# 24408.00
Kas, māsiņa, tev kaiteja,
Tu staigaji raudadama?
Man bij kaite, ko es raudu,
Man noņēma vainadziņu.
# 24409.00
Kas man kait nenoņemt
Savas māsas vainedziņ'?
Vaj nebija man' māsiņa
Ar godiņu nesajusi?
# 24410.00
Kas redzeja priedei ogas,
Kad tai ziedi noziedeja?
Kas redzeja māsiņai
Tautās rožu vaiņadziņu?
# 24411.00
Kau man būtu bāleliņš
Jele strada lielumā,
Nenoņemtu tautiņās
Liecenieks vainadziņa.
# 24412.00
Kaut man būtu bāleliņš
Jel strazdiņa lielumā,
Nenoņemtu vainadziņu
Iedzimtāi vietiņā,
# 24413.00
Kou mun botu istu brāļu
Jal straediņa lieluimiņa,
Nanōņamtu naeveiklīts
Muna puķu vaiņaeciņa.
# 24414.00
Ķeparitis tautu dēls
Platajām kājiņām,
Tas norāva mūs' māsiņas
Zelta zaru vaiņadziņu.
# 24415.00
Ķizu ķizu, māsiņa,
Paraudi žēli,
Kam mīļi runaji
Ar tautu dēlu!
Būt' dzedri runajse,
Būt' atsacijse.
# 24416.00
Klusu, klusu audzinaju
Ciemā savu līgaviņu;
Nu ļautiņi padzirdeja,
Ka nonēmu vaiņadziņu.
# 24417.00
Ko Dievam es sariebu,
Ko savai māmiņai?
Pašu piektu vakariņu
Noņem manu vainadziņu.
# 24417.02
Ko es biju sariebusi
Žēligam Dieviņam?
Pašu piektu vakariņu
Noņem manu vaiņadziņu.
# 24418.00
Ko, māsiņa, tu nu raudi
Vaira sava vaiņadziņa?
Pati gāji tautiņās,
Arajiņa gribedama.
# 24419.00
Ko tautām grēka dara
Mans vizuļu vaiņadziņš?
Ne tas tautu biržu līda,
Ne ozolu darinaja.
# 24420.00
Ko, tautieti, tu raudaji?
Tāds tu biji, tāds paliki;
Es raudaju, man bij žēl,
Man noņēma vaiņadziņu.
# 24421.00
Krīt zemē kļava lapa,
Krīt dziļē ūdenē;
Krīt zemē vaiņadziņš,
Krīt nelieša rociņē.
# 24422.00
Kupla liepa, zemu zari,
Cauri līdu raudadama:
Ciema puiši bāleliņi
Noņem manu vainadziņu.
# 24423.00
Labak savu vainadziņu
Ap celmiņu apdauziju,
Ne devusi nosaņemt
Slinkam tēva dēliņam.
# 24424.00
Lai bij žēl, ka bij žēl,
Žēl bij sava vainadziņa!
Te uzliku, te noņēma,
Ne cik ilgi nevalkaju.
Kad bāliņi to zinatu,
Tad tik dārgi nemaksatu.
# 24425.00
Lieli vēji nolauzuši
Pura bērza galotniti;
Lielas tautas noņēmuši
Māsiņai vaiņadziņu.
# 24426.00
Līgodamis vējš nolauza
Birzē bērza galoksniņu;
Žēlodamis es noņēmu
Tās meitiņas vaiņedziņu.
# 24488.00
Skrapšejās, kad izdzēru
Ābel's koka biķeriti;
Skrapšejās, kad noņēmu
Jaunas meitas vainadziņu.
# 24489.00
Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Manu zīļu vainadziņu!
Apžib acis tautiešam,
No gāliņas nojemot.
# 24490.00
Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš!
Kā saulite norieteja,
Tautiņāmi noņemot.
# 24490.01
Vainag, manu vainadziņu,
Vairak zelta, ne sudraba,
Kā saulite norieteja,
Tautiņām noņemot.
# 24491.00
Stāvu vien pastāveju
Ar tautieti klētiņā,
Saka mani gulejušu,
Noņem manu vainadziņu.
# 24492.00
Zuda man bāliņos,
Kas pazuda, ta dabuju;
Kas pazuda tautiņās,
Ta mūžam nedabuju:
Zuda man meitas vārds,
Zuda puķu vaiņadziņš.
# 24492.01
Lai man zuda, kas man zuda,
Zuda divi gabaliņi:
Viens man zuda meitas gods,
Otris mirtu vaiņadziņš.
# 24492.02
Ne mūžam nedabušu,
Kas man zuda šovakar:
Zuda man meitas vārdi,
Zuda zīļu vainadziņš.
# 24492.03
Ne mūžam nedabušu,
Kas man zuda šovakar:
Zuda manas meitu dienas,
Zuda zīļu vaiņadziņš.
# 24492.04
Ne mūžam nedabuju (nedabušu),
Kas pazuda šovakar:
Pazud' mans meitas gods,
Pazud' zīļu vaiņadziņš.
# 24492.05
Zuda man, kas pazuda:
Mūžam vairs nedabušu,
Zuda man meitas vārds,
Zuda zīļu vaiņadziņš.
# 24492.06
Zuda man, zuda man
Divas lietas dieniņā:
Zuda man meitas vārds,
Zuda zīļu vaiņadziņš.
# 24492.07
Trūka man, zuda man,
Ta es vaira nedabušu:
Trūka man meitas vārda,
Zuda zīļu vainadziņš.
# 24493.00
Zuda man, kas man zuda,
Kas pazuda, to dabuju;
Zuda zīļu vainadziņš,
To mūžam nedabuju.
# 24493.01
Lai man zuda, kas man zuda,
To atradu ganidama;
Zuda zīļu vaiņaciņš,
To mūžam neatradu.
# 24493.02
Lai man zuda, kas man zuda,
Vis' rokā es dabuju;
Zūd vizuļu vainadziņš,
Mūžam vairs nedabuju.
# 24493.03
Lai man zūd, kas man zūd,
Kad mekleju, tad daboju;
Kad man zūd vainadziņš,
To mūžam nedaboju.
# 24494.00
Zuda man, kas man zuda,
Zuda zīļu vainadziņš;
Tika man, kas man tika,
Tika miežu arajiņš.
# 24495.00
Sūtat mani sētā,
Neiešu sētā,
Še pat dancošu
Pa beņķa virsu
Deviņas dienas,
Deviņas naktis
Ar savas māsiņas
Vainadziņu.
# 24496.00
Suni, suni, tautu dēls,
Sunis mana māmuliņa;
Ja negribi sunijams,
Atdod manu vainadziņu.
# 24497.00
Sveša māte mani ņēma
Savam govu ganiņam.
Kad tu mani ganam ņēmi,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
# 24497.01
Ganiņam mani veda
Tautu dēla māmuļiņa.
Kad tu vedi ganiņam,
Kam nocēli vaiņadziņu?
# 24497.02
Saka tautas precedamas,
Ganiņam vien vedot.
Kad vedāt ganiņam,
Kā ņēmāt vainadziņu?
# 24497.03
Svešā māte mani jēma
Savam govju ganiņam;
Tikam jēma ganiņam,
Līdz nojēma vainadziņu.
# 24497.04
Tautu dēla māmuļite
Ganiņam mani veda.
Kad tu mani ganam vedi,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
# 24497.05
Tautu dēla māmuliņa
Mani veda ganiņam.
Kad tu vedi ganiņam,
Kam nojēmi vaiņadziņu?
# 24497.06
Teicās tautas mani ņemt,
Teicās ņemt ganiņiem;
Kad ņemat ganiņiem,
Kam ņemat vainadziņu?
# 24498.00
Sveši ļaudis gan gribeja,
Lai es raudu vainadziņa.
Neraudašu, neraudašu,
Ar godiņu nonesaju.
# 24499.00
Tā sacija tij Ilzite,
Vainadziņu nosviezdama:
Ej ellē, čenčerit,
Būs man caunu cepurite.
# 24500.00
Tad dziedaju, tad lusteju,
Kad valkaju vainadziņu;
Kas noņēma vainadziņu,
Tad lustite pagalam.
# 24501.00
Tažara, tažara
Mičotaja:
Ne pa stundu nenoņēma
Mūs' māsiņas vaiņadziņu.
# 24502.00
Tautiets man kroņa prasa
Par naksniņas gulejumu.
Vaj svārciņi tev noplīsa,
Vaj rociņas noguleju?
# 24502.01
Tautiets man maksas prasa
Par naksniņas gulejumu.
Tu guleji, es raudaju,
Vēl tu man maksas prasi.
Vaj svārciņi tev noplīsa,
Vaj rociņu noguleju?
# 24503.00
Tautu dēla klētiņā
Bezdibina avotiņš:
Ar vaiņagu ieteceju,
Bez vaiņaga izteceju.
# 24503.01
Nag bej tautu klēļeņa
Bez dybyna palykusa:
Ar vaiņuku iļeigāju,
Bez vaiņuka izleigāju.
# 24503.02
Vaj ta tautu istabiņa
Bezdibena avotiņš?
Ar vaiņaku ieteceju,
Bez vaiņaka izteceju.
# 24503.03
Vaj tāi tautu klētiņā
Bezdibena avotiņš?
Ar vainagu ieteceju,
Bez vainaga izteceju.
# 24504.00
Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Kā iegāju, tā iekrita
Mans ražanis vaiņadziņš.
# 24504.01
Bezdibenis ezerinis
Tautu dēla klētutiņa:
Kur tas kritis, tur palika
Mūs' māsiņas vaiņaciņš.
# 24504.02
Bij tautieša klētiņā
Bezdibina avotiņš,
Tur iekrita šovakar
Mans vizuļu vainadziņš.
# 24504.03
Dziļa tautu istabiņa
Kā dziļais avotiņš:
Kā iegāju, tā nokrita
Mans vizuļu vainaciņš.
# 24504.04
Elle, elle, bezdubens
Tautu dēla klētitē:
Kā iegāja mūs' māsiņa,
Tā iekrita vainadziņš.
# 24504.05
Elle, elle, bezdubenis
Tautu galda galiņā:
Tur noslīka, tur nogrima
Māsas zīļu vainadzinis.
# 24504.06
Toutu dāla ustabā
Bezdibena avōetiņš:
Tur iekrita, tur nōeslīka
Mus' māesiņas vaiņaeciņš.
# 24504.07
Tautu dēla klētiņā
Bezdibeņa avotiņš:
Tur iekrita, tur noslīka
Mūs' māsiņas vaiņadziņš.
# 24504.08
Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiņš;
Tur iemeta, kad noņēma,
Manu zīļu vaiņadziņu.
# 24504.09
Tautu dēla klētiņā
Bezdibina avotiņš:
Kā noņēma, tā iekrita
Mūs' māsiņas vaiņadziņš.
# 24504.10
Tautu dēla istabā
Bezdibena avotiņš:
Iekrīt manis meitas gods,
I vizuļu vainadziņš.
# 24504.11
Vaj bij aka, vaj avotis
Tautu dēla klētitēi?
Kā noņēma, tā pazuda
Manis zīļu vaiņadziņis.
# 24504.12
Vaj tāi tautu klētiņā
Bezdibena avotiņš?
Kā noņēma, neredzeju
Sava zīļu vainadziņa.
# 24505.00
Tautas dēla klētiņā
Bezdibena avotiš,
Kur māršiņai paglabāt
Savalkatu vainadziņu.
# 24506.00
Tautu dēla klētiņā
Bezdibiņa avotiņš:
Tur iekrita vaiņadziņš,
Mūžam vairs nedabuju.
# 24506.01
Pie tautieša klēts durvim
Vējš nopūta vainadziņu;
Pašā tautu klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Tur iekrita, tur palika,
Mūžam rokā nedabuju.
# 24506.02
Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Iekrīt mans vainadziņš,
Mūžam vairs nedabuju.
# 24506.03
Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Tur iesvieda vaiņadziņu,
Mūžam vairs neredzešu.
# 24506.04
Tautu meita kājas āva
Straujupites maliņā;
Iekrīt zīļu vainadziņš,
Mūžam vairs neredzeja.
# 24506.05
Vaj tāi tautu istabā
Bezdibena avotiņš?
Krita manis vainadziņš,
Mūžam vairs nedabuju.
# 24506.06
Vaj tāi tautu klētiņā
Bezdibena avotiņš?
Noņem manu vainadziņu,
Mūžam vairs neredzeju.
# 24507.00
Tautu dēla mīļi vārdi
Noņem manu vaiņaciņ';
Redzēs, mūžu dzīvojot,
Būs tam tādi mīļi vārdi.
# 24507.01
Mīļvārditis tautu dēlis
Noņem manu vainadziņu;
Vaj būs tavi mīļi vārdi
Visu mūžu dzīvojot?
# 24507.02
Tautu dēla mīļi vārdi
Noņem manu vainadziņu;
Gan bij mīļi noņemot,
Ne tik mīļi dzīvojot.
# 24507.03
Tautu dēla mīļi vārdi
Nojem manu vainadziņu;
Vaj tev būs tādi mīļi
Visu mūžu dzīvodam?
# 24507.04
Tautu dēlam mīļi vārdi,
Ņemot manu vaiņadziņu;
Kur tie tavi mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?
# 24508.00
Tautu dēls man vaicaja,
Kādu pirkt cepuriti.
Vaj tu, šķelmi, neredzeji,
Kādas manas uzactiņas?
Melnas manas uzactiņas,
Melna mana cepurite.
# 24528.00
Tūļu, tūļu, dēla māte,
Ko tik ilgi tūļojies,
Ko tik ilgi tūļojies
Gar to manu vainadziņu?
Man galviņa noguruse,
Vainadziņu valkajot.
# 24529.00
Turies, māsiņa,
Līdz mellu zemi,
Nedodi tautām
Sav' vaiņedziņu!
Nedodi tautām
Sav' vaiņedziņu,
Sav' vaiņedziņu,
Sav' jaunu mūžu!
# 24530.00
Uz robežas ganidama,
Ne rīkstites nenogriežu.
Aiz ko man robežnieks
Noņem manu vainadziņu?
# 24531.00
Uz spēlites es dziedaju,
Uz spēlites gaveleju,
Uz spēlites lai noņēma
Manu zīļu vainaciņu.
# 24532.00
Vainadziņa noraudaju,
Kā i tēva, māmuliņas:
Vainagā dārga nauda,
Viegli soļi staigajot.
# 24532.01
Vaile, māsas vaiņadziņu,
Pus bij zelta, pus sudraba!
Vaiņakā dārga nauda,
Viegli soļi staigajot.
# 24532.02
Vaiņuceņa nuraudāju,
Kā i tāva, māmuļeņis:
Vaiņukā dārga nauda,
Vigli soļi staigājut.
# 24532.03
Vainadziņa noraudaju,
Kā pēc tēva, māmuliņas:
Vaiņagā dārga nauda,
Viegli soļi staigajot.
# 24533.00
Vaiņadziņa noraudaju,
Kā i tēva, māmuliņas;
Viegli soļi, lēts mūžiņš,
Vainadziņu valkajot.
# 24533.01
Es vaiņagu noraudaju,
Līdz zemiti liekdamās;
Vaiņagā lēt' dzīvot,
Viegli soļi staigajot.
# 24533.02
Lai ir vieglis, kad ir vieglis,
Vaiņagā vieglis mūžs,
Vaiņagā vieglis mūžs,
Gari soļi staigajot.
# 24533.03
Vaiņuceņa nuraudāju,
Kai i tāva, māmuļeņas:
Zam vaiņuka vigli soļi,
Lobs myužeņis dzeivājut.
# 24533.04
Vaiņadziņa noraudaju,
Kā i tēva, māmuliņas:
Vaiņagā vieglis mūžs,
Gari soļi staigajot.
# 24533.05
Vaiņadziņa noraudaju,
Kā pēc tēva, māmuliņas:
Vaiņagā lēt' dzīvot,
Viegli soļi staigajot.
# 24533.06
Vaiņadziņa noraudaju,
Kā pēc tēva, māmuliņas:
Vaiņagā lēts mūžiņš,
Viegli soļi staigajot.
# 24533.07
Vaiņadziņa noraudaju,
Kā pēc tēva, māmuliņas:
Vaiņagā viegli soļi,
Lēts mūžiņš dzīvojot.
# 24534.00
Vaiņadziņu noraudaju,
Kā pēc tēva māmulites;
Gan zinaju aiziedama,
Kāda dzīve tautiņās.
# 24535.00
Vaiņaciņu noraudaju,
Kā pēc tēva, māmuliņas;
Ta bij mana viegla rota,
Vasar nest saulitē.
# 24536.00
Vaiņadziņu noraudaju,
Kā tēviņu, māmuliti:
Vaiņagāi lēta dzīve,
No māmiņas mīļi vārdi.
# 24536.01
Vaiņagāi lēt' dzievāt
No māmiņas mīļi vārdi,
No māmiņas mīļi vārdi,
Viegli soļi staigajot.
# 24537.00
Vaiņadziņa tā raudaju,
Kā i tēva, māmuliņas;
Tēvs, māmiņa, kur ejot,
Vaiņadziņa nedabuju.
# 24538.00
Vaiņadziņu galvā liku,
Ar tautieti dancot gāju.
Nokrīt manis vaiņadziņš
Pie māmiņas kājiņām.
Mīļi lūdzu dēlu māti,
Lai atdod vaiņadziņu.
-Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Tad dabusi vaiņadziņu.
-Kad, māmiņa, tu zinatu,
Kas manā pūriņā,
Tad, māmiņa, tu atdotu
Manu zelta vaiņadziņu:
Mana pūra dibenā
Trim šņorēm pātadziņa;
Ar to pēru tēva suņus,
Ar to slinku tēva dēlu.
# 24539.00
Vaiņadziņu valkadama,
Es nenieka nebēdaju;
Kad noņēma vaiņadziņu,
Bēda bēdas galiņā.
# 24539.02
Viegli soļi, lēts mūžiņis,
Vaiņadziņu nesajot;
Kad noņēma vaiņadziņu,
Bēda bēdas galiņā.
# 24540.00
Vainadziņu valkadama,
Par Laimiņu nebēdaju;
Kad noņēma vainadziņu,
Lūdzu Laimes raudadama.
# 24541.00
Vaj bij ļaužu valodiņa
Vaiņagā gulejuse?
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem ļaužu valodiņu.
# 24542.00
Vaj bij lieta, vaj nelieta,
Kas noņēma vainadziņu?
Kad būt' lieta noņēmusi,
Tad tik gauži neraudatu.
# 24542.01
Noceļ manu vainadziņu,
Vaj ta vērte, vaj nevērte?
Kad būt' vērte nocēluse,
Nebūt' gauži raudajuse.
# 24543.00
Vaj bij manas jaunas dienas,
Manu rožu vainadziņu
Ņemt tādam slenderam,
Krogu, tirgu skrējejam?
# 24544.00
Vaļa, vaļa bērziņam
Ar lapāmi spēleties;
Būt' man bijse ta vaļiņa
Spēlēt savu vainadziņu!
# 24544.01
Vaļa, vaļa bērziņam
Ar lapām(i) spēleties;
Būt' man bijse tāda vaļa
Spēlēt savu vainadziņu!
# 24544.02
Vaļa, vaļa bērziņam
Ar lapiņu paspēlēt;
Kas man deva to vaļiņu,
Spēlēt savu vainadziņu!
# 24544.03
Vaļa, vaļa tev, bērziņi,
Spēlēt zelta lapiņām;
Kaut man būtu ta vaļiņa
Ar to zīļu vaiņadziņu!
# 24545.00
Viegla gulu, viegla cēlu,
Vainadziņu valkadama;
Noņem manu vainadziņu,
Noņem manu vieglumiņu.
# 24545.01
Vainaciņu valkadama,
Vieglu cēlu, vieglu gulu;
Kā noņēma vainaciņu,
Tā noņēma vieglumiņu.
# 24545.02
Viegla gulu, viegla cēlu
Zem vizuļu vainedziņa;
Kā noņēma vainedziņu,
Noņēm' līdz vieglumiņu.
# 24545.03
Viegli guļu, viegli ceļu,
Vainadziņu valkadama;
Noņem manu vainadziņu,
Noņem līdzi vieglumiņu.
Vaj ta mana viegla diena
Zem vainaga gulejusi?
# 24546.00
Vējš nolauza līgodams
Purā bērza galokniti;
Man noņēma vaiņadziņu,
Ne mūžā neuzlika.
# 24547.00
Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu,
Vēl bij man pāra gadu
Ciema puišus karināt.
# 24547.01
Vai, māsiņa, vai, māsiņa,
Nu tu slikti izdariji!
Tev bij vēl meitai būt,
Valkāt savu vaiņadziņu,
Dažus puišus kaitināt
Līdz citam rudenim.
# 24547.02
Bij man vēl meitai būt,
Valkāt savu vaiņadziņu;
Jo valkatu, jo spīdetu,
Tīšam puišus kaitinatu.
# 24547.03
Kaut es vēl meita būtu,
Vēl valkatu vaiņadziņu,
Vēl es būtu kaitinajsi
Dažu labu tēva dēlu.
# 24547.04
Māsiņ mana jaunakā,
Kam ļāvies pierunāt,
Kam ļāvies pierunāt
Tādam zēna knēvelim?
Vēl tev bija meitai būt,
Valkāt zīļu vainadziņu,
Valkāt zīļu vainadziņu,
Jaunus zēnus kaitināt.
# 24547.05
Vainag', manu vainadziņu
Tik jaunai noņemot!
Vēl vareju meita būt,
Valkāt savu vainadziņu,
Vēl vareju pāra gadu
Ciema puišus kairināt.
# 24547.06
Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāt vaiņadziņu:
Nu drīkstetu, nu mācetu
Tautu dēlu kaitināt.
# 24547.07
Vēl es gribu meita būt,
Vēl valkāti vainadziņu;
Vēl es gribu šorudeni
Dažu puisi kairināt.
# 24547.08
Vēl man bija meitai būt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu,
Vēl man bija kaitināt
Dažu labu tēva dēlu.
# 24547.09
Vēl man bija meitai būt,
Vēl valkāt vaiņadziņu,
Vēl vareju dažu labu
Tautu dēlu kaitināt.
# 24547.10
Vēl man bija puišam būt,
Vēl barot kumeliņu;
Vēl man bija pāra gadus
Vecas meitas kaitināt.
# 24547.11
Vēlejos šorudiņ
Tautām roku nedevuse;
Vēl man bija šorudiņ
Dažu labu kaitināt.
# 24548.00
Vēl bij manim nātrai būt,
Dzeldināti ravetaju;
Vēl bij manim meitai būti,
Rūdināti tēva dēlu.
# 24548.01
Kaut es vēl meita būtu,
Vēl valkatu vaiņadziņu,
Es būt' dažu tēva dēlu
Asarām raudinajsi.
# 24548.02
Vēl bij man nātrai būt,
Zeldināt ravetaju;
Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vainacinu,
Valkāt zīļu vainacinu,
Rūdināt tautu dēlus.
# 24549.00
Vēl man bija meitai būt,
Valkāt zīļu vainadziņu
Ne pie tāda tautu dēla
Vadit dienas asarās.
# 24550.00
Viņas puses raudevite
Atsajira šāi pusē;
Noraunam cekuliņu,
Lai ta vaira neaizskrēja.
# 24569.00
Ja būs laba māsiciņa,
Došu savu vainadziņ';
Ja būs kāda šķeterite,
Likšu pūra dibenī.
# 24569.01
Ka byus loba man' māršeņa,
Doš' vaiņuku panosāt;
Ka byus kaida cyuku gaņa,
Likšu pyura dybynā.
# 24570.00
Kādu godu es dabuju,
Brāļam kreklu veledama?
Man uzlika brāļa sieva
Auzu salmu vainaciņu.
# 24571.00
Kariet manu vainadziņu,
Kur actiņas neredzeja;
Acs redzeja, sirds sāpeja,
Galvā likti nedrīksteju.
# 24571.01
Lieciet manu vainaciņu,
Kur actiņas neredzeja;
Redz actiņas, sāp sirsniņa,
Galvā likt nevareju.
# 24572.00
Kariet manu vainaciņu
Pašāi klētes dibināi,
Lai māmiņa neredzeja,
Lai ta gauži neraudaja.
# 24573.00
Kas nu man laba tika,
Brāļa kreklu velejot?
Mārša savu vainaciņu
Atpakaļ aizstelleja.
# 24574.00
Kas spīdeja, kas vizeja
Tīrumiņa galiņā?
Spīd māsiņas vainadziņš,
No tautām atnesam.
# 24575.00
Kas to manu vainadziņu
Pāri nese sētiņā?
Jaunakais bāleniņš
Zobeniņa galiņā.
# 24576.00
Kas tur kokleja
Upites malā?
Bitite kokleja,
Vāvere dancoja
Uz mana vaiņaga
Šo vakariņu.
Vai, manu mīļo
Zelta vaiņadziņu,
Kur es tevi ielikšu
Mīledama?
Liek' galvā, krīt zemē,
Liek' lādē, plīst kopam.
Ietinu baltē
Nēzdaugē,
Iedevu brāļiem,
Lai nes māsām.
Māsiņas valkaja
Dziedadamas.
# 24577.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Mūsu klētes dibinā?
Tur spīdeja, tur vizeja
Mani zīļu vaiņadziņš.
# 24578.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Ozoliņa zariņā?
Tie bāliņa vaska cimdi,
Mans vizuļu vainadziņš.
# 24579.00
Kaut man būtu tautiņās
Jele viena māsaciņa,
Kas to manu zīļu rotu
Jel svētdien pavalkaja!
# 24579.01
Dod, Dieviņ, tautiņās
Jala vienu māsiciņu,
Kas to manu vainaciņu
Jal svētdien pavalkaja.
# 24580.00
Ķize, ķize tav, māsiņa,
Raudi, raudi asarām!
Kam vaicaji padomiņa,
Ar tautām deredama?
# 24581.00
Ko tautām skādi dara
Manis zīļu vainadziņš?
Visu nakti karinaja
Zobeniņa galiņā.
# 24581.01
Ko tas manis vainadziņis
Tautiņām skādes dara?
Visu nakti karajās
Zobentiņa galiņā.
# 24581.02
Ko tautām žēl darija
Mans raženis vainadziņis?
Visu nakti karajās
Zobeniņa galiņā.
# 24581.03
Ko tautām skādes dara
Mans vizuļu vaiņaciņš?
Visu nakti ķirinaja
Uz tērauda zobeniņu.
# 24582.00
Kur bij man tevi likt,
Manu skaistu vainadziņu?
Pūrā liku, sapeleja,
Vadzī kāru, žēl darija.
# 24582.01
Manu skaistu vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Kar' klētē vadzitē,
Žēl virsū raudzities;
Liku pūra dibinā,
Tur nolūza vizuliši.
# 24582.02
Manu skaistu vainaciņu,
Kur bij man tevi likt?
Pūrā liku, tur peleja,
Vadzī kāru, žēl darij'.
# 24583.00
Kur es iešu, kam es došu
Savu rožu vaiņadziņu?
Sien nēzgē (nēzdogā), nes mājā,
Dod jaunai māsiņai.
# 24584.00
Kur es likšu, kam es došu
Savu skaistu vaiņadziņu?
Ni man māsu bāliņos,
Ni māsicu tautiņās.
# 24585.00
Kur es likšu, kam es došu
Savu zīļu vainadziņu?
Tautiešam div' māsiņas,
Abām auti galviņā.
# 24585.01
Vai, Dievini, kur es likšu
Savu zīļu vainadzinu?
Tautiešam viena māsa,
Pašai mice gālināi.
# 24585.02
Kur es likšu, kam es došu
Savu rožu vaiņadziņu?
Viena pate vīra māsa,
Ta vaiņagu nevalkaja,
Ta valkaja baltu mici,
Melnu santa cepuriti.
# 24586.00
Kur es likšu, kam es došu
Sav' ražanu vainadziņu?
Tautu dēla jaunā māsa
Aizsēduse aizkrāsnī.
# 24587.00
Kur es likšu, kur glabašu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Tiņat zīda nēzdogā,
Karat vadža galiņā.
# 24588.00
Kur es likšu, kur nelikšu
Savu skaistu vaiņadziņu?
Viena pati vīra māsa,
Ta ar godu nedzīvoja.
# 24589.00
Kur ta tautieša
Jaunaja māsa,
Ta mana vainaga
Gribetaja?
Es šķietu lākturi
Plānē stāvam;
Ta ir tautieša
Jaunaja māsa.
# 24590.00
Kur ta tautu dzeltenite?
Še māsiņas vaiņadziņš!
Tā valkaji tu, māsiņa;,
Kā valkaja mūs' māsiņa;
Ar godiņu tav uzlika,
Ar godiņu lai nojēma.
# 24590.01
Kur ta tautu māsaciņa?
Lai uzliku vaiņadziņu.
Uzlikdama piesaciju:
Turi godu valkadama,
Turi godu valkadama,
Kā tureja mūs' māsiņa!
# 24590.02
Kur tu, tautu zeltenite?
Še māsiņas vainadziņš!
Tā valkā, tautu meita,
Kā valkaja mūs' māsiņa;
Kad nelieci galviņā,
Liec klētēi vadzitē.
# 24591.00
Labak savu vainadziņu
Pie celmiņa sadauziju,
Ne kā devu novalkāt
Bārgajai māsicai.
# 24591.01
Labak savu vainadziņu
Pret celmiņu sadauziju,
Ne kā devu māsicai
Aizkrāsnē novalkāt.
# 24591.02
Labak savu vainadziņu
Uz akmeņa sadauziju,
Ne kā devu izvalkāt
Bārgai tautu māsicai.
# 24591.03
Labak savu vainadziņu
Uz akmiņa sadauziju,
Ne kā devu janesā
Bārgajām māsicām.
# 24592.00
Labi, tautas, darijat,
Ka nācat šoruden:
Jūs māsiņu aizvedat,
Man palika vaiņadziņš.
# 24593.00
Lai man žēl, ko man žēl,
Žēl man sava vaiņadziņa;
Kā tas koši piedereja
Jaunu meitu gāliņāi!
# 24593.01
Vaiņadziņu noraudaju,
Kā pēc tēva, māmulites,
Redz' ražani piederam
Tautu dēla māsiņai.
# 24594.00
Lieciet manu vainadziņu
Jaunās meitas galviņā,
Nelieciet pūriņā,
Lai galviņa nesāpeja.
# 24594.01
Lieciet manu vaiņadziņu
Jaunu meitu galviņā,
Nekarat vadzitī,
Lai galviņa nesāpeja.
# 24594.02
Lieciet manu vainadziņu
Māsiņai galviņā,
Lai galviņa nesāpeja
Baltautiņu valkajot.
# 24594.03
Lieciet manu vainedziņu
Māsiciņas galviņā,
Nelieciet pūriņā,
Lai galviņa nesāpeja.
# 24594.04
Mana skaista vaiņadziņa
Vadzitī nekarat,
Liec dievera galviņā,
Lai galviņa nesāpeja.
# 24594.05
Vadzitē nekariet,
Tautas, manu vainaciņu,
Liec māsicas galviņā,
Lai galviņa nesāpeja.
# 24595.00
Mārši, tavu vainadzinu
Bez ziedinu nevalkaš';
Slēdz pūrinu, dod jostinu,
Ta valkašu vainadzin'.
# 24596.00
Māsiņ mana jaunakā,
Stāvi man pakaļā:
Man noņems, tev uzliks
Manu zīļu vaiņadziņu.
# 24597.00
Man uzlika tautu meita
Vecu vara vaiņadziņu;
Pielikos dibeniņu,
Izvāriju brokastiņu.
# 24598.00
Man vaicā māmuliņa,
Ko atnesu no meitiņas.
Vainadziņu vien atnesu
Pātadziņas galiņā.
# 24599.00
Migliņā neredzeju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
No rītiņa ieraudziju
Tautu dēla klētiņā.
# 24600.00
Migliņā neredzeju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
Saulitē ieraudziju
Tautu dēla māsiņai.