25201 - 25400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus. ( 25098 - 25137)
2.5.2.18.3. Iet klētī slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzenieki peļ. ( 25164 - 25246)

# 25201.00
Ko dariji, tautu meita,
Ka pūriņa nedariji?
Garam solu, garam beņķi
Mērij' savu augumiņu.

# 25201.01
Ko dariji, tautu meita,
Ka pūriņa nedariji?
Garam solu, garam beņķi,
Augumiņu mēridama.

# 25202.00
Ko, pūriņ, tu raudaji,
Uz maniem vērdamies?
-Kā, meitiņ, neraudašu,
Nu tu mani izdalisi.

# 25203.00
Līdzi mani līdzinaja
Tie dižie bajāriņi.
Kur es varu līdzi tapt,
Maģ manā rociņā,
Maģ manā rociņā,
Maģ māmiņa iedevuse.

# 25204.00
Maģis, maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Tā vērās sveši ļaud's,
Kā skrīveri grāmatā.

# 25204.01
Maģis, maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Lai skatās sveša māte,
Kā skrīvers grāmatā.

# 25205.00
Maizis , mazis man pūriņš,
Bet jau daili gabaliņi.
Kas no mana liela pūra,
Kad nav dailu gabaliņu?

# 25205.01
Lai man bija mazs pūriņš,
Kad bij diži gabaliņi.
Kas no ta liela pūra,
Kad nav dižu gabaliņu?

# 25205.02
Mozys, mozys maņ pyureņš,
Daiļi vīn gabaļeņi;
Kas nu tautys lela pyura,
Navā daiļa gabaļeņa.

# 25205.03
Tautas saka, mazs man pūrs,-
Dārgi vien gabaliņi;
Kas no jūsu liela pūra,
Kad nav lāga gabaliņu?

# 25206.00
Maza, maza man zemite,
Bet ražiga labibiņa;
Mazs, mazs man pūriņš,
Bet dižani gabaliņi.

# 25207.00
Melni krekli, neveleti,
Tautu meitas pūriņā.
-Neeceta miežiem zeme
Tautu dēla tīrumā.

# 25208.00
Mīļi lūdzu tautu dēlu,
Pie rociņas turedama,
Lai nelūdza lielu radu,
Maz manā pūriņā.

# 25209.00
Trīniņa raudaja,
Gaisimiņa ārā,
Viens pats cimdiņš
Pūriņā.
Ko dos tēvam,
Ko dos mātei,
Ko nelieša
Tautiešam?

# 25209.01
Puscimda pūrā,
Pusotras zeķes.
Ko došu tēvam,
Ko māmiņai,
Ko tam pašam
Brūtgana kleņģam?

# 25210.00
Nāc, tautiet, paskaties,
Kas manā pūriņā:
Stūrie vīzes, stūrie auklas,
Miedziņš pūra dibenā.

# 25211.00
Ne tie visi pašas pirksti
Tās meitiņas pūru dara:
Otra pirksti pūru dara,
Tēva maks aizmaksaja.

# 25212.00
Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu daritaju;
Es niecinu tautu dēlu,
Liel' augušu netikušu.

# 25213.00
Nicin' tautas pūru mazu,
Nicin' mazu šuvejiņu.
Kam ņēmat sīku, mazu?
Lai audzetu brāleliņi.

# 25214.00
Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu šuvejiņu.
Nieciniet, bāleliņi,
Tautām mazus tīrumiņus.

# 25214.01
Nicin, tautas mazu puru,
Mazu munu auguimiņu;
Niciniet, bāeleliņi,
Tautām mezi tiruimiņi.

# 25214.02
Nycyn' tautys pyuru mozu,
Nycyn' mani šyvējeņu;
Nycynit jius, bāļeņi,
Tautom mozi teirumeņi.

# 25214.03
Nicin' tautas pūru mazu,
Nicin' mazu šuvejiņu;
Niciniet, bāleliņi,
Tautām mazi tīrumiņi.

# 25215.00
Negaidat, lieki ļaudis,
No manim dāvaniņu:
Ne tēviņis linus sēja,
Ne man auga avitiņas.

# 25216.00
Negaidat, sveši ļaudis,
Mūs' māsiņ's veltejam:
Mūs' māsiņ' kroga meita,
Raudiņ' pūra dibenē.

# 25217.00
Naniceņ, tautu dāls,
Resni krakli peureņā:
Nava man tās vaļeņes
Tivināt, darināt.

# 25218.00
Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu vajag:
Atradu tautieti
Bez bikšu gultā.

# 25218.01
Sitosi, audosi,
Nu redz', ka vajag:
Atjāj tautiets
Ar pliku cisku.

# 25219.00
Nu sprēžu, nu šļocu,
Nu radzu vojag:
Jou toutu meitiņas
Plikiem puipiem.

# 25219.01
Sprēdiet, šļūciet,
Mana kara draudzit!
Kaimiņu meitiņas
Plikiem pupiem.

# 25219.02
Sprēdiet, šļociet,
Muna kaera droudza:
Nāburgu meitas
Plikiem cičiem.

# 25220.00
Pasaver, mākuliņa,
Nemākuļas pūriņā!
Nemākuļas pūriņā
Daudzi skaistu raudzeknišu.

# 25220.01
Nāc, mākule, lūkoties
Nemākules pūriņā:
Tādi vien raibi cimdi
Vanadziņa nadziņiem.

# 25221.00
Pinu vīzes, viju auklas,
Liku pūra dibenā;
Kad pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzites ar auklām!

# 25221.01
Adu cimdu, adu zeķes,
Lieku pūra dibinā;
Kam pietrūka cimdu, zeķu,
Tam vīzites, ar auklām.

# 25221.02
Liecu vīzes, viju auklas,
Lieku pūra dibenā;
Kam pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzites ar auklām.

# 25221.03
Piniet vīzes, vijiet auklas,
Mani balti brāleliņi:
Kam pietrūka cimdu zeķu,
Tam vīzites ar auklām.

# 25221.04
Pinu vīzes, viju auklas,
Lieku pūra dibinā:
Kam pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzites ar auklām.

# 25221.05
Pynu vīzas, viju ouklas,
Lieku pura dibanā:
Kam pietruka cindu, zeķu,
Še vīzītas ar ouklām.

# 25221.06
Pinu vīzes, viju auklas,
Liku pūra dibenā;
Kad pietrūka cimdu, zeķu,
Devu vīzes ar auklām.

# 25221.07
Pynu veizes, vynu auklas,
Lyku pyura dybynā;
Kam pitryuks cymdu, zeķu,
Tam veizeites ar auklām.

# 25221.08
Viju auklas, pinu vīzes,
Liku pūra dibenā;
Kam pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzites ar auklām.

# 25222.00
Prasa tautas uz maniem
Knipeletu linu kreklu.
Es nebiju muižas meita,
Es nemāku knipelēt.

# 25222.01
Prasa mani tautiņās
Knipeleta linu krekl';
Es nebiju kungu meita,
Es nemāku knipelēt.

# 25223.00
Pūriņ manu i pūriņ,
Ne skujiņu piebirušu;
Māmiņ manu i māmiņ,
Ne miedziņu gulejuse.

# 25223.01
Pyureņu, munu pyureņu,
Na skujeņu pibyrušu;
Māmeņu, munu māmeņu,
Na midzeņu guļējuse.

# 25224.00
Pūriņš lēti lētinams,
Ne tik lēti pielokams;
Grib pūriņš jautra miega,
Gribej' gudra padomiņa.

# 25224.01
Pūriņš lēti lētinams,
Ne tik lēti pielokams:
Grib pūriņš jautru miegu,
Gribej' gudru padomiņu.

# 25224.02
Pūriņš lēti lētinams,
Ne tik lēti pielokams:
Tur vajaga jautra miega,
Otra gudra padomiņa.

# 25225.00
Sak' tiešam, tautu meita,
Kur tev tādi lini auga?
Spīd tie tavi gabaliņi
Sudrabiņa baltumā.

# 25225.01
Saki man, jaunā mārša,
Kur tu tādus linus ņēmi,
Ka tie tavi paladziņi
Mirdzēt mirdz cilajot?

# 25225.02
Saki, saki, tautu meita,
Kur tev tādi lini aug,
Ka tie tavi gabaliņi
Mirdzēt mirdz valkajot?

# 25226.00
Šķeternica tautu meita
Diegus vien šķetereja;
Būs manam bāliņam
Šķetereti linu krekli.

# 25227.00
Šodien redzēs
Māsiņas tikumu,
Vaj būs galviņu
Uz cini likuse.

# 25228.00
Šo dieniņu redzesim
Tautu meitas tikumiņu,
Vaj šļūkuse, vaj vērpuse,
Vaj mērojse tēva beņķi.

# 25228.01
Nu ar' mēs redzesim
Tautu meitas tikumiņu,
Vaj būs cimdus darijuse,
Vaj uz krāsni gulejuse.

# 25229.00
Šodien saulite
Sarkana lēca,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu slēdza.

# 25229.02
Sārkana, sārkana
Saulite lēca,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu slēdza.

# 25229.021
Kalabad šo rītiņu
Tik sarkana saule lēca?
Šo rītiņu mūs' māsiņa
Dzīparotu pūru slēdza.

# 25230.00
Šorīt sarkana
Saulite lēca;
Būs mūsu māsiņai
Sarkanas dāvanas.

# 25230.01
Sarkana, sarkana
Saulite lēca;
Sarkani zieidņi
Māsiņas pūrā.

# 25230.02
Šorīt sarkana
Saulite lēca;
Sarkani dzīpari
Māsiņas pūrā.

# 25230.03
Šorīt saulite
Sarkana lec;
Būs mūs' māsiņai
Sarkani prieviti.

# 25231.00
Šorīt uzlēca
Sarkana saule:
Būs mūs' māsiņai
Sarkana laime.

# 25232.00
Šūti krekli, neveleti
Jaunas meitas pūriņā.
-Liku baltus, izveletus,
Teica vecus, iznēsatus.

# 25232.02
Tautu meitas pūriņā
Melni krekli, neveleti.
-Liku baltus, izveletus,
Teica vecus, izvalkatus.

# 25233.00
Situse, auduse
Mūs' māsina;
Kā dēles, kā lubas
Māsinas dvieļi.

# 25234.00
Skudrite bijuse
Mūs' māsiņa,
Ka skudre pievilka
Sav' pūriņu.

# 25235.00
Smalki savus linus vērpu,
Smalki savas pakuliņas:
Grib dieveri smalkus kreklus,
Brāļi garus skārtelišus.

# 25236.00
Smalki vērpu maz liniņu,
Vairumiņa gribedama,
Lai varetu svešus ļaudis
Kā ar miglu apmiglot.

# 25236.01
Es sasprēdu linu sauju
Pa vienai škiesnitei,
Ka vareju svešus ļaudis
Ar margām apmargot.

# 25236.02
Smalki sprēžu, maz liniņu,
Vairumiņa gribedama,
Ka varetu svešus ļaudis
Ar migliņu apmiglot.

# 25236.03
Smaelki sprēžu mozuimiņu,
Vairuimiņa grybādama,
Lei varātu svešus ļoud's
Ar migliņu apmyglōt.

# 25236.04
Smalki vērpu maz liniņu
Pa vienai šķiedriņai,
Lai pietika tautu draudzi
Kā ar miglu apmiglot.

# 25236.05
Smalki vērpu mazumiņu,
Vairumiņa gribedama,
Ka varetu svešus ļaudis
Ar migliņu apmiglot.

# 25236.06
Smalki vērpu sīkstus linus
Pa vienai šķiedriņai,
Ka vareju svešus ļaudis
Kā ar miglu apmiglot.

# 25236.07
Vērp, māsiņ, sav's liniņus
Pa vienai šķiesniņai,
Ka vareji svešus ļaudis
Ar migliņu apmiglot.

# 25237.00
Smuki bija cimdiņi,
Jukuši rakstiņi:
Snaudule, miegule
Aditaja.

# 25238.00
Zudums liels noticies,
Kauns otram pasacit:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.

# 25239.00
Teic taisnibu, tautu dēls,
Daudz tev bija bāleniņu,
Lai es zinu kreklus šūt,
Citam dižu, citam mazu.

# 25240.00
Teica māte savu meitu:
Nagi, nagi meitiņai!
Raudzisim pūriņā,
Vaj būs nagu padomiņš.

# 25241.00
Velti, mana māsiņa,
Pa maziņami,
Daudz tādu plataču
Gaida uz tevis.

# 25242.00
Vecā māsa pūru kaca,
Jaunā māsa kājas tur'.
Kāda vella sakacesi,
Kad nebiji ielikuse?

# 25242.01
Jaunā māsa pūru kac,
Vecā māsa kājas tur',
Ka pūrā neiekrita,
Ka kakliņu nenolauza.

# 25242.02
Vecā māsa pūru kac,
Jaunā māsa kājas tur',
Jaunā māsa kājas tur',
Lai nekrita dubenā.

# 25243.00
Vīra radi bēdajās,
Ka pūriņa man nebij.
Ja parāds, vīra radi,
Ar naudiņu nomaksašu.

# 25244.00
Visi tautu plikvēderi
Gaida mani pārvedot.
Pagaidiet(i), plikvēderi,
Kad bērziemi tāsis plīst.

# 25245.00
Vysupyrms es zynāju,
Kā vajag tauteņos:
Diveram lynu krakla,
Tāvučam kaņepeju,
Māteicai apruneigai [?]
Cyuku saru vyllnoneitis.

# 25246.00
Ciema kuņas sateceja
Manu putru gribedamas.
Se, kuņas, mājās,
Lokat pašas;
Kā es viena pielociju,
Svešu māti klausidama.

2.5.2.18.4. Brūtes brāļi nes veltes no klēts uz istabu. ( 25247 - 25253)

# 25247.00
Es jau saku, es jau saku,
Rožu smaka istabā:
Ienes mūs' māsas
Rožotu pūru.

# 25248.00
Ko nesa divi brāļi
Tuzdami, rēkdami?
Skangalu pūriņu
Piesprauditu.

# 25249.00
Līktin ielīka
Brāliša mugura,
Māsiņas dāvanas
Nēsajot.

# 25250.00
Nelīdiet, sveši ļaudis,
Tumšajā kaktiņā,
Bāliņš nes velšu pūru
Ar abām rociņām.

# 25251.00
Piesmierde istaba
Puķišu smaku:
Nu mūs' māsiņa
Pūriņu cilā.

# 25251.01
Ienes māsiņas
Ziedošu pūru,
Smird mana istaba
Rozišu smaku.

# 25251.02
Pieoda istaba
Puķišu smaku:
Ienesa māsiņa
Ziedošu pūru.

# 25252.00
Raugaties, sveši ļaudis,
Ziedi bira istabā;
Tie nebija puķu ziedi,
Tie māsiņas gabaliņi.

# 25252.01
Skataties, bāleliņi,
Ziedi bira istabā;
Tie nebija koka ziedi,
Tie bij māsas gabaliņi.

# 25253.00
Visa tautu istaba
Ziediņiem bira.
Tautiņas jautaja:
Kam šie ziediņi?
Es pate ziedu
Nesejiņa.

2.5.2.18.5. Aicina kopā tautas, dāvanas saņemt. ( 25254 - 25264)

# 25254.00
Atstājiet, bāleliņi,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Nu māsiņa pūru dala.

# 25254.01
Atstājiet, bāleliņi,
Lai sasēda dieveriši,
Lai sasēda dieveriši,
Ka vareju apdalit.

# 25254.02
Sēžaties, bāleliņi,
Ceļaties sveši ļaudis,
Nu cilās mūs' māsiņa
Sav' seneju krājumiņu.

# 25254.03
Ceļaties, bāleliņi,
Sēžaties jūs, tautieši,
Lai vareju izdalit
Sav' seneju krājumiņu.

# 25255.00
Kopā, kopā,
Tautieši plikie!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalis.

# 25255.01
Kopā, kopā, kailvēdari,
Nu māsiņa pūru dala;
Citam dos vīžu pāru,
Citam lūku riteniti.

# 25255.02
Kopā, kopā, kailvēdari,
Nu mūsu māsina
Pūrinu dalis.
Citam dos cimdu pāru,
Citam krekla piedurknit'.

# 25255.03
Kopā, kopā,
Plikie, kailie!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalis.
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam baltas vilnanites.

# 25255.04
Kopā, kopā,
Plikvēderiši!
Nu mana māsiņa
Pūriņu dalis.

# 25255.05
Kur nu tautiņu
Plikie palika?
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalija.

# 25255.06
Nāciet kopā
Plikvēderiši,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalis.

# 25255.07
Nāciet, tautu plikvēderi,
Mūs' māsiņa dāvinās.

# 25255.08
Plikie, kailie,
Leciet kopā,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalis:
Mātei sagšu, tēvam kreklu,
Māsiņai villaniti,
Jaunajam dieveram
Raibus cimdus pirkstainišus.

# 25255.09
Stulbie, aklie,
Leciet kopā,
Nu mūsu māsiņa
Dāvanas dalis.

# 25255.10
Tautiņas, tautiņas,
Kopā nāciet,
Nu mūsu māsiņa,
Pūriņu dalis.

# 25256.00
Kopami, kopami,
Plikvēderiši,
Nu mana māsiņa
Ielāpus deva.

# 25257.00
Kur tie tautu brāļi, māsas?
Nākat visi klajumā;
Nākat visi klajumā,
Mūs' māsiņa apdalis.

# 25258.00
Nāciet šurp, māsas, brāļI,
Mūs' māsiņa dāvinās.

# 25259.00
Nāciet, tautu, plikvēdari,
Tagad brūte pūru dala:
Šim cimdiņi, tam jostiņa,
Tam baltās villainites;
Un pašam brūtganam
Trīs dzīparu kamzoliņi.

# 25260.00
Šķībie, aklie,
Leciet kopā,
Lai mūsu māsiņa
Var visus redzēt.

# 25261.00
Šķiraties, sveši ļaudis,
Abej' pušu istabai,
Lai vareja mūs' māsiņa
Dalit savas dāvaniņas.

# 25262.00
Teicejiņi, liedzejiņi,
Nākat visi klajumē!
Teicejami es apsegšu
Līdz zemei linu kreklu;
Liedzejam iemetišu
Ar akmeni mugurē.

# 25263.00
Vāķaties, vāķaties,
Cūku puiši, suņu puiši!
Vāķaties, vāķaties
Pie māsiņas dāvanām!

# 25264.00
Ceļatiesi, bāleliņi,
Sēžaties, sveši ļaudis,
Lai māsiņa apredzeja,
Cik vajaga dāvaniņu.

2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi: ( 25265 - 25513)
2.5.2.18.6.1. Vīra māti. ( 25265 - 25360)

# 25265.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Man ir lepna vīra māte!
Kur es ņemšu zīda drānu
Zeltitām kājiņām?

# 25266.00
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Nu tev slikti gaidijās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par nobaras villainiti.

# 25266.01
Vai, gudrā dēlu māte,
Kā tas traki tev izgāja:
Tu izdevi dēlu savu
Par nobara villaniti.
Mani māte neizdotu
Ne par zeltu, sudrabiņu.

# 25266.02
Ai, tēviņi, ai, tēviņi,
Nu tev slikti gaidijās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par pakulu rumpačām.

# 25266.03
Ak, tu traka dēlu māte,
Kā tev traki gadijās:
Savu dēlu izdevuse
Par nobaras ķindeļiem.

# 25266.04
Dēlu māte, dēlu māte,
Nu tu slikti padariji:
Tu atdevi sav' dēliņu
Par kartuna lupatiņu.

# 25266.05
Gudra bija dēlu māte,-
Kur nu tavs gudrumiņš?
Izdod savu mīļu dēlu
Par nobara villainiti.
Lai ar' būtu nobarite,
Kad nebūtu salāpita.

# 25266.06
Māmiņ' bija gudra sieva,
Tavu muļķu apdomiņu:
Ta izdeva savu dēlu
Par nobara villainiti.

# 25266.07
Sakās gudra dēla māte,
Savi tiesi bet negudra:
Izdevusi savu dēlu
Par nobaras ķimdeļiem.

# 25267.00
Asarām, dēlu māte,
Valkā manu vilnaniti,
Kam dēliņu neaudzeji
Pa manam prātiņam

# 25268.00
Audzi kupla, daģa lapa,
Bāleliņa sētmalē,
To es segšu dēla māti
Par dēliņa auklejumu.

# 25269.00
Dadža cimdus noadiju,
Jadod roka tautiešam:
Nātra kaulu sagšu aužu,
To doš' vīra māmiņai.

# 25269.01
Es izaudu ērkšķu sagšu,
Ko segt dēlu māmiņai;
Noadiju dadžu cimdus,
Ko dieveru sveicināt.

# 25270.00
Dievs dod tevim, vedekliņa,
Bez ļipiņas aveniņu,
Kam uzsedzi māmiņai
Bez ieloka vilnainiti.

# 25270.01
Dieviņš dod vedeklai
Bez ļipiņas aveniņu,
Kam uzsedze brāliņam
Bez ieloku raibus cimdus.

# 25270.02
Dod, Dieviņ, vedeklai
Bez ļipiņas avetiņu!
Man uzsedza vilnainiti
Bez jostiņas, prievietiņa.

# 25270.03
Man iedeva jaunā mārša
Bezucainu [?] lina kreklu.
Lai Dievs dod māršiņai
Bez ļipiņas aveniņu.

# 25270.04
Pašam pūra vedejam
Bez oieloku raibi cimdi.
Dieviņ, dod vedeklai
Bez ļipites aveniņ'.

# 25270.05
Vedekliņa man uzsedza
Bez ieloka vilnatniti.
Dievs dod tev, vedekliņa,
Bez ļipiņas aveniņu.

# 25271.00
Dēla (Vīra) māte bēdajās,
Būs pekelas villainites;
Baltu došu, ne peleku,
Ta bij tava veca tiesa.

# 25272.00
Dēlu māte bēdajāsi,
Kas manāi pūriņā.
Raibi cimdi, raibas zeķes,
Stīgām šūta pātadziņa.

# 25273.00
Dēlu māte, dūmu taure,
Sēd pirtī palāvē.
Nāc ārā, dūmu taure,
Segšu baltu villainiti.

# 25273.01
Dēlu māte, kurtu kuņa,
Ceplī gul launadziņu.
Lien ārā, kurtu kuņa,
Segšu baltu villainiti.

# 25273.02
Dēlu māte, pelnu rušķe,
Ceplī guļ dienas vidu.
Līd ārā, pelnu rušķe,
Es tev segšu baltu sagšu.

# 25273.03
Dēlu māte pirtie sēd,
Zirga deķis mugurā.
Lied ārā, dēlu māte,
Segšu baltu vilnainiti.

# 25273.04
Pirtī sēd vīra māte,
Zirgu deķis mugurā.
Lied ārā, kvēpu taša,
Segšu baltu vilnatniti.

# 25273.05
Vīra māte, dūmaliņa,
Pirtī guļ palāvē.
Lien ārā, dūmaliņa,
Segšu baltu villainiti.

# 25273.06
Ko tu sēdi, dēlu māte,
Aizkrāsnē ielīduse?
Nāc ārā, dēlu māte,
Došu baltu villainiti.

# 25273.07
Nāc zemē, vīra māte,
Segšu baltu villainiti,
Segšu baltu villainiti
Par dēliņa lolojumu.

# 25273.08
Veira māte, dyumu taure,
Guļ pērtī zam lāveņas.
Leiņ ārā, dyumu taure,
Segšu bolltas vyllnāneites.

# 25273.09
Vīra māte, kurtu kuce,
Ceplī guļ dienas vidu.
Nāc ārā, vīra māte,
Segšu baltu villainiti.

# 25274.00
Dēlu māte maksas prasa
Par dēliņa auklejumu;
Pras' manai māmiņa,
Vaj es augu neaukleta.

# 25274.01
Dēlu māte daļas prasa
Par dēliņa lolojumu.
Vaj es augu māmiņai
Nešūpota, nelolota?

# 25274.02
Dēlu māte lielijās,
Sav' dēliņu auklejuse.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es augu neaukleta.

# 25274.03
Dēlu māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Vaj ta mana māmuļiņa
Mani vis neaukleja?

# 25274.04
Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Vaj tai meitu māmiņai
Aug meitiņas neaukletas?

# 25274.05
Dēla māte sagšu prasa
Par dēliņa auklejumu.
Vaj tu traka, dēla māte,
Vaj es augu neaukleta?

# 25274.06
Vīra māte maksas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Vaj tu traka, vīra māte,
Vaj es augu neaukleta?

# 25275.00
Dēla (Vīra) māte maksas prasa
Par dēliņa audzejumu.
Trīs kārtām ievas streņģe
Guļ manā pūriņā,
To es došu vīra mātei
Par dēliņa audzejumu.

# 25276.00
Dēla (Vīra) māte man prasija
Knipeleta linu krekla.
Pagaid, pagaid, dēla (vīra) māte,
Knipelešu muguriņu.

# 25276.01
Pras' uz mani vīra māte
Izrakstita linu krekla.
Pagaid laika, vīra māte,
Rakstiš' tavu muguriņu:
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta riņķenica.

# 25276.03
Vīra māte man prasija
Knipeletu garu kreklu.
Gan es tevi, vīra māte,
Ar kruķiti knipelešu.

# 25277.00
Vīra māte priecajās,
Dabus baltas villanites;
Jaunaviņa ar' gaidija,
Vaj būs deķis, paladziņš.

# 25278.00
Dēlu māte priecajās:
Segs man baltu villainiti!
Es uzsedzu buļļa ādu,
Lai staigaja baurodama.

# 25278.01
Dēlu māte priecajās,
Ka bagata jaunavite;
Nu man segs villainiti
Līdz zemiti norakstitu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es segšu villainiti,
Es uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaji maurodama,
Lai staigaji maurodama,
Visus cērpus baididama.

# 25278.02
Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Es uzsedzu buļļa ādu,
Lai staigā maurodama.

# 25278.03
Dēlu māte vēlejās,
Lai es tai sagšu sedzu;
Es apsedzu vērša ādu,
Lai skrej mežā maurodama.

# 25278.04
Gaidi, gaidi, vīra māte,
Ka es tevim sagšu segšu;
Es uzsegšu vērša ādu,
Ej pa kalnu baurodama.

# 25278.05
Nedomā, vīra māte,
Ka es tevim sagšu segšu;
Es apsegšu buļļa ādu,
Tu staigasi nīdedama.

# 25279.00
Dēlu (dēla) māte priecajās:
Segs man baltu villainiti!
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama!

# 25279.01
Dēlu māte gaidijās,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Lai staigaja grabedama.

# 25279.02
Dēlu māte godu gaida,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Lai skrej mājās grabedama.

# 25279.03
Dēlu māte gribejās,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej ellē grabedama.

# 25279.04
Dēlu māte priecajās,
Ka es viņai sagšu segšu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama.

# 25279.05
Dēlu māte sagšu prasa, -
Kur bij man sagšu ņemt?
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama.

# 25279.06
Nedomā, dēla (dēlu) māte,
Ka es tev sagšu segšu;
Es uzsegšu kazas ādu,
Skrej mežā(i) grabedama.

# 25279.07
Priecajies, dēlu māte,
Ka es tev sagšu segšu;
Es uzsegšu kazas ādu,
Tu staigasi grabedama.

# 25279.08
Šķitu savu vedekliņu,
Segs man baltu vilnaniti;
Nu uzsedza kazas ādu,
Lec' kārklos grabināt.

# 25279.09
Vīra māte lūgšus lūdza,
Lai es sedzu villainiti;
Es uzsedzu vilka ādu,
Lai skrej ellē grabedama.

# 25280.00
Dēlu māte priecajās:
Segs man baltu villaniti.
Es uzsegšu kazas ādu
Ar visiemi radziņiem.

# 25280.01
Nebēdā, dēla māte,
Tava tiesa nezudis:
Segšu tev buļļa ādu
Ar visiem radziņiem.

# 25280.02
Vīra māte domajās,
Ka es viņai sagšu segšu;
Es uzsedzu vērša ādu
Ar visiemi radziņiem.

# 25281.00
Dēlu māte priecajās(i):
Segs man baltu villainiti!
Segšu baltu kazas ādu,
Lai iet ļipu grozidama.

# 25281.01
Vīra māte priecajās
Uz baltās villainites;
Es uzsedzu kazas ādu,
Lai skrien asti grozidama.

# 25282.00
Dēlu māte priecajās:
Segs man sagšu vedekliņa
Trīs sudraba saktiņām,
Smalkajām kniepitēm.

# 25283.00
Dēlu māte pukojās,
Pumpatainu sagšu sedz.
Kas man deva to vaļiņu,
Pumpatiņus līdzināt?

# 25283.01
Brāļa sieva man apsedza
Pumpatainu villainiti.
Vaj vaļiņas tev nebija,
Pumpatiņus izlasit?

# 25284.00
Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Kas manai māmiņai
Par meitiņas auklejumu?

# 25285.00
Dēlu māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Tev sagšiņa, malejiņa,
Kas manai māmiņai?

# 25286.00
Dotu sagšu vīrmātei,
Būt' varejsi padarit,
Villainite nemaksaja
Vienas dienas auklejum'.

# 25287.00
Ej, mana māmiņa,
Cūciņu ganit,
Nu tav uzsedza
Cūciņu villaini.

# 25288.00
Es apsedzu dēlu māti
Trīs dzīporu villainiti;
Ej stallī, radi man
Triju gadu raibaliņu.

# 25288.01
Es apsedzu vīra mātei
Trij' gabalu villainiti;
Nāc, parādi, vīra ,māte,
Trij' gadiņu raibuliņu.

# 25289.00
Es pirmā jaunaviņa
Diža dēla māmiņai;
Es tai segšu villainiti
Sudrabiņa rakstiņiem.

# 25290.00
Es uzsedzu dēlu mātei
Vilka plēstu kažociņu;
Ta izskrēja pa durim,
Gribu grabu grabedama.

# 25291.00
Gaidi, gaidid, dēlu māte,
Ka es tev sagšu segšu;
Noplēsišu drudža lapu,
Tev uzsegšu villainiti.
Ik tu mani niecinasi,
Drudzis tevi purinās.

# 25292.00
Guli, mana balta sagša,
Manā pūra dibinā,
Kā guļ dēla māmuļiņa
Zam zaļā veleniņa.

# 25292.01
Guliet, manas villainites,
Ozoliņa pūriņā;
Tā dēliņa māmuliņa
Guļ zem zaļas veleniņas.

# 25292.02
Guli, guli, sveša māte,
Baltos driļļu palagos;
Gulēs tavas villainites
Manā pūra dibinā.

# 25293.00
Ja būs laba vīra māte,
Segšu baltu villaniti;
Ja būs kāda vilka gaļa,
Tad dabus slotas kātu.

# 25294.00
Ja būs laba dēlu māte,
Tad uzsegšu villainiti;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaja baurodama,
Visus cērpus spārdidama.

# 25294.01
Adu cimdus, adu zeķes,
LOku baltas villanites.
Ja būs laba vīra māte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs nikna vīra māte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigā baurodama,
Visus cērpus spārdidama.

# 25295.00
Jaunavite man uzsedza
Mazu, vieglu villainiti.
Lai Dievs deva jaunavei
Vieglu mūžu dzīvojot.

# 25296.00
Jauņuvite tev uzsedza
Neraudzetu teļa ādu,
Tu staigasi grabedama,
Citus ļaudis baididama.

# 25297.00
Kas to tādu tiesu sprieda,
Dēlu mātei sagšu segt?
Tēvam cimdus, mātei zeķes,
Māsicai prievitiņus.

# 25297.01
Nevajaga, nevajaga
Dēlu mātei vilnainites!
Tēvam cimdi, mātei zeķes
Par dēliņa auklejumu.

# 25298.00
Ko, māršiņa, tu domaji
Ar to manu māmuliti?
Tai vajaga villainites
Zeltitām maliņām.

# 25299.00
Ko, zaķiti, tu dabuji
Degušā siliņā?
Ko, māmiņa, tu dabuji
Par dēliņa auklejumu?

# 25300.00
Ko soliju, to es devu
Savai vīra māmiņai:
Melnu drānu aiziedama,
Mīļus vārdus dzīvodama.

# 25300.01
Ko soliju, to es došu
Savām vīra māsiņām:
Āziedama sagšu devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.

# 25301.00
Kur dižā vīra ma.te?
Tai es segšu villainiti;
Kur tas tautas pelnarušķis?
Tam es došu vainadziņu.

# 25302.00
Kur palika dēla māte,
Ka neredz staigajam?
Kad redzetu staigajam,
Tad dalitu dāvaniņas.

# 25303.00
Lai es jauna, lai es jauna,
Es gan zinu, ko vajag:
Tēvam krekla, mātei sagšas
Par dēliņa auklejumu.

# 25304.00
Liela, gara dēlu māte
Iekančija istabā.
Ai (Vai), Dieviņ, kur nu ņemšu
Lielu, garu vilnaniti?

# 25304.01
Liela, gara dēla māte,
Kā lielā laivenice;
Dievs to zina, kur es ņemšu
Laivai garu villaniti!

# 25305.00
Līka, līka dēlu māte,
Kā līkā kamenite;
Gan ta taisna izstiepēs,
Kad uzsedžu vilnaniti.

# 25305.01
Līka, līka dēla māte
Ar manim runajās;
Kad uzsedžu villaniti,
Liela, gara izstiepās.

# 25305.02
Līka, līka dēla māte,
Kā līkā kaņepite.
Kuris Dievs tad izstiepa,
Kad es sedzu vilnainiti?

# 25306.00
Linišam zili ziedi,
Baltu audu paladziņu;
Tā apsedzu dēlu māti
Kā ar baltu villainiti.

# 25307.00
Locij' baltu villainiti,
Liku pūra dibinā;
To es došu vīrmātei
Par dēlina auklejum'.

# 25308.00
Mārkā mērcu priežu skalus,
Lai tie man gaiši deg,
Ka vareju smalki vērpt
Vīrmātei sedzeniti.

# 25309.00
Man iedeva vedekliņa
Jaunas modes vilnainiti:
Suņa vilna velkos vilkta,
Kazas vilna audos austa.

# 25310.00
Man iedeva vedekliņa
Tupamos linu kreklus:
Atsatupu, da zemei;
Piesacēļu, da cičiem.

# 25310.01
Jaunā mārša man iedeva
Visgarām linu kreklu:
Kad tupeju, līdz zemei;
Kad cēlos, līdz nabai.

# 25310.02
Man iedeva vedekliņa
Lielu, garu linu kreklu:
Kad sežos, līdz zemei;
Kad ceļos, līdz nabai.

# 25311.00
Man uzsedza jaunuvite
Vieglu, vieglu villainiti.
Nedomaju, necereju
Tādu gudru jaunuviti.

# 25312.00
Man uzsedza vedekliņa
Līdz pupiem villainiti.
Nāks vasara, atlēks kārkli,
Pierietišu galiņāi.

# 25313.00
Mun uzsedza vedekliņa
Mēra gadu vilnatniti;
Nij man mīl vedekliņa,
Nij ta mēra vilnatnite.

# 25314.00
Man uzsedz vedekliņa
Pubuļainu villainiti.
Uz pubuļa stāvedama,
Rigas pili ieraudziju.

# 25314.01
Vai, vai, tautu meita,
Tavu resnu paladziņu:
Uz pubuļa stāvedama,
Rigas pili ieraudziju.

# 25314.03
Daiļajām meitiņām
Pumpučoti paladziņi;
Uz pumpuča pakāpusi,
Rigas torni ieraudziju.

# 25314.04
Ekur smalki paladziņi
Cesvainiešu meitiņām:
Uz pubuļa pakāpies,
Rigas pili ieraudziju.

# 25314.05
Ak, tu tautu meitenite,
Tavu smalku paladziņu:
Uz pubuļa stāvedams,
Rigas pili ieraudziju.

# 25314.051
Man iedeva braļa sieva
Bumbulaiņu linu kreklu;
Kad uzkāpu uz bumbula,
Ieraudziju Rigas pili.

# 25314.06
Man iedeva jaunā mārša
Pubulaiņas dāvaniņas;
Uz pubuļa pakāpos,
Rigas pili ieraudzju.

# 25314.07
Maza mana jaunuvite
Kunkulainas dāvaniņas;
Es uzkāpu kunkulī,
Es redzeju jūras kuģi.

# 25314.08
Pubuļota, pubuļota
Vedekliņas vilnanite;
Uz pubuļa stāvedama,
Rigas pili ieraudziju.

# 25314.09
Tij Ediņa lielu radu,
Pubulotu dziju vērp;
Uz pubula uzkāpusi,
Rigas pili ieraudziju.

# 25314.10
Tautu meita, tautu meita,
Tavu rupju dāvaniņu!
Es uzkāpu uz pumpuci,
Rigas pili ieraudziju.

# 25314.11
Tuntuļaina tautu meita,
Tuntuļainu dziju sprēda;
Kad uzkāpu uz tuntuļa,
Rigas pili ieraudziju.

# 25315.00
Man uzsedza vedekliņa
Vienu pašu villainiti.
Vaj es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdijuse?

# 25315.01
Jaunaviņa man uzsedza
Vienstīpites villainiti.
Vaj es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdijusi?

# 25315.02
Vaj es biju sav' dēliņu
Vienu krūti zīdijusi?
Man uzsedza vedekliņa
Vienu pašu villainiti.

# 25315.03
Vaj es biju vienu pupu
Savu dēlu zīdijuse?
Man uzsedza vedekliņa
Vienu kārtu villainiti.

# 25315.04
Vedekliņa man uzsedza
Vienu kārtu villanišu.
Vaj es biju savu dēlu
Vienu pupu zīdijuse?

# 25316.00
Mana balta villanite,
Ta par velti izsedzama:
Par veco tēva dēlu,
Kā par praula gabaliņu.

# 25316.01
Es iedevu vīra mātei
Kā puķiti villaniti;
Viņa manim dēlu deva,
Kā to praula gabaliņu.

# 25317.00
Manas baltas villainites
Iet pa roku rociņai:
Es apsedzu dēlu māti,
Dēlu māte savas meitas.

# 25318.00
Manu mīļu dēliņu,
Pakaci nūju,
Nevaru jauņuves
Dāvanu nest.

# 25319.00
Nebēdaji, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Šodien balta villainite,
Pēc ugunes pagalite.

# 25319.01
Došu, došu, dēlu māte,
Ko es biju solijuse:
Piermis baltu villainiti,
Pēc ugunes pagaliti.

# 25319.02
Došu, došu vīra mātei,
Ko es biju solijusi:
Likšu mici, segšu sagšu,
Pēc pagali mugurā.

# 25319.03
Nāc ārā, vīra māte,
Segšu baltu villainiti,
Papriekš segšu villainiti,
Pēc ar skruķi mugurā.

# 25319.04
Nebēdājat, dēla māte,
Tava tiesa nezudis:
Segšu sagšu, ģērbšu gālu,
Došu dulni mugurā.

# 25319.05
Nebēdaji, vīra māte,
Tav' daļiņa nezudis:
Segšu baltu kazas ādu
Doš' ar kruķi mugurā.

# 25319.06
Nebīsties, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Segšu baltu villainiti,
Pēc pagali mugurā.

# 25319.07
Vīra māte bēdajās,
Vaiņadziņu, tīridama [?].
Nebēdajies, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Došu jostu, garu kreklu,
Pēc ar kruķi mugurā.

# 25319.08
Visu nakti dēlu māte
Staigā snuķi sacēlusi.
Nebīsties, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Tīšu autu, segšu sagšu,
Došu dūri mugurā.

# 25320.00
Nebēdā dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Segšu sagšu, vediš' malt,
Doš' ar milnu mugurā.

# 25320.01
Nebēdā, dēlu māte,
Dzīva būs tava tiesa:
Segšu sagšu, vediš' malt,
Likš' ar milnu mugurā.

# 25320.02
Nadōmā, dālu māeta,
Tova tiesa nazuidīs:
Segšu sogšu, vedīš' mollt,
Dōš' ar milnu mugurā.

# 25321.00
Nebiju lustiga,
Nu tapu lustiga,
Nu mani vedekla
Apdāvinaja.

# 25322.00
Nebij mūsu māmuliņa
Tādas sagšas segusēs:
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāžiemi sagriezuši?

# 25323.00
Jem par labu, dēlu māte,
Ko tev deva jauņuvite,
Ko tev deva jauņuvite
Par dēliņa audzejumu.

# 25324.00
Jem par labu, dēla māte,
Mazas manas dāvaniņas;
Kur es lielas darineju,
Pārnedeļas darbos gāju,
Pārnedeļas darbos gāju
Kungam rijas kuldināt.

# 25324.01
Pateiciet, sveši ļaudis,
Manas mazas dāvaniņas;
Jauna biju, darbos gāju,
Kas tās lielas darinaja?

# 25324.02
Pateicat, sveši ļaudis,
Par rupjām dāvanām;
Ik nedeļas darbos gāju,
Kas tās smalkas darinaja?

# 25325.00
Nesmejies, vīra māte,
Ka pelekas dāvaniņas:
Kādas manas avitiņas,
Tādas manas dāvaniņas.

# 25326.00
Nevienami es neteicu,
Ko iedeve vedekliņa:
Iedod kreklu bez apkakles,
Vienu roku neiešūtu.

# 25327.00
Pakāpies, vīra māte,
Lai es sedzu villainiti:
Īss bij tavis augumiņis,
Gara mana villainite.

# 25327.01
Kāp uz bluķa, vīra māte,
Lai es sedzu villainiti;
Kam tu augi zema, resna,
Platas manas villainites.

# 25327.02
Kāp uz krāsni, dēlu māte,
Es tev segšu villainiti;
Zem' un resna dēlu māte
Garas manas villainites.

# 25327.03
Zema, resna vīra māte,
Plata mana villainit';
Kāp uz beņķi, vīra māte,
Segš' līdz kāju galinim.

# 25328.00
Pacel krēslu, tautu dēls,
Meklē savu māmuliti;
Neies māsa lauzit kājas,
Meklēt tavu māmuliti.

# 25329.00
Piedaritas zeķes liku
Pašā pūra dibenā;
Tās es došu dēlu mātei
Par dēliņa lološanu.

# 25330.00
Piecas sagšas salociju
Vienāi saujas ielejāi;
Ja būs laba vīra māte,
Vienu segšu mugurāi;
Ja būs kāda sīva, dzedra,
Ne rādit nerādišu.

# 25331.00
Pelekaja villainite
Akmentiņa smagumiņ';
Svešu ļaužu māmuliņa
Asa dadža bārgumiņu.

# 25332.00
Pelnijuse dēlu māte
Pāra baltu villainišu:
Dažu nakti gulejuse
Zem dēliņa šūpuliša.

# 25332.01
Bij pelnijse dēlu māte
Šo balto villainiti:
Bij gulejse dažu nakti
Zem dēliņa šūpuliša.

# 25332.02
Gan pelnita, dēla māte,
Ta baltā villanite:
Cik naksniņu pārguleji
Zem dēliņa šūpuliša!

# 25332.03
Izpelnita, izpelnita
Dēlu mātei villainite:
Dažu nakti gaiļi dzied
Zem dēliņa šūpoliša.

# 25332.04
Še, māmiņa, villainite
Par dēliņa auklejumu;
Dažu nakti noguleji
Zem dēliņa šūpuliša.

# 25332.05
Segšu sagšu, dēlu māt,
Ir par naudu nopirkuse;
Dažu nakti i guleji
Zem dēliņa šūpoliša.

# 25332.06
Vaj māmiņa nepelnijse
Dabu baltu villainiti?
Dažu nakti pārguleja
Zem dēliņa šūpoliša.

# 25333.00
Pircin pirku baltu sagšu,
Sedzu dēlu māmiņai;
Būs redzets, dēlu māte,
Vaj būs sagša šūpolī.

# 25334.00
Pluskutainu dēlu māti
Suņi rēja nātrienāi;
Eit', brāliši, ievediet,
Es uzsegšu villainiti.

# 25335.00
Sagšu segšu, ne vilnaini,
Es tai dēlu māmiņai;
Vailnanite nemaksaja
Vienas nakts šūpojuma.

# 25335.01
Sagšu segšu dēla mātei,
Ne balto villainiti;
Villainite nemaksaja
Vienas dienas auklejumu.

# 25336.00
Sak' tiešam, tautu dēls,
Vaj ir māte, vaj pamāte?
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.

# 25336.01
Es vaicaju tautu dēlu:
Vaj tev māte, vaj pamāte?
Ja tev māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, pamaviti.

# 25336.02
Nāc ārā, dēla māte;
Vaj bij' māte, vaj pamāte?
Ja bij' māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.

# 25336.03
Saki tiesu, tautu dēls,
Vaj ir māte, vaj pamāte?
Ja ir māte, segšu sagšu,
Ja pamāte, villainiti.

# 25336.04
Saki tiesu tu, tautieti,
Vaj tev māte, vaj pamāte?
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.

# 25336.05
Teic taisnibu, tautu dēls,
Vaj bij māte, vaj pamāte?
Ja bij māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.

# 25336.06
Teic taisnibu, tautu dēls,
Vaj tev māte, vaj pamāte?
Kad būs māte, sagšu segšu,
Līdz zemiti puškodama;
Ja pamāte, paladziņu,
Līdz zemiti rakstidama.

# 25337.00
Saulitē balinaju
Pakājišu villainiti;
To doš' dēlu māmiņai
Par dēliņa lolojumu.

# 25337.01
Trīs gadiņi derinaju
Pakājišu villainiti;
To es došu dēla mātei
Par dēliņa auklejumu.

# 25337.02
Trīs gadini derinaju
Vīra mātei villaniti
No tām galu pakulām
Un no aitu pakājēm.
Nāc iekšā, vīra māte,
Es uzsegšu villaniti,
Priekš apsedzu villaniti,
Pēc ar kruķi mugurā.

# 25338.00
Še, suniti, kviešu maize,
Nerej manu precinieku;
Še, māmiņa, villainite,
Nebar mani dzīvojot.

# 25338.01
Še, suniti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Še, māmiņa, vilnanite,
Nebaries dzīvodama.

# 25338.02
Še, suniti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Še, māmiņa, villanite,
Nenicini dzīvodama.

# 25338.03
Še, suņeit, kvišu maize,
Narej munu preciniku;
Še, māsiņ, vyllnāneite,
Nadzer gaudu asareņu.

# 25338.04
Še, suniti, kviešu maize,
Nerej manus preciniekus;
Še, māmiņa, villainite,
Nerāj mani dzīvodama.

# 25338.05
Še, suniti, pūra maize,
Nerej manus preceniekus;
Še, māmiņa, villainite,
Nerāj mani dzīvodama.

# 25339.00
Sedz, māršiņa, mātei sagšu,
Sedz ir man māsicai,
Es māmiņai palīdzeju
Bāleliņa derināt.

# 25340.00
Sen to mēri daudzenaja,
Nu to mēri ieraudziju:
Mun uzsedza vedekliņa
Mēra gada vilnaniti.

# 25340.01
Vaj, ļautiņi, redzejāt
Mēra kaķi staigajot?
Man uzsedza vedekliņa
Mēra laika villainiti.

# 25341.00
Zīdu metu, zīdu audu,
Tās būs manas villainites.
Ja būs laba vīra māte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs sīva, dzedra ta,
Ne rādit nerādišu;
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaja baurodama,
Lai staigaja baurodama,
Visus cērpus spārdidama.

# 25341.01
Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos.
Ja tu būsi lēna, laba,
Tad uzsegšu villaniti;
Ja tu kāda skrabulene,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaji maurodama,
Visus cērpus spārdidama.

# 25341.02
Zīdu adu, zīdu rakstu,
Tur būs man lakatiņš.
Ja būs laba vīra māte,
Segšu tai lakatiņu;
Ja būs nikna, ja būs bārga,
Tad uzsegšu vērša ādu,
Lai ta gāja mauredama,
Visus cērpus spārdidama.

# 25341.03
Zīdu metu, zīdu audu,
Ta būs mana villainite.
Ja būs laba vīra māte,
Tad uzsegšu villainiti;
Ja būs slkta vīra māte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigā maurodama,
Visus cērpus spārdidama.

# 25341.04
Zīdu vērpu, šķetereju,
Zīža audu villaniti,
Ja būs laba vīra māte,
Tad uzsegšu villaniti;
Ja būs kāda nikna pūce,
Ne rādit nerādišu;
Tad uzsegšu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama.

# 25341.05
Smalki vērpu, biezi audu
Vīrmātei villainiti.
Ja būs laba vīra māte,
Tad uzsegšu villainiti;
Ja būs slikta vīra māte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Tad uzsegšu buļļa ādu
Ar visiemi radziņiem,
Lai iet ceļu maurodama,
Visus cērpus kārpidama.

# 25341.06
Tīšam vienu villainiti
Zīda pušku appuškoju.
Kad būs laba vīra māte,
To es segšu mugurā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rāditi nerādišu.

# 25342.00
Simtu reizu paldies saku
Sava dēla līgavai:
Paceļ krēslu, apsēdina,
Kā liepiņu appuškoja.

# 25343.00
Skuju metu, skuju audu
Vienu pašu villainiti;
To apsegšu dēla māti
Par dēliņa lolojumu.

# 25343.01
Dadzi audu, skuju metu
Dēlu mātes villanē;
To iedevu dēlu mātei
Par dēliņa lolojumu.

# 25344.00
Stūru stūrits i mīleja
Pelnitai villainei:
Dažu nakti i guleju
Zem dēliņa šūpuliša.

# 25345.00
Tec teciņus, steidzies drīz,
Sīku olu skroderiti,
Šūdinašu vīra māti
Sīku olu kažociņu,
Sīku olu kažociņu
Lai staigaja grabedama.

# 25346.00
Tinu, tinu, šķetereju,
Sev pūriņu darinaju;
Daridama piedariju
Priekš negantas vīra mātes.

# 25347.00
Trīs gadiņi ganos gāju,
Vīra mātei sagšu krāju;
Kur vilciņš kasijās,
Tur pinciņas salasiju.

# 25347.01
Pieci goedi gonōs gāju,
Dālu māetai sogšu krāju;
Kur vilciņš kaesījies,
Tur pinciņas nōkrituisa.

# 25347.02
Pieci gadi ganos gāju,
Vīra mātei sagšu krāju;
Kur vilciņš kasijies,
Tur pinciņas nokrituse.

# 25348.00
Trīs gadiņu ganos gāju,
Vilka (vilku) pinkas lasidama;
Es apsedzu dēla (dēlu) māti
Vilka (vilku) pinku villainiti.

# 25348.01
Es dabuju ganidama
Vilka pinku villainiti;
To es došu vīra mātei
Par dēliņa auklejumu.

# 25348.02
Pieci gadi ganos gāju,
Vilka pinkas lasidama;
Es apsedzu vīra māti
Vilka pinku villainiti.

# 25348.03
Pieci gadi ganos gāju,
Vilka plinkas plucinaju;
Tur savērpu, tur saaudu
Vīra mātei villainiti.

# 25348.04
Piecus gadus ganos dzīnu,
Vilk' apiņus lasidama;
Es apsegšu dēlu māti
Vilk' apiņu villainiti.

# 25348.05
Trīs gadiņi ganos gāju,
Vilka pinkas lasidama;
Es uzsegšu vīra mātei
Vilka pinku villaniti.

# 25348.06
Trīs gadiņi ganos gāju,
Vilka pinkas lasidama;
Tur izaudu villainiti,
Ko segt dēla māmiņai.

# 25348.07
Trīs gadiņi ganos gāju,
Vilkam kūlu plucinaju;
Tur būs manai vīra mātei,
Silta, mīksta villainite.

# 25348.08
Trīs gadiņus ganos dzinu,
Vilka pinkas lasidama;
Salasiju vilka pinkas,
Noaudenu villainites.

# 25348.09
Trīs vasaras ganos gāju,
Vilka pinkas lasidama;
Es apsedzu vīra māti
Vilka pinku villainiti.

# 25348.10
Trīs vasaras ganos gāju,
Vilka pinkas lasidama;
Es izaužu vīra mātei
Vilka pinku villainiti.

# 25348.11
Trīs vasaras ganos gāju,
Vilka pinkas lasidama;
Nu uzsedzu vīra mātei
Vilka pinku villainiti.

# 25348.12
Trīs vasaras ganos gāju,
Vilka (vilku) pinkas lasidama;
Tur izaudu vīra mātei
Sedzamo villaniti.

# 25348.13
Trīs vasaras ganos gāju,
Vilku pinkas lasidama;
Cetortā vasarā
Vīra mātes sagšu audu.

# 25349.00
Čīkstēt čīkst niedru ķemme
Villainišu vēveram;
Tā čīksteja dēla māte,
Villainišu prasidama.

# 25350.00
Tu, māmiņa, saktu spraudi
Pie manāmi krūtiņām;
Es tev segšu villainiti
Deviņiemi dzīpariem.

# 25351.00
Vakar lika meitai aubi,
Šodien lika māmiņai;
Meitai bija Rigā pirkta,
Māmiņai Jelgavā.

# 25352.00
Vediet dēlu māmuliņu
Pa istabu klajumā,
Segšu baltu villainiti
Par dēliņa auklejumu.

# 25353.00
Vīra māte bēdajās,
Redz pūriņu izdalam.
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta karbačiņa.

# 25354.00
Vīra māte guģojēs,
Pumpataina villainite.
Neguģojies, vīra māte,
Ta ir tava paša vaina:
Kapēc mani agri ņēmi,
Neļāv' pumpas izlasit.

# 25355.00
Vīra māte jostas gaida,
Sienā sānus iespieduse;
Pagaidies, vīra māte ,
Doš' ar streņģi mugurā.

# 25356.00
Visi ļaudis tā vien teica,
Ka man segs kazas ādu;
Man uzsedza kuplu sagšu
Zeltitām maliņām.

# 25357.00
Visu nakti dēlu māte
Staigā snuķi izcēluse.
Nedusmojies, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu smalku linu kreklu.

# 25358.00
Visu rītu vīra māte
Staigā snuķi uzcēlusi.
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visām kuibenām,
Tu staigasi grabedama,
Kā mērena muiženiece.

# 25359.00
Celšu krēslu, nāc, apsēdi,
Man' araja māmuļite,
Gan tu biji noguruse,
Man' araju lolodama;
Nu tev došu dāvaninas
Par dēlina lolojumu.

# 25360.00
Ceļu krēslu vez krēsliņu,
Velku garu pavedienu:
Es redzeju dēlu māti
Bez lindruka staigajam.

# 25360.01
Kalniņā stāvedama,
Laidu garu pavedienu,
Redzu savu vīra māti
Bez lindraku staigajam.

2.5.2.18.6.2. Vīra tēvu. ( 25361 - 25368)

# 25361.00
Ailu, manu vecu tēvu,
Baltas maizes arajiņu!
Kā balodis nopūtās
Garas vagas galiņāi.

# 25361.01
Aili, manu vecu tēvu,
Baltas maizes arajiņis;
Ik vadziņas galiņā
Kā balodis nopūtās.

# 25362.00
Dievs man deva vīra tēvu
Diž' ozola resnumiņu;
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama.

# 25362.01
Es redzej' dēl' tēv'
Ozoliņ' resnumē;
Ik es gāj' krekl's šūt,
Pie ozol' mēr' ņēm'.

# 25362.02
Ganēs gāj', krekl' šuj',
Pie ozal' mēr' jēm',
Zinē, mans vīr' brāls
Dižozal' gar'mē.

# 25363.00
Domadama vien staigaju,
Vaj ir visi gabaliņi;
Bij gan visi gabaliņi,
Tēvam krekla vien nebij.

# 25364.00
Es nevienu baltu zeķu
Bez ziepēm nemazgaju,
Man bij tāds vīra tēvs,
Baltu zeķu valkatajs.

# 25365.00
Kas vels bija to redzejis
Tavu resnu vīra tēvu!
Trīs audekla kreklu šuvu,
Vēl netika mugurā.

# 25366.00
Pakāpiesi, vīra tēvs,
Lai es tevim kreklu sedzu,
Spoži baltu linu drēbi,
Līdz zemei norakstitu.

# 25367.00
Vīra tēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mēridama,
Lai nokalta vīra tēvs,
Kā tas koka stumburits.

# 25368.00
Vīra tēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērodama:
Tāds bij mans vīra tēvs
Kā tas zirņu stumburits.

2.5.2.18.6.3. Vīra māsas, māsīcas. ( 25369 - 25423)

# 25369.00
Ai, Dieviņ, kur nu likšu
Jaunās māršas devumiņu?
Pūrā liktu, neva vietas,
Sētmalā cūkas rok.

# 25369.01
Ai, Dieviņ, kur nu likšu
Māršas dotu gabaliņu?
Pūrā liku, neiegāja,
Aiz sētiņas suņi rēja.

# 25369.02
Dieviņš zina, kur es likšu
Vedekliņas gabaliņu:
Pūrā liku, niiegāja,
Sētmalā suņi rēja.

# 25369.03
Kur es likšu, kur nelikšu
Brāļa sievas devumiņu?
Pūrā likt nevareju,
Sētmalā cūkas raka.

# 25369.04
Kur mēs veltes glabasim?
Klētī rūmes nevaidās,
Klētī rūmes nevaidās,
Sētmalī cūkas rok.

# 25369.05
Man iedeva jaunā mārša
Diegu jostu, ne dzīpara;
Pūrā liktu, nava vietas,
Sētmalī cūkas vilka;
Sēju mieta galiņā,
Lai saulite lidinaja.

# 25370.00
Apsedžu māršiņai
Kuplaju sagšu,
Pus bija zelta,
Pus sudrabiņa.

# 25371.00
Augsati kāpu ozolā,
Salda meda gribedama;
No tālienes māršu vešu,
Skaistu velšu gribedama.

# 25372.00
Bij man viena sārta josta
Pašā pūra dibinā;
Bij man viena māsiciņ'
Kā sūrā sinepit'.

# 25372.01
Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsiciņa
Kā uguna dzirkstelite.

# 25373.00
Būs darbiņš, būs darbiņš
Tai ozola vālitei:
Man iedeva jaunā mārša
Zilu, mellu lina kreklu.

# 25373.01
Gan darba, gan darba
Ozola vālei:
Iedeva māršiņa
Kaņepaju kreklu.

# 25374.00
Dažu nakti pārguleju
Zem brāliša šūpuliša,
Man māršiņa neiedeva
Viena laba gabaliņa

# 25375.00
Dievs dod tevim, jauna mārša,
Bez ļipām baltas aitas,
Ka tu man niiedevi
Viena laba gabaliņa.

# 25375.01
Dod, Dieviņ, jaunai māršai
Bez ļipām baltas aitas,
Ka ta man neiedeva
Viena daiļa gabaliņa.

# 25376.00
Dievs dod tevim, jaunā mārša,
Bez ļipām baltas aitas:
Viena pati ietaliņa,
Tai nesedzi villainites.

# 25377.00
Deju, deju, lecu, lecu
Bāleliņa kāziņās,
Cimdu, zeķu gribedama, -
Ne pakeļu nedabuju.

# 25378.00
Deva mārša, deva mārša,
Pateicu, pateicu!
Iedeva zeķenes
Kā teļa liesu.

# 25379.00
Dev' māsiņa gabaliņu,
Pate gauži noraudaja.
Še, māsiņ, es negribu
Tavu gaudu asariņu.

# 25380.00
Es, māršiņa, nebēdaju
Par tavām veltiņām,
Maksā manu dziedašanu,
Manu miega kavešanu.

# 25380.01
Es negribu, es negribu,
Māršiņ, tavu dāvaniņu,
Maksā manu gājumiņu,
Mana miega kavejumu.

# 25381.00
Es māršiņu gaidiju
Kā Rigas pili,
Mārša man nedeva
Ne kazas saites.

# 25381.01
Tā gaid' māršiņ'
Kā liel' pil',
Māršiņ' man nedev'
Ne kazu sait'.

# 25382.00
Es pūriņa nedariju,
Māršas pūra gaididama;
Redzu māršu nedodot,
Sāku pate darināt.

# 25382.01
Ne es vērpu, ne es audu,
Uz māršāmi domadama;
Nu es vērpšu, nu audišu,
Nu es redzu, ka nedeva.

# 25383.00
Es šūpaju bāleliņu,
Garas jostas gribedama;
Man iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.

# 25384.00
Izšūpoju bāleliņu
Ozoliņa zariņā;
Man apsedza vedekliņa
Ozol' zara villainiti.

# 25385.00
Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu.

# 25385.01
Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Kaziņa piesieta,
Buciņš vēl vaļā.

# 25385.02
Man ari, amn ari
Kaziņas saiti!
Buciņš piesiets,
Kaziņa vaļā.

# 25385.03
Man ari, man ari
Kaziņas saiti!
Man ar' kaziņa,
Nevaida saites.

# 25386.00
Mārša man jostu deva,
Īksu, īksu, platu, platu;
Vēla manam bāliņam
Garaks bikšu gūcinieks.

# 25387.00
Mārša man jostu deva
No resniem dzīpariem.
Dievs dod tev tā pieblīst,
Kā resniem dzīpariem.

# 25388.00
Mārša man jostu deva,
Trīs dzīpari, seši diegi.
Paldies, mārša, par došanu,
Tiks brāļam ūzu pina.

# 25389.00
Māršiņ, tavu prievitiņu,
Melni vien dzīpariņi!
Kam guleji svētu rītu,
Ka negāji maranās?

# 25390.00
Māsiciņa garaudzite
Garas prasa villainites.
Sper, māsiņ, garus soļus,
Pelni garu villainiti.

# 25390.01
Māsiciņa garvēdere
Gaida gara gabaliņa;
Sper, māsiņa, garus soļus,
Dabus' garu gabaliņu.

# 25391.00
Man iedeva jaunā mārša
Zilu, melu gabuliņu;
Mežāi nesti, grēku bailes,
Uz sētena suņi rēja.

# 25392.00
Man māršiņa jostu deva,
Pieci diegi, trīs dzīpari.
Valkā pati tu, māršiņa,
Kar priedites zariņā.

# 25393.00
Man māršiņa jostu deva
Trejadiem dzīpariem,
Trejadiem dzīpariem,
Sešadiem diedziņiem.
Ņemtin ņēmu, nevalkaju,
Kāru priedes galiņā,
Lai vējiņš vīcinaja
Un saulite balinaja.

# 25393.01
Man vadakla jostu deva,
Vairāk dīgu, na dzeipuru;
Jemt es jēmu, nanosāvu,
Kāru bārza vērsyuņē.

# 25394.00
Man, māršiņa, to jostiņu,
Ko tu audi saulitē,
Es aukleju bāleniņu,
Saulitē sēdedama.

# 25395.00
Man, māršiņa, to villaini
Garajiem ielokiem!
Gulej' māte dienavidu,
Es šūpoju bāleliņu.

# 25395.01
Dod, māršiņa, tās raibites,
Kas guļ pūra dibenā!
Cit' guleju dienavidu,
Es šūpoju bāleliņu.

# 25395.02
Man, vedekla, man, vedekla,
Man ieloku vilnainiti!
Māte dus dienas vidu,
Es aukleju bāleliņu.

# 25396.00
Man uzmeta jaunā mārša
Vērptus cimdus, neaditus (dziju);
Būs darbiņš rociņām,
I tērauda adatām.

# 25397.00
Man vedekla jostu deva,
Vairak diegu, ne dzīpuru.
Likš' pūrā, nenesašu,
Doš' atkal māsicēm.

# 25398.00
Man, vedekla, vilaniti,
Man vizuļa vaiņaciņu!
Es tev darbu dienetaja,
Es mālišu malejiņa.

# 25399.00
Mirstat, māršas, mirstamo,
Dzīvojat, bāleliņi!
Šo devitu māršu veda,
Ši devita villainite.

# 25399.01
Lai mirst māršas, lai mirst māršas,
Lai dzīvo bāleliņi!
No ši viena bāleliņa
Ši devita villanite.

# 25399.02
Lai mirst māršas mirstamo,
Lai dzīvo bāleniņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Būs man jauns gabaliņš.

# 25400.00
Ne paldies es nedev'
Par to balt' villainiņ';
To tik vien tā vajdzej'
Par to balt' bāleliņ'.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv