# 26015.00
Līžat, brāļi, līdumiņu,
Dzenajat dzenoliņas,
Lai nes māsa launadziņu,
Dzenoliņu lūkodama.
# 26016.00
Līžat, brāļi, līdumiņu
Līdumiņa galiņā,
Lai nevar laiska mārša
Gulēt lielu launadziņu.
# 26017.00
Līžat, brāļi, līdumiņu
Līdumiņa galiņā,
Vedisim jauno māršu
No druviņas druviņā.
# 26017.01
As pelīžu līduimiņu
Līduimiņa m liņā,
Lei iet muna ligeviņa
Nu druiviņas druiviņā.
# 26017.02
Es paļeidu ļeidumeņu
Pa ļeiduma gaļeņam,
Lai it muna ļaudaveņa
Nu driveņas driveņā.
# 26017.03
Es nolīdu līdumiņu
Līdumiņa galiņā,
Lai iet mana līgaviņa
No druviņas druviņā.
# 26017.04
Es palīdu līdumiņu
Pa līduma galiņam,
Lai iet mana līgaviņa
No druviņas druviņā.
# 26018.00
Līžat, brāļi, līdumiņu,
Vienu koku atstājat;
Citu gadu vajadzēs
Māsiņai līkstes koka.
# 26019.00
Mazi mani bāleliņi,
Nespēj alkšņu malku cirst;
Ekur stipri tautu dēli,
Līž ozolu līdumiņu.
# 26020.00
Pāriedami, bāleniņi,
Līdumiņu palīžam,
Kur māsai miežus pļaut
Pirmajā vasarā.
# 26020.01
Pāriedami, bāleliņi,
Palīdiet līdumiņu,
Kur māsiņa mēles sēs
Pirmajā vasarā.
# 26021.00
Pērku zelta ēveliti,
Līdumiņu ēvelēt,
Lai kājiņu neatsit
Mana jauna līgaviņa.
# 26022.00
Šaura, šaura tautu zeme,
Tik māsai ganu ceļa.
Kur sēs miežus, kur sēs rudzus,
Kur līdis līdumiņu?
# 26023.00
Sētā, brāļi, neiesim,
Līdumiņa nelīduši,
Kur māsiņa miežus sēs
Citu gadu krustubām.
# 26023.01
Līdiet, brāļi, līdumiņu,
Kur māsai miežus sēt,
Kur māsai miežus sēt,
Mazajam godiņam.
# 26023.02
Panāksnieki, pāriedami,
Līdumiņu nolīdiet,
Kur māsai miežus sēt
Pirmajām krustabām.
# 26023.03
Vaj, bāliņi, aiziesat,
Līdumiņa nelīduši?
Kur māsiņa miežus sēs
Pirmajām krustabām?
# 26024.00
Znotiņ, manu ķelavaini,
Meties sila maliņā;
Ja neaugs rudzi, mieži,
Augs jel laba skalu malka.
# 26024.01
Ai, znotiņ, ķilevank[?],
Brauksim sila maliņā;
Ja nebija cita laba,
Jel būs laba skalu malka.
# 26024.02
Miķeliti, tēva brāli,
Meties sila maliņā;
Ja neaugs rudzi, mieži,
Augs jel laba skalu malka.
# 26024.03
Teterit, rubenit,
Meties sila maliņā;
Ja neaug mieži, rudzi,
Lai aug laba skalu malka.
# 26025.00
Tautas līda līdumiņu
Pa līduma galiņam,
Dabujuši mūs' māsiņas
Žagariņu lasitajas.
2.5.2.26. Mīklu dziesmas laika kavēklim dažādos kāzu brīžos. ( 26026 - 26067)
# 26026.00
Atminiet jūs, ļautiņi,
Kādi viesi pirmie nāca?
-Aust dieniņa, lec saulite,
Tie pirmie viesi nāca.
# 26027.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Kā es tiku šāi zemē?
-Vējiņš nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
# 26027.01
Atminiet, sveši ļaudis,
Kā es tiku šāi zemē?
-Daugavai simtu durvju,
Divi simti stenderišu;
Ūdens nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa,
Kļava lapa mani nesa,
Tā es tiku šāi zemē.
# 26027.02
Atminieti, sveši ļaudis,
Kā es tiku šāi zemē?
-Es atnācu ar vējiņu,
Ar to vienu kļava lapu;
Vējiņš nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
# 26027.03
Atminiet, sveši ļaudis,
Kā es tiku šāi zemē?
Vaj vējiņš man' atpūta,
Vaj ūdens atlīgoja?
# 26027.04
Es pārbraucu par jūriņu
Ar to vienu kļava lapu;
Vējiņš nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
# 26027.05
Jūs, ļautiņi, neziniet,
Kā es kļuvu šāi zemē:
Vējiņš pūta kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
# 26027.06
Ko prasiet, sveši ļaudis,
Kā es tiku šāi zemē?
Vējiņš nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
# 26027.07
Man vaicaja sveši ļaudis,
Kā es tiku šāi zemē.
Ūdens nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
# 26027.08
edzejāt jeus, ļautiņi,
Kā es tyku šāi molā?
Vējiņš peuta kļava lopu,
Kļava lopa mani ņ s .
# 26028.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Ka nevaid šāi zemē?
-Cūkai ragu, vistai pupu,
Akmeņam roku, kāju.
# 26028.01
Domajam, gādajam,
Ka nav mūsu zemitē:
Vistai pupu, cūkai ragu,
Akmeņam roku, kāju.
# 26028.02
Es bij' tāļu staigajuse,
Es bij' daudz redzejuse:
Cūkai ragi, vistai ciči,
Kuiļam segli mugurāi.
# 26028.03
Es izgāju svešas zemes,
Tādu ērmu neredzeju:
Vistai pupi, cūkai ragi,
Kazai segli mugurā.
# 26028.04
Es izgāju visu zemi,
Tādu ērmu neredzeju,
Tādu ērmu neredzeju,
Kā redzeju Vāczemē:
Cūkai ragi, vistai pupi,
Akmeņami kājas, rokas;
Trīs cūciņas ālavites,
Vepram pieci siveniņi.
# 26028.05
Es pārlēču par jūriņu,
Par deviņis ezerinis.
Kādus dīvus es redzeju
Tāi svešāja zemitēja:
Cūki ragi, visti pupi,
Akmiņami kājas, rokas.
# 26043.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Kādu zirgu es atbrauču?
-Lazdas zirgu es atbrauču,
Briežu ragu skrituliši.
# 26044.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Kam pimbera kažociņš?
-Sapalam, rungulam,
Tam pimbera kažociņš.
# 26045.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Kas bij zemes mērnieciņš?
-Kurmits zemes mērnieciņš,
Čūska šņores vilcejiņa.
# 26045.01
Es jums došu, sveši ļaud's,
Savas mīklas atminēt.
Atminiet, sveši ļaud's,
Kas bij zemes mērnieciņš?
-Kurmits stigu dzinejiņš,
Čūska šņores vilcejiņa.
# 26058.00
Atminiet, sveši ļaud's,
Kas spīdeja vidū gaisa?
-Zaļa bērza lapa spīd
Mazajā migliņā.
# 26059.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Ko es sēju, kas izauga?
-Rudzu[s] sēju, miež' izauga,
Apeniši noziedeja.
# 26060.00
Atminiet, sveši ļaud's,
Kur Dieviņš nakti gul?
-Liela ceļa maliņā,
Ceļmališa krūmiņā.
# 26060.01
Atminiet, sveši ļaud's,
Kur Dieviņš nakti gul?
-Viņpus kalnu, viņpus kalnu
Zam peleka akmentiņa.
# 26061.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Cik augšā, cik zemē?
-Tik augšā sīku zvaigžņu,
Tik zemē sīk' akmeņu.
# 26062.00
Atminiet, sveši ļaudis,
Cik durtiņu jūriņā?
-Simtu duru jūriņā,
Divi simti stenderišu,
Ik pie kuras stenderites
Pa buntei atslēdziņu.
# 26062.01
Atminiet, sveši ļaud's,
Cik durtiņu jūriņā?
-Cik augšā sīku zvaigžņu,
Zemē sīku akmentiņu.
# 26063.00
Balta kaza sāli pūta
Augsta kalna galiņā.
Atnāk vilks, aiznes kazu,
Paliek sāls iepūšļats.
# 26064.00
Kas bij balts, nevelets,
Kas bij mīļš, nelolots?
-Gulbis balts, nevelets,
Znotiņš mīļš, nelolots.
# 26064.01
Gulbis balts, neziepets,
Znotiņš mīļš, neauklets;
Gulbis balts no ūdeņa,
Znotiņš mīļš caur meitiņu.
# 26064.02
Kas bij balts, nevelets?
Gulbits balts, nevelets;
Kas mīl mātei neauklets?
Znotiņš mīl, neauklets.
# 26064.03
Kas bej bollts, navalāts,
Kas bej mils, naauklāts?
Guļdeīts bollts, navalāts,
Znuteņš mils naauklāts.
# 26064.04
Kas bij bollts, navalāts,
Kas mileja, naouklāts?
Guilbīts bollts, navalāts,
Znuetiņš mil, naouklāts.
# 26064.05
Kas bij balts, nevelets,
Kas mīleja, neauklets?
Gulbits balts, nevelets,
Znotiņš mīļš, neauklets.
# 26064.06
Lai bij balts, kas bij balts,
Gulbis balts, nevelets,
Lai bij mīļš, kas bij mīļš,
Znotiņš mīļš, neauklets.
# 26065.00
Kas sēdeja bez krēsliņa,
Kas teceja negrožots?
-Migla sēd bez krēsliņa,
Saule tek negrožota.
# 26065.01
Kas gan sēd bez krēsliņa,
Kas gan tek bez grožiņa?
-Migla sēd bez krēsliņa,
Saule tek bez grožiņa.
# 26065.02
Kas sēdeja bez krēsliņa,
Kas teceja negrožots?
-Saule sēd bez krēsliņa,
Upe tek negrožota.
# 26065.03
Kas stāveja bez kājiņu,
Kas teceja negrožots?
-Migla stāv bez kājiņu,
Upe tek negrožota.
# 26066.00
Kas teceja bez kājam?
Kas kusteja bez gāliņas?
-Ūdens tek bez kājām,
Migla kust bez gāliņas.
# 26067.00
Kas vareja ošu sprēst,
Kas ozolu šketerēt?
Kas vareja dzeinit' vīt
No tekoša ūdentiņa?
2.5.2.27. Piekodināšana jaunajam pārim par nākamo sadzīvi. ( 26068 - 26107)
2.5.2.27.1. Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim. ( 26068 - 26096)
# 26068.00
Ej, tautieti, kur iedams,
Nāc mājāi vakarā,
Nekaitini ciema suņus,
Nemodini līgaviņu.
# 26069.00
Es piesaku tev, svainiti,
Kā gudram cilvekam:
Kad celies rijas kult,
Satin māsu (sievu) kažokā.
# 26069.01
Dar' tu tā, tautu dēls,
Kā pirmā rudenie:
Kad iedams rijas kult,
Satin kājas kažokā.
# 26069.02
Ja, svainiti, tā darisi,
Tad mēs tevi mīlesam:
Rītā agri celdamies,
Satin māsu kažokā.
# 26069.03
Ja, tautieti, tā darisi,
Tad mēs mīļi dzīvosam:
Tu celiesi rijas kulti,
Apsedz mani, lai es guļu,
Apsedz mani, lai es guļu,
Satin kājas kažokā.
# 26069.04
Ja, tautieti, tā darisi,
Tad mēs mīļi dzīvosim:
Celdamies rijas kult,
Satin kājas kažokā.
# 26069.05
Jauna gāju tautiņās,
Gudri mācu tautu dēlu:
No rītiņa celdamies,
Apsedz mani ar kažoku.
Kad vaicaja tēvs, māmiņa, -
"Līgaviņai galva sāp,
Līgaviņai galva sāp,
Visu nakti neguleja!"
# 26069.06
Maza gāju tautiņās,
Gudri mācu tautu dēlu:
Celies, šelmi, rijas kult,
Tin man kājas kažokā.
# 26069.07
Nedomā tu, tautieti,
Ka es tev rijā iešu:
Kad celies rijiņā,
Ietin mani kažokā.
# 26069.08
Tā tu dari, jaunais svaini,
Tad mēs mīļi dzīvosim:
Kad celies(i) rijas kult,
Ietin māsu kažokā.
# 26069.09
Tā tu dari, tautu dēls,
Tad mēs mīļi dzīvosim:
Tu celies rijas kult,
Satin mani kažokā.
# 26069.10
Tā, vīriņ, dzīvojam,
Ka ļautiņi nesmejās:
Kad celies rijas kult,
Satin mani kažokā;
Kad es iešu māļu malt,
Tevi tīšu lindrakos.
# 26070.00
Es piesaku tev, tautieti,
Mūs' māsiņu neatstāj;
Lai gājāt, kur gājāt,
Eita abi vienu vietu.
# 26071.00
Es piesaku tev, tautieti,
Tu piesaki māmiņai:
Būs māsiņu agri celt,
Nebūs agri niecināt.
# 26071.01
Es, māršiņ, tev piesaku,
Kā labam cilvekam:
Būs māsicu agri celt,
Nebūs agri niecināt.
# 26071.02
Es, tautieti, tev piesaku,
Kā labam cilvekam:
Būs māsiņu agri celt,
Nebūs agri nicināt.
# 26071.03
Es piesaku tev, tautieti,
Tā pieteica māmuliņa:
Brīv māsiņas agri celti,
Bet ne agri nicināt.
# 26071.04
Piesaciju tautiņām,
I lielam, i mazam:
Būs māsiņu agri celt,
Nebūs agri nicināt.
# 26071.05
Vaļa, vaļa, tev tautieti,
Ne visai tava vaļa:
Vaļa tevi agri celt,
Nava vaļas rūdināt.
# 26072.00
Pats pirmais precinieks,
Sargi savu muguriņu:
Tiks māsiņa raudinata,
Tiks mugura odereta.
# 26072.01
Ai, pirmā ieteiceja,
Sargi savu cekuliņu,
Būs māsai grūta dzīve,
Puceš' tavu cekuliņu.
# 26072.02
Kurš pirmais precenieks,
Tas lai sarga kažociņu;
Ja māsiņai grūti būs,
Tiks kažoks brīkšķinats.
# 26073.00
Es tev lūdzu, tautas dēls,
Mūs' māsiņu neniecini;
Ja māsiņu niecinasi,
Vedisim atpakaļ.
# 26074.00
Es tev saku, tautu dēls,
Sak' savai māmiņai:
Kad māsiņa drānas mērc,
Neslēdz katlu klētiņā.
# 26074.01
Es piesaku tev, tēviņ,
Kā labam cilvekam:
Kad velēs vedekliņa,
Neslēdz vāles klētiņā.
# 26074.02
Es tev lūdzu, dēla māte,
Kā labam cilvekam:
Ies māsiņa veleties,
Neslēdz katlu kambarī.
# 26074.03
Nedarat tā tautiņas,
Kā bijat solijšies:
Kad māsiņa drānas mērca,
Katlu slēgt klētiņā.
# 26074.04
Tā darat, sveši ļaudis,
Kā bijat dzīrušies:
Iet māsiņa veleties,
Slēdzat katlus kambarī.
# 26074.05
Tā nedar', dēlu māte,
Kā tu biji lielijsies:
Ieslēgt podu klētiņā,
Iemest vāli kaņepēs.
# 26074.06
Tā nedari, vīra māte,
Kā pirmai vedeklai:
Savas drēbes izvelejsi,
Ieslēdz' podu klētiņā.
# 26074.07
Tā nedari, vīra (dēla) māte,
Kā tu biji solijsies:
Savus kreklus izvelejsi,
Ieslēgt podu klētiņā.
# 26075.00
Klausies, svainit,
Ko es tev teikšu:
Nebūs māsai
Nodaļas dot;
Ar savu tuteni
Pie visa klaipa,
Ar savu skutulu
Pie visa grāpja!
# 26076.00
Lai piesaku, kam piesaku,
Svainišam, tam piesaku:
Kad māsiņa drānas mērc,
Tev pārnest ūdentiņu;
Kad brauc māsa baznicā,
Tev iejūgt kumeliņu.
# 26077.00
Maizē auguse
Mūs' māsiņa,
Nebūs tautām
Maizites liegt,
Būs dot atslēgu,
Lai ņemās pate,
Lai gāja klētī,
Lai kambarī.
# 26078.00
No šās dienas tev, svainiti,
Ir krodziņis jaatstāj;
Ies māsiņa veleties,
Tev malciņa japaskalda,
Tev malciņa japaskalda,
Ūdentiņis jaatnes.
# 26079.00
Nu atstāj tu, svainiti,
Visas vecas draudzenites,
Mīļo vienu man' māsiņu
Par Laimites likumiņu.
# 26080.00
Nu, svainiti, māsa mana
Paliek tava līgaviņa.
Ja tu labi nedzīvosi,
Nāks māsiņa raudadama:
Tavi mati, mani nagi
Krogus galda galiņā!
# 26080.01
Es, svainiti, tev piesaku:
Nāks māsiņa raudadama,
Mana roka, ievas ķūze,
Svainit, tava muguriņa!
# 26081.00
Paklausies tu, svainiti,
Ko es tev pasacišu:
Kad māsiņa malti gāja,
Tev būs ari līdza iet,
Māsa graudu bērejiņa,
Tu dzirniņu griezejiņš;
Kad māsiņa maizi cepa,
Tu malciņas cirtejiņš;
Kad māsiņa drānas mērca,
Tu ūdeņa nesejiņš!
# 26082.00
Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Lai manu māsiņu
Nerūdinaja.
Tev, tev, tautieti,
Tev visvairak,
Tev mana māsiņa
Piederēs.
# 26082.01
Piesaku dižami,
Piesaku mazami,
Lai mūsu māsiņu
Neniecinaja.
# 26082.02
Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Lai manas māsiņas
Nerūdinaja.
Tev, tautieti, vairak saku,
Tev māsiņa piedereja,
Tu noņēmi vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā prieka dieniņā.
# 26082.03
Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Lai mūsu māsiņas
Neniecenaja;
Znotam šķeļmam,
Tam visu vairak,
Lai mūsu māsiņas
Neniecenaja.
# 26083.00
Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Lai mūsu māsiņas
Nenicinaja.
Dzirdešu māsiņu
Nicinamu,
Stīpašu svainiti,
Kā vecu spaini.
# 26083.01
Piesoku jounam,
Piesoku vacam,
Lei musu māesiņas
Nanycanāja.
Dzirdešu māesiņu
Nycanam,
Stipešu znōtu,
Kā vacu spaini.
# 26083.02
Piesaku lielami,
Piesaku mazami,
Lai manu māsiņu
Nenicinaja.
Nāksim mēs raudziti,
Atrassim raudot,
Stīposim svainiti,
Kā vecu mucu.
# 26083.03
Piesaku lielam,
Piesaku mazam,
Lūdzami, māsiņu
Nenievajat;
Piesaku, svainiti,
Tev visvairak,
Tev mana māsiņa
Piedereja.
Dzirdešu, jutišu,
Ka māsa raudās,
Es tevi stīpošu,
Kā vecu spanni.
# 26083.04
Stīpašu svainiti,
Kā vecu spainiti,
Dzirdešu māsiņu
Nicinami.
# 26084.00
Piesaku jauniem,
Piesaku veciem,
Piesaku, svainiti,
Tev visu vairak,
Lai manai māsiņai
Pāri nedarija.
# 26085.00
Tā nedari, jaunais svaini,
Kā dariji uzaugot:
Zirgs ar arklu tīrumāi,
Pats ar plinti ataugāi.
# 26086.00
Tā nedari, tautu dēli,
Kā dariji uzaugdams:
Visus krogu pabeņķišus
Ar svārkiem izslauciji.
# 26087.00
Tā nedari, tautu dēls,
Kā tu biji lielijies:
Tu dzīries mūs' māsiņu
Sliet par bildi kaktiņā.
# 26088.00
Tā nedari, vīra māte,
Kā tu biji dzīrusies:
Kad māsiņa maizi cepa,
Sēdēt abras galiņāi,
Sēdēt abras galiņāi,
Kukulišus skaitidama.
# 26088.01
Es, tēviņ, tev piesaku,
Kā labam cilvekam:
Kad vedekla maizi ceps,
Nesēd' muldas galiņā,
Nesēd' muldas galiņā,
Kukulišus skaitidams.
# 26088.02
Tā, Jūlite, tu nedari,
Kā tu biji dzīrusies:
Kad māmiņa maizi ceps,
Sēdēt muldas galiņā,
Sēdēt muldas galiņā,
Kukulišus skaitidama.
# 26089.00
Tā nedari, vīra māte,
Kā tu biji dzīrusies:
Kad vedekla maizi cepa,
Sēsties muldas galiņā,
Lai kukuļa neizceptu
Iebavietes bērniņam.
# 26090.00
Tā, tautieti, tu nedari,
Kā tu biji solijies:
Tu dzīries tēv' un māti
Pa durim izvadit.
# 26091.00
Tā tu dari, tautu dēli,
Tad mēs mīļi dzīvosim:
Strīķei manu izkaptiņu,
Izpļauj manu vāles galu.
# 26092.00
To tu dari, dēla māte,
Ko tu biji dzīrasies:
Izkrat' savas vecas panskas,
Aizslēdz katlu klētiņā.
# 26093.00
Tu, Gēdiņi, tā nedari,
Kā tu biji lielijies:
Zirgam doti kviešus, rudzus,
Trīniņai auzu maizi.
# 26094.00
Tu, tautit, ķeiļa [?] znuts,
Nanycyn' mun' māseņu;
Ka es raušu zubiņeņu,
Drabās tovys kažuēeņš.
# 26095.00
Tur' godā, tautas dēl,
Še atvestu mūs' māsiņu;
Ja godā neturesi,
Pirkš' Rigā pātadziņu,
Pirkš' Rigā pātadziņu,
Slodziš' tavu muguriņu.
# 26095.01
Es tev saku, znota krupi,
Tur' godā mūs' māsiņu;
Ja godā neturesi,
Rigā pirkšu pātadziņu,
Rigā pirkšu pātadziņu
Deviņiem žuburiem,
Sprādzeš' tavu kažociņu
Deviņiem gabaliem.
# 26095.02
Es tev saku, tautu dēls,
Nenican' mūs' māsiņu;
Dzirdesim nicinam,
Sukaš' tavu kažociņu.
# 26096.00
Vaj dzirdeji tu, Indriķi,
Ko sacija mācitajs?
Ja tu būsi klausijies,
Tad būs mīļa dzīvošana;
Ja nebūsi klausijies,
Tad kausies dzīvodamis.
2.5.2.27.2. Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai. ( 26097 - 26107)
# 26097.00
Ai, māsiņa tautu meita,
Klausi manu padomiņu:
Gudru prātu, gudru prātu
Valdi savu valodiņu.
# 26098.00
Ai, Trīniņ, ai, Trīniņ,
Neslēdz cieti savu klēti,
Neslēdz cieti savu klēti
Priekš to vecu māmuliti!
Necerē, nedomā,
Ka tas tavis krājumiņš:
To māmiņa sakrājusi,
Ar vīzām staigajot.
# 26099.00
Dzīvā, mana līgaviņa,
Nebrīdē māsu manu;
Tav palika dzīvošana,
Kas manai māsiņai?
# 26100.00
Es, brāliņ, tev pisoku,
Tu pisoki vadaklai,
Ka māmeņa natacātu
Upis molu raudādama!
# 26101.00
Paskaties tu, Barbuļa,
Kas iesēda lukturī:
Ja tu mīļi nedzīvosi,
Kļūs mugura odereta.
# 26102.00
Tā, māršiņ, tu nedari,
Kā tu biji dzīrusēs:
Kad atnāca vīra radi,
Ruku rakt dārziņā;
Kad atnāca pašas radi,
Cāļu kaut namiņā.
# 26102.01
Ai, māršiņa, ai, māršiņa,
Tu jau vis tā nedari:
Kad atnāca pašas radi,
Čira čura podiņā;
Kad atnāca vīra radi,
Tad pa logu piedarbā.
# 26102.02
Kad ieraugu savus radus,
Tad ar katlu namiņā;
Kad ieraugu vīra radus,
Ar katliņu kaņepēs.
# 26102.03
Tā, māršiņa, tu nedari,
Kā tu biji dzīrusēs:
Kad atnāks pašas radi,
Čura čura panniņā;
Kad atnāks vīra radi,
Tad pa logu kaņepēs.
# 26102.04
Tā, māršiņ, tu nedari,
Kā tu biji dzīrusies:
Savus radus vien cerēt,
Vīra radus necerēt.
Kad atnāk pašas radi,
Ar katliņu namiņā;
Kad atnāk vīra radi,
Ar katliņu kaņepēs.
# 26102.05
Tā nedari tu, māsiņ,
Kā tu biji lielijsēs:
Kad ieraugi vīra radus,
Ar katliņu kaņupēs;
Kad ieraugi savus radus,
Ar katliņu namiņā.
# 26102.06
Tu, māsiņ, tā nedari,
Kā tu biji dzīrusies:
Savus radus vien mielot,
Vīra radus nemielot.
Kad atnāca vīra radi,
Ietek rutku dārziņā;
Kad atnāca sevi radi,
Čura čura podiņā.
# 26102.07
Tu, māsiņa, tā nidari,
Kā tu biji solijsies:
Savus radus vien godēt,
Vīra radus nigodēt.
# 26103.00
Tā, meitiņa, tu nedari,
Kā tu biji dzīrusies:
Vīra māti akā bāzt,
Akmeņiem noslogāt.
# 26104.00
Tā, meitiņa, tu nedari,
Kā tu biji lielijsies:
Tēv' ar māti pirtī dzīt,
Pat' gulēt istabā.
# 26105.00
Tā nedari tu, māsiņa,
Kā tu bij' dzīrusies:
Savus kreklus izvelēt,
Vīra mātes nevelēt,
Vīra mātes nevelēt,
Sviest pa sētu kaņipēs.
# 26105.01
Tā nedari tu, jaunava,
Kā tu biji dzīrusies:
Savus kreklus vien mazgāt,
Vīra kreklus nemazgāt.
# 26106.00
Tu, māsiņa, tā nedari,
Kā tu biji dzīrusies:
Smalki malt, plāni cept,
Klētī ēst aizdurvē.
# 26107.00
Tu, Trīniņa, tā nedari,
Kā darija tava māte:
Tava māte vīra māti
Padzinuse nabagos.
2.5.2.28. Kāzu beigas, atvadas. ( 26108 - 26354)
2.5.2.28.1. Mājenieki raida viesus projam un izvada tos no kāzu mājas. ( 26108 - 26170)
# 26108.00
Braucati projam,
Tāleji radi,
Mēs tie klāteji
Jūs izvadisim
Ar alus kannām,
Ar butulēm.
# 26109.00
Eit' ar godu, eit' ar godu,
Es ar godu pavadišu;
Kad ar godu neiesiet,
Ar suņiem parīdišu.
# 26110.00
Eit' ar godu, panāksnieki,
Mēs ar godu vadisim;
Ja ar godu neiesat,
Mēs ar skruķi vadisim.
# 26110.01
Eit' ārā, lūgti viesi,
Jūs ar labu vadisam;
Ja ar labu neiesat,
Tad ar skruķi skruķesam.
# 26110.02
Eit' ar Dievu, eit' ar Dievu,
Mēs ar Dievu vadisam;
Ja ar Dievu neiesat,
Mēs ar skruķi vadisam.
# 26110.03
Eit' ar godu, eit' ar godu,
Es ar godu pavadišu;
Ja ar godu neiesiet,
Tad ar kruķi izkruķešu.
# 26111.00
Eita jel projam,
Tāleji viesi,
Lai mēs klāteji
Pasadzeramies.
# 26112.00
Eit' projam, lūgti viesi,
Lai paliek nāburdziņi;
Es vārišu kāpostiņus
Circenišu tauciņos.
# 26113.00
Eit' projam, lūgti viesi,
Lai palika nāburdziņi;
Nāburdziņu vajadzeja
I rītā, vakarā.
# 26113.01
Eit' ārā, lūgti viesi,
Lai dzer mani nāburdziņi;
Nāburdziņa man vajdzeja
I rītā, vakarā.
# 26113.02
Eit' projam, lūgti viesi,
Lai paliek nāburdziņi;
Pie nāburga sietā gāju,
Pie nāburga ugunī.
# 26113.03
Eit' projam, lūgti viesi,
Lei stāv alus nāburgim;
I rītā, vakarā
Nāburdziņa vajadzeja,
Pie nāburga sieta gāju,
Pie nāburga ugunī.
# 26113.04
Eit sātā, leugti gosti,
Lai stāv ols kaimiņam;
Pi kaimiņa datecēju
I reitāi, vokorā.
# 26113.05
Eit' uz māju, lūgti viesi,
Lai stāv alus kaimiņiem;
Man kaimiņu vajadzeja
I rītā, vakarā.
# 26114.00
Eit' projam, panāksnieki,
Negaidat(i) kruķejam,
Mums nevaid tādu mežu,
Kur mēs kruķi cirtisim.
# 26114.01
Ko gaidat, panāksnieki,
Vaj gaidat kruķejam?
Mums nevaid tāda meža,
Kur mēs kruķus taisisim.
# 26115.00
Eit' projam, panāksnieki,
Varžu gaļas paēduši;
Bij vardites glabajamas
Trīs gadiņus dīķitī.
# 26116.00
Eita, viesi, sētiņā,
Nava vaira alutiņa;
Pušmucite, gabaliņš
Lai stāv rītu paģirām.
# 26116.01
Eit' projam, lūgti viesi,
Ne daudz ir alutiņa;
Pušmucite, gabaliņš,
Tas rītā kaimiņiem.
# 26117.00
Ej projam, kara māte,
Gan tu biji karojuse,
Gan tu biji karojuse
Mūs' tēviņa istabāi.
# 26118.00
Ej prom, kara māt,
Ved prom karu sav';
Vakar sīra, šodien sīra
Manus baltus bāleliņus.
# 26119.00
Ej projami, ciema puisi,
Še ar' tevis nevajaga;
Daudz ēdajs, daudz dzērajs,
Ne tik daiļi dancotajs.
# 26120.00
Es vakar savus viesus
Gana mīļi aicinaju;
Nu šodien nevareju
Kā piedegu izkasit.
# 26120.01
Es vakar nevareju
Savu viesu sagaidit;
Jau šodien nevareju
Kā piedegu izkasit.
# 26120.02
Gan ar' mīļi es staigaju,
Savu radu lūgdamās;
Nu nevaru izkasit
Kā to poda piedegumu.
# 26120.03
Gana mīļi es vakar
Savus viesus aicinaju;
Nu šodien nevareju
Kā piedegu izkasit.
# 26121.00
Kāzu māte bažijās,
Ar ko viesus vadisam:
Aizkursam istabiņu,
Ar dūmiem vadisam.
# 26121.01
Domasim mēs, māsiņas,
Kā mēs viesus vadisim:
Taisis dūmus istabā,
Tā mēs viesus vadisim.
# 26122.00
Ko gaidat, panāksnieki,
Ka(d) projam neejat?
Vaj gaidat mieļu tapas
Aiz cepures aizspraužam?
# 26122.01
Brauc braukdams, panāksniek,
Ka tu vaira še gaidiji?
Vaj gaidiji mucas tapas
Aiz cepures aizspraužam.
# 26122.02
Eit' uz māju, lūgti viesi,
Ka jūs vaira gaidijāt?
Vaj gaidiet mucas tapas
Aiz cepures aizspraužam?
# 26122.03
Eita, viesi, sētiņā,
Nava vaira alutiņa!
Vaj gaidiet mucas tapu
Aiz cepures aizspraužam?
# 26122.04
Kā gaidot, leugti viši,
Ka iz sātu nabraucit?
Vaj gaidot bucys topys
Aiz capuris aizspraužut.
# 26122.05
Kā gaidot, panāksniki,
Ka pa ēeļu nabraucat?
Vaj gaidot miļu topu
Aiz josteņis aizsprauzut?
# 26122.06
Ka gaidiji tu, tautiet,
Ka uz sētu nevažoji?
Vaj gaidiji mucas tapas
Aiz cepures aizliekam?
# 26122.07
Ko gaidat, panāčnieki,
Ka projam neejat?
Vaj gaidat mieļu raugu
Aiz biksēme aizlejot?
# 26122.08
Ko, ļautiņi, jūs gaidat,
Ka sētā nebraucat?
Vaj gaidat mucas tapas
Aiz cepures aizspraužam?
# 26122.09
Nu pa ceļu, nu pa ceļu
Jūs, tūļigi panāksnieki!
Vaj gaidiet mieļu tapas
Aiz cepures aizbāžot?
# 26123.00
Ko gaidat, sveši ļaudis,
Ka projam nebraucat?
Vaj gaidat mucas tapu
Uz galdiņa uzliekam?
# 26141.00
Sitiet bungas, bundzinieki,
Sapūtiet, stabulnieki!
Kas pa ceļu, tas pa ceļu,
Kas gulēt, tas gulēt!
Kas pa ceļu, kājas aun,
Kas gulēt, vietu tais'!
# 26170.00
Visas manas kājas gura,
Garus viesus vadidam,
Ne tie gāja, ne palika,
Uz kājāmi dīžojās.
2.5.2.28.2. Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas, šķiroties. ( 26171 - 26307)
# 26171.00
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Kā pārbraukšu sētiņā!
Visi ceļi adatāmi,
Meža gali uguņiem.
# 26171.01
To zin Dievis, debesstēvs,
Kā pā(r)iešu sētiņē:
Visi ceļi adatām,
Meža gali uguņiem.
# 26172.00
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Ko sacišu māmiņai:
Trīs meitiņas izraidija,
Divas vien sagaidis;
Trešo tautas patureja
Par ēdumu, dzērumiņu,
Par ēdumu, dzērumiņu,
Par naksniņu gulejumu.
# 26173.00
Vai, Dieviņ, bāleliņ,
Ko teiksim māmiņai?
Mēs māsiņas atstājuši
Par ēdumu, dzērumiņu.
# 26174.00
A, māsiņ's mīļakajas,
Kur mēs mīļi saiesim?
Tāi dzimtāi vietiņāi
Pi īstei bāleliņ'.
# 26175.00
Vai, mana māsiņa,
Nu tapa žēl,
Nu redzu tevi
Tautās paliekam.
# 26176.00
Ai, svainit, dar' man labu,
Aizjūdz manu kumeliņu,
Kā tev laba man' māsiņa
Visu mūžu maldenāt.
# 26177.00
Aizbraukdami, bāleliņi,
Māsai mutes nedodat,
Lai māsiņa neraudatu,
Tautiņās dzīvodama.
