23201 - 23400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte. ( 23133 - 23649)
2.5.2.13.5.1. Dēlu māte kā preceniece un kā vīra māte un viņas satiksme ar vedamām meitām un vedeklām. ( 23133 - 23569)
2.5.2.13.5.1.2. Naidīga, spītīga satiksme. ( 23176 - 23445)

# 23201.00
Dari, dari, dēlu māte,
Gan es tev atdarišu,
Gan es tev atdarišu,
Visu mūžu dzīvodama.

# 23202.00
Dievs dod manim satikties
Lejā dēla māmuļiti,
Es uzliktu olas maisu,
Pret kalniņu kāpinatu.

# 23203.00
Dievs dod mani tautās iet,
Vīra māti neredzēt!
Kad ieraugu vīra māti,
Šķietu lāci lampajot.

# 23204.00
Dēlu māte bēdajāsi,
Ka es maza vedekliņa;
Gan es tavus garus matus
Apkārt roku vicinašu.

# 23205.00
Dēlu māte bēdajās:
Sudrabota vedekliņa!
Nebēdā, dēlu māte,
Iešu kult, iešu malt,
Iešu kult, iešu malt,
Tevi līdzi dancinašu.

# 23206.00
Dēlu māte, dēlu māte,
Es tev galu padarišu,
Kam tu manu augumiņu
Priekš dēliņa niecinaji.

# 23207.00
Dēlu māte, dēlu māte,
Es tev galu padarišu;
Šķību koku tiltu taisu,
Tur tu kaklu nolauzisi.

# 23208.00
Dēlu māte, dēlu māte,
Rauši deg, rauši deg!
Velcies kaula kažociņu,
Šaujies cepļa dibinā.

# 23209.00
Dēlu māte, dēlu māte,
Tu kā maza bambalite;
Es kā putu gabaliņis,-
Vēl tu mani niecinaji.

# 23209.01
Tautu dēla māmulite
Kā mellaja bambalite.
Drīksti mani redzināt,
Baltu putu gabaliņu?

# 23210.00
Dēlu māte iet pa ceļu,
Dzirnu puse mugurā;
Ta nebija dzirnu puse,
Ta bij slinka vedekliņa.

# 23211.00
Dēlu māte gribejās
Ar balvēni balvojama.
Liku rungu kamanās,
To balvošu dēlu māti.

# 23212.00
Dēlu māte gribejās,
Lai es viņu bīstijos.
Bīstās saule rīta rasu,
Tā es tevi bīstijos.

# 23213.00
Dēlu māte gribejās,
Lai es viņu godinaju.
Es pajemšu ratu rungu,
Tad es tevi godinašu.

# 23213.01
Tā sacija vīra māte,
Ka es viņas negodeju.
Savīteju vīksnes kūzu,
Tad godeju vīra māti.

# 23214.00
Dēlu māte gribejās,
Lai es viņu māti saucu.
Lai sauc tevi visi velli,
Man pašai māmulite.

# 23215.00
Dēlu māte grozijēs
Ar garaju deguntiņu.
Nāc, vārniņ, knāb degunu
Garei dēlu māmiņei.

# 23216.00
Dēlu māte man vaicaja,
Kas man pūra dibinā.
Mana pūra dibinā
Rigā pirkta karpaciņa,
To velešu dēlu māti
Par dēliņa lološanu.

# 23217.00
Dēlu māte mani rāja,
Sak', māmiņa nerājuse.
Rāj tu savu laisku dēlu,
Kā māmiņa mani rāja.

# 23218.00
Dēlu māte man' solija
Uz adatas dancināt.
Pagaidies, dēlu māte,
Es tev' pašu dancinašu.

# 23219.00
Dēla māte man' stelleja
Ar āziti žagaros;
Vilks apēda to āziti,
Tur sapuva žagariņi.

# 23220.00
Dēlu māte mani vīla,
Klēts atslēgu solidama;
Nu aizgāju, neierauga,
Klēts celiņu staigajot.

# 23220.01
Vīra māte, sviesta mēle,
Noviļ mani māmiņai:
Solij' manim dēlu dot,
Solij' klēts atslēdziņu.
Nu vairs mani neierauga,
Pa celiņu staigajot.

# 23221.00
Dēlu māte nabadzite
Kūlaiņām kājiņām;
Es, garam staigadama,
Pielaidišu uguntiņu.

# 23221.01
Dēlu māte vazajās
Kūlaiņām kājiņām;
Es, garam tecedama,
Piebirkstišu uguntiņu.

# 23221.02
Es redzeju dēlu māti
Spalvainām kājiņām.
Kaut varetu klātu tikt,
Es pielaistu uguntiņu.

# 23221.03
Man bij tāda vīra māte
Spalvaiņām kājiņām.
Dievs piedod manus grēkus,
Es pielaidu uguntiņu.

# 23221.04
Maza mana vīra māte
Spalvotame kājiņām;
Es, pakaļe tecedama,
Aizlipiju uguntiņu.

# 23221.05
Maģa, maģa meites māte
Spalvaiņām kājiņām;
Jauni puiši, staigadami,
Pielaižat uguntiņu.

# 23221.06
Maza, maza dēla māte
Kulaiņām kājiņām;
Kad staigašu ar uguni,
Pielaidišu uguntiņu.

# 23221.07
Maza, maza dēlu māte
Spalvainām kājiņām,
Pīpadami, bāleniņi,
Pielaižat uguntiņu.

# 23221.08
Pluskutaina dēla māte
Aizķērās žagaros;
Dievs piedod manu grēku,
Es pielaidu uguntiņu.

# 23221.09
Veca mana sievas māte,
Kūlaiņāmi kājiņām;
No pakaļas tecedamis,
Pielaidišu uguntiņu.

# 23222.00
Dēlu māte plikgalvite
Gul pirtēji palāvē;
Kad pārveda jauņuviti,
Tad uzvilka lindruciņu.

# 23223.00
Dēlu (dēla) māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Es tev dubļu nebridišu.

# 23223.01
Dēlu māte lielijāsi,
Vest tev dubļu bridejiņu.
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Es to dubļu nebridišu.

# 23223.02
Dālu māeta priecājās,
Bus mun duibļu bridejiņa.
Bried ar golvu, ja nav kāju,
Nabuš' duibļu bridejiņa.

# 23223.03
Dēlu māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Ja nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.

# 23223.04
Dēlu māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Kad nav kāju, brien ar galvu,
Tavu dubļu nebridišu.

# 23223.05
Dēlu māte priecajās:
Nu būs dubļu bridejiņa!
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Nebūš' tava bridejiņa.

# 23223.06
Dēlu māte priecajās:
Pārved dubļu bridejiņu!
Ja nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.

# 23223.07
Dēlu māte priecajās,
Pārved dubļu bridejiņu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es tevim dubļus bridu;
Ja nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.

# 23223.08
Māte mani audzinaja
Kā baltu linu sauju;
Dēlu māte priecajās:
Būs man dubļu bridejiņa!
Kad nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.

# 23223.09
Māte veda vedekliņu,-
Būs man dubļu bridejiņa!
Bried ar galvu, ja nav kāju,
Es tev dubļu nebridišu.

# 23224.00
Dēlu māte priecajās:
Lēna, lēna vedekliņa!
Paga, paga, dēlu māte,
Vēl porā nenorimsi.

# 23225.00
Dēla māte priecajās:
Nu pārveda malejiņu!
Nedomā, dēla māte,
Ka es viena malti iešu:
Iešu malt, raušu līdz,
Doš' ar milnu mugurā.

# 23225.01
Mīlē mani, vīra māte,
Ak, es tevi gan mīlešu,
Iešu malt, raušu līdz,
Došu duņķi mugurā.

# 23225.02
Nedomā, dēlu māte,
Ka es viena malti iešu:
Došu dūri uz muguru,
Raušu līdzi kambarī.

# 23225.03
Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudis:
Iešu malti, raušu līdzi,
Doš' ar dūri mugurā.

# 23225.04
Nebēdā, vīra māte,
Dzīva būs tava tiesa:
Dzīšu kult, dzīšu malt,
Doš' ar dūri mugurā.

# 23226.00
Dēlu māte, precedama,
Sola šķietu, sola nītis.
Kad prasiju nīšu, šķieta,
Parādija sētas posmu.

# 23226.01
Dēla māte lielijāsi,
Ka tai šķieti, ka tai nītis.
Kad aizgāju, kad prasiju,
Sētas posmu parādija.

# 23226.02
Dēlu māte, precedama,
Solij' nīt's, solij' šķietu;
Kad aizgāju, parādija
Sētens posmu sētmalē.

# 23226.03
Dēlu māte, precedama,
Solij' šķietu, solij' nītes:
Kad aizgāju, kad prasiju,
Sētens posmu parādija.

# 23227.00
Dēla māte sieta mēle,
Sietu nesa padusē;
Kur iedama, tecedama,
Sijā savu vedekliņu.

# 23228.00
Dēlu māte zilzobite,
Tik ta mani nenorēja;
Es ielēcu kaņepēs,
Viņa zobus klabinaja.

# 23228.01
Dēla māte raganiņa
Cikko manis neapēda;
Viņa zobus klabinaja,
Es iebēgu kaņepēs.

# 23228.02
Sveša māte ragaņeņa,
Ciki maņa naapede;
Es ibāgu kaņapēs,
Viņa zubus klabynāja.

# 23228.03
Sveša māte raganiņa
Ciki mani nenorēja;
Es iebēgu kaņepēs,
Viņa zobus klabinaja.

# 23228.04
Veca māte zilzobite
Gribē mani saplosit;
Es uzmuku eglitē,
Viņa zobus klabinaja.

# 23228.05
Vilku māte, zvēru māte
Mana vīra māmuļiņa;
Es iebēgu kaņapēs,
Viņa zobus klabinaja.

# 23229.00
Dēlu māte šnīpdegune
Pa lodziņu raudzijās.
Kaut man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.

# 23229.01
Dēlu māte raudzijās,
Kad es malu kambarē;
Būt' man maza adatiņa,
Es iedurtu degunā.

# 23229.02
Dēla māte šauracite
Caur šķirbiņu raudzijās;
Būt' man kāda adatiņa,
Es tev acis izbakstitu.

# 23229.03
Dēlu māte vienactiņa
Caur šķirbiņu lūkojās;
Būt' man maza adatiņa,
Es to pašu izbakstitu.

# 23229.04
Jaunā mārša sprigacite
Caur lukturi lūkojās;
Kaut man būtu sprančadata,
Es tai acis izbaditu.

# 23229.05
Kas ta tāda sprigacite
Sēž pie mana bāleniņa?
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbaditu.

# 23229.06
Kas ta tāda vīzdegune
Caur lukturi lūkojās?
Būt' man spranču adatiņa,
Es tai acis izčukstitu.

# 23229.07
Nava kauna dēlu mātei
Pa šķirbiņu skatities.
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbaditu.

# 23229.08
Tautu meita spicdegune
Caur žodziņu raudzijās;
Kad man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.

# 23230.00
Dēlu māte sviestu taisa,
Ko meloti vedekliņu.
Dēlam deva sviest' ar maizi,
Vedeklai rungas galu.

# 23230.01
Tā darija dēlu māte,
Kā bij pati solijsēs:
Dēlam deva sviest' ar maizi,
Vedeklai rungas galu.

# 23231.00
Dēlu māte, vilku māte,
Abas sēda saulitē.
Vilku māte jēru plēš,
Dēlu māte bikses lāpa.

# 23232.00
Dēlu māte, cēlusēs,
Dod ar dūri stenderē,
Lai trūkās vedekliņas,
Kur kurē [?] gulejusi.

# 23232.01
Liela mana vīra māte,
Kā lielā lāču māte,
Rītā agri cēlusies,
Dod ar dūri stenderē;
Satrūkāsi vedekliņas,
Kur kura gulejusi.

# 23233.00
Dēlu māte cēlusies,
Kā eglite grozijās,
Uz manim grozijās,
Ka es agri nezacēlu.

# 23233.01
Sveša māte grozijās
Kā eglite eglajā.
Vaj uz mani grozijās,
Ka es agri necēlos.

# 23234.00
Dēlu māte cēlusies,
Kaktu kaktus izšņokaja;
Manī paļas neatrada,
Nij munos bāliņos.

# 23235.00
Dēlu māte cerejās
No manim vieglu dienu.
Izcert skaidas no akmiņa,
Tā no manis vieglas dienas.

# 23235.01
Gaidi, gaidi, vīra māte,
No manim vieglas dienas!
Izcērt skaidu no akmeņa,
Ne no manis vieglas dienas.

# 23235.02
Gaidi, gaidi, dēlu māte,
No manim mīļus vārdus!
Izcērt skaidu no akmeņa,
Tā no manim mīļus vārdus.

# 23236.00
Dēlu mātei, saderot,
Med's uz mēles neizkusa;
Kad sāk mani niecināt,
Izkūst rūkta apšu lapa.

# 23236.01
Dēlu mātei, precejot,
Sviests uz mēles neizkusa;
Kad sāk mani nicināt,
Tad izkusa rutka šķēle.

# 23236.02
Laba, laba vīra māte,
Ar vedeklu runajot;
Ar vedeklu runajot,
Svists uz mēles neizkusa;
Gan izkusa rutka šķēle,
Ar vedeklu baroties.

# 23237.00
Dēlu mātei stāvi ragi,
Kupla aste pakaļā.
Tavus ragus nolauzišu,
Tavu asti svilinašu.

# 23238.00
Dej nu, mana vīra māte,
Mēs mīligi dzīvosim,
Mēs mīligi dzīvosim,-
Kā vārneni ligzdiņā.

# 23239.00
Diža, diža dēlu māte,-
Jo tu diža, es dižaka;
Tu ar savu dēlu diža,
Es ar savu tikumiņu.

# 23240.00
Dod, Dieviņ, ezeriņu
Mana nama pakaļā,
Tur es kulšu vīra māti,
Ezerā mērcedama.

# 23241.00
Dod, tautieti, man maiziti,
Man sirsniņa bālēt bāl;
Nedrīksteju pati ņemt,
Nedod tava māmuliņa.

# 23241.01
Nāc, tautieti, dod maiziti,
Jau sirsniņa bālēt bāl;
Pati ņemti nedrīksteju,
Nedod tava māmuliņa.

# 23241.02
Nāc, tautiet, dod maizes,
Jau sirsniņ' sāp, ēst gribej';
Nedod tava māmuļina.

# 23242.00
Domajās māmulite
Jauņuviti pārveduse;-
Pārveduse pušenieci,
Vecu katlu dalitaju.

# 23243.00
Došu, došu vīra mātei,
Ko es biju solijuse:
Guļ manā pūriņā
Izkalteta ievas rīkste.

# 23244.00
Dziedi, dziedi, tu gailit(i),
Kājām laktu spārdidams:
Vakar vedu līgaviņu,
Šodien mātes neklausija.

# 23245.00
Dzinās mani dēlu māte
Apkārt namu, istabiņu;
Noķēruse nama pakšķi,
Zobus vien klabinaja.

# 23245.01
Dzinās mani dēlu māte
Apkārt namu, istabiņu;
Noķēruse nama pakši,
Cerē mani noķēruse;
Izpliķejse nama pakši,
Cerē mani izpliķejse.

# 23246.00
Dzirdēt bij, ne redzēt,
Kāda dēlu māmaliņa:
Ar darbiņu rātin rāja,
Ar valodu nicinaja.

# 23247.00
Iesajūdzu dēlu māti
Dzelzenēs ecešās;
Izecejse, tad sapinu
Ar tērauda pinekliem;
Nu es tevi stradzinašu
Striegošāi avotāi.

# 23248.00
Iet es iešu tautiņās,
Dzirdēs manu gājumiņu:
Dažu nakti vīra māte
Kaņepēs pārgulēs.

# 23249.00
Iet māršiņa istabā,
Met actiņas ārdiņos,
Vaj būs malkas pagalite,
Ko vaijāti vīra māti.

# 23250.00
Egļu malka, dēlu māte,-
Abams viena valodiņa:
Egļu malka namā sprāga,
Dēlu māte istabā.

# 23251.00
Ej, mana māsiņa,
Nerassi māti,
Atrassi svešmāti,
Ēķeles zobus,
Ēķeles zobus,
Skalgana mēli.

# 23252.00
Eku man liela bēda,
Ka man bārga vīra māte!
Aizvedišu uz siliņu
Pie lielā skudru pūļa,
Tur pacelšu stiebru krēslu,
Lai sēž gūžas grozidama.

# 23252.01
Es par to nebēdaju,
Ka man bārga vīra māte;
Aizvedišu, piesējišu
Pie lielā skudru pūļa.

# 23252.02
Ko darišu, nedarišu
Ar bargo vīra māti?
Aizvedišu, piesējišu
Pie lielā skudru pūļa.

# 23253.00
Elle, elle kunga rija,
Otra elle vīra māte.
Kunga riju gan izbēgu,
Vīra mātes nevareju.

# 23254.00
Es apāvu zīda zeķes
Sudrabiņa kurpitēs,
Lai vareju vīra māti
Ar kājiņu kaitināt.

# 23255.00
Es ar savu māmuliti
Kopām audu audekliņu;
Es ar savu vīra māti
Ne kopām neveleju.

# 23256.00
Es atradu dēla māti
Kā uguni sprēgejam.
Nibēdē, dēla māte,
Gan es tevi savaldišu:
Jemš' uguns pagaliti,
Triekš' no nama istabē.

# 23257.00
Es atstāju sav' māmiņu,
Kā vistiņu kladzinot;
Es atradu vīra māti,
Kā žagatu žadzinam.

# 23258.00
Es atstāju sav' māmiņu,
Magonites ravejam;
Atrod' svešu māmuliņu,
Siņapites sijajam.

# 23259.00
Es dzirdeju namiņāi
Egļu malku sprēgajam;
Ta nebija egļu malka,
Ta bij dēla māmuliņa.

# 23259.01
Dzirdej' tautu namiņā
Egļu malku sprēgajot:
Ta sprēgaja dēlu māte
Ar savām vedeklām.

# 23259.02
Es šķitos egles malku
Pa naminu sprēgajam;
Ta nebija egles malka,
Ta bij tautu māmulite.

# 23259.03
Es šķit' tautu namiņā
Egles malku sprēgajot;
Ta nebija egles malka,
Ta bārgā dēla māte.

# 23260.00
Es iegrūdu dēlu māti
Dziļā akas dibinā.
Ak, tu Dieva nosodama,
Vēl izlīda maliņā!
Nu vedišu uz upiti,
Akmeņiem pieslodzišu.

# 23261.00
Es gaismiņas vien gaidiju
Apautām kājiņām,
Es redzeju svešu māti
Skuju putru vārijot.

# 23261.01
Gaisumiņas vien gaidiju,
Rociņā pasaspied's;
Jau redzeju svešu māti
Skuju rīksti darinot.

# 23261.02
Gaismeņis vīn gaidēju,
Iz zubyna pazaspīd's;
As redzēju kara māti
Skuju putru vārējut.

# 23261.03
Pie lodziņa vien sēdeju,
Gaisumiņas gaididama,
Ieraudziju svešu māti
Skuju putru vārijam.

# 23262.00
As kuireju vaera pirti
Ar tārouda odotām,
Ka vaereju sutanāt
Borgō vira māmoļiņu.

# 23263.00
Es meitiņa pusauguse,
Man sarkani vaigu gali;
Dievs žēloja to māmiņu,
Kur es tapšu jaunoite.

# 23263.01
Maza, maza meitenite,
Jau sarkani vaigu gali;
Lai sargās dēlu māte
Tādu saukt vedekliņu.

# 23264.00
Es neteicu savas mātes,
Nij svešās māmuliņas;
Ko man dara sveša māte,
To māmiņa vedeklai.

# 23265.00
Es nolīdu pūra vietu
Vilkābeļu līdumiņu,
To bij bristi dēla mātei
Basajāmi kājiņām.

# 23266.00
Es pametu sav' māmiņu
Kā bititi rotajam;
Es atradu dēlu māti
Kā uguni sprēgajam.

# 23266.01
Es atstāju sav' māmiņu
Kā bititi rotajot;
Es atradu vīra māti,
Kā pagali sprēgajot.

# 23266.02
Es pamesu sov' māmeņu
Kai guļbeiti gudājut;
Priškā rodu svešu māti
Kai gunteņu sprakstējut.

# 23266.03
Es pametu sav' māmiņu
Kā irbiti lodajam;
Priekšā radu dēlu māti
Kā uguņa dzirksteliti.

# 23267.00
Es redzeju dēlu māti
Snaužam elles maliņā;
Es, garam tecedama,
Iegrūž' elles dibinā.

# 23267.01
Vīra māte, vella māte,
Sēsties elles maliņā;
Garam iešu, roku došu,
Grūdiš' elles dibinā.

# 23268.00
Es redzeju melnu kaķi
Pār krāsniņu aizkrāsnē;
Ta nebija melna kaķe,
Ta bij dēla māmuliņa.

# 23269.00
Es redzeju vilka lampu
Par tīrumu lampajot;
Ta nebija vilka lampa,
Ta bij mana vīra māte.

# 23270.00
Es redzeju vīra māti
Viņpus elles ābelēi;
Dod, Dieviņi, lielu vētru,
Lai grūž elles dibenāi.

# 23271.00
Es sapinu vīra māti
Sudrabiņa pinekļiem;
Nu es viņu lēcinašu
Par kritušu ābeliti.

# 23272.00
Es savos bāliņos
Knipas vien knipenaju;
Kad aizgāju tautiņās,
Vīra māti izknipaju.

# 23273.00
Es tās savas vīra mātes
Par māmiņu nepasaucu;
Par pagalmu tecedama:
Viņa, viņa kur palika?

# 23274.00
Es tev lūdzu, māmuliņ,
Nekul manas līgaviņas,
Nekul manas līgaviņas,
Man gultiņas taisitajas.

# 23275.00
Es tev saku, tautu dēls,
Valdi savu māmuliņu,
Neļauj savu līgaviņu
Ērķelēsi sēdināt.

# 23276.00
Es to savu vīra māti
Apšu sulu stribinaju;
Pate prieka nevareju,
Kad ta sprāga spriņģedama.

# 23276.01
Es to savu vīra māti
Apšu sulu dzirdinaju;
Aiz smiekliem nevareju,
Kad ta sprāga spriņģedama.

# 23276.02
Es to savu vīra māti
Apšu sulu dzirdinaju,
Lai ta mira, lai ta sprāga,
Kā apsite trīsedama.

# 23276.03
Es to savu vīra māti
Apšu sulu stribinaju;
Man bij prieks skatities,
Ka ta sprāga spriņģedama.

# 23276.04
Izvāriju krūklu putru,
Sastribanu vīra māti;
Sastrēbās vīra māte,
Nosprāgst, kāju kapadama.

# 23276.05
Ko godešu, to godešu,
Vīra māti, to godešu:
Izvārišu krūkļu putru,
Lai nosprāga spriņģedama.

# 23276.06
Mira, mira dēla māte,
Bet mūžam nenomira.
Iedodam driģenites,
Nomirs, kājas kratidama.

# 23276.07
Nevareju sagaidit,
Kad nomira vīra māte.
Savāriju kaukoltiņus,-
Kājas vien nokratija.

# 23276.08
Veca mana vīra māte,
Aiz vecuma nenomira.
Izvāriju krūklu sulu,
Tad nosprāga spriņģedama.

# 23277.00
Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tevi godinašu;
Kad es iešu namiņā,
Tad es tevi godinašu:
Vaj būs kāši, vaj pagale,
Būs tavā mugurā.

# 23278.00
Gailišam laktu taisu
Tautu dēla klētiņā:
Labak mani gailits cēla,
Ne tautieša māmuliņa.

# 23278.01
Es gailiņu audzinaju
Savas gultas kaigalē;
Kad es gāju tautiņās,
Sav' gailiti līdza ņēmu.
Labak mani gailits cēla,
Ne kā dēlu māmuliņa;
Gailits cēla dziedadams,
Dēlu māte rādamās.

# 23278.02
Es gailiti guldinaju
Savas gultas kājgalā:
Labak mani gailits cēla
Ne kā vīra mamuliņa;
Gailits cēla dziedadams,
Vīra māte rādamies.

# 23278.03
Gailitim(i) laktu daru
Savas gultas galiņā:
Labak mani gailis cēla,
Ne kā dēla māmulite;
Gailis cēla dziedadamis,
Dēla māte rādamās.

# 23278.04
Gailitim laktu daru
Tautu dēla klētiņā:
Labak mani gailits cēla,
Ne tautieša māmulite;
Gailits cēla dziedadams,
Māmulite rādamies.

# 23278.05
Gailitim laktu daru
Tautu dēla klētiņā:
Labak mani gailis cēla,
Ne tautieša māmulite;
Vienu reizu piecēluse,
Ciemā nesa valodiņas.

# 23278.06
Kad es gāju tautiņās,
Gaili ņēmu līdzaje[?].
Es gailiti guldinaju
Savas gultas kājgalā,
Labak mani gailis cēla,
Ne tautieša māmuliņa,
Gailis cēla dziedadams,
Māmuliņa rādamās.

# 23278.07
Labak daru gailim laktu
Savā gultas kājgalā;
Labak mani gailis cēla,
Ne kā dēlu māmuliņa:
Gailis cēla dziedadams,
Dēlu māte rādamās;
Vienu pašu rītu cēla,
Tek pa ciemu vainodama.

# 23278.08
Sit (Tais'), brālit, gailim laktu
Manē gultas galiņē,
Labak mani gailis cēla,
Ne kā vīra māmuliņa,
Gailits cēla dziedadams,
Vīra māte lādedama.

# 23278.09
Sit, tautieti, gailim laktu
Savā klētes galiņā:
Labak mani gailis cēla,
Ne kā tava māmuliņa;
Gailis cēla dziedadams,
Māmuliņa rādamās.

# 23279.00
Gana lielu linu druvu
Saujiņāmi nomētaju;
Gana bārgu dēlu māti
Ar valodu norunaju.

# 23280.00
Gani kliedza, gani brēca:
Lāču māte birzi lauza!
Ai, ganiņi, nekliedziet,
Dēlu (Dēla) māte slotas lauza.

# 23280.01
Gani kliedza, gani brēca:
Lācits ņiedras braukšinaja!
Nekliedziet, nebrēciet,
Dēlu māte slotas lauž.

# 23281.00
Gan teceja, vēl uzcirta
Tekošami kumeļam;
Gan klausija vēl norāja
Māte manu līgaviņu.

# 23282.00
Garši, garši pasmējos,
Kalniņā stāvedama:
Suns ierēja dēla māti
Vaiveriņu poriņā.

# 23283.00
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Ja tu savu dēl' aukleji,
Tad jau mani neaukleji.

# 23284.00
Griez tu ceļu, dēlu (dēla) māte,
Es tev ceļa negriezišu;
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.

# 23284.01
Dēlu māte lielijās:
Es bij' piecu dēlu māte!
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.

# 23284.02
Dēlu māte lielijās,
Ka tai pieci dēli auga;
Kad tev pieci dēli auga,
Man deviņi bāleliņi.

# 23284.03
Dēlu māte lielijās,
Ka ta piecu dēlu māte;
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.

# 23284.04
Diža, diža dēlu māte,-
Ja tu diža, es jo diža:
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.

# 23284.05
Es par tevi nebēdaju,
Piecu dēlu māmuliņa:
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.

# 23284.06
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ka tev dēli krēslu cēla,
Man kaļ brāļi zelta kroni;
Man galviņa nepanesa
Visu brāļu sudrabiņa.

# 23284.07
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

# 23284.08
Griez tu ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ja tev piecas villanites,
Man deviņi vaiņadziņi.

# 23284.09
Jo tu liela dēlu māte,
Es lielaka brāļu māsa:
Kad tev bija pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

# 23284.10
Liela bija dēlu māte,
Es lielaka brāļu māsa:
Tav ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

# 23284.11
Satikos uz celiņu
Piecu dēlu māmuļiti.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu.
Ja tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsu;
Tu ar savis dēlis diža,
Es ar savis bāleliņis.

# 23284.12
Staigāt gāju pa celiņu,
Zelta niedre rociņā.
Staigadama sasastapu
Piecu dēlu māmuliņu.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

# 23285.00
Grēku vien padariju,
Jaun' iedama tautiņās:
Es izkūlu vīra māti
Ar guntiņas pagaliti.

# 23285.01
Grēku vien nopelniju,
Tautiņās āziedama:
Saveleju dēlu māti
Ar to putras maisamaju.

# 23285.02
Jaun' iedama tautiņāsi,
Grēku vieni padariju:
Izkalteju ievas stibu,
Liku pūra dibinā,
Pašu pirmu vakariņu
Dēlu māti izšauteju.

# 23286.00
Grūt' bij man kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' bij man svešu māti
Par māmiņu pasaucot.

# 23286.01
Grūt' bij man kalnā kāpt,
Lēt' lejā noejot;
Grūt' bij man pasaucot
Svešu māti māmuliņu.

# 23286.02
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Grūt' lejā noejot;
Grūt' man bija svešu māti
Par māmiņu pasaucot.

# 23286.03
Gryut' man beja kālnā kāpt,
Gryut' nu kālna ļejeņā;
Gryut' man beja pasasaukt
Svešys mātis māmuļeņis.

# 23286.04
Gryuts maņ beja kolnā kāpt,
Viglys lejā nusalaist;
Gryuts maņ beja svešys mātis
Par māmeņu pasasaukt.

# 23286.05
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' man bija svešu māti
Saukt par savu māmuliņu.

# 23286.06
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lejā viegli notecēt;
Grūt' man bija svešu māti
Par māmiņu pasaukāt.

# 23287.00
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Grūt' pret sauli raudzities;
Grūt' man bija svešu māti
Saukt par savu māmuliņu.

# 23287.01
Kā būs manim kalnā kāpt,
Kā pret sauli raudzities?
Kā būs manim svešu māti
Saukt par savu māmuliti?

# 23287.02
Kam bij manim kalnā kāpt,
Kam pēc saules raudzities?
Kam bij man svešu māti
Saukt par savu māmuliti?

# 23288.00
Grūt' man bija kalnā kāpti,
Lēt' lejā notecēt:
Kalnāi man sveša māte,
Lejā īsta māmuliņa.

# 23288.01
Grūt' kalnā uzkāpot,
Lēt' lejāi notecēt;
Kalnā kāpu raudadama,
Lejā teku dziedadama:
Kalnā man sveša māte,
Lejā īsta māmulina.

# 23288.02
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēti lejā notecēt:
Kalnā manim svešā māte,
Lejā īstā māmulite.
Kalnā sēd svešā māte,
Ar dadziem apauguse;
Lejā mana māmulite
Baltā rožu dārziņā.

# 23288.03
Pret kalniņu grūti kāpu,
Lejā lēti noteceju:
Kalnā mana sveša māte,
Lejā īsta māmulite.

# 23289.00
Ik dieniņas jūra krāca,
Ventāi ledu lauzidama;
Ik dieniņas dēla māte
Rāja savas jaunuvites.

# 23290.00
Jau šodien vīra māte
Staigā, nāsis raustidama:
Daudz ēdusi, daudz dzērusi,
Maz darbina darijusi.
Kas būs rītu, kas parītu,
Kad aizies bālelini?

# 23290.01
Kas būs rītu, kas parītu,
Lai aiziet bāleliņi!
Jau šodien dēla māte
Staigā šņurkas nolaiduse.

# 23291.00
Jo minama dadžu lapa,
Jo ta plata plātijās;
Jo teicama dēlu māte,
Jo ta liela lielijās.

# 23291.01
Jau ta plata, kļava lapa,
Vēl ta plata plātijās;
Jau ta liela, brāļu māsa,
Vēl ta liela lielijās.

# 23292.00
Jo ta plata, dadža lapa,
Jo es minu minamo;
Jo ta sīva, dēla māte,
Jo es viņu kaitinaju.

# 23292.01
Gana plata dadža lapa,
Vēl es minu platumā;
Gana nikna dēlu māte,
Vēl es viņu kaitinaju.

# 23292.02
Jo ta plata, dadžu lapa,
Jo es minu kājinām;
Jo ta pikta, vīra māte,
Jo es viņu kaitinaju.

# 23293.00
Jūs, ļautiņi, nezinat,
Kur' būs mana vīra māte:
Sarkanā, rūsenā,
Kas guleja vīrekstēs,
Kas guleja vīrekstēs,
Ta būs mana vīra māte.

# 23293.01
Mana māmiņa vaicaja,
Kāda bija sveša māte.
Sarkana, rūsana,
Kur' guleja siliņā.

# 23294.00
Kā bij man poru brist
Tik jaunām kurpitēm?
Kā bij man svešu māti
Saukt par savu māmuļiti?

# 23295.00
Kā bij man svešu māti
Visapkārt aptecēt,
Manu īstu māmuļiti
Ne solišu patecēt?

# 23296.00
Kā būs arti, kā ecēti
Vēja lauztu līdumiņu?
Kā bus saukt tautu māti
Man' mīļaju māmuliņu.

# 23297.00
Kalejiņi bāleliņi,
Kaļ man dzelzu pierkstainišus,
Nu es iešu knaibities
Ar to dēlu māmuļiti.

# 23298.00
Kas ta tāda līka kārte
Aizkrāsnē līgojās?
Ta nebija līka kārte,
Ta bij mana vīra māte.

# 23299.00
Kas ta tāda melna vista
Kaņepēs kladzinaja?
Ta nebija melna vista,
Ta bij mana vīra māte.

# 23299.01
Kas ta tāda melna vista
Kaņepēs kladzinaja?
Ta bij mana vīra māte,
Ar manim ķīvejās.

# 23299.02
Kas ta tāda veca vista
Kaņepēs kladzinaja?
Ta bij mana vīra māte
Ar peleku villainiti.

# 23299.03
Melna vista kladzinaja
Kaņepdārza maliņā;
Ta nebija melna vista,
Ta bij mana vīra māte.

# 23300.00
Kas ta tāda ogļu muca
Pa plāniņu grozijās?
Ta nebija ogļu muca,
Ta bij dēla māmulite.

# 23301.00
Kas ta tāda zila vārna
Gar sētmali vazajās?
Ta bij mana vīra māte
Ar peleku seģeniti.

# 23301.01
Kas ta tāda resna veča
Ar peleku seģeniti?
Ta bij mana vīra māte,
Ar manim naskajās.
Pieci gadi ellē suta,
Nu atnāca vaidedama;
Es paņēmu čūču koku,
Iegrūd' elles dibinā.

# 23302.00
Kas ta tāda vella māte,
Kas az upes velejās?
Ta nebija vella māte,
Ta bij mana vīra māte,
Platas acis, šķiebtas lūpas,
Šķeterets deguniņš.

# 23303.00
Ķēvei pieci kumeliņi,
Pate vilka vezumiņu;
Mātei piecas vedekliņas,
Pate dzirnas ritinaja.

# 23304.00
Klukst vistiņa peredama,
Klukst cālišus vadadama;
Tā kluksteja dēlu māte,
Manim vainu mekladama.

# 23305.00
Ko lielies, dēlu māte?
Es jau tevi uzvārešu:
Man pieder tavs dēliņš,
Tavas klēšu atslēdziņas.

# 23305.01
Ķizi, ķizi, dēlu māte,
Ko es tev padariju:
Es paņēmu tavu dēlu,
Tavas klēts atslēdziņas.

# 23306.00
Kā, māseņ, gauži raudi,
Svārkim slauki asareņas?
Tej sauļeite, tej zemeite,
Tik vīn sveša māmuļeņa.

# 23307.00
Ko padari, sveša māte,
Ar manim gražodama?
Savu sirdi grūtinaji,
Manu vieglu vieglinaji.

# 23308.00
Kūru labu lielu guni,
Ka var' labi sildities!
Turu labu drošu sirdi
Pret svešo māmuļiņu.

# 23309.00
Kur liksim, neliksim
To bārgo vīra māti?
Sasiesim rokas, kājas,
Kārzim nama cekulā.

# 23310.00
Kur, meitiņ, kūju liki,
Ar ko kūli māmuliņu?
Vaj ieliki pūriņā,
Jakuļ dēlu māmuliņ'?

# 23311.00
Laba biju bāliņam,
Laba tautu dēliņam,
Tik nebiju krietna, laba,
Svešas mātes paļajama.

# 23312.00
Laba, laba sveša māte,
Ar manim runadama;
Gan es tavu labumiņu
Dzīvodama atradišu.

# 23313.00
Ļauna guldij', ļauna cēla
Svešu ļaužu māmuliņa.
Ta ar vienu ļaunumiņu,
Es ar otru labumiņu.

# 23314.00
Lēna, lēna dēlu māte
Kā lēnaja cielaviņa;
Teicu vienu ļaunu vārdu,
Met' kā sāli ugunī.

# 23315.00
Līka kārte pārlīkuse
Pār tautieša istabiņu;
Ta nebija līka kārte,
Ta bij dēla māmulite.

# 23315.01
Kas ta tāda līka kārte
Istabiņas dibenā?
Ta nebija līka kārte,
Ta dēliņa māmuļite.

# 23315.02
Kas ta tāda līka kārte
Pa plāniņu grozijās?
Ta nebija līka kārte,
Ta bij dēla māmuliņa.

# 23315.03
Kas ta tāda līka kārte
Tautu dēla istabā?
Ta nebija līka kārte,
Ta tautieša māmuļite.

# 23315.04
Liela gara līka kārte
Tautietim istabē;
Ta nebija līka kārte,
Ta dēlami māmuliņa.

# 23315.05
Līka kāerts pāerlīkuisa
Par toutiešu ustuibiņu;
Tij naebija līka kāerts,
Tij bij dālu māmoļiņa.

# 23316.00
Līka, kumpa dēlu māte
Par istabu pārteceja;
Gan tu taisna atstiepsies,
Ar vedeklu rādamās.

# 23316.01
Dēla māte bēdajās,
Ka es maza vedekliņa;
Gan es liela izstiepšos,
Ar tevim bārdamies.

# 23316.02
Kumpa, līka dēla māte
Līdz ta mani nolūkoja.
Gan tu, kumpa, taisna tapsi,
Kad tu mani niecinasi.

# 23316.03
Līka kārte pārlīkuse
Par tautieša istabiņu;
Ta nebija līka kārte,
Ta bij dēla māmuļite.
Gan tu, līķe, taisna tapsi,
Ar māsiņu dzīvodama.

# 23316.04
Līka, kumpa dēlu māte
Par istabu pārteceja;
Gan tu, kumpe, taisna tapsi,
Ar vedeklu rādamās.

# 23316.05
Līka, līka dēlu māte
Ielīkoja istabāi;
Gan tu taisna atstiepsies,
Ar vedeklu bārdamies.

# 23316.06
Līka, līka dēlu māte,
Kā līkā kaņepite;
Gan ta taisna izastiepa,
Man' māsiņu i rādama.

# 23316.07
Līka, līka dēla māte,
Kā līkaja kaņepite;
Gan tu taisna izstiepsies,
Ar vedeklu bārdamies.

# 23316.08
Līka, līka dēlu māte
Par istabu pārlīkoja;
Gan tu, līķe, taisna tapsi,
Kad es tevi bricelešu.

# 23316.09
Līka, līka ielīkņoja
Mūs' bāliņa klētiņā;
Gan tu taisna izstiepsies,
Ar māmiņu bārdamās.

# 23316.10
Līka, līka vīra māte,
Kā līkā kaņepite;
Gan ta taisna izstiepās,
Ar vedeklu bārdamās.

# 23316.11
Līka mana vīra māte,
Kā līkā kaņepite;
Gan ta taisna izstiepsies,
Ar manim bārdamies.

# 23316.12
Līka priede, līka egle,
Līka mana vīra māte;
Gan tu, līķe, taisna tapsi,
Ar manim rādamās.

# 23316.13
Nebēdā, vedekliņa,
Ka man kupris mugurā,
Gan es taisna izstiepšos,
Ar tevim bārdamies.

# 23316.14
Salīkuse, sakrupuse
Dēlu māte vazajās;
Gan tu taisna izstiepsies,
Ar vedeklu bārdamās.

# 23316.15
Salīkuse vīra māte,
Ka ta sila kamenite;
Gan vels tevi izstiepis,
Ar vedeklu baroties.

# 23316.16
Salīkuse dēlu māte,
Kā ta sila kamenite;
Kuri velni nu izstiepa,
Kad sāk mani nicināt.

# 23317.00
Līst' līdama, lietus diena,
Ko tik daudzi mākuļo;
Rāj rādama, dēlu māte,
Ko tik daudzi rūdini!

# 23317.01
Lij līdams, lietus gaiss,
Ko tik ilgi mākojies;
Rāj rādama, dēla māte,
Ko tik ilgi dusmojies!

# 23318.00
Lūdzu Dievu guldamās,
Lūdzu atkal celdamās:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuliņa.

# 23318.01
Ta Dieviņa rītā lūdzu,
Ta Dieviņa vakarā:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuļiņa.

# 23319.00
Lūk, kur nāk, lūk, kur nāk
Mana veca vīra māte!
Septiņ' gadi ellē bijse,
Septiņ' krusti mugurā;
Pieci gadi debesīs,
Piecas zvaigznes pakausī.

# 23320.00
Māmiņ' mana mīļvārdite
Pakaļāi palikuse!
Priekšā radu svešu māti,
Ļaunu vārdu devejiņu.

# 23320.01
Māmiņ manu mīļvārditi
Pakaļā paliekam!
Priekšā nāca dēlu māte,
Ļaunu vārdu devejiņa.

# 23321.00
Māte tek uz upiti, -
Dēls pārveda līgaviņu.
Nāc, māmiņ, atpakaļ,
Es aprāšu līgaviņu.

# 23322.00
Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribedama;
Atved savu sūru dienu,
Rokā maizes devejiņu.

# 23323.00
Mana veca māmuļite,
Ko tu sēdi samisuse?
Vaj tu biji nevesela,
Vaj norāta jauņuvites?
- Es, meitiņa, gan vesela,
Es norāta jauņuvites.

# 23324.00
Mans bāliņš nu pārveda
Mātei kum'su skaititaju,
Mātei kum'su skaititaju,
Atslēdziņu glabataju.

# 23325.00
Mans brālits nu pārveda
Tēvam matu plūcejiņu,
Tēvam matu plūcejiņu,
Mātei pliķu sitejiņu.

# 23326.00
Maza, maza raudaļiņa
Dūņas jauca ezerā;
Maza,maza mātes meita
Ar māmiņu rātu cēla;
Gana liela iepūtās,
Ar māmiņu rādamās.

# 23327.00
Mīkstu mēli dēlu māte
Noviļ mani no māmin's;
Paga, paga, svieksta mēle,
Kāda būsi dzīgojot?

# 23328.00
Melna cūka jūrā brida,
Zelta segli mugurā;
Ta nebija melna cūka,
Ta bij puišu māmulite.

# 23329.00
Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos;
Teica ragus tev pierē,
Teica asti pakaļā.

# 23329.01
Nāc iekšā, Jāņa māte,
Lai es tevi apskatos,
Vaj bij ragi tev pierē,
Vaj lipiņa pakaļē.

# 23329.02
Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos:
Tev teic ļaudis pierē ragus,
Teica asti pakaļā.

# 23329.03
Sēd' uz krēsla, dēlu māte,
Lai es varu aptecēt.
Cits teic, tev pierē ragi,
Cits teic, ļipa pakaļā.

# 23330.00
Nebēdā, dēlu māte,
Ka es biju sīka maza,
Es valdišu tavu dēlu,
Tavas klētes atslēdziņas.

# 23331.00
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Tev būs kuņa brokastī,
Kuceniņi maltitē.

# 23332.00
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta riņķenica.

# 23332.01
Bāliņos dzīvodama,
Trim starām pīcku viju,
Trim starām pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Vienu staru vīram situ,
Divas vīra māmiņai.

# 23332.02
Dēlu māte bēdajās,
Mazu pūru ieraudzijse.
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Vēl manā pūriņā
Trim šņorēm karbačiņa.

# 23332.03
Dēlu māte bēdajāsi,
Savu daļu nedabūs.
Nebēdai, dēlu māte,
Gan dabusi savu daļu:
Vēl man pūra dibenāi
Trejžuburu kančakiņa.

# 23332.04
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Vēl manā pūriņā
Trīs žuburu pātadziņa.

# 23332.05
Vīra māte bēdajās,
Maz manā pūriņā.
Nebēdajies, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Trim kārtām ievas strenga
Mana pūra dibenā,
To dabus vīra māte
Par dēliņa auklešanu.

# 23333.00
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Sutinata ievas kūja
Mana pūra dibinā.

# 23333.01
Nebēdā, vīra māte,
Ka es tevi aizmirsišu:
Guļ man pūra dibinā
Izsauteta vīksnes kūze.

# 23333.02
Nebēdaji, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis:
Bij' manāi pūriņāi
Sutinata ievas nūja.

# 23333.03
Nebīsties vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Gul manā pūriņā
Sutinata vīksnes kūja.

# 23334.00
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa nezudis:
Vaj būs kāši, vaj pagale,
Būs tavā mugurā.

# 23334.01
Dēlu māte bēdajāsi,
Mazu pūru ieraudzijse.
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudis;
Vaj būs runga, vaj pagale,
Viss tavāi mugurā.

# 23334.02
Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudis:
No namiņa līdz istabu
Ar pagali mugurā.

# 23334.03
Nedomā, dēlu māte,
Tavu tiesu pazudušu:
Gan jau kāši, gan pagale
Būs tavā mugurā.

# 23334.04
Nu pagaid', vīra māte,
Ko dabusi dzīvodama:
Vaj būs skruķis, vaj būs slota,
Viss tas tev mugurā;
Ja tu teiksi vienu vārdu,
Trīsdeviņi preti būs.

# 23334.05
Paga, paga, dēlu māte,
Lai es iešu namiņā!
Vaj būs kāši, vaj pagale,
Būs tavā mugurā.

# 23334.06
Paga, paga, vīra māte,
Kad es iešu namiņā!
Šitie kāši, guns pagale,
Būs tavā mugurā.

# 23335.00
Nebīstes, dēlu māte,
Es tev' gārdi pamielošu:
Ar to ievas mīkstenicu
Tev muguru sutinašu.

# 23336.00
Nedomā, dēlu māte,
Ka es tev krēslu celšu,
Es pacelšu ērkšķu krūmu,
Sēdi, gurnus grozidama.

# 23336.01
Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tevim krēslu celšu;
Es pacēlu ērkšķu krūmu,
Sēdi gornus grozidama.

# 23336.02
Dēlu māte gribejās(i),
Lai es viņai krēslu ceļu;
Es pacēlu ērkšķu krūmu,
Lai sēd, gurnus grozidama.

# 23336.03
Dēlu māte priecajās,
Ka es viņai krēslu celšu;
Es pacēlu ērkšķu krūmu,
Sēdi, gurnus grozidama.

# 23336.04
Dēlu māte krēslu prasa,
Es paceļu dadžu krūmu,
Es paceļu dadžu krūmu, -
Sēd pakaļu grozidama.

# 23336.05
Man nebija liela bēda,
Ka man bārga vīra māte,
Es paceļu dadžu krēslu,
Lai sēd, gūžas grozidama.

# 23336.06
Nadōmā, dālu māet,
Kad as tev krāslu celšu,
As paecelšu ēršku caru,
Sedi, gurnus grōezīdama.

# 23336.07
Vīra māte man sacija,
Lai es rožu krēslu ceļu;
Es pacēlu dadžu čupu,
Lai sēž mana vīra māte.

# 23337.00
Nedomā, vīra māte,
Ka es kāda sēnaliņa;
Tīšu tevi palagā,
Kulš', pa zemi vārtidama.

# 23338.00
Nedomā, vīra māte,
Ka es tevis mātes saukšu;
Kad tu iesi pa pagalmu:
Vaj dzi, vaj dzi, kur tu iesi?

# 23339.00
Nedomai, māmalit,
Ta būs tav' žēlojiņ';
Tav' mat' plūcejiņ',
Tav' asar' dzērejiņ',
Tav' asar' dzērejiņ',
Tav' atslēg' glabejiņ',
Tav' atslēg' glabejiņ',
Tav' maiz' liedzejiņ'.

# 23340.00
Neniecini, sveša māte,
Es nebiju nieka bērns:
Labu ļaužu, liela rada,
No godigas māmuļites.

# 23341.00
Nerājiesi, dēla māte,
Ne es tava rājamā;
Porē vecu bērzu siekstu
Rāj, apkārt staigadama.

# 23341.01
Ko rājies, rātuliti,
Tei nav tavu rājamo;
Porēi vecu bērzu siekstu
Rāji, apkārt staigadams.

# 23342.00
Neraudi, māsiņ,
Ka sīva māte,
Kad sīva, kad dzedra,
Grūž dumbierā!

# 23343.00
Nezinaju, kur glabati
Savu vecu vīra māti.
Plauktā cēlu, žurkas ēda,
Aizkrāsnēi circeniši,
Mežā vedu, odi rēja,
Laukā vēji vēdinaja.

# 23343.01
Man bij laba vīra māte,
Ta man labi jaglabā.
Klētī liku, žurkas krimta,
Pagrabāi sapeleja.
Ved' uz mežu, sien' pie koka,
Lai vējiņš vēdinaja.

# 23343.02
Man bij veca vīra māte,
Nezinaju, kur glabāt.
Plauktā liku, peles ēda,
Aizkrāsnē circeniši.
Ved' uz mežu, sien' pie koka,
Lai vējiņš vēdinaja.

# 23344.00
Neskaties, dēlu māte,
Ka es tāda lēna biju;
Sūkstēs tavi vaigu gali,
Skanēs mani gredzentiņi.

# 23345.00
Nevareju, nevareju
Vīra mātei izdabāt;
Guni šķīla runajot,
Akmens plīsa staigajot.

# 23346.00
No rītiņa sveša māte
Kā eglite grozijās:
Neatrada govis slauktas,
Ne ganiņus izvaditus,
Ne ganiņus izvaditus,
Ne istabas izslaucitas.

# 23347.00
No ta viena oteniša
Divejadas slotas griezu:
Sav' māmiņai pazarites,
Vīra mātei galotnites.

# 23348.00
Nu pārveda, nu pārveda
Mātei acu baditaju.
Šķidras putras vāritaju,
Plānu raušu cepejiņu.

# 23349.00
Nu pā(r)veda, nu pā(r)veda
Mātei acu baditaju.
Sunim aces izbadija,
Ne manai māmiņai.

# 23350.00
Nu pā(r)veda, nu pā(r)veda
Mātei acu baditaju;
Turies, mana māmuļite,
Ar ugunes pagaliti.

# 23351.00
Paga, paga, dēlu māte,
Gan es tevi dīdinašu,
Es tev likšu jaunas kājas
Pie vecās pakaļiņas.

# 23352.00
Paga, paga, dēlu māte,
Kad tev manis vajadzeja!
Mani vara gredzeniņi
Tavus vaigus tricinās.

# 23353.00
Pagaid', pagaid', vīra māte,
Gan es tevi rīpelešu,
Gan es tavus sirmus matus
Ap rociņu šķetinašu.

# 23354.00
Pagaid', pagaid', vīra māte,
Tava tiesa nezudis,
Gan es tavus sirmus matus
Pa vienam nolasišu.

# 23355.00
Pagalmā cisas taisu,
Tautu gaiļu klausidama.
Nej dziedaja tautu gaiļi,
Nej ceļ tautu māmuliņa.

# 23356.00
Paļdis soku Diveņam,
Lobs lupens, kļēveņā:
Sērma koza, leli rogi,
Nudur munu veira māti.

# 23357.00
Pate trīs apses lapa,
Ne no vēja trīsinata;
Pate barga dēlu māte,
Nele manis kaitinata.

# 23357.01
Pati grab apses lapa,
Ne vējiņa vēcinama;
Pati bārga sveša māte,
Ne viņai ko dariju.

# 23358.00
Piesacēla dēlu māte
Kā lielā vēja māte;
Sasatrūka vedekliņas,
Kā vistiņas (irbites) gulejušas.

# 23359.00
Pelnijusi dēlu māte
Divu dūru mugurā:
Bij dēliņu auklejusi,
Bet nebija mācijusi.

# 23360.00
Pirmak mani sveša māte
Medus maizi ēdinaja;
Pēc ta mani dzirdinaja
Gaudajāmi asarām.

# 23360.01
Sveša māte, precedama,
Medus maizi ēdenaja;
Saprecejse, noveduse,
Asarām dzirdinaja.

# 23361.00
Pirmo gadu tu, māsiņi,
Pie durvim cisas taisi:
Ja necels vīra māte,
Jel ar kāju pabīdis.

# 23361.01
Pirmo gadu tautiņās
Zem durim cisas taisu:
Ja tie mani celt necēla,
Jel ar kāju pabīdija.

# 23361.02
Tautiņās nogājusi,
Pie durvim vietu taisu:
Ja necēla vīra māte,
Kaut ar kāju pabikstija.

# 23362.00
Pirmo gadu vīra māte:
Meitiņ, mana vedekliņ!
Otru gadu, trešu gadu:
Kur ta slampa vazajās?

# 23362.01
Pirmo gadu dēlu māte:
Meitiņ, mana vedekliņ!
Jau otrā, jau trešā:
Kur ta kuce aizgājuse?

# 23362.02
Pirmo gadu sveša māte:
Meitiņ, meitiņ, vedekliņ!
Jau otraju, jau trešaju:
Vaj dzi, vaj dzi, kur tu iesi?

# 23362.03
Pirmo ziemu vīra māte:
Meitiņ, manu vedekliņ!
Otru ziemu, trešu ziemu
Ne vārdā nepasauc.

# 23363.00
Pirmo gadu vīra māte:
Celies maltu, vedekliņa!
Jau otro, jau trešo:
Celies, piesta, celies, rumba!

# 23364.00
Priecajās dēlu māte,
Sav' dēliņu aukledama;
Kad atveda vedekliņu,
Nedieniņas ieraudzija,
Slauka, slauka asariņas
Ar abām rociņām.

# 23365.00
Proti kaunu, atstāj nost,
Tautu dēla māmulit!
Man piedera tavs dēliņš,
Tava dēla kumeliņš.

# 23366.00
Rāja mani duj rājeji,
Rāj' rītā, vakarā:
Rāja mani paša māte,
Rāj' tautieša māmulite.

# 23367.00
Rāj nu mani, dēlu māte,
Nu es tev vaļu ļāvu;
Sākš' es tevi pašu rāt,
Saujām grābsi asariņas.

# 23367.01
Rāji, rāji, sveša māte,
Kad es tev vaļu ļāvu;
Kad es tevi pašu rāšu,
Saujām brauksi asariņas.

# 23367.02
Rāj tu mani, rāj tu mani,
Tautas dēla māmuliņa;
Kad es sākšu tevi rāt,
Tu staigasi raudadama.

# 23368.00
Raudi, raudi, dēlu māte,
Līdz pietrūka asariņu,
Es dabuju tav' dēliņu,
Tavas klētes atslēdziņas,
Es maiziti tev rādišu,
Bet nedošu rociņāi.

# 23369.00
Reta, reta ta sētiņa,
Kam pie vārtu vītoliņi;
Reta, reta ta jaunava,
Kas mātei gultu taisa.

# 23369.01
Reta bija ta sētiņa,
Kur deviņi vītoliņi;
Reta bija ta jaunuve,
Kas māmiņai gultu taisa.

# 23369.02
Reta, reta ta sētiņa,
Kur pie vārtiem vītoliņš;
Reta, reta ta vedekla,
Kas mātei vietu taisa.

# 23369.03
Reti, reti ta sētiņa,
Kur pie vārtiem vītoliņš;
Reti, reti ta vedekla,
Kas mātei vietu taisa.

# 23369.04
Reti, reti to sētiņu,
Kam pie vārta vītoliņi;
Reti, reti to vedeklu,
Kas mātei vietu taisa.

# 23369.05
Retum ir tie ciemiņi,
Kur aug klātu ozoliņi;
Retum ir tās vedeklas,
Kas mātei vietu taisa.

# 23370.00
Reta, reta ta sētiņa,
Kur deviņi vītoliņi;
Reta, reta ta vedekla,
Kas māmiņi krēslu cēla.

# 23371.00
Reta, reta ta sētiņa,
Kur pie vārtu vītoliņis;
Reta, reta ta jaunuve,
Kas mātei kājas ave.

# 23371.01
Reti, reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Retas, retas tās jaunavas,
Kas mātei kājas aun.

# 23372.00
Saka bārgu dēlu māti,
Dēlu māte gana laba:
Savu zemi ta atdeva,
Savu dēlu arajiņu.

# 23372.01
Soka, borga dālu māte,
Kas tu deve tiki borgu:
Man atdeve savu zemi,
Savu dālu orājeņu.

# 23373.00
Saka bārgu dēlu māti,
Es noiešu jo bārgaka;
Es tautieša māsiņai
Drīzi ceļu parādišu.

# 23374.00
Salda, salda smarža bija
Skābajam ābolam;
Kas no bārgas valodiņas
Tautu dēla māmiņai?

# 23375.00
Saproties(i), dēlu (dēla) māte,
Kad es nāku istabā,
Ja tu esi aizdurvē,
Lec par krāsni aizkrāsnē.

# 23375.01
Bīsties mani, dēlu māte,
Kad es gāju istabā,
Ja tu esi aizdurē,
Mūc par krāsni aizkrāsnē.

# 23375.02
Pasargiesi, dēlu māte,
Kad es iešu istabā,
Ja tu esi aizdurvē,
Lec par krāsni aizkrāsnē.

# 23375.03
Vaktejies, dēlu māte,
Kad es gāju istabā,
Ja tu biji aizdurvē,
Lec par krāsni aizkrāsnē.

# 23375.04
Vīra māte, ievezdama,
Lēnu mani daudzinaja.
Pagaidies, vīra māte,
Kad es sākšu grozities.
Kad es iešu pagalmā,
Lien mudigi paspārnē;
Kad es iešu istabā,
Lec par krāsni aizkrāsnē.

# 23376.00
Sargies, dēlu māmuliņa,
Sitis tevi vedekliņa;
Uzmet lielu kūkumiņu,
Lai galviņu nepārsit.

# 23376.01
Jauna, jauna jaunaviņa
Māmiņai šautu svieda;
Bēdz, māmiņa, noliecies,
Lai galviņu netrāpija.

# 23376.02
Sargies, mana māmuliņa,
Sitis tevi vedekliņa;
Uzmet lielu kūkumiņu,
Lai galviņas nepārsit.

# 23377.00
Sargies, mana māmuliņa,
Sitis tevi vedekliņa:
Vedekliņa rungu nesa
Zem baltajas villanites.

# 23377.01
Sargies, dēlu māmuliņa,
Sitis tevi vedekliņa:
Ozoliņa vālit' nesa
Zem baltās villainites.

# 23377.02
Sargies, māmiņa,
Nu tevi sitis:
Grīnai Ievai (Trīnei, etc.)
Akmens rokā.

# 23377.03
Sargies, mana māmulite,
Sitis tevi vedekliņa:
Šautra galu pamaniju
Zem balto villaniti.

# 23378.00
Savas mātes es raudaju,
Sava tēva pagalmiņa;
Bārga sveša māmuliņa,
Grūžojs tautu pagalmiņš.

# 23379.00
Žagatiņa žažinaja
Purva bērza galiņā:
Dēlu māte noslīkuse
Purvā rāva ūdenī.

# 23380.00
Žagatiņa žvadzinaja
Tautu nama pakaļā;
Ta nebija žagatiņa,
Ta bij tautu māmuliņa.

# 23380.01
Žagatiņa žadzinaja
Sausas egles galiņā;
Ta nebija žagatiņa,
Ta bij dēlu māmuliņa.

# 23380.02
Žagatiņa žaganeja
Brāļa nama pakaļā;
Ta nebija žagatiņa,
Ta bij brāļa līgaviņa.

# 23380.03
Žagatiņa čarinaja
Mūsu nama galiņā;
Ta nebija žagatiņa,
Ta bij mana vīra māte,
Ta bij mana vīra māte,
Ar manim ķīvejās.

# 23380.04
Žagateņa čačināja
Ustabeņas gaļeņā;
Na tej beja žagateņa,
Tej bej dālu māmuļeņa.

# 23381.00
Žāvas nāca, žāvas nāca, -
Vaj tās manas miega žāvas?
Tīšam pate žāvajos,
Dēla māti kaitinaju.

# 23382.00
Šķitu guntiņ' i spīdot
Istabiņas dibenā:
Dēlu māte, raganiņa,
Sarkanām actiņām.

# 23382.01
Šķitu gaišu mēnesnicu
Viņā lauka maliņā:
Dēlu māte, raganiņa,
Sarkanām actiņām.

# 23383.00
Šorīt liela salna bija
Par visiem rītiņiem;
Šorīt sīva dēlu māte
Par visiem rītiņiem.

# 23383.01
Šorīt agri piecēlos
Pa visām rītiņām;
Šorīt sīva dēla māte
Pa visām rītiņām.

# 23383.02
Šorīt agri saule lēca
Par visiemi rītiņiem;
Šodien sīva dēlu māte
Par visāmi dieniņām.

# 23384.00
Sēd' krēslā, dēlu māte,
Gan es tevi aptecešu;
Ik garām tecedama,
Došu dūri mugurā.

# 23384.01
Dēlu mātei gribejās,
Lai es viņas apdancoju.
Sēd' krēslā dēlu māte,
Lai es tevi apdancoju;
Ik garam dancodama,
Došu dūri mugurā.

# 23384.02
Sēd' uz krēsla, vīra māte,
Es apkārt aptecešu;
Lai tecešu, kur tecešu,
Došu dūri mugurā.

# 23384.03
Sēd' uz krēsla, vīra māte,
Es godigi apdienešu:
Ieš' ārēju, nākš' iekšēju,
Doš' ar dūri mugurā.

# 23384.04
Vīra māte tā sacija,
Lai es viņai apkārt lecu.
Vaj es lecu, vaj nelecu,
Duņķi deva mugurā.

# 23385.00
Septiņi rinduki
Man mugurē,
Es dēlu māmiņu
Ar stērbeli nositu.

# 23386.00
Sīkstu linu pīcku viju,
Liku pūra dibenā;
Jau pirmāja vakarā
Vīra mātei parādiju.

# 23387.00
Sīva, dzedra dēlu māte,
Kur tu tāda galesies?
Silāi auga kupla priede,
Tai nokoda galotniti.

# 23387.01
Ai, sīvaja dēlu māte,
Kur tu sevi remdesies?
Purvā auga ruda apse,
Tai nokodi galotniti;
Ellē divi dzelzu stabi,
Tie bij tavi pretinieki.

# 23387.02
Dēlu māte zilzobite,
Tik ta mani nenorēja;
Silā viena kupla priede,
Tai nokoda galotniti.

# 23387.03
Sīva, dzedra dēlu māte,
Kur ta tāda remdejās?
Silā auga sviķu priede,
Tai nokoda galotniti.

# 23388.00
Zinu, zinu, to darišu
Sirdigai vīrmātei:
Sēju rokas, sēju kājas,
Spēru nama ģēvelī,
Lai tur rūca, lai tur dūca
Līdz patam vecumam.

# 23389.00
Zynu, zynu, kā vajag
Tāvučam, māteicai:
Skruča, skruča tāvučam,
Māteicai pomelnika.

# 23390.00
Skaidri slauku tautu namu,
Skaidri tautu istabiņu;
Dēlu māte salmiem kaisa,
Man vainiņas mekledama.

# 23390.01
Tīri slauku brāļ' istabu,
Tīri brāļa pagalmiņu;
Mārša liela riebaļiņa,
Skaidiņām piekaisija.

# 23390.02
Tīri slauku brāļa namu,
Tīri brāļa istabiņu;
Mārša kaisa salmiņiem,
Man kauniņu daridama.

# 23390.03
Dēlu māte salmus kaisa,
Manī paļu mekledama;
Viņa kaisa, es izslauku, -
Manī paļu nedabuja.

# 23390.04
Tīru slauku tautu namu,
Tīru tautu istabiņu;
Salmiem kaisa sveša māte,
Ienaidiņa gribedama.

# 23391.00
Sprāgtin sprāga egles malka,
Pie ugunes pieliekama;
Tā sprēgaja dēlu māte,
Man vainiņas mekledama.

# 23392.00
Stāv pie durvim sveša māte,
Nelaiž manis istabā;
Ja Dieviņis palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.

# 23393.00
Stāvi, stāvi, dēla māte,
Tev krēsliņu nepacelšu,
Kam tu mani aprunaji,
Pa ciemiem staigadama.

# 23394.00
Stāvi, stāvi, vīra māte,
Es krēsliņa nepacelšu,
Kam tu manu arajiņu
Tik netiklu audzinaji.

# 23395.00
Strauja, strauja upe tek,
Vēl straujaka Daugaviņa;
Bārga,bārga mūs' māmiņa,
Vēl jo bārga sveša māte.

# 23395.01
Jau upeite gon tak strauļa,
Daugaviņa veļ strauļāka;
Jau māmiņa gon ir borga,
Vedekļiņa veļ borgāka.

# 23395.02
Sūri dūmi istabā,
Vēl sūraki namiņā;
Bārga mana māmulite,
Vēl bārgaka tautu māte.

# 23396.00
Sūri dūmi istabā,
Barga dēlu māmuliņa;
Kā pārciešu sūrus dūmus,
Tā bargo māmuliņu.

# 23397.00
Sūri dūmi namiņā,
Vēl sūraki rijiņā;
Vīra māte namiņā,
Vīra tēvs rijiņā.

# 23398.00
Sutinatu ievas kūju
Liku pūra dibinā;
Ja būs bārga sveša māte,
Doš' ar kūju mugurā.

# 23399.00
Sveša māte klēti slēdza,
Redz bāliņu atjājot.
Kam ,māmiņa, tad neslēdzi,
Kad es gāju druviņā?

# 23400.00
Sveš' māt' man pārmet,
Ne man darb', ne sirdēst'.
Gan būs darb' darb' dien',
Gan sirdēst' mūžiņē.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv