23801 - 24000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.6. Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām. ( 23650 - 23916)

# 23801.00
Labi mani dieveriši,
Neviens mani nevainaja;
Visi sauca: mūs' māršiņa,
Vecā brāļa līgaviņa!

# 23802.00
Lietiņš līt nemāceja,
Mirdzināt mirdzinaja;
Tautas rāt nemāceja,
Raudināt raudinaja.

# 23802.01
Lītiņš līt namāeceja,
Myrdzanāt myrdzanāja;
Toutas rāt namāeceja,
Rodanāt rodanāja.

# 23802.02
Ļeiteņš ļeit namācēja,
Myrdzynāt myrdzynā;
Tautas rāt namācēja,
Ryudynāt ryudyno.

# 23803.00
Līdzi mani līdzinaja
Ar citām ietaļām.
Ko jūs līdzi līdziniet,
Es pastara līgaviņa.

# 23804.00
Līgojožu laipu liku
Tekošāji upitē;
Kad tautiņas naidu cēla,
Pāri teku līgodama.

# 23805.00
Līgot lieču āras liepu,
Līgot āras ozoliņu;
dzīvot vežu tautu meitu
Baltajam bāliņam.

# 23806.00
Ļeika ļipa, ļeiks ozuls,
Tur bej labi ļeigātīs;
Lobi brāļi, lobys māsys,
Tur bej labi vadaklām.

# 23807.00
Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāja tautas, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.

# 23807.01
Ļeiteņs ļeja, nanuļeju,
Kā numērku raseņā;
Tautas rāja, nanurāja,
Kā nurāja ļauna dina.

# 23808.00
Māmuliņa man jautaja,
Vaj tautām mīļi vārdi.
Cērt akmeni, nelec skaida,
Tā tautām mīļi vārdi.

# 23809.00
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Kas kaiteja tev ar man'?
Vaj es tevim zirga liedzu,
Vaj zirdziņa devejiņ'?

# 23810.00
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Ja tev daudzi sudrabiņa,
Valkā pate dzīvodama.

# 23810.01
Bāleliņa līgaviņa,
Nemin manis kājiņām;
Ja tev bija Dieviņš devis,
Valkai zeltu, sudrabiņu.

# 23810.02
Māršeņ, brāļa ļaudaveņ,
Namiņ mane kājeņām;
Ka tev daudz sudabreņa,
Volkoi poša dzeivādama.

# 23810.03
Māršiņ, Dieva sodijama,
Nemin manis kājiņām!
Ja tev bija daudz sudraba,
Valkā pati raudadama.

# 23811.00
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Ta māmiņa man' aukleja,
Kas i tavu arajiņu.

# 23811.01
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Kam tu mani nicinaji?
Ta māmiņa man' aukleja,
Kas ar' tavu arajiņu.

# 23811.02
Māršeņ, brāļa laudaveņ,
Namin maņa kājeņām!
Tei māmeņa man' aukļēja,
Kura tova orājeņu.

# 23811.03
Māršiņ, Dieva līdzinama,
Man' māsiņas nenicini!
Ta māmiņa man' aukleja,
Kas ir tavu arajiņu.

# 23811.04
Māršiņ, Dieva nosodama,
Kam tu mani nicinaji?
Ta māmiņa man' aukleja,
Kas i tavu arajiņu.

# 23812.00
Māršiņ, Dieva nosodama,
Kam tu mani nicinaji?
Kam tu manu augumiņu
Visapkārt iznesaji?

# 23813.00
Māsiņ, māršas nenicini,
Bāliņos dzīvodama;
I tu iesi tautiņās,
I tev' pašu nicinās.

# 23814.00
Māseņ munu milu, bolltu,
Namilā viteņā!
Cauri laižu kumēļeņu,
Aiz žālobu navarēju.

# 23815.00
Māsiciņa melnacite,
Nedzer manu asariņu!
Ko dzirdeji, ko redzeji,
Nestāst' visu māmiņai.

# 23815.01
Ai, jaunā māsiciņa,
Nedzer manas asariņas!
Ko redzejse, neredzejse,
Nesak' savi māmiņai.

# 23815.02
Šita pate dzirkstacite
Mūs' māsiņu raudinaja:
Lai dzirdeja, ko dzirdeja,
Vis' mātei izstāstija.

# 23815.03
Šita pate sprigacite
Mūs' māsiņu rūdinās:
Ko dzirdēs, ko redzēs,
To stāstis māmiņai.

# 23816.00
Malti gāju maltuvē,
Ne milniņa klaudzināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveru līdzināt.

# 23816.01
Kult es gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveru redzināt.

# 23816.02
Kulti gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveru līdzināt.

# 23816.03
Līgot lieču āra liepu,
Līgot āra ozoliņu;
Dzīvot vedu tautu meitu,
Ne dieveru līdzināt.

# 23816.04
Molltu gāju molltaevē,
Na milniņa kloudzanāt;
Dzīvōt gāju toutiņās,
Na dieveru lidzanāt.

# 23816.05
Molltu gāju malltivē,
Na mylyna klaudzynāt;
Dzeivāt gāju tauteņos,
Na diveru ļeidzynāt.

# 23817.00
Mēs bijām trīs ietaļas,
Bet mēs labi dzīvojām:
Viena kult, otra malt,
Treš' ar guni namiņā.

# 23817.01
Mēs bijām trīs ietaļas,
Bet mēs mīļi dzīvojām:
Vien' ar sieku maltuvē,
Otr' ar guni namiņā,
Ta trešā uz krodziņu
Brokastiem brandaviņa.

# 23817.02
Mes bejām treis itaļis,
Kai mes meiļi dzeivājām!
NN wacākā
Tei ar guni nameņā;
NN vydyskā,
Tei ar sērpu teirumā;
NN jaunākā
Da krugam brandivina.

# 23818.00
Mēs māsiņas ietaliņas,
Mēs div' mīļi dzīvojam:
Riekstiņam mazs kodolis,
To uz pusi dalijam.

# 23819.00
Mīlat mani jūs, māsiņas,
Es jaunais dieverits;
Šujat kreklu, norakstat,
Pārvedat līgaviņu.

# 23820.00
Mūs' māsiņa sagšas auda
Vītoliņa ēniņā;
Lai auž māršas istabā,
Kam istaba piedereja.

# 23821.00
Mums pašiem bāliņiem
Līdzi tek kumeliņi;
Salasitas tautu meitas
Nevelk līdzi dzirnaviņas.

# 23822.00
Nāc, Laimite, aplūkot,
Kāda mana dzīvošana:
Visi gultas paladziņi
Asarām nobiruši.

# 23823.00
Neder kaudze sētmalī,
Pieder pļavas videnē;
Neder māsa saimniecei,
Pieder sava līgaviņa.

# 23824.00
Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņas ietaļām;
Mieži der iesalam,
Tautu meita ietaļām.

# 23824.01
Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņas ietaļām;
Mieži der iesalam,
Svešenicas ietaļām.

# 23824.02
Neder pūris iesalam,
Ne sērdiene vedeklai;
Pieder miezis iesalam,
Mātes meita vedeklai.

# 23824.03
Tiesa, tiesa, ta bij tiesa,
Ko tie veci ļaudis teic:
Neģeld rudzi iesalā,
Ne māsiņa bāliņos;
Miezits ģelda iesalam,
Tautas meita bāliņam.

# 23825.00
Nedod Dievis manu namu
Brāļa nama galiņā,
Ik rītiņus brāļa sieva
Kā žagata žadzinaja.

# 23826.00
Nadod, Divys, nalaid, Laimē,
Māsām beut itaļām!
Skanādami kotli gāja
Pa nameņa duravām.

# 23827.00
Ne domaju, ne cereju
Tāi ciemāi kājas aut;
Tāi ciemāi novalkaju
Savas baltas villainites.

# 23828.00
Nepūtiet visi vēji,
Lai pūš viens dienavids;
Nerājiet visi tautas,
Lai rāj viens tautu dēls.

# 23829.00
Neviens koks ta nezied,
Kā zied lazda gavenī;
Neviens mani tā nepēla,
Kā peļ brāļa līgaviņa.

# 23830.00
Niceklie, paļiņās
Pirmo gadu tautiņās,
Niceklie darbiņš mans,
Niceklie augumiņš.

# 23830.01
Pirmo gadu tautiņās
Niceklī, paļiņā:
Niceklī darbiņš mans,
Paļiņā augumiņš.

# 23831.00
No kociņa rasa bira,
No lielā, no mazā;
No tautām ļauni vārdi,
No lieliem, no maziem.

# 23831.01
No krūmiņa rasa bira,
Vaj ta liela, vaj ta maza;
No tautām bārgi vārdi,
Tā no liela, kā no maza.

# 23832.00
Nu ab' tika apjēdzos,
Ka māmiņas man nevaid:
Es atradu ērkuliti,
Kā vakar pietinuse.

# 23833.00
Pa vārtiem(i), pa vārtiem(i),
Vecakā ietaliņa!
Es jaunaka, es gudraka,
Man dzīvite piedereja.

# 23833.01
Pa durvim, pa durvim,
Vecakā ietalina!
Es jaunā ielīgošu,
Man javalda tēva zeme.

# 23833.02
Pa vārtim, pa vārtim,
Vecā brāļa līgaviņa!
Es jo jauna, es jo gudra,
Es palikšu tāi vietāi.

# 23833.03
Pa vārtim, pa vārtim,
Vacākā vadakļeņa!
Es jaunāka, es gudrāka,
Es saimeitis vodātāja.

# 23834.00
Pašas birst asariņas
Par balto vilnainiti,
Māmiņai jautajot,
Kā dzīvoju tautiņās.

# 23834.01
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra, -
Vaj, māmiņ, nezinaji,
Kā tautās dzīvošana?

# 23834.02
Vaicā māte, vadidama:
Kāda dzīve tev, meitiņa?
Rītā rutki, launagā,
Vakarā rudzu putra.

# 23835.00
Piederēt piedereja
Trīs ietaļas tautiņās:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.

# 23836.00
Pirmo gadu tautiņās
Ar variti nodzīvoju,
Sviedriem kreklu savalkaju,
Asarām izmazgaju.

# 23837.00
Protu, protu, redzu, redzu,
Ka tautām nemīleju:
Nerunaja māsiciņas,
Ne ar' citas ietaļiņas.

# 23838.00
Pūš ziemela auksti vēji,
Gribej' mani nosaldēt;
Runaj' tautas dzedrus vārdus,
Gribej' mani izbaidit.
Nenosalu ziemelī,
Ne no tautām baidijos.

# 23839.00
Pūt, vējiņ, par kalniņu
Māmiņai žēlabiņas:
Es raudaju aiz kalniņa,
Tautu govis ganidama.

# 23840.00
Puķit, tavu ziedešanu
Mālajā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bārgajās tautiņās!

# 23840.01
Puķit, tavu ziedešanu
Mālajā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bārgu tautu rociņā!

# 23840.02
Balta puķe noziedeja
Mālojā kalniņā;
Mūs' māsiņa nodzīvoja
Bārgajās tautiņās.

# 23841.00
Puķit tavu ziedešanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Ar svešo māmuliņu!

# 23842.00
Puķit, tavu ziedešanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Pie dzēraja tēva dēla!

# 23843.00
Puķit, tavu ziedešanu
Mālojā kalniņā:
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Melnu ļaužu rociņā!

# 23844.00
Puķit, tavu ziedešanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Svešu ļaužu pulciņā.

# 23844.01
Pučet, tavu zīdešonu
Mālotā kaļņeņā!
Māseņ, tavu dzīdāšonu
Svešu ļaužu pulēeņā.

# 23844.02
Puķit, viena kā ziedeji
Baltu smilšu kalniņā!
Māsiņ, viena kā dzīvoji
Svešu ļaužu pulciņā!

# 23845.00
Rājaties, sīvas māršas,
Āztaisat nama dores,
Lai nedzierd bāleliņi,
Līdumāi ecedami.

# 23846.00
Rāt man' rāja tautiņās,
Rāj man' lieli, rāj man' mazi;
Vairak radu rājejiņu,
Ne padoma devejiņu.

# 23846.01
Rāja mani tautiņās,
Rāja lieli, rāja mazi;
Vairak man rājejiņu,
Ne kā maizes devejiņu.

# 23847.00
Raudāt raudu ik dieniņas,
Nei es tēva zemes raudu:
Raudu tēva aizkrāsnites,
Kur guleju diendusiņu.

# 23848.00
Raudāt raudu ik dieniņas,
Nele tautas mantas raudu:
Raudu savas māmuliņas,
Villanišu audejiņas.

# 23848.01
Raudāt raudu ik dieniņas,
Vaj pēc tautu mantas raudu?
Raud' pēc tēva, māmuliņas,
Sava balta bāleliņa.

# 23848.02
Raudāt raudu ik dieniņas,
Ne es tautu naudas raudu:
Raudu tēva, māmaļiņas,
Pakaļā paliekot.

# 23849.00
Raudāt raudu ik dieniņas,
Savu vaļu gribedama;
Nu dabuju savu vaļu,
Nu pietrūka padomiņa.

# 23850.00
Raudavite grūtspārnite
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita lielsirdite
Izšķir manus bāleliņus.

# 23850.01
Raudaviņa grūtspārnite
Sajauc dūņu ezariņu;
Tautu meita bārgaliņa
Izšķir manus bāleliņus.

# 23850.02
Raudavite grūtspārnite
Dūņas jauca ezerā;
Tautu meita glūšu cūka
Naidē manus bāleliņus.

# 23850.03
Raudavite škeberite
Dūņas jauca ezerā;
Tautu meita šketernice
Jauca manus brāleliņus.

# 23851.00
Redz, kur koši ieva zieda
Ar ābeli kalniņā;
Redz, kur koši māsa klausa
Vecā brāļa līgaviņu.

# 23852.00
Retim tādi bāleliņi,
Kādi mani dieveriši,
Iejūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās,
Sēd', māršiņa, kamanās,
Še groziņa rociņē!

# 23853.00
Rudzu māļs, mižu māļs,
Obi vīna griutumeņa;
Māteiceņa, māseiceņa,
Obi vīna bārgumeņa.

# 23854.00
Sasabāra div' ietaļas,
Rīta ganus vadidamas:
Vienai suns nebarots,
Otrai nams neslaucits.

# 23854.01
Div' vadaklas sasabāra,
Pa pogolmu staigādamas:
Vīnai golds namozgāts,
Otrai nams naslauēets.
Ļei, ļeiteņ, mozgoj' goldu,
Pyut, vējeņ, slauk' nameņu.

# 23855.00
Sader ieva ar ābeli
Vienā tērces maliņā,
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.

# 23856.00
Sadar maņ daramu
Ar bāļeņa ļaudaveņu,
Sadar zimu molltyvē,
I vosor dērveņī.

# 23857.00
Sader mieži, apeniši
Vienas baļļas dibinā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.

# 23858.00
Soka tautys pracādamys:
Nikā loba navajag;
Jau dineņa, jau utora:
Ku atvedi, ku atdzyni?

# 23859.00
Sakur guni, bāleliņ(i),
Sav' āriņa maliņā,
Man nelaida sveši ļaudis
I rociņu apsildit.

# 23859.01
Sakur guni, bāļeļeņ,
Sov' āriņu maļeņā,
Maņ nadeve sveši ļaud's
Ni ruceņu apsiļdet.

# 23859.02
Sakur guni, bāleliņi,
Sav' āriņu maliņā;
Sveši ļaudis sakūruši,
Nelaiž mani sildities.

# 23860.00
Salnas kosta bērza lapa
Vairak dzelta, ne zaļoja;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairak rauda, ne runaja.

# 23861.00
Saulit' gaiši nespīdeja,
Lietus gaisu gaididama;
Māsiņ' droši nedzīvoja
Tālajās tautiņās.

# 23862.00
Šauru metu audekliņu,
Platu audu audeklā[?];
Maz runaju, daudz izteicu
Tautām labu padomiņu.

# 23863.00
Šķībi, greizi māršas krēsli,
Ne tie mani nosēdeti:
Pašas māršas nosēdeti,
Bāleliņus mielojot.

# 23864.00
Šķībi, greizi māršas krēsli,
Ne tie manis nosēdeti:
Pate mārša nosēdejse,
Druviņā neiedama.

# 23864.01
Šķībi, greizi māršas krēsli,
Kas tos šķībus nosēdeja?
Mārša pati nosēdeja,
Ar māmiņu bārdamies.

# 23864.02
Šķībi, greizi māršu krēsli,
Ne tie mani nosēdeti:
Pašas māršas nosēdeja,
Druviņā neiedamas.

# 23865.00
Šķitu kuņas i rejot
Avotiņa lejiņā:
Div' ietaļas dalijās
Ap ūdeņa vāceliti.

# 23866.00
Sīl' sēd ozolēi,
Runei sveš' valode.
Mūs' māsiņ' tāl' tautās,-
Dievs zine, kā klājās.

# 23867.00
Zoses kliedza ezerā,
Degšņos balsi atskaneja;
Tautās raud man māsiņa,
Brāļos bira asariņas.

# 23868.00
Sprādzin sprāga egles malka,
Kad iemeta ugunī;
Tā sprāgst mana valodiņa,
Ar tautām runadama.

# 23869.00
Stāvu stāv jaunuvite,
Mātes krēslu gaididam';
Pastāv' stāvu, pagaid' laiku,
Lai mūdiņu nodzīvoju.

# 23870.00
Sūra mana māsiciņa
Kā sūrā sinepite.
Labak teicu, ne kā pēļu,
Lai iet drīzi tautiņās.

# 23870.01
Labak teicu, ne ka pēlu
Savu bārgu māsiciņu,
Lai tautiņas drīži nāca,
Lai vairs manis nenicina.

# 23871.00
Svainišam roku devu,
Uz celiņa satikdama.
Kā svainiti, tev klājās,
Kā manai māsiņai?

# 23872.00
Svainit, svainit, dar' man labu,
Aizjūdz manu kumeliņu;
Jo ar tavu jūgumiņu
Nojūgs mani bāleniņi.

# 23873.00
Teci gaiši, mēnestiņa,
Garam manu glāžu logu,
Bārga bija brāļa sieva,
Neļauj skalu dedzināt,
Visas skalu drostaliņas
Saber gultas kājgalī.

# 23874.00
Tīk jum, tautas, teicat mani,
Ja netīk, vainejat,
Ja būs man malt jaiet,
Nevārišu azaidiņ.

# 23875.00
Tīru slauku tēva namu,
Tīru tēva istabiņu;
Brāļa sieva, nīdedama,
Garus salmus piekaisija.

# 23876.00
Tik tautām mīļ's vārd's,
Kā bij man saderēt;
Kur tautām mīļ's vārd's
Vis' mūž' dzīvodam'?

# 23877.00
Tikai gauži noraudaju
Bārgajās tautiņās;
Ne māmiņas, kas žēloja,
Ne bāliņa, kas palīdz.

# 23878.00
Četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kuru kaktu daiedama,
Tur es gauži noraudaju.

# 23879.00
Tu, māsina, darbos gāji,
Kas vērps tavu ērkuliti?
Mārša tavu ērkuliti
Kājām spēra pabeņķēi.

# 23880.00
Tumšā teku vakarā
Gar māršiņas nama durvim;
Gar svainiti netecetu,
Kad saulite launagā.

# 23881.00
Upe tek līgodama,
Es teceju raudadama;
Upe vēja vēcinama,
Es tautiņu rūdinama.

# 23882.00
Uz avota malku cirtu,
Zem avota atskaneja;
Tautās raud mūs' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.

# 23883.00
Uz manim mārša raud,
Saka bārgu bāleniņu;
Es izaugu vienu vietu,
Ļauna vārda nedzirdeju.

# 23884.00
Vaj gan lielas lietas dēļ
Ietalinas ķīvejās?
Viena grib, otra grib
Apdegušas pagalites.

# 23885.00
Vaj tadēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vaj tadēļ bez brāliša,
Ka tik tālu tautiņās?

# 23886.00
Vaj tadēļ zema saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vaj tadēļ ne māsiņa,
Kad aizveda tautiņās?

# 23887.00
Vakarā, māmuliņa,
Dasanes ūdentiņa,
Jau tu paša gan zinaji,
Slinkas tavas vedekliņas.

# 23888.00
Valod', mana valodiņa
Ar māmiņu nesagāja;
Kā bij man saderēt
Ar citām ietaļām?

# 23889.00
Vedekļeņis, vedekļeņis,
Driveņā, diveņā!
Jau māseņa dzaltāņeite
Seņ ļeigāja driveņā.

# 23890.00
Vedekļeņis, vedekļeņis,
Vysys munys vedekļeņis;
Cyta beja muna vāsta
Cyta muna brāļeļeņa.

# 23891.00
Viena pate ielīgoju
Tautu dēla sētiņā;
Dzīvodama sazaroju,
Kā ābele dārziņā.

# 23891.01
Sīka, maza ielīgoju
Lielajos dieveros;
Iza plata platajos,
Kā liepina āritēs.

# 23892.00
Viena pate māsniciņa,
To namā i ēdinaja;
Pieci, seši kāpostiņi,
Trīsdesmit putraimiņ'.

# 23893.00
Viena pate raudavite
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pate bārga mārša
Izšķir manus bāleliņus.

# 23893.01
Viena pate rauduvite
Jauca visu ezeriņu;
Viena pate tautas meita
Šķīra manu brāleliņu.

# 23894.00
Viena pate sīva nātre
Magonišu pulciņā;
Viena pate tautu meita
Izdzen visus bāleliņus.

# 23895.00
Velnam bija še dzīvot,
Ne labam cilvekam:
Piestā grūstu pelav' maizi
Ar nodaļu nodalija.

# 23896.00
Vecā brāļa līgaviņa,
Ej papriekšu druviņā;
Es būt' sen aizgājuse,
Es celiņu nezinaju.

# 23897.00
Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lācu māte:
Izgāž durvu stenderiti,
Ar maniem bārdamās.

# 23898.00
Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lāču māte:
Kad iedama maltuvē,
Izlauž durvu stenderiti.

# 23899.00
Vecā brāļa līgaviņa
Par pagalmu grāvi raka;
Jaunajam atvedis
Tīrumiņa mēritaju.

# 23900.00
Vecā brāļa līgaviņa,
Ta man mārša, ta māmiņa,
Ta manāi pūriņāi
Auda baltas villainites.

# 23901.00
Vecakā ietaļiņa,
Kur uguni namiņā,
Tu redzeji dzīvodama,
Kā kur dēla māmuliņa.

# 23901.01
Ai, vecā ietaliņa,
Iekur guni namiņā;
Tu dzīvoji, tu redzeji,
Kā darija māmuliņa.

# 23901.02
Ei, vecā ietaļiņa,
Iekur guni namiņā,
Tu jau biji redzejuse,
Kā kur dēlu māmuliņa.

# 23901.03
Jūs, vecakās ietaliņas,
Namā guni iekurat;
Jūs vecakās redzejat,
Kā iekūra dēlu māte.

# 23901.04
Tu, vacāka itaļeņa,
Sakur guni nameņā;
Jau tu biji redzējuse,
Kādu kiura veira māte.

# 23902.00
Vecakās ietaliņas,
Cita kult, cita malt;
Es jaunaka, es vieglaka,
Es ar guni namiņā.

# 23902.01
Cita kult, cita malt,
Vecakās ietaliņas;
Es jaunaka, es veiklaka,
Ar uguni namiņā.

# 23902.02
Vecakās ietaļiņas,
Cita kult, cita malt;
Es jaunaka, es veiklaka,
Es uz krogu brandaviņa.

# 23903.00
Visa zied tautu zeme
Dzeltaniem(i) ziediņiem;
Iesa man mīlejās
Viena rīta ganijumu.

# 23904.00
Visi labi sveši ļaudis,
Kad māsiņa bāliņos;
Kad māsiņu dabujuši,
Palīdz līdzi niecināt.

# 23905.00
Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi manim krēslu cēla,
Gribej' mani atceļam.

# 23906.00
Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi mani naidenieki,
Kad es naida cēlejiņa.

# 23907.00
Visi ziedi izziedeja
Kad bij silta vasariņa;
Visi man labi bija,
Kad es pate laba biju.

# 23907.01
Visa zied tautu zeme
Dzeltanieme ziediņiem;
Visi labas tautiņas,
Kad es viena laba biju.

# 23907.02
Visi silti ziemas vēji,
Kad man sagša, villainite;
Visi labi ar manim,
Kad es pate laba biju.

# 23908.00
Visu pirms pora bērzi
Dzeltenām lapiņām;
Visupirms vedekliņa
Māsiciņu nicinaja.

# 23909.00
Cielaviņas vedekliņas,
Vaj jūs mani gaidijāt?
Vaj cepāti, gaididamas,
Magoniņu pīradziņus?

# 23910.00
Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri brokastiņu,
Sen gavel dieveritis
Pa lielaju tīrumiņu.

# 23910.01
Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri azaidiņu,
Jau jaunais dieveriņš
Pa siliņu gavileja.

# 23912.00
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Pate vilka baltu kreklu,
Bāliņam(i) melnu deva.

# 23913.00
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Mana brāļa līgaviņa:
Kā cūciņa paruksteja,
Man garam(i) paiedama.

# 23913.01
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kā cūciņa rekšķinaja,
Ar manim runadama.

# 23913.02
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kuru duru daiedama,
Kā cūciņa rukšinaja.

# 23913.03
Cyuka, cyuka, na māršeņa,
Bāļeņ, tova ļaudaveņa:
Caur [?] manim garum gāja,
Kai ciuēeņa ryuksteidama.

# 23913.04
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Mana brāļa līgaviņa:
Man garame paiedama,
Kā cūciņa noruksteja.

# 23913.05
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Ne bāliņa līgaviņa:
Kad es devu dievpalīgu,
Kā cūciņa aturksteja.

# 23913.06
Cūka, cūka, ne māršiņa
Vecā brāļa līgaviņa:
Garam gāja, nerunaja,
Kā cūciņa rakšķinaja.

# 23913.07
Cyuka, cyuka, na vadakla,
Bāļeņ, tova ļaudaveņa:
Kai ciuceņa paryukstēja,
Car mani paīdama.

# 23913.08
Cūka, cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Kā cūciņa rekšinaja,
Gar manim paiedama.

# 23913.09
Cūka, cūka, ne vedekle,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne ta prata krēslu celt,
Ne noņemti villaniti;
Iet garam šņaukadama,
Kā cūciņa rukšedama.

# 23914.00
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Mana brāļa līgaviņa:
Pate mala maltuvē,
Cūkas ēda padzirnē.

# 23915.00
Cūka, cūka, ne māršiņa,
Mana brāļa līgaviņa;
Saulē, cūka, noguletu,
Kad māmiņa necēluse.

# 23916.00
Cūka, cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Kad iedama druviņā,
Kā cūciņa rukšķinaja.

2.5.2.13.7. Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos. ( 23917 - 24026)

# 23917.00
Ailu, ailu, kur palika
Citreizejs augumiņš!
Magonites galvu ģērbu,
Rožu ziedu villainiti.

# 23918.00
Vai, Dieviņ, kad redzetu
Savas malas ozoliņu
Skrūzainām lapiņām,
Ledotiem zariņiem!

# 23919.00
Vai, kājinas, vai, rocinas,
Nav darbinu ieradušas,
Ieradušas bālinos
Atslēdzinas skandināt,
Atslēdzinas skandināt,
Dēļu grīdu dimdināt.

# 23920.00
Vaile, manu to dieniņu,
Kur es augu brālišos,
Nedzierdeju ļaunu vārdu,
Ne darbiņu vainajam.

# 23921.00
Aiji, manu veiklumiņu
Bāliņosi palikušu!
Gan gribeju, nevareju
Līdza vesti tautiņās.

# 23922.00
Ei, tautīt, greut meudīt,
Greut' munami augumam;
Kai maņi greut' nabeja
Pī tāva, māmuļeņes.

# 23923.00
Aizsmakuse dzeguzite,
Vērienē kūkodama;
Aizsmakuse mūs' māsiņa,
Tautiņās raudadama.

# 23924.00
Bārgs bāliņš, bārgs tautietis,
Abi vienu bārgumiņu;
Jau to manu augumiņu
Bārgi vien maldinaja.

# 23925.00
Baltu sedzu villainiti,
Māmuliņas mazgajumu;
Tautiņās sazileja
Līdz ar manu augumiņu.

# 23926.00
Bāliņos spēlejos
Ar sarkanu āboliņu,
Sviež' augšā, krīt zemē,
Apgriežās sidrabā.

# 23927.00
Darbos gāju, nepiekusu,
Nesēdeju ceļmalā,
Kā piekusu tautiņās,
Sēžu teka maliņā.

# 23928.00
Es bij' pate vēliga,
Kad es augu bāliņos;
Tecedama puķit' plūcu
Brāļ' āriņa maliņā.

# 23928.01
Kad es augu bāliņos;
Es bij' pate vēlinā,
Skaistu puķit' i noplūču
Straujas upes maliņā.

# 23929.00
Es dziedatu no rītiņa,
Kaut galviņa nesāpetu;
Es mīletu, kaut varetu
Tautās savus bāleliņus.

# 23930.00
Es izaugu bāliņos,
Ar āboli spēledama;
Nu aizgāju tautiņās,
Spēlej' gaužas asariņas.

# 23930.01
Bāliņos dzīvodama,
Ar ābolu spēlejos;
Kad aizgāju tautiņās,
Spēlej' gaužas asariņas.

# 23930.02
Es izaugu (uzaugu) pie māmiņas,
Ar āboli spēledama;
Kad aizgāju tautiņās,
Spēlej' gaužas asariņas.

# 23930.03
Es savos bāliņos
Ar āboli spēlejos;
Kad aizgāju tautiņās,
Spēlej' gaudas asariņas.

# 23931.00
Es uzaugu brālišos,
Kā jaunos ozolos;
Aizved mani dieveros,
Kā melnā eglienā.

# 23932.00
Es izaugu (uzaugu) bāliņos
Kā sarkana brūklenite;
Tautiņās nobāleju
Kā dzeltena bērza (bērzu) lapa.

# 23932.01
Brāļeņūs, brāļeņūs
Kā sārkona bryukļiņete;
Kā izgāju tauteņos,
Kā zāļete nubāļēju.

# 23932.02
Es uzaugu bāliņos ( pie bāliņa)
Kā sarkana brūklenite;
Kad aizgāju tautiņās,
Kā lapiņa nobāleju.

# 23932.03
Es uzaugu pie bāliņa
Kā sarkana brūklenite;
Tautiņās nodzelteju
Kā dzeltena bērza lapa.

# 23932.04
Es uzaugu pie māmiņas,
Kā puķite ziededama,
Kā puķite ziededama,
Kā sarkana magonite.
Kad aizgāju tautiņās,
Nobāleju, nodzelteju,
Nobāleju, nodzelteju
Kā dzeltena bērzu lapa.

# 23932.05
Es izaugu pi māmeņis
Kā sorkona breukļiņeite;
Izdzāltāju tauteņos
Kā dzāltona kļava lopa.

# 23932.06
Es uzaugu (izaugu) pie māmiņas
Kā sarkana brūklenite;
Kad aizgāju tautiņās,
Kā lapiņa nobāleja.

# 23932.07
Es izaugu pie māmiņas
Kā sarkana brūklenite;
Nodzelteju tautiņās
Kā dzeltena bērzu lapa.

# 23932.08
Es izaug' pie māmiņas
Kā sarkana brūklenite,
Zelta kroni valkadama;
Kad nogāj' tautiņās,
Nobālej', nodzelteju,
Kā dzeltena bērzu lapa.

# 23932.09
Es uzaugu (izaugu) pie māmiņas
Kā sarkana brūklenite;
Tautiņās nobāleju
Kā dzeltena bērza (bērzu) lapa.

# 23932.10
Es nogāju tautiņās
Kā sārtā magonite;
Tur paliku pie tautieša
Kā dzeltena bērza lapa.

# 23932.11
Es ziedeju bāliņos
Kā sarkana brūklenite;
Tautiņās nobāleju
Kā dzeltena kļava lapa.

# 23932.12
Kad es bij' jaun' meit'
Kā brūklite nosarkus';
Kad aizgāj' tautiņēs,
Kā lapiņ' nobālejs'.

# 23932.13
Māte mani audzinaja
Kā sarkanu brūkleniti;
Nobāleju tautiņās
Kā dzeltena bērza lapa.

# 23932.14
Pie māmiņas es uzaugu
Kā sarkana brūklenite;
Tautiņās nodzelteju
Kā dzeltena bērza lapa.

# 23933.00
Es izaugu bāliņos
Liela ceļa maliņā;
Kungi vien izguleja
Smalkus lina paladziņus.

# 23934.00
Es izaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižinieka:
Glāžu logi, dēļu grīda,
Sveces vien dedzinaju.

# 23935.00
Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa,
Ni kūlusi kunga riju,
Ni malusi rīta māli.

# 23936.00
Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Sārtiem teka biķerites
Pa galdiņa galiņiem.

# 23937.00
Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Skaistas durvis, skaisti logi,
Skaisti paši dzīvotaji.

# 23938.00
Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa,
Sveces vien dedzinaju,
Acim skalu neredzeju.

# 23938.01
Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa,
Nebij manas vilnainites
Skalu dūmu redzejušas.

# 23939.00
Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa,
Vaska sveces dedzinaju,
Pie galdiņa sēdedama.

# 23940.00
Es uzaugu pie bāliņa,
Ļaunu vārdu nedzirdej';
Kad aizgāju tautiņās,
Visi dārbi vainojam'.

# 23941.00
Es izaugu pie māmiņas
Kā puķite, kā rozite:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgaju.

# 23942.00
Es uzaugu pie māmiņas,
No bēdām nezinaju;
Kad izgāju tautiņās,
Bēdas bēdu galiņā.
Ta bij manim pirma bēda:
Puiši prasa paladziņa;
Ta bij manim otra bēda:
Ganiņš prasa villainites;
Ta bij manim treša bēda:
Kar tautiets šūpuliti.

# 23942.01
Es no bēdas nezinaju,
Bāliņos dzīvodama;
Kad aizgāju tautiņās,
Bēda bēdas galiņā.
Ta bij mana pirmā bēda:
Puiši prasa paladziņu;
Ta bij mana otrā bēda:
Ganiņš prasa villaniti;
Ta bij mana trešā bēda:
Tautiets kāra šūpuliti.

# 23942.02
Es pie tēva, māmuliņas
No bēdiņas nezinaju;
Kad izgāju tautiņās,
Priekšā bēdas, pakaļā.

# 23942.03
Kad es augu pie māmiņas,
Neka bēdas nezinaju;
Kad aizgāju tautiņās,
Bēdas bēdu galiņā.
Tās man bija pirmas bēdas:
Ganiņš prasa villainites;
Tās man bija otras bēdas:
Puiši prasa paladziņu;
Tās man bija trešas bēdas:
Kar tautietis šūpoliņu.

# 23942.04
Tās bij manas pirmas bēdas:
Gultiņ' prasa paladziņu;
Tās bij manas otras bēdas:
Tautas nāk klāt gulēt;
Tās bij manas trešas bēdas:
Tautas kāra šūpuliti,
Tautas kāra šūpuliti
Manas gultas galiņā.

# 23942.05
Tie bij man's pirm's bēd's:
Tautits nāc' blakame;
Tie bij man's otr's bēd's:
Gultiņš pras' paladziņ';
Tie bij man's treš's bēd's:
Tautits kār' šūpulit',
Tautits kār' šūpulit'
Man's gult's maliņē.

# 23942.06
Tik lustiga padzīvoju,
Kā savos bāliņos.
Kad pārkāpu tautu sliegsni,
Bēda bēdas galiņā.
Pirma bēda tāda bija:
Vajag ganam zebenieka;
Otra bēda tāda bija:
Puiši prasa zirgu deķu;
Treša bēda tāda bija:
Tautiets nāca klāt gulēt.

# 23943.00
Es uzaugu pie māmiņas,
No grūtuma nezinaju;
Kad nogāju pie tautieša,
Tad grūtums uz grūtuma.

# 23943.01
Kad es augu pie māmiņas
Grūtumiņa neredzeju;
Kad izgāju tautiņās,
Grūtumos nodzīvoju.

# 23944.00
Es izbridu tēva purvu,
Ne kājiņas slapjas tika;
Kad nogāju tautiņās,
Tad kājiņas mirktin mirka.

# 23945.00
Es neraugu rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Es neraugu brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.

# 23946.00
Es odziņu nelasiju,
Bāliņos(i) dzīvodama:
Kam bij man ogu dēļ
Locit savu augumiņu?

# 23946.01
Bāliņosi dzīvodama,
Es odziņas nelasiju;
Bij man tādu nieku dēļ
Locit savu augumiņu?

# 23946.02
Es negāju odziņās,
Pie brāliņa dzīvodama;
Kam es ietu ogu dēļ
Locit smuidro augumiņu?

# 23946.03
As ōedziņu nalesīju,
Bāeliņūos dzīvōdama;
Kam bij mun ōgu dēļ
Lōecīt savu auguimiņu?

# 23947.00
Es savos bāliņos
Pate viesu mielotaja;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad stāveju aizdurvē.

# 23948.00
Es savai māmiņai
Atslēdziņu glabataja;
Kad aizgāju tautiņās,
Aiz durvim stāvetaja.

# 23948.01
Es mātei viena meita,
Atslēdziņu glabataja;
Aizved mani tautiņās,
Aizdurvē stāvetaja.

# 23948.02
Kad dzīvoju bāliņos,
Atslēdziņu nesataja;
Kad aizgāju tautiņās,
Aiz durviem stāvetaja.

# 23949.00
Es savai māmiņai
Ne telišu neganiju;
Tautiņām liela slave,
Esu maļu malejiņa.

# 23950.00
Es cereju tautiņās,
Kā savos brālišos:
Ik rītiņus pūrju malt,
Ik vakarus alus dzērt.

# 23951.00
Gribej' tautas man' auguma,
Gribej' mana vēliguma,
Gribej' man's tā tekot,
Kā teceju bāliņos.

# 23952.00
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' man bija pie māmiņas,
Vēl grūtaki tautiņās.

# 23953.00
Iza liela lielijos,
Iza plata platijos
Sava tēva ustabā,
Kā lielā ērbeģī.

# 23954.00
Kam, māsiņ, purvā bridi?
Purvā tev kājas mirka;
Kam, māsiņ, tautās gāji?
Tautās slikta dzīvošana.

# 23955.00
Ka dzeivoju pi māmeņis,
Kai pupeņa gaļdējos;
Ka izgāju tauteņos,
Kai lapeņa taurējos.

# 23956.00
Kad es augu bāliņos,
Es bij pati vēliga;
Ka' nogāju tautiņās,
Pati naidu cēlajiņa.

# 23957.00
Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagata bāleniņa?
Klētē maize, kambarī,
Namā salds alutiņš.

# 23957.01
Kam man iet tautiņās,
Ka man trūka bāliņos?
Klētī maize, kambarī,
Namā salds alutiņš.

# 23958.00
Kas kaiš man nedzīvot
Pie saviem bāliņiem;
Vaj tie man zirgu liedze,
Vaj bāliņu pavadnieku?

# 23959.00
Kas kaiteja auziņai
Spilvitēi negulēt?
Kas kaiteja māsiņai
Bāliņos nedzīvot?

# 23960.00
Kas man kait nedzīvot
Pie baltā bāleliņa?
Stikla durvis, vara vārti,
Paši verās neverami.

# 23960.01
Mūs' māsiņa kā puķite
Dzīvo rentes muižiņā:
Stikla logi, vara vārti,
Paši veras neverami.

# 23961.00
Kas par modi tautiņās,
Ik vakara vietu taisa?
Es savos bāliņos,
Kur pakritu, tur guleju.

# 23961.01
Es savos bāliņos,
Kur nokritu, tur guleju;
Tautiņās tāda mode,
Ik vakarus gultu taisa.

# 23961.02
Slikta mode tautiņām,
Ik vakarus cisas taisa;
Bāliņos dzīvodama,
Kur pakritu, tur guleju.

# 23962.00
Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu nokavēt?
Ne man māršu bāliņos,
Ne māsicu tautiņās.

# 23963.00
Kur elkšņam tādas lapas,
Kā resnam ozulam?
Kur tautām tāda slava,
Kā manam bāliņam?

# 23964.00
Kur ošam tādas lapas,
Kā jaunam ozolam?
Kur tautās tāda dzīve,
Kā manos brālišos?

# 23964.01
Vaj elkšņam tādas lapas,
Kā zaļam bērziņam?
Vaj tautās tāda dzīve,
Kā manos bāliņos?

# 23965.00
Kur ošam tādas lapas,
Kā jaunam(i) ozolam?
Kur tautās ta vaļiņa,
Kā pie tēva, māmuliņas?

# 23966.00
Kur osišam tādi galdi,
Kādi galdi ozolam?
Kur tautiņām tādi vārdi,
Kādi vārdi bāliņam?

# 23966.01
Kaut ošam tādi zari,
Kādi zari ozolam!
Kaut tautiņas tādas būtu
Kādi mani bāleliņi!

# 23966.02
Kur alkšņam tāda lapa,
Kā zaļam ozolam!
Kur brāļam tādi vārdi,
Kādi vārdi tautiešam!

# 23966.03
Ne alkšņam tādi galdi,
Kādi galdi ozolam;
Ne tautās tādi vīri,
Kādi mani bāleliņi.

# 23966.04
Na elkšņam tādi goldi,
Kādi goldi ozulam;
Na tautos tādi veiri,
Kādi muni brāļeļeņi.

# 23966.05
Vaj ošam tādas lapas,
Kā kuplam ozolam?
Vaj tautām tāda runa,
Kā manam bāliņam?

# 23967.00
Kur tas man nu palika
Citkārtejs straujumiņš?
Kājas āvu, tur palika
Brāļ' istabas dibenā.

# 23968.00
Kur tas man nu palika
Citkārtejs straujumiņš?
Panāk mani jaunas meitas,
Aplec mani celiņā.

# 23968.01
Kur tas nu man palika
Citkārtejs veiklumiņš?
Panāk mani, aplec mani
Jaunas meitas celiņā.

# 23969.00
Kur tas man nu palika
Citkārtejs straujumiņš?
Tautu dēla rociņās
Zem riņķota kažociņa.

# 23970.00
Kur tas man nu palika
Citkārtejs straujumiņš?
Tecedama puķit' rāvu
Straujas upes maliņā.

# 23971.00
Kur tas mans jaunums,
Kur vieglumiņš!
Es lēkšu pārlēcu
Pār Daugaviņu.

# 23972.00
Kur tautās tādas lustes,
Kā manos brālišos?
Klētī bungas, namā kokles,
Istabā pijolites.

# 23972.01
Dod' māmiņa, lustē mani,
Lustē esmu ieraduse:
Klētī bungas, namā kokles,
Istabāi pijolites.

# 23972.02
Es izaugu bāliņos
Lustitē, līgsmitē:
Kokles skan kambarī,
Vijolites istabā.

# 23972.03
Es savos bāliņos
Lustitē vien uzaugu:
Klētē bungas, namā kokles,
Pijolites istabā.

# 23972.04
Es savūs brāļeņūs
Lusteitē vīn izaugu:
Kukļis skaņ nameņā,
Stabuļeitis ustobā.

# 23972.05
Es uzaugu bāliņos
Līgsmitēs, spēlitēs:
Ārā bungas, namā kokles,
Istabā stabulites.

# 23972.06
Kam man iet tautiņās,
Ka man trūka bāliņos?
Klētē kokles, kambarī,
Istabā stabulite.

# 23972.07
Luste, luste, mana luste,
Lustēi biju uzauguse:
Namā kokles, ārā bungas,
Istabāi pijolites.

# 23972.08
Lustitē es uzaugu
Baltajos bāliņos:
Kokles skan namiņā,
Pijolites istabā.

# 23972.09
Nevienam tā nebij,
Kā manam bāliņam:
Klētī bungas, namā spēles,
Istabā stabulites.

# 23972.10
Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļiņai:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulites.

# 23972.11
Uz lustites es uzaugu
Baltajos bāliņos:
Rijā kokles, namā gīgas,
Maltuvēs stabulites.

# 23973.00
Kur vēl tāda dzīvošana,
Kā manos brālišos?
Lejiņā upe tek,
Kalnā zieda ābelites.

# 23974.00
Labak briedu tautu dubļus,
Ne bāliņa zaļumiņus,
Tautu dubļi neapnika,
Kā bāliņa zaļumiņi.

# 23975.00
Labak bridu tautu dubļus,
Ne bāliņa āboliņu:
Tautu dubļu bridumiņš
Man pašai piedereja.

# 23976.00
Labak dziedu kāj' audama,
Ne kā galvas sukadama;
Labak mani tautas rāja,
Ne kā savi bāleliņi.

# 23977.00
Labak dzeru tēv' ūdeni,
Ne kā sveša alutiņu,
Tēv' ūdenī saldi vārdi,
Sveša alū lamašana.

# 23978.00
Labi bija Kurzemē,
Vēl labaki Vidzemē:
Kurzemē tēvs, māmiņa,
Vidzemē tautu dēls.

# 23979.00
Liepiņā sēdedama,
Daudz bēdiņas neredzeju;
Atsasēdu ozolā,
Bēdas bēdu galiņā.

# 23980.00
Liepu lapu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem;
Ērkši, dadži saauguši
Uz to tautas neveikliti.

# 23981.00
Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Māte rāja, nenorāja,
Kā norāja tautu dēls.

# 23981.01
Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāj tautietis, nenorāja,
Kā norāja mana māte.

# 23982.00
Lustig' tēva meita biju,
Bēdig' puiša līgaviņa;
Lustigs tēvs audzinaja,
Bēdigs puisis raudinaja.

# 23983.00
Māte mani audzinaja
Kā baltaju linu sauju;
Iedod tautu nelietim
Visu mūžu vārdzināt.

# 23983.01
Man' māmiņa tā aukleja,
Kā saulite zirņu ziedu;
Izlolojse, uzaudzejse,
Iedod tautu neveikļam,
Iedod tautu neveikļam
Visu mūžu maldenāt,
Visu mūžu maldenāt,
Asarās peldenāt.

# 23984.00
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju.
Izaudzejse, izmācijse,
Atdod tautu netiklim,
Atdod tautu netiklim
Par kājiņu āvejiņu.
Ak, tu tautu netikliti,
Vaj es tavas kājas aušu?
Es neavu tēvam kājas,
Kas mazai maizi deva.

# 23984.01
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva dzērajam
Par kājiņu noāveju.

# 23985.00
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva tautietim
Kāju autu veletaju.

# 23985.01
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Es tautāmi nenotiku,
Kāj' autiņus izskalot.

# 23985.02
Mīļi mani māt' audzeja,
Vieglu kāra šūpuliti;
Tautiešam netikļam
Kāju autu veletaja.

# 23986.00
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani mellinaja
Kā melno kājas autu.

# 23986.01
Es uzaugu bāliņos
Kā baltā linu sauja;
Tautas mani nodraņķeja
Kā melno kājas autu.

# 23986.02
Es uzaug' pie māmiņ'
Kā baltē lin' sauj';
Kad aizgāj' tautiņēs,
Kā melnē kāj' autiņ'.

# 23986.03
Māmiņš man' tā audzan'
Kā baltē lin' sauj';
Tautits man' niecenē
Kā mellē kājautiņ'.

# 23986.04
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani niecinaja
Kā dubļainu kājas autu.

# 23986.05
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani niecinaja
Kā melno kājas autu.

# 23987.00
Māte mani mīļi tur'
Par visām meitiņām;
Tautiešam nedereju
Ne vietiņas pataisit.

# 23987.01
Laba biju tētiņam,
Lab' savai māmiņai;
Nu nederu tautiešam
Ne gultiņas pataisit.

# 23987.02
Labi biju tēviņam,
Gana labi māmiņai;
Nedereju tautiešam
Ne gultiņu pataisit.

# 23988.00
Māte mani tā aukleja
Kā saulite zirņu ziedu;
Sveša māte tā skaloja
Kā dubļainu kājas autu.

# 23988.01
Auklej' mani māmuliņa
Kā saulite linu ziedu;
Sveša māte izskaloja
Kā dūņaiņu kājas autu.

# 23988.02
Es izaugu pie māmiņas
Kā puķite, ziededama;
Man' samina tautiņās
Kā dūņotu kājas autu.

# 23988.03
Es izaugu pie māmiņas
Kā sarkana brūklenite;
Tā samina sveši ļaudis
Kā slapjo kāju autu.

# 23988.04
Es ziedeju bāliņos
Kā sarkana brūklenite;
Tautiets mani nodraņķeja
Kā melno kājas autu.

# 23988.05
Man' māmiņa tā aukleja
Kā saulite zirņu ziedu;
Nu samina sveši ļaudis
Kā dūņotu kājas autu.

# 23988.06
Man' māmiņa tā aukleja
Kā saulite zirņu ziedu;
Nu ļautiņi tā skaloja
Kā dubļainu kājas autu.

# 23988.07
Man' māmiņa tā aukleja
Kā saulite zirņu ziedu;
Svešā māte tā apgāza
Kā ar sūdu vezumu.

# 23988.08
Man' māmiņa tā aukleja,
Kā saulite zirņu ziedu;
Sveša māte tā niecina
Kā dubļainu kāju autu.
Nenicini, sveša māte,
Es nebiju nicinama!
Es neiešu pakrituse
Zem tavām kājiņām.

# 23988.09
Man' māmiņa tā aukleja,
Kā saulite zirņu ziedu;
Sveši ļaudis tā samina
Kā dubļoju kājas (kāju) autu.

# 23988.10
Sava māte man' glabaja
Kā saulite zireņ' ziedu;
Sveša māte tā samina
Kā dūņoju kājas autu.

# 23988.11
Šūpoj' mani māmuliņa
Kā vējiņš zierņa ziedu;
Skaloj' mani tautiņās
Kā dūņotu kājas autu.

# 23989.00
Mežā saucu, atskaneja,
Bāliņos dzīvojot;
Tautiņās dzīvojot,
Mežā raudu, neatskan.

# 23990.00
Nāciet, brāļi, skatities,
Kāda mūsu māsa ir.
Kad bij māsa bālinos,
Tad ziedeja kā puķite;
Nu ir tautu rocinā,-
Kā lapina nobālusi.

# 23991.00
Ne vakar ta dieniņa,
Kad atstāju bāleliņus;
Tur atstāju miežus, rudzus,
Tur birztiņu līstavā.

# 23992.00
Nebēdaju rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Nebēdaju brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.

# 23993.00
Nesakait, nesakait,
Grūti darbi bāliņos;
Grūti darbi tautiņās,
Dienu, nakti strādajot.

# 23994.00
Nemāceju bāliņam
Īsta vārda atminēt,
Kā māceju tautiešam
Katrāi vārda galiņāi.

# 23995.00
Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj tēvs, māmuļiņa.
Dienu lika mežā braukt,
Nakti riju kuldināt.
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Ar svārkiem mani sedz,
Satin kājas kažokā.

# 23996.00
Padziedaju rītāi agri,
Līdz saulite neuzlēca;
Palīgsmoju brālišos,
Līdz tautiņas nenorāja.

# 23997.00
Pie māmiņas uzaugdama,
Sirdsēstiņus neredzeju;
Nu vēl mani tautas cēle
Sirdsēstiņu kumeļē.

# 23998.00
Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malejiņu;
Bāliņam(i) tīri rudzi,
Aug māsiņa malejiņa.

# 23998.01
Pyrcan toutas rudzus pyrka,
Zodzan zoga maelejiņu;
Mun pošam ruidzi ouga,
Oug māesiņa maelejiņa.

# 23998.02
Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malejiņu;
Man pašam tīri rudzi,
Aug māsiņa malejiņa.

# 23999.00
Puķit, tavu ziedešanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu labu dzīvi
Baltajos bāliņos!

# 24000.00
Pulkā dzimu, pulkā augu,
Pulkā gāju tautiņās;
To pulciņu noraudaju,
Vien' iedama druviņā:
Tālu pļava, tālu druva,
Tāl' avotis lejiņā.

# 24000.01
Pulkā dzimu, pulkā augu,
Viena gāju tautiņās;
Ik dieniņu pulkā raudu,
Vien' iedama druviņā.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv