam
Šo garo dienavidu!
# 27235.00
Sunits rēja, gailis dzied,
Sieva brauca sētiņā;
Vīriņš stāv pie vārtiem,
Noņēmies cepuriti.
# 27236.00
Svārki mani, kādi šūti,
Tie javelk mugurā;
Līgaviņa laba, slikta,
Tev ar mani jadzīvo.
# 27237.00
SvĀrki mani, kādi svārki,
Tie javelk mugurā;
Sieva mana kāda sieva,
Tai jaiet klātgulēt.
# 27237.01
Lai tie svārki kādi būtu,
Tie javelk mugurā;
Lai ta sieva, kāda būtu,
Tai jaiet klātgulēt.
# 27238.00
Tēvs tureja, māte kūla
Manu jaunu līgaviņu,
Pats rādiju uguntiņu,
Asariņas slaucidams.
# 27239.00
Tec kājām, līgaviņa,
Kam raudaji sudrabiņa:
Es pārdevu kumeliņu,
Tev pirkdams sudrabiņu.
# 27239.01
Staigā, mana līgaviņa
Šovasar kājiņām,
Tu gribeji sudrabiņu,
Es izdevu kumeliņu.
Citu gadu vizinašu
Rakstitām kamanām.
# 27240.00
Tīrumā, klajumā
Loku savu kumeliņu;
Tumšajā kaktiņā
Rāju savu līgaviņu.
# 27240.01
Kumeļam galvu glaudu
Tīrumiņa galiņā;
Rāju savu ļaudaviņu
Tumšajā kaktiņā.
# 27241.00
Tili, tili, buku, buku,
Sieviņ' (sievu) vedu vezumā,
Pats teceju kājiņām,
Stabulites taisidams.
# 27241.02
Tilu, tilu, buku, buku,
Sieviņ' vedu vezmiņā,
Pats teceju kājiņām,
Stabuliti dreijadams.
Atskatos atpakaļ,
Sieviņ' mana izkritusi.
# 27241.03
Tili, tili, buku, buku,
Sieviņ' vežu vezumā,
Pats teceju kājiņāmi,
Stabulites taisidams.
Iekam pats stabuleju,
Vilki sievu apēduši,
Vilki sievu apēduši,
Kaulus vien atstājuši.
# 27241.04
Vīriņ, kad tu mežā brauc,
Sieviņ' mājā nepamet!
Sieviņ' vedu vezmiņā,
Pats teceju kājiņām,
Pats teceju kājiņām,
Stabuliti dreijadams.
# 27242.00
Ticiet, brāļi, neticiet,
Es izmiju līgaviņu;
Simtu ņēmu zelta naudas,
Vēl skaistaku līgaviņu.
# 27243.00
Trīs dieniņas es raudaju,
Savas vaļas gribedama;
Nu man bija sava vaļa,
Nu nezinu, ko darit.
# 27244.00
Čubin', mana līgaviņa,
Tu čubini, es čubinu:
Tu čubini miežus, rudzus,
Es bēros kumeliņus.
# 27245.00
Tu māsiņa, es māsiņa,
Dzersim spranču brandeviņu,
Tavs vīriņis, mans vīriņis,
Abi labi amatnieki:
Tavs vīriņis zirgu zaglis,
Manis krampju vilcejiņš.
# 27296.00
Vecs ozols, kuplas lapas,
Šmaugas auga atvasites;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie jauc kunga padomiņu.
# 27297.00
Vecumā sienu pļāvu,
Trīs kažoki mugurā,
Ne tur bija gaiļam nastas,
Ne kazai vezumiņa.
# 27297.01
Veca bāba sienu pļāva,
TrĪs kažoki mugurā,
Ne aitai kumosiņa,
Ne gaiļam vezumiņa.
# 27298.00
Vecum', manu vecumiņu,
Dienā lauka nepārgāju!
Man gribeja jaunas meitas
Sakārņiem(i) nomētāt.
# 27298.01
Ai, tu manu vecumiņu,
Dienu lauku nipārgāju!
Gribej' mani jaunas meitas
Akmeņiem nomētāt.
# 27299.00
Vecum', manu vecumiņu,
Dien' es lauka nepazinu;
Nu jaiet smiltainē
Baltajām kājiņām.
# 27300.00
Vecum' manu vecumiņu,
Neredzot danākušu!
Kaut redzetu danākot,
Ar rociņu atbīditu.
# 27300.01
Vecum', manu vecuminu,
Kam pienāci neredzit?
Būtu nācis tu redzit,
Ar rocinu atbīditu.
# 27300.02
Ailu, manu vecumiņu,
Neredzeju atejam;
Būt' redzejse atejam,
Ar rociņu atbīditu.
# 27300.03
Vacum', munu vacumeņu,
Naredzēju dagājušu;
Byut' redzejse daejam,
Byut' ar ruku atstyumuse.
# 27300.04
Vecun', manu vecumiņu,
Neredzot danākamu!
Kaut acim redzejuse,
Ar rociņu atbīditu.
# 27300.05
Vecum', manu vecumiņu,
Neredzot danākušu!
Kad es būtu redzejusi,
Ar rociņu atbīditu.
# 27300.06
Vecum' manu vecumiņu,
Tu atnāci nemanot;
Būt' redzejis atnākot,
Ar rociņu atbīditu.
# 27301.00
Visi mani vecu sauca,-
Kur tad mans vecumiņš?
Es redzeju savu tēvu,
Sava tēva tēvatēvu;
Es redzeju Sāra lānu
Trim reizām nocērtam,
Vienreiz priedes, otrreiz egles,
Trešreiz zaļus ozoliņus.
2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem. ( 27302 - 27895)
2.9.1. Uz slimības un miršanas gultas. ( 27302 - 27418)
# 27302.00
A, Dieviņu, A, Dieviņu,
Kaut es ari jauns nomirtu!
Es guletu kalniņāi
Kā rozite (puķite) dārziņā.
# 27303.00
Ai Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kaut savā zemitē!
Lai man' ēstu, ja man' ēstu,
Savas zemes kukainiši.
# 27304.00
Ai, Dieviņ, ai, Laimiņ,
Kaut es jauna nomiruse!
Es aizietu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziededama.
# 27304.01
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kaut es jauna nomiruse!
Es daietu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziededama.
# 27304.02
Vai, Dieviņ, vai, Laimiņ,
Kad es jauna nomirtum!
Daietum pie Dieviņa,
Kā puķite ziededama.
# 27304.03
Oj, Dieviņ, oj, Laimiņ,
Kou' as jouna nōmiruisa!
As nōietu pie Dieviņa,
Kā puķīta ziedādama.
# 27304.04
Dievs dod man jaunai mirt,
Ne vecai nodzīvot!
Es aiziešu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziededama.
# 27304.05
Dod, Dieviņi, man nomirt,
Vainadziņu valkajot!
Es noiešu pie Dieviņa,
Kā rozite ziededama.
# 27304.06
Es būt' Dievu vēlejusi,
Būt' es jauna nomirusi;
Es iazietu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziededama.
# 27304.07
Labak es jauna miru,
Ne kā ilgi dzīvojuse;
Es aizietu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziededama.
# 27304.08
Ņem, Dieviņi, mani jaunu,
Es gribeju jauna mirt,
Es noiešu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziededama.
# 27305.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Man peidē vasariņ'!
Es ar Dievu sadereju
Gulēt smilšu kalniņā.
# 27306.00
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Vaidēt vaid istabā!
Ej, Dieviņi, istabā,
Dod tiem savu vecelibu.
# 27306.01
Vaidēt vaid ustubā,
Vaj vaid jauni, vaj vaid veci?
Ej, Dieviņ, ustubā,
Dod tiem savu veselibu.
# 27307.00
Vai, Dieviņ, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu!
Aiznesat māmiņai
Simtus labus vakariņus.
# 27308.00
Vai, Dieviņ, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Dodat ziņu sniķeram,
Lai tais' manu mūža māJu.
# 27309.00
Vai, Dieviņi, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Dodiet ziņu tautiešam,
Lai mērc miežus ūdenēi.
# 27310.00
Vai, Dieviņ, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Kur paliks tēvu zeme,
Mana jauan līgaviņa?
# 27311.00
Vai, Dieviņi, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Paliks mana līgaviņa
Sadereta, nepaņemta.
# 27311.01
Ai, dieniņ,, man' dieniņa,
Tu atnāci nezinama;
Paliek mana līgaviņa
Nolūkota, nepreceta.
# 27311.02
Vai, Dieviņi, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu!
Paliks mana cepurite
Appuškota, nevalkata;
Paliks manis kumeliņis
Apseglots, neizjāts;
Paliks mana līgaviņa
Sadereta, nepārvesta.
# 27334.01
Mirtin miršu es, māmiņa,
Man' ar godu glabajiet:
Jostām zirgus grožojiet,
Villainēm seglojiet.
# 27335.00
Es, māmiņa, jauna miru,
Jaunam dobes man nerakt;
Raks man jauns, raudās gauži,
Birs dobē asariņas,
Birs dobēi asariņas,
Būs man grūta gulešana.
# 27335.01
Nedod, Dievs, jaunai mirt,
Nav dobites racejiņu;
Jauni puiši dobi raka,
Dobē bira asariņas.
# 27336.00
Es, māmiņa, jauna miru,
Kur liks manu vainadziņu?
Kariet liepas zariņā,
Lai saulite balinaja.
# 27336.01
Es, māmiņa, jauna miršu,
Kur liks' manu vainadziņu?
Kar liepiņas zariņāi,
Lai vējiņis purinaja,
Lai vējiņis purinaja,
Lai saulite balinaja.
Trīs gadiņus ta liepiņa,
Ne ta auga, ne zaļoja,
Ceturtāji gadiņāi
Zied sudraba ziediņiem,
Zied sudraba ziediņiem,
Zaļo zelta lapiņām.
# 27336.02
Es, māmiņa, jauna miršu,
Kur liks' manu vainadziņu?
Kar, māmiņa, liepiņā,
Lai saulite balina;
Liepiņai ziedi birs,
Vainagam vizuliši.
# 27336.03
Es, māmiņ, jauna miršu,
Kur liks manu vainadziņu?
Kariet manu vainadziņu
Āra liepas galiņā,
Lai vējiņi purinaja,
Lai saulite balinaja,
Lai skatās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.
# 27336.04
Es,māmiņ, jauna miršu,
Kur liks' manu vainadziņu?
Pakar manu vainadziņu
Kuplas liepas zariņā,
Lai saulite balinaja
Mēnesnicas meitiņai.
# 27336.05
Es, māmina, meita miršu,
Kur tu manu kronu liksi?
Liec krustina galināi,
Lai saulite balinaja.
# 27336.06
Jauna miru es, māmiņa,
Kur liks' manu vainadziņu?
Pakar liepas zariņā,
Lai saulite balinaja.
# 27336.07
Mirtin miršu, māmulite,
Kur liks manu vainadziņu?
Baznicāi nenesat
Tautu dēlu žēlumam;
Karait krusta galiņāi,
Lai saulite balinaja,
Lai saulite balinaja,
Lai vējiņis purinaja.
# 27336.08
Mirtin miršu, māmulite,
Kur liks manu vainadziņu?
Karat liepas zariņos,
Lai baleja saulitē.
# 27337.00
Es nomiru jauns puisitis,
Kur liks manus brūnus svārkus?
Kur liks manus brūnus svārkus,
Kur liks cauņu cepuriti?
# 27338.00
Es to savu vainadziņu
Pagalam darinaju.
Vaj sirsniņa paredzeja,
Ka es ilgi nedzīvošu?
# 27339.00
Gāliņ, mana gluža gāla,
Tu pagulsi pa zemiti;
Nu tu alus vairs nedzersi,
Nu naudiņas netērasi.
# 27339.01
Galviņ mana gludenā,
Kam tu līdi pazemē?
Nu tu alu vairs nedzersi,
Ar ļaudimi nerunasi.
# 27340.00
Gana lūdzu zemes māti,
Rokā maku turedams:
Došu simtu dalderišu,
Atlaid manu augumiņu!
# 27341.00
Grūti pūta līgaviņa,
Uz rociņas guledama.
Vaj ta bija paredzejsi,
Ka es ilgi nedzīvošu?
# 27341.01
Grūši pūta līgaviņa,
Uz rociņas guledama.
Vaj sirsniņa paredzeja,
Ka es ilgi nedzīvošu?
# 27341.02
Grūši pūta līgaviņa,
Uz rociņas guledama.
Vaj ta bija paredzejsi,
Ka es ilgi nedzīvošu.
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Saules mūžu nedzīvošu.
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu.
# 27341.03
Grūši pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud līgaviņa,
Uz rociņas guledama.
Vaj sirsniņa paredzeja,
Ka es ilgi nedzīvošu,
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Saules mūža nedzīvošu;
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu.
# 27343.00
Kad Dievs dotu, ka es mirtu
Jauna meita vaiņagā!
Izslaucitu kapa sētu,
Sagaiditu māmuliti.
# 27344.00
Kad Dievs dotu, māmulit,
Ka rītā es nomirtu!
Es dabutu jaunu namu,
Smalku linu paladziņu.
# 27345.00
Kad es būtu zinajusi,
Kad ta mana mira nāks,
Es būt' baltus balinajsi
Mirstamos paladziņus.
# 27345.01
Kaut es būtu zinajusi,
Kura diena mirstamā,
Es būt' savus paladziņus
Saulitē balojusi.
# 27346.00
Kad kundziņš aicinaja,
Sūtu kalpu, kalponiti;
Kad Dieviņš aicinaja,
Tad pašam jaaiziet.
# 27346.01
Kundzeņš mani aicynāja,
Syutu kollpu, kollpyuņeiti;
Ka Diveņš aicynāja,
To jāīt maņ patim.
# 27346.02
Sūtu kalpu, kalponiti,
Kad kundziņš aicinaja;
Kad Dieviņš aicinaja
Tad jaiet man pašam.
# 27347.00
Kam, Dieviņi, to dariji,
Kam tu mani jaunu ņēmi?
Paliek mana līgaviņa
Vidū ciema sadereta;
Appuškota cepurite
Palikusi nevalkata.
# 27348.00
Kam, Laimiņ, nesaciji,
Ka es ilgi nedzīvošu?
Neietum tautiņās,
Neviltum labu ļaužu.
# 27349.00
Kaucat, vilki, nekaucat,
Es nemiršu šāi zemē;
Es nomiršu Vāczemē
Zaļā ziedu laiviņā.
# 27350.00
Ko, māmiņa, manis raudi,
Ko es tev labu daru?
Dienu ceļus nosēdeju,
Nakti rokas noguleju.
# 27350.01
Mana mīļa māmulite,
Ko pēc manis žēli raudi?
Ko pēc manis žēli raudi,
Ko es tevim labu daru?
Dienu ceļus nosēdeju,
Nakti rokas noguleju.
# 27351.00
Ko raudaji, māmulite,
Ko es tev labu daru?
Kā es audzis, tā pagulu
Apakš zaļas veleniņas.
# 27352.00
Ko, tautieti, gauži raudi
Manā gultas galiņā?
Kad Dieviņš mani ņems,
Ņem tu citu mātes meitu.
# 27352.01
Ko, tautieti, tu raudaji
Manā gultas maliņā?
Ja es miršu, ņem tu citu,
Lūkā labu mātes meitu.
Valkā manus linu kreklus,
Liec villaines oderē.
# 27352.02
Ko, tautieti, tu raudaji,
Pie gultiņas sēdedams?
Dievs ņems manu dvēseliti,
Lūko citu mātes meitu.
# 27353.00
Kur tu biji, līgaviņa,
Kad nāvite mani kava?
Mana paša līgaviņa
Nāvei durvju vērejiņa.
# 27354.00
Labak maza nomiruse,
Ne kā liela izauguse,
Būt' manai māmiņai
Jel mazakas žēlabiņas.
# 27354.01
Būt' savai māmiņai
Vēl mazaka nomirusi,
Būt' māmiņu pametusi
Mazakā bēdiņā.
# 27354.02
Kad es moza numyruse,
Na kai ļela izauguse,
Lai nabytu mameņai
Ciki ļelu žālobeņu.
# 27355.00
Lai es miršu, kad mirdams,
Es nomiršu svētu rītu,
Es nomiršu svētu rītu,
Ļaudim darbu nekavešu.
# 27355.01
Lai as myru, kad as myru,
Lai namyru dorba din',
Lai namyru dorba dinu,
Ļaudim dorba nakavēju.
# 27356.00
Lai es miru, kad es miru,
Bet es ilgi nedzīvošu:
Gana viegli es staigaju,
Man' zemite grūši nesa.
# 27357.00
Lai es miru, kad es miru,
Sestdien mani nebediet:
Es visiem miroņiem
Ūdentiņa nesejiņa.
# 27357.01
Sestdien mani nevedat
Baltā smilšu kalniņā:
Es visiem mirušiem
Ūdentiņa nesejiņa.
# 27358.00
Lai mirst ļaudis, kam ir vaļa,
Es nemiršu, man nav vaļas;
Es ievēlu bērza kluci
Sava kapa vietiņā.
# 27358.01
Lai tie mira, kam patika,
Es nemieršu, man netika;
Es ievelšu bērza kluci
Savāi kapa vietiņāi.
# 27359.00
Lai tas mira, kam bij vaļa,
Man nebija patapiņas:
Man jaiet par Daugavu
Perkoņam ložu liet.
# 27359.01
Mirstat, ļaudis, kam ir vaļa,
Es būt miris, man nav vaļas:
Man jaiet aiz Daugavas
Pērkonam ložu lietu.
# 27360.00
Lai tie mira, kam bij vaļa,
Man nebija patapiņas:
Zīda pļavas man nepļautas,
Zelta kalni neeceti.
# 27360.01
Lai tie mira, kam ir vaļa,
Es nemiršu, man nav vaļas:
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neeceti.
# 27360.02
Lei tie myra, kam bij voļa,
Mun navaida pataepiņas:
Zida pļova mun napļouta,
Zalta kaelņi naecēti.
# 27361.00
Laiks bij man gulēt iet
Baltu smilšu kalniņā:
Dēlu dēli arajiņi,
Meitu meitas malejiņas.