25401 - 25600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus. ( 25098 - 25137)
2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi: ( 25265 - 25513)
2.5.2.18.6.3. Vīra māsas, māsīcas. ( 25369 - 25423)

# 25401.00
Nebūt' kauna māršiņai,
Man sedzot villainiti:
Dažu nakti sasēdeju,
Bāleliņu šūpodama.

# 25401.01
Nebija kauna māršiņei
Man apsegt villainiti;
Dažu nakti sasēdeja
Pie brāliša šūpodam(a).

# 25402.00
No brāļa gaidiju
Lielaku godu;
No māršas kuplaku
Segumiņu.

# 25403.00
Paldies, mārša, nenicinu,
Labs ir drēbes gabaliņš:
Sīki putni cauri skrēja,
Caur' i vārnas, žagatiņas.

# 25404.00
Paldies, māršiņ,
Par gabaliņu;
Dzīvo laimigi
Ar bāleliņu!

# 25404.01
Paldies, māršiņa,
Par gabaliņu!
Guli pate vesela
Pie mana bāliņa.

# 25404.02
Paldies, paldies!
Nu deve, nu deve.
Gul' pati vesala
Pie mana bāliņa.

# 25404.03
Paldiesi, vedekla,
Par babaliņu!
Guli nu vesela
Pie mana dēla.

# 25405.00
Piecas sagšas salociju
Vienāi saujas ielejāi;
Žēl man bija uzsedzot
Tautu dēla māsinai.

# 25406.00
Pūrā liku, nevelkaju,
Ko māršiņa man iedeva.
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsicai.

# 25407.00
Pūrā liku, nevalkaju
Māršas dotu gabaliņu;
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik māršiņu piemineju.

# 25407.01
Pūrā liku, nenesaju
Vedekliņas dāvaniņ';
Cik pūriņu pacilaju,
Tik vedekli piemineju.

# 25407.02
Pūrā liku, nevalkaju
Pirmo māršas dāvaniņu;
Ik pacēlu pūra vāku,
Ik māršiņu piemineju.

# 25408.00
Pūrā liku, nevalkaju
Māršas dotus gabaliņus,
Ka vareju daudzināt,
Tautiņās aizgājuse.

# 25409.00
Puško, mārša, villainiti,
To tu segsi māršiņām,
To tu segsi māršiņām
Par tautieša puškojumu.

# 25410.00
Redzesim, dzrdesim,
Ko dos mārša māsicai;
Vaj dos kreklu bez piedurkņu,
Vaj vilnani bez ieloka.

# 25411.00
Še ir piecas villainites, -
Vaj būs piecas māseniņas;
Še ir pieci linu krekli, -
Vaj būs pieci bāleniņi?

# 25411.01
Še būs pieci bāleniņi, -
Vaj būs pieci linu krekli;
Še būs piecas māseniņas, -
Vaj būs piecas villainites?

# 25412.00
Sen gaidiju bāleniņu
Lielu vīru uzaugam,
Sen gaidiju sārtas jostas
Ar vizuļa vainadziņu;
Nu iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.

# 25413.00
Teice mārš' netikel',
Nu redz' mārš's tikumiņ':
Nu apsedz' lin' krekl'
No galviņ' līdz zemiņ'.

# 25414.00
Viena mana māsiciņa,
Ta lielā, ta mazā,
Tai es segšu villaniti,
Kau' gan grūti pelnijuse.

# 25415.00
Viena pati sārta josta
Mana pūra dibenā;
To es došu māsinai
Par bālina šūpojumu.

# 25415.01
Viena pati sārta josta
Man pūriņa dibinā;
To es došu vīra mātei
Par dēliņa auklejumu.

# 25416.00
Vīra māsas jostas prasa,
Aizkrāsnī salīdušas.
Pagaidat, vīra māsas,
Lai atleca vītolini:
Citai došu vīžu pāru,
Citai lūku riteniti.

# 25417.00
Vis' istaba izslaucita,
Pazolite neslaucita;
Visas māsas apveltitas,
Brāļa māsa neveltita.

# 25418.00
Visas tautu gnīdausites
Gaida baltu vilnainišu.
Man' aitiņa spiras meta,
Nemet baltu vilnainišu.

# 25418.01
Gana daudz māsiciņu,
Nav man daudz villanišu;
Man' aitiņa spiras bēra,
Neber baltas villanites.

# 25418.02
Ši māsice, ta māsice,
Visas prasa villanites;
Man aitiņas spiras bēra,
Neber baltu villanišu.

# 25418.03
Visas tautu gnīdausites
Gaida baltas villainites;
Man aitiņa spiras kaisa,
Nekais' baltas villainites.

# 25418.04
Vysas toutu gnidousītas
Gaida bolltu vyllnāenīšu;
Mun aitiņa spyras meta,
Namat bolltas vyllnāenītas.

# 25419.00
Visas tautu snaudulites
Prasa baltu villainišu;
Man aitiņa viena pate,
Kur ņemt baltas villainites?

# 25420.00
Visas tautu cūku meitas
Gaida baltu villanišu;
Man aitiņa pelecite,
Nav man baltu villanišu.

# 25420.01
Visas ganu meitenites
Paras baltas vilnainites;
Man kaziņa svībulaina,
Netek balta vilnainite.

# 25420.02
Visas tautu melnacites
Gaida baltu vilnainišu;
Man aitiņas melnas vien,
Nedod baltu vilnainišu.

# 25421.00
Visas ciema gnīdausites
Gaida baltas vilnanites;
Man aitiņu vilks aiznesa,
Kur ņemš' baltas vilnanites?

# 25422.00
Vysu dinu maršas gaidu,
Plotas jostas gribādama;
Man ideve kačpedeņu,
Pomeļnika sinamu.

# 25423.00
Visu nakti dziedaju,
Kā malku cirtu;
Mārša man nedeva
Ne kazas saiti.

2.5.2.18.6.4. Vīra brāļus, dieverus. ( 25424 - 25454)

# 25424.00
Ai, lācit platkājit,
Kam nomini linu druvu?
Man pietrūka linu kreklu
Devitam dieveram.

# 25425.00
Asariņu upe tek
Gar bāliņa pagalmiņu:
Dievers māršu raudinaja,
Linu kreklu gribedams.
Še, dieveri, linu kreklis,
Nedzer māršas asariņas.

# 25426.00
Atnāca dieveris
Bez jostas kāzās;
Nu mana māsiņa
Jostiņu deva.

# 25427.00
Dieveram bāliņam
Zīdiem šuvu linu kreklu;
Māsicām raganām
Pakājišu villainites.

# 25427.01
Dieveram bajaram
Linu kreklu šūdinaju;
Māsicai šķetinaju
Cūkas saru villainiti.

# 25427.02
Dieveram kreklu šuvu
Rakstitām piedroknēm;
Māsicai kuņiņai
Cūku saru villainiti.

# 25427.03
Dieveriem bajariem
Lupstagiem kreklus šuvu;
Māsicām garaudzēm
Cūku seru vilnainites.

# 25427.04
Dieveriem bāliņiem
Sloksnēm kreklus šūdinaju;
Māsicēm raganām
Cūku saru vilnanites.

# 25428.00
Dieveram kreklus šuvu,
Miglā diegu balinaj';
Man uzdzēre dieveriņš
Miglā dētu ozoliņu.

# 25429.00
Dieveram kreklu šuvu,
Pie stumbura mēridama:
Tādi mani dieveriši
Kā vītola stumburiši.

# 25429.01
Šuvu kreklu ganidama,
Pie stmbena mēridama:
Visi mani dieveriši
Kā stumbeni saauguši.

# 25430.00
Dieveriši raudajāsi
Kam pelekus cimdus devu.
Kāds aitiņas mugurā,
Tāds manā pūriņā.

# 25431.00
Došu, došu, ko soliju,
Mazajam dieverim:
Došu smalku linu kreklu
Līdz pat kāju galiņam.

# 25432.00
Dūmaļas, dūmaļas
Brūtgana brāļi:
Ne paldies nesacija
Par māsiņas dāvanām.

# 25433.00
Es atradu tautiņās
Mazu, mazu dieveriti.
Visu pūru izcilaju
Mazu cimdu mekledama.

# 25433.01
Es atradu tautiņās
Mazu, mazu dieveriti.
Visu pūru izvandiju,
Mazu kreklu mekledamis.
Izcilaju, neatradu,
Pati gauži noraudaju.
Gaidi, manu dieveriti,
Līdz liniņi man uzauga,
Tad es šūšu tav krekliņu,
Līdz zemiti rakstidama.

# 25434.00
Es dabuju ganidama
Šķiedru austu linu kreklu;
To es došu dieverim
Par kumeļa sedlošanu.

# 25435.00
Es gan redzu, tautu meita,
Kur nelabi tu dariji:
Visi īsti bāleniņi,
Nav vienadi gabaliņi.

# 25436.00
Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem ratiņiem,
Tikpat man krekla (kreklu) trūka
Devitam dieveram.

# 25436.01
Gana auda vēveriši,
Gana šuva skroderiši,
Tikpat man bikšu trūka
Devitam dievera.

# 25436.02
Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem skriemeļiem,
Tikpat man krekla (kreklu) trūka
Devitam dieveram.

# 25436.03
Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem ratiņiem,
Vēl pietrūka linu krekla
Devitam dieverim.

# 25436.04
Gana šļūcu, gana vērpu
Piecas vārpstes vakarāi,
Vēl pietrūka linu kreklis
Devitam dieveram.

# 25436.05
Gana sprēdžu, gana šļūču
Deviņiem skriemeņiem,
I tad vēl krekla trūka
Devitam dieveram.

# 25436.06
Šļūciet, meitas, vērpiet, meitas,
Deviņiemi skriemeņiem,
Ir tadēļ krekla trūkst
Devitami dieveram.

# 25436.07
Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu
Deviņiem ratiņiem,
I tad vēl krekla trūka
Devitam dieveram.

# 25436.08
Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu
Deviņiem(i) ratiņiem,
Tikpat man krekla (kreklu)trūka
Devitam(i) dieveram.

# 25436.09
Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu
Deviņiem skriemeļiem,
I tad vēl krekla (kreklu) trūka
Devitam dieveram.

# 25436.10
Vērpu, vērpu, sļūcu, šļūcu
Deviņiem skriemeļiem,
Tikpat man krekla (kreklu) trūka
Devitam dieveram.

# 25436.11
Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu
Piecas spoles vakarā,
Ij tad vēl krekla trūka
Devitam dieveram.

# 25437.00
Jaunakam dieveram
Zīlēm kreklus šūdinaju,
Tas būs mans ormanits,
Sērst ejot bāliņos.

# 25437.01
Jaunajam dieveram
Zaķa vilnas cimdus devu,
Tas būs mans pavadnieks,
Sērst ejot bāliņos.

# 25438.00
Kar palika braūtgan' brāļi,
Ka neredz staigajam?
Kad redzetu staigajam,
Tad dalitu dāvaniņas.

# 25439.00
Laikies, brāliti,
Nu tevi kārs,
Nu tevi pakārs
Lininu šķiedrā.

# 25439.01
Sārgaties, brāliši,
Nu jūs kārs
Ar linu šķiedriņu,
Ar villas sprodzi.

# 25440.00
Lasaties, dieveri,
Vienā vietā!
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalis.

# 25441.00
Man māršiņa jostu deva,
Vairak diegu, ne dzīparu.
Paldies, mārša, par devumu,
Būs man zirga pinekliņš.

# 25442.00
Man pazuda ganoiņos
Rakstamā adatiņa,
Man palika dieveram
Velšu kreklis nerakstits.

# 25442.01
Man pazuda šo vasaru
Rakstamā adatiņa,
Palik' kreklis nerakstits
Devitam dieveram.

# 25443.00
Paldies Dievu Dieviņam,
Man dāvanu diesingan,
Man dāvanu diesingan,
Tautām maz dieverišu.
Darat, tautas, dieverišus
No veciem šakaliem.

# 25444.00
Protu, protu, redzu, redzu,
Dievers māršas nemīļoja:
Rokā kreklu notureja,
Azotē neiebāza.

# 25444.01
Nemīleja tautiņām
Mūs' māsiņas devumiņš:
Rokā kreklu notureja,
Azotē neiebāza.

# 25445.00
Šūti krekli, nerakstiti,
Jaunās māršas pūriņā:
Īstajam dieveram
I tiešķina netieškata.

# 25446.00
Šuvu, šuvu tieškedama
Dieveram linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māršiņ, brāļa līgaviņa!

# 25447.00
Šuvu vienu linu kreklu,
Līdz zemiti rakstidama;
Gan zinaju tautiņās
Vienu pašu dieveriti.

# 25448.00
Tā drebeja tautu meita,
Kā apsite vērejā:
Īsus kreklus sašuvusi,
Gari mani bāleliņi.

# 25448.01
Apkauniesi, tautu meita,
Īsus kreklus pašuvusi,
Īsus kreklus pašuvusi,
Slaiki mani bāleliņi.
- Kaunies pate, dziedataja,
Vaj es gāju mēru ņemt?
Vaj es gāju mēru ņemti
Pie taviemi bāliņiem?

# 25448.02
Tā drebeja tautu meita,
Kā putniņa dvēselite:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gari mani bāleliņi.

# 25448.03
Tā trīseja tautu meita,
Kā sietā sijajama:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gari mani brāleliņi.
- Lai trīs pate dziedataja,
Ni es, kreklu šuvejiņa;
Vaj es gāju mēru jemt
Iz taviem brāliņiem?

# 25448.04
Trīsi, drebi, tautu meita,
Pie pūriņa stāvedama:
Īsus kreklus sašuvusi,
Gari mani bāleliņi.

# 25448.05
Trīcēt trīc tautu meita,
Ap pūriņu tecedama;
Kā nabadze netrīceja,
Īsus kreklus nošuvuse.

# 25448.06
Trīcēt trīc tautu meita,
Kā putniņa dvēselite:
Maniem gariem bāliņiem
Īsus kreklus sašuvuse.

# 25449.00
Vaj māršiņa dzīvodama
Kazas vien ganijusi?
Pirmajam dieverim
Iedod kazu pinekli.

# 25450.00
Vaj merie apmyruši
Tautu dāla bāleniņi?
Ne skaudzeites nanōņeme
Mozojam pouriņam.

# 25451.00
Vari, vari tum, tautieti,
Ja tu vari, es gan varu:
Ja tu vari man atjāt
Dancojošu kumeliņu,
Es gan varu appuškot
Tavus baltus bāleniņus.

# 25452.00
Vari, vari tu, tautieti,
Ta vareji, es vareju:
Tu var' manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitit,
Es var' tavus bāleliņus
Līdz zemiti appuškot.

# 25453.00
Velkama māršiņa
Caur nama jumtu:
Pils nams dieveru,
Neviena krekla!

# 25454.00
Cēļu krēslu uz krēsliņa,
Laižu garu paveden':
Dieveriem platačiem
Garu kreklu vajadzeja.

2.5.2.18.6.5. Apdāvina kāzu goda ļaudis, vedējtēvu un vedējmāti; brūtgana brāļiem vedējiem un brūtes brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, kas notiek pa lielākai daļai jau brūtes mājā. ( 25455 - 25492)

# 25455.00
Ai, ai, tautu meita,
Tavu cimdu! - rokas sala.
Vaj tu biji adijuse,
Uz akmeņa sēdedama?

# 25455.01
Vai, vai, tautu meita,
Tavi cimdi auksti bija!
Vaj tu biji adijusi,
Uz akmeņa sēdedama?

# 25455.02
Skaisti cimdi, rokas sala,
Tav' aditi, tautu meita.
Vaj tu biji adidama
Uz akmiņa sēdejuse?

# 25455.03
Tautu meita, tavi cimdi
Rokās salti valkajot;
Vaj tu biji adidama
Uz akmiņa sēdejuse?

# 25456.00
Brāļam bracu vedejos.
Gara krekla gribedams;
Man iedeva cimdu pāri,
Kā vedera laitiķam.

# 25456.01
Brāļam gāju sievas vest,
Garu kreklu apsolija;
Garu kreklu apsolija,
Nu iedeva cimdu pāri.

# 25457.00
Brāļam jāju vedejos,
Skaistas jostas gribedams;
Man apsēja brāļa sieva
Kā to slotas sienamo.

# 25458.00
Kā skriesi, Andrej,
Ar vienu spārnu?

# 25459.00
Ko dariji, tautu meita,
Skortulišus neauduse?
Pārjāj mani bāleliņi,
Kā bērziņi nodzenati.

# 25460.00
Kaunies pate, jaunā mārša,
Pirmajām dāvanām:
Rupjis dvielis, cauri cimdi
Pašam brūtes vedejam.

# 25461.00
Labak gāju māršas vest,
Ne māršiņas pavadit:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.

# 25461.01
Lobāk brauču māršu vestu,
Na māseņu pavadeitu:
Mārša deve lynu kraklu,
Māsa prosa sudabreņa.

# 25462.00
Mārša manim iedevuse
Baltus cimdus bez īkšķiem;
Dievs dod viņai baltas aitas,
Visas aitas bez ļipām.

# 25462.01
Jaunā mārša man iedeva
Raibus cimdus bez īšķiem;
Dievs dod viņai aitu laimi,
Visus jērus bez ļipām.

# 25463.00
Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Dvieļi bez galiem,
Cimdi bez īkšķa.

# 25464.00
Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Pirkšķainas zeķes,
Dūrainus cimdus.

# 25465.00
Mārša man iedeva
Spaļainu dvieli;
Kur iemu, kur teku,
Tur spaļi bira.

# 25465.01
Kur brāļi stāveja,
Tur spaļi bira:
Uzkāre māsina
Spaļotu dvieli.

# 25465.02
Man deva māršiņa
Spaļainu kreklu;
Kur lēcu, kur deju,
Tur spaļi bira.

# 25465.03
Man mārša iedeva
Spaļainu deķi;
Kur eju, kur teku,
Tur spaļi bira.

# 25466.00
Man nebija māsas žēl,
Kā to māsas dāvaniņu:
Nolīkuši garus dvieļus,
Jāj pelcē mercedami.

# 25467.00
Nav cimdits ormanim,
Nav jostin's padurvē
Viena pat' diega josta
Kā nabag' pātadzin'.

# 25468.00
Pieci cimdi, pus zeķites
Tautu meitas pūriņāi;
Atjāj pieci vedejiņi,
Tos apdala, vēl atliek.

# 25468.01
Pieci cimdi, pus zeķites
Bij manā pūriņā;
Ja bij pieci vedejiņi,
Bij visiem, vēl atlika.

# 25469.00
Precē mani preceniece,
Linu krekla gribedama;
Es iedevu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabedama.

# 25469.01
Precej' mani precenieks,
Linu kreklu gribedams;
Es tev došu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabedams.

# 25470.00
Ripaiņi, spangaiņi
Mūs' māsas dvieļi;
Situse, auduse
Mūs' māsiņa.

# 25471.00
Ta māsiņa bāliņos
Cūkas vien ganijuse:
Visiem mūsu vedejiem
Cūkacišu cimdi bija.

# 25472.00
Vedekliņas vesti gāju
Ar veco vilnaniti;
Suns veco saplūkaja,
Citas jaunas nedabuju.

# 25472.01
Vedekliņas vesti gāju,
Villainites gribedama;
Suna veco saplosija,
Vedekliņa neiedeva.

# 25472.02
Svāteņs brauēe svāteņūs,
Lynu krakla grybadams.
Vacu suņi saplyukā,
Cyta jauna nadabā.

# 25473.00
Vedekliņas vesti gāju,
Vilnanites gribedama;
Man vedekla neiedeve
I pakulu gabaliņa.

# 25474.00
Cilpaiņi, blakaiņi
Tautmeitas dvieļi:
Snauduse tautmeita,
Tos auzdama.

# 25475.00
Balti gāja bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tās māsiņas dāvaniņas.

# 25475.01
Nu stāv balti bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas navaid balts sniedziņš,
Tas māsiņas tikumiņš.

# 25475.02
Pā(r)jāj mani bāleliņi,
Baltu sniegu nosniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tie masiņas balti dvieļi.

# 25476.00
Bāliņam raibus cimdus
Par skaliņu plēsumiņu;
Māršiņai vell' iekš sirds,
Ka nelaida dedzināt.

# 25477.00
Brālits manim linus sēja
Dadžu kalna galiņā;
Es uzkāru brālišam
Dadžu lapu skārteliti.

# 25478.00
Es aizmirsu brālišam
Krustim dvieļus nekārusi,
Kā brālitis man aizmirsa
Linu sēklas vācelē.

# 25478.01
Es aizmirsu bāliņam
Linu kreklu nedevuse,
Kam bāliņš man aizmirsa
Linu sēklas sētuvē.

# 25478.02
Es aizmirsu brālitim
Skoteliti nekārusi,
Kā brālitis man aizmirsa
Linu sēklas vācelē.

# 25478.03
Es aizmirsu bāleniņu
Tautu galda galiņāi,
Kā brālitis man aizmirsa
Linu sēklas vācelē.

# 25479.00
Es atradu ganidama
Bišu austu nēzdauciņu,
Visapkārt izrakstits,
Vidū vasku ritulits.
To taupiju brālitim
Asariņas noslaucit.

# 25480.00
Es atradu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To es došu brālitim,
Tautu meitas kaitināt.

# 25480.01
Es atradu ganidama
Zelta diegu kamoliņu;
To es došu bāliņam,
Tautu meitu karināt.

# 25480.02
Es atradu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To iedevu bāliņam,
Tautu meitu kaitināt.

# 25480.03
Es atradu uz celiņa
Skudres austu nēzdaudziņu.
Vaj būs doti brālišam,
Vaj pašam paturēt?
Labak došu brālišam,
Tautu meitu kaitināt.

# 25480.04
Es atradu uz celiņa
Skudras austu nēzdodziņu;
To es došu brālišam,
Tautu meitu kaitināt.

# 25480.05
Es atradu virs celiņa
Skudrām austu nēzdociņ';
To iedevu bāliņam,
Lai kaitina tautu meitu.

# 25480.06
Es dabuju ganidama
Skudras austu nēzdaudziņu;
To iedevu brālitim
Tautu (Ciema) meitu kaitināt.

# 25480.07
Es pacēlu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To iedevu brālitim,
Tautu meitu kaitināt.

# 25480.08
Es uzgāju ganidama
Bišu austu nezdaudziņu,
Gar kantēm izrakstitu,
Vidū vasku riteniti.
To taupišu brālitim,
Tautas meitas kaitināt.

# 25480.09
Ganidama es atradu
Skudru austu nēzdaudziņu;
To iedevu bāliņam,
Tautu meitas kaitināt.

# 25481.00
Es, bāliņ, tavu cimdu
Nepuškoju, nerakstiju,
Kam cirviti man nedevi,
Jalīž mēļu līdumiņš.

# 25482.00
Man māsa uzkāra
Spaļotu dvieli;
Es māsai metišu
Spaļotu naudu.

# 25483.00
Man māsa uzkāra
Vizuļu dvieli;
Kur lēcu, kur stāvu,
Vizuļi bira.

# 25484.00
Neņem ļaunu, bāleliņ,
Kad es tevim cimdus metu:
Ir es pate jauna biju,
Ir man daudz vajadzeja.

# 25485.00
Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Aiziet māsa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.

# 25485.01
Noiet saule vakarā
Sīkus zarus zarodama;
Aiziet māsa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.

# 25485.02
Noiet saule vakarā,
Meža galus puškodama;
Aiziet māsa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.

# 25485.03
Noiet saule vakarā,
Meža galus puškodama;
Kad es iešu tautiņās,
Tad puškošu bāleliņu.

# 25485.04
Puško saule mežu galus,
Vakarā noiedama;
Puško māsa bāleliņus,
Tautiņās aiziedama.

# 25485.05
Tek saulite mirdzedama,
Meža galus šķirstidama;
Tek māsiņa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.

# 25486.00
Šim gabals, tam gabals,
Kas pašam bāliņam?
Bāliņam raibi cimdi,
Dzīparaiņas apsējiņas.

# 25487.00
Tos cimdiņus brāļam devu,
Kam rakstiņi sajukuši:
Vakarāi skalus plēsa,
Nežāvetus dedzinaja.

# 25487.01
Tie cimdiņi bāliņam
Kam rakstiņa sajukuši:
Vakarā skalus plēsa,
Tūdaļ zaļus dedzinaja.

# 25488.00
Tos cimdiņus brālam devu,
Kur rakstiņi sarežģiti:
Saskaities skalus plēsa,
Tumši dega vakarā.

# 25488.01
Brāļam devu tos cimdiņus,
Kur samisa (sajuka) pāradiņi:
Apsaskaits skalus plēsa,
Tumši dega dedzinami.

# 25488.02
Brālišam tie cimdiņi,
Kam rakstiņi ma sajuka,
Kam tas biezus skalus plēsa,
Tumši dega dedzinot.

# 25488.03
Tie cimdiņi bāliņam,
Kuros juka raibumiņi:
Sasaskaities skalus plēsa,
Tumši dega vakarā.

# 25489.00
Tos cimdiņus brāļam devu,
Kuriem raksti sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Vakarā dedzināt.

# 25489.01
Sajukuši tie rakstiņi,
Tos es došu bāliņam,
Kam tas manim skalus liedza,
Kad es pūru darinaju.

# 25489.02
Tos cimdiņus brāļam dodu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam bāliņis man nedeva
Savus skalus dedzināt.

# 25490.00
Tos cimdiņus brālim došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam brālitis man neļāva
Gaišu skalu dedzināt.

# 25490.01
Bāliņam tie cimdiņi,
Kur rakstiņi sajukuši,
Kam tas man skalus liedza,
Gaišu guni dedzināt.

# 25490.02
Tie cimdiņi bāliņam,
Tiem rakstiņi sajukuši,
Kam viņš man nevēleja
Gaišu skalu dedzināt.

# 25490.03
Tos cimdiņus brālim devu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam brālitis man neļāva
Garu skalu dedzināt.

# 25491.00
Tos cimdiņus brāļam došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Dažu piektu vakariņu.

# 25491.01
Nu vēl man prātā nāk,
Kādus cimdus brāļam došu;
Tos cimdiņus brāļam došu,
Ko ad' piektu vakariņu,
Kam bāliņš nevēlē
Garu skalu dedzināt.

# 25492.00
Vēligs brālitis
Krustim ņemt;
Vaj būs vēligs
Apaļus mest?

2.5.2.18.6.6. Apdāvina kāzu amata ļaudis. ( 25493 - 25499)

# 25493.00
Kopā, kopā,
Amata ļautiņi:
Šļūters, pavārs,
Pavāra meitiņa!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalis.

# 25494.00
Kur palika alus puisis,
Ka neredz staigajam?
Kad redzetu staigajam,
Tad dalitu dāvaniņas.

# 25495.00
Rīku meitai nedosam
Ne pakulu gabaliņa,
Kam dzer mani bāleliņi
Melajāmi kanniņām.

# 25496.00
Šļūteram saldens alus,
Tam būs smalks linu kreklis;
Pavāram cieta gaļa,
Tam būs rupu pakuliņu.

# 25497.00
Tevis dēļ, mūs' māsiņa,
Šorīt visi amatnieki,
Šorīt visi amatnieki,
Prievitiņa gribedami.

# 25498.00
Visi trauki apmazgati,
Pavārnica nemazgata;
Visi ļaudis apveltiti,
Rīka meita neveltita.

# 25499.00
Visi trauki apmazgati,
Pavārnica nemazgata;
Visi radi apveltiti,
Tēva māsa neveltita.

# 25499.01
Visi trauki nomazgati,
Pavārnica nemazgata;
Visas tautas apveltitas,
Vīra māte neveltita.

2.5.2.18.6.7. Brūtgana tiesa. ( 25500 - 25513)

# 25500.00
Apdaliju brāļus, māsas,
Vēl palika tautietim,
Vēl palika tautietim
Par pupiņu raudzijumu.

# 25501.00
Bij augusi tautu meita,
Bij uz mani domajusi,
Bij šuvusi linu kreklu
Pa manami augumam.

# 25502.00
Dali, dali, mūs' māsiņa,
Pamet pūra dubenā,
Ko tu dosi pirmo gadu
Savam siena pļāvejam.

# 25503.00
Ieve zied ceļmalē
Papuvites galiņē;
Tā zied mani balti cimdi
Tautas dēla rociņē.

# 25504.00
Es atradu tautu dēlu
Kaņepaju krekliņiem;
Nāc, bāliņ, slēdz pūriņu,
Dosim vienu linu kreklu.

# 25505.00
Kas, brāliti, tev iebāza
Baltus cimdus azotē?
Tautu meita tev iebāza
Par pupiņu raudzišanu.

# 25506.00
Resna baļļa dēla māte,
Resnu dēlu audzinajse:
Trīs audeklu kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā.

# 25507.00
Šim kulaiņi, tam kulaiņi,
Brūtganam pirkstainiši,
Brūtganam pirkstainiši
Par pupiņu taustijumu.

# 25508.00
Sviedin sviedu linu kreklu
Pašā pūra dibenē,
Ka netika nesejiņš
Pa manam prātiņam.

# 25508.01
Sirdīm svīžu lynu kraklu
Dziļā pyura dybynā
Na pa prātam man patyka
Lynu kraklu nosātojs.

# 25508.02
Svīdiņ svīžu lynu kraklu
Dziļi pyura dybynā,
Ka natyka ņesējeņš
Pa munam prāteņam.

# 25509.00
Tieškām šuvu linu kreklu,
Liku pūra dibenā;
Ārā ņēmu raudadama,
Nav pa prātam valkatajs.

# 25510.00
Veltē, māsa, ko veltē,
Veltē savu arajiņu,
Veltē savu arajiņu,
Savu siena pļāvejiņu.

# 25511.00
Cimdu, cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko dariji bāliņos,
Ka(d) cimdiņus neadiji?
Vaj staigaji pura malu,
Puišu svilpes svilpedama,
Puišu svilpes svilpedama,
Puišu ziņģes ziņģedama?

# 25511.01
Cimdus, cimdus, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko dariji bāliņos,
Man cimdiņus neadijse.

# 25512.00
Cimdu, cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
-Vēl neesi siena pļāvis
Tu manām aitiņām;
Citu gadu sienu pļausi,
Citu gadu cimdus došu.

# 25513.00
Citam cimdi, citam zeķes,
Kas pašami brūtganam?
Brūtganam mūs' māsiņa
Ik naksniņas klātgulēt.

# 25513.01
Visiem devu cimdus, zeķes,
Ko pašam brūtganam?
Tam es pate padevos
Ar dailo augumiņu.

2.5.2.18.7. Dažādi apcerējumi veltīšanu beidzot. ( 25514 - 25554)

# 25514.00
Atlika pūra,
Pietrūka tautas!
Atlika pūra
Pusotra simta,
Pietrūka tautas
Pusotra simta.

# 25515.00
Atlika veltišu,
Pietrūka tautiešu,-
Nav mūsu māsiņa
Gulejusi.

# 25515.01
Pazinu māsiņu
Negulejšu:
Atlika pūriņa,
Pietrūka tautiņu.

# 25515.02
Pazinu māsiņu
Negulejušu:
Pietrūka tautiņu,
Atlika veltites.

# 25515.03
Pietrūka tautiešu,
Atlika veltišu:
Nav mūsu māsiņa
Gulejusi.

# 25515.04
Situsi, audusi
Mūs' māsiņa,
Nev gājsi pirtī
Atmiga gulēt.

# 25515.05
Tautiņu pietrūka,
Veltites atlika:
Nav mūsu māsiņa
Launaga gulejsē.

# 25515.06
Tikuse māte,
Tikuse meita,
Negāja pirtī
Apmigu gulēt.

# 25516.00
Bagata, bagata
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltas.

# 25516.01
Pazynu Aenniņu (brūt.v.)
Bogātu meitu:
Pietruka toutiņu,
Atlyka veltīšu.

# 25517.00
Bij mūsu māsiņa
Pūriņu darijse:
Pietrūka tautiņu,
Atlika veltites.

# 25517.01
Gana labi māsiņa
Darijuse:
Pietrūka tautiņu,
Atlike pūriņš.

# 25517.02
Pietrūka tautiņu,
Atlika pūriņa;
Pazinu māsiņu
Darijušu.

# 25517.03
Šlūkuse, vērpuse
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.

# 25517.04
Tikuse māte,
Tikuse meita:
Pietrūka tautu,
Atlika dāvanu.

# 25518.00
Bitit' savu krājumiņu
Baznicā dedzinaja;
Māsiņ' savu krājumiņu
Dal' vienā rītiņā.

# 25519.00
Bitit, tavu nesumiņu
Baznicā dedzina;
Māsiņ, tavu krājumiņu
Tautiņās izkaisija.

# 25519.01
Bitit, tavu šuvumiņu
Baznicā dedzinaja:
Māsiņ, tavu darijumu
Tautiņās izvalkaja.

# 25520.00
Dien' un nakti adu, vērpu,
Sav' pūriņu daridama;
Piedariju, izdaliju,
I ne zīt nepazinu.

# 25521.00
Devu, devu teicejam,
Vairak devu pēlajam:
Teicejam kreklu devu,
Pēlajam vilnaniti.

# 25521.01
Devu, devu teicejam,
Vairāk devu pālājam:
Teicejam kraklu devu,
Pālājam vyllnaenītu.

# 25521.02
Devu, devu pēlajam,
Vēl vairak teicejam:
Pēlajam kreklu devu,
Teicejam vilnaniti.

# 25522.00
Divi cimdi, pus zeķites
Bij manā pūriņā;
Kad man bija dališana,
Vēl man bija atlikšana.

# 25523.00
Dziedadama pūru daru,
Raudadama izdaliju:
Kam domaju, tam netika,
Pate gauži noraudaju.

# 25524.00
Es jau pate ta meitiņa,
Ko ļautiņi nicinaja,
Es jau pate piebēruse
Priežu mizu pūriņā.

# 25525.00
Es pūriņu piedariju
Ganos, nagus pūšļodama;
Tautiņās izdaliju
Siltajā istabā.

# 25525.01
Adu cimdus dziedadama,
Savas rokas saldedama;
Raudadama izdaliju
Siltā tautu istabā.

# 25525.02
Adu cimdus, adu zeķes,
Sev rociņas saldedama;
Tautiņās izdaliju
Siltajā istabā.

# 25525.03
Daru cimdus, daru zeķes,
Savus nagus pūšļodama;
Izdaliju tautiņām,
Asariņas slaucidama.

# 25525.04
Es adiju, es rakstiju,
Savas rokas saldedama;
Siltāi tautu istabā
Bij viens acu redzejums.

# 25525.05
Raudadama pūru daru,
Savas rokas saldedama;
Dziedadama izdaliju
Siltā tautu istabā.

# 25526.00
Gana devu, gana devu,
Vēl atlika, vēl atlika;
Vēl atlika, vēl atlika
Citu gadu pirtišām.

# 25527.00
Gulejsi meite,
Snaudusi māte:
Pārskrēja mūs' brāļi
Bez dāvanu.

# 25528.00
Ira, ira mūs' māsiņa,
Ira pūru darijuse:
Apdalija svešus ļaudis,
Vēl palika bāliņam.

# 25528.01
Apdaliju svešus ļaudis,
Vēl atlika dāvaniņas,
Vēl atlika dāvaniņas
Jaunajai māsiņai.

# 25529.00
Ir meitiņa adijusi,
Ir Dieviņš palīdzejs:
Apdalija svešus ļaudis,
Vēl palika pūriņā.

# 25530.00
Jāj, brāli, sētā,
Nes vēsti mātei:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.

# 25531.00
Ko bij manim nu darit,
Ko bij visu nedarit?
Kas bij manā pūriņā,
Viss tautām piedereja.

# 25532.00
Māmiņ, tautas izpaļaja
Visu tavu darijum':
Citu rupu, citu zilu,
Citu melnu, nemazgatu.

# 25532.01
Gana tautas nicinaja,
Māmiņ, tavu darijumu:
Citu labi nepašūtu,
Citu melnu, neveletu.

# 25533.00
Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darijumu,
Par to mazu tautu dēlu,
Kā par sila sirseniti.

# 25534.00
Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darijumu,
Par to vecu tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.

# 25534.01
Kā par velti es atdevu
Savus dailus gabaliņus,
Par veco tēva dēlu,
Kā par vecu ozoliņu.

# 25534.02
Snātnit' mana, villanite
Nepatiesi izdodama,
Par to vecu tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.

# 25534.03
Visparvelti, visparvelti
Mani daiļi gabaliņi,
Par vecaju tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.

# 25534.04
Cimdiņ', mani nēzdaudziņi,
Tie par velti izdodami,
Par to vecu tēva dēlu,
Kā par praula gabaliņu.

# 25535.00
Ne svētdienas nesvētiju,
Ne sauliti norietam;
Uz tautāmi visi grēki,-
Valkā manu darijumu.

# 25535.01
Ni svētiju svētdienites,
Ni guleju dienavidu;
Uz tautāmi visi grēki,-
Nesā manu darijumu.

# 25536.00
Jem par labu, sveši ļaudis,
Kāds kurami gadijās:
Izaugdama nistaigaju,
Jums rociņas mēredam.

# 25537.00
Ņemiet, tautas, nepeliet,
Labs ir drēbes gabaliņš;
Tumsā vērpu, neredzeju,
Kāds iznāca, tādu laižu.

# 25537.01
Ņemiet, tautas, nepeliet,
Labs ir drēbes gabaliņš;
Tumsā sprēžu, neredzeju,
Kāds vilkās, tādu laižu.

# 25537.02
Ņemiet, tautas, nepeliet
Mana rupa darijuma;
Tumsā vērpts vakarā,
Kāds jau nāca, tādu laižu.

# 25537.03
Nepeliet, sveši ļaudis,
Manas rupjas dāvaniņas:
Tumsā vērpu vakarā,
Kāds man nāca, tādu laidu;
Sīva mārša, bārgs bāliņš
Neļauj skalu dedzināt.

# 25537.04
Nesmādē, dieverit,
Manu dotu gabaliņu;
Tumsā vērpu, neredzeju,
Kāds iznāca, tādu laidu.

# 25537.05
Pateiciet, dieveriši,
Kāds kuram gadijās:
Tumsā vērpu, tumsā šļūcu,
Kāds tas nāca, tādu laidu;
Sīva mārša, bārgs bāliņis
Neļauj skalu dedzināt.

# 25538.00
Nepeļat, sveši ļaudis,
Melnas manas dāvaniņas;
Būtu baltas izmazgajse,
Teiktu vecas novalkatas.

# 25539.00
Nesmādejat, sveši ļaudis,
Māršas dotas dāvaninas;
Baltas bija balinatas,
Upēi tīras izskalotas.

# 25539.01
Nesmādejat, sveši ļaudis,
Māršas dotas dāvaniņas;
Tīras, skaidras izmazgatas,
Nav vainiņas niecināt.

# 25540.00
Nesmejat, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi;
Grāvu grāvus izstaigaju,
Maraniņu mekledama.

# 25541.00
Nesmejiet, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi:
Maza mana roka bija,
Bāli mani dzīpariņi.

# 25542.00
Nesmejat jūs, tautieši,
Ka man mazas dāvaniņas:
Mazas manas avitiņas,
Mazas manas dāvaniņas.

# 25543.00
Paldies saku māminai
Par to agru cēluminu:
Koši tautas apdaliju,
Koši savus bālelinus.

# 25544.00
Piedod, Dieviņ, meitai grēkus,
Meita liela grēciniece:
Svētdien pūru piedarija,
Darba dienu izdalija.

# 25545.00
Pilnu lēju, tukšu dzēru
Zaļ' ozola biķeriti;
Pilnu vedu sav' pūriņu,
Tautās tukšu izdāvaju.

# 25546.00
Plikvēderi apveltiti,
Palik' pāri veltamais:
Palik' cimdi, palik' zeķes,
Palik' raibi prievitini.

# 25547.00
Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, ka vajaga,
Kam vajaga linu kreklu,
Kam balto vilnainišu.

# 25548.00
Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, kam vajaga?
Vēl manai māsiņai
Puspūriņa linu kreklu.

# 25548.01
Praesit, toutas, praesit, toutas,
Kam vojaga, kam vojaga?
Vāl munai māesiņai
Puspuriņa lynu kraklu.

# 25549.00
Saka tautas precedamas,
Pūra liela nevajag;
Kad aizgāju, tad nosedza
Ir no virsas vilnaniti.

# 25549.01
Saka tautas precejot;
Mums nenieka nevajag.
Kad noveda, tad nosedzu
No muguras villeniņu.

# 25550.00
Simtu priežu dedzinaju,
Sev pūriņu daridama;
Ne skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdaliju.

# 25550.01
Bij māsiņa dzīvojusi,
Bij pūriņu darijusi;
Ne skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdalija.

# 25550.02
Es pūriņu daridama
Simtu priežu dedzinaju;
Kad pūriņu izdaliju,
Ne skaliņš neizdedza.

# 25550.03
Simtiem skalu naktim dega,
Kad pūriņu darinaju;
Ij skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdaliju.

# 25550.04
Simtu priežu dedzinaju,
Sev pūriņu daridama;
I skaliņš neizdega,
Kad tautām izdaliju.

# 25550.05
Simtu skaliņ' i izdega,
Kamēr pūru piedariju;
Ne skaliņš neizdega,
Ka pūriņu izdaliju.

# 25550.06
Symtu skolu dadzanāju,
Sev puriņu daerīdama;
Na skaeliņš naizdaga,
Ka puriņu izdaelīju.

# 25550.07
Simtu skalu dedzinaju,
Sev pūriņu daridama;
Ne skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdaliju.

# 25550.08
Simtu skalu man izdega,
Kamēr pūru piedariju;
Ne skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdaliju.

# 25550.09
Simtu skalu man izdedza,
Cimdus, zeķes noadot;
Ne skaliņš neizdedza,
Kamēr viņus izdaliju.

# 25551.00
To vietiņu nodancoju,
Kur pūriņu izdaliju;
Dod, Dieviņi, tāi vietā
Atkal citu piedarit.

# 25552.00
Vadzī, tautas, nekariet
Mūs' māsiņas dāvaniņas,
Ietiņat villainē,
Liekat pūra dibinā.

# 25553.00
Vēlejos šo dieniņu
Zem eglites patupejse;
Šo dieniņu izdaliju
Dažas dienas krājumiņu.

# 25554.00
Velc, tautieti, savus svārkus,
Liec manā pūriņā,
Es izdevu tevis dēļ
Savas baltas vilnanites.

2.5.2.19. Ziedo malas. ( 25555 - 25605)
2.5.2.19.1. Ceļā uz brūtgana māju. - Sk. ari Nr. 18447-18449. ( 25555 - 25557)

# 25555.00
Kad es gāju tautiņās,
Katram savu ziedu devu:
Priedei cimdus, eglei zeķes,
Ābelei villainiti,
Mazajam kārkliņam
Pa pārim prievetiņu.

# 25555.01
Ozolam kreklu devu,
Liepiņai villainiti,
Sīkajiem kārkliņiem
Pa dzīpara galiņam.

# 25556.00
Plikdirsi āzveda
Gar nama duru,
Nedeva prievites,
Ne kukuliša.

# 25557.00
Visi krūmi, žagariņi
Gaida mana puškojot:
Citam cimdi, citam zeķes,
Paeglitei vilnanite.

2.5.2.19.2. Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot. ( 25558 - 25571)

# 25558.00
Šorīt sarkana
Saulite lēca,
Nu mūsu māsiņa
Dzīparus kaisa.

# 25558.01
Kapēc saulit'
Sarkan' lec?
Nu mūs' māsiņ'
Dzīpar's kais'.

# 25558.02
Šorīt sarkana
Saulite lēca;
Būs mūs' māsiņai
Sarkani prieviti.

# 25558.03
Šorīt sarkana
Saulite lēca,
Šorīt sarkanus
Dzīparus mētā.

# 25559.00
Dari, mans brāliti,
Daudz stāģelišu,
Lai tautu meitiņa
Daudz tērejās.

# 25560.00
Dievaina, dievaina
Tautiņu sēta,
Kur kāju spēru,
Tur zieda vajag.

# 25560.01
Skumiga, skumiga
Svešu ļaužu sēta,
Kur kāju spēra,
Tur ziedu lika.

# 25561.00
Es šķitu lapsiti
Gumbajam;
Ta tautu meitiņa
Maliņas meta.

# 25561.01
Redzeju lapsiņu
Lingajam;
Ta nav lapsiņa,
Ta mūsu māsiņa,
Ta mūsu māsiņa
Pūriņu dala.

# 25562.00
Ķizi, ķizi tautām,
Pietrūka stāģu,
Pietrūka stāģu,
Atlika dāvanu.

# 25563.00
Met, māsiņa, prievitiņu
Tievu, tievu, garu, garu,
Prievitam liela slava
Par visām dāvanām.

# 25564.00
No tālienes jau pazina
Kur ievesta mūs' māsiņa:
Visa māja piemētata
Ar mēļiem dzīpariem.

# 25565.00
No vārtiem jau pazinu,
Kur ievesta mūs' māsiņa:
Visi vārtu stabu gali
Dzīpariem nomētati.

# 25565.01
No tālienes jau pazinu,
Kur ieveda mūs' māsiņu:
Visi vārtu stabu gali
Ar māsiņas dzīpariem.

# 25566.00
Papriekšu māršiņa
Iedodama,
Pakaļ māsica
Lasidama.

# 25566.01
Nu iet vedekla
Diršļadama,
Vīra māte pakaļ
Ošļadama.

# 25566.02
Vedekla gāja
Kaisidama,
Māsica pakaļ
Lasidama.

# 25567.00
Sveši ļaudis pievijuši
Šādu tādu skuju būdu,
Gribedami izdodam
Manu skaistu darijumu.

# 25568.00
Tautu dēlis sabūvejis
Būdu būdas galiņā,
Savu elli pildidams,
Mūs' māsiņu tukšidams.

# 25569.00
Vadā mani sveši ļaud's
Pa visiem sluztūžiem,
Taju pašu i vildami
Māmaļiņas darijumu.

# 25570.00
Vadā mani tautu dēls
Pa tiem cūku celiņiem,
Savas būdas rādidams,
Manu pūru kratidams.

# 25571.00
Vaj ta mana brāļa sieva
Kazas vien ganijuse?
Kuru duru daiedama,
Uzmet kazas pinekliti.

2.5.2.19.3. Ziedo govu, aitu, zirgu un cūku kūti. ( 25572 - 25582)

# 25572.00
Parād' man, vīra māte,
Kura mana vīra govs;
Kura mana vīra govs,
Tai es likšu raibas zeķes.

# 25572.01
Nāc, parādi, vīra māte,
Kur tās mana vīra gov's,
Lai es viņas noziedoju
Ar ziediņu ziediņiem.

# 25572.02
Parādat, sveši ļaudis,
Kura mana vīra govs;
Es to savu vīra govi
Ar veltiem apveltišu.

# 25573.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo labi govu stalli;
Tur tu šķirsi govis, vēršus,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25573.01
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo manu govju kūti;
Te tu kopsi tās gotiņas,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25574.00
Veltē, māsiņ,
Sov' govu stalli;
Dieviņš tevi apveltēs
Ar raibām gosniņām.

# 25575.00
Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi aitu stalli;
Tur tu cirpsi aitas, aunus,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25576.00
Parād' man, vīra tēv,
Kurš būs mana vīra zirgs;
Kurš būs mana vīra zirgs,
Tam es likšu raibus cimdus.

# 25576.01
Nāc, parādi, vīra tēvs,
Kur tie mana vīra zirgi,
Lai es sava vīra zirgus
Ar ziediem noziedoju.

# 25577.00
Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi zirgu stalli;
Tur tu brauksi kumeliņus,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25578.00
Aud, māsiņa, prievitiņu
Tievu, tievu, garu, garu,
Visi tautu cūku staļļi
Gaida tevi puškojam.

# 25579.00
Liec, māsiņa, āžam cimdus,
Cūkkūtei garas zeķes;
Citu gadu šādu laiku
Āža, cūku vajadzēs.

# 25580.00
Met, māsiņ, raibus cimdus
Cūkkūtiņas dibenā,
Lai tev auga dzīvojot
Rimti raibi siveniņi.

# 25580.01
Met, māsiņa, kur mezdama,
Cūkkūtī raibus cimdus,
Cūkkūtī raibus cimdus,
Tad būs raibi siveniņi.

# 25581.00
Puško, mārša, ko puško,
Puško brāļa cūkkūtiņu;
Uz tiem cūku celiņiem
Cūku dievs utijās.

# 25582.00
Puško, mārša, ko puško,
Puško savu cūkkūtiņu;
Citu gadu šādu laiku
Siveniņa vajadzēs.

# 25582.01
Velti, mārša, ko velti,
Cūkkūtiņu apvelti;
Citu gadu, šādu laiku
Siveniņa vajadzēs.

2.5.2.19.4. Ziedo klēti, riju, pirti. ( 25583 - 25590)

# 25583.00
Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi klētes durvis;
Tur tu bērsi miežus, rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25584.00
Es neiešu rijas kult,
Es rijiņu aizmaksaju;
Lai kuļ riju dievertiņi,
Jaunakās māsiciņas.

# 25585.00
Rijiņa danco
Uz vienas kājas,
Redz mani jauno
Kūlejiņu.
Nedanco, rijiņ,
Neiešu kulti,
Es tev, rijiņ,
Aizmaksašu.

# 25586.00
Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi rijas durvis;
Tur tu kulsi miežus, rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25587.00
Apgrāvu tautiešam
Akmeņa pili;
Jauns mans svainitis,
Lai dara citu.

# 25587.01
Mēs diž' darbiņ'
Padarej':
Apgāž tautām
Akmiņ' pil'.

# 25588.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku;
Te tu iesi pirtiņā
Grūtajāsi dieniņās.

# 25589.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku;
Tur pērsi dēlus, meitas,
Visu mūžu dzīvojot.

# 25590.00
Veltē, māsiņa,
Savu pirtes taku,
Svēta māra tev' veltēs
Ar dēliem, ar meitām.

2.5.2.19.5. Ziedo aku jeb avotu, upi, velētavu. ( 25591 - 25593)

# 25591.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu akas taku;
Tur tu smelsi ūdentiņu,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25592.00
Trīs upites strauji skrēja
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Tāi trešā upitē
Jaunā mārša mazgajās.
Es tev lūdzu, jaunā mārša,
Bez ziediņa nepamet,
Ja tev nav citu ziedu,
Met sarkanu dzīpariņu.

# 25593.00
Negaidi, beņķit,
Veletajas,
Es tavu godiņu
Aizmaksaju.

2.5.2.19.6. Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ugunskuru, maizes abru un lizi, etc. ( 25594 - 25605)

# 25594.00
Ai, ai, sveši ļaudis,
Kādas jūsu dzirnaviņas:
Kā cāliti ēdinaju
Pa vienam graudiņam.

# 25594.01
Es tās tautu dzirnaviņas
Kā gailiti ēdinaju;
Bāleliņa dzirnavām
Sen būt' sieku samaluse.

# 25594.02
Nava lāga, nava lāga
Tautu dēla dzirnutiņas:
Kā gailiti ēdinaju
Pa vienam graudiņam.

# 25595.00
Izmalu dzirnus,
Pārlauzu milnu,
Lai manu māsiņu
Nemaldinaja.

# 25596.00
Lieku māli uz dzirnām,
Lieku baltu vilnaniti;
Kas māliti ritinaja,
Lai ņem baltu vilnaniti.

# 25596.01
Liku māli uz dzirnām,
Liku baltu lakatiņu;
Kas grib manu māli malt,
Lai ņem manu lakatiņu.

# 25596.02
Liku sieku uz dzirnavām,
Klāju baltu villaniti;
Kas samala rudzu sieku,
Lai ņem manu villaniti.

# 25597.00
Mēs tautu kuņiņu
Nočuinijam,
Lai mūsu māsiņu
Nemaldinaja.

# 25598.00
Ziedo, māsa, ko ziedo,
Ziedo savas dzirnutiņas;
Tur tu malsi miežus, rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.

# 25599.00
Māsai guns neliedzat,
Māsa guni aizmaksaja,
Māsa guni aizmaksaja
Ar baltām zeķitēm.

# 25599.01
Neliedz, māmiņa,
Marijai guntiņas,
Marija guntiņu
Aizmaksaja.

# 25599.02
Vīra māt, vīra māt,
Līzei gunis neliedziet,
Līze guni aizmaksaja
Ar raibiem cimdiņiem.

# 25600.00
Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi ugunskuri;
Tur tu korsi uguntiņu,
Visu mūžu dzīvodama.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv