2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus. ( 25098 - 25137)
2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi: ( 25265 - 25513)
2.5.2.18.6.3. Vīra māsas, māsīcas. ( 25369 - 25423)
# 25401.00
Nebūt' kauna māršiņai,
Man sedzot villainiti:
Dažu nakti sasēdeju,
Bāleliņu šūpodama.
# 25401.01
Nebija kauna māršiņei
Man apsegt villainiti;
Dažu nakti sasēdeja
Pie brāliša šūpodam(a).
# 25402.00
No brāļa gaidiju
Lielaku godu;
No māršas kuplaku
Segumiņu.
# 25403.00
Paldies, mārša, nenicinu,
Labs ir drēbes gabaliņš:
Sīki putni cauri skrēja,
Caur' i vārnas, žagatiņas.
# 25404.00
Paldies, māršiņ,
Par gabaliņu;
Dzīvo laimigi
Ar bāleliņu!
# 25404.01
Paldies, māršiņa,
Par gabaliņu!
Guli pate vesela
Pie mana bāliņa.
# 25404.02
Paldies, paldies!
Nu deve, nu deve.
Gul' pati vesala
Pie mana bāliņa.
# 25404.03
Paldiesi, vedekla,
Par babaliņu!
Guli nu vesela
Pie mana dēla.
# 25405.00
Piecas sagšas salociju
Vienāi saujas ielejāi;
Žēl man bija uzsedzot
Tautu dēla māsinai.
# 25406.00
Pūrā liku, nevelkaju,
Ko māršiņa man iedeva.
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsicai.
# 25407.00
Pūrā liku, nevalkaju
Māršas dotu gabaliņu;
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik māršiņu piemineju.
# 25407.01
Pūrā liku, nenesaju
Vedekliņas dāvaniņ';
Cik pūriņu pacilaju,
Tik vedekli piemineju.
# 25407.02
Pūrā liku, nevalkaju
Pirmo māršas dāvaniņu;
Ik pacēlu pūra vāku,
Ik māršiņu piemineju.
# 25429.00
Dieveram kreklu šuvu,
Pie stumbura mēridama:
Tādi mani dieveriši
Kā vītola stumburiši.
# 25429.01
Šuvu kreklu ganidama,
Pie stmbena mēridama:
Visi mani dieveriši
Kā stumbeni saauguši.
# 25430.00
Dieveriši raudajāsi
Kam pelekus cimdus devu.
Kāds aitiņas mugurā,
Tāds manā pūriņā.
# 25431.00
Došu, došu, ko soliju,
Mazajam dieverim:
Došu smalku linu kreklu
Līdz pat kāju galiņam.
# 25432.00
Dūmaļas, dūmaļas
Brūtgana brāļi:
Ne paldies nesacija
Par māsiņas dāvanām.
# 25433.00
Es atradu tautiņās
Mazu, mazu dieveriti.
Visu pūru izcilaju
Mazu cimdu mekledama.
# 25433.01
Es atradu tautiņās
Mazu, mazu dieveriti.
Visu pūru izvandiju,
Mazu kreklu mekledamis.
Izcilaju, neatradu,
Pati gauži noraudaju.
Gaidi, manu dieveriti,
Līdz liniņi man uzauga,
Tad es šūšu tav krekliņu,
Līdz zemiti rakstidama.
# 25434.00
Es dabuju ganidama
Šķiedru austu linu kreklu;
To es došu dieverim
Par kumeļa sedlošanu.
# 25435.00
Es gan redzu, tautu meita,
Kur nelabi tu dariji:
Visi īsti bāleniņi,
Nav vienadi gabaliņi.
# 25436.00
Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem ratiņiem,
Tikpat man krekla (kreklu) trūka
Devitam dieveram.
# 25436.01
Gana auda vēveriši,
Gana šuva skroderiši,
Tikpat man bikšu trūka
Devitam dievera.
# 25436.02
Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem skriemeļiem,
Tikpat man krekla (kreklu) trūka
Devitam dieveram.
# 25436.03
Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem ratiņiem,
Vēl pietrūka linu krekla
Devitam dieverim.
# 25436.04
Gana šļūcu, gana vērpu
Piecas vārpstes vakarāi,
Vēl pietrūka linu kreklis
Devitam dieveram.
# 25436.05
Gana sprēdžu, gana šļūču
Deviņiem skriemeņiem,
I tad vēl krekla trūka
Devitam dieveram.
# 25445.00
Šūti krekli, nerakstiti,
Jaunās māršas pūriņā:
Īstajam dieveram
I tiešķina netieškata.
# 25446.00
Šuvu, šuvu tieškedama
Dieveram linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māršiņ, brāļa līgaviņa!
# 25447.00
Šuvu vienu linu kreklu,
Līdz zemiti rakstidama;
Gan zinaju tautiņās
Vienu pašu dieveriti.
# 25448.00
Tā drebeja tautu meita,
Kā apsite vērejā:
Īsus kreklus sašuvusi,
Gari mani bāleliņi.
# 25448.01
Apkauniesi, tautu meita,
Īsus kreklus pašuvusi,
Īsus kreklus pašuvusi,
Slaiki mani bāleliņi.
- Kaunies pate, dziedataja,
Vaj es gāju mēru ņemt?
Vaj es gāju mēru ņemti
Pie taviemi bāliņiem?
# 25448.02
Tā drebeja tautu meita,
Kā putniņa dvēselite:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gari mani bāleliņi.
# 25448.03
Tā trīseja tautu meita,
Kā sietā sijajama:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gari mani brāleliņi.
- Lai trīs pate dziedataja,
Ni es, kreklu šuvejiņa;
Vaj es gāju mēru jemt
Iz taviem brāliņiem?
# 25448.04
Trīsi, drebi, tautu meita,
Pie pūriņa stāvedama:
Īsus kreklus sašuvusi,
Gari mani bāleliņi.
# 25448.05
Trīcēt trīc tautu meita,
Ap pūriņu tecedama;
Kā nabadze netrīceja,
Īsus kreklus nošuvuse.
# 25448.06
Trīcēt trīc tautu meita,
Kā putniņa dvēselite:
Maniem gariem bāliņiem
Īsus kreklus sašuvuse.
# 25450.00
Vaj merie apmyruši
Tautu dāla bāleniņi?
Ne skaudzeites nanōņeme
Mozojam pouriņam.
# 25451.00
Vari, vari tum, tautieti,
Ja tu vari, es gan varu:
Ja tu vari man atjāt
Dancojošu kumeliņu,
Es gan varu appuškot
Tavus baltus bāleniņus.
# 25452.00
Vari, vari tu, tautieti,
Ta vareji, es vareju:
Tu var' manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitit,
Es var' tavus bāleliņus
Līdz zemiti appuškot.
# 25453.00
Velkama māršiņa
Caur nama jumtu:
Pils nams dieveru,
Neviena krekla!
# 25454.00
Cēļu krēslu uz krēsliņa,
Laižu garu paveden':
Dieveriem platačiem
Garu kreklu vajadzeja.
2.5.2.18.6.5. Apdāvina kāzu goda ļaudis, vedējtēvu un vedējmāti; brūtgana brāļiem vedējiem un brūtes brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, kas notiek pa lielākai daļai jau brūtes mājā. ( 25455 - 25492)
# 25455.00
Ai, ai, tautu meita,
Tavu cimdu! - rokas sala.
Vaj tu biji adijuse,
Uz akmeņa sēdedama?
# 25455.01
Vai, vai, tautu meita,
Tavi cimdi auksti bija!
Vaj tu biji adijusi,
Uz akmeņa sēdedama?
# 25455.02
Skaisti cimdi, rokas sala,
Tav' aditi, tautu meita.
Vaj tu biji adidama
Uz akmiņa sēdejuse?
# 25455.03
Tautu meita, tavi cimdi
Rokās salti valkajot;
Vaj tu biji adidama
Uz akmiņa sēdejuse?
# 25456.00
Brāļam bracu vedejos.
Gara krekla gribedams;
Man iedeva cimdu pāri,
Kā vedera laitiķam.
# 25456.01
Brāļam gāju sievas vest,
Garu kreklu apsolija;
Garu kreklu apsolija,
Nu iedeva cimdu pāri.
# 25457.00
Brāļam jāju vedejos,
Skaistas jostas gribedams;
Man apsēja brāļa sieva
Kā to slotas sienamo.
# 25458.00
Kā skriesi, Andrej,
Ar vienu spārnu?
# 25459.00
Ko dariji, tautu meita,
Skortulišus neauduse?
Pārjāj mani bāleliņi,
Kā bērziņi nodzenati.
# 25460.00
Kaunies pate, jaunā mārša,
Pirmajām dāvanām:
Rupjis dvielis, cauri cimdi
Pašam brūtes vedejam.
# 25461.00
Labak gāju māršas vest,
Ne māršiņas pavadit:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
# 25461.01
Lobāk brauču māršu vestu,
Na māseņu pavadeitu:
Mārša deve lynu kraklu,
Māsa prosa sudabreņa.
# 25462.00
Mārša manim iedevuse
Baltus cimdus bez īkšķiem;
Dievs dod viņai baltas aitas,
Visas aitas bez ļipām.
# 25462.01
Jaunā mārša man iedeva
Raibus cimdus bez īšķiem;
Dievs dod viņai aitu laimi,
Visus jērus bez ļipām.
# 25463.00
Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Dvieļi bez galiem,
Cimdi bez īkšķa.
# 25531.00
Ko bij manim nu darit,
Ko bij visu nedarit?
Kas bij manā pūriņā,
Viss tautām piedereja.
# 25532.00
Māmiņ, tautas izpaļaja
Visu tavu darijum':
Citu rupu, citu zilu,
Citu melnu, nemazgatu.
# 25532.01
Gana tautas nicinaja,
Māmiņ, tavu darijumu:
Citu labi nepašūtu,
Citu melnu, neveletu.
# 25533.00
Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darijumu,
Par to mazu tautu dēlu,
Kā par sila sirseniti.
# 25534.00
Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darijumu,
Par to vecu tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.
# 25534.01
Kā par velti es atdevu
Savus dailus gabaliņus,
Par veco tēva dēlu,
Kā par vecu ozoliņu.
# 25534.02
Snātnit' mana, villanite
Nepatiesi izdodama,
Par to vecu tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.
# 25534.03
Visparvelti, visparvelti
Mani daiļi gabaliņi,
Par vecaju tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.
# 25534.04
Cimdiņ', mani nēzdaudziņi,
Tie par velti izdodami,
Par to vecu tēva dēlu,
Kā par praula gabaliņu.
# 25535.00
Ne svētdienas nesvētiju,
Ne sauliti norietam;
Uz tautāmi visi grēki,-
Valkā manu darijumu.
# 25535.01
Ni svētiju svētdienites,
Ni guleju dienavidu;
Uz tautāmi visi grēki,-
Nesā manu darijumu.
# 25536.00
Jem par labu, sveši ļaudis,
Kāds kurami gadijās:
Izaugdama nistaigaju,
Jums rociņas mēredam.
# 25537.00
Ņemiet, tautas, nepeliet,
Labs ir drēbes gabaliņš;
Tumsā vērpu, neredzeju,
Kāds iznāca, tādu laižu.
# 25537.01
Ņemiet, tautas, nepeliet,
Labs ir drēbes gabaliņš;
Tumsā sprēžu, neredzeju,
Kāds vilkās, tādu laižu.
# 25537.02
Ņemiet, tautas, nepeliet
Mana rupa darijuma;
Tumsā vērpts vakarā,
Kāds jau nāca, tādu laižu.
# 25537.03
Nepeliet, sveši ļaudis,
Manas rupjas dāvaniņas:
Tumsā vērpu vakarā,
Kāds man nāca, tādu laidu;
Sīva mārša, bārgs bāliņš
Neļauj skalu dedzināt.
# 25537.04
Nesmādē, dieverit,
Manu dotu gabaliņu;
Tumsā vērpu, neredzeju,
Kāds iznāca, tādu laidu.
# 25537.05
Pateiciet, dieveriši,
Kāds kuram gadijās:
Tumsā vērpu, tumsā šļūcu,
Kāds tas nāca, tādu laidu;
Sīva mārša, bārgs bāliņis
Neļauj skalu dedzināt.
# 25583.00
Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi klētes durvis;
Tur tu bērsi miežus, rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
# 25584.00
Es neiešu rijas kult,
Es rijiņu aizmaksaju;
Lai kuļ riju dievertiņi,
Jaunakās māsiciņas.
# 25585.00
Rijiņa danco
Uz vienas kājas,
Redz mani jauno
Kūlejiņu.
Nedanco, rijiņ,
Neiešu kulti,
Es tev, rijiņ,
Aizmaksašu.
# 25586.00
Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi rijas durvis;
Tur tu kulsi miežus, rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
# 25587.00
Apgrāvu tautiešam
Akmeņa pili;
Jauns mans svainitis,
Lai dara citu.
# 25587.01
Mēs diž' darbiņ'
Padarej':
Apgāž tautām
Akmiņ' pil'.
# 25588.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku;
Te tu iesi pirtiņā
Grūtajāsi dieniņās.
# 25589.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku;
Tur pērsi dēlus, meitas,
Visu mūžu dzīvojot.
# 25590.00
Veltē, māsiņa,
Savu pirtes taku,
Svēta māra tev' veltēs
Ar dēliem, ar meitām.
2.5.2.19.5. Ziedo aku jeb avotu, upi, velētavu. ( 25591 - 25593)
# 25591.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu akas taku;
Tur tu smelsi ūdentiņu,
Visu mūžu dzīvodama.
# 25592.00
Trīs upites strauji skrēja
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Tāi trešā upitē
Jaunā mārša mazgajās.
Es tev lūdzu, jaunā mārša,
Bez ziediņa nepamet,
Ja tev nav citu ziedu,
Met sarkanu dzīpariņu.
# 25593.00
Negaidi, beņķit,
Veletajas,
Es tavu godiņu
Aizmaksaju.
2.5.2.19.6. Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ugunskuru, maizes abru un lizi, etc. ( 25594 - 25605)
# 25594.00
Ai, ai, sveši ļaudis,
Kādas jūsu dzirnaviņas:
Kā cāliti ēdinaju
Pa vienam graudiņam.
# 25594.01
Es tās tautu dzirnaviņas
Kā gailiti ēdinaju;
Bāleliņa dzirnavām
Sen būt' sieku samaluse.
# 25594.02
Nava lāga, nava lāga
Tautu dēla dzirnutiņas:
Kā gailiti ēdinaju
Pa vienam graudiņam.
# 25595.00
Izmalu dzirnus,
Pārlauzu milnu,
Lai manu māsiņu
Nemaldinaja.
# 25596.00
Lieku māli uz dzirnām,
Lieku baltu vilnaniti;
Kas māliti ritinaja,
Lai ņem baltu vilnaniti.
# 25596.01
Liku māli uz dzirnām,
Liku baltu lakatiņu;
Kas grib manu māli malt,
Lai ņem manu lakatiņu.
# 25596.02
Liku sieku uz dzirnavām,
Klāju baltu villaniti;
Kas samala rudzu sieku,
Lai ņem manu villaniti.
# 25597.00
Mēs tautu kuņiņu
Nočuinijam,
Lai mūsu māsiņu
Nemaldinaja.
# 25598.00
Ziedo, māsa, ko ziedo,
Ziedo savas dzirnutiņas;
Tur tu malsi miežus, rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.