23601 - 23800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte. ( 23133 - 23649)
2.5.2.13.5.3. Dēlu mātes un meitu mātes pretejāds stāvoklis. ( 23597 - 23649)

# 23601.00
Dēlu māte dēliņiem
Dēstit dēsta ozoliņus;
Meitu māte nolauzuse,
Garam ganus vadidama.

# 23601.01
Dēlu māte dēliņam
Dēstit dēsta ozoliņus;
Meitu māte ganidama
Zaru zarus aplauzuse.

# 23601.02
Meitu māte meitiņām
Liepas stāda rindiņā;
Dēlu māte aplauzuse,
Garam ganus vadidama.

# 23602.00
Dēlu māte dēliņos
Kā ērkšķišu zariņos;
Meitu māte meitiņās
Kā liepiņu lapiņās.

# 23602.01
Meitu māte meitiņās,
Kā liepiņa lapiņās;
Dēlu māte vedeklās
Kā ēršķišu krūmiņos.

# 23602.02
Meitu māte meiteņos,
Kai lipeņa lapeņos;
Dālu mote vadaklos
Kai ērkšķeišu kryumeņā.

# 23602.03
Meitu māte meitiņās
Kā liepiņa lapiņās;
Dēlu māte dēliņos
Kā ēršķišu krūmiņos.

# 23602.04
Meitu māte meitiņās
Kā rozošu ziediņos;
Dēlu māte dēliņos
Kā smalkos ēršķišos.

# 23602.05
Meitu māte meitiņās
Sēd kā rožu dārziņā;
Dēlu māte vedeklās
Sēd kā ēršķu krūmiņā.

# 23603.00
Dēlu māte dēliņos,
Kā liepiņa ozolos;
Meitu māte meitiņās,
Kā mētriņa odziņās.

# 23604.00
Dēlu māte vedeklēs
Kā vistiņa kladzinaja;
Meitu māte meitiņās
Kā bitite vīvinaja.

# 23604.01
Dēlu māte dēlinaja [?],
Kā vistiņa kledzinaja;
Meitu māte meitinaja [?],
Kā bitite vīvenaja.

# 23605.00
Dēlu māte iet pa ceļu,
Dzirnu puse mugurā;
Meitu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzinaja.

# 23606.00
Dēlu māte garkājite,
Īsi, strupi lindraciņi,
Lai vareja sētu lēkt,
Ciema suņus lādināt;
Meitu māte cielaviņa
Pa lodziņu skatijās.

# 23607.00
Dēlu māte grozijās,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte nabadzite
Meitiņām nodevuse.

# 23607.01
Dēlu māte grozijās,
Trijē svārki mugurā;
Meit's māte aizkrāsnē,
Puspakulu lindrakā,
Puspakulu lindrakā,
Meitai tiesu nodevuse.

# 23608.00
Dēlu māte grozijāsi,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte nabadzite,
Vieni paši lindraciņi.

# 23608.01
Dēlu māte grozijās,
Pieci svārki mugurā;
Meitu māte aizkrāsnē
Puspakalu lindraciņu.

# 23608.02
Plikšu plakšu dēlu māte,
Vieni paši lindraciņi;
Redz, kur kupla meitu māte,
Triji svārki mugurā.

# 23608.03
Resna, resna dēlu māte,
Piecas sagšas mugurā;
Tieva meitu māmuliņa,
Viena pate villainite.

# 23608.04
Tur palika meitu māte
Vienā linu lindrakā;
Še atradu dēlu māti,
Triji svārki mugurā.

# 23609.00
Dēlu māte, kurtu kuņa,
Kājām skrēja baznicā;
Meitu māti, cielaviņu,
Znoti, draugi vizinaja.

# 23609.01
Dēlu māte, dzelza ķēve,
Kājām skrēja baznicā;
Meitu māti znoti, draugi
Kā cielavu vizinaja.

# 23609.02
Dēls māt' kā kuniņ'
Kājām tecē baznicē;
Meits māt' pasmējas,
Znoši braukš's vizinē.

# 23609.03
Dēlu māte, kurtu kuce,
Kājām tek baznicā;
Meitu māti, māmuļiņu,
Znoti vien vizinaja.

# 23609.04
Dēlu māte, kurtu māte,
Kājām skrēja baznicā;
Meitu māti, cielaviņu,
Ciema puiši vizinaja.

# 23609.05
Dēlu māte nabadzite
Kājām tek baznicā;
Kas kait meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizinaja.

# 23609.06
Dēlu māte nabadzite
Cūku brauca baznicē;
Kas kaiš meitu māmiņē,
Znoti grezni vizinaja
Sudrabiņa kamanām,
Zeltitiem pulksteņiem.

# 23609.07
Dēlu māte raganiņa
Kājām skrēja baznicā;
Meitu māti kā lielmāti
Ar karieti vizinaja.

# 23609.08
Kas kait meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizinaja;
Dēlu māte nabadzite
Kājām tek raudadama.

# 23609.09
Meitu māte braukšus brauca,
Seši sirmi kumeliņi;
Dēlu māte, kurta kuņa,
Kājām skrēja baznicāi.

# 23609.10
Piecu dēlu māmuliņa
Kājām gāja baznicā;
Piecu meitu māmuliņu
Znoti vien vizinaja.

# 23610.00
Dēlu māte, meitu māte,
Abas daiļi darijās:
Meitu māte sagšas auda,
Dēlu māte vadmaliņu.

# 23611.00
Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielijās;
Tikpat dēlu māmiņai
Meitu mātes jalūdzās.

# 23611.01
Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielijās;
Gan tev būs, dēlu māte,
Meitu mātes jalūdzās.

# 23611.02
Dēla māte, meitas māte,
Abas lielas lielijās.
Tapat bija dēla māte
Meitas mātei jalūdzās.

# 23611.03
Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielijās;
Tikpat bija dēlu mātei
Meitu mātes jalūdzās.

# 23611.04
Dālu māte, meitu māte,
Obi ļelys ļilējās;
Tikpat beja dālu mātei
Meitu mātis jāzalyudz.

# 23611.05
Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielijās;
Tomēr gāja dēlu māte
Meitu mātes lūgdamās.

# 23611.06
Esi diža, dēlu māte,
Meitu māte jolei diža.
Esi diža, vaj neesi,
Tev jalūdz meitu māte.

# 23611.07
Ļela, ļela dālu māte,
Meitu māte veļ ļelāka:
Dālu māte meitu mātei
Vysād' pyrma klanējās.

# 23611.08
Ļela, ļela dālu māte,
Vairāk ļela meitu māte:
Vyspaprišku dālu māte
Meitu mātei klaņējās.

# 23612.00
Dēlu māte nabadzite
Dažu sētu vazajās;
Meitu māte cielaviņa
Pa lodziņu raudzijās.

# 23613.00
Dēlu māte rikšiem skrēja
Pa celmainu līdumiņu;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa sēdedama.

# 23614.00
Dēlu māte šūpli kāra,
Jo priecigi dziedadama.
Meitu māte raudadama,
Zin tautām malejiņu.

# 23615.00
Dēlu māte strupkājite
Straps! ielēca istaba;
Meitu māte pasmējās,
Villainites puškodama.

# 23616.00
Dēlu mātes istabā
Matu kušķi mētajās;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.

# 23616.01
Meitu mātes istabā
Dzīporiņi staipijās;
Dēlu mātes istabā
Matu kušķi vazajās.

# 23617.00
Dēlu mātes istabiņa
Smalkajās skaidiņām;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.

# 23617.01
Dālu mātis ustabiņa
Driksniņām, skaidiņām;
Meitu mātis ustabiņa
Dzeipuriņu gaļiņīm.

# 23617.02
Iegājusi vien, pazinu
Dēlu mātes ustabiņu:
Dēlu mātes ustabiņa
Skaidiņām izkaisita.
Meitu mātes ustabiņa
Dzīpariņa galiņiem.

# 23617.03
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem;
Dēlu mātes istabiņa
Drāztejām skaidiņām.

# 23618.00
Dēlu mātes pakaļiņa
Kuplumā, augstumā;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā sukāt izsukata.

# 23618.01
Dēlu mātes pakaļiņa
Vilni meta staigajot;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā ar slotu noslaucita.

# 23619.00
Dēlu (dēla) māti suņi rēja,
Pa nātrēm vazadami;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.

# 23619.01
Dēlu māti suņi plēsa,
Pa mēslaju vazadami;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa stāvedama.

# 23619.02
Dēlu māti suņi plēsa,
Pa nātrēm vazadami;
Meitu māte pasmējās,
Klētī sagšas locidama.

# 23619.03
Dēlu māti suņi plēsa,
Pa nātrēm(i) vazadami;
Meitu māte skatijās,
Glāžu logu atvēruse.

# 23619.04
Dēlu māti suņi plēsa,
Pa nātrēm vazadami;
Meitu māte cielaviņa
Pa lodziņu raudzijās.

# 23619.05
Dālu māti suņi reje,
Pa nātrem volkādami;
Meitu māte pasasmeje,
Pa lodzeņu vārdamās.

# 23619.06
Dēlu māti suņi rēja,
Pa nātrēm vazadami;
Meitu māte pasmējās,
Istabā sēdedama.

# 23619.07
Dēlu māti suņi trenca
Pa lieliem(i) tīrumiem;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.

# 23619.08
Dēlu māti suņi trinka
Caur zaļo priedalaju;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa sēdedama.

# 23619.09
Meitu māte skatijās
Caur deviņi glāžu logi;
Dēlu māti suņi plēsa,
Pa nātrēm vazadami.

# 23619.10
Pluskatainu dēlu māti
Suņi rēja nātrienā;
Meitu māte cielaviņa
Pa lodziņu raudzijās.

# 23619.11
Puišu māte skrien pa ceļu,
Suņi skrēja pakaļā;
Meitu māte lūkojāsi
Pa lodziņu, smiedamies.

# 23619.12
Suņi rēja dēlu māti,
Pa nātrēm(i) vazadami;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.

# 23619.13
Suņi rēja dēlu māti,
Pa nātrēm vazadami;
Meitu māte pasmējās,
Villainites puškodama.

# 23619.14
Suņi trieca dēlu māti
Par ābeļu līdumiņu;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa sēdedama.

# 23620.00
Ekur sēd meitu māte,
Kā lielā Rigas pils;
Apkārt stāv znoti, draugi,
Kā ap Rigu kara vīri.

# 23620.01
Ekur sēd dēlu māte,
Kā lielā Rigas pils;
Apkārt dēli, vedekliņas,
Kā ap Rigu kara vīri.

# 23620.02
Redz, kur sēd meitu māte
Kā lielā siena kaudze;
Visapkārt znoti, draugi
Kā zaļie ozoliņi.

# 23621.00
Es izvīlu meitas māti
Uz slidena ezariņa,
Šurpu turpu slidinaju,
Līdz meitiņu apsolija.

# 23621.01
Es izvedu meitu māti
Uz sklidenu ledutinu,
Tik ilgam(i) sklidinaju,
Līdz meitinu pavēleja.
Kad meitinu pavēleja,
Tad ieņēmu kamanās;
Tad ieņēmu kamanās,
Pārvizinu mājinās;
Pārvizinu mājinās
Pie tēvina, māmuļites;
Pie tēvina, māmuļites,
Pie ta salda alutina;
Pie ta salda alutina,
Pie medota brandavina.

# 23621.02
Es izvedu dēlu māti
Uz slidena ledutiņa,
Tikam viņu slidinaju,
Līdz dēliņu apsolija.
Kad dēliņu apsolija,
Tad iegrūdu āliņģī.

# 23621.03
Es izvedu dēlu māti
Uz slidena ledutiņa,
Šurpu turpu slidinaju,
Līdz dēliņu pavēleja.
Kad dēliņu pavēleja,
Tad iegrūdu āliņģī.

# 23621.04
Es izvīlu dēlu māti
Uz slidenu ezeriņu;
Tik ilgam(i) sklidinaju,
Līdz dēliņu apsolija.

# 23621.05
Es izvīlu dēlu māti
Uz slidenu ledutiņu;
Tamēr vilku šļūdeniski,
Kamēr dēlu apsolija.

# 23621.06
Es uzkrāpu dēlu māti
Uz glaumaju ledutiņu,
Tik ilg' viņu šļucinaju,
Līdz dēliņu pavēleja.
Kad dēliņu pavēleja:
Nāc zemēje, dēlu māte,
Nāc zemēje, dēlu māte,
Segšu baltu villainiti.

# 23621.07
Tikam vīlu dēlu māti,
Līdz uz ledu izviļaju;
Tikam vilku šļūteniski,
Līdz dēliņu apsolija.

# 23622.00
Gaiši dega uguntina
Meitu mātes istabā(i):
Sešu zaru svece dega
Sudrabina lukturēi.
Tumši dega uguntina
Dēlu mātes istabā(i):
Viena pate svece dega
Rudāi vara lukturē(i).

# 23623.00
Gubu gubu meitu māte,
Treji svārki mugurā;
Plisku plesku dēlu māte,
Noplīsuši lindraciņi.

# 23623.01
Pļiku pļeku dēlu māte
Ar pakulu lindrakiem;
Čibu čabu meitu māte
Ar tiem zīžu svārciņiem,

# 23623.02
Plisku plasku dēlu māte,
Noplīsuši lindraciņi;
Re, kur guba meitu māte,
Treji svārki mugurā.

# 23623.03
Plisku plesku vīra māte,
Vieni brunči mugurā;
Es bagata sievas māte,
Man bij treju mugurā.

# 23623.04
Čupu čupu dēlu māte,
Treju brunču mugurā;
Meitu māte nabadzite,
Vieni nātna lindraciņi.

# 23624.00
Kalnā sēd dēla māte,
Ar ērkšķiem apauguse;
Lejā mana māmulite,
Sīkajām magonēm.

# 23625.00
Kas kaiteja meitu māti,
Krēslā tautas bildinaja;
Dēlu māte nabadzite
Dažus suņus lādinaja.

# 23626.00
Kas tur nāk, zeme rīb?
Tur nāk meitu māmuļiņa;
Kas tur nāk, ķuzes klaudz?
Tur nāk dēlu māmuļiņa.

# 23627.00
Klibu kāju dēlu māte
Ielec meitu istabā.
- Dod, māmiņa, man meitiņu,
Ar kājiņu nevareju!

# 23628.00
Ko tie kraukļi kraukšķinaja,
Ko žagatas žadzinaja?
Dēlu māte iesprūduse
Sausu koku starpiņā.
Meitu māte skatijās,
Glāžu logu atvēruse.

# 23628.01
Nebūs labi, nebūs labi,
Krauklis krāca ozolā!
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka šekumā.
Meitu māte skatijās,
Glāžu logu atvērdama.
- Jel lūdzama, meitu māte,
Izglāb manu dvēseliti!
- Kāds velns tevi te iespēra
Sausa koka šekumā!

# 23629.00
Meitu māte, dēla māte,
Abas diži dižijās:
Vienai bija daiļa meita,
Otrai daiļa jaunavite.

# 23630.00
Meitu māte kūtiņā
Pie lieliem sakumiem;
Dēlu māte istabā
Pie baltām skaidiņām.

# 23631.00
Meitu māte, meitu māte,
Vāri putru, vāri putru!
Nu atbrauca dēlu māte
Ar karošu vezumiņu.

# 23632.00
Meitu māte sagšas auda
Baltābola kalniņā;
Dēlu māte raudzijās
Caur zaļo priedulaju.

# 23633.00
Meitu mātes istabā
Zelta kronis grozijās;
Dēlu mātes istabā
Vidū šķelmis grozijās.

# 23634.00
Ne lielskungs tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turetaji.
Ne čigans tā nebrauca,
Kā brauc dēlu māmuliņa:
Līka ķēve trim kājām,
Vienu slieci kamaniņas.

# 23634.01
Dēlu māte tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Sirmi zirgi vērzelēs,
Jauni puiši ormaņos.
Meitu māte tā nebrauca,
Kā brauc dēlu māmulite:
Līka ķēve, klugu rati,
Vienu aci ormanits.

# 23634.03
Lieli kungi tā nebrauce,
Kā brauc meitu māmuliņa;
Dēlu māte nabadzite
Kājām tek baznicā.

# 23634.05
No tālienes es pazinu,
Kur brauc dēlu māmulite:
Sirmu ķēvi klibu kāju,
Vienu slieci ragutiņas.
No tālienes es pazinu,
Kur brauc meitu māmuļite:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turetaji.

# 23634.08
Redz, kur brauc meitu māte,
Seši zirgi vērzeļoti;
Redz, kur brauc dēlu māte,
Klibu ķēvi čunčinaja.

# 23635.00
Nebēdā, dēlu māte,
Dēlus vien audzedama,
Daža māte maliņā
Meitas vien audzinaja.

# 23636.01
Vistāļam es pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Visapkārt meitas sēž,
Vidū meitu māmuliņa.

# 23637.00
Nu man labi, nu man labi,
Nu man divi māmuliņas;
Viena mani agri cēla,
Otra mani guldinaja.

# 23638.00
Paldies saku Dieviņam,
Nu man divas māmulites;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļu darinaja.

# 23638.01
Vai, Dieviņi, man bij laime,
Man bij divi māmuliņas;
Viena mani maldinava,
Otra dailu darinava.

# 23638.02
Iraid labi, navaid labi,
Kad man divas māmuliņas;
Viena sērsti aicinaja,
Otra grūti maldinaja.

# 23638.03
Nu man labi, nu man labi,
Nu man divi māmulites;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļi derinaja.

# 23639.00
Puišu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzina;
Preti nāca meitu māte,
Asariņas slaucidama.

# 23640.00
Rībēt rīb, skanēt skan
Meitu mātes istabiņa;
Dēlu māte garam gāja,
Asariņas slaucidama.

# 23641.00
Šmuidris, zaļis ozoliņš
Pret sauliti locijās;
Tā lokās dēlu māte
Preti meitu māmuliti.

# 23642.00
Sievas māte lielijās
Durvim sviesti vīra māti;
Vīra māte saskaitās,
Iesvied' pašu pasilē.

# 23643.00
Sēdi, mana māmuliņa,
Liepu lapu krēsliņā,
Lai sēdeja dēlu māte
Uz vecām(i) ecešām.

# 23644.00
Sunits dzina dēlu māti
Par ābeļu līdumiņu
Ar tiem auzu plāceņiem,
Egļu runga rociņā.
Meitu māte pasmējās
Pie ābeļu dārza sētas,
Raibus cimdus adidama,
Villainites rakstidama.

# 23645.00
Svešai mātei slotu griezu
Pura bērza zemzarēs;
Sav' baltai māmiņai
Āra bērza pazarēs.

# 23645.01
Sveša māte raganiņa
Purva bērza slotu grieza;
Mana īsta māmuliņa
Āra bērza pazarites.

# 23645.02
No ta viena otainiša
Divejadas slotas grieza:
Mana māte pazariti,
Sveša māte galotniti.

# 23646.00
Svešas mātes govis ganu
Vaivariņu purviņā;
Savas baltas māmuliņas
Āboliņa kalniņā.

# 23646.01
Svešas mātes gov's ganiju
Baltajāi dzedziedā;
Sav' māmiņas paganiju
Baltābola pļaviņā.

# 23647.00
Čibu čabu lakstigala
Pa tām liepu lapiņām;
Tā čabeja dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.

# 23647.01
Ciba ciba lakstigala
Ap to miežu līdumiņu;
Tā ciboja ciema puiši
Ap kaimiņu meitiņām.

# 23647.02
Čava čava lakstigala
Ap to miežu līdumiņu;
Tā čavaja dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.

# 23648.00
Tupu, rāpu zaķis lēca
Ap to miežu tīrumiņu;
Tupu, rāpu dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.

# 23649.00
Viena saule, viena zeme,
Meitām divi māmuliņas;
Viena viegli audzinaja,
Otra grūti maldinaja.

# 23649.01
Meitām divi māmuļinas,
Abas divas īstas mātes;
Viena viegli audzinaja,
Otra grūti maldinaja:
Mana māte audzinaja,
Vīra māte maldinaja.

# 23649.02
Meitiņām māsiņām,
Tām bij divas māmulites;
Viena lēti audzinaja,
Otra grūti maldinaja.

# 23649.03
Viena saule, viena zeme,
Meitām divi māmulites;
Viena mazu auklejuse,
Otra lielu maldinaja.

# 23649.04
Viena, viena dēliem zeme,
Meitām divas māmuliņas;
Viena viegli audzinaja,
Otra gauži raudinaja.

2.5.2.13.6. Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām. ( 23650 - 23916)

# 23650.00
Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Ir manos bāliņos
Daudzi jaunu ietaliņu.

# 23650.01
Oriskejam bērzeņam
Daudzi seiku žagareņu;
Ir munai māmeņai
Daudzi jaunu vedekļeņu.

# 23651.00
Vai, vai, rītiņā,
Vaimanites vakarā,
Vai, tētiņ, māmuliņa,
Kur jūs mani iedevat!

# 23652.00
Ai, ai, sveši ļaudis,
Kaut māmiņa zinajuse!
Manis dēļ Rigā brauca
Atslēdziņas kaldināt.

# 23653.00
Ai, bāliņ, ai, bāliņ,
Kāda tava ļaudaviņa:
Liedz tij man sīkstu linu,
Liedz skaliņu dedzināt.

# 23654.00
Vai, brālit, vai, brālit,
Kāda tava līgaviņa!
Viena pate mūs māsiņa,
Ta staigai raudadama.

# 23655.00
Vai, Dievinu, vai, Dievinu,
Grūts mūžins tautinās!
Būt zinajse to dieninu,
Pie kocina pastāvet.

# 23656.00
Ai, (Vai), Dieviņi, augstu saule,
Kā vakara sagaidišu!
Ai (Vai), Dieviņi, bārgas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!

# 23656.01
Voi, Diveņ, augši saule,
Kod vokora sagaidešu!
Voi, Diveņ, bārgys tautys,
Kod myužeņu nudzeivāšu!

# 23656.02
Vai (Ai), Dieviņi, augstu saule,
Kas vakaru sagaidis!
Vai (Ai), Dieviņi, bārgas tautas,
Kas mūžiņu nodzīvos!

# 23656.03
Vai, Dieviņ(i), auksta diena,
Kā vakaru sagaidišu!
Vai, Dieviņ(i), bārgas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!

# 23656.04
Vai, Dieviņi, auksti laiki,
Kad tos siltus sagaidišu!
Vai, Dieviņi, bārgs tautietis,
Kad es mūžu nodzīvošu!

# 23657.00
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Divi mani vienu rāja:
Rāja mani tautu dēlis,
Rāja tautu māmuļite.

# 23658.00
Vai, Dieviņ! rītā saku,
Vai, Dieviņ! vakarā:
Grūta dzīve tautiņās,
Žēl bij savas māmuliņas.

# 23659.00
Vai, ieter, ieterit,
Atjāj mūsu bāleliņi.
Vaj jāj tavi, vaj jāj mani,
Abi tekam vārtu vērt.

# 23660.00
Ei, ietaļa, ietaļiņa,
Aužam kopu villainiti;
Abas divas segsamies,
Sērst iedamas bāliņos.

# 23661.00
Ai, Laimiņ māmuliņ,
Kam tu mani te iedevi!
Es atdotu govi, aitu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Uz citām māsiņām.

# 23661.01
Oi, Diveņ, oi, Laimeņ,
Kam tu mani tī atdevi!
Atstātu sov pyureņu,
Pamastu guvi, vušku,
Ka(b) palaistu iz māmeņu,
Iz cytām māseņām.

# 23662.00
Ai, māmiņa mīļa, balta,
Kam tu mani tautās devi?
Ik rītiņa, ik vakara
Slauku gaužas asariņas,
Slauku gaužas asariņas,
Pie tevim domadama.

# 23663.00
Ai, māršiņa, brāļa sieva,
Nedzer manas asariņas!
Vaj tev trūka salda alus,
Vaj avota ūdentiņa?

# 23664.00
Ai, māršiņas, ietaļiņas,
Kādus darbus jūs dariet?
Jūs cepiet divas maizes,
Šķiriet manus bāleniņus.

# 23664.01
Vai, māršit, brāļa siev,
Kādu godu jūs darat?
Jūs cepat div maiziņ's,
Šķirat manu bāleliņ'.

# 23665.00
Ai, māsiņa mīļakā,
Tav' žēligu valodiņ'!
Dzirdu tevis niecinot,
Birst man gaužas asariņas.

# 23666.00
Ai, māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo.

# 23667.00
Ai, pīlite platkājite
Sajauc dūņu ezeriņu;
Netiklite mātes meita
Sajauc visus bāleniņus.

# 23668.00
Vai, svainiti, vai, svainiti,
Ko dariji māsiņai?
Māsai galva sajukuse,
Vaigu gali nobāluši.

# 23669.00
Ai, svainiti, dar' man labu,
Dēst ozolu ceļmalā:
Uz māsiņu sērsti gāju,
Ceļa labi nezinaju.

# 23670.00
Ai, svainiti, dar' man labu,
Panes manas vilnanites;
Kad pārnesi staignu purvu,
Pārnes tautu tīrumiņus.

# 23671.00
Ai, svainiti miglaciti,
Ka ta mana māsa raud?
Vaj tu pats rūdinaji,
Vaj ta tava māmuliņa?

# 23672.00
Ok, tu munu bolltu seju,
Osorām numozgātu!
Ryudyn' mani sveši ļaud's,
Ryudyn' sovi brāļeļeņi.

# 23673.00
Aij, vecā ietaliņa,
Kad es tev līdza tikšu!
Tev cūciņas, tev aitiņas,
Tev ganiņš pakaļā.

# 23673.01
Jaunakaja ieterite,
Tu jau līdzi man netiksi:
Man cūciņas, man telites,
Man bērniņi ganitaji.

# 23673.02
Tu, jaunā ieterite,
Tu jau mani nepanāksi:
Man a' kaudzi bērnu lāva,
Strīķī govu laidariņš.

# 23674.00
Ai, vecā vedekliņa,
Ej papriekšu druviņā,
Tev ir vīri, tev ir bērni,
Tev maizites daudz vajaga.

# 23674.01
Ai, vecā ietaļiņa,
Iekur guni namiņā,
Tev kalpiņi, tev bērniņi,
Tev putriņas vajadzēs.

# 23675.00
Aizlaidās man saulite,
Tautu drēbes velejot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan vara gredzeniņi,
Lai skan vara gredzeniņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai atsūta kumeliņu.

# 23675.01
Saule mani aprieteja,
Tautu drēbes velejot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan zelta gredzentiņi.

# 23676.00
Aizalaide man saulite,
Tautu drēbes velejot.
Sviežu vāli Daugavā,
Teku paša brāliņos.

# 23677.00
Aizmirst mani māmuliņa,
Tautiņās iedevuse;
Kāman tad neaizmirsi,
Kad guleju šūpolie?

# 23678.00
Aitiņām (i), kaziņām(i)
Vienu kūti darinaju;
Bārgajām(i) ietaļām(i)
Katrai sava istabiņa.

# 23678.01
Aitiņai, kaziņai,
Katrai savu kūti cirtu;
Bārgajām ietaļām
Katrai savu istabiņu.

# 23678.02
Aitiņām, kaziņām
Vienu vietu kūti cirtu;
Bārgajām ietaļām
Katrai savu istabiņu.

# 23678.03
Vuškeņām, kazeņām
Vīnu witu kļēvu taisu;
Bārgejām itaļām
Kurai sovu ustabeņu.

# 23679.00
Apgāzās vācelite,
Iztekaja kamoltiņi;
Sabārās ietaliņas,
Izšķīrās bāleniņi.

# 23679.01
Apsagāza vācelite,
Izteceja kamultiņi;
Sasabāra vedekliņas,
Izsašķīra brāleliņi.

# 23680.00
Apsaskaitu ar māršām,
Atsasēdu skaidienā.
Māršas, mani lūgdamās,
Vizuļotu krēslu cēla.

# 23681.00
Ar māršiņu sabāros,
Atsēdos skaidienē;
Cik māršiņa garam gāja,
Es ar skaidu mugurā.

# 23682.00
Ar māršām sarājos,
Skaidienā stāvedama:
Viņas grib, es nedevu
Mātes šūtu zīļu kreklu.

# 23683.00
Ar vedeklu sabāros,
Vidū lauka stāvedama:
Ieraudziju sav bāliņu
Cauru kreklu mugurā.

# 23684.00
Asariņu upe tek
Caur dievera pagalmiņu:
Dievers māršu raudinaja,
Sidrabiņa pētidams.

# 23684.01
Asareņu upe tak
Par divera pagaļmeņu:
Divers māršu ryudynāja,
Sudabreņa maklādams (vaicādams).
Cik pi maņa sudabreņa,
Kai vaiņuka vērsyuņē.

# 23684.02
Divers māršu ryudynā,
Sudabreņa vaicādams.
Tik, diver, sudabreņa,
Kai munā vaiņukā.

# 23684.03
Dievers māršiņ' raudinaja,
Sidrabiņ' gribedams.
Asariņu upe tek
Caur dievera pagalmiņ'.

# 23684.04
Caur dievera pagalmiņu
Asarota upe tek:
Dievers māršu raudinaja
Gaudajām asarām.

# 23685.00
Atsēdies, atpūties,
Vecakā ietalina;
Es jaunaka, es vieglaka,
Es grib' tevi aptecēt.

# 23686.00
Aug man liela māsiciņa
Kā uguns dzirkstilite.
Labak teiču, ne kā pēļu,
Lai ved drīzi tautiņās.

# 23687.00
Bērzu birze kalniņā
Vairak vīst, ne lapo;
Mūs' māsiņa tautiņās
Vairak raud, ne līgsmo.

# 23688.00
Bij man viena māsiciņa
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.

# 23689.00
Bitit, tavu šuvumiņu
Baznicā dedzinaja;
Māmiņ, tavu auklejumu
Sveši ļaudis maldinaja.

# 23689.01
Biteit, tovu šyvumeņu
Bazņeicā dadzanāja;
Māmeņ, tovu aukļējumu
Sveši ļaudis malldynāja.

# 23689.02
Bitit, tavu šuvumiņu
Baznicā dedzinaja;
Māmiņ, tavu auklejumu
Tautiņās maldinaja.

# 23689.03
Bitit, tavu šuvumiņu
Svecitēs dedzinaja;
Māmiņ, tavu auklejumu,
Sveši ļaudis maldinaja.

# 23690.00
Bitit, tavu šuvumiņu
Baznicā dedzinaja;
Māmiņ, tavu auklejumu
Sveši ļaudis nicinaja.

# 23690.01
Bitit, tavu nesumiņu
Baznicā dedzinaja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tautiņās niecinaja.

# 23691.00
Bitit' tavu šuvumiņu
Baznicā dedzinaja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tautiņās rūdinaja.

# 23692.00
Bāleniņam sadereja
Seši arkli tīrumā;
Vedeklām nesadera
Trīs ratiņi istabā.

# 23692.01
Nesader ietaļām
Div' ratiņi istabā;
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā?

# 23693.00
Brāļi mani saņēmuši
Tādas cūkas līgaviņas:
Apgāž manu brāļa sētu
Kā ar sūdu vezumiņ'.

# 23694.00
Būt, bāliņ, to zinajse,
Es neietu tautiņās:
Tautiņās grūts mūžiņis,
Bārgi vārdi runajot.

# 23695.00
Būt' es to zinajuse,
Ka tu mana brāļa sieva,
Es būt' tevi nolādēse
Deviņās baznicās.

# 23696.00
Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenēi iemetuse,
Ne kā deva visu mūžu
Tautiņāmi rūdināt!

# 23697.00
Būt' man kāds to sacijis,
Kāda dzīga tautiņās,
Es neietu no māmiņas,
Ar valdziņu novedama.

# 23698.00
Da ša laika mana slava
Gul pūriņa dibenā;
Atved māršu, sieta mēli,
Ta iznesa klajumā.

# 23699.00
Diever', mani dieveriši
Kā ezera pureniņi.
Ka varetu atsavest
Saules meitas ieterēm!

# 23700.00
Diever, mani dieveriši
Kā īstaji bāleliņi,
Aizjūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās!

# 23700.01
Reti tādi brāleliņi,
Kādi mani dieveriši,
Aizjūguši kumeliņu:
Sēst, vedekla, kamanās!

# 23701.00
Diever', mani dieveriši
Kā īstie bāleliņi,
Kad iedami druviņā:
Māršiņ, līdzi bara vestu!

# 23701.01
Diveri, muni diveri
Kai eisti bāļeļeņi,
Kod īdami driveņā:
Maršeņ, ļeidza bora vastu!

# 23702.00
Diever', mani dieveriši
Kā peleki vanadziņi;
Māsiciņas kā skujiņas,
Kā zarainas ābelites.

# 23703.00
Dieveriši kalpiem gāja,
Mani bargu dēvedami.
Manis dēļ, dieveriši,
Kalpu vārda nenesat.

# 23704.00
Dieveriši kalpu gāja,
Mani sīvu dēvedami.
Eit', dieveri, kur jums tika,
Še jūs mani atrassit,
Še jūs mani atrassit,
Vainajamu mātes meitu.

# 23704.01
Dieveriši prom aizgāja,
Mani bargu dēvedami.
Eita visi, dieveriši,
Še jūs mani atrodat.

# 23704.02
Dieverits kalpos gāja,
Mani bārgu dēvedams.
Noiet kalps, atnāk kalps,
Mani bārgu še atrod.

# 23705.00
Dieveriti bāleliņi,
Aizjūdz man kumeliņu,
Es tev būšu sataujāt
Savu radu līgaviņu.

# 23705.01
Dieveram nevedišu
Savu radu līgaviņas,
Kam tas man neaizjūdza
Vienreiz sava kumeliņa.

# 23705.02
Dievertiņ, bāeleliņ,
Aizjodz mun kuimeliņu,
As tev bušu satoujāt
Sovu rodu ligaeviņu.

# 23705.03
Dieverit, manu bālit,
Aizjūdz manu kumeliņ'!
Es tev došu savu māsu
Par kumeļa aizjūgumu.

# 23706.00
Dievertiņ bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu,
Lai es braucu baznicā
Diever' jūgtu kumeliņu.

# 23707.00
Dieverit bāleliņ,
Dzīvo labi ar manim,
Tad es tev atvedišu
Sava rada līgaviņu.

# 23707.01
Dzīvo labi ar maniem,
Visjaunais dieverit,
Es tev pate ievedišu
Sava rada līgaviņu.

# 23708.00
Dieverits man aizjūdza
Bez grožiņu kumeliņu;
Es dieveram sataujašu
Bez pūriņa līgaviņu.

# 23709.00
Dieverits mīļi lūdze:
Ved māsiņu ietaļām!
Nevedišu, dieverit,
Kam jūs bārgi dzīvojiet.

# 23710.00
Diverūs, diverūs
Kā sovūs brāļeņūs;
Māseicos rogonos
Kā ēršķežu kryumeņūs.

# 23711.00
Dievers māršu bildinaja,
Kamdēļ mārša nerunaja?
- Ko runašu, dieveriti,
Vakar gauži bāramies.

# 23711.01
Dieveriti bāleliņi,
Kam ar mani nerunā?
- Nerunašu, vedekliņa,
Vakar bargi bāramies.

# 23711.02
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Kam ar mani nerunā?
Ko runašu, dieveriti,
Vakar gauži bāramies.

# 23712.00
Dievers mani mīļi lūdza,
Pie pagaļva stāvedams:
Celies, mārša, aunies kājas,
Iesim abi druviņā.

# 23712.01
Dievers māršu mīļi sauca,
Pie pagalva stāvedams:
Celies, mārša, aun kājiņas,
Iesim abi druviņā.
Ja, māršiņa, laba būsi,
Iesim abi dziedadami;
Būsi nikna, būsi bārga,
Iesi viena raudadama,
Iesi viena raudadama,
Iesi ceļa jautadama.

# 23712.02
Dievers māršu mīļi cēla,
Pie galviņas sēdedams:
Celies, mārša, aun kājiņas,
Iesim abi druviņā.

# 23712.03
Dievers māeršu miļi cela,
Pie gaelviņas sādādams:
Celiies, māerša, oun kājiņas,
Iesam aebi druiviņā!

# 23712.04
Dievers māršu mīļi cēla,
Pie pagalva stāvedams:
Celies, mārša, aunies kājas,
Iesim abi druviņā!

# 23712.05
Divers māršu vigļi ēeļe,
Pi gaugala stāvādams:
Ceļīs, munu māršeņ,
Iesim obu driveņā,
Iesim obu driveņā,
Ej, māršeņ, bora vastu.

# 23713.00
Dievers mani mīļi sauca,
Es dieveri vēl mīļaki,
Dievers mani māsu sauca,
Es dieveri bāleliņu.

# 23714.00
Dyžan gara, plota jiure,
Kas bez laivas ju pārīs!
Dyžan gara tautu dzeive,
Kas bez vārgu nudzeivās!

# 23715.00
Divejadi es pasaucu
Jaunako dievertiņu:
Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu!.

# 23715.01
Es, dieveri mīļodama,
Divejadi pasaucos:
Dieveriti, bāleni,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ar to tavu jūgumiņu
Atjūgs mani bāleniņi.

# 23715.02
Gana mīļi es pasauču
Savu mīļu dievestiņu:
Brāleliņi, dievestiņi,
Aizjūdz manu kumeliņu!

# 23715.03
Jaunakā dieverstiņa
Divejadi pasasauču:
Dieverstiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu.

# 23716.00
Div' ietaļas istabā,
Divus skalus dedzinaja:
Viena sēd ilgu rītu,
Otra ilgu vakariņu.

# 23717.00
Div' ietaļi velejās,
Priekšā nama, pakaļā!
Viena pati vīra māsa,
Ta staigaja raudadam'.

# 23717.01
Div' ietaļas velejās
Vienā nama pakaļā;
Viena pati māsiciņa
Staigā gauži raudadama.

# 23718.00
Dod, Dieviņi, siltu sauli
Jel vakara pusitē;
Dod, Dieviņi, lēnas tautas
Jel mūžiņa galiņā.

# 23719.00
Droši gāju, kur iedama,
Droši saku sacidama,
Es negribu tā darit,
Kā brāliņa līgaviņa.

# 23720.00
Dzeguzite aizsmakuse,
Viena pate kūkodama;
Man' māsiņa nonīkuse,
Tautiņās dzīvodama.

# 23721.00
Dzeltenā cielaviņa
Augsti nesa cekuliņu;
Tā es ar', tā es ar',
Tautiņās dzīvodama.

# 23722.00
Dzīrās tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
Mani vienu nenorāja,
Nela manus bāleliņus.

# 23723.00
Dzīvo labi, vīra māsa,
Teikš' savam brālitim;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlešu.

# 23724.00
Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi;
Lai dzīvoja, kā gribeja,
Savadatas tautu meitas.

# 23724.01
Dzīvosem pašas labi,
Salasitas ietaliņas;
Lai dzīvoja, kā gribeja,
Vienas mātes auklejums.

# 23724.02
Lai barās, ja barās,
Paši divi brāleliņi,
Bil mēs mīļi dzīvojam
Savadatas ieterites.

# 23725.00
Dziju vērpu ratiņā,
Spole tek atpakaļ;
Bāliņam sirdi rādu,
Māršai griežu muguriņu.

# 23726.00
Dzird tautieti taurejam,
Neredz taures pūtejin';
Dzird māsinu raudim gauži,
Neredz sērstu atnākam.

# 23727.00
Dzirdēt bija, ne redzēt,
Kā ietaļas dalijās:
Div' guntiņas dedzinaja
Viena skala galiņā.

# 23728.00
Dūca, dūca biteniņš,
Šūniņās guledams;
Raudi, raudi mūs' māsiņa,
Tautiņās dzīvodama.

# 23729.00
Edz kur labi, edz kur labi
Deviņās ietaļās:
Devitā rītiņā
Ielīgoju maltuvē.

# 23730.00
Ierast bija tev, māsiņa,
Ka nebiji ieraduse:
Ierast bija agri celt,
Viegli duris virināt.

# 23731.00
Ietaliņ, ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg!
- Sen redzeju, nesaciju,
Vakar bārgi bāramies.

# 23731.01
Ietoļiņ, ietoļiņ,
Naemiņš dag, naemiņš dag!
- As naiiešu, ietoļiņ,
Vakar ļōeti bāeramies.

# 23731.02
Ietaļiņa, ietaļiņa,
Namiņš deg, namiņš deg!
- Ietecešu, ietaļiņa,
Vakar stipri bāramies.

# 23731.03
Ietaliņ, ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg,
- Vaj tadēļ namiņš deg,
Ka mēs bārgi bāramies?

# 23731.04
Viņu māt, viņu māt,
Namiņš deg, namiņš deg!
- Lai tas deg, ar veļņiem,
Vakar ļoti bāramies!

# 23732.00
Ietaļiņas vadijās
Pa lielo tīrumiņu.
Būs redzets, ietaļiņas,
Kā jūs mīļi dzīvosiet.

# 23733.00
Ietaļiņu lab' taujaju,
Ne bāliņa līgaviņu:
Ar ietaļu jadzīvo,
Viešņām brāļa līgaviņa.

# 23734.00
Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecešu brālišos:
Neba tāļu man brāliši,
Āz tās zaļas bierztaliņas.

# 23735.00
Ej porā, bārgā mārša,
Ne manos brāliņos,
Lai skan pori baroties,
Ne brāliņa istabiņa.

# 23736.00
Ej purvā, tautu meita,
Ne manos bāliņos;
Šķir purvā baltus bērzus,
Nešķir manus bāleliņus.

# 23737.00
Es ar savu brāļa sievu
Ne runāt(i) nerunaju:
Es redzeju bāliņam
Melnu kreklu mugurā.

# 23737.01
Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalī stāvedama:
Ieraudziju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.

# 23737.02
Es redzeju brālitim
Mellu kreklu mugurāi.
Še, brāliti, balts krekliņis,
Sviež mellaju ezarāi.

# 23737.03
Ne runāt nerunaju
Ar brāliša līgaviņu:
Bij manam brālišam
Mels krekliņis mugurāi.

# 23738.00
Es ar savu brāļa sievu
Vienu vietu izaugam,
Dienu katra valkajam
Vienu zīļu vainadziņu.

# 23739.00
Es būt' badu nomirusi
Pirmo gadu tautiņās,
Kau māmiņa nelikusi
Kviešu maizes pūriņā.

# 23740.00
Es dievera neraudatu,
Kam neviena neradusi,
Kā raudatu māsiciņu,
Rīta māļu malejiņu.

# 23741.00
Es dumāju tauteņos
Nikod vaca napalikt;
Nujēme munu vareiti,
Kai sauleite reita rosu.

# 23742.00
Es gaidiju jaunās māršas,
Kā saulites uzlecot;
Viņ' ar mani tā dzīvoja
Kā skujiņa eglajā.

# 23743.00
Es gan zinu, vedekliņa,
Tavu gudru padomiņu:
Mājā mani nicinaja,
Ciemā teica bāliņam.

# 23744.00
Es gudraka, brāleliņ,
Ne kā tava līgaviņa:
Drīz otram kreklu cēļu,
Drīz jautaju valodiņu.

# 23745.00
Es izdzirdu guledama:
Buka, buka rībejās.
Manas pašas vedekliņas,
Cita kūla, cita mala.

# 23746.00
Es izgāju dižu mežu,
Nedzirdeju dzeguzites;
Man deviņas jauņuvites,
Nedzirdeju mātes vārdu.

# 23747.00
Es pazinu tās pēdiņas,
Ko staigaju tautiņās:
Īsi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas baltu asariņu.

# 23748.00
Es stādiju vītoliņu
Bāleliņa pagalmā;
Tur bij labs laiskai māršai
Launadziņu pagulēt.

# 23749.00
Es to tautu nebēdaju,
Staigaj' dores klauvedama:
Ne tie man maizes deva,
Ne mazai galvu pina.

# 23750.00
Es tev saku, man' māsiņa,
Te tev grīna dzīvošana:
Lieli, mazi, veci, jauni,
Visi greizi raudzijās.

# 23751.00
Es cereju kalnu kāpt,
Pret sauliti raudzities;
Es cereju zeltu nest,
Sudrabiņu niecināt.
Nu bij man varu nest,
Klausit svešu māmuliti.

# 23752.00
Gan gribeja ietaliņa
No ietaļas vieglas dienas;
Vēl nebija vieglas dienas
Pašai dēla māmiņai.

# 23753.00
Gan jau augstu saule lēca,
Tapat rasa ielejā;
Gan jel mīļi es dzīvoju,
Tapat riebu tautiņām.

# 23754.00
Gan ūdeņa tāi porā,
Novītuši kārklu gali;
Gan bagatas tās tautiņas,
Pavārguse mūs' māsiņa.

# 23755.00
Grib tautinas, lai es raudu,
Tam tīšam neraudaju;
Kad būs kāda raudašana,
Noraudašu citu dienu,
Noraudašu citu dienu,
Kad tautinas neredzēs.

# 23755.01
Grib tautieši, lai es raudu, -
Neraudašu, neraudašu;
Ja būs kāda raudašana,
Citai dienai noraudašu.

# 23756.00
Gribejās brāļa sieva
Kā māmiņa godajama.
Kur tev tādi mīļi vārdi,
Kā manai māmiņai?

# 23757.00
Grūt' gulēt skujiņai
Zem bērziņa lapiņām;
Grūt' manai māsiņai
Pirmo gadu tautiņās.

# 23757.01
Gana grūti skujiņai
Zem lapiņas ūdenī;
Gana grūti māsiņai
Pirmo gadu tautiņās.

# 23757.02
Griuts guļet skujeņai
Zam bērzeņa lapeņām;
Griuts munai māseņai
Pyrmu godu tauteņos.

# 23757.03
Grūt' irbit' gulošami
Zem bērziņa lapiņām;
Grūt' māsiņ' dzīvojoti
Pirmo gadu tautiņās.

# 23757.04
Grūti mūsu kumeļam
Jauni rati vižināt;
Grūti mūsu māsiņai
Pirmais gads tautiņās.

# 23757.05
Grūtin grūti lapiņai
Zem siekstiņas ūdenī;
Grūt' manai māsiņai
Tautiņās dzīvojot.

# 23758.00
Grūt', māsiņ, kalnā kāpt,
Lēt' lejā līgojot;
Viegli iet tautiņās,
Grūts mūdiņš dzīvojot.

# 23759.00
Grūt' manam kumeļam,
Kunga nauda vezumā;
Grūt' manai māsiņai,
Ar neveikli dzīvojot.

# 23759.01
Griuts munam kumeļam,
Zaļa molka vazumā;
Griuts munai māseņai
Pyrmu godu tauteņos.

# 23760.00
Grūti šņāca sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Sīvajās tautiņās.

# 23760.01
Grūši pūta sila priede,
Smaga lieta nolijuse;
Gauži rauda brāļu māsa,
Svešu ļaužu nicanuma.

# 23761.00
Izput' pate, tautu meita,
Ka tu mani putinaji,
Ka tu mani putinaji
No baltā bāleniņa.

# 23762.00
Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es ari laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs bārga,
Tecēs pati raudadama.

# 23763.00
Jūs, ļautiņi, nezinat,
Kāda mana dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.

# 23764.00
Jūs lielās ietaliņas,
Mani mazu līdz velciet;
Jūs lielās kultu, maltu,
Es cūciņas ēdināt.

# 23765.00
Kad es būtu ietaļās,
Es mācetu dalities:
Pus rītiņa maltu ietu,
Pus rītiņa druviņā.

# 23766.00
Kad es būtu zinajuse,
Kāda dzīve tautiņās,
Būt' akmeni ievēluse,
Ne kājiņu iespēruse.

# 23766.01
Būt' es to zinajuse,
Grūta dzīve tautiņās,
Es ieveltu grūt' akmeni
Tautu dēla kamanās.

# 23766.02
Būt' es to zinajuse,
Kāda tautu dzīvošana,
Būt' akmini aizvēluse,
Nebūt' pati aizgājuse.

# 23766.03
Kad es būtu zinajuse,
Kāda tautu dzīvošana,
Būt' akmini ievēluse,
Ne kājiņu iespēruse.

# 23766.04
Ka es byutu zynājuse,
Kaida tautu dzeivāšona,
Byut' akmini ivāluse,
Na kājeņu ispāruse.

# 23766.05
Kam es pirms zinajuse,
Kāda dzīve tautiņās,
Es ieveltu grūt' akmeni,
Ne kājiņu iespēruse.

# 23766.06
Kaut es pirmak zinajuse,
Ka tautās grūta dzīve,
Es ieceltu grūt' akmeni
Tautu dēla kamanās.

# 23766.07
Māmeņ munu žēļeigu,
Kam tu maņ nasaēēji,
Tu zynāji tautu dzeivi,
Ka ir vārgi jādzeivoi.
Byut' akmini ivāluse,
Na kājeņu ispāruse.

# 23767.00
Kad es tiktu pie māmiņas,
Tad es teiktu māmiņai:
Tautiņām auzu maize
Aiz deviņi atslēdziņi.

# 23768.00
Kāda kauna, vedekliņa,
Drīkst' tu mani nicināt!
Tu celies, gulejuse,
Es māliti samaluse.

# 23768.01
Ar kauniņu, vedekliņ,
Drīkst' tu mani nicināt!
Es atnācu, samaluse,
Tu cēlies, gulejuse.

# 23769.00
Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās,
Ik rītiņa malt iedama,
Ik dieniņas druviņā.

# 23769.01
Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās?
Nokūlusi malti gāju,
Samalusi druviņā.

# 23770.00
Kāpu, kāpu uz kalniņa
Brāļa sētas raudzities;
Neredzeju brāļa sētas,
Ne māmiņas rotajot.

# 23770.01
Kāpu, kāpu uz kalniņa
Svaiņa nama lūkoties;
Ni redzeju svaiņa nama,
Ni māsiņas staigajot.

# 23771.00
Kalabad šovasar
Dūmakaiņi mežu gali?
Māmiņ' mani aizdevuse
Bārgajās tautiņās,
Visi meži aizkūpuši
No manām asarām.

# 23772.00
Kalnā nesu smagu nastu,
Sviedrus vien braucidama;
Tā dzīvoju tautu dzīvi,
Asariņas slaucidama.

# 23773.00
Kam, bitite, šūti šuji,
Kad vaskāt nevaskaji?
Kam, māsiņ, tautās gāji,
Kad ar godu nedzīvoji?

# 23774.00
Kam man beja sivu jemt,
Kam māseņis ryudynāt?
Siva guļ maigu migu,
Māsys māli samolušys.

# 23775.00
Kas iesācis, tam dzīvot
Šitādos ļautiņos;
Neiesācis te nevar
Ne dieniņas nodzīvot.

# 23776.00
Kas kait irbei netecēt(i),
Raudavite rasu vilka;
Kas kait brāļa līgavai,
Māsa dubļu bridejiņa.

# 23777.00
Kas, māmiņa, tev sacija,
Ka es raudu tautiņās?
Vaj zīlite klausijās
Tautu nama pakaļā?

# 23777.01
Kas, māmiņa, tev sacija
Mani gauži raudajušu?
Vaj zīlite dziedajusi,
Vaj ļautiņi runajuši?

# 23778.00
Kas, māmiņa, tev pateica,
Ka es raudu tautiņās?
Vaj vējiņis tev aizpūta
Manas žēlas asariņas?

# 23778.01
Kas, māmiņa, tev sacija
Mani gauži raudajušu?
Vaj vējiņis tev aizpūta
Manas gaužas asariņas?

# 23778.02
Kas, māmiņa, tev pateica,
Ka es gāju raudadama?
Kuri vēji tev aizpūta
Manas gaužas asariņas?

# 23779.00
Kas no kunga augsta zirga,
Ka ratiņu nepavilka?
Kas no tautu lielas slavas,
Ka ar godu nedzīvoja?

# 23780.00
Klēgā zosis siliņā,
Ūdenī ieradušas;
Raudaj' māsa tautiņās,
Bāliņos ieraduse.

# 23781.00
Klusa bija istabiņa,
Kad māmiņa vien bij;
Kad saveda vedekliņas,
Kā vistiņas kladzinaja.

# 23781.01
Kad māmiņa viena bija,
Klusu bija istabiņa;
Kad savede vedekliņas,
Kā vistiņas kladzinaja.

# 23781.02
Klusa brāļa istabiņa,
Kad nebija vedekliņas;
Kad atveda vedekliņu,
Kā vistiņa kladzinaja.

# 23781.03
Klusa, klusa ustabeņa,
Koļš māmeņa vīna beja;
Kā savede vedekļeņas,
Kā visteņas kladzynāva.

# 23781.04
Klusa muna ustabeņa,
Kāļeidz vīna māmuleņa;
Ka atvada vedekļeņas,
Kai visteņas kacynāja.

# 23781.05
Klusa visa ustaebiņa,
Ka māemiņa viena bija;
Ka saeveda vedekliņas,
Kā vistiņas kladzanāja.

# 23781.06
Klusu, klusu istabiņa,
Kad māmiņa viena bija;
Kad pārveda jaunaviti,
Kā vistiņa kladzinaja.

# 23781.07
Klusu, klusu istabiņa,
Nu memmiņa viena pati;
Kad pārvedu jaunaviti,
Lielu ķildu cēlejiņa.

# 23782.00
Klusam tautas klusinaja,
Klusu bija ieradušas,
Klusu bija ieradušas,
Elka dievus turedamas.

# 23783.00
Ko domaji, dieverstiņi,
Man sāniem sēdedams?
- Es domaju, vedekliņ,
Ved māsiņu ietaļām.
- Nevedišu, dieverstiņ,
Kam jūs bargi dzīvojāt.

# 23784.00
Ko iedama es uzgāju,
Māmuļites nelaižama?
Sīvu, dzedru dēla māti,
Netikliti tēva dēlu.

# 23785.00
Ko zīlit' sīv' brēc'?
Ko māsiņ' gauži raud?
Zīl' brēc' sīv' sal',
Mās' tāl' tautiņās.

# 23786.00
Ko zīlite sīvi brēca,
Ko māsiņa gauži raud?
Zīlit' brēca sīvu salu,
Māsiņ' tautas rūdinaj'.

# 23787.00
Krītat, vēra ozoliņi,
Laužat zaļu bierztaliņu,
Lai redzeju brāļu sētu,
Pa tautām staigadama.

# 23788.00
Kumeņām māseņām,
Tām slavete loba sliv;
Ģtaļem nabadzem,
Tām zudiņ pazuduse.

# 23789.00
Kulies pate, kunga rija,
Ja nebija kūlejiņa;
Rājies pate, brāļa sieva,
Ja nebija rājejiņa.

# 23789.01
Kulies pati, kunga rija,
Ja tav neva kūlejiņa;
Rājies pati, brāļa māsa,
Ja tav neva rājejiņa.

# 23789.02
Kulies pati, kunga rija,
Kas velns tevi izkūlis!
Rājies pati, brāļa sieva,
Kas velns tevi norājis!

# 23789.03
Kulies pati, kunga rija,
Tev nebija kūlejiņa;
Rājies pati, man' māsiņa,
Tev nebija rājejiņa.

# 23790.00
Kumeliņ lielvarit,
Nelauz manu iemauktiņu;
Tautu meit lielsirdit,
Nešķir manu bāleliņu.

# 23791.00
Kumeliņis auzu zviedza,
Ābolā stāvedamis;
Māsa raud bāleliņa,
Vidū tautu stāvedama.

# 23792.00
Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij,
Dieveram māršu rāt.

# 23792.01
Smiekla lieta, kauna lieta,
Dievers māršu raudenaja.
Kungam brīv vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu.

# 23793.00
Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu nokavēt,
Viens pats man bāleliņš,
Ij tam bārga līgaviņa!

# 23793.01
Vai, Dieviņ, kur es iešu,
Kur laiciņu nokavešu,
Viens vienigs bāleliņš,
Ij tam bārga līgaviņa!

# 23793.02
Kur es iešu, kur tecešu,
Kā dieniņu nodzīvošu,
Viens īstais bāleliņis,
Ir tam bārga līgaviņa!

# 23794.00
Kur bitite medu jēma
Sīvā nātru krūmiņā?
Kur, māsiņas, mēs iesim,
Brālim dzedra līgaviņa!

# 23795.00
Kur, māsiņa, remdesies,
Svešumāi nogājuse?
Maizitēi, darbiņāi,
Tautu dēla ēniņāi.

# 23796.00
Kur, māsiņ, tavs pūriņš,
Kur skaistais augumiņš?
Valkaj' tautas pūru tavu,
Maldin' tavu augumiņu.

# 23797.00
Kusti, kusti, ūdens zāle,
Ūdens tevi kustinaja;
Raudi, raudi, brāļu māsa,
Tautas tevi raudinaja.

# 23798.00
Laba būtu māsiciņa,
Kaut zaglite nebijuse:
Ta atslēdza manu pūru
Ar bērziņa žagariņu.

# 23798.01
Gana laba jaunā mārša,
Bet tik tāda pazaglite:
Māsai pūru uzslēgusi
Ar slotiņas žagariņu.

# 23798.02
Laba mana mārša būtu,
Kaut zaglite nebijusi:
Man' pūriņu atslēgusi
Ar bērziņa žagariņu.

# 23798.03
Laba mana vedekliņa,
Nevareju nicināt:
Manu pūriņ' i atslēdze
Ar slotiņas žagariņu.

# 23798.04
Lai tie citi, ko tie citi,
Māsiciņa raganiņa:
Ta atslēdza manu pūru
Ar vītola žagariņu.

# 23798.05
Maza, maza māsiciņa,
Bet drusciņ pazaglite:
Manu pūru atmūķejsi
Ar bērziņa žagariņu.

# 23798.06
Ta Lībiņa (Grietiņa, etc.) laba meita,
Bet tik tāda pazaglite:
Trīnes pūru atmūķeja
Ar slotiņas žagariņu.

# 23798.07
Viena pate māsaciņa,
I ta pate pazaglite:
Ta atslēdza māsas pūru
Ar slotiņas žagariņu.

# 23799.00
Labak man daudz dieveru,
Ne kā daudz māsiciņu:
Dievers dienu nelīdzina,
Kā līdzina māsiciņa.

# 23799.01
Labak daudzi dieverišu,
Ne kā daudzi māsaciņu;
Dievers dienu nerēķina,
Kā rēķina māsaciņa.

# 23799.02
Lobāk man daudz diveru,
Na kai daudzi māseiceņu:
Divers dinu naļēidzyna,
Kai ļeidzyna māseiēeņis.

# 23800.00
Labak man daudz dieveru,
Ne kā daudz māsiciņu;
Dieveros kā brāļos,
Māsicās kā kuņās.

# 23800.01
Labak daudzi dieverišu,
Ne ka viena māsiciņa;
Dieveriši kā bāliņi,
Māsiciņas kā dadziši.

# 23800.02
Labak daudzi dieveros,
Ne kā daudzi māsicās;
Dieveros kā brāļos,
Māsicās kā kucēs.

# 23800.03
Tīšam gāju, nebēdaju,
Deviņos dievaros;
Dievaros kā brāļos,
Vīra māsas kā žagatas.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv