2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.28. Kāzu beigas, atvadas. ( 26108 - 26354)
2.5.2.28.2. Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas, šķiroties. ( 26171 - 26307)
# 26201.00
Iesim ,sieva, nu uz māju,
Neviens mūsu neieredz:
Paši alu darisim,
Dzersim abi dziedadami.
# 26202.00
Iet bij man gājejam,
Atstāt visas labas dienas:
Atstāt alu brūvejam,
Brandaviņu klārejam.
# 26202.01
Iet projam, kam jaiet,
Atstāt visas labas dienas:
Atstāt alu žūrejam,
Brandaviņu klārejam.
# 26202.02
Kā bij man projam iet,
Atstāt visas labas lietas:
Atstāt alu brūvejot,
Brandavīnu klārejot?
# 26203.00
Egles zari mētajāsi
Pa kumeļu kājiņām;
Te palika egles zari,
Te māsiņa puškotaja.
# 26204.00
Es apēdu tautiņās
Mazu maizes kumosiņu;
Bij man savu māsu dot
Par to maizes kumosiņu?
# 26204.01
Es apēdu tautiņās
Vienu pašu kumosiņu;
Par to vienu kumosiņu
Man' māsiņu patureja.
# 26204.02
Es apēdu panākstos
Vienu maizes gabaliņu;
Par to maizes gabaliņu
Patureja mūs' māsiņu.
# 26205.00
Es apklāju tautu galdu
Ar baltiem dālderiem,
Gribedams sav' māsiņu
No tautām atdabut.
# 26205.01
Es apklāju taut's galdu
Ar baltiem dālderiem,
Es gribej' šovakar
Vēl atpirkt sav' māsiņ'.
# 26205.02
Lai bij žēl, kam bij žēl,
Žēl mazami brālitim:
Tautu galdu noskaitija
Baltajiemi dālderiem,
Gribedams sav' māsiņu
No tautām izvairot.
# 26206.00
Es gan redzu, es gan redzu,
Svainis mani nemīleja:
Pilna muca kamburēi,
Sūta mani sētiņāi.
# 26206.01
Es gan redzu, jaunais znot,
Ka es tevi nemīleju:
Klētī muca tev nerauta,
Es aizjūdzu kumeliņu.
# 26206.02
Jau es pate gana redzu,
Ka brāļiem nemīleju:
Al's muciņa kambarī,
Man aizjūdza kumeliņu.
# 26206.03
Mīlēt mīl man' bāliņš,
Vēl tik labi nemīleja:
Al's muciņa kambarī,
Mani sūta sētiņā.
# 26206.04
Mīlu, mīlu znotiņam,
Bet par tiesu nemīleju:
Al's muciņa pagrabā,
Muni sūta sētiņā.
# 26211.04
Es neiešu sētiņā,
Ikam skādi padarišu;
Gaiļam kaklu norāvišu,
Dzirnaviņas saplēsišu,
Galdam stūri nositišu
Pa māsiņas žēlabām.
# 26211.05
Es neiešu sētiņā,
Kamēr skādi padarišu:
Nocirtišu gaiļam kaklu,
Izpostišu dzirnaviņas,
Lai tas agri nedziedaja,
Lai māsiņu nemaldina.
# 26211.06
Es neiešu sētiņā,
Līdz es skādi padarišu:
Nocirtišu gailim kaklu,
Saplosišu dzirnutiņas.
Gailim kaklu nocirtišu,
Lai miegā nevārdzina;
Dzirnutiņas saplosišu,
Lai māsiņas nemaldina.
# 26211.07
Es neiešu sētiņā
Sava darba nedarijis:
Dzirnaviņu neizkal's,
Gaiļam galvas nenokod's.
# 26211.08
Es projam neaiziešu,
Ja brīnumu nedarišu:
Nogriezišu gaiļam kaklu,
Saplēsišu dzirnutiņas.
# 26211.09
Es projam neaiziešu,
Ka es grēka nedarišu:
Gailim kaklu nogriezišu,
Dzirnaviņas saplēsišu.
# 26216.00
Es sasitu tautām galdu
Deviņos gabalos,
Gribedams sav' māsiņu
No tautām atdabut.
# 26217.00
Es tam tautu gailišam
Deguniņu nocirtišu,
Lai tas agri nedziedaja,
Lai māsiņas nemuldana.
# 26217.01
Es tam tautu gailišam
Deguniņu nolauzišu,
Kam māsiņu agri cēla,
Kam māsiņu maldinaja.
# 26217.02
Es tautu gailim
Aizsiešu rīkli,
Lai mūsu māsiņas
Nemuldinaja.
# 26218.00
Ģērbies, māsiņ,
Brauksim sētā;
Sedz savu villaini,
Liec vaiņadziņu!
-Vaj jūs negudri,
Kur jūs liksiet,
Kur jūs liksiet
Pusotra cilveka?
Viņu nakti guleja
Pie mana brāļa.
# 26218.01
Ģērbies, māsiņa,
Brauksim mājās!
-Kur liksit, negudri,
Pusotra cilveka?
Šonakt guleja
Pie mana brāļa.
# 26218.02
Grib brālis sav' māsu
Projam veste.
Kur liksi, bezprāta,
Pusotra cilveka?
Jau nakti gulejse
Pie mana brāļa.
# 26219.00
Jāj, jāj, brāliti,
Atgriezies:
Palika māsiņa
Nesveicinata.
# 26220.00
Jāj projam, bāleliņi,
Nedīd' sava kumeliņa,
Nepameti mūs' māsiņu
Līdz acim dubļus brist.
# 26221.00
Ka raud' gauži, man' māsiņa,
Ka slauciji asariņas?
Vaj netika sirms zirdziņš,
Vaj rakstitas kamaniņas?
-Tīk, bāliņ, sirms zirdziņš,
Tīk rakstitas kamaniņas,
Patīkama maizes vieta,-
Netīk pats arajiņš.
Dodat, tautas, manu pūru,
Lai es iemu atpakaļ,
Lai es iemu atpakaļ
Baltajos bāliņos.
# 26222.00
Kāznieciņi naudas prasa,-
Kur bij mums naudu ņemt?
Zirgu sūdi piedarbā
Par ēdumu, par dzērumu.
# 26247.00
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautām nevajaga;
Vaj tadēļ zeme zuda,
Ka (Kad) noņēma vaiņadziņu?
# 26248.00
Nāc, māsiņa, sēd' aiz galda,
Nu sēž tavi bāleliņi;
Gan pie duru pastāvesi,
Kad aizies bāleliņi.
# 26249.00
Ne pie duru tikamies,
Ne pie duru šķīramies,
Pie galdiņa tikamies,
Pie galdiņa šķirsamies.
# 26250.00
Ne tukšā atnācām,
Ne tukšā pāriesam:
Ar māsiņu atnācām,
Ar māsiņu pāriesam.
-Kā tukšā atnācāt,
Tā tukšā pārejiet;
Mēs māsiņu paturam
Par ēdumu, dzērumiņu.
# 26251.00
Neatstāšu, neatstāšu
Sav' māsiņu tautiņās!
Par ēdumu, par dzērumu
Zirga sūdi piedarbā.
# 26251.01
Ar māsiņu atnācam,
Ar māsiņu aiziesam;
Zirga sūdus atstāsam
Par ēdumu, par dzērumu.
# 26251.02
Atpakaļ, atpakaļ
Sav' māsiņu važosam;
Par ēdumu, par dzērumu
Zirgu sūdus atstāsam.
# 26251.03
Atpokaļ, atpokaļ
Sov' māesiņu vožōsam;
Par ādumu, par dzārumu
Zyrgu sudus atstāsam.
# 26251.04
Brauksim, brāļi, sētiņā
Māsu līdzi vedisim;
Tautiņām zirgu sūdi
Par ēdumu, par dzērumu.
# 26251.05
Nei tukšā es atnācu,
Nei tukšā es aiziešu:
Sav' māsiņu līdz atvedu,
Sav' māsiņu līdz paņemšu;
Zirgu sūdus vien atstāšu
Par ēdienu, par dzērienu.
# 26251.06
Projam iešu, nepalikšu,
Ir māsiņu līdz vedišu;
Še palika zirga mēsli
Par ēdumu, par dzērumu.
# 26252.00
Neatstāšu sav' māsiņu
Par ēdumu, par dzērumu,
Ar naudiņu aizmaksašu
Ēdumiņu, dzērumiņu.
# 26252.01
Iesim, brāļi, sētiņāi,
Māsu līdzi vedisim;
Šo ēdumu, šo dzērumu
Ar naudiņu maksasim.
# 26252.02
Neatstāšu sav' māsiņu
Par ēdumu, par dzērumu;
Ko es ēdu, ko es dzēru,
To es dārgi aizmaksašu.
# 26253.00
Neatstāšu sav' māsiņas
Par ēdumu, par dzērumu:
Kumeļš mina pagalmiņu
Par ēdumu, par dzērumu.
# 26254.00
Neatstāšu sav' māsiņu
Par ēdumu, par dzērumu:
Tēvam zirgu, mātei govi,
Brāļam zelta ozoliņu!
# 26255.00
Nebēdā, vīra māte,
Šogad sērstu nenācišu;
Citu gadu, tad nācišu,
Būs māsiņa pelnitaja.
# 26256.00
Nebraukšu projam
Bez sava laika,
Bez sava laika,
Bez triju dienu.
Projam bringašu
Savu māsiņu,
Ka(d) mani tautiņas
Neplatinaja [?].
# 26292.03
Norakstiju tautas galdu,
Kā dzenitis sausu koku,
Lai piemin mūs' māsiņa,
Svētu rītu mazgadama.
# 26293.00
Tikam situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelite,
Lai māsiņa piemineja,
Visu mūžu dzīvodama.
# 26293.01
Es izkalu tautām galdu,
Kā dzenitis sausu koku,
Lai pazina man' māsiņa,
Visu mūžu dzīvojot.
# 26294.00
Tikam situ tautas galdu,
Līdz atlēca šķēpelites;
Māsiņai jauns vīriņš,
Tas var citu ēvelēt.
# 26295.00
Tikam situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelites;
Citu gadu šīj laikā,
Tad es viņu līdzinašu.
# 26295.01
Situ, situ galda stūri,
Līdz atlēca šķēmetites;
Citu gadu šī laikā,
Tad atnākšu ēvelēt.
# 26295.02
Tikam situ tautu galdu,
Līdz atsitu šķendeliti;
Tikam minu tautu plānu,
Līdz atlēca veleniņa.
Citu gadu šī laikā,
Tad atnākšu līdzināt.
# 26295.03
Tiku situ tautu galdu,
Līdz atlēca skabardzina
Citu gadu ēvelešu,
Kad atiešu krustubās.
# 26296.00
Tikam situ tautu galdu,
Līdz tas lēca šķēpelēs,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
# 26296.01
Dej, eglite, lec eglite,
Tautu galda galiņā!
Tikam situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelites,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
# 26296.02
Dūrēm situ tautu galdu
Deviņiem gabaliem;
Tautiešam galda žēl,
Man māsiņas vēl žēlak.
# 26296.03
Durēm situ tautu galdu,
Lai atlēca skabardzin';
Kad tautām galda žēl,
Man māsinas vēl žēlak.
# 26296.04
Es iekal' kā dzeniņš
Taut's gald' stūriņē,
Lai tautām galda žēl,
Kā man sav's māsas žēl.
# 26296.05
Es nosišu galdam stūri
Ar māsiņas žēlabām;
Ja tautām galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl.
# 26296.06
Es sasitu tautām galdu
Deviņos gabalos,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
# 26296.07
Es sasitu tautu galdu
Deviņiem gabaliem;
Ja tautām galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl.
# 26296.08
Es to tautas liepas galdu
Ar dūrēm sadūreju;
Ja tautām galda žēl,
Man māsiņas vēl žēlak:
Galdiņš auga siliņā,
Neaug māsa bāliņos.
# 26296.09
Ka man tikt, ka man tikt
Sav' māsai panākstīs,
Es sasitu tautu galdu
Deviņiem gabaliem.
Tautām bija galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl;
Tautas galdu mežā cirta,-
Kur bij man māsu ņemt?
# 26296.10
Projam iešu, neaiziešu,
Iekam skādi padarišu:
Tautām galdu sadauzišu
Deviņos gabalos,
Lai tautām galda žēl,
Kā man žēl sav's māsiņas.
# 26296.11
Saskaldēju tautu gāldu
Deveņīm, gobolīm;
Tautišam gālda žāl,
Mums māseņis vairāk žāl.
# 26296.12
Sit, bāliņ, tautas galdu
Deviņos gabalos,
Lai tautām gald' žēl,
Ka bij mums māsiņ' žēl.
# 26296.13
Sit, eglite, dej eglite,
Tautu galda galiņā,
Lai saplīsa tautu galdi
Deviņāmi šķendalām.
Tautām bija galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl.
# 26296.14
Situ, situ tautu galdu,
Kamēr lēca skabargās;
Ja tautām galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl.
Galdiņš auga siliņā,
Man' māsiņa neuzauga,
Man' māsiņa neuzauga
Par deviņas vasariņas.
# 26296.15
Situ, situ tautu galdu,
Līdz sasitu šķēpelēs;
Tautām bija galda žēl,
Manim bija māsas žēl.
# 26296.16
Tikmēr situ tautu galdu,
Kamēr galdam skrambas lec;
Tautas savu galdu raud,
Es māsiņas vainadziņu.
# 26296.17
Tikmēr situ tautu galdu,
Kamēr lēca šķēpelites;
Tautām bija galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl.
# 26296.18
Tikmēr situ tautu galdu,
Kamēr lēca skabargām;
Ja tautām galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl.
# 26296.19
Cērt, bāliņu, nežēlo
Tautām duru stenderiti,
Lai tautām duru žēl,
Kā man žēl sav' māsiņu.
# 26297.00
Tikmēr situ tautu galdu,
Līdz atleca šķēpelites;
Ar tām galda šķēpelēm
Dēla māti svilinaju.
# 26298.00
To māsiņu apdzēram,
To māsiņu apēdam;
Brauksim, brāļi, sētiņā,
Glabasam mazakās.
# 26299.00
To māsiņu audzejām,
To mēs skaisti izdevām;
Iesim, brāļi, sētiņā,
Audzesim mazakās.
# 26300.00
To māsiņu izdevām,
Kura liela izaugusi;
Iesim, brāļi, sētiņā,
Audzesim mazako.
# 26301.00
Vadat mani, vadat mani,
Turat manu kumeliņu,
Ai jūs gana redzejat,
Kāds es biju cilveciņš:
Zīda puški līdz zemiti,
Dancojošs kumeliņš.
# 26302.00
Vaj zied ieva, vaj ābele
Pie tautieša durvtiņām?
Nezied ieva, ne ābele,
Sēd māsiņa raudadama.
# 26303.00
Vaj tadēļ projam iešu,
Ka man sagša mugurā?
Goda dēļ apsedosi,
Lai svainitis mīļi lūdz.
# 26303.01
Vaj tadēļ sētā iešu,
Ka(d) man sagša mugurā?
Pate tīšu apsasedzu,
Lai lūdzās bāleliņi.
# 26303.02
Vaj tādeļ sātā īšu,
Ka man sagšys mugurā?
Poša teiši apsasedžu,
Lai leudzās brāļeļeņi.
# 26303.03
Vaj tedēļ sētā iešu,
Ka man sagša mugurā?
Tīšam pate apsedzos,
Turēs mani jaunais znots.
# 26304.00
Vaj tadēļ projam iešu,
Ka villaine mugurā?
Goda dēļ, slavas dēļ
Sedzu baltu villainiti.
# 26304.01
Vaj tadēļ sētā iešu,
Kad seģene mugurā?
Pate sava goda dēļ
Villainiti apsedzos.
# 26305.00
Vaj tadēļ projam iešu,
Ka villaine mugurā?
Nu tik nesa bāleliņš
Vissaldaku alutiņu.
# 26305.01
Ne tadēļ projam iešu
Ka seģene padusē;
Lai nes talkas māmulite
Samedotu alutiņu.
# 26305.02
Ne tadēļ setāi iešu,
Ka man sagša mugurāi;
Vēl nesis jaunais svainis
Al' ar medu maisidams.
# 26305.03
Vaj tedēļi projam iešu,
Ka seģene padusē?
Nule mani talkas tēvs
Nes saldanu brandavienu.
# 26306.00
Vaj tadēļ sētā gāju,
Kad man sagša mugurā?
Gāju, gāju, atgriezos,
Gāj' atkal istabā.
# 26307.00
Visas bungas, stabulites
Pakārām vadzitī
Līdz citam rudeņam,
Līdz Jāniša kāziņām.
# 26307.01
Kam, Ediņ, tu atstāsi
Savas kokles, stabulites?
-Jānišam brālišam
Līdz citam rudeņam.
2.5.2.28.3. Dziesmas no jaunās sievas puses. ( 26308 - 26346)
# 26308.00
Ai, bāliņi, bāleniņi,
Vediet mani atpakaļ,
Jau man bija apnikuse
Ta tautieša laba dzīve.
# 26308.01
Kalngaliešu bāleliņi,
Vediet mani atpakaļ,
Nu jau man apnikuse
Lejsgaliešu laba dzīve.
# 26308.02
Rembatiešu meita biju,
Lielvārdiešu vainadziņš.
Man' aizveda Lielvārdieši,
Vainagā lūkodami.
Rembatiešu bāleliņi,
Vediet mani atpakaļ,
Man jau bija apnikuse
Lielvārdiešu lepna dzīve.
# 26309.00
Aiziedami, bāleniņi,
Padomiņa piedodat;
Vairak tautu rājejiņu,
Ne padoma devejiņu.
# 26335.06
Projam iešu, nedzīvošu
Šāi ienaida zemitē!
Visas vārnas, žagatiņas
Trina asus zobentiņus.
# 26336.00
Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es ozola paēnā;
Darat, brāļi, kā jums tīk,
Es tautieša rociņā.
# 26337.00
Sauc bāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
Es neiešu vairs pie tevis,
Man ir savs glabatajs.
# 26338.00
Tautas dzied, tautas dzied,
Es staigaju raudadama;
Es izdzirdu raudadama,
Kur zviedz brāļu kumeliņi.
# 26338.01
Tautas ēda, tautas dzēra,
Es sēdeju raudadama;
Es dzirdeju sēdēdama,
Kur zviedz brāļa kumeliņis,
Kur zviedz brāļa kumeliņis,
Kur šķindeja iemauktiņi.
# 26339.00
Tautu dēlis man neļāva
Vadit savus bāleliņus.
Lec' uz žogu, laužu kārtes,
Vadu savus bāleliņus.
# 26340.00
Tev, kļaviņ, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, bāliņ, daudz naudiņas,
Izpirc mani no tautām.
# 26341.00
Citiem bija projam iet,
Man vienai še palikt!
# 26342.00
Vai, Dieviņ(i), ko darišu,
Nu radiņi aizgājuši,
Mani vienu atstājuši
Svešu ļaužu pulciņā!
# 26343.00
Grib', tautieti, dzīvo mīļi,
Grib', iemet ūdenī,
Nu atstāja tavu vaļu
Mani balti bāleniņi.
# 26344.00
Projam visi aizgājuši,
Mani vienu atstājuši,
Mani vienu atstājuši
Par ēdumu, dzērumiņu.
# 26366.03
Tec, upite, sīku līču,
Nu bēg mana līgaviņa,
Nu bēg mana līgaviņa,
Villainites padusē.
# 26366.04
Tec, upite, vīču vīču,
Nu bēg mana līgaviņa,
Nu bēg mana līgaviņa,
Villainite mugurā,
Villainite mugurā,
Paladziņis padusē.
# 26367.00
Tec, upite, līkus lokus,
Notver manu līgaviņu.
- Ai, godigs tēva dēls,
Kāda tava līgaviņa?
- Sārti vaigi, brūnas acis,
Iedzelteni matu gali.
- Viņpus upes sārtas rozes,
Vidū tava līgaviņa,
Vidū tava līgaviņa
No rozēm kroni pin.
- Ai, sieviņ, ai, mūžiņ,
Kam tu mani raudinaji?
Vaj tev trūka tīras maizes,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
- Tīras maizes gan netrūka,
Tu pats mīļi nedzīvoji.
2.5.2.30. Panāksnieki pārnāk savās mājās. ( 26368 - 26417)
2.5.2.30.1. Māsiņas trūkst, to paturējušas tautas. ( 26368 - 26383)
# 26368.00
Ai, bāliņ, ai, bāliņ,
Kur māsiņu tu atstāji?
- Es atstāju sav' māsiņu
Tautu galda galiņā.
# 26369.00
Ka, māmi, tu gaidiji,
Pie vārtiem stāvedama?
- Gaidu savas vieglas dienas
No tautām atnākot.
- Vainadziņu vien atnesu
Zobeniņa galiņā.
# 26370.00
Kam nezviedza kumeliņi,
No tautām pārbraucot?
Kam bij zviegt kumeļiem,
Ka māmiņa gauži raud.
# 26371.00
Kas redzeja rīta zvaigzni
Vakarā uzlecam?
Kas redzeja mūs' māsiņu
No tautām pārnākam!
# 26371.01
Es redzeju rīta zvaigzni
Vakarāi uzlecam;
Es redzeju mūs' māsiņu
No tautam pā(r)ejam.
# 26372.00
Kur bijāt jūs, brāliši,
Vērzeļoti kumeliņi?
- Vadijām sav' māsiņu
Pa deviņi novadiņi.
# 26373.00
Kur palika mūs' māsiņa,
Ka mājāsi nepārnāca?
Vaj nebūs māmuļiņa
Tautietim pārdevusi?
# 26374.00
Mēs atnes' māmiņam
Lab' slav' atpakaļ;
Gan bij lab' ta meitiņ',
Audzin' cit' vietiņē,
Audzin cit' vietiņē
Li citam rudiņam.
# 26375.00
Mēs bāliņi pārejam
Kā lielie lieli kungi,
Māsiņ' vienu atstājam
Svešu ļaužu aizgaldē.
# 26376.00
Neraud vis, māmuliņa,
Laba dzīve meitiņai:
Diezgan rudzu, diezgan miežu,
Saldens alus pagrabā.
# 26377.00
Pārskrej zosis klaigadamas
No dūnaiņa ezeriņa;
Pārnāk brāļi raudadami,
Sav' māsiņu pavadijši.
# 26378.00
Šovakar māmulite
Gaida bērnus pārjājam.
Citi bērni gan pārjāja,
Vienu tautas patureja,
Vienu tautas patureja
Par ēdumu, par dzērumu.
# 26379.00
Skaita māte savus bērnus,
Vaj ir visi pārnākuši.
Vienu tautas patureja
Par ēdumu, par dzērumu.
# 26380.00
Zviedzot zirgu i piesēju
Baltajā ābolā;
Raudot māsu i atstāju
Tautu galda galiņā.
# 26380.01
Zirgu zviedzot i atstāju
Baltābola kalniņā;
Paliek māsa raudadama
Tautu galda galiņā.
# 26380.02
Zviedzot zirgu es ielaidu
Zaļajā rudzzālē;
Raudot māsiņu atstāju
Tautu galda galiņā.
# 26382.00
Tur palika kaņepēs,
Vistiņ, tavs perejums;
Tur palika tautiņās,
Māmiņ, tavs auklejums,
# 26383.00
Vakar māte izsūtija
Piecas meitas tautiņās;
Šovakar sagaidija
Četras vien sētiņā.
2.5.2.30.2. Panāksnieki stāsta par piedzīvojumiem svešumā. ( 26384 - 26396)
# 26384.00
Iesim, meitas, dziedadamas
Savāi prieku vietiņāi;
Izstaigaju svešu zemi,
Tādu prieku neredzeju.
# 26385.00
Es gaidiju bāleliņus
Smukus baltus pārbraucam;
Pārbrauc zili, pārbrauc melni,
Ar dubļiem apšķīduši.
# 26386.00
Es izgāju svešu zemi,
Smilgām šūti zābacin'.
Izskaitiju meitinām,
Cik vizuļu vaiņagā:
Citai pieci, citai seši,
Kas bagata, tai deviņi.
# 26387.00
Izstaigaju Cēsu zemi,
Smilgām šūti zābaciņi;
Tikko mani Cēsu meitas
Par kundziņu nepasauca.
# 26387.01
Es izgāju Lību zemi,
Smilgām šūti zābaciņi;
Cikreiz mani Lību meitas
Par kundziņu nepasauca.
# 26387.02
Es, uz Rigu laizdamies,
Šūnu smilgas zābaciņus;
Visas Rigas mamzelites
Sauca mani jaunu kungu.
# 26387.03
Izstaigaju Prūšu zemi,
Smilgām šūti zābaciņi;
Gribej' mani Prūšu meitas
Par kundziņu paturēt.
# 26387.04
Trīsreiz Rigu apteceju,
Smilgām šūti zābaciņi;
Gribej' mani Rigas meitas
Par kundziņu paturēt.
# 26388.00
Izstaigaju svešu zemi
Ar jauko valodiņu:
Kura jauna, ta māsiņa,
Kura veca, ta māmiņa.
# 26388.01
Izbraukāju svešu zemi
Ar jauko volodeņu:
Kura vaca, krysta māte,
Kura jauna, tej māseņa.
# 26388.02
Izstaigaju svešu zemi
Ar jauko valodiņu:
Kura meita, ta māsiņa,
Kura sieva, krusta māte.
# 26388.03
Izstaigāju svešu zemi
Ar mīļaju valodiņu:
Kas vecaks, tēvs, māmiņa,
Kas jaunaki, brāļi māsas.
# 26389.00
Izstaigaju svešu zemi,
Bēdu, kaitu neredzeju;
Še ir mans zobeniņš,
Lai pasaka, ko redzeja.
# 26390.00
Minešu māsiņas
Panākstos jājis:
Pārvedu kurpites
Ar vicelēm.
# 26391.00
Piemiņām lai palika
Ša celiņa braukumiņš:
Kalnā bruņas man palika,
Dūkstī labais kumeliņš.
# 26391.01
Piemiņām lai palika
Ša celiņa braukumiņš:
Ceļā man groža trūka,
Kalnā kusa kumeliņš.
# 26391.02
Piemiņām lai palika
Šis celiņa gājumiņš:
Birzī bruņas man palika,
Dūkstī bērais kumeliņš.
- Žēl brāļiem gara ceļa,
Žēl labā kumeliņa:
Kā māmiņai žēl nebija
Izdot savu auklejumu?
# 26391.03
Priedes, egles lai saauga
Ša celiņa maliņā!
Kalnā bruņas man palika,
Dūkstē labs kumeliņš.
# 26392.00
Sirmus zirgus, smukus ratus,
Daiļas meitas, māmuliņ,
Es satiku celiņā,
Svešas zemes staigadams.
# 26393.00
Tie mani brāliši,
Tie kara vīri,
Tie karu izjāja
Bez zobentiņa.
# 26394.00
Tu, māmiņa, nezinaji,
Kādu zemi es staigaju:
Smilšu zeme, oļu zeme,
Raudas nāca pārejot.
# 26395.00
Vakar mani bāleliņi
Kā no kara sanākuši,
Pilnu galdiņ' i piegrīda
Tēraudiņa zobeniņu.
# 26395.01
Vakar mani bāleliņi
Kā no kara sanākuši:
Pilnu galdiņ' i piegrīda
Kā skaliņu zobeniņu.
# 26395.02
Vakar muni bāļeļeņi
Kai nu kara sajājuši:
Pyllnu gaļdeņu i piegreida
Kai skangalu zubiņeņu.
2.5.2.30.3. Panāksnieki sūdzās par izsalkumu un sliktu mielošanu tautās. ( 26396 - 26417)
# 26396.00
Ēsti, dzerti, māmuliņa,
Badu miru tautiņās;
Pati ņemt nedrīksteju,
Nedod dēlu māmuliņa.
# 26396.01
Cik es badu nenomiru,
Svešu zemi staigadama,
Nedrīksteju pati ņemt,
Ne no otra paprasit.