2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte. ( 23133 - 23649)
2.5.2.13.5.1. Dēlu māte kā preceniece un kā vīra māte un viņas satiksme ar vedamām meitām un vedeklām. ( 23133 - 23569)
2.5.2.13.5.1.2. Naidīga, spītīga satiksme. ( 23176 - 23445)
# 23201.00
Dari, dari, dēlu māte,
Gan es tev atdarišu,
Gan es tev atdarišu,
Visu mūžu dzīvodama.
# 23202.00
Dievs dod manim satikties
Lejā dēla māmuļiti,
Es uzliktu olas maisu,
Pret kalniņu kāpinatu.
# 23203.00
Dievs dod mani tautās iet,
Vīra māti neredzēt!
Kad ieraugu vīra māti,
Šķietu lāci lampajot.
# 23204.00
Dēlu māte bēdajāsi,
Ka es maza vedekliņa;
Gan es tavus garus matus
Apkārt roku vicinašu.
# 23221.02
Es redzeju dēlu māti
Spalvainām kājiņām.
Kaut varetu klātu tikt,
Es pielaistu uguntiņu.
# 23221.03
Man bij tāda vīra māte
Spalvaiņām kājiņām.
Dievs piedod manus grēkus,
Es pielaidu uguntiņu.
# 23221.04
Maza mana vīra māte
Spalvotame kājiņām;
Es, pakaļe tecedama,
Aizlipiju uguntiņu.
# 23221.05
Maģa, maģa meites māte
Spalvaiņām kājiņām;
Jauni puiši, staigadami,
Pielaižat uguntiņu.
# 23221.06
Maza, maza dēla māte
Kulaiņām kājiņām;
Kad staigašu ar uguni,
Pielaidišu uguntiņu.
# 23221.07
Maza, maza dēlu māte
Spalvainām kājiņām,
Pīpadami, bāleniņi,
Pielaižat uguntiņu.
# 23221.08
Pluskutaina dēla māte
Aizķērās žagaros;
Dievs piedod manu grēku,
Es pielaidu uguntiņu.
# 23221.09
Veca mana sievas māte,
Kūlaiņāmi kājiņām;
No pakaļas tecedamis,
Pielaidišu uguntiņu.
# 23222.00
Dēlu māte plikgalvite
Gul pirtēji palāvē;
Kad pārveda jauņuviti,
Tad uzvilka lindruciņu.
# 23223.00
Dēlu (dēla) māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Es tev dubļu nebridišu.
# 23223.01
Dēlu māte lielijāsi,
Vest tev dubļu bridejiņu.
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Es to dubļu nebridišu.
# 23223.02
Dālu māeta priecājās,
Bus mun duibļu bridejiņa.
Bried ar golvu, ja nav kāju,
Nabuš' duibļu bridejiņa.
# 23223.03
Dēlu māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Ja nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.
# 23223.04
Dēlu māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Kad nav kāju, brien ar galvu,
Tavu dubļu nebridišu.
# 23223.05
Dēlu māte priecajās:
Nu būs dubļu bridejiņa!
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Nebūš' tava bridejiņa.
# 23223.06
Dēlu māte priecajās:
Pārved dubļu bridejiņu!
Ja nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.
# 23223.07
Dēlu māte priecajās,
Pārved dubļu bridejiņu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es tevim dubļus bridu;
Ja nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.
# 23223.08
Māte mani audzinaja
Kā baltu linu sauju;
Dēlu māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Kad nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.
# 23223.09
Māte veda vedekliņu,-
Būs man dubļu bridejiņa!
Bried ar galvu, ja nav kāju,
Es tev dubļu nebridišu.
# 23224.00
Dēlu māte priecajās:
Lēna, lēna vedekliņa!
Paga, paga, dēlu māte,
Vēl porā nenorimsi.
# 23225.00
Dēla māte priecajās:
Nu pārveda malejiņu!
Nedomā, dēla māte,
Ka es viena malti iešu:
Iešu malt, raušu līdz,
Doš' ar milnu mugurā.
# 23225.01
Mīlē mani, vīra māte,
Ak, es tevi gan mīlešu,
Iešu malt, raušu līdz,
Došu duņķi mugurā.
# 23225.02
Nedomā, dēlu māte,
Ka es viena malti iešu:
Došu dūri uz muguru,
Raušu līdzi kambarī.
# 23225.03
Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudis:
Iešu malti, raušu līdzi,
Doš' ar dūri mugurā.
# 23225.04
Nebēdā, vīra māte,
Dzīva būs tava tiesa:
Dzīšu kult, dzīšu malt,
Doš' ar dūri mugurā.
# 23226.00
Dēlu māte, precedama,
Sola šķietu, sola nītis.
Kad prasiju nīšu, šķieta,
Parādija sētas posmu.
# 23226.01
Dēla māte lielijāsi,
Ka tai šķieti, ka tai nītis.
Kad aizgāju, kad prasiju,
Sētas posmu parādija.
# 23226.02
Dēlu māte, precedama,
Solij' nīt's, solij' šķietu;
Kad aizgāju, parādija
Sētens posmu sētmalē.
# 23226.03
Dēlu māte, precedama,
Solij' šķietu, solij' nītes:
Kad aizgāju, kad prasiju,
Sētens posmu parādija.
# 23227.00
Dēla māte sieta mēle,
Sietu nesa padusē;
Kur iedama, tecedama,
Sijā savu vedekliņu.
# 23228.00
Dēlu māte zilzobite,
Tik ta mani nenorēja;
Es ielēcu kaņepēs,
Viņa zobus klabinaja.
# 23228.01
Dēla māte raganiņa
Cikko manis neapēda;
Viņa zobus klabinaja,
Es iebēgu kaņepēs.
# 23228.02
Sveša māte ragaņeņa,
Ciki maņa naapede;
Es ibāgu kaņapēs,
Viņa zubus klabynāja.
# 23228.03
Sveša māte raganiņa
Ciki mani nenorēja;
Es iebēgu kaņepēs,
Viņa zobus klabinaja.
# 23228.04
Veca māte zilzobite
Gribē mani saplosit;
Es uzmuku eglitē,
Viņa zobus klabinaja.
# 23228.05
Vilku māte, zvēru māte
Mana vīra māmuļiņa;
Es iebēgu kaņapēs,
Viņa zobus klabinaja.
# 23229.00
Dēlu māte šnīpdegune
Pa lodziņu raudzijās.
Kaut man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
# 23229.01
Dēlu māte raudzijās,
Kad es malu kambarē;
Būt' man maza adatiņa,
Es iedurtu degunā.
# 23229.02
Dēla māte šauracite
Caur šķirbiņu raudzijās;
Būt' man kāda adatiņa,
Es tev acis izbakstitu.
# 23229.03
Dēlu māte vienactiņa
Caur šķirbiņu lūkojās;
Būt' man maza adatiņa,
Es to pašu izbakstitu.
# 23229.04
Jaunā mārša sprigacite
Caur lukturi lūkojās;
Kaut man būtu sprančadata,
Es tai acis izbaditu.
# 23229.05
Kas ta tāda sprigacite
Sēž pie mana bāleniņa?
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbaditu.
# 23229.06
Kas ta tāda vīzdegune
Caur lukturi lūkojās?
Būt' man spranču adatiņa,
Es tai acis izčukstitu.
# 23229.07
Nava kauna dēlu mātei
Pa šķirbiņu skatities.
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbaditu.
# 23229.08
Tautu meita spicdegune
Caur žodziņu raudzijās;
Kad man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
# 23230.00
Dēlu māte sviestu taisa,
Ko meloti vedekliņu.
Dēlam deva sviest' ar maizi,
Vedeklai rungas galu.
# 23230.01
Tā darija dēlu māte,
Kā bij pati solijsēs:
Dēlam deva sviest' ar maizi,
Vedeklai rungas galu.
# 23231.00
Dēlu māte, vilku māte,
Abas sēda saulitē.
Vilku māte jēru plēš,
Dēlu māte bikses lāpa.
# 23232.00
Dēlu māte, cēlusēs,
Dod ar dūri stenderē,
Lai trūkās vedekliņas,
Kur kurē [?] gulejusi.
# 23232.01
Liela mana vīra māte,
Kā lielā lāču māte,
Rītā agri cēlusies,
Dod ar dūri stenderē;
Satrūkāsi vedekliņas,
Kur kura gulejusi.
# 23233.00
Dēlu māte cēlusies,
Kā eglite grozijās,
Uz manim grozijās,
Ka es agri nezacēlu.
# 23233.01
Sveša māte grozijās
Kā eglite eglajā.
Vaj uz mani grozijās,
Ka es agri necēlos.
# 23276.05
Ko godešu, to godešu,
Vīra māti, to godešu:
Izvārišu krūkļu putru,
Lai nosprāga spriņģedama.
# 23276.06
Mira, mira dēla māte,
Bet mūžam nenomira.
Iedodam driģenites,
Nomirs, kājas kratidama.
# 23276.07
Nevareju sagaidit,
Kad nomira vīra māte.
Savāriju kaukoltiņus,-
Kājas vien nokratija.
# 23276.08
Veca mana vīra māte,
Aiz vecuma nenomira.
Izvāriju krūklu sulu,
Tad nosprāga spriņģedama.
# 23277.00
Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tevi godinašu;
Kad es iešu namiņā,
Tad es tevi godinašu:
Vaj būs kāši, vaj pagale,
Būs tavā mugurā.
# 23278.00
Gailišam laktu taisu
Tautu dēla klētiņā:
Labak mani gailits cēla,
Ne tautieša māmuliņa.
# 23278.01
Es gailiņu audzinaju
Savas gultas kaigalē;
Kad es gāju tautiņās,
Sav' gailiti līdza ņēmu.
Labak mani gailits cēla,
Ne kā dēlu māmuliņa;
Gailits cēla dziedadams,
Dēlu māte rādamās.
# 23278.02
Es gailiti guldinaju
Savas gultas kājgalā:
Labak mani gailits cēla
Ne kā vīra mamuliņa;
Gailits cēla dziedadams,
Vīra māte rādamies.
# 23278.03
Gailitim(i) laktu daru
Savas gultas galiņā:
Labak mani gailis cēla,
Ne kā dēla māmulite;
Gailis cēla dziedadamis,
Dēla māte rādamās.
# 23278.04
Gailitim laktu daru
Tautu dēla klētiņā:
Labak mani gailits cēla,
Ne tautieša māmulite;
Gailits cēla dziedadams,
Māmulite rādamies.
# 23278.05
Gailitim laktu daru
Tautu dēla klētiņā:
Labak mani gailis cēla,
Ne tautieša māmulite;
Vienu reizu piecēluse,
Ciemā nesa valodiņas.
# 23278.06
Kad es gāju tautiņās,
Gaili ņēmu līdzaje[?].
Es gailiti guldinaju
Savas gultas kājgalā,
Labak mani gailis cēla,
Ne tautieša māmuliņa,
Gailis cēla dziedadams,
Māmuliņa rādamās.
# 23278.07
Labak daru gailim laktu
Savā gultas kājgalā;
Labak mani gailis cēla,
Ne kā dēlu māmuliņa:
Gailis cēla dziedadams,
Dēlu māte rādamās;
Vienu pašu rītu cēla,
Tek pa ciemu vainodama.
# 23278.08
Sit (Tais'), brālit, gailim laktu
Manē gultas galiņē,
Labak mani gailis cēla,
Ne kā vīra māmuliņa,
Gailits cēla dziedadams,
Vīra māte lādedama.
# 23278.09
Sit, tautieti, gailim laktu
Savā klētes galiņā:
Labak mani gailis cēla,
Ne kā tava māmuliņa;
Gailis cēla dziedadams,
Māmuliņa rādamās.
# 23279.00
Gana lielu linu druvu
Saujiņāmi nomētaju;
Gana bārgu dēlu māti
Ar valodu norunaju.
# 23280.00
Gani kliedza, gani brēca:
Lāču māte birzi lauza!
Ai, ganiņi, nekliedziet,
Dēlu (Dēla) māte slotas lauza.
# 23283.00
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Ja tu savu dēl' aukleji,
Tad jau mani neaukleji.
# 23284.00
Griez tu ceļu, dēlu (dēla) māte,
Es tev ceļa negriezišu;
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
# 23284.01
Dēlu māte lielijās:
Es bij' piecu dēlu māte!
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
# 23284.02
Dēlu māte lielijās,
Ka tai pieci dēli auga;
Kad tev pieci dēli auga,
Man deviņi bāleliņi.
# 23284.03
Dēlu māte lielijās,
Ka ta piecu dēlu māte;
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
# 23284.04
Diža, diža dēlu māte,-
Ja tu diža, es jo diža:
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
# 23284.05
Es par tevi nebēdaju,
Piecu dēlu māmuliņa:
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
# 23284.06
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ka tev dēli krēslu cēla,
Man kaļ brāļi zelta kroni;
Man galviņa nepanesa
Visu brāļu sudrabiņa.
# 23284.07
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.
# 23284.08
Griez tu ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ja tev piecas villanites,
Man deviņi vaiņadziņi.
# 23284.09
Jo tu liela dēlu māte,
Es lielaka brāļu māsa:
Kad tev bija pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.
# 23284.10
Liela bija dēlu māte,
Es lielaka brāļu māsa:
Tav ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.
# 23284.11
Satikos uz celiņu
Piecu dēlu māmuļiti.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu.
Ja tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsu;
Tu ar savis dēlis diža,
Es ar savis bāleliņis.
# 23284.12
Staigāt gāju pa celiņu,
Zelta niedre rociņā.
Staigadama sasastapu
Piecu dēlu māmuliņu.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.
# 23285.00
Grēku vien padariju,
Jaun' iedama tautiņās:
Es izkūlu vīra māti
Ar guntiņas pagaliti.
# 23285.01
Grēku vien nopelniju,
Tautiņās āziedama:
Saveleju dēlu māti
Ar to putras maisamaju.
# 23285.02
Jaun' iedama tautiņāsi,
Grēku vieni padariju:
Izkalteju ievas stibu,
Liku pūra dibinā,
Pašu pirmu vakariņu
Dēlu māti izšauteju.
# 23286.00
Grūt' bij man kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' bij man svešu māti
Par māmiņu pasaucot.
# 23286.01
Grūt' bij man kalnā kāpt,
Lēt' lejā noejot;
Grūt' bij man pasaucot
Svešu māti māmuliņu.
# 23286.02
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Grūt' lejā noejot;
Grūt' man bija svešu māti
Par māmiņu pasaucot.
# 23286.03
Gryut' man beja kālnā kāpt,
Gryut' nu kālna ļejeņā;
Gryut' man beja pasasaukt
Svešys mātis māmuļeņis.
# 23288.02
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēti lejā notecēt:
Kalnā manim svešā māte,
Lejā īstā māmulite.
Kalnā sēd svešā māte,
Ar dadziem apauguse;
Lejā mana māmulite
Baltā rožu dārziņā.
# 23288.03
Pret kalniņu grūti kāpu,
Lejā lēti noteceju:
Kalnā mana sveša māte,
Lejā īsta māmulite.
# 23289.00
Ik dieniņas jūra krāca,
Ventāi ledu lauzidama;
Ik dieniņas dēla māte
Rāja savas jaunuvites.
# 23290.00
Jau šodien vīra māte
Staigā, nāsis raustidama:
Daudz ēdusi, daudz dzērusi,
Maz darbina darijusi.
Kas būs rītu, kas parītu,
Kad aizies bālelini?
# 23290.01
Kas būs rītu, kas parītu,
Lai aiziet bāleliņi!
Jau šodien dēla māte
Staigā šņurkas nolaiduse.
# 23291.00
Jo minama dadžu lapa,
Jo ta plata plātijās;
Jo teicama dēlu māte,
Jo ta liela lielijās.
# 23291.01
Jau ta plata, kļava lapa,
Vēl ta plata plātijās;
Jau ta liela, brāļu māsa,
Vēl ta liela lielijās.
# 23292.00
Jo ta plata, dadža lapa,
Jo es minu minamo;
Jo ta sīva, dēla māte,
Jo es viņu kaitinaju.
# 23292.01
Gana plata dadža lapa,
Vēl es minu platumā;
Gana nikna dēlu māte,
Vēl es viņu kaitinaju.
# 23292.02
Jo ta plata, dadžu lapa,
Jo es minu kājinām;
Jo ta pikta, vīra māte,
Jo es viņu kaitinaju.
# 23293.00
Jūs, ļautiņi, nezinat,
Kur' būs mana vīra māte:
Sarkanā, rūsenā,
Kas guleja vīrekstēs,
Kas guleja vīrekstēs,
Ta būs mana vīra māte.
# 23293.01
Mana māmiņa vaicaja,
Kāda bija sveša māte.
Sarkana, rūsana,
Kur' guleja siliņā.
# 23294.00
Kā bij man poru brist
Tik jaunām kurpitēm?
Kā bij man svešu māti
Saukt par savu māmuļiti?
# 23295.00
Kā bij man svešu māti
Visapkārt aptecēt,
Manu īstu māmuļiti
Ne solišu patecēt?
# 23296.00
Kā būs arti, kā ecēti
Vēja lauztu līdumiņu?
Kā bus saukt tautu māti
Man' mīļaju māmuliņu.
# 23297.00
Kalejiņi bāleliņi,
Kaļ man dzelzu pierkstainišus,
Nu es iešu knaibities
Ar to dēlu māmuļiti.
# 23298.00
Kas ta tāda līka kārte
Aizkrāsnē līgojās?
Ta nebija līka kārte,
Ta bij mana vīra māte.
# 23299.00
Kas ta tāda melna vista
Kaņepēs kladzinaja?
Ta nebija melna vista,
Ta bij mana vīra māte.
# 23299.01
Kas ta tāda melna vista
Kaņepēs kladzinaja?
Ta bij mana vīra māte,
Ar manim ķīvejās.
# 23299.02
Kas ta tāda veca vista
Kaņepēs kladzinaja?
Ta bij mana vīra māte
Ar peleku villainiti.
# 23299.03
Melna vista kladzinaja
Kaņepdārza maliņā;
Ta nebija melna vista,
Ta bij mana vīra māte.
# 23300.00
Kas ta tāda ogļu muca
Pa plāniņu grozijās?
Ta nebija ogļu muca,
Ta bij dēla māmulite.
# 23301.00
Kas ta tāda zila vārna
Gar sētmali vazajās?
Ta bij mana vīra māte
Ar peleku seģeniti.
# 23301.01
Kas ta tāda resna veča
Ar peleku seģeniti?
Ta bij mana vīra māte,
Ar manim naskajās.
Pieci gadi ellē suta,
Nu atnāca vaidedama;
Es paņēmu čūču koku,
Iegrūd' elles dibinā.
# 23302.00
Kas ta tāda vella māte,
Kas az upes velejās?
Ta nebija vella māte,
Ta bij mana vīra māte,
Platas acis, šķiebtas lūpas,
Šķeterets deguniņš.
# 23303.00
Ķēvei pieci kumeliņi,
Pate vilka vezumiņu;
Mātei piecas vedekliņas,
Pate dzirnas ritinaja.
# 23305.00
Ko lielies, dēlu māte?
Es jau tevi uzvārešu:
Man pieder tavs dēliņš,
Tavas klēšu atslēdziņas.
# 23305.01
Ķizi, ķizi, dēlu māte,
Ko es tev padariju:
Es paņēmu tavu dēlu,
Tavas klēts atslēdziņas.
# 23306.00
Kā, māseņ, gauži raudi,
Svārkim slauki asareņas?
Tej sauļeite, tej zemeite,
Tik vīn sveša māmuļeņa.
# 23307.00
Ko padari, sveša māte,
Ar manim gražodama?
Savu sirdi grūtinaji,
Manu vieglu vieglinaji.
# 23308.00
Kūru labu lielu guni,
Ka var' labi sildities!
Turu labu drošu sirdi
Pret svešo māmuļiņu.
# 23309.00
Kur liksim, neliksim
To bārgo vīra māti?
Sasiesim rokas, kājas,
Kārzim nama cekulā.
# 23310.00
Kur, meitiņ, kūju liki,
Ar ko kūli māmuliņu?
Vaj ieliki pūriņā,
Jakuļ dēlu māmuliņ'?
# 23311.00
Laba biju bāliņam,
Laba tautu dēliņam,
Tik nebiju krietna, laba,
Svešas mātes paļajama.
# 23312.00
Laba, laba sveša māte,
Ar manim runadama;
Gan es tavu labumiņu
Dzīvodama atradišu.
# 23313.00
Ļauna guldij', ļauna cēla
Svešu ļaužu māmuliņa.
Ta ar vienu ļaunumiņu,
Es ar otru labumiņu.
# 23314.00
Lēna, lēna dēlu māte
Kā lēnaja cielaviņa;
Teicu vienu ļaunu vārdu,
Met' kā sāli ugunī.
# 23315.00
Līka kārte pārlīkuse
Pār tautieša istabiņu;
Ta nebija līka kārte,
Ta bij dēla māmulite.
# 23315.01
Kas ta tāda līka kārte
Istabiņas dibenā?
Ta nebija līka kārte,
Ta dēliņa māmuļite.
# 23315.02
Kas ta tāda līka kārte
Pa plāniņu grozijās?
Ta nebija līka kārte,
Ta bij dēla māmuliņa.
# 23315.03
Kas ta tāda līka kārte
Tautu dēla istabā?
Ta nebija līka kārte,
Ta tautieša māmuļite.
# 23315.04
Liela gara līka kārte
Tautietim istabē;
Ta nebija līka kārte,
Ta dēlami māmuliņa.
# 23315.05
Līka kāerts pāerlīkuisa
Par toutiešu ustuibiņu;
Tij naebija līka kāerts,
Tij bij dālu māmoļiņa.
# 23316.00
Līka, kumpa dēlu māte
Par istabu pārteceja;
Gan tu taisna atstiepsies,
Ar vedeklu rādamās.
# 23316.01
Dēla māte bēdajās,
Ka es maza vedekliņa;
Gan es liela izstiepšos,
Ar tevim bārdamies.
# 23316.02
Kumpa, līka dēla māte
Līdz ta mani nolūkoja.
Gan tu, kumpa, taisna tapsi,
Kad tu mani niecinasi.
# 23316.03
Līka kārte pārlīkuse
Par tautieša istabiņu;
Ta nebija līka kārte,
Ta bij dēla māmuļite.
Gan tu, līķe, taisna tapsi,
Ar māsiņu dzīvodama.
# 23316.04
Līka, kumpa dēlu māte
Par istabu pārteceja;
Gan tu, kumpe, taisna tapsi,
Ar vedeklu rādamās.
# 23316.05
Līka, līka dēlu māte
Ielīkoja istabāi;
Gan tu taisna atstiepsies,
Ar vedeklu bārdamies.
# 23316.06
Līka, līka dēlu māte,
Kā līkā kaņepite;
Gan ta taisna izastiepa,
Man' māsiņu i rādama.
# 23316.07
Līka, līka dēla māte,
Kā līkaja kaņepite;
Gan tu taisna izstiepsies,
Ar vedeklu bārdamies.
# 23316.08
Līka, līka dēlu māte
Par istabu pārlīkoja;
Gan tu, līķe, taisna tapsi,
Kad es tevi bricelešu.
# 23316.09
Līka, līka ielīkņoja
Mūs' bāliņa klētiņā;
Gan tu taisna izstiepsies,
Ar māmiņu bārdamās.
# 23316.10
Līka, līka vīra māte,
Kā līkā kaņepite;
Gan ta taisna izstiepās,
Ar vedeklu bārdamās.
# 23316.11
Līka mana vīra māte,
Kā līkā kaņepite;
Gan ta taisna izstiepsies,
Ar manim bārdamies.
# 23316.12
Līka priede, līka egle,
Līka mana vīra māte;
Gan tu, līķe, taisna tapsi,
Ar manim rādamās.
# 23316.13
Nebēdā, vedekliņa,
Ka man kupris mugurā,
Gan es taisna izstiepšos,
Ar tevim bārdamies.
# 23316.14
Salīkuse, sakrupuse
Dēlu māte vazajās;
Gan tu taisna izstiepsies,
Ar vedeklu bārdamās.
# 23316.15
Salīkuse vīra māte,
Ka ta sila kamenite;
Gan vels tevi izstiepis,
Ar vedeklu baroties.
# 23316.16
Salīkuse dēlu māte,
Kā ta sila kamenite;
Kuri velni nu izstiepa,
Kad sāk mani nicināt.
# 23317.00
Līst' līdama, lietus diena,
Ko tik daudzi mākuļo;
Rāj rādama, dēlu māte,
Ko tik daudzi rūdini!
# 23317.01
Lij līdams, lietus gaiss,
Ko tik ilgi mākojies;
Rāj rādama, dēla māte,
Ko tik ilgi dusmojies!
# 23318.00
Lūdzu Dievu guldamās,
Lūdzu atkal celdamās:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuliņa.
# 23318.01
Ta Dieviņa rītā lūdzu,
Ta Dieviņa vakarā:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuļiņa.
# 23319.00
Lūk, kur nāk, lūk, kur nāk
Mana veca vīra māte!
Septiņ' gadi ellē bijse,
Septiņ' krusti mugurā;
Pieci gadi debesīs,
Piecas zvaigznes pakausī.
# 23320.00
Māmiņ' mana mīļvārdite
Pakaļāi palikuse!
Priekšā radu svešu māti,
Ļaunu vārdu devejiņu.
# 23320.01
Māmiņ manu mīļvārditi
Pakaļā paliekam!
Priekšā nāca dēlu māte,
Ļaunu vārdu devejiņa.
# 23321.00
Māte tek uz upiti, -
Dēls pārveda līgaviņu.
Nāc, māmiņ, atpakaļ,
Es aprāšu līgaviņu.
# 23322.00
Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribedama;
Atved savu sūru dienu,
Rokā maizes devejiņu.
# 23323.00
Mana veca māmuļite,
Ko tu sēdi samisuse?
Vaj tu biji nevesela,
Vaj norāta jauņuvites?
- Es, meitiņa, gan vesela,
Es norāta jauņuvites.
# 23324.00
Mans bāliņš nu pārveda
Mātei kum'su skaititaju,
Mātei kum'su skaititaju,
Atslēdziņu glabataju.
# 23325.00
Mans brālits nu pārveda
Tēvam matu plūcejiņu,
Tēvam matu plūcejiņu,
Mātei pliķu sitejiņu.
# 23326.00
Maza, maza raudaļiņa
Dūņas jauca ezerā;
Maza,maza mātes meita
Ar māmiņu rātu cēla;
Gana liela iepūtās,
Ar māmiņu rādamās.
# 23327.00
Mīkstu mēli dēlu māte
Noviļ mani no māmin's;
Paga, paga, svieksta mēle,
Kāda būsi dzīgojot?
# 23328.00
Melna cūka jūrā brida,
Zelta segli mugurā;
Ta nebija melna cūka,
Ta bij puišu māmulite.
# 23329.00
Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos;
Teica ragus tev pierē,
Teica asti pakaļā.
# 23329.01
Nāc iekšā, Jāņa māte,
Lai es tevi apskatos,
Vaj bij ragi tev pierē,
Vaj lipiņa pakaļē.
# 23329.02
Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos:
Tev teic ļaudis pierē ragus,
Teica asti pakaļā.
# 23329.03
Sēd' uz krēsla, dēlu māte,
Lai es varu aptecēt.
Cits teic, tev pierē ragi,
Cits teic, ļipa pakaļā.
# 23330.00
Nebēdā, dēlu māte,
Ka es biju sīka maza,
Es valdišu tavu dēlu,
Tavas klētes atslēdziņas.
# 23331.00
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Tev būs kuņa brokastī,
Kuceniņi maltitē.
# 23332.01
Bāliņos dzīvodama,
Trim starām pīcku viju,
Trim starām pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Vienu staru vīram situ,
Divas vīra māmiņai.
# 23332.02
Dēlu māte bēdajās,
Mazu pūru ieraudzijse.
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Vēl manā pūriņā
Trim šņorēm karbačiņa.
# 23332.03
Dēlu māte bēdajāsi,
Savu daļu nedabūs.
Nebēdai, dēlu māte,
Gan dabusi savu daļu:
Vēl man pūra dibenāi
Trejžuburu kančakiņa.
# 23332.04
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Vēl manā pūriņā
Trīs žuburu pātadziņa.
# 23332.05
Vīra māte bēdajās,
Maz manā pūriņā.
Nebēdajies, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Trim kārtām ievas strenga
Mana pūra dibenā,
To dabus vīra māte
Par dēliņa auklešanu.
# 23333.00
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Sutinata ievas kūja
Mana pūra dibinā.
# 23333.01
Nebēdā, vīra māte,
Ka es tevi aizmirsišu:
Guļ man pūra dibinā
Izsauteta vīksnes kūze.
# 23333.03
Nebīsties vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Gul manā pūriņā
Sutinata vīksnes kūja.
# 23334.00
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Vaj būs kāši, vaj pagale,
Būs tavā mugurā.
# 23334.01
Dēlu māte bēdajāsi,
Mazu pūru ieraudzijse.
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis;
Vaj būs runga, vaj pagale,
Viss tavāi mugurā.
# 23334.02
Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudis:
No namiņa līdz istabu
Ar pagali mugurā.
# 23334.03
Nedomā, dēlu māte,
Tavu tiesu pazudušu:
Gan jau kāši, gan pagale
Būs tavā mugurā.
# 23334.04
Nu pagaid', vīra māte,
Ko dabusi dzīvodama:
Vaj būs skruķis, vaj būs slota,
Viss tas tev mugurā;
Ja tu teiksi vienu vārdu,
Trīsdeviņi preti būs.
# 23334.05
Paga, paga, dēlu māte,
Lai es iešu namiņā!
Vaj būs kāši, vaj pagale,
Būs tavā mugurā.
# 23334.06
Paga, paga, vīra māte,
Kad es iešu namiņā!
Šitie kāši, guns pagale,
Būs tavā mugurā.
# 23335.00
Nebīstes, dēlu māte,
Es tev' gārdi pamielošu:
Ar to ievas mīkstenicu
Tev muguru sutinašu.
# 23336.00
Nedomā, dēlu māte,
Ka es tev krēslu celšu,
Es pacelšu ērkšķu krūmu,
Sēdi, gurnus grozidama.
# 23336.01
Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tevim krēslu celšu;
Es pacēlu ērkšķu krūmu,
Sēdi gornus grozidama.
# 23336.02
Dēlu māte gribejās(i),
Lai es viņai krēslu ceļu;
Es pacēlu ērkšķu krūmu,
Lai sēd, gurnus grozidama.
# 23336.03
Dēlu māte priecajās,
Ka es viņai krēslu celšu;
Es pacēlu ērkšķu krūmu,
Sēdi, gurnus grozidama.
# 23336.04
Dēlu māte krēslu prasa,
Es paceļu dadžu krūmu,
Es paceļu dadžu krūmu, -
Sēd pakaļu grozidama.
# 23336.05
Man nebija liela bēda,
Ka man bārga vīra māte,
Es paceļu dadžu krēslu,
Lai sēd, gūžas grozidama.
# 23336.06
Nadōmā, dālu māet,
Kad as tev krāslu celšu,
As paecelšu ēršku caru,
Sedi, gurnus grōezīdama.
# 23336.07
Vīra māte man sacija,
Lai es rožu krēslu ceļu;
Es pacēlu dadžu čupu,
Lai sēž mana vīra māte.
# 23337.00
Nedomā, vīra māte,
Ka es kāda sēnaliņa;
Tīšu tevi palagā,
Kulš', pa zemi vārtidama.
# 23338.00
Nedomā, vīra māte,
Ka es tevis mātes saukšu;
Kad tu iesi pa pagalmu:
Vaj dzi, vaj dzi, kur tu iesi?
# 23340.00
Neniecini, sveša māte,
Es nebiju nieka bērns:
Labu ļaužu, liela rada,
No godigas māmuļites.
# 23341.00
Nerājiesi, dēla māte,
Ne es tava rājamā;
Porē vecu bērzu siekstu
Rāj, apkārt staigadama.
# 23341.01
Ko rājies, rātuliti,
Tei nav tavu rājamo;
Porēi vecu bērzu siekstu
Rāji, apkārt staigadams.
# 23342.00
Neraudi, māsiņ,
Ka sīva māte,
Kad sīva, kad dzedra,
Grūž dumbierā!
# 23343.00
Nezinaju, kur glabati
Savu vecu vīra māti.
Plauktā cēlu, žurkas ēda,
Aizkrāsnēi circeniši,
Mežā vedu, odi rēja,
Laukā vēji vēdinaja.
# 23343.01
Man bij laba vīra māte,
Ta man labi jaglabā.
Klētī liku, žurkas krimta,
Pagrabāi sapeleja.
Ved' uz mežu, sien' pie koka,
Lai vējiņš vēdinaja.
# 23343.02
Man bij veca vīra māte,
Nezinaju, kur glabāt.
Plauktā liku, peles ēda,
Aizkrāsnē circeniši.
Ved' uz mežu, sien' pie koka,
Lai vējiņš vēdinaja.
# 23344.00
Neskaties, dēlu māte,
Ka es tāda lēna biju;
Sūkstēs tavi vaigu gali,
Skanēs mani gredzentiņi.
# 23367.00
Rāj nu mani, dēlu māte,
Nu es tev vaļu ļāvu;
Sākš' es tevi pašu rāt,
Saujām grābsi asariņas.
# 23367.01
Rāji, rāji, sveša māte,
Kad es tev vaļu ļāvu;
Kad es tevi pašu rāšu,
Saujām brauksi asariņas.
# 23367.02
Rāj tu mani, rāj tu mani,
Tautas dēla māmuliņa;
Kad es sākšu tevi rāt,
Tu staigasi raudadama.
# 23368.00
Raudi, raudi, dēlu māte,
Līdz pietrūka asariņu,
Es dabuju tav' dēliņu,
Tavas klētes atslēdziņas,
Es maiziti tev rādišu,
Bet nedošu rociņāi.
# 23369.00
Reta, reta ta sētiņa,
Kam pie vārtu vītoliņi;
Reta, reta ta jaunava,
Kas mātei gultu taisa.
# 23369.01
Reta bija ta sētiņa,
Kur deviņi vītoliņi;
Reta bija ta jaunuve,
Kas māmiņai gultu taisa.
# 23369.02
Reta, reta ta sētiņa,
Kur pie vārtiem vītoliņš;
Reta, reta ta vedekla,
Kas mātei vietu taisa.
# 23369.03
Reti, reti ta sētiņa,
Kur pie vārtiem vītoliņš;
Reti, reti ta vedekla,
Kas mātei vietu taisa.
# 23369.04
Reti, reti to sētiņu,
Kam pie vārta vītoliņi;
Reti, reti to vedeklu,
Kas mātei vietu taisa.
# 23369.05
Retum ir tie ciemiņi,
Kur aug klātu ozoliņi;
Retum ir tās vedeklas,
Kas mātei vietu taisa.
# 23370.00
Reta, reta ta sētiņa,
Kur deviņi vītoliņi;
Reta, reta ta vedekla,
Kas māmiņi krēslu cēla.
# 23371.00
Reta, reta ta sētiņa,
Kur pie vārtu vītoliņis;
Reta, reta ta jaunuve,
Kas mātei kājas ave.
# 23371.01
Reti, reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Retas, retas tās jaunavas,
Kas mātei kājas aun.
# 23372.00
Saka bārgu dēlu māti,
Dēlu māte gana laba:
Savu zemi ta atdeva,
Savu dēlu arajiņu.
# 23372.01
Soka, borga dālu māte,
Kas tu deve tiki borgu:
Man atdeve savu zemi,
Savu dālu orājeņu.
# 23373.00
Saka bārgu dēlu māti,
Es noiešu jo bārgaka;
Es tautieša māsiņai
Drīzi ceļu parādišu.
# 23374.00
Salda, salda smarža bija
Skābajam ābolam;
Kas no bārgas valodiņas
Tautu dēla māmiņai?
# 23375.00
Saproties(i), dēlu (dēla) māte,
Kad es nāku istabā,
Ja tu esi aizdurvē,
Lec par krāsni aizkrāsnē.
# 23375.01
Bīsties mani, dēlu māte,
Kad es gāju istabā,
Ja tu esi aizdurē,
Mūc par krāsni aizkrāsnē.
# 23375.02
Pasargiesi, dēlu māte,
Kad es iešu istabā,
Ja tu esi aizdurvē,
Lec par krāsni aizkrāsnē.
# 23375.03
Vaktejies, dēlu māte,
Kad es gāju istabā,
Ja tu biji aizdurvē,
Lec par krāsni aizkrāsnē.
# 23375.04
Vīra māte, ievezdama,
Lēnu mani daudzinaja.
Pagaidies, vīra māte,
Kad es sākšu grozities.
Kad es iešu pagalmā,
Lien mudigi paspārnē;
Kad es iešu istabā,
Lec par krāsni aizkrāsnē.
# 23376.00
Sargies, dēlu māmuliņa,
Sitis tevi vedekliņa;
Uzmet lielu kūkumiņu,
Lai galviņu nepārsit.
# 23376.01
Jauna, jauna jaunaviņa
Māmiņai šautu svieda;
Bēdz, māmiņa, noliecies,
Lai galviņu netrāpija.
# 23376.02
Sargies, mana māmuliņa,
Sitis tevi vedekliņa;
Uzmet lielu kūkumiņu,
Lai galviņas nepārsit.
# 23377.00
Sargies, mana māmuliņa,
Sitis tevi vedekliņa:
Vedekliņa rungu nesa
Zem baltajas villanites.