2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus. ( 25098 - 25137)
2.5.2.18.3. Iet klētī slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzenieki peļ. ( 25164 - 25246)
# 25201.00
Ko dariji, tautu meita,
Ka pūriņa nedariji?
Garam solu, garam beņķi
Mērij' savu augumiņu.
# 25201.01
Ko dariji, tautu meita,
Ka pūriņa nedariji?
Garam solu, garam beņķi,
Augumiņu mēridama.
# 25202.00
Ko, pūriņ, tu raudaji,
Uz maniem vērdamies?
-Kā, meitiņ, neraudašu,
Nu tu mani izdalisi.
# 25203.00
Līdzi mani līdzinaja
Tie dižie bajāriņi.
Kur es varu līdzi tapt,
Maģ manā rociņā,
Maģ manā rociņā,
Maģ māmiņa iedevuse.
# 25204.00
Maģis, maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Tā vērās sveši ļaud's,
Kā skrīveri grāmatā.
# 25204.01
Maģis, maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Lai skatās sveša māte,
Kā skrīvers grāmatā.
# 25205.00
Maizis , mazis man pūriņš,
Bet jau daili gabaliņi.
Kas no mana liela pūra,
Kad nav dailu gabaliņu?
# 25205.01
Lai man bija mazs pūriņš,
Kad bij diži gabaliņi.
Kas no ta liela pūra,
Kad nav dižu gabaliņu?
# 25205.02
Mozys, mozys maņ pyureņš,
Daiļi vīn gabaļeņi;
Kas nu tautys lela pyura,
Navā daiļa gabaļeņa.
# 25205.03
Tautas saka, mazs man pūrs,-
Dārgi vien gabaliņi;
Kas no jūsu liela pūra,
Kad nav lāga gabaliņu?
# 25206.00
Maza, maza man zemite,
Bet ražiga labibiņa;
Mazs, mazs man pūriņš,
Bet dižani gabaliņi.
# 25207.00
Melni krekli, neveleti,
Tautu meitas pūriņā.
-Neeceta miežiem zeme
Tautu dēla tīrumā.
# 25208.00
Mīļi lūdzu tautu dēlu,
Pie rociņas turedama,
Lai nelūdza lielu radu,
Maz manā pūriņā.
# 25209.00
Trīniņa raudaja,
Gaisimiņa ārā,
Viens pats cimdiņš
Pūriņā.
Ko dos tēvam,
Ko dos mātei,
Ko nelieša
Tautiešam?
# 25209.01
Puscimda pūrā,
Pusotras zeķes.
Ko došu tēvam,
Ko māmiņai,
Ko tam pašam
Brūtgana kleņģam?
# 25259.00
Nāciet, tautu, plikvēdari,
Tagad brūte pūru dala:
Šim cimdiņi, tam jostiņa,
Tam baltās villainites;
Un pašam brūtganam
Trīs dzīparu kamzoliņi.
# 25260.00
Šķībie, aklie,
Leciet kopā,
Lai mūsu māsiņa
Var visus redzēt.
# 25261.00
Šķiraties, sveši ļaudis,
Abej' pušu istabai,
Lai vareja mūs' māsiņa
Dalit savas dāvaniņas.
# 25262.00
Teicejiņi, liedzejiņi,
Nākat visi klajumē!
Teicejami es apsegšu
Līdz zemei linu kreklu;
Liedzejam iemetišu
Ar akmeni mugurē.
# 25263.00
Vāķaties, vāķaties,
Cūku puiši, suņu puiši!
Vāķaties, vāķaties
Pie māsiņas dāvanām!
# 25264.00
Ceļatiesi, bāleliņi,
Sēžaties, sveši ļaudis,
Lai māsiņa apredzeja,
Cik vajaga dāvaniņu.
# 25276.03
Vīra māte man prasija
Knipeletu garu kreklu.
Gan es tevi, vīra māte,
Ar kruķiti knipelešu.
# 25277.00
Vīra māte priecajās,
Dabus baltas villanites;
Jaunaviņa ar' gaidija,
Vaj būs deķis, paladziņš.
# 25278.00
Dēlu māte priecajās:
Segs man baltu villainiti!
Es uzsedzu buļļa ādu,
Lai staigaja baurodama.
# 25278.01
Dēlu māte priecajās,
Ka bagata jaunavite;
Nu man segs villainiti
Līdz zemiti norakstitu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es segšu villainiti,
Es uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaji maurodama,
Lai staigaji maurodama,
Visus cērpus baididama.
# 25278.02
Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Es uzsedzu buļļa ādu,
Lai staigā maurodama.
# 25278.03
Dēlu māte vēlejās,
Lai es tai sagšu sedzu;
Es apsedzu vērša ādu,
Lai skrej mežā maurodama.
# 25278.04
Gaidi, gaidi, vīra māte,
Ka es tevim sagšu segšu;
Es uzsegšu vērša ādu,
Ej pa kalnu baurodama.
# 25278.05
Nedomā, vīra māte,
Ka es tevim sagšu segšu;
Es apsegšu buļļa ādu,
Tu staigasi nīdedama.
# 25279.00
Dēlu (dēla) māte priecajās:
Segs man baltu villainiti!
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama!
# 25279.01
Dēlu māte gaidijās,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Lai staigaja grabedama.
# 25279.02
Dēlu māte godu gaida,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Lai skrej mājās grabedama.
# 25279.03
Dēlu māte gribejās,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej ellē grabedama.
# 25279.04
Dēlu māte priecajās,
Ka es viņai sagšu segšu;
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama.
# 25279.05
Dēlu māte sagšu prasa, -
Kur bij man sagšu ņemt?
Es uzsedzu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama.
# 25279.06
Nedomā, dēla (dēlu) māte,
Ka es tev sagšu segšu;
Es uzsegšu kazas ādu,
Skrej mežā(i) grabedama.
# 25279.07
Priecajies, dēlu māte,
Ka es tev sagšu segšu;
Es uzsegšu kazas ādu,
Tu staigasi grabedama.
# 25279.08
Šķitu savu vedekliņu,
Segs man baltu vilnaniti;
Nu uzsedza kazas ādu,
Lec' kārklos grabināt.
# 25279.09
Vīra māte lūgšus lūdza,
Lai es sedzu villainiti;
Es uzsedzu vilka ādu,
Lai skrej ellē grabedama.
# 25280.00
Dēlu māte priecajās:
Segs man baltu villaniti.
Es uzsegšu kazas ādu
Ar visiemi radziņiem.
# 25280.01
Nebēdā, dēla māte,
Tava tiesa nezudis:
Segšu tev buļļa ādu
Ar visiem radziņiem.
# 25280.02
Vīra māte domajās,
Ka es viņai sagšu segšu;
Es uzsedzu vērša ādu
Ar visiemi radziņiem.
# 25281.00
Dēlu māte priecajās(i):
Segs man baltu villainiti!
Segšu baltu kazas ādu,
Lai iet ļipu grozidama.
# 25281.01
Vīra māte priecajās
Uz baltās villainites;
Es uzsedzu kazas ādu,
Lai skrien asti grozidama.
# 25282.00
Dēlu māte priecajās:
Segs man sagšu vedekliņa
Trīs sudraba saktiņām,
Smalkajām kniepitēm.
# 25283.00
Dēlu māte pukojās,
Pumpatainu sagšu sedz.
Kas man deva to vaļiņu,
Pumpatiņus līdzināt?
# 25283.01
Brāļa sieva man apsedza
Pumpatainu villainiti.
Vaj vaļiņas tev nebija,
Pumpatiņus izlasit?
# 25284.00
Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Kas manai māmiņai
Par meitiņas auklejumu?
# 25285.00
Dēlu māte sagšas prasa
Par dēliņa auklejumu.
Tev sagšiņa, malejiņa,
Kas manai māmiņai?
# 25286.00
Dotu sagšu vīrmātei,
Būt' varejsi padarit,
Villainite nemaksaja
Vienas dienas auklejum'.
# 25287.00
Ej, mana māmiņa,
Cūciņu ganit,
Nu tav uzsedza
Cūciņu villaini.
# 25288.00
Es apsedzu dēlu māti
Trīs dzīporu villainiti;
Ej stallī, radi man
Triju gadu raibaliņu.
# 25293.00
Ja būs laba vīra māte,
Segšu baltu villaniti;
Ja būs kāda vilka gaļa,
Tad dabus slotas kātu.
# 25294.00
Ja būs laba dēlu māte,
Tad uzsegšu villainiti;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaja baurodama,
Visus cērpus spārdidama.
# 25294.01
Adu cimdus, adu zeķes,
LOku baltas villanites.
Ja būs laba vīra māte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs nikna vīra māte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigā baurodama,
Visus cērpus spārdidama.
# 25295.00
Jaunavite man uzsedza
Mazu, vieglu villainiti.
Lai Dievs deva jaunavei
Vieglu mūžu dzīvojot.
# 25296.00
Jauņuvite tev uzsedza
Neraudzetu teļa ādu,
Tu staigasi grabedama,
Citus ļaudis baididama.
# 25297.00
Kas to tādu tiesu sprieda,
Dēlu mātei sagšu segt?
Tēvam cimdus, mātei zeķes,
Māsicai prievitiņus.
# 25319.05
Nebēdaji, vīra māte,
Tav' daļiņa nezudis:
Segšu baltu kazas ādu
Doš' ar kruķi mugurā.
# 25319.06
Nebīsties, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Segšu baltu villainiti,
Pēc pagali mugurā.
# 25319.07
Vīra māte bēdajās,
Vaiņadziņu, tīridama [?].
Nebēdajies, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Došu jostu, garu kreklu,
Pēc ar kruķi mugurā.
# 25319.08
Visu nakti dēlu māte
Staigā snuķi sacēlusi.
Nebīsties, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Tīšu autu, segšu sagšu,
Došu dūri mugurā.
# 25320.00
Nebēdā dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Segšu sagšu, vediš' malt,
Doš' ar milnu mugurā.
# 25320.01
Nebēdā, dēlu māte,
Dzīva būs tava tiesa:
Segšu sagšu, vediš' malt,
Likš' ar milnu mugurā.
# 25320.02
Nadōmā, dālu māeta,
Tova tiesa nazuidīs:
Segšu sogšu, vedīš' mollt,
Dōš' ar milnu mugurā.
# 25321.00
Nebiju lustiga,
Nu tapu lustiga,
Nu mani vedekla
Apdāvinaja.
# 25322.00
Nebij mūsu māmuliņa
Tādas sagšas segusēs:
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāžiemi sagriezuši?
# 25323.00
Jem par labu, dēlu māte,
Ko tev deva jauņuvite,
Ko tev deva jauņuvite
Par dēliņa audzejumu.
# 25324.00
Jem par labu, dēla māte,
Mazas manas dāvaniņas;
Kur es lielas darineju,
Pārnedeļas darbos gāju,
Pārnedeļas darbos gāju
Kungam rijas kuldināt.
# 25324.01
Pateiciet, sveši ļaudis,
Manas mazas dāvaniņas;
Jauna biju, darbos gāju,
Kas tās lielas darinaja?
# 25324.02
Pateicat, sveši ļaudis,
Par rupjām dāvanām;
Ik nedeļas darbos gāju,
Kas tās smalkas darinaja?
# 25325.00
Nesmejies, vīra māte,
Ka pelekas dāvaniņas:
Kādas manas avitiņas,
Tādas manas dāvaniņas.
# 25326.00
Nevienami es neteicu,
Ko iedeve vedekliņa:
Iedod kreklu bez apkakles,
Vienu roku neiešūtu.
# 25327.00
Pakāpies, vīra māte,
Lai es sedzu villainiti:
Īss bij tavis augumiņis,
Gara mana villainite.
# 25327.01
Kāp uz bluķa, vīra māte,
Lai es sedzu villainiti;
Kam tu augi zema, resna,
Platas manas villainites.
# 25327.02
Kāp uz krāsni, dēlu māte,
Es tev segšu villainiti;
Zem' un resna dēlu māte
Garas manas villainites.
# 25327.03
Zema, resna vīra māte,
Plata mana villainit';
Kāp uz beņķi, vīra māte,
Segš' līdz kāju galinim.
# 25328.00
Pacel krēslu, tautu dēls,
Meklē savu māmuliti;
Neies māsa lauzit kājas,
Meklēt tavu māmuliti.
# 25329.00
Piedaritas zeķes liku
Pašā pūra dibenā;
Tās es došu dēlu mātei
Par dēliņa lološanu.
# 25330.00
Piecas sagšas salociju
Vienāi saujas ielejāi;
Ja būs laba vīra māte,
Vienu segšu mugurāi;
Ja būs kāda sīva, dzedra,
Ne rādit nerādišu.
# 25335.00
Sagšu segšu, ne vilnaini,
Es tai dēlu māmiņai;
Vailnanite nemaksaja
Vienas nakts šūpojuma.
# 25335.01
Sagšu segšu dēla mātei,
Ne balto villainiti;
Villainite nemaksaja
Vienas dienas auklejumu.
# 25336.00
Sak' tiešam, tautu dēls,
Vaj ir māte, vaj pamāte?
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.
# 25336.01
Es vaicaju tautu dēlu:
Vaj tev māte, vaj pamāte?
Ja tev māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, pamaviti.
# 25336.02
Nāc ārā, dēla māte;
Vaj bij' māte, vaj pamāte?
Ja bij' māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.
# 25336.03
Saki tiesu, tautu dēls,
Vaj ir māte, vaj pamāte?
Ja ir māte, segšu sagšu,
Ja pamāte, villainiti.
# 25336.04
Saki tiesu tu, tautieti,
Vaj tev māte, vaj pamāte?
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.
# 25336.05
Teic taisnibu, tautu dēls,
Vaj bij māte, vaj pamāte?
Ja bij māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainiti.
# 25336.06
Teic taisnibu, tautu dēls,
Vaj tev māte, vaj pamāte?
Kad būs māte, sagšu segšu,
Līdz zemiti puškodama;
Ja pamāte, paladziņu,
Līdz zemiti rakstidama.
# 25337.00
Saulitē balinaju
Pakājišu villainiti;
To doš' dēlu māmiņai
Par dēliņa lolojumu.
# 25337.01
Trīs gadiņi derinaju
Pakājišu villainiti;
To es došu dēla mātei
Par dēliņa auklejumu.
# 25337.02
Trīs gadini derinaju
Vīra mātei villaniti
No tām galu pakulām
Un no aitu pakājēm.
Nāc iekšā, vīra māte,
Es uzsegšu villaniti,
Priekš apsedzu villaniti,
Pēc ar kruķi mugurā.
# 25339.00
Sedz, māršiņa, mātei sagšu,
Sedz ir man māsicai,
Es māmiņai palīdzeju
Bāleliņa derināt.
# 25340.00
Sen to mēri daudzenaja,
Nu to mēri ieraudziju:
Mun uzsedza vedekliņa
Mēra gada vilnaniti.
# 25340.01
Vaj, ļautiņi, redzejāt
Mēra kaķi staigajot?
Man uzsedza vedekliņa
Mēra laika villainiti.
# 25341.00
Zīdu metu, zīdu audu,
Tās būs manas villainites.
Ja būs laba vīra māte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs sīva, dzedra ta,
Ne rādit nerādišu;
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaja baurodama,
Lai staigaja baurodama,
Visus cērpus spārdidama.
# 25341.01
Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos.
Ja tu būsi lēna, laba,
Tad uzsegšu villaniti;
Ja tu kāda skrabulene,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaji maurodama,
Visus cērpus spārdidama.
# 25341.02
Zīdu adu, zīdu rakstu,
Tur būs man lakatiņš.
Ja būs laba vīra māte,
Segšu tai lakatiņu;
Ja būs nikna, ja būs bārga,
Tad uzsegšu vērša ādu,
Lai ta gāja mauredama,
Visus cērpus spārdidama.
# 25341.03
Zīdu metu, zīdu audu,
Ta būs mana villainite.
Ja būs laba vīra māte,
Tad uzsegšu villainiti;
Ja būs slkta vīra māte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigā maurodama,
Visus cērpus spārdidama.
# 25341.04
Zīdu vērpu, šķetereju,
Zīža audu villaniti,
Ja būs laba vīra māte,
Tad uzsegšu villaniti;
Ja būs kāda nikna pūce,
Ne rādit nerādišu;
Tad uzsegšu kazas ādu,
Skrej mežā grabedama.
# 25341.05
Smalki vērpu, biezi audu
Vīrmātei villainiti.
Ja būs laba vīra māte,
Tad uzsegšu villainiti;
Ja būs slikta vīra māte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Tad uzsegšu buļļa ādu
Ar visiemi radziņiem,
Lai iet ceļu maurodama,
Visus cērpus kārpidama.
# 25341.06
Tīšam vienu villainiti
Zīda pušku appuškoju.
Kad būs laba vīra māte,
To es segšu mugurā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rāditi nerādišu.
# 25342.00
Simtu reizu paldies saku
Sava dēla līgavai:
Paceļ krēslu, apsēdina,
Kā liepiņu appuškoja.
# 25343.00
Skuju metu, skuju audu
Vienu pašu villainiti;
To apsegšu dēla māti
Par dēliņa lolojumu.
# 25343.01
Dadzi audu, skuju metu
Dēlu mātes villanē;
To iedevu dēlu mātei
Par dēliņa lolojumu.
# 25344.00
Stūru stūrits i mīleja
Pelnitai villainei:
Dažu nakti i guleju
Zem dēliņa šūpuliša.
# 25350.00
Tu, māmiņa, saktu spraudi
Pie manāmi krūtiņām;
Es tev segšu villainiti
Deviņiemi dzīpariem.
# 25351.00
Vakar lika meitai aubi,
Šodien lika māmiņai;
Meitai bija Rigā pirkta,
Māmiņai Jelgavā.
# 25352.00
Vediet dēlu māmuliņu
Pa istabu klajumā,
Segšu baltu villainiti
Par dēliņa auklejumu.
# 25353.00
Vīra māte bēdajās,
Redz pūriņu izdalam.
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta karbačiņa.
# 25354.00
Vīra māte guģojēs,
Pumpataina villainite.
Neguģojies, vīra māte,
Ta ir tava paša vaina:
Kapēc mani agri ņēmi,
Neļāv' pumpas izlasit.
# 25355.00
Vīra māte jostas gaida,
Sienā sānus iespieduse;
Pagaidies, vīra māte ,
Doš' ar streņģi mugurā.
# 25356.00
Visi ļaudis tā vien teica,
Ka man segs kazas ādu;
Man uzsedza kuplu sagšu
Zeltitām maliņām.
# 25357.00
Visu nakti dēlu māte
Staigā snuķi izcēluse.
Nedusmojies, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu smalku linu kreklu.
# 25358.00
Visu rītu vīra māte
Staigā snuķi uzcēlusi.
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visām kuibenām,
Tu staigasi grabedama,
Kā mērena muiženiece.
# 25359.00
Celšu krēslu, nāc, apsēdi,
Man' araja māmuļite,
Gan tu biji noguruse,
Man' araju lolodama;
Nu tev došu dāvaninas
Par dēlina lolojumu.
# 25360.00
Ceļu krēslu vez krēsliņu,
Velku garu pavedienu:
Es redzeju dēlu māti
Bez lindruka staigajam.
# 25360.01
Kalniņā stāvedama,
Laidu garu pavedienu,
Redzu savu vīra māti
Bez lindraku staigajam.
2.5.2.18.6.2. Vīra tēvu. ( 25361 - 25368)
# 25361.00
Ailu, manu vecu tēvu,
Baltas maizes arajiņu!
Kā balodis nopūtās
Garas vagas galiņāi.
# 25361.01
Aili, manu vecu tēvu,
Baltas maizes arajiņis;
Ik vadziņas galiņā
Kā balodis nopūtās.
# 25362.00
Dievs man deva vīra tēvu
Diž' ozola resnumiņu;
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama.
# 25362.01
Es redzej' dēl' tēv'
Ozoliņ' resnumē;
Ik es gāj' krekl's šūt,
Pie ozol' mēr' ņēm'.
# 25362.02
Ganēs gāj', krekl' šuj',
Pie ozal' mēr' jēm',
Zinē, mans vīr' brāls
Dižozal' gar'mē.
# 25363.00
Domadama vien staigaju,
Vaj ir visi gabaliņi;
Bij gan visi gabaliņi,
Tēvam krekla vien nebij.
# 25364.00
Es nevienu baltu zeķu
Bez ziepēm nemazgaju,
Man bij tāds vīra tēvs,
Baltu zeķu valkatajs.
# 25365.00
Kas vels bija to redzejis
Tavu resnu vīra tēvu!
Trīs audekla kreklu šuvu,
Vēl netika mugurā.
# 25366.00
Pakāpiesi, vīra tēvs,
Lai es tevim kreklu sedzu,
Spoži baltu linu drēbi,
Līdz zemei norakstitu.
# 25367.00
Vīra tēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mēridama,
Lai nokalta vīra tēvs,
Kā tas koka stumburits.
# 25368.00
Vīra tēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērodama:
Tāds bij mans vīra tēvs
Kā tas zirņu stumburits.