23001 - 23200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. ( 21156 - 23132)
2.5.2.13.4.10. Vedeklas izmēģināšana darbos. ( 22478 - 22679)
2.5.2.13.4.11.2. Dziesmas no brūtes draudzes, panāksniekiem. ( 22873 - 23132)

# 23001.00
Melša, melša, bāleniņ,
Sak' māsiņu piedzērušu;
Māsiņai sklidas kurpes,
Ieslīd tautu sētiņā.

# 23001.01
Muļķi, muļķi, bālenini,
Sak' māsinu piedzērušu;
Māsinai glāza korpes,
Sklid kājina staigajot.

# 23002.00
Mīlē mani, tautu dēls,
Es jau tevi gan mīleju,
Es jau, tevi mīledama,
Atstāj' tēvu, māmuliņu;
Atstāj' tēvu, māmuliņu,
Savus mīļus bāleliņus.

# 23002.01
Mīlē mani, tautu dēls,
Es bij' tava mīlamā;
Kā es tevi mīledama,
Atstāj' tēvu, māmaļiņu.

# 23002.02
Mīlē mani, tautu dēlis,
Mīlē, Dievu bīdamies,
Es tastāju tēv' ar māti,
Uz teviemi ceredama.

# 23002.03
Mīlē mani tu, tautieti,
Es jau tevi gan mīleju,
Es jau, tevi mīledama,
Atstāj' tēvu, māmuliti.

# 23002.04
Mīli mani tu, tautieti,
Es jau tevi gan mīleju,
Es jau, tevi mīledama,
Atstāj' tēvu, māmuļiņu.

# 23002.05
Mīli mani tu, tautieti,
Es jau tevi gan mīlešu;
Es jau, tevi mīledama,
Atstāj' tēvu, māmuliņu.

# 23002.06
Mīl', tautieti, mani, mīl'
Kā sirsniņu azotē;
Es uz tevi ceredama
Atstāj' tēvu, māmuliti.

# 23002.07
Miļō maeni, toutu dāls,
Lidz pošam vacumam,
Kā as tevi miļōdama
Atstāj' tāvu, māmoliņu.

# 23003.00
Mīlē mani, tautu dēli,
Mīlē mani no sirsniņas,
Kā tu mani tad mīleji,
Kad es augu bāliņos.

# 23003.01
Mīlē mani nu, tautieti,-
Ka vels tavu sird' izrauj!-
Kā tu mani tad mīleji,
Kad es augu bāliņos.

# 23003.02
Mīlē mani, tautu dēls,
Lidz pašam(i) vecumam,
Kā es tevi tad mīleju,
Kad es augu bāliņos.

# 23003.03
Mīli mani, tautu dēls,
Nu es tava mīlejama;
Kā es tevi tad mīleju,
Kad es augu bāliņos.

# 23004.00
Mīlē mani tu, tautieti,
Es jau tevi sen mīleju:
Griezu pušu āboliņu,
Pušu rieksta kodoliņu.

# 23005.00
Mīļi lūdzu tautu dēla,
Ap galviņu glāsidama:
Nedzer ilgi krodziņā,
Nestāvini kumeliņu.

# 23006.00
Mīli mani, svainiti,
Šo vakariņu;
Rītā mīlesi,
Nebūšu vairs!

# 23007.00
Mūs' māsiņa nabadzite
Ļaunu dienu nepiecieta;
Kā, māsiņa, tu pieciesi
Visu mūžu tautiņās?

# 23008.00
Ne runāt nerunaju,
Māte lika nerunāt,
Māte lika nerunāt,
Nebārstit valodiņu.

# 23008.01
Nadzīdāšu, nadzīdāšu,
Māte lyka nadzīdāt,
Māte lyka nadzīdāt,
Maņ volodas navārdet.

# 23009.00
Ne tam tiku, kas cereja,
Kam solija bāleliņi,-
Gudram tēva dēliņam,
Kas klusiņi lūkojās.

# 23010.00
Na cik gara kaņepeite
Mālātā kaļneņā;
Na ļusteiga mums māseņa,
Nugājuse tauteņos.
Vaj (Ci) nu Diva, vaj (ci) nu Laimas,
Nažēleigs orājeņš.

# 23011.00
Neatradu ozoliņa
Gludajām lapiņām;
Neatradu tautu dēla
Pa savam prātiņam.

# 23012.00
Nebēdaju linu kreklu,
Kad tik linu apkaklite;
Nebēdaju mūžu labu,
Kad tik labis mūža draugs.

# 23012.01
Negribos lina krekla,
Kad man linu apkaklite;
Negribos daiļa mūža,
Kad tik labs mūža draugs;
Tur es savas acis metu,
Visu mūžu dzīvodama.

# 23012.02
Nekāroju linu krekla,
Ja tik linu apkaklite;
Nekāroju skaista vīra
Ja tik maizes paēduse.

# 23013.00
Nedod, Dieviņ, tādu vīru,
Kāds manai māsiņai:
Dzēris, miegu neguleja,
Sakams, vārdu neklausija.

# 23014.00
Nedomā, man' māsiņa,
Sald' ābolu atraduse;
Gan atrassi dzīvodama
Tā saldo, kā rūkto.

# 23015.00
Nedomā, man' māsiņa,
Sald' āboli atradusi;
Gan atrassi dzīvodama
Visrūkto apentiņu.

# 23015.01
Mūs' māsiņa priecajās,
Zelta zirni dabujusi;
Kad dzīvosi, atradisi
Kā rūktaju apeniti.

# 23015.02
Necerē, man' māsiņa,
Sald' ābolu dabujuse;
Gan atrasi rīt', parītu
To saldo āboliņu!

# 23016.00
Nedomaju, negādaju
Uz ta tautu sirmā kuiļa:
Tas izraka āra liepu
Brāļa dārza maliņā.

# 23017.00
Nedomaju, necereju
Tā kalnā gavilēt.
Vaj vējinis man' atpūta,
Vaj ūdenis atlīgoja?
Tautu dēla kumelinis
Kā ūdenis atlīgoja.

# 23018.00
Nedomaju, necereju
Tāi ciemāi kājas aut;
Tāi ciemāi novalkaju
Savas baltas villainites.

# 23019.00
Nedomaju tāi porāi
Velēt savu kāju autu;
Pa dieniņu dzievadama,
Velej' baltas villainites.

# 23020.00
Niecin' bite sila ziedu,
Niecin' vēra ozoliņu;
Tā niecina sveši ļaudis,
Māmiņ, tavu auklejumu.

# 23021.00
Nenicini, nenicini
Svešas mātes auklejumu!
Kādu Dievs, Laime lika,
Tādu māmiņ' i aukleja.

# 23022.00
Nesēd', māsiņ,
Tāi bēdu gultē:
Tāi bēdu gultē
Daudz asaras.

# 23023.00
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls;
Dod mutites guldamies,
Dod nu rīta celdamies.

# 23024.00
Neviens putnis tā nedūc,
Kā dūc meža baloditis;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls.

# 23025.00
Necel, Laime, ta krēsliņa,
Kur sēdeju bāliņos;
Šūn man jaunu no sudraba,
Cel jaunā vietiņā.

# 23026.00
No maniem tautu dēls
Jautaj' gudra padomiņa;
Man pašai vajadzeja
Padomiņa devejiņa.

# 23027.00
No zemites izziedeja
Sarkanais āboliņš;
No sirsniņas es mīleju
Sav' maizites arajiņu.

# 23027.01
No saknites griķits zied
Baltraibiemi ziediņiem;
No sirsniņas es mīleju
Dižano tautu dēlu.

# 23027.02
Redz, kā koši noziedeja
Košs sārkanis ābolinis;
No siersninas iemīleju
Sev maizites arajinu.

# 23028.00
Pa purvam purva zāle,
Ne pa āra ābolam;
Pa tautām mūs' māsiņa,
Ne pa savu bāleniņu.

# 23029.00
Pa tautām, pa tautām
Mūs' māsiņa dzeltainite:
Tautām tek vārtu vērt,
Netek vairs bāliņam.

# 23030.00
Padomiņu man dodiet,
Padomiņa man vajaga;
Ļauna vārda nedodat,
Ta man vis nevajaga.

# 23031.00
Pār kalniņu pārteceju,
Zemenites mekledama;
Tā pārteku tautu zemi,
Bāleliņus gaididama.

# 23032.00
Palaid, bite, palaid, bite,
Kameniti ziediņos;
Palaidieti, sveši ļaudis,
Vēl māsiņas apraudzit.

# 23033.00
Paldies saku Dieviņam,
Man rociņa labi gāja:
Man piedzima arajiņš
Apautāmi kājiņām.

# 23034.00
Paldies saku Laimiņai,
Kas i mani sievu lika;
Nu es drīkstu ceļu iet,
Ar ļaudim parunāt.

# 23035.00
Par Daugavu tiltu grīda
Ozoliņa dēlišiem,
Ka vareju ritināt
Savas baltas vilnanites.

# 23036.00
Parādat, parādat,
Ļaudis, manu arajiņu;
Ja ta paša nerādat,
Parādat kumeliņu.

# 23043.00
Pirmo gadu tautiešam
Mīkstas cisas ij taisiju;
Jau otrā, jau trešā
Ar milniņu pamaisiju.

# 23044.00
Pirmo gadu tautiešam
Rakstidama kreklu šuvu;
Jau otrā gadiņā
Ne vīlites nevīleju.

# 23045.00
Pirmo gadu tautiešam
Rullēt kreklus sarulleju;
Jau otrā, trešajā
Ne ar vāli neuzsitu.

# 23045.01
Pirmo gadu līgaviņa
Rullēt kreklu sarulleja;
Otru gadu, trešu gadu
Ne ar vāli nesakūla.

# 23045.02
Pyrmō godu toutiešam
Ruillēs kraklu saruilleju;
Jou ōtrā, jou trešā
Ap sētiņu sadouzīju.

# 23045.03
Pirmo gadu tautiešam
Rullēt kreklus sarulleju;
Jau otrā, jau trešā
Ap sētiņu apdauziju.

# 23045.04
Pirmo gadu tautiešam
Rullī kreklus sarulleju;
Otru gadu, trešu gadu
Ap pakšiem apdauziju.

# 23045.05
Pirmo gadu tautu meita
Rullē kreklu sarulleja;
Otru gadu, trešu gadu
Ap pakšiemi apdauzija.

# 23046.00
Pirmo gadu tautiets sauca:
Puķit, mana līgaviņ!
Otru gadu, trešu gadu:
Raganiņa, raganiņa!

# 23047.00
Pirmo gadu tautu dēls
Klēpī vien saaukleja;
Otru gadu, trešu gadu
Neierauga staigajot.

# 23047.01
Tautiets mani lielijās
Pie rociņas vien vadāt;
Kad noņēma, neierauga
Par pagalmu staigajot.

# 23047.02
Tautiets mani precedams
Klēpī vien neaukleja!
Kad paņēma, neieredz
Pa pagalmu staigajot.

# 23047.03
Tautiets mani precedams
Cik klēpī neaukleja;
Kad paņēma, neierauga
Pa pagalmu staigajot.

# 23047.04
Tautiets mani ceredams
Klēpī vien noaukleja;
Kad paņēma, neierauga
Par pagalmu pārejot.

# 23047.05
Cerē mani tautu dāls,
Cik klepī neauklē;
Kai pajēme, nairedz
Par pogolmu pārejut.

# 23048.00
Pirmo gadu tautu dēls
Uz rociņas guldinaja;
Jau otrā, jau trešā
Nelaiž gultas maliņā.

# 23048.01
Pirmo gadu līgaviņu
Uz rociņas guldinaju;
Jau otrā gadiņā
Stūm' cisiņu maliņā.

# 23048.02
Pirmo gadu tautiets mani
Uz rociņas guldinaja;
Otru gadu, trešu gadu
Nelaiž gultas maliņā.

# 23048.03
Pirmo nakti tautiets mani
Uz rociņas guldinaja;
Otru nakti, trešu nakti [!]
Nelaiž gultas maliņā.

# 23048.04
Pirmo ziemu tautu dēls
Uz rociņas vien guldija;
Otru ziemu, trešu ziemu
Nelaiž gultas maliņā.

# 23048.05
Tautiets mani pirmo gadu
Uz rociņas guldinaja;
Otru gadu, trešu gadu
Nelaiž gultas maliņā.

# 23049.00
Pircienies iesapirka
Mūs' māsiņa tautiņās:
Ar pūriņu zemi pirka,
Ar vaiņagu arajiņu.

# 23049.01
Pirktin pirkta man zemite,
Pirktin pirkts arajiņš:
Par pūriņu zemi pirku,
Par vaiņagu arajiņu.

# 23049.02
Es nopirku tautu dēlu
Ar visiemi kumeļiem:
Ar pūriņu zemit' pirku,
Ar vaiņagu arajiņu.

# 23049.03
Pircin pirku sev zemiti,
Pircin zemes arajiņu:
Ar pūriņu zemit' pirku,
Ar vaiņagu arajiņu.

# 23050.00
Protu, redzu, māsiņai
Neies labi dzīvojot:
Lieli, mazi, veci, jauni
Šķībi vien skatijās.

# 23051.00
Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es ozola ēniņā(i);
Darat, brāļi, kā jums tīk,
Es tautieša rociņā(i).

# 23051.01
Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es krūmiņā ēniņā;
Sauc, māmiņa, kā tev tīk,
Es tautieša rociņā.

# 23051.02
Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es ozola ēniņā;
Runaj't, ļaudis, kā jums tīk,
Es tautieša rociņā.

# 23051.03
Pūt, vējini, kur pūzdamis,
Es ozola ēnināi;
Darat, brāļi, kā jums tīk,
Es tautām piedereju.

# 23052.00
Pus riekstiņa pati ēdu,
Pusi devu tautiešam,
Abi divi paēdam
No ta rieksta kodoliņa.

# 23052.01
Pušu kodu rieksta čaulu,
Pušu rieksta kodoliņu;
Vienu pusi pats apēdu,
Otru devu līgavai.

# 23053.00
Raud māsiņa viena pate,
Raud ar otru runadama:
Nava tāda arajiņa,
Kā citāmi māsiņām.

# 23054.00
Raud māsiņa visu dienu,
Rauda visu vakariņu;
Es gan zinu, tav netika
Tās māmiņas lolojums.

# 23055.00
Raud māsiņa visu ceļu,
Raud pie brāļa danākdama;
Kam, māsiņa, neraudaji,
Kad tautāmi roku devi?

# 23055.01
Raud māseņa vysu ēeļu,
Raud, pi vārtu daīdama;
Kai, māseņa, naraudāji,
Kad tautām ruku devi.

# 23056.00
Raudadama vien staigaju
Šādu garu vasariņu.
Nu būt' gan atsacijsi,
Kaut varejsi, tautiešam.
Nemīl dienu runaties,
Ne vēl nakti klāt gulēt.

# 23058.00
Raudi, raudi tu, māsiņa,
Neviens tevi nežēloja,
Apkārt tevi sveši ļaudis
Kā greizaji ozoliņi.

# 23059.00
Redzi, redzi tu, Dieviņi,
Kas tiešami nedzīvoja,
Kas tureja liekus ļaudis
Stārp laulatu līgaviņu!

# 23060.00
Reti, reti āboliņi
Ar četrām lapiņām;
Reti, reti tie tautieši,
Kas mīl savas līgaviņas.

# 23062.00
Rozite, rozite
Mūs' māsiņa,
Ērcitis, ērcitis
Jaunais brālis;
Ērcitis sargaja
Roziti plūkāt.

# 23063.00
Saderam mēs, tautieti,
Lopi mūsu nesader:
Tavi zirgi, manas govis
Kājiņām mīdijās.

# 23064.00
Saka mani neprašiņu,
Kad es daudzi nerunaju;
Vēl es protu atsacit
I pašam gudrijam.

# 23065.00
Sak' ozolu cietu koku,
Nava liepas cietumiņ';
Saka gudru tautu dēlu,
Nava manu gudrumiņ'.

# 23065.01
Sak' ozolu cietu koku,
Nav ne niedres cietumā;
Sak' tautieti gudru vīru,
Nav ne manas gudribiņas.

# 23066.00
Sakās tautas manis dēļ
Lielu godu darijušas.
Savu bēd' jūs, tautiņas,
Munu bēd' bāleniņi.

# 23067.00
Sak' tiešam, tautu dēls,
Kur pievīli mūs' māsiņu?
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa.

# 23067.01
Saki tiesu, tautu meita,
Kur pievīli man' bāliņu?
Pie baznicas roku devi,
Krogā sieka gabaliņu.

# 23068.00
Še, brāliti, nodzeries
Skaidr' avota ūdentiņu,
Kam tu mani nevēleji
Labam miežu arajam.

# 23069.00
Še mani liedzeji,
Še vainetaji,
Še ēda, še dzēra
Manā godā.

# 23070.00
Žāloi mani, tautu dāls
Pyrmajā gadeņā:
Reitā agri caldamīs
Satin kājis kažukā.

# 23071.00
Šķir, irbite, papardišus,
Meklē savu ligzda vietu;
Šķir, māsiņa, svešus ļaudis,
Meklē savu arajiņu.

# 23072.00
Šorit agri celdamās,
Trīs vārdiņus vien saciju:
Dieva dēls, mīļa Māra,
Nāc manim palīgā!

# 23073.00
Silti man, karsti man
Ar māmiņas villaniti;
Tautu dēla brūni svārki
Kā tie ledus gabaliņi.

# 23074.00
Šmuidra gara es izaugu,
Mātai mutas naidevu;
Man dagāja šunaksņeņ
Šmurguļam mutis dot.

# 23075.00
Soli, soli tu, tautieti,
Tu soliji, es soliju;
Tu soliji pūra lādi
Tīru zeltu liedināt,
Es tav došu linu kreklu,
Līdz zemiti norakstitu.

# 23076.00
Speru kāju ābolā,
Iezaspēru rāvajā;
Sēstos brāļu vidiņā,
Iezasēdu dieveros.

# 23077.00
Spoža saule uzlēkdama,
Ne tik spoža tecedama;
Mīļš tautietis precedams,
Ne tik mīļš dzīvodams.

# 23078.00
Strauja, strauja upe tek
Gar tautieša namdurvim;
Ta nebija strauja upe,
Tās bij manas asariņas.

# 23079.00
Sukajiet galvu manu,
Matu manu nepiniet,
Lai stāveja mati mani
Māmuliņas pinumiņu.

# 23079.01
Sukājiti munu golvu,
Napiniti munu bižu,
Lai stāvēja munas bizes
Ar māmeņas pinumeņu.

# 23080.00
Svainitim roku devu
Caur deviņi bāleliņi.
Kā, svainiti, tev klājās,
Kā manai māsiņai?

# 23081.00
Svainišam roku devu
Caur deviņi bāleliņi;
Svaiņa roka i apbira
Gaudajām asarām.

# 23082.00
Svainitim roku devu
Caur deviņi bāleliņi;
Svainitimi māsa mana,
Brālitimi tautu meita.

# 23083.00
Svainišam roku devu
Caur deviņi bāleliņi;
Svainits man visupirms
Tautu durvis virinaja.

# 23083.01
Dieveram roku sniedzu
Caur deviņi bāleliņi,
Tas bij man tautiņās
Pirmais duru vērejiņš.

# 23083.02
Man svainitis jo mīļaks,
Ne īstajis bāleliņš,
Tas man bija tautiņās
Piermais vārtu vērejiņš.

# 23083.03
Svainišam roku devu
Caur deviņi bāleliņi,
Svainits man tautiņās
Pirmais vārtu vērejiņš.

# 23083.04
Svainišam roku devu
Caur deviņi bālelini,
Svainits man tautinās
Pirmais vārtu vērajins,
Pirmais vārtu vērajins,
Pirmais zirga jūdzejins.

# 23084.00
Svainis man roku deva,
Es svainiti nepazinu;
No cimdiem vien pazinu:
Māsas cimdi rociņā.

# 23085.00
Sveši ļaudis man' (mūs') māsiņu
Ar puķiti smīdinaja.
Nesmejies, man' (mūs') māsiņa,
Vaj puķites neredzeji?

# 23086.00
Tāda pate man' māsiņa,
Kā tie citi sveši ļaudis;
Sērstu mani aicinaja,
Dieveram patureja.

# 23087.00
Tāds ar tādu satikās,
Tāds ar tādu vazajās:
Tāda bija mūs' māsiņa,
Tāds bij tautu neveiklits.

# 23088.00
Tautās gāju, nebēdaju,
Šķiet' priekšāi māmuļiti;
Kad aizgāju, tad atradu
Pakaļāi palikušu.

# 23088.01
Tautās gāja nebēdajsi,
Šķiet priekšā māmuliti;
Kad aizgāja, tad atrada
Pakaļā palikušu.

# 23088.02
Tautās gāju, nebēdaju,
Priekšā teica māmuļiņu;
Nu nogāju, nu atradu
Pakaļā palikušu.

# 23088.03
Tautās gāju, nebēdaju,
Šķietu priekšu māmuliti;
Kad aizgāju, tad atradu
Pakaļāi palikušu.
Paliek mana māmulite
Kā cielava rotajot;
Priekšāi radu dēla māti
Kā uguni sprēgajam.

# 23089.00
Tautas saka: raudi, raudi!
Neraudašu, neraudašu.
Ja būt' kāda raudašana,
Noraudašu dzīvodama.

# 23090.00
Tautiets, mani precedams,
Daudzi deva mīļu vārdu;
Kur, tautieti, mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?

# 23091.00
Tautiets, mani precedams,
Dzīrās manas kājas aut;
Gan tu, šķelmi, dzīvodams,
Ne aukliņu nenovīsi.

# 23091.01
Tautiets, mani precedams,
Dzīrās man kājas aut;
Šķelmis bija, dzīvodams
Ne aukliņas nenovija.

# 23091.02
Tautiets, mani precedams,
Dzīrās manas kājas aut;
Dažu dienu mūžiņā
Ne aukliņu nenovija.

# 23091.03
Tautiets, mani precedams,
Dzīrās manas kājas aut;
Dievs to zin, mūžiņā
Vaj būs auklu vijejiņš?

# 23091.04
Tautiets, mani precedams,
Solās manim kājas aut;
Šķelmis bija, kad paņēma,
Ne aukliņas nenovija.

# 23091.05
Tautiets, mani precedams,
Solijāsi kājas aut;
Pirmajāi gadiņāi
Ni aukliņas ninovija.

# 23092.00
Tautiets, mani precedams,
Klēpī vien noaukleja;
Kad dabuju rociņā,
Dzīvot šķelmis nemāceja.

# 23093.00
Tautiets, mani precedams,
Sietā nesa ūdentiņu;
Kad āzgāju, tad nenesa
Ne ozola ķipitī.

# 23094.00
Tautiets, mani precedams,
Solij' kurpes šūdināt;
Nu paņēma, nu atveda,-
Vīzēm auklu nenovija.

# 23094.01
Tautiets, mani precedams,
Sakās kurpes šūdināt;
Vēl tu, šķelmi, dzīvodams
Ne aukliņas nenovīsi.

# 23095.00
Tautiņās nogājuse,
Pie durvim cisas taisu;
Ja tie manis nepiecēla,
Kaut ar kāju pabīdija.

# 23096.00
Tautu dēls lielijās,
Mani mazu audzinajs.
Kādu velnu tu audzeji!
Man' audzeja bāleniņi.

# 23096.01
Tautu dēlis lielijās,
Man mazai maizes devis.
Situ knipi uz knipiša
Uz tautieša deguniņa:
Ne tu, nelga, man' audzeji,
Man' audzeja tēvs, māmiņa.

# 23096.02
Tautu dēlis lielijāsi,
Mani mazu izaudzejs.
Jem tautieti, ko audzeji,
Man' audzeja māmuliņa.

# 23097.00
Tautu dēls lielijās,
Mani mazu audzinajs.
Ne tu man maizes devi,
Ja tu mani daudzinaji.

# 23097.01
Toutiets škelms lielījās,
Maeni moģu oudzanājs.
Na tu, škelmi, oudzanāji,
Ja tu maeni doudzanāji.

# 23098.00
Tautu dēlis lielijās,
Mani mazu audzinajs.
Vaj tadēļ audzinaji,
Ka ganos maizi devi?
Tu man devi, es tev devu
Vēl to lielu gabaliņu.

# 23099.00
Tautu dēlis lielijās,
Mani mazu audzinajs.
Cikreiz, nelga, tu atnesi
Man mazai launadziņu?

# 23099.01
Tautu dēls lielijās,
Mani mazu audzinajs.
Kuru dienu tu atnesi
Savu tiesu launadziņa?

# 23099.02
Tautu dēls lielijās,
Mani mazu audzinajs.
Vaj tu, šķelmi, maizes devi,
Ka tu mani audzinaji?

# 23099.03
Tautu dēlis lielijās,
Mani mazu izaudzejs.
Kuru dienu atteceji
Ar maizites gabaliņu?

# 23100.00
Teicies, māsiņa,
Ko tautas darija;
Vaj veda pirtī,
Vaj sutinaja?

# 23101.00
Tek upite, nāk māsiņa,
Abas nāca raudadamas;
Upit' ziedu piebiruse,
Māsu ļaudis rūdinaja.

# 23102.00
Tev, tautiet, tēva nav,
Man nevaid māmuliņas;
Ni vienam, ni otram,
Kas mums deva padomiņu!

# 23103.00
Tec, mana māsiņa,
Teciņus vien,
Nu tevi iedevu
Labajā vietā.

# 23104.00
Tik vien lūdzu, sveši ļaudis,
Jūs par ļaunu neņemiet:
Droši gāju istabā,
Sēžos galda galiņā,
Dzeru zelta biķeriti,
Pilnu gaužu asariņu.

# 23105.00
To puisiti nevēleju
Es par savu arajiņu;
Vēlejos ielaiduse
Ar akmeni mugurā.

# 23106.00
Trīs reizites Laime kliedze,
Kalniņā stāvedama,
Nu godā sacēluse
Tās māmiņas auklejumu.

# 23107.00
Trīs vasaras sirms āzits
Pa aploku vazajās;
Kuris Dievs iegādaja
Mūsu pašu māsiņai!

# 23107.01
Trīs gadiņus tautu meita
Gar aploku vazajās;
Ko nelaime pierāvusi
Pie jaunaju bāleliņu.

# 23108.00
Ugunē, ugunē
Visas tautu atslēdziņas!
Kas tās man rokā deva
Pirmajā vakarā?

# 23109.00
Uz tautieša mūža raudu,
Uz bāliņa devejiņa;
Par māmiņas auklejumu
Ne vārdiņa nesaciju.

# 23110.00
Uz tautieša tā raudziju
Kā uz zaļa ozoliņa,
Tas man tēvs, tas māmiņa,
Tas man maizes devejiņš.

# 23110.01
Uz toutieša tā roudziju,
Kā uz zoļa ōzōeliņa,
Tys bus muns orājiņš,
Mun maizītas devejiņš.

# 23111.00
Uz tulkiemi es raudaju,
Ne uz īstu precenieku:
Kad tie tulki iztulkoja,
Tad preceja precenieki.

# 23112.00
Vaj tadēļe zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vaj tadēļe lēts mūžiņis,
Kad pie laba tēva dēla?

# 23113.00
Vaj tadēļ zemu saule,
Kad aiz zaļa ozoliņa?
Vaj tadēļ tautu vara,
Kad es tautu rociņā?

# 23114.00
Vaj, tautiet, tev nav kauna,
Mana pūra vaicajot?
Man bij sagšas, man palagi,
Tev tie pliki gultas stabi.

# 23115.00
Valod, manu valodiņu,
Kāda mana valodiņa!
Ar tautām runadama,
Aprunaju bāleliņu.

# 23116.00
Viena pate man' māsiņa
Kā zīlite ozolā,
Ta pazuda tautiņās
Kā oliņa ūdenā.

# 23117.00
Veļ māseņ, taujājīs,
Veļ tev beja taujātīs,
Veļ tev beja taujātīs
Sovys vērtis orājeņa.

# 23118.00
Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule ritinaja;
Visapkārt sveši ļaudis,
Vidū raud man' māsiņa.

# 23119.00
Visapkārt sveces dega,
Vidū kronis grozijās;
Visapkārt tautas sēd,
Vidū sēd man' māsiņa.

# 23120.00
Visi ļaudis tā sacija,
Ka es vīra nedabušu.
Es dabuju tādu vīru,
Ka ļaudim žēl nācās.

# 23120.01
Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīra nedabušu.
Es dabuju tādu vīru,
Ka ļaudim žēl nācās.

# 23120.02
Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabušu;
Es dabuju tādu vīru,
Ka citiem žēl nācās.

# 23120.03
Citas meitas tā sacija,
Ka es vīra nedabušu;
Es dabuju tādu vīru,
Ka citām(i) žēl nācās.

# 23121.00
Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīra nedabušu.
Dabuj' vīru, dabuj' bērnu,
Dabuj' dūri mugurā.

# 23122.00
Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīra nedabušu.
Es dabuju to puisiti,
Kur' meitiņas dalijās.

# 23122.01
A, Dieviņu, a, Dieviņu,
Nu es biju laimejuse:
Es dabuju to puisiti,
Kur meitiņas dalijās.

# 23122.02
Ai, mana māsiņa,
Tev laba laima:
Tu dabuji to puisiti,
Kur meitiņas dalijās,
Kur meitiņas dalijās
Ik vakara pieguļā.

# 23122.03
Ar Dieviņu, man laimiņa
Par visāmi meitiņāmi;
Es dabuju to puisiti,
Ko meitiņas dalijās.

# 23122.04
Nu, Dieviņu, nu, Dieviņu,
Nu es biju laimejies:
Es dabuju to meitiņu,
Ar ko puiši dalijās.

# 23122.05
Nu man labi, nu man labi,
Nu man labi laimejās:
Nu man tika tas puisits,
Pēc ka meitas strīdejās.

# 23122.06
O, Dieviņ, o, Dieviņ,
Man laimiņ' gad'jes:
Es dabē to puisiņ,
Kur meitiņ's dal'jes.

# 23122.07
Visi ļaudis to vien teica,
Ka es sievas nedabušu.
Es dabuju to meitiņu,
Kur puisiši dalijās.

# 23123.00
Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabušu.
Es dabuju tādu vīru
Kā Vāczemes ozoliņu.

# 23124.00
Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabušu.
Kādu vīru es gribeju,
Tāds ar' manim gadijās.

# 23125.00
Vis' uz mani, vis' uz mani,
Vis' uz manu brāleliņu.
Ko, ļautiņi, es jums daru,
Ko dar' mans brāleliņš?

# 23125.01
Vis' iz mane, vis' iz mane,
Vis' iz munu bāļeļeņu;
Divs aiz mane, Divs aiz mane,
Divs aiz munu bāļeļeņu.

# 23125.02
Vis' iz maņa, vis' iz maņa,
Vis' iz muna brāļeļeņa;
Ej, Diveņ, pa manim,
Pa munam brāļeņam.

# 23126.00
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņu;
Būt' labak to dieniņu
Uz akmeni pasēdejse,
Ne kā būtu sēdejuse
Tautu dēla kamanās.

# 23126.01
Labak būtu to dieniņu
Eglitēs nosēdejse,
Ne gājuse istabā
Neveikļam roku dot.

# 23126.02
Labak būtu to dieniņu
Zem eglites notupejse,
Ne kā būtu saderejse
Ar to dēla māmuliņu.

# 23126.03
Mūžu manu nonīkstamu
Ar neveiklu tēva dēlu!
Būt' zinajse to dieniņu,
Pie celmiņa pasēdetu.

# 23126.04
Vīnas dinas gājumeņu
Vysu myužeņu raudāju.
Es lobāk tu diņeņu
Zam prideitis pasādātum,
Lai apbērtu skujeņām
Muns vyzulu vainaceņš.

# 23126.05
Vienu dienu, ne mūžiņu,
Nolīgoju tautiņās;
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņa.

# 23126.06
Vienu dienu ņēmusēs,
Ar tautieti sadereju;
Vienas dienas derejumu
Visu mūžu gauži raudu.

# 23126.07
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņu;
Būt' zinajse to dieniņu,
Pie kociņa pastāvetu.

# 23126.08
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņu;
Labak būtu to dieniņu,
Brāļa cūkas ganijuse,
Ne kā gājse istabā
Tautiešam rokas dot.

# 23126.09
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņu;
Labak būtu to dieniņu,
Zem eglites pastāvejse.

# 23127.00
Caur ūdeni, caur akmini
Vilku Rigas sudrabiņu;
Caur tautām tautas veda,
Māmiņ, tavu auklejumu.

# 23128.00
Cēlu krēslu, i atrāvu,
Baltajam bāliņam;
Iegādaju to dieniņu,
Kad man' gauži raudinaja.

# 23129.00
Cēlu krēsliņ', i atrāvu
Baltajam brāliņam;
Kam tas mani pats iecēla
Svešu ļaužu kamanās.

# 23130.00
Cērt, bāliņ, nebēdā,
Tautām zaļu ozoliņu;
Kā tautiņas liepu cirta
Tavas klēts pakaļā.

# 23131.00
Celiņā man sažēl,
Sav' māsiņu izdodot;
Kas kājiņas man noaus,
Kas nojūgs kumeliņu?

# 23132.00
Celies agri, tautu meita,
Iesim abas druviņā;
Celsies vēlu saulitē,
Iesi viena raudadama,
Iesi viena raudadama,
Ies' celiņa taujadama.

2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte. ( 23133 - 23649)
2.5.2.13.5.1. Dēlu māte kā preceniece un kā vīra māte un viņas satiksme ar vedamām meitām un vedeklām. ( 23133 - 23569)
2.5.2.13.5.1.1. Laba, laipna satiksme. ( 23133 - 23175)

# 23133.00
A, Dieviņu, a, Dieviņu,
Laba mana vīra māte:
Ieiedama palīdzeja,
Atstādama pamācija.

# 23133.01
Laba man, laba man
Šita pate sveša māte:
Ieiedama palīdzeja,
Dziedadama pamācija.

# 23134.00
Ak, tu Dievs, jaun' atradu
Tautu dēla māmuliņu;
Dziedadama maltu gāju
Kā ar otru ietaliņu.

# 23134.01
Es par to nebēdaju,
Ka man jauna vīra māte;
Tapat dziedu maltuvē,
Kā ar otru ietaļiņu.

# 23135.00
Ak, tu Dievs, nu man labi,
Nu man divas māmuliņas;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļu darinaja.

# 23136.00
Apsēdies, atpūties,
Man' araja māmuliņa,
Gan tu biji piekususi,
Man' araju lolodama.

# 23136.01
Apsēdies, atpūties,
Man' vec' vīr' māt',
Jums rociņ's noguruš',
Man' arej' aukl'dam.

# 23136.02
Es pacēlu niedru krēslu:
Sēd', araja māmulite!
Gan tu biji pakususe,
Man' araju lolodama.

# 23136.03
Guli, guli, necelies,
Man' araja māmulite;
Gan tu biji piekususi,
Man' araju lolojot.

# 23136.04
Še krēsliņis, apsēdies,
Man' araja māmuliņa;
Gan tu biji piekususi,
Man' araju lolodama.

# 23136.05
Sēd pie zemes, atpūšies,
Mana veca vīra māte,
Tu jau biji noguruse,
Man' araju aukledama.

# 23136.06
Tupi, tupi, dēlu māte,
Gan es tevi aptecešu;
Gan tu biji piekususe,
Man' araju lolodama.

# 23137.00
Būsi laba, dēla māte,
Tad es būšu vēl labaka;
Būsi nikna, būsi bārga,
Iesi viena raudadama.

# 23138.00
Dievs, nedodi man atrast
Bez māmiņas arajiņu;
Kur es iešu, kur tecešu,
Kur prasišu padomiņa?

# 23139.00
Dēla māte bēdajās,
Ka es maza jauņuvite.
Nebēdaji, dēla māte,
Gan es tevi aptecešu,
Gan es tevi aptecešu,
Tavu dēlu appuškošu.

# 23139.01
Nebēdā, vīra māte,
Ka es maza jaunaviņa,
Gan es tevi aptecešu,
Gan dēliņu appuškošu.

# 23140.00
Dēlu māte mun's gaidija,
Lai es viņas galvu glaužu.
Glaud' tu pate munu galvu,
Ja gribeji malejiņas.

# 23141.00
Deve, deve sava māte,
Vairak deve sveša māte:
Deve zirgu, dev' araju,
Deve lielus tīrumiņus.

# 23141.01
Dot man deva sav' māmiņa,
Vairak deva sveša māte:
Deva lielus tīrumiņus,
Sav' dēliņu arajiņu.

# 23142.00
Dod, Dieviņ, dzīv' atrast
Tautu dēla māmuliņu:
Būs ganiņu vaditaja,
Azaidiņa vāritaja.

# 23142.01
Dievs dod man dzīvojot
Vīra māti tautinās.
Būs man ganu vaditaja,
Arajinu mielotaja.

# 23142.02
Dievs do man tautinās
Dzīv' atrast vīra māt';
Būs man ganu vaditaj',
Azaidina vāritaj'.

# 23142.03
Uzaugdama Dievu lūdzu,
Lai dzīvo vīra māte;
Būs bērniņu aukletaja,
Būs ganiņu vaditaja.

# 23143.00
Dod, Dieviņ, dzīv' atrast
Tautu dēla māmuliņu;
Ja nebūs daritaja,
Būs padoma devejiņa.

# 23143.01
Vai, Dieviņi, kad es rastu
Dzīvu dēla māmuliņu;
Kad nebūtu palīdziņa,
Būt' padoma devejiņa.

# 23143.02
Dod, Dieviņ, man atrast
Tautās dēla māmuliņu;
Ja nevaid strādnieciņa,
Būs padoma devejiņa,
Ieš' kūtī, druviņā,
Pavaicašu padomiņ'.

# 23143.03
Kau', Dieviņ, dzīv' atrastu
Priekšā tautu māmuļiņu;
Ja nebūtu cita laba,
Būt padoma devejiņa.

# 23144.00
Dod, Dieviņi, man atrast
Tautās vecu māmuļiti:
Es neraustu uguntiņu,
No druviņas pārgājuse;
Kad es ietu rijā kulte,
Nevāritu azaidiņu;
Kad es ietu govis slaukte,
Neslaucitu istabiņu.

# 23145.00
Dod, Dieviņ, veselibu
Rociņām, kājiņām,
Aptecēt dēlu māti,
Kā ir savu māmaliņu.

# 23146.00
Drīz es gāju, drīz teceju,
Viegli durvis virinaju,
Iztikdama, neriebdama
Bārgai dēlu māmiņai.

# 23147.00
Ej pi Diva, reita rosa,
Lai kājiņis naapmērkst;
Dzeivoj skaiški, svesa māte,
Lai es gauzi nāraudavu.

# 23148.00
Ekur skaisti ieva zied
Ar ābeli kalniņā;
Ekur labi mātes klausa,
Bāliņ, tava līgaviņa.

# 23148.01
Edz, kai skaišķi iva zīd
Ar ābeļi kaļņeņā;
Edz, kai skaišķi mātis klausa
Pastareņa (Pastareiša) ļaudaveņa.

# 23148.02
Ekur skaisti irbe tek
No kalniņa lejiņā;
Ekur skaisti mātes klausa
Pastariša līgaviņa.

# 23149.00
Es apavu baltas kājas
Rakstitās kurpitēs,
Viegli, viegli aizteceju
Pie tautieša māmuliņas.
Labudien dēla māte,
Vaj gaidiji vieglas dienas?
Vaj gaidiji vieglas dienas,
Vaj akmeni mugurā?

# 23150.00
Es, rozites ravedama,
Apraveju magoniti;
Es, māmiņu veledama,
Apveleju vīra māti.

# 23151.00
Es tai dēlu māmiņai
I kājiņas noautumu,
Kad ta mani agri celtu,
Kad darbiņu pasacitu.

# 23152.00
Esi laba, vīra māte,
I es ari laba būšu;
Ja tu mani meitu sauksi,
Es tev' saukšu māmuliņu.

# 23152.01
Būsi laba, sveša māte,
I es būšu gana laba;
Ja tu man's meitas sauksi,
Es tev's saukšu "māmuļiņa";
Ja tu man's kuces sauksi,
Es tev's saukšu "grieztaunica".

# 23152.02
Būsi laba vīra māte,
Es būš' laba jauņuvite;
Ja tu mani meitu sauksi,
Saukšu tevi māmuļiņu;
Ja tu mani kuņu sauksi,
Saukšu vecu raganiņu.

# 23152.03
Dēlu māte vēlejāsi,
Lai es saucu māmuliņu.
Sauci mani savu meitu,
Saukšu tevi māmuliņu.

# 23152.04
Esi laba, dēlu māte,
Būšu laba vedekliņa;
Ja tu mani meitu sauksi,
Saukšu tevi māmuliti.

# 23152.05
Esi laba, sveša māte,
I es būšu gana laba;
Ja tu mani meitu sauksi,
Es pasaukšu māmuliņu.

# 23152.06
Sauc man' mīļi, vīra māte
Es tev mīļi atsaukšos;
Ja tu mani maitu sauksi,
Tevi saukšu raganiņu.

# 23153.00
Gana agri es cēlos,
Nezinaju, ko darit,
Kamēr gāju istabā
Pie tās dēlu māmuliņas.

# 23153.01
Reitā agri pasaceļu,
Nazynāju, kā dareit,
Cikom gāju pavaicātu
Uz tu dālu māmuļeņu.

# 23154.00
Ko es došu, ko solišu
Savai vīra māmiņai?
Simtiem došu mīļus vārdus
Visu mūžu dzīvodama.

# 23155.00
Laba mana vīra māte,
Es būš' laba jauņuvite;
Ne ta mani sētā rāja,
Ne ciemāi izvainoja.

# 23155.01
Labi bija, jo labaki,
Kad puišam mātes nav:
Ne ta mani sētā rāja,
Ne ciemā niecinaja.

# 23156.00
Lai citam, kā citam,
Laba mana vīra māte;
Pie galviņas piegājuse:
Celies, mana vedekliņa,
Celies, mana vedekliņa,
Mana dēla līgaviņa!

# 23156.01
Loba, loba šej māmeņa,
Kad i cita tāda beutu!
Reitā agri cāluses:
Ceļīs, muna maļējeņa!

# 23156.02
Laba, laba ta māmiņa,
Kad ir cita tāda būtu!
Rītā agri cēlusies:
Celies, mana malejiņa!

# 23156.03
Laba mana vīra māte,
Kas citam tādu dos!
Pie gultiņas piegājuse:
Celies, mana jauņuvite,
Celies, mana jauņuvite,
Mana dēla līgaviņa!

# 23156.04
Nav dažami māte tāda,
Kāda mana vīra māte:
Pie galviņas piegājusi:
Celies, mana jaunavite!

# 23157.00
Mīļi mani māte sauca,
Jo mīļaki dēlu māte,
Rītā agri cēlusies:
Celies, mana malējiņa!

# 23158.00
Mīļi mani māte sauca,
Vēl mīļaki dēla māte:
Meitiņ, mana vedekliņa,
Mana dēla līgaviņa!

# 23158.01
Mīļi mani māte sauce,
Vēl mīļaki dēla māte;
Māte sauca: meitenite!
Dēla māte: vedekliņa!

# 23158.02
Mīļi mani māte sauca,
Vēl mīļaki dēlu māte:
Nāc meitiņ, vedekliņ,
Nāc dēliņa līgaviņ!

# 23159.00
Paldies saku Dieviņami,
Laba mana vīra māte;
Pie galviņas pienākusi:
Celies, mana vedekliņa,
Celies, mana vedekliņa,
Dzirnutiņas ritināt!

# 23159.01
A, Dieviņu, a, Dieviņu,
Laba mana vīra māte!
Pie gāliņas piegājuse:
Celies, mana jauņuvite,
Celies, mana jauņuvite,
Grūtas dziernas ritināt!

# 23160.00
Paldies saku māmiņai,
I dzirdot, nedzirdot,
Kas dēliņu auklejusi
Pa manam prātiņam.

# 23160.01
Paļdis devu Diveņam,
Un tai dālu māmeņai,
Ka deļeņu izauklēja
Pa munam prāteņam.

# 23160.02
Paldies saku tai māmiņai,
Kas aukleja arajiņu,
Kas aukleja arajiņu
Pa manam prātiņam.

# 23160.03
Paļdis soku tai mātei,
I dzērdēti, nadzērdēt,
Izauklēja orājeņu
Pa munam prāteņam.

# 23160.04
Paldies devu tai mātei,
I dzirdoti, nedzirdot,
Kas to manu arajiņu
Pa prātam(i) lolojusi.

# 23160.05
Paldies saku tai mātei,
Lai ta dzird, lai nedzird,
Ta bij manu arajiņu
Pa prātam lolojuse.

# 23160.06
Simtu reizes paldies saku
Tautu dēla māmiņai,
Ka ta manu arajiņu
Pēc prātami audzinaja:
Ne tik lielu, ne tik mazu,
Ne krogā gājejiņu,
Ne brandvīna dzērejiņu,
Ne tabaka smēķetaju.

# 23161.00
Sēd' uz krēsla, dēlu māte,
Es apkārt aptecešu;
Tu loloji, tu aukleji
Man' maizites arajinu.

# 23162.00
Sīvu teica, dzedru teica
Man' araja māmuliti;
Kas bij sīva, kas bij dzedra,
Ta tikuse darbiņā.

# 23163.00
Sīvu teica, dzedru teica
Man' araja māmuļiti;
Slinkam sīva, slinkam dzedra,
Tikušami gana laba.

# 23163.01
Saka sīvu, saka dzedru
Tautu dēla māmuļiti;
Slinkam bija sīva, dzedra,
Tikušam gan bij laba.

# 23164.00
Tā klausiju svešas mātes,
Kā ir savas māmuliņas,
Viegli vēru nama durvis,
Mīļi sauču: māmuliņa!

# 23164.01
Viegli vēru nama durvis,
Mīļi saucu: māmuliņ!
Preti mīļi atsaucās:
Puķit, dēla līgaviņ!

# 23165.00
Tā mīlešu vīra māti,
Kā ir savu māmuliņu;
Tapat grūti dzīvojuse,
Kā ir mana māmuliņa.

# 23166.00
Tāda pate dēla māte,
Kā ir mana māmulite;
Tādi paši mīļi vārdi,
Kā manai māmiņai.

# 23167.00
Tāda pate sveša māte,
Kā i sava māmuļiņa,
Turi savu kāju vieglu,
Jauku savu valodiņu.

# 23168.00
Trīs gadiņus audzinaju
Dārzā vienu rožu krūmu:
Ja būs laba vīra māte,
Tur es viņu sēdinašu.
Trīs gadiņus audzinaju
Laukā vienu ērkšķu krūmu:
Ja būs slikta vīra māte,
Tur es viņu sēdinašu.

# 23168.01
Ja būs laba vīra māte,
Likšu rožu krūmiņā;
Ja būs kāda kākelnica [?],
Uz dadziša tupinašu.

# 23168.02
Trīs gadiņi audzinaju
Dadžu krūmu sētmalā:
Ja būs bārga vīra māte,
Tur es viņu sēdinašu.

# 23169.00
Tur es kūru uguntiņu,
Kur bij vecas pagalites;
Tur es gāju tautiņās,
Kur priekšā vīra māte:
Tiks man ganu vaditaja,
Arajiņu mielotaja.

# 23170.00
Tur es kūru uguntiņu,
Kur degušas pagalites;
Tur es gāju tautiņās,
Kur ir dzīva dēlu māte:
Nebūs darba daritaja,
Būs padoma devejiņa.

# 23171.00
Uz maniem māte prasa,
Vaj ir laba sveša māte?
Brīžiem laba, stundām laba,
Ne visam mūdiņam.

# 23172.00
Uzdzer mani dēlu māte
Sudrabiņa biķieriem;
Uzdzer manim gobu zemi,
Sav' dēliņu arajiņu.

# 23173.00
Vīra māte gaudojās:
Kad būt' laba jauņaviņa!
Ja būs' laba, vīra māte,
Es būš' laba jauņaviņa.

# 23173.01
Vīra māte bēdajās,
Kāda būs vedekliņa.
Kāda būsi tu, māmiņa,
Tāda būs vedekliņa.
Ja tu mani meitu sauksi,
Tad es tevi māmuliņu;
Ja tu mani kuņu sauksi,
Tad tev' vecu raganiņu.

# 23174.00
Visi saka, visi saka,
Bārga vīra māmuliņa;
Es būš' ieti un dzīvot
Kā ar savu māmuliņu.

# 23174.01
Visi ļaudis niecinaja
Ta dēliņa māmuliņu;
Es būš' ieti, es dzīvošu
Kā ar savu māmuliņu.

# 23174.02
Visi soka, visi soka,
Bārga dāla māmuļeņa.
Kad ad gāju, as dzeivāju
Kā ar sovu māmuļeņu.

# 23175.00
Cieši jožu cela jostu,
Pieder cieši valkajot;
Mīļi saucu svešas mātes,
Pieder mīļi pasaucot.

# 23175.01
Cieši jožu zīļu jostu,
Pieder cieši valkajot;
Mīļi klausu svešas mātes,
Pieder mīļi dzīvojot.

# 23175.02
Cīši josteņu apjožu,
Pidar skaišķi nosājot;
Meiļi sauču tāv' ar māti,
Pidar meili pasaucut.

2.5.2.13.5.1.2. Naidīga, spītīga satiksme. ( 23176 - 23445)

# 23176.00
Ai, asā purva zāle,
Purvā tev nolīgot;
Ai, bārgā dēlu māte,
Vienai tev nodzīvot!

# 23177.00
Ai, bagata veļa māte,
Nokauj manu vīra māti,
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņas skandināt.

# 23177.01
Ak, Dieviņ, ak, Dieviņ,
Pieņem manu vīra māti,
Lai man bija pašai vaļa
Atslēdziņas činčināt.

# 23177.02
Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Nu nosprāga vīra māte!
Nu man visas vaļas bija,
Visas klētes atslēdziņas,
Visas klētes atslēdziņas,
Visi govu laidariņi.

# 23177.03
Ja Dieviņ, ja Dieviņ,
Jods parāva dēlu māti!
Nu man vaļas skandināt
Visas klēts atslēdziņas,
Nu man govu laidariņi,
Nu man bēri kumeliņi.

# 23177.04
Atrauj velns vīra māti
Pirmajā nedeļā,
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņas skandināt.

# 23177.05
Kad Dievs dotu, ka nomirtu
Tautu dēla māmuļite,
Man paliktu valdišana,
Visas klētes atslēdziņas.

# 23177.06
Kad Dievs dotu, kad Dievs dotu,
Ka nomirtu vīra māte!
Man vienai piederetu
Atslēdziņas šķindināt.

# 23177.07
Nosper velns vīra māti,
Ka man tiek sava vaļa
Atslēdziņas šķindināt,
Klēts durtiņas virināt.

# 23177.08
Paldies Dievu Dieviņam,
Nu nosprāga vīra māte,
Nu man vaļas apgriezties
Pa tautieša istabiņu,
Nu man vaļas skandināt
Visas klēšu atslēdziņas.

# 23177.09
Pērkoņi, zibiņi
Dēla māti saspārdija;
Tad būs manim pašam vaļas
Atslēdziņas skandināt.

# 23177.10
Pērkoņi, zibeņi,
Saspārdāt vīra māti!
Lai pašai vaļa ir
Atslēdziņas žvārdzināt.

# 23177.11
Pūce, pūce platacite,
Nosper dēla māmuliti,
Lai man vaļas skandināt
Visas klēšu atslēdziņas.

# 23177.12
Sērga, sērga, guļa, guļa,
Nokaun manu vīra māti,
Ka man būtu sava vaļa
Atslēdziņas skandināt.

# 23177.13
Ta Dieviņa rītā lūdzu,
Ta es lūdzu vakarā:
Ja bij dzīva, lai nomira
Mana vīra māmuliņa,
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņas skandināt.

# 23177.14
Vedekliņa Dieva lūdza:
Lai nomira vīra māte!
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņu skandināt.

# 23178.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Ko iedams es piegāju!
Es piegāju vīra māti,
Kā uguni sprēgajam.

# 23179.00
Ai, Dieviņ, ko darišu,
Nikna mana vīra māte,
Cik iedama maltuvē,
Dod ar dūri stenderē,
Lai trūkstās malejiņa,
Lai rauj ātri dzirnaviņas.

# 23180.00
Ai, svešā māmuliji,
Bij' es tevi zinajusi!
Tav bij manis nederēt,
Ne vēl manis maldināt.

# 23181.00
Ai, svešaja māmuliņa,
Ko tu liela lielijies?
Vaj ir tava auklejuma
Jele viena malejiņa?

# 23182.00
Aiz asuma ābelite
Viena auga kalniņā;
Aiz bārguma dēlu māte
Viena sēd istabā.

# 23182.01
Aiz asuma ābelite
Viena auga tīrumā;
Aiz bārguma māmulite
Viena mala raudadama.

# 23183.00
Aiz purviņa ābelē
Sēdej' viena velna māte;
Ta nebija velna māte,
Ta bij mana vīra māte.

# 23183.01
Es redzeju velna māti
Aiz upites ābelē;
Ta nebija velna māte,
Ta bij mana sievas māte.

# 23184.00
Aiz upites melni elkšņi,
Vilku māte kaukureja;
Ta nebija vilku māte,
Ta bij dēlu māmulite.

# 23185.00
Ak, tu veca dēlu māte,
Kam tev mani vajadzeja?
Guļ manā pūriņā
Izsauteta ievas vēza.

# 23186.00
Apaun kājas, dēlu māte,
Kad tu biji noāvuse;
Ne tu mana māte biji,
Istabāi sēdedama.

# 23187.00
Ar smildziņu govi dzinu,
Vecainē ganidama;
Ar pātagu dēla māti
Par dēliņa auklejumu.

# 23188.00
Asa, asa purva zāle,
Vajag asas izkaptiņas;
Bārga, bārga dēlu māte,
Vajag bārgas vedekliņas.

# 23188.01
Asa, asa pura zāle,
Vēl asaka izkaptiņa;
Barga, barga māmuļiņa,
Vēl bargaka vedekliņa.

# 23189.00
Atsabēdzi, māmuliņ,
Istabiņas dibenā,
Nu atveda lielsiržam
Gražotaju līgaviņu.

# 23189.01
Slēpies, mana māmuliņ,
No durvim aiz durvim,
Nu atveda lielsiržam
Gražotaju līgaviņu.

# 23190.00
Atsabēdzi, dēlu māte,
Istabiņas dibinā:
Vedekliņa šautru nesa
Zem baltās villainites.

# 23190.01
Bēdzi, mana māmulite,
Istabiņas dibenā,
Nes vedekla bērza rungu
Zem baltajas vilnainites.

# 23190.02
Bīsties, manu tēvainiti,
Sitis tevi vedekliņa,
Lielu, garu rungu vilka
Zem baltās villainites.

# 23191.00
Atsaspied, māmuliņa,
Jel pie vārtu stuburiņa,
Vedis tevi vedekliņa
Uz aploku dancināt.

# 23191.01
Turies pate, māmuliņa,
Pie ta vārta stumburiņa,
Sakās tevi vedekliņa
Aplokā dancināt.

# 23192.00
Atver vārtus, sveša māt,
Kad es gāju sētiņā!
Atvērusi man vārtiņus,
Teci pati žagaros.

# 23193.00
Audziet garas, kaņepites,
Ka var vīt pātadziņ';
Es nebūšu ne vedekla,
Ka nekulšu dēlu mātes.

# 23193.01
Audzei, Divs, lelus lynus,
Veišu peicku trejām storām;
Lai es byušu na vadakla,
Ka māteicys napeickāšu.

# 23194.00
Audzin', Dieviņ, garus linus,
Vīšu garu pātadziņu;
Novijuse, satinuse,
Likšu pūra dibenā.
Ar to pēršu savus suņus,
Ar to dēla māmuliti.

# 23195.00
Augat, mani gari lini,
Augat garas, kaņupites,
Lai vareju grožu vīt,
Dēlu māti slīcināt.

# 23195.01
Audzi gara, kaņipite,
Lai var garu grožu vīt,
Es gribeju dēla māti
Daugavā peldināt.

# 23195.02
Augat garas, kaņupites,
Lai vareju grožu vīt,
Lai vareju dēlu māti
Upē vest slīcināt.

# 23195.03
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai aug gari mani lini,
Lai aug gari mani lini,
Lai es varu striķi vīt,
Lai es varu striķi vīt,
Vīra māti slīcināt,
Vīra māti slīcināt
Dziļāi akas dubenā.

# 23196.00
Auj, mana māsiņa,
Kalditas kurpes,
Pasīva, padzedra
Tava vīra māte.
Sviež viņu pie zemes,
Min cieti virsū,
Līdz viņa lūdzās:
Meitiņa mīļā,
Meitiņa mīļā,
Mana jauņuvite!

# 23197.00
Auklē mani māmuļiņa,
Pie mutites dalikdama;
Sveša māte raganiņa,
Nemāk mīļi maldināt.

# 23198.00
Bēdas, bēdas tai māmiņai,
Kam bij piecas jauņuvites:
Visas piecas jauņuvites
Ved māmiņu slīcināt.

# 23199.00
Bij tai dēlu māmiņai
Krūzēs mati griezušies.
Gan es tavus krūzus matus
Dzīvodama izstaipišu.

# 23200.00
Dabus', dabus', vīra māte,
Ko tu biji pelnijusi:
Dabus' vienu zilu aci,
Dabus' zilu muguriņu.

# 23200.01
Došu, došu vīra mātei,
Ko es biju solijusi:
Pirmo dienu zilu aci,
Otru zilu muguriņu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv