26401 - 26600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.30. Panāksnieki pārnāk savās mājās. ( 26368 - 26417)
2.5.2.30.3. Panāksnieki sūdzās par izsalkumu un sliktu mielošanu tautās. ( 26396 - 26417)

# 26401.00
Ēst, ēst, māmuliņa,
Tautas badu mirinaja;
Tik es badu nenosprāgu
Tās māsiņas panāksnos.

# 26402.00
Es būt' badu nomirusi,
Svešu zemi staigadama,
Būt' māmiņa nebāzusi
Siera kampas azotē.

# 26403.00
Izzaēžu, izzadzēru
Māsiņai panākšos:
Izzagraužu kaceniņu,
Pa dārziņu staigadams.

# 26403.01
Izzaēžu, izzadzēru
Pa māsiņas panākšniem:
Izzagraužu kaceniņu
Pa kāpostu dārziņiem;
Izzadzēru samazdziņu
Pa visām baļviņām.

# 26404.00
Ko ēdāmi, ko dzērām
Mūs' māsiņas panāksnos?
Vienu pašu kazas kāju,
Piecus kuņģa gabaliņus.

# 26405.00
Ko ēdām, ko dzērām,
Svešu zemi staigadami?
Ēdām zaļu līdaciņu,
Ūdenī mērcedami.

# 26406.00
Kritan kritu no kumeļa
Ar saujiņu pie putriņas:
Tautiņām auzu maize
Aiz deviņām atslēgām.

# 26406.01
Kriten kritu no kumeļa
Ar saujiņu pie putriņas:
Tikkai badu nenomiru,
Līgaviņas precedams.

# 26407.00
Laba zeme, labi ļaudis,
Labi mani pamieloja:
Sēņu sulu stribinaja
Ar sudraba karotiti.

# 26407.01
Izsaēdu, izsadzēru
Es māsiņas panākšņos:
Izsastrēbu sēņu sulas
Ar sudraba karotēm.

# 26407.02
Laba, laba Jāņu māte,
Ta mūs labi pamieloja:
Sēņu zupi stribinaja
Ar sudraba karotiņu.

# 26407.03
Lobs cimeņš, lobi ļaud's,
Labi mani pamilā:
Paceļ maņ seļņu [?] sulu
Ar sudobra ļizeiceņu.

# 26407.04
Smuki, skaisti padzīvoju
Mazajā ciemiņā:
Sēņu sulu stribinaja
Ar sudraba karotiti.

# 26408.00
Mun ejot panākšņos,
Piesarāve vēderiņš;
Ko daris māsiņai,
Visu mūžu dzīvojot!

# 26409.00
Pasild' man, māmuliņa,
Vakarejus kāpostiņus,
Es atnācu no tautām
Vakareju ēdumiņu.

# 26409.01
Drīzi, drīzi, naški, naški
Mielo mani, māmuliņa!
Es atnācu no tautāmi
Vakareju ēdumiņu.

# 26409.02
Sasild' man' māmaliņa,
Vakarejus kāpostiņus,
Izstaigaju tautu zemi
Vakareju ēdumiņu.

# 26409.03
Sildi, māte, vāri, māte,
Vakarejus kāpostiņus!
Nu atnāca tav' bērniņi
Vakareju ēdumiņu.

# 26410.00
Sasild' man, māmuliņa,
Vakarejus kāpostiņus;
Tikko badu nenomiru
Māsiņai panākstos.

# 26410.01
Steidz, māmiņ, sild', māmiņ,
Vakarejus kāpostiņus!
Tikko badu nenomiru,
Svešu zemi staigajot.

# 26411.00
Sildi, māte, vāri, māte,
Vakarejus kāpostiņus,
Nu atnāca tav' bērniņi
Izsalkuši, neēduši.

# 26412.00
Slikta zeme, slikti ļaudis,
Slikti mani mitinaja:
Sūra putra, jēla gaļa,
Auzu maize necepusi.

# 26413.00
Tik es badu nenomiru
Tai māsai panākstos:
Sēņu zupu stribinaja
Ar mellāmi karotēm.

# 26413.01
Tik badā nenomiru
Tāi svešāja ciemitē:
Grību zupu stribinaja
Ar kapara karotēm.

# 26413.02
Tik es badu nenomiru
Tās māsiņas panākstos:
Sēņu zupu stribinaja
Ar veciem kāpostiem.

# 26413.03
Tykko bodu nanōmiru
Tai māsai panākšnūos:
Sēņu zupu strybanaja
Mallnajām kaerītām;
Sura zupa, jāla goļa,
Ouzu maiza aepviļāta.

# 26414.00
Tik es badu nenomiru
Tās māsiņas panākstos:
Auzu maize necepuse,
Kazas gaļa neviruse.

# 26414.01
Izstaigaju svešu zemi,
Ciku badu nenomiru:
Auzu maize nesijata,
Kazas gaļa nevārita.

# 26414.02
Māsai gāju panākstīs,
Cik badā nenomiru:
Auzu maize necepuse,
Kazas gaļa neviruse.

# 26414.03
Tik es badu nenomiru
Bāliņam vedibās:
Šķidra putra, jēla gaļa,
Puscepuse griķu maize.

# 26414.04
Tik es badu nenomiru
Tai māsiņi panākstos:
Jēla gaļa, sūra zupe,
Necepuse griķu maize.

# 26414.05
Tik es badu nenomiru
Tās māsiņas panākstos:
Auzu maize nesijata,
Cūkas kāja nekasita.

# 26414.06
Tikko badu nenomiru
Sav' māsiņas panākšņos:
Sīksta, veca kazas gaļa,
Jēla driķu karašiņa.

# 26414.07
Vāri, māte, biezu putru,
Pildi manu vēderiņu!
Tik es badu nenosprāgu
Tās māsiņas panākstos:
Sūra zupe, jēla gaļa,
Pirtī cepta auzu maize.

# 26414.08
Cikkai badu nenomiru
Māsiņai panāksņos:
Zaļa gaļa, neviruse,
Jēla maize, necepuse.

# 26415.00
Vāri, māte, biezu putru,
Pildi manu vēderiņu,
Es pārgāju no tautām
Izšļukušu vēderiņu.

2.5.2.31. Atkāzas, atvāršas; jaunais pāris brauc ciemoties pie sievas vecākiem, brāļiem un māsām. ( 26416 - 26435)

# 26416.00
Aun kājas, tautieti,
Jūdz kumeliņu;
Vedis rādit
Saviem brāļiem
Vaj būsi tāds vīrs,
Kā mani brāļi.

# 26416.01
Tautieti, tautieti,
Jūdz kumeliņu,
Es tevi vedišu
Brāļiem rādit,
Vaj būsi tāds vīrs,
Kā mani brāļi.
Kur nelga tāds vīrs,
Kā mani brāļi!

# 26417.00
Brāliši, brāliši,
Atvāršās!
Kā saule atvirta
Pēc vasariņas.

# 26418.00
Brāļos gāju alus dzert,
Vīru vedu valdziņā;
Pate gāju istabā,
Vīru sēju skaidienā.
Ja brāļiem svaiņa žēl,
Lai ved vīru istabā.

# 26418.01
Sērstu gāju bāliņos,
Vīra puksi līdzi ņēmu;
Pate gāju istabā,
Puksi laidu sētmalē.

# 26418.02
Sērstu gāju bāliņos,
Vīru vedu valdziņā.
Nākat, brāļi, lūkoties,
Kāds mans miežu arajiņš.
Ja jums tīk, bāleliņi,
Tad vedat istabā;
Ja netīk, bāleliņi,
Lai stāveja skaidienā.

# 26418.03
Uz brāļiem sērstu gāju,
Vīra buņģi līdza vedu;
Pati gāju istabā,
Buņģi sēju skaidienā.

# 26419.00
Būs redzēti, vīra māte,
Ko man doti kukuļam,
Nu es iešu pirmo reizi
Uz māmiņu ciemoties.

# 26420.00
Gaid' dieniņu izaustami,
Gaid' sauliti uzlecami;
Nu aizvedis man' tautietis
Novadiņa radiņos.

# 26421.00
Jūdz, tautieti, baltu ķēvi,
Brauksim sērst brālišos;
Zinies, nelga, kā dzivoji,
Baidies manu bāleniņu!

# 26421.01
Es tautieti brāļos vedu
Kā suniti valdziņā;
Zinies, nelga, kā dzivosi,
Bīsties manu bāleniņu.

# 26422.00
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos:
Bāliņam namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.

# 26422.01
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos;
Dūmi kūp namiņāi,
Laikam brāļi alu dara,
Laikam brāļi alu dara,
Vaj ar medu tecinaja.

# 26423.00
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi pie māmiņas;
Tev bij skaists kumeliņš,
Man bij mīļa māmuliņa.

# 26424.00
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim sērsti brālišos;
Tev piedera kumeliņis,
Man piedera villainites.

# 26425.00
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos;
Tu pie znota, ķelavaiņa,
Es pie tēva, māmuliņas.

# 26426.00
Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauksim sērst brālišos.
Vaj tadēļ sērst neiešu,
Ka tu mani sagšus zagi?

# 26427.00
Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Lai es braucu bāliņos!
- Sudrabiņa loku liecu,
Zelta daru kamaniņas,
Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcedams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulite mirdzedama.

# 26427.01
Mana jauna līgaviņa
Pie māmiņas sērsti gāja.
Jūdzu bēru kumeliņu
Zaļās vara kamanās;
Vieglu liepu loku liecu
Vasku grožus ritinaju;
Lai brauc mana līgaviņa
Kā ieviņa ziededama,
Kā ieviņa ziededama,
Kā saulite mirdzedama.

# 26427.02
Sudrabiņa grožu viju,
Zelta kalu kamaniņas:
Mana jauna līgaviņa
Pie māmiņas sērstu gāja.

# 26428.00
Jūdziet man labu zirgu,
Dodiet labu pavažnieku,
Es tautieti brāļos vedu,
Kā suniti medibās.

# 26429.00
Nāk māsiņa, nāk māsiņa,
Ne ta vairs viena nāk:
Līdza veda tautu dēlu,
Kā āziti dārziņā.

# 26430.00
Nācin nāca man' māsiņa,
Ne ta vaira viena nāca:
Līdzi veda tautu dēlu
Kā resno ozoliņu.

# 26430.01
Nāks māsiņa no tautiņu,
Ne ta vaira viena nāks:
Vedis līdzu tautu dēlu
Kā zaļo ozoliņu.

# 26430.02
Nācin nāca mūs' māsiņa,
Ne ta vairs viena nāca:
Tautu dēlis līdza nāca
Kā zaļais ozoliņš.

# 26430.03
Nācan nāeca nō toutiņu,
Na māesiņa viena nāeca:
Lidzi veda toutu dālu
Kā rasnō ōzōeliņu.

# 26431.00
Nācin nāca mūs' māsiņa,
Ne ta vairs viena nāca:
Līdzi veda tautu dēlu,
Kā vērsiti valdziņā.

# 26431.01
Nācin nāca mūs' māsiņa,
Nela vairs viena nāca:
Līdzi veda tautu dēlu,
Kā suniti medibās.

# 26431.02
Sērstu gāju bāliņos,
Ne es vaira viena gāju:
Līdzi vedu tautu dēlu,
Kā vērsiti valdziņā.

# 26432.00
Sērstu gāju bāliņos,
Vīra bungu līdzi vedu;
Pati gāju istabā,
Vīra bunga aizdurvē.

# 26432.01
Uz brāļiem sērsti gāju,
Vīra puksi līdza vežu;
Pate sēdu aiz galdiņa,
Vīra puksis aizkrāsnē.

# 26433.00
Vilku bērzu istabā
Ar visiem žagariem;
Gāju sērstu bāliņos
Ar visiem dieveriem.

# 26433.01
Vilkšu bērzu istabāi
Ar visiemi pumpuriem;
Sērstu iešu bāliņos
Ar visiem dieveriem.

# 26433.02
Vylku bārzu ustobā
Ar visīm žogorim;
Gāju sārstu broļeņūs
Ar visīm dīverīm.

# 26434.00
Lūgšus lūdzu tautietim,
Lai griež bēri atpakaļ,
Lai man ļauj šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt,
Pie māmiņas pārgulēt,
Ar māmiņu izrunāt.

# 26435.00
Panāksnieki sen aizbrauca,
Atvāršnieki neatbrauca,
Nu mēs paši mājas ļaudis
Kārtosim alus trūčus [?].

2.6. Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām. ( 26436 - 26740)
2.6.1. Ciemošanās, sēršana bāliņos. ( 26436 - 26674)
2.6.1.1. Ilgojās pēc savējiem, aicina viens otru ciemā, taisās ceļā. ( 26436 - 26480)

# 26436.00
Vai, Dieviņ, galva niez,
Sen galviņa nesukata;
Vai, Dieviņ, mātes žēl,
Sen māmiņa neredzeta.

# 26436.01
Utis kož, galva niez,
Sen galviņa nesukata;
Sirdis sāp, mātes žēl,
Sen māmiņa neredzeta.

# 26437.00
Vai, Dieviņ, vairs nevaru
Pieciest savas māmuliņas;
Vēl tautietis zirgu jūdza,
Jau es teku kājiņām.

# 26438.00
A, māsiņ's mīļakajas,
Kur mēs mīļi saiesim?
Tāi dzimtāi vietiņāi
Pi īstei bāleliņ'.

# 26439.00
Aicin' mani, bāleniņi,
Nebijāmi daudz radiņi:
Div' brāliši, div' māsiņas,
Kā tie četri strazda bērni.

# 26439.01
Vākamies mēs, radiņi,
Neba mēs daudz bijām:
Div' brāliši, div' māsiņas,
Kā tie četri strazda bērni.

# 26440.00
Aicin' mani, brāleliņi,
Vaj es eju, vai neeju:
Tautiņām liela slava,
Brāļi māsu aicinaja.

# 26440.01
Aiciniet, bāleliņi,
Vaj es nāku, vai nenāku:
Jel slavite izslaveta,
Brāļi māsu aicinaja.

# 26440.02
Brāļi sērst aicinaj',
Voj es iemu, vai neiemu;
Ļaudim tika liela slav',
Brāļi māsu aicinaj'.

# 26441.00
Brāļi mani gaigaliņi
Sērsti mani aicinaja;
Māršas manas cielaviņas
Pie vārtiem atteceja.

# 26442.00
Bāliņš sērst aicinaja
Simtu reiz gadiņā.
Simtu reiz neaizgāju
Visu mūžu dzīvodama.

# 26443.00
Dieveriti bāleliņi,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ak, es tevi mīledama
Divejadi pasaucos.

# 26444.00
Divereit bāļeļeņ,
Aizjiodz maņ kumēļeņu;
Tovu skaistu jiogumeņu
Nujiogs muni bāļeļeņi.

# 26445.00
Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecešu brālišos;
Neba tāļu man brāliši:
Aiz tās zaļas birztaliņas.

# 26445.01
Tuvu, tuvu, necik tāļu
No saviem bāliņiem;
Kamēr tautas diendusā,
Es pie mātes launagā.

# 26446.00
Es savami kumeļami
Dimantiņa loku liecu,
Dimantiņa loku liecu,
Zelta kalu kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulite mirdzedama,
Kā saulite mirdzedama,
Kā rozite ziededama.
Brīnās kungi, vaicā ļaudis:
Kas tur brauca, kas mirdzeja?
Bandenieka līgaviņa
Sērztu brauca bāliņos.

# 26447.00
Gan es pati laiku zinu,
Kad iet sērstu bāliņos:
Kad pabira kļava lapas,
Tad tiltiņa nevajaga.

# 26447.01
Nu ir laiks, nu rudens,
Iešu sērst bāliņos:
Nu pabira kļava lapas,
Nu tiltiņa nevajag.

# 26448.00
Jau saulite zemu, zemu,-
Kas jūgs manu kumeliņu?
Kad es tikšu pie māmiņas,
Pie vecā bāleliņa?

# 26448.01
Nav saulite vaira augstu,-
Kas jūgs manu kumeliņu?
Kad es tikšu pie māmiņas,
Pie īstena bāleliņa?

# 26449.00
Jūdz, tautieti, kamanās
Drīztekošu kumeliņu;
Drīz aizbraukšu, drīz pārbraukšu,
Drīz tu mani sagaidisi.

# 26450.00
Jūdz, tautieti, kamanās
Drīztekošu kumeliņu,
Saulit' maģu gabaliņu,
Tāļu mana māmuļite.

# 26451.00
Jūdz, tautieti, kumeliņu
Lai es braucu bāliņos;
Vēl manam bāliņam
Pērno miežu alutiņš.

# 26451.01
Jūdz, tautieti, kumeliņu
Brauksim sērst brālišos;
Bij manos brālišos
Pērnais saldis alutiņš.

# 26452.00
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas.
- Es nejūgšu kumeliņu,
Tur tu brauksi, tur paliksi.

# 26452.01
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas.
- Ne es jūgšu, ne laidišu,
Tur tu brauksi, tur paliksi.
- Kad es brauktu tur paliktu,
Es pūriņa līdza vestu,
Es pūriņa līdza vestu,
Savas baltas villainites.

# 26453.00
Kājām teku, ceļu raugu,
Vaj ir tāļu bāleniņi.
Par tāļumu nava tāļu,
Jūdz, tautieti, kumeliņu.

# 26454.00
Kājas, manas labas kājas
Maksaj' tautu kumeliņ';
Kamēr tautas zirgu jūdza,
Es par silu bāliņos.

# 26454.01
Kājas manas, jau kājiņas,
Maksā tautu jājumiņu:
Līdz tautiņas jāšus jāja,
Es kājam noteceju.

# 26454.02
Kājiņ' mana i kājiņa
Maksā tautu kumeliņu:
Kamēr tautas zirgus jūdza,
Es kājām bāliņos.

# 26454.03
Kājiņām Dievu lūdzu,
Ne tautieša kumeļam:
Kamēr sliņķis zirgu jūdza,
Es par puru bāliņos.

# 26454.04
Kājeņis, munys kājeņis
Moksoj tautu kumeļeņu:
Cykām tautas zyrgu jiudza,
Es sovūs bāļeņūs.

# 26455.00
Kur es iešu, negājuse,
Ne pie sava bāleliņa?
Kas māsiņas man' pasauks,
Ne tie savi bāleliņi?

# 26456.00
Laižat mani ezerā,
Es ezera raudulite;
Laižat mani brāļos sērstu,
Es brāļam māsa biju.

# 26457.00
Liegi manim žagus rāva,
Tāļu mani piemineja:
Tāļajie bāleniņi
Gaida mani sērst ejot.

# 26458.00
Liepa auga pie liepiņas,
Pakrēsliša gribedama;
Māsa gāja pie māsiņas,
Ka katrai vajadzeja.

# 26459.00
Lūdzin lūdzu, prasit prasu
No tautieša kumeliņu;
Ko lūguse, prasijuse,-
Iesalaižu kājiņām.
Jūdz tautiets kumeliņu,
Panāk mani celiņā.
- Še, skaitule, kumeliņš,
Ciemo visu nedeliņu,
Ciemo visu nedeliņu,
Nesak' visu māmiņai.
- Tev bij, šķelmi, dienas žēl
Ne vēl visas nedeliņas.

# 26459.01
Ar tautieti sabāros,
Kājām gāju bāliņos.
Sak' tautietis steigdamies:
Še, dusmite, kumeliņš!
Še, dusmite, kumeliņš,
Sērst' nedeļu bāliņos.

# 26459.02
Ar tautieti sarājos,
Kājām gāju brālišos.
Labi mani dieveriši,
Pakaļ jāja kumeliņu:
Še, māsiņa, kumeliņis,
Sērs' nedeļu brālišos!

# 26459.03
Es ar savu sīvumiņu
Kājām gāju bālišos.
Labi mani dieveriši,
Pakaļ sūta kumeliņu.
Panākuši celiņāi:
Še, māršiņa, kumeliņis!
Še, māršiņa, kumeliņis,
Sērš nedeļu brālišos.

# 26460.00
Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauksim sērst bāliņos.

# 26461.00
Netecetu dzelzu vāģi.
Ka nebotu vilcejiņa.
Es neietu uz māsiņu,
Ka māsiņa nemīletu.

# 26462.00
Oša koka ragus daru,
Zelta kalu kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa
Tāļi sērst bāliņos.

# 26463.00
Palaid, bite, palaid, bite,
Kameniti ābolā;
Palaidiet, sveši ļaudis,
Jel māmiņas apraudzit.

# 26463.01
Palaid, bite, palaid, bite,
Kamaniti ziediņā;
Palaid mani, sveša māte,
Jel māmiņu aplūkot.

# 26463.02
Palaid bite laižamo
Kameniti ziediņos;
Palaidiet, sveši ļaudis,
Sērst māsiņu bāliņos.

# 26464.00
Pa purviem, par mežiem
Uz saviem brālišiem;
Uz tautām neietu
Ne pa liepu lapiņām.

# 26465.00
Par purviņu tiltu taisu
Apinišu stīdziņām:
Tur ies mana līgaviņa
Uz saviem brālišiem.

# 26466.00
Pūt, bāliņ, vara tauri
Augsta kalna galiņā,
Lai nāk sērsti tās māsiņas,
Kas Leišos nogājušas.

# 26466.01
Pūš, bāliņ, var' taur'
Lad's kaln' galiņēi,
Lai nāk sērst tie māsiņ',
Kas aizgāj' Leišmalēi.

# 26467.00
Pūt, vējiņi, kur pūzdamis,
Pūt vairak ziemelēj;
Nāc, māsiņa, kur nākdama,
Nāc vairak brālišos.

# 26468.00
Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuru dienu neraudaju?
To dieniņu neraudaju,
Kad aizgaju pie māmiņas.

# 26469.00
Sāp galviņa dzērumā,
Kājas ceļa gājumā;
Sāp sirsniņa bēdiņās,
Sen māmiņas neredzeju.

# 26470.00
Saki man, līgaviņa,
Kad tu brauksi pie māmiņas,
Es iejūgšu kumeliņu
Zaļa vara kamanās.

# 26471.00
Saulitē palūkoju,
Ar' ta augsti vizinai;
Ja ta augsti vizina,
Iešu sērstu bāliņos.

# 26471.01
Saulitē palūkoju,
Vaj vēl augšu vizinaja,
Vaj varetu sērstu iet
Pie saviem bāliņiem.

# 26472.00
Sedlo cieti, tautas dēls,
Man' jājamu kumeliņu,
Dziļas upes, stragni valki
Līdz manami bāliņam.

# 26473.00
Zemu saule ritinaja,
Tālu mani bāleliņi;
Kumeliņi pazuduši
Tautu dēla biezumos.

# 26474.00
Zemu saule vakarā,
Tāļu mani bāleliņi;
Jūdz, tautieti, seši zirgi,
Lai es topu bāliņos.

# 26475.00
Tālu tautas tālinaja
Manus baltus brāleliņus.
Jūdziet bērus kumeliņus,
Ceļā nakts negulešu.

# 26476.00
Tāļu tautas tālinaja
Manus baltus brāleliņus.
Nava tāļu aiz tāļuma,
Jūdziet labus kumeliņus.

# 26476.01
Tāļu tautas tālinaja
Manus baltus bāleliņus.
Par tāļumu nava tāļu,
Jūdziet labu kumeliņu.

# 26477.00
Tāļu tautas tālinaja
Manus īstus bāleliņus,
Kājām sērst nelaizdami,
Kumeliņu nedodami.

# 26478.00
Tautiets manim piesacija:
Negul nakti brālišos!
Dod, tautieti, labu ziergu,
Es pārjāšu launagā;
Es pārjāšu launagā,
Izvārišu launadziņu.

# 26478.01
Tautiets manim piesacija,
Lai pārbraucu šovakar.
Jūdz man, nelga, dancataju,
Es pārbraukšu pusdienā.

# 26479.00
Tec, upite, upitē,
Ja nevaid ezeriņa;
Ej, māsiņa, pie māsiņas,
Ja nevaid bāleliņa.

# 26479.01
Tek upite pie upites,
Kad nevaid ezeriņa;
Iet māsiņa pie māsiņas,
Kad nevaid bāleliņa.

# 26479.02
Tek upite pie upites,
Nav neviena ezeriņa;
Tek māsiņa pie māsiņas,
Nav neviena bāleliņa.

# 26479.03
Tec, upite, pie upites,
Ja nevaid(a) ezeriņa;
Ej, māsiņa, pie māsiņas,
Ja nevaid(a) bāleliņa.

# 26479.04
Tec, uipīte, uipītē,
Ja navaida ezeriņa;
Ej, māesiņa pie māesiņas,
Ja navaida bāeleliņa.

# 26479.05
Tec, upite, upitē,
Kad nevaid ezeriņa;
Ej, māsiņa, pie māsiņas,
Kad nevaid bāleniņa.

# 26479.06
Teē, upeiti, upeitē,
Ka navaida ezereņa;
Ej, māseņ, pi māseņis,
Ka navaida bāļeļeņa.

# 26479.07
Tec, upite, uz upiti,
Kad tev nav ezeriņa;
Tec, māsiņa, uz māsiņu,
Kad tev nav māmuliņas.

# 26480.00
Upitē dzerti gāju
Ezeriņa iztekā;
Pie brāliņa sērsti gāju
Ierastā vietiņā.

# 26480.01
Pie upites dzert teceju,
Pie ezera izteciņas;
Pie māmiņas sērstu gāju,
Pie īstā bāleniņa.

# 26481.00
Ai, Dieviņ, salti laiki,
Tālu mani bāleliņi!
Ar oderi kuli šuvu,
Lai kukuļi nesasala.

# 26481.01
Šuvu kuli, šuvu kuli,
Ar oderi odereju,
Tāļi mani bāleliņi,
Lai kukuļi nesasala.

# 26482.00
Apsite trīceja,
Lapiņas drebeja:
Atnāks tēvmāsa
Ar kukuliti.

# 26483.00
Audziet, ogas, audziet, rieksti,
Mana ceļa maliņā,
Ko iedama aiznesišu
Saviem brāļa bērniņiem.

# 26483.01
Nava ogu, nava riekstu
Mana ceļa maliņā!
Ko nesišu, sērst iedama,
Mazajam bāliņam?

# 26483.02
Neaug ogas, neaug rieksti
Mana ceļa maliņā,
Ko iedama nonesišu
Saviem brāļa bērniņiem?

# 26484.00
Brāļu bērni, māsu bērni
Gar uguni sasēduši;
Izdaliju kukuliti,
Gar uguni staigadama.

# 26485.00
Eita, bērni, skataties,
Ko tie mūsu suņi rēja.
Atnāks mūsu tēva māsa
Ar siltiem kukuļiem.

# 26485.01
Kas tur spīd, kas tur mirdz
Pa lielo tīrumiņu?
Aties manas mātes māsa
Ar siltiem pīragiem.

# 26485.02
Ko tie mūsu suņi rēja
Pa lielo tīrumiņu?
Tur nāk mūsu tēva māsa
Ar mīkstiem plāceņiem.

# 26485.03
Sunits rēja tupedams,
Pazīstama viešņa nāce:
Aties mana krusta māte
Ar siltiem kukuļiem.

# 26486.00
Es neiešu bāliņos,
Kviešu maizes necepuse:
Gaida mani brāļa bērni,
Gaida veca māmuliņa.

# 26486.01
Gaida mani bāleliņi,
Gaida lieli, gaida mazi;
Gaida mani brāļa bērni,
Gaida veca māmuliņa.

# 26487.00
Ķic, kaķiti raibaciti,
Kam apēdi plāceniti!
Es gribeju ciemā braukt
Uz to savu māmuļiņu.

# 26487.01
Ei, kaķit, miglacit,
Kam apēdi plācenit'?
Es paliku negājuse
Uz bāliņu ciemoties.

# 26487.02
Kaķits man labs draudziņš,
Apēd piena plāceniti.
Es paliku negājuse
Uz māmiņu ciemoties.

# 26487.03
Ko bij manim sērstu iet
Baltajos bāliņos,
Kaķis man labs draudziņš,
Apēd piena plāceniti.

# 26488.00
Lūpas nieza, lūpas nieza,
Kas kukuļa atnesis?
Atbrauks mana māmuliņa,
Ta kukuļa atnesis.

# 26489.00
Nezaļāvu, nezaļāvu,
Kviešu maizes necepusi;
Nepaliku, nepaliku,
Uz māsiņu negājusi.

# 26490.00
Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Mana ceļa maliņā!
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Nesu brāļa bērniņiem.

# 26491.00
Pie bāliņa sērstu gāju,
Maizit' bāzu azotī;
Preti tek brāļa bērni:
Nu nāk mūsu tēvmāsiņa!

# 26492.00
Rieksti, rieksti lazdiņai,
Āboliņi ābelei!
Sētā mazi bāleniņi
Riekst', ābolu ēdejiņi.

# 26493.00
Saņem mani i, māsiņ,
I ar mazu kukuliti;
Kad es nākšu otru reizu,
Tad lielaku atnesišu.

2.6.1.3. Ceļā. ( 26494 - 26530)

# 26494.00
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Tāļu mani sievas radi!
Brauc' ar zirgu, brauc' ar laivu,
Pēc pabeidzu kājiņām.

# 26494.01
Tāļu, tāļu man radiņi,
Vienā dienā neaiziešu;
Skries laiviņa, jūgš' kumeļu,
Pēc pabeidzu kājiņām.

# 26495.00
Ar laiviņu, ar laiviņu
Uz māmiņu ciemoties.
Pūš vējiņš, gāž laiviņu,-
Ar Dieviņu, māmuliņa!

# 26495.01
Ar laiviņu, ar irkliņu
Ieš' māmiņas apraudzit.
Lūze irkla, plīse laiva,-
Ar Dieviņu, māmuliņa!

# 26496.00
Ar sauliti sadereju
Līdzi tikt pie māmiņas;
Jau saulite zemu, zemu,
Vēl māmiņa tāļu, tāļu.

# 26496.01
Es cereju ar sauliti
Tikt pie savas māmuliņas;
Jau saulite zemu, zemu,
Māmuliņa tāļu, tāļu.

# 26497.00
Baltābola pļavu bridu,
Pie māmiņas sērst ejot:
Māmiņ' mani aizdevuse
Baltābola pļāvējam.

# 26498.00
Dej maņ dzīsmu vāēeļeite
Smolku lozdu kryumeņā;
Pa vīnai izlaseju,
Iz māmeņu stāigādama.

# 26499.00
Bitit, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka āboliņš;
Man pārlūza bērza laipa,
Sērst ejot(i) bāliņos.

# 26499.01
Biteit, tovu viglumeņu,
Tev naļeika dābuļeņš;
Māseņai tilti ļeika,
Cimāt it brāļeņūs.

# 26499.02
Bitit, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka dāboliņš;
Man pārlīka vara tilts,
No bāliņa pārejot.

# 26500.00
Bridu puru raudadama
Līdz vēlam vakaram;
Uz māmiņas vien raudaju,
Kam ta mani tālu deva.

# 26501.00
Daugavieši bāleliņi,
Iriet laivu māsiņai;
Ir es biju Daugaviete,
Bāliņos sērst iedama.

# 26501.01
Sinoliešu bāleliņi,
Ņemat mani laiviņā;
Ij es biju Sinoliete,
Uz brāļiem sērst iedama.

# 26502.00
Dienas ceļi, dienas ceļi
Līdz maniem bāliņiem:
Rīā agri izlaižos,
Tikko tiku vakarā.

# 26503.00
Gāju sērsti brāliņos.
Zīlitē klausoties:
Ja dzied zīle pora malu,
Dzeršu alu brāliņos;
Ja dzied lazdu krūmiņā,
Ritis gaudas asariņas.

# 26503.01
Zīlitē klausijos,
Sērst iedama bāliņos:
Ja zīlite purā ķīca,
Dzeršu alu bāliņos.

# 26504.00
Jau saulite zemu, zemu,
Man māmiņa tāļu, tāļu;
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasaucu.

# 26504.01
Zemu saule vakarā,
Tāļu mana māmuliņa;
Teku, teku, saucu, saucu,
Nepanācu, nesasaucu.

# 26505.00
Jau saulite zemu, zemu,
Man vēl tālu māmuliņa;
To darija grina tauta,
Sebi jūdza kumeliņu.

# 26505.01
Saulit' mazu gabaliņu,
Tāļu mana māmuliņa;
To man dara sīvas tautas,
Sebu jūdza kumeliņu.

# 26506.00
Jau saulite zemu, zemu,
Tālu mana māmuliņa;
Vēl aizjūdza tautu dēls
Kūtru, laisku kumeliņu.

# 26506.01
Jau saulite zemu, zemu,
Tālu mana māmuliņa;
To man dara bārgas tautas,
Iejūdz kūtru kumeliņu.

# 26506.02
Jau saulite zemu, zemu,
Māmuliņa tāļu, tāļu;
Vēl aizjūdza tautu dēls
Kūtru, kūtru kumeliņu.

# 26506.03
Jau sauļeite zemi, zemi,
Tāļi muni brāļeļeņi;
Veļ tauteņis aizjeuguš'
Keutru, mozu kumeļeņu.

# 26506.04
Jau saulite zemu, zemu,
Vēl māmiņa tāļu, tāļu;
Vēl aizjūdza tautu dēls
Kūtru, mazu kumeliņu.

# 26506.05
Man aizjūdze tautu dēls
Kūtru, mazu kumeliņu;
Jau saulite zemu, zemu,
Vēl māmiņa tālu, tālu.

# 26506.06
Saulit' mazu gabaliņu,
Tāļu mani bāleliņi;
Vēl tautiņas aizjūguši
Tādu kūtru kumeliņu.

# 26506.07
Zemi, zemi saule tek,
Tālu mani bāleliņi;
Vēl tautiņas iedevuši
Tādu kūtru kumeliņu.

# 26506.08
Zemu, zemu saule tek,
Es vēl sēršu brālišos;
Vēl tautiņas iedevuši
Tādu kūtru kumeliņu.

# 26507.00
Jau saulite zemu, zemu,
Vēl māmiņa tālu, tālu.
Es šķitos šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.

# 26507.01
Es domaju šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt;
Jau saulite zemu, zemu,
Vēl māmiņa tāļu, tāļu.

# 26507.02
Jau saulite zemu, zemu,
Vēl māmiņa tāļu, tāļu.
Teku, teku vakarā
Par ābulu atmatiņu,
Gribedama šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.

# 26507.03
Saulit' mazu gabaliņu,
Tāļu mana māmuliņa;
Es gribeju šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.

# 26508.00
Kam šie kalni, ielejiņas,
Kam šie resni ozoliņi?
- Vaj, māsiņa, nepazini
Savu vecu ganibiņu?

# 26508.01
Kam tie tādi klaji lauki,
Kam kuplie ozoliņi?
- Vaj, māsiņa, nepazini
Savas vecas ganībiņas?

# 26508.02
Kam tie tādi tīri lauki,
Kam kuplie ozoliņi?
- Vaj māsiņa nepazina
Savu vecu dzīvošanu?
Tie brāliša tīri lauki,
Brāļa kuplie ozoliņi.

# 26509.00
Kam ta tāda skuju būda
Diža ceļa maliņa?
- Vaj, māsiņa, nepazini
Savu vecu dzīvošanu?

# 26509.01
Kas ta tāda skuju būda
Mana ceļa maliņa?
- Ta nebija skuju būda,
Ta bij brāļa istabiņa.

# 26510.00
Kam tie tādi bāleliņi,
Zābakoti sienu pļāva?
- Vaj, māsiņa, nepazini
Pate savus bāleliņus?

# 26511.00
Krusta māte, krusta māte,
Kam tu mani aicinaji?
Es pie tevis tecedama
Ieteceju upitē,
Ieteceju upitē,
Saslap' manas villainites.

# 26512.00
Liepu lapu tas celiņis (celiņš)
Uz maniem(i) bāliņiem;
Kā irbite aizteceju
Sausajām(i) kājiņām.

# 26512.01
Bāliņos(i) sērst iedama,
Liepu lapu ceļu taisu;
Kā irbite aizteceju
Sausajām kājiņām.

# 26513.00
Maldities maldijos
Sava tēva tīrumā:
Kur atstāju tīrumiņu,
Tur atradu bērzu birzi.

# 26514.00
Ogu, ogu, riekstu, riekstu
Mana brāļa pavārtē;
Ogodama, riekstodama,
Pie brāliša sērst nogāju.

# 26515.00
Ogu, ogu, riekstu, riekstu
Ta celiņa maliņā;
Pa vienai nolasiju,
Sērst iedama bāliņos.

# 26515.01
Ogys, ogys, ryksti ryksti
Ļela ceļa maļeņā;
Pa vīnai izlaseju,
Da māmeņai staigādama.

# 26515.02
Ogu, ogu, riekstu, riekstu
Tāi celiņa maliņā;
Pa vienami nolasiju,
Pie māmiņas sērst iedama.

# 26515.03
Ogu, ogu, riekstu, riekstu
Tāi celiņa maliņā,
Tāi celiņa maliņā,
Kur es savas govis ganu.
Savas govis ganidama,
Pa vienai nolasiju.

# 26515.04
Piln' āboļu ābelite
Mana ceļa maliņāi;
Pa viename nolasiju,
Pie māmiņas aiziedama.

# 26515.05
Riekstu, riekstu, ogu, ogu
Gar brāliņa druvmaliti;
Pa vienai nolasiju,
Pie bāliņa sērst iedama.

# 26516.00
Pārlpūduse taut' upite
Baltajām putiņām;
Tais', bāliņ, dēļu tiltu,
Lai nāk māsa ciemoties.

# 26517.00
Pie brāliša sērst aizgāju
Pa vītolu ēniņām,
Lai tas man nenobal
Sarkans rožu vainadziņš.

# 26517.01
Pie māmiņas sērsti gāju
Pa vītolu ēniņām,
Lai tas manis vainadziņis
Saulitēi nebaleja.

# 26517.02
Pie māmiņas sērstu gāju
Caur ābeļu pazarēm.
Lai saulē nenobāla
Sarkans rožu vaiņadziņš.

# 26517.03
Sērsti gāju bāliņos
Pa vītolu ēniņām,
Lai saulē nesavīta
Sarkans rožu vainadziņš.

# 26518.00
Pie māmiņas sērsti gāju
Pa vītolu pazarēm,
Lai tie mani neredzetu,
Kalniņāi stāvedami.

# 26519.00
Priedes vien, egles vien
Līdz maniem brālišiem;
Nav nevienas bērzu birzes
Sudrabiņa lapiņām.

# 26519.01
Priedes vien, egles vien
Līdz maniem bāliņiem;
Viena pate bērzu birze
Sudrabiņa lapiņām.

# 26519.02
Purvi vien, meži vien
Līdz manai māmiņai,
Nav neviena balta bērza
Sudrabiņa lapiņām.

# 26520.00
Puiši, puiši bāleliņi,
Ceļat mani pār upiti;
Aiz upites tēvs, māmiņa,
Visi mani bāleliņi.

# 26521.00
Purvi vien, ezeriņi
Māsiņai celiņā,
Nevareja pāri tikt,
Ne apkārt apvažot.

# 26522.00
Rikšiem laidu kumeliņu
Caur to sila gabaliņu,
Lai dabutu šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.

# 26523.00
Rindā auga ozoliņi,
Rindā mani bāleliņi;
Pie brāļiemi sērsti gāju
Pa ozolu ēniņām.

# 26524.00
Sērsti gāju bāliņos,
Ceļa labi nezinaju;
Irbit' mani ceļu veda,
Rauduvite rasu krēta.

# 26524.01
Zynu, zynu brāļa sātu,
Navajag vodātāja:
Veiļe man ēeļu vede,
Raudiveite rosu trauēe.

# 26524.02
Uz brāļiem sērstu gāju
Ceļa labi nezinaju;
Zīle mani ceļu veda,
Lagzdigala rasu trauca.

# 26524.03
Uz brāļīm cimā brauču,
Ceļa labi nazynāju;
Strazdeņš maņ ceļu rāda,
Raudiveite rosu trauce.

# 26525.00
Sētas vien, sētas vien,
Kur tad mana brāļa sēta?
Tur būs mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītoliņi,
Kur deviņi vītoliņi,
Zelta lapas galiņā.

# 26526.00
Smilga auga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tur mutiti nomazgaju,
Pie brāliša sērst iedama.

# 26526.01
Gara smilga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tur māsiņa mazgajās,
Sērst iedama bāliņos.

# 26526.02
Kupla smilga ceļmalāi,
Zelta rasa galiņāi;
Cik es gāju bāliņos,
Tik mutiti nomazgaju.

# 26527.00
Sniegi snieg sniegumo,
Ceļu dara daramo,
Ceļu dara daramo
Uz maniem brāliņiem.

# 26528.00
Tumsā teku vakarā
Par ābola atmatiņu,
Gribedama šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.

# 26529.00
Ūdriņam dziļa ala,
Man bij tāli brāleliņi;
Ūdriņam nagi dila,
Man dilst vara kamaniņas.

# 26530.00
Ceļā metu siena kaudzi,
Kur māsiņa nakti guļ;
Tālu tautas aizvedušas,
Vienu dienu neatnāca.

2.6.1.4. Māsa nonāk brāļu sētā, mājenieki to priecīgi saņem. ( 26531 - 26572)

# 26531.00
Ar māsiņu sasatiku,
Runāt visu nevareju;
Pirma gauži noraudaju,
Pēc palaidu valodiņu.

# 26532.00
Bāleliņ(i), bāleliņ(i),
Māsa tek kājiņām!
Kur tautām sirmi zirgi,
Kur rakstitas kamaniņas?

# 26532.01
Ai ,bāliņ, ai, bāliņ,
Māsa tek kājiņām!
Kur tie tavi sirmi zirgi,
Kur rakstitas kamaniņas?

# 26532.02
Ai, tautiet, ai, tautiet,
Māsa tek kājiņām!
Kur, tautieti, sirmi zirgi,
Kur rakstitas kamaniņas?

# 26532.03
Bāļeļeņ, bāļeļeņ,
Māsa tak kājeņām!
Kur tauteņu sērmi zyrgi,
Kur raksteitas kamaņeņas?
Sērmi zyrgi staļļeitī,
Kamaņeņas naraksteitas.

# 26532.04
Bāleliņ(i), bāleliņ(i),
Māsa tek kājiņām!
Kur tie tavi sirmi zirgi,
Kur rakstitas kamaniņas?

# 26532.05
Bāļeļeņ(i), bāļeļeņ(i),
Māsa tak kājeņām!
Kur ti tovi sērmi zyrgi,
Kur raksteitys kamaņeņis?
- Sērmi zyrgi stallī zvidze,
Niuļa rokstu kamaņeņis.

# 26532.06
Terites, brāļeļeņi,
Māsa tak kājeņām;
Kur ti jiusu sērmi zyrgi,
Kur raksteitas kamaņeņas?
- Zagļi zoga kamaņeņas,
Vylks apede kumēļeņu.

# 26533.00
Brāļi, brāļi, māsa nāk,
Laidiet laivu ezerā;
Ja laiviņas nelaidiet,
Laidiet peldu kumeliņu.

# 26533.01
Brāļi, brāļi, laižat laivu,
Māsa gaida aiz ūdens,
Ja laiviņas nelaižat,
Laižat peldu kumeliņu.

# 26533.02
Irait laivu, bāleliņ',
Māsiņ' kliedze aiz ūdeņ',
Ja laiviņu neirait,
Laižat peldu kumeliņus.

# 26533.03
Laivu, laivu, bāleliņ,
Māsiņ' sauca aiz upites,
Ja laiviņas neirati,
Laižat peldus kumeliņu.

# 26534.00
Brāļu māsa i ielīda
Kā saulite istabā;
Sateceja bāleliņi
Kā gaigaļi roku dot.

# 26535.00
Dievs palīdz, labvakar!
Mana veca māmulite.
Kas kājiņas tev noāva,
Kas gultiņu pataisija?
- Dēlu bērni kājas āva,
Jauņavites gultu taisa.

# 26536.00
Es brāļiem viena māsa,
Kā saulite debesī;
Brāļi mani tā gaidija,
Kā sauliti uzlecam.

# 26537.00
Es nebiju brāliņos
Cikkārteju bijumiņu;
Ko atstāju šūpolie,
Tis teceja vārtu vērt.

# 26537.01
Māte mani tāļu deva,
Pār deviņi ezariņi;
Devitā gadiņā
Nāku sērsti bāliņos.
Ko atstāju šūpolē,
Tas teceja vārtu vērt.

# 26537.02
Ši devita vasariņa
Man neieta bāliņos;
Tas bāliņš vārtus vēra,
Kurš palika šūpolī.

# 26538.00
Gāju sērst brāliņos,
Kas man priekš aizteceja?
Brāļa bērni aizteceja,
Tēva māsu dāvadami.

# 26539.00
Gaida mani māmulite
Šo dieniņu, to dieniņu;
Es aizgāju to dieniņu,
Kad māmiņa negaidija.

# 26539.01
Man's gaidija māmuliņa
Šo vakar', to vakar';
Es atnācu to vakaru,
Kad man's vis negaidija.

# 26539.02
Šo dieniņu, to dieniņu
Gaida mani māmuliņa;
Es aiziešu to dieniņu,
Kuru visi negaidija.

# 26540.00
Gan pazinu brāļa sētu
I tumsā piegājus':
Pie vārtiem ozoliņš
Brūnajām lapiņām.

# 26540.01
Es pazinu brāļa sētu
I tumsā piegājuse:
Pie vārtiem ozoliņš
Krūzotām lapiņām.

# 26540.02
Es pazinu brāļa sētu
Timsā naktī dagājis:
Aug pie vārtu ozoliņš
Buntainām lapiņām.

# 26540.03
Es pazinu brāļa sētu
Tumsā naktī dagājuse:
Tā bij mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītoliņi.

# 26540.04
Es pazinu brāļa māju
Tumšajā vakarā:
Vītoliņš pie vārtiem
Glumajām lapiņām.

# 26540.05
Es pazinu tēva mājas
Bez saulites vakarā:
Vītols auga pie vārtiem(i)
Sudrabiņa lapiņām.

# 26540.06
Gan pazinu brāļa sētu
I tumsā vakarā:
Pie vārtiem ozoliņš
Brūnajām lapiņām.

# 26540.07
No tālienes es pazinu,
Kura mana brāļa sēta:
Pie vārtiemi ozolits
Sudrabiņa lapiņām.

# 26540.08
Teci, teci, kumeliņ,
Tu gan zini brāļa sētu:
Vītoliņi pie vārtiem,
Zelta lapas galiņē.

# 26541.00
Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājusi:
Pie vārtiem ozoliņis
Maztitiem zariņiem.
Tur dziedaja sīki putni
Pilnas zaru pazarites;
Strazdiņš dzied virsunē,
Lakstigala pazarē.

# 26541.01
Aiz brāliša nama duru
Simtiem zaļu ozoliņu.
Simtajā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstigala pazarās.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstigala atsacija:
Ta ir mūsu brāļu māsa.
Atbrauc māsa pie vārtiņu,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš labi nedzirdeja,
Lakstigala atcēluse,
Lakstigala atcēluse,
Strazdam kaunu padarija.
Iznāk divi jaunas māsas,
Kā rozites ziededamas;
Iznāk veca māmulite,
Asariņas slaucidama.
-Ta, māmiņa, tava vaina,
Kam tik tāli mani devi;
Piekūst mans sirms zirdziņš,
Sadel vara kamaniņas.

# 26541.02
Bērziņs auga uz akmeni
Sudrabiņa lapiņām,
Tur dziedaja sīku putnu
Pilnas zaru pazarites;
Strazdiņš dzied galiņā
Lakstigala pazarē.
Sak' strazdiņš dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur brauc mūsu brāļu māsa
No dziļās Vāczemites.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Iznāk divi bāleliņi
Kā ezera gaigaliņi;
Iznāk divas brāļu sievas
Kā dzeltenas cielaviņas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu ciladama,
Zīdautiņu ciladama,
Asariņas slaucidama.
-Aju, manu auklejumu,
Tavu tālu aizgājumu!
Nu es tevu iraudziju
Par deviņas vasariņas.

# 26541.03
Divu brāļu pagalmā
Divi smuidri ozoliņi;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē,
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstigala pazarē.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstigala atbildeja:
Tur brauc pate brāļu māsa.
Lakstigalai strazdiņš teica:
Tev vārtiņi jaatver!
Lakstigala atbildeja:
Lai ver pate brāļu māsa!
Atver vārtus brāļu māsa,
Iebrauc brāļu pagalmā.
Iznāk divi jauni brāļi,
Kā ozoli lapodami;
Iznāk divas jaunas māršas,
Kā ieviņas ziededamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucidama:
Manu mīļu auklejumu,
Tu tik tāļu tautiņās!
Ši devita vasariņa,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Māršu godu raudzities.
Kur mārša krēslu cēla,
Kura ņēma villaniti.
Vecakā krēslu cēla,
Jaunā ņēma villaniti,
Jaunā ņēma villaniti,
Kukuliša gribedama.

# 26541.04
Gon pazynu brāļa sātu,
Ij tymsā dagā juisa:
Uozōls ouga pogolmā
Sudraebiņa laepiņām.
Tur dziedeja sīki puitni
Pa zaeriņu zaeriņiem.
Stroedi dzied vyrsounēs,
Lakstigolas pazaerēs.

# 26541.05
Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā dagājuse:
Pie vārtiem(i) ozoliņis
Maztitiem zariņiem.
Tur dziedaja sīki putni
Pilni zari, pazarites,
Strazdiņš dzied virsunē,
Lakstigala pazarē.
Strazdiņš saka dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur atbrauca ta māsiņa,
Kura tāļu tautiņās.
Piebraukusi pie vārtiem,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Bāliņš vārtu neatvēra,
Atver āru lakstigala.
Iznāk divi bāleliņi,
Kā kundziņi zābakos;
Iznāk brāļu līgaviņas,
Kā ieviņas ziededamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu rakstidama,
Zīdautiņu rakstidama,
Asariņas slaucidama.
-Ai, tu manu mīļu bērnu,
Kā tu tiki šāi zemē?
Vaj vējiņis tev' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
Ne vējiņis man' atpūta,
Ne ūdens atlīgoja:
Tautu dēla kumeliņi,
Rakstitās kamaniņas.

# 26541.06
Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa klētsdurvim,
Strazdiņš sēd galiņā,
Laktigala pazaros.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kas tur brauc mirdzedams?
Ta māsiņa sērstu brauca,
Kas aiz Prūšu robežām.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņus vārtu celt.
Viens bāliņš vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu,
Pie durvim dagājuse,
Sauc māsiņu durvu vērt.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti;
Pate veca māmuliņa
Krēslu nesa istabā,
Vienu roku krēslu nesa,
Otru slauka asariņas:
Mans daiļais auklejums,
Tavu tāļu aiziešanu!

# 26541.07
Kuplis auga ozoliņis
Pie brāliša nama duru,
Trīs simtiņi sīku putnu
Dzied ozola galotnē.
Visi saka dziedadami:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Ta māsiņa sērst atbrauca,
Kur' aizveda Leišmalē;
Leišu bēri kumeliņi
Nāk kājiņas kapadami,
Nāk kājiņas kapadami,
Baltas smiltis spārdidami.

# 26541.08
Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa vara vārtu;
Tur dziedaja visi putni,
Vaj bij lieli , vaj bij mazi.
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstigala pazarē.
Saka strazds dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Ta māsiņa sērstu brauca,
Kas dziļāi Vāczemē.
Dabraukuse pie vārtiem,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Iztek māsas bāleliņš
Kā eera gaigaliņš;
Iztek brāļa ļaudaviņa
Kā deltena cielaviņa;
Iznāk pate māmuliņa,
Zīdautiņu rakstidama,
Zīdautiņu rakstidama,
Asariņas slaucidama.
-Vai, tu manu mīļu bērnu,
Tavu tāļu braukumiņu!
Par gadskārtu sērstu brauci,
Ne dienāmi, nedeļām.

# 26541.09
Kuplis auga ozolins
Pie tēvina namdurvim;
Seši simti sīku putnu
Dzied ozola pazarēs.
Visi saka dziedadami:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Ta māsina sērst atbrauca,
Kas nogāja Leišmalē,
Kas nogāja Leišmalē.
Par deviņis novadinis,
Par deviņis novadinis,
Par deviņis ezarinis.
Devitāje gadinā
Pie māminas sērst atbrauca.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumelinu;
Viena māsa krēslu cēla,
Otra sedza villaniti;
Un ta pate māmulite
Vaicā, kāda dzīvošana.

# 26541.10
Man ziedeja kupla liepa
Pie bāliņa vārtu stabiem;
Strazdis dzieda galotnī,
Lazdigala pazaros.
Sak' strazdiņš dziedadams:
kas tur brauc? zeme rīb.
Lazdigala atbildeja:
Brauc deviņu brāļu māsa;
Seši sirmi kumeliņ'
Iebrauc mūsu pagalmā.
Šņirku šņerku zobeniņ',
Škripu škrapu zābaciņ',
Šilku šalku iemauktiņ'.
Tur izgāje div' bāliņi,
Kā puķite ziededami;
Mums izgāje div' māsiņas,
Kā rozites ziededamas;
Tur izgāje veca māte,
Asariņas slaucidama,
Tai es devi nēznociņu,
Asariņas noslaucit.

# 26541.11
Mana tēva pavārtē
Simtiņš kuplu ozoliņu;
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstigala pazarē.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Mūs' māsiņa sērst atbrauca,
Ko noveda Leišmalē.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Pate māte krēslu cēla,
Veselibu vaicadama.
-Ai, veseli, ko veseli,
Vakar slīka Daugavā [?].

# 26541.12
Nevienam tā nebij,
Kā manam bāliņam:
Pie vārtiem ozoliņš
Sudrabiņa lapiņām.
Tur dziedaja sīki putni
Pa zariņu zariņiem.
Strazdiņš saka dziedadams:
Zeme rīb, kas tur brauc?
Ta māsiņa sērsti brauc,
Ko aizvede pērnruden.

# 26541.13
Ozols auga pie vārtiem
Apaļāmi lapiņām;
Tur dziedaja sīki putni
Pilni zari, pazarites.
Visi saka dziedadami:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Ta māsiņa sērstu brauca,
Kas bij tālu tautiņās.

# 26541.14
Pie bāliņa namdurvim
Simtiem zaļu ozoliņu.
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstigala pazarē.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Brauc lielaja brāļu māsa,
Ko aizveda pērnruden.
Piebraukusi pie vārtiem,
Sauc strazdiņu vārtu vērt.
Strazdiņš vārtu neatvēra,
Atver pate brāļu māsa,
Atver pate brāļu māsa,
Strazdam kaunu padarija.
Iznāk divi jaunas māršas,
Kā rozites ziededamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra veda pie rociņas;
Manas pašas māmulite
Man pacēla liepas krēslu.
Steidz māmiņa man vaicāt,
Kāda dzīve tautiņās.
Vaj māmiņa nezinaja,
Kāda dzīve tautiņās?
Divreiz paši paēduši,
Tad vēl mani iegādaja,
Tad vēl mani iegādaja:
Vedekliņa nav ēduse.

# 26541.15
Pie bāliņa vārtu staba
Apzeltits ozoliņš,
Tur dziedaja sīki putni
Pa tiem zaru zariņiem;
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstigala pazarēs.
Strazdiņš saka dziedadams:
Zeme rīb, kas tur brauc?
Lakstigala atbildeja:
Mūs' māsiņa sērstu brauc,
Mūs' māsiņa sērstu brauc
No tām Prūšu robežām;
Seši irgi vērzelēs,
Trīs ormaņi mugurā;
Ormaņiem zīda svārki,
Apzeltitas cepurites.
Iekšā sēž mūs' māsiņa
Kā sarkana brūklenite,
Tēva dēls līdzās sēž
Kā zaļais ozoliņš.

# 26541.16
Simtiem auga ozoliņu
Pie brāliša nama durvu.
Tāi vienā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstigala pazarē.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Mūs' māsiņa sērsti nāca,
Ko aizveda Leišmalē.
Leišu bēri kumeliņi
Nāk kājiņas kapadami,
Nāk kājiņas kapadami,
Tek galviņu grozidami;
Mūs' māsiņa mugurā,
Stigām šūtas villainites.

# 26541.17
Simtiņš zaļu ozoliņu
Pie bāliņu nama duru.
Ikkatrā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstigala pazarēs.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Brauc deviņu brāļu māsa
Ar deviņi kumeliņi.
Pie vārtiem piebraukuse,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš vārtus neatcēla,
Atceļ pate brāļu māsa.
Atcēluse vara vārtus,
Iebrauc brāļu sētiņā.
Iebraukuse sētiņā,
Sasit rokas plaukstiņās,
Sasit rokas plaukstiņās,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai izdzirda bāleliņi.
Iztek divi bāleliņi,
Kā ozoli zaļodami,
Saņem māsas kumeliņus,
Ved ozola stallitī.
Iztek divas jaunas māršas,
Kā rozites ziededamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra ņēma villaniti.
Pate māte krēslu cēla,
Veselibu vaicadama:
Kā, meitiņa, tev klājās,
Kā līdz šim padzīvoji,
Kā līdz šim padzīvoji,
Tautiņās aizgājuse?
-Bāliņam tīra maize,
Vēl tīraka tautiņām;
Pie bāliņa mīļa dzīve,
Pie tautieša vēl mīļaka.

# 26541.18
Zynu, zynu brāļu sātu,
Navajag rādeitāja:
Tei bej munu brāļu sāta,
Kur deveņi veituļeņi.
Deveitā veitulā
Strodi dzīd pa zorīm,
Strodi dzīd pa zorīm,
Laksteigola vērsyunē.
Soka strodi dzīdādami:
Kas tī brauc? zeme reib.
Atbrauc myusu brāļu māsa
Par deveņis vasareņis,
Par deveņis vasareņis
Ar deveņi kumēļeņi,
Ar deveņi kumēļeņi
Četri voska skrituleiši.
Syuta strodu vārtu vārtu,
Stradeņš vārtu neatvēra,
Atver poša brāļu māsa,
Strodam kaunu padareja.
Iztak muni pici brāļi,
Kai ozuli zorādami;
Iztak munas pīcas māršas,
Kai iveņas zīdādamas;
Iztak poša māmuļeņa
Zeižauteņu ruceņā,
Zeižauteņu ruceņā,
Asareņas slauceidama.
Ģvad mani ustobā,
Paceļ maņ lipa krāslu,
Paceļ maņ lipa krāslu,
Davalk maņ lipa goldu,
Izlik maņ uz gaļdeņa
Treis sudobra bičereišus:
Vīnu ol's, utru mad's,
Trešu gaudu asareņu.
Dzer, māseņ, olu, madu,
Nadzer gaudu asareņu,
Soldons beja ols ar madu,
Sājas gaudas asareņas.-
Soka brāļi vadeidami:
Kod māseņ, veļ atīsi?
Soka māršas stāvādamas:
Kuru trumu [?] veļ vajag?

# 26541.19
Zynu, zynu brāļa sātu,
Navajaga vodātāja:
Vārtūs stāv ozuļeņš
Masteitīm zareņīm,
Strodi dzīd vērsyuņē,
Laksteigolys pazarēs.

# 26542.00
Gan pazinu brāļa sētu,
Nevajaga rāditaja:
Ozols auga pie vārtiem,
Zelta zīle galiņā.

# 26542.01
Es gan redzu tautas sētu,
Nevajaga rāditaju:
Pie vārtiemi ozoliņi,
Zaļas zīles galiņā.

# 26542.02
Zinu, zinu brāļa sētu,
Nevajaga rāditaja:
Ta bij mana brāļa sēta,
Kur ozoli pie vārtiem.

# 26542.03
Zinu, zinu brāļa sētu,
Nevajaga rāditaja:
Visapkārt vītoliņi,
Vidū saule ritinaja.

# 26542.04
Zinu, zinu brāļa sētu,
Nevajaga vaditaja:
Pie vārtiem ozoliņš
Krūzainām lapiņām.

# 26542.05
Zinu, zinu brāļa sētu,
Nevajaga vaditaja:
Pie vārtiem ozoliņš
Mistrotiem zariņiem.

# 26543.00
Kā, māsiņ, pāri tapi
Par to dziļu ūdentiņu,
Vaj ar plotu, vaj ar laivu,
Vaj ar tautu kumeliņu?
-Ne ar plostu, ne ar laivu,
Tik ar tautu kumeliņu.

# 26543.01
Kā, māsiņa, tu atnāci
Pa dziļiem ūdeņiem,
Vaj ar plostu, vaj ar laivu,
Vaj kumeļu peldu laidi?

# 26543.02
Ta māsiņa sērst atnāca,
Tālu vesta aiz ūdeņa.
Kā, māsiņa, tu atnāci,
Vaj ar plostu, vaj ar laivu,
Vaj ar plostu, vaj ar laivu,
Vaj ar labu kumeliņu?
-Gan ar plostu, gan ar laivu,
Gan ar labu kumeliņu.

# 26544.00
Kas tur nāk par ezaru,
Visus niedrus kustina?
Mūs' māsiņas sērtu nāk,
Kas aizgāje Vāczemē.

# 26544.01
Kas tur nāca pa ezeru,
Niedres vieni locijās?
Mūs' māsiņa ciemā brauca,
Ko aizveda sveši ļaudis.

# 26545.00
Kungi brauca pilī sērstu,
Es savos bāliņos;
Kungiem puiši vārtus vēra,
Man ver savi bāleliņi.

# 26546.00
Kur, eglite, tavas skujas?
Zari viene līgojās;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Znoti viene atteceja.

# 26547.00
Labvakar, bāleliņ!
Kam tu mani tāļu devi;
Būtu devis ciemiņos,
Es tev dotu labu rītu.

# 26547.01
Labvakar, māmulite,
Kam tu mani tāļu devi;
Būt' devuse ciemiņos
Es tev dotu labrītiņu.

# 26548.00
Māmuliņa krēslu cēla,
Vaicā manas veselibas:
Vesels, māte, šim brīžam,
Ne visam mūžiņam.

# 26549.00
Māte mani mazas sauca:
Meitenite, meitenite!
Neilgami laiciņami:
Celiet krēslu, viešna nāk.

# 26549.01
Visu laiku māte sauca:
Skuķe, skuķe, meita, meita!
Nu izdzirdu to vārdiņu:
Celit krēslu, viešņa nāk.

# 26550.00
Māte mani tāļu deva,
Par deviņi novadiņi.
Devitā gadiņā
Pie māmiņas sērst aizgāju.

# 26550.01
Man' māmiņa izdevusi
Pa deviņi pagastiem;
Pirmajā gadiņā
Pie māmiņas sērstu nācu.

# 26550.02
Memmiņ' mani aizdevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devitā gadiņā
Pie memmiņas sērst nobraucu.

# 26551.00
Māte mani tālu deva,
Par deviņi novadiņi;
Devitā gadiņā
Pie māmiņas sērst atnācu.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Māte man krēslu cēla
Tēvs vaicaja veselibu.

# 26551.01
Bite savu ziedus nesa
Par deviņi ezeriem;
Māmiņ' savu meitu deva
Aiz deviņu kungu valsts.
Devitāi gadiņāi
Pie māmiņas sērstu brauca.
Viens bāliņis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra māsa sagšu ņēma;
Māte pate krēslu cēla,
Labumiņu vaicadama.
Vaj māmiņa nezinaja
Svešas mātes labumiņu?
Piestā grūzta pelu maize,
To paš' deva nododama.

# 26551.02
Brāļi, mani nīdedami,
Tāli deva tautiņās.
Devitāi gadiņāi
Brālišos sērsti braucu.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Viena veca māmuliņa
Paceļ krēslu raudadama,
Paceļ krēslu raudadama,
Veselibu jautadama:
Kā Dieviņš tev līdzeja,
Kā manam znotiņam?
Labi Dievs man līdzeja,
Vēl jo labi znotiņam.

# 26551.03
Kas tur brauca gar jūrmali
Iedzeltenu kumeliņu?
Ta māsiņa sērstu brauca,
Ko aizveda pērnruden,
Ko aizveda pērnruden
Tāļajāi Prūšmalē.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Vien' māsiņa durvis vēra,
Otyra ņēma villainiti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama.
Pras' māmiņa raudadama,
Kāda dzīve tautiņās.
Vaj, māmiņa, tu nezini,
Kāda dzīve tautiņās?
Sīvi, rūkti rutki bija,
Vēl sīvaka vīra māte.

# 26551.04
Māte mani aizdevuse
Par deviņi ezeriņi.
Devitāi gadiņā
Pie māmiņas sērstu gāju.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villaniti;
Pate māte krēslu cēla
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama,
Man mūžiņa vaicadama.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņās?
Daža diena ēsta, dzerta,
Daža gauži noraudata.

# 26551.05
Māte mani aizdevusi
Par deviņu kungu valsti.
Devitāi vasarā
Uz māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis taisa,
Otra māsa krēslu cēla;
Mana veca māmuliņa,
Ta atsedza villainiti.
Atsegusi pavaicaja,
Kā dzīvoja tautiņās.
Tu, māmiņa, pate zini,
Kāda dzīve tautiņās:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putru.

# 26551.06
Māmiņ' mani aizdevuse
Par deviņi novadiem;
Devitē gadiņē
Pie māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jēma kumeliņu;
Vien' māsiņa duris vēra,
Otra jēma villeniņu;
Mana veca māmuliņa
Ceļ man krēslu raudadama;
Tētiņš klāt piesēdās,
Vaicē manu veselibu;
Māmiņ' mani glaudidama,
Vaicē manu dzīvošanu.
Kalnē man mājas vieta,
Lejē lopu laidariņš,
Pašā kalna galiņē
Bites rožu dārziņē;
Man pašama iten labi
Ar to gudru tēva dēlu.

# 26551.07
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavināt[?].
Iztek mani div' bāliņi
Kā kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.

# 26551.08
Māmiņ' mani izdevuse
Par deviņi pagastiņi;
Devitāja gadiņā
Pie māmiņas sērst atnācu.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti;
Māmiņ', krēslu paceldama,
Vaicā manu dzīvošanu.
Tu, māmiņa, gan zinaji
Svešu tautu dzīvošanu:
Pliķi sita, matus plūca,
Kājām spēra pabeņķē.

# 26551.09
Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devitāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbit' manim ceļu veda,
Raudivite rasu krata.
Piekūst irbe tecedama,
Raudivite peldedama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Garu ceļu tecedami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bāliši.
Viens bālitis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainiti.
Iekšā veca māmulite
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicā manu dzīvošanu.
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Grūta man dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarās nomirkuši.-
-Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadit.
-Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzās kumeliņš.
Nāc arā, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogasgalva
Līdz vārtiemi grabedama.

# 26551.10
Māte mani mazu bērnu
Tautiņās aizdevuse.
Devitā gadiņā
Pie māmiņas sērstu braucu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otrs saņēma kumeliņu;
Viena mārša beņķi cēla,
Otra sedza villainiti.
Māmiņ' prasa raudadama,
Kāda dzīve tautiņās.
Tu, māmiņ, pate zini,
Grūta dzīve tautiņās;
Guldamies sviedrus slauku,
Celdamies asariņas,
Visi gultas paladziņi
Asarām nobiruši.

# 26551.11
Māte mani mīļ' audzeja
Par visam māsiņam,
Māte mani apsolija
Klātejam ciemiņam.
Es noiešu vēl tālaku
Par visam māsiņam,
Par visam māsiņam,
Par deviņi novadiņi.
Devitāi gadiņāi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jēma kumeliņu;
Viena māsa dores dara,
Otra sedza villainiti.
Māte, krēslu paceldama,
Vaicā manu dzīvošanu.
Labi, māte, šim brīžam,
Lai Dievs dod mūžiņam;
Puiši man kājas ava,
Kalpi jūdza kumeliņu,
Manas pašas arajiņis
Sēdin' mani kamanās,
Sēdin' mani kamanās,
Sasprauž manas villainites.

# 26551.12
Māte mani nodevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devitāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Ierbe manu ceļu tek,
Rauduvite rasu vilka.
Piekūst ierbe tecedama,
Rauduvite peldedama.
Piekūst manis bērs ziediņis,
Nodilst vara ritentiņi.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko, māmiņa, tu raudaji,
Tavas pašas vaina bija,
Tavas pašas vaina bija,
Kam tik tāļu mani devi.

# 26551.13
Māte mani tāļu deva,
Par deviņi ezeriņi.
Devitāi vasarā
Pie māmiņas sērstu nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainiti.
Manas pašas māmuliņa
Krēslu cēla raudadama.
Pacēluse, pavaicaja,
Kāda dzīve tautiņās.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņās?
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.

# 26551.14
Māte mani tālu deva,
Par deviņi novadiņi;
Devitā gadiņā
Pie māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainites;
Pats tētiņš tecin tek
Kumeļam auzas dot.
Mana veca māmuliņa
Paceļ krēslu raudadama,
Paceļ krēslu raudadama,
Jautā labu dzīvošanu.
Gana laba šim brīžam,
Būt' visā mūžiņā.

# 26551.15
Māte mani tāļu deva,
Pate gāju vēl jo tāļu,
Pate gāju vēl jo tāļu,
Devitā novadā.
Devitāi gadiņā
Pie māmiņas sērsti gāju.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris ņēma kumeliņu;
Vien' māsiņa krēslu cēla,
Otra ņēma villainiti.
Māmuliņa man vaicaja,
Daudz tautām mīļu vārdu.
Cērt akmeni, nelec skaidas,
Tā tautām mīļi vārdi.

# 26551.16
Māte mani tālu deva,
Solij' gauži neraudāt.
Es klētē kājas avu,
Māte slauka asariņas;
Kad es sedzu villainiti,
Tad māmiņa gauži raud;
Kad es kāpu kumeļā,
Rauda visas māsaciņas;
Kad es jāju pa vārtiem,
Rauda visi bāleliņi.
Par gadiņu es atnācu
Sav' māmiņu apraudzit.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris ņēma kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Paceļ man liepu krēslu.
"Kā, meitiņ, tav klājās,
Kā manam znotiņam"?
Paldies, mana māmuliņa,
Gan ar' labi, gan ar slikti.

# 26551.17
Nu ziedeja eņģivērs,
Eņģivēra pazarites;
Nu atnāca ta māsiņa,
Kuru seni gaidijām.
Steidz māmiņa krēslu celt,
Steidz vaicāt labas dzīves.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņās?
Rītā rutki, vakarā,
Pusdienā rudzu putra,
Piestā grūsta auzu maize
Ar bāliņu nodalita.

# 26551.18
Spīdej' manis vainadziņis
Caur deviņi stikla logi;
Mīlej' manis augumiņis
Caur deviņas kungu valstis.
Man' aizveda tautiņās
Par deviņi robežiņi.
Par deviņas vasariņas
Es atnācu ciemoties.
Vecais brālis vārtus cēla,
Jaunais jūdza kumeliņu;
Vecā māsa priekšā nāca,
Jaunā sedza vilnainiti.
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Vaicā tautu dzīvošanu.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņās?
Piestā grūsta auzu maize,
Gabaliem izdalita;
Divi reizes paš' paēda,
Tad vēl mani iegādaja.

# 26551.19
Tālu mani māte deva,
Par deviņi novadiņi.
Devitā gadiņā
Pie māmiņas sērst atbraucu.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti.
Trauc māmiņa krēslu celt,
Veselibu vaicadama,
Veselibu vaicadama,
Ar' ir laba sveša māte.
Vaj, māmiņa, nezinaji
Svešas mātes labumiņu?
Trīs reiz pati paēdusi,
Tad tik mani atmineja,
Tad tik mani atmineja:
Jaunuvite neēdusi,
Jaunuvite neēdusi
Ar saviem bērniņiem.

# 26552.00
Māte saka: viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņ?
Še dzimuse, še auguse,
Še vijuse vaiņadziņu.

# 26552.01
Māte saka raudadama:
Viešņa nāk, viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņa,
Te dzimuse, te auguse.

# 26552.02
Sok' uz mani māmuļeņa:
Gaška īt, gaška īt!
Kaida gaška es, mameņ,
Te dzymuse, te auguse.

# 26553.00
Man' māmiņa gašku sauca,
No tautām atejot;
Kāda gaška es, māmiņa,
Tavas pašas auklejums?

# 26554.00
Man māmiņa krēslu cēla,
No tautām atejot;
Kam, māmiņa, tad necēli,
Kad es nācu piekususi?

# 26555.00
Nāc, māsiņ, nāc, māsiņ,
Māte tevi sen gaidija,
Ziediem namu pakaisija,
Saldu dara alutiņu.

# 26556.00
No tālienes es pazinu,
Kura bija brāļu sēta:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū balta ābelite.

# 26557.00
Pelek' bija man' sagšiņa,
Peleks tautu kumeliņš;
Man's māmiņa nepazina,
Rijas duru dabraucot.

# 26557.01
Man's māmiņa nepazina,
Pie istabas dabraukušu:
Pelek' sagša mugurā,
Peleks tautu kumeliņš.

# 26558.00
Sagaid' mani, māmuliņa,
Es atnāku piekususe;
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manu villainiti.

# 26558.01
Sagaid mani, māmulite,
Šo vakaru sētiņāi,
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manas villainites.

# 26559.00
Soka māte: atīt gaška!
Kaida gaška es, māmeņ?
Es, māmeņ, tovs bērņeņš,
Vaiņuēeņa vīn nava.

# 26560.00
Sak', saulite nogājusi,
Vēl saulite gabalā;
Sak', māmiņa nomirusi,
Vēl māmiņa vārtus vēra.

# 26561.00
Saņemiet, brāleliņi,
Sav' māsiņu atbraucot;
Es, brāliņi, jūsu māsa,
Tautu jūgts kumeliņš.

# 26562.00
Saņemiet, bāleliņi,
Tālinā māsa nāk;
Zīles šūts tai krekliņis,
Sniedzes austas villainites.

# 26562.01
Pēc trīs gadi māsa nāca
Uz brāļiem ciemoties;
Samta svārki, zīda puški,
Sniedzes austas villainites.

# 26562.02
Celiet, brāļi, augstu krēslu,
No tālienes māsa nāce;
Zīda puški, zelt' ieloki,
Sniedzes austas villainites.

# 26563.00
Saņemiet to māsiņu,
Ta māsiņa no tālienes,
Tai rociņas nosalušas,
Sasvīduši kumeliņi.

# 26563.01
Tekat, brāļi, sajemat,
No tālienes ta māsiņa,
Nosvīduši kumeliņi,
Norasojšas villainites.

# 26564.00
Sarībeja Leišu zirgi,
Saskan Krievu iemauktiņi;
Nu nāk sērst ta māsiņa,
Ko aizveda Krievmalē.

# 26564.01
Nosazviedze Krievu zirgi,
Saskan Leišu iemauktiņi:
Nu atbrauce ta māsiņa,
Kura Krievu maliņā.

# 26564.02
Sateēēje Krivu zirgi,
Saskaņēje Krivu zvoni;
Mož atbrauēe meus' māseņa,
Kur' dzeivava Krivzemē.

# 26565.00
Ši devita vasariņa,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Māršu godu raudzities,
Kura mārša krēslu cēla,
Kura ņēma vilnaniti.
Vecā mārša krēslu cēla,
Jaunā ņēma vilnaniti;
Tadēļ ņēma vilnaniti,
Kukuliša gaididama.

# 26565.01
Gāju sērstu bāliņos,
Gāj' godiņa raudzities,
Kura mārša krēslu cēla,
Kura ņēma villainiti.

# 26566.00
Simtām jūdžu zeme rīb,
Kas tur brauca, kas nebrauca?
Ta māsiņa sērsti brauca,
Ko aizveda Leišmalē.

# 26567.00
Sudrabota zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Eita, brāļi, skataities,
Vaj nevaid mūs' māsiņa,
Vaj nevaid mūs' māsiņa
No tautām atnākuse.

# 26568.00
Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņē.
Nu nāks sērsti ta māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.

# 26568.01
Tāļu, tāļu suņi rēja,
Tāļu zviedza kumeliņi;
Nu nāk sērst ta māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.

# 26569.00
Tāļu brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribedami;
Nula vēl sērstu nāca
Par deviņas vasariņas.
Kur atstāja rudzus, miežus,
Tur birztiņa līztavā;
Kur' atstāja šūpolie,
Tam atvesta līgaviņa.

# 26570.00
Uz kalniņa zirņus sēju,
Lejiņā noteceja;
Viena saucu brāļa bērna,
Visi tek vārtu vērt.

# 26571.00
Vaj, māsiņa, kājām nāci,
Vaj tautiņas pavadija?
-Kājām nācu, bāleliņi,
Neturat ienaidiņu,
Dieveriši sajūguši
Kumeliņus ecešās.

# 26572.00
Celiet krēslu, celiet krēslu,
Viešņa nāk, viešņa nāk!
-Nesēdešu, nesēdešu,
Ar māmiņu parunašu.

2.6.1.5. Mielošana. ( 26573 - 26582)

# 26573.00
Bitit' deva saldu medu
Dzelten' vaska ritenī,
Ko dot ēsti māsiņai,
Kad atnāca ciemoties.

# 26574.00
Brāļi, brāļi, māsa nāk,
Ko mēs māsu mielosim?
Irbe gule līdumāje,
Līdaciņa ezerāj.

# 26575.00
Brāļi, brāļi, māsa nāk,
Ko mēs māsu mielosim?
Sūtam kaķi peļu riet,
Iesim paši vāverēs.

# 26575.01
Aties Grieta, aties Ancis,
Ar ko mēs mielosim?
Trenksim kaķi peļu riet,
Iesam paši vāverēs.
Kaķits nesa pus pelites,
Mēs pusotras vāverites.

# 26575.02
Brāļi, brāļi, māsa nāk,
Ko mēs māsu mielosim?
Celsim cūku laiviņā,
Lai zivtiņu pazvejo.

# 26575.03
Viesi nāk, viesi nāk,
Ar ko viesus mielosim?
Celsim kaķi laiviņā,
Lai iet zivu pazvejot.

# 26575.04
Krancits rēja, svainits nāca,
Ar ko svaini mielosim?
Dzīsim kaķi peļu riet,
Iesim paši vāverēs.

# 26575.05
Anci, Anci, Grieta nāk,
Ko mēs Grietu mielosim?
Sūtam kaķi peļu riet,
Iesim paši vāverēs.

# 26576.00
Brūveju duj mucas
Saldalutiņa,
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērnu.

# 26577.00
Drīzi, drīzi, naski, naski
Mielo mani, māmuliņa!
Man iejūdza tautu dēls
Kūtru, laisku kumeliņu.

# 26578.00
Drīzi, drīzi, naski, naski
Mielo mani, māmuliņa!
Tautu dēla kumeliņš
Nedrīkst ilgi kaveties.

# 26578.01
Dreiži, dreiži, mudri, mudri
Miloi mani, māmuļeņ!
Tautu jogti kumēļeņi
Nadreistēja kametīs.

# 26578.02
Drīzi, drīzi, naski, naski
Mielo mani, māmuliņa!
Svešu ļaužu kumeliņš
Nedrīkst ilgi kaveties.

# 26578.03
Žigli, žigli, knaši, knaši
Mielo mani, māmuliņ!
Tautu dēla kumeliņu
Nedrīkst' ilgi stāvināt.

# 26578.04
Steidz, māršiņa, mielot mani,
Jūdz, bāliņ, kumeliņu!
Sīva tautas māmulite,
Nedrīkst ilgi kaveties.

# 26579.00
Kroga galds, Rigas pils
Bez naudiņas nemieloja;
Sav' īsteni bāleliņi,
Tie mieloja bez naudiņas.

# 26580.00
Māršas manas cielaviņas,
Vaj jūs mani gaidijāt?
Vaj jūs manim izcepāt
Magonišu plāceniti?

# 26580.01
Māršeņas munas biteites,
Velig mani gaidējāt?
Velig maņ izcepet
Maganeņu plācineiti?

# 26580.02
Vedekliņas cielaviņas,
Vaj jūs mani gaidijāt?
Vaj jūs man izcepāt
Magoniņu pīradziņu?

# 26580.03
Cielaviņa vedekliņa,
Vaj tu mani gaidijusi?
Vaj tu manim izcepusi
Magoniņu pīradziņus?

# 26581.00
Māsa māsu pamieloja,
Namā cepti tupeniši;
Lai bij cepti tupeniši,
Māsas doti gana labi.

# 26582.00
Tik es gāju pie brāliša
Saldu alu nodzerties;
Kad aliņa nedabuju,
Žēl man mana gājumiņa.

2.6.1.6. Mārša nelaipni uzņem. ( 26583 - 26612)

# 26583.00
Brāļa sieva dusmas tura,
Redzej' mani atnākam.
Turi dusmas, vaj neturi,
Nākš' pie sava bāleliņa.

# 26584.00
Brāļi mani gan mīleja,
Brāļu bērni nemīleja,
Brāļu bērni nemīleja
Aiz māršiņu bargumiņa.

# 26585.00
Brāļi saka: māsa nāk!
Mārša saka: lielvēdere!
Klaipu ēda ēdumā,
Mucu dzēra dzērumā.

# 26586.00
Brāļi saka: māsa nāk!
Māršas saka: naidiniece!
Brāļi saka: ceļat krēslu!
Mārš' ar kāju pabīdija.

# 26587.00
Bāliņš saka: māsa nāk,
Ceļam krēslu istabā!
Mārša saka stāvedama:
Ko viņai te vajaga?

# 26588.00
Brālits saka: Nāc, māsiņ!
Mārša saka, lai nenāk,
Mārša saka, lai nenāk,
Lai nevaid jamielo.

# 26589.00
Es aizgāju brāļos sērst,
Mārša mani nemieloja.
Pa, pa, mārša, pūpu pēd',
Teikš' savam bāliņam.

# 26589.01
Pie brāliša sērst aizgāju,
Mārša mani nemieloja.
Paga, paga, pūpa pēda,
Es pateikšu brālišam.

# 26590.00
Es gan redzu, es gan redzu,
Navaid brāļa sētiņāi:
Mārša manu kumeliņu
Ar iemauktim ēdinaja.

# 26590.01
Nava labi, nava labi,
Nav brāliša sētiņā:
Mārša manu kumeliņu
Iemauktos ēdinaja.

# 26590.02
Padžu, padžu, pupu pākste,
Es pateikšu brālitim,
Kam tu manu kumeliņu
Iemauktiem ēdinaji.

# 26591.00
Es nebiju pie bāliņa
Aizpērno bijumiņu,
Jau ir tad vedekliņa
Piekususi mielodama.

# 26591.01
Reši gāju iz brāliņu,
Reši durvis virinaju;
Piekususe vedekliņa,
Mani reši mielodama.

# 26592.00
Jau negāju, vēl neiešu
Uz māršiņu ciemoties;
Kam tu manas vilnanites
Dūmos kāra vadzitie.

# 26592.01
Nebij' gājsi, ar neietu
Bāliņos ciemoties:
Mārša manas vilnatnites
Dūmos kāra vadzitī.

# 26593.00
Mārša man krēslu cēla:
"Atsēdies, ciema sieva"!
Te piedzimu, te pieaugu,
Nu māršinas ciema sieva.

# 26594.00
Mārša mane krēslu cēla,
Cerej' mani sērst nākam;
Necel, mārša, nesēdešu,
Ne pie tevis sērst es nācu.

# 26595.00
Mārša manu villainiti
Dūmos kāra vadzitē.
Vaj nav vietas klētiņā
Tēraudiņa vadzitē?

# 26596.00
Māršiņ' manas villainites
Namā kāra vadzitī.
Nu, nu, mārša, pupu soma,
Es pateikšu bāliņam;
Bāliņš tavus garus matus
Apkārt roku vicinās.

# 26597.00
Manis dēļ tu, māršiņa,
Necel krēslu, neklāj galdu,
Es ar savu bāleliņu
Stāvedama parunašu.

# 26597.01
Ai, mārši bārgaļi,
Nesedz manu villainiti,
Gan es drusku parunašu
Ar bāliņu, stāvedama.

# 26597.02
Necel krēslu, bārgā mārša,
Nejūdz manu kumeliņu,
Gan es stāvu pastāvešu,
Ar māmiņu runadama.

# 26597.03
Necel krēsla, nesēdešu,
Nejūdz mana kumeliņa,
Es ar savu bāleliņu
Stāvedama parunašu.

# 26597.04
Neceliet man krēsliņu,
Nejūdziet kumeliņu,
Stāvu vien pastāveju,
Ar māsiņu parunaju.

# 26598.00
Pie brāliša sērst āzgāju,
Mārša šņorka nerunaja;
Runā, šņorka, nerunaji,
Runās manis bāleniņis.

# 26598.01
Pie brāliša sērsti gāju,
Māsas šņorka negribeja.
Nebēdā, māsas šņorka,
Iem' pie sava bāleliņa.

# 26599.00
Pie bāliņa sērsti gāju,
Mārša pūce nemieloja.
Vaj tu, pūce, arti, gāji?
Ara mans bāleliņš.

# 26599.01
Uz brāļim gostūs gāju,
Māršas kurza namilā.
Vaj tu, kurza ortu gāji?
Gāja muni bāļeļeņi.

# 26600.00
Pie brāliša sērsti gāju,
Maizi bāzu kabatā;
Par māršiņu nebēdaju,
Lai godeja, negodeja.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv