22601 - 22800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. ( 21156 - 23132)
2.5.2.13.4.10. Vedeklas izmēģināšana darbos. ( 22478 - 22679)
2.5.2.13.4.10.2. Citos darbos. ( 22580 - 22679)

# 22601.00
Es atvedu bāliņam
Vienas dienas saiminieci:
Biezas putras vāritaju,
Plācenišu cepajiņu.

# 22602.00
Es ieņēmu ļaudavinu,
Vīžu pīt nemāceja.
Viju asu pātadzinu,
Izmāciju dreļļu aust.

# 22602.01
Es paņēmu tautas meitu,
Kas darbiņu nemāceja:
Ne ta prast smalki vērpt,
Ne ta prasa biezi aust.
Bija man pātadziņa,
Smalki vīta, cieti pīta;
Pātadziņa izmācis
Smalki vērpt, biezi aust.

# 22603.00
Es gan zinu, man' tautiņas
Darba dēļ nenicina,
Lai nicina, ja nicina,
Aiz bārgās valodiņas.

# 22604.00
Es, liniņ, nebēdaju
Par tavām pakulām;
Es, tautiet, nebēdaju
Par tavām māsiņām.

# 22605.00
Es mākots tautās gāju,
Liekos nieku nemākam;
Vīra mātes godu raugu,
Vaj ta mani pamācis.

# 22606.00
Es no tevis, tautu dēls,
Padomiņa neprasiju,
Māku pati sienu pļaut,
Strīķēt savu izkaptiņu.

# 22607.00
Es, tautieti, nebēdaju,
Bij tav māte, vaj nebija:
Es aizgāju izaugusi,
Visu darbu izmākusi.

# 22608.00
Es iz Rigu nenoietu,
Kam ne Rigas sudrabiņa;
Es neņemtu līgaviņas,
Kam ne krekla audejiņas.

# 22608.01
Naītum Reigas ceļa,
Ka na Reigas sudabreņa;
Najemtum ļaudaveņas,
Ka na kraklu šivējeņa.

# 22609.00
Esi gudra, tautu meita,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu zīda diegu
Liepu lapu kreklu šūt.

# 22609.01
Esi gudra, tautu meita,
Es tev gudru dārbu devu:
Es tev devu zeida dīgus
Lipu lopu kraklu šeut.

# 22609.02
Esi gudra, toutu meita,
As tev gudru dorbu dōšu:
As tev dōšu zida diegus
Liepu lopu kraklu šut.

# 22609.03
Esi gudra, tautu meita,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu sūdus mēzt
Ar divām dakšiņām.

# 22609.04
Gudra bija tautu meita,
Es tai gudru darbu devu:
Es tai devu zelta ierbus,
Lai noada zīda jostu.

# 22609.05
Gudra, gudra tautu meita,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu liepu lapu,
Šūdin man sleišu kreklu.

# 22609.06
Ja tu būtu gudra meita,
Es tev gudru darbu dotu:
Es tev dotu zīža diegu
Ābels ziedu kreklu šūt.

# 22609.07
Ja tu gudra, tauta meita,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu zīda diegu
Liepu lapu kreklu šūt.

# 22609.08
Kādu darbu māte dos?
Vakar vesta vedekliņa.
Dod, māmiņa, zīda diegu
Liepu lapu kreklu šūt.

# 22609.09
Tu, māsiņ, šuvejiņa,
Es tev došu gudru darbu:
Liepu lapas, zīda diegus,-
Pašuj man slēšu kreklu.

# 22610.00
Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu jūras olu,
Dreijā vienu skriemeliti.

# 22610.01
Esi gudris tēva dēlis,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu trīs oliņas,
Kal man zīļu vainadziņu.

# 22610.02
Gudris bija tautu dēls,
Es tam gudru darbu devu:
Es tam devu zelta ciervi,
Lai izcierta oša laivu.

# 22610.03
Ja tu gudris tēva dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu glāza ciri,
Dzintariņa krēslu taisi.

# 22611.00
Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu olu muldu
Uz Kuldigu vizināt.
Ja tu vienu saplēsisi,
Dārgu nauda aizmaksasi.

# 22612.00
Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu sila zaķi,
Iedzen lopu laidarā.

# 22613.00
Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu smilgu arkli,
Sisentiņu kumeliņu.

# 22614.00
Gudra, gudra, laiska, laiska,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Pančkā kājas samērcejsi,
Sakās ganus vadijusi.

# 22614.01
Gudra, gudra, koč natikla,
Bāļeņ, tova ļaudaveņa:
Paltī kājas apmerēa,
Sokās gonus vadejuse.

# 22614.02
Gudra, gudra, laiska, laiska,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Purā kājas apmērkusi,
Saka, darbu darijuse.

# 22615.00
Jaunā brāļa līgaviņa
Raudadama vien staigaja,
Atraduse daudz darbiņa,
Savu mazu tikumiņu.

# 22616.00
Jūs, brāliši, gan ziniet,
Kāda vaina māsiņai:
Ganos vien ieraduse,
Ne labos darbiņos.

# 22617.00
Kādu darbu, māte dosi?-
Vakar vesta vedeklite.
Pietin vilnas ērkuliti,
Lai vērpj stāvu stāvedama.

# 22617.01
Ko, māmiņa, darbam dosi?
Vakar vesta vedekliņa.
Dod, māmiņa, baltu villu,
Lai savērpa dzīpariņus.

# 22618.00
Kam, tautieti, mani jēmi,
Kam tev manis vajadzeja?
Ne es māku bikšu šūt,
Ne ar' tev vīžu pīt.

# 22619.00
Kas var manu zirgu jāt
Bez sedliem, iemauktiem?
Kas var manu līgaviņu
Darba dēļ nicināt?

# 22619.01
Kas var munu kumeļeņu
Bez imāvu dancynāt?
Kas war munu ļaudaveņu
Dorba deļ nycynāt?

# 22619.02
Kas var manu zirgu jāt
Bez lauzekņu iemaviņu?
Kas var manu līgaviņu
Darba dēļ nicināt?

# 22619.03
Kas var munu zyrgu jāt (braukt)
Bez lauzeitu imaveņu?
Kas var munu ļaudaveņu
Deļ darbeņa nycynāt?

# 22620.00
Kaut aitiņa bez galviņas [?],
Kaut audeklis bez mazdziņa,
Tad būt' laba dzīvošana
Lielajās tautiņās.

# 22620.01
Būt' aitiņa beš kakliņa,
Audekliņš beš galiņa [?],
Es ar' būtu tautiņās
Beš bēdām dzīvojuse.

# 22621.00
Ko, tautieti, darisim,
Abi jauni sagājuši?
Tu nemāki silksi pīt,
Es trinišu audekliņu.

# 22621.01
Ai, tautieti, tēva dēls,
Ko mēs divi darisim?
Tu nemāki silkšu pīt,
Es audekla aiztaisit.

# 22621.02
Kur, tautieti, mēs iesim,
Abi tādi nemāķiši?
Tu nemāki silksi pīt,
Es trinitu audekliņu.

# 22622.00
Ko tu nāci, tautu meita,
Kad tu darbu nēmāceji?
Vaj tu nāci nogulēt
Mana brāļa sētmaliņus?

# 22623.00
Kūlu riju, neizkūlu,
Vēl palika padibene;
Attek ciema zeltenite,
Ta izkūla padibeni.

# 22624.00
Kulti, malti, līgaviņa,
Ne sēdēt istabā;
Veca mana māmuliņa,
Tai sēdēt istabā.

# 22625.00
Kumeļam baltas kājas,
Negribeja purā brist;
Līgaviņai baltas rokas,
Negribeja rijā iet.

# 22626.00
Kur jūs, tautas, vedisiet
To meitiņu mamzeliti?
-Rijā kult, maļu malt,
Sprigulišu vicināt.

# 22627.00
Labdien, māmiņa,
Vaj manis gaidiji?
-Nāc, nāc nākdamis,
Sen tevi gaida
Pie auzu spailites,
Pie maizes abras.

# 22628.00
Labi, labi lini bija,
Labas linu pakuliņas,
Tautu meita snaudulite
Dzijas vērpt nemāceja.

# 22629.00
Lēni, lēni izpatapu
Vedu laisku druviņā
Ar maizites gabaliņu,
Ar jauko valodiņu.

# 22629.01
Leņi, leņi pataepiņu
Vadu laisku druiviņā
Ar maizītas gabaeliņu,
Ar joukō volōediņu.

# 22630.00
Lēnu, lēnu, pamazām
Vedam laisku druviņā,
Nej rītā rasiņā,
Nej karstā saulitē.

# 22631.00
Līdzi, līdzi, līgaviņa,
Ar cirviti, ar kapliti!
Visa mana tēva zeme
Atvasēm apauguse.

# 22632.00
Ligaeviņa bādājās,
Ka as ort namāeceju.
Nabādā, ligaeviņa,
Sēšu cuku rokumōs.

# 22633.00
Līgaviņa mazmutite,
Nāc ar mani parunāt,
Es tev teikšu dienas darbus,
Kas saimei jadzīvo.

# 22633.01
Līgaviņa maģmutite,
Nāc ar mani parunāt,
Nāc ar mani parunāt,
Ko saimei darbu dos.
Meitām šļūkt, meitām vērpt,
Puišiem liepas lupināt.

# 22634.00
Ne vienu izteikšu,
Ne otru vainašu:
Mūs' māsiņa nemāceja
Cimdu pāru noadit;
Tautu dēlis nemāceja
Cūkai sili pataisit.

# 22634.01
Nedižeju mūs' māsiņu,
Nevainoju tautas dēlu:
Mūs' māsiņa nemāceja
Sešu nīšu audekliņu;
Tautas dēlis nemāceja
Cūku sili pataisit.

# 22634.02
Nei es teikšu sav' brāliti,
Nei vaiņošu tautu meitu:
Mans brālitis nemāceja
Cūku sili pataisit;
Tautu meita nemāceja
Divu nīšu audekliņu.
Ko jūs divi darisit,
Abi tādi sagājuši?
Ņemat dūdas dūdojat,
Lai ļautiņi klausijās.

# 22635.00
Nebēdā, bāleli,
Gan būs laba līgaviņa:
Būs pakulu rūķetaja,
Cūkām pelu sijataja.

# 22636.00
Nešķirāsi, nevedāsi
Man darbiņi tautiņās.
Ko šķiries, vedisies,
Raud māmiņa pakaļā.

# 22636.01
Nesašķīra, nesaveice
Man darbiņš tautiņās;
Vaj tadēļ nesaveice,
Raud māmiņa pakaļā.

# 22637.00
Nesēdesi vairs, māršiņa,
Pie galdiņa rakstidama,
Nu sēdesi pie galdiņa,
Vīram cibu taisidama.

# 22637.01
līdz šo dienu mūs' māsiņa
Sēd šūdama, rakstidama;
Nu iet kules mekledama,
Darbiniekus vadidama.

# 22637.02
Nedomā tu, māršiņa,
Nebūs' galda sēdetaja,
Būsi kuļu lāpitaja,
Ceļa vīru sūtitaja.

# 22637.03
Nesēdesi tu, meitiņa,
Kā tu biji sēdejusi,
Sēdes' kuli lāpidama,
Darbeniekus stelledama.

# 22637.04
Nesēdesi nu, māsiņa,
Skrīvedama, rakstidama:
Lāpi bikses, šūn kuliti,
Stādi savu darbenieku.

# 22637.05
No šās dienas, tu meitiņa,
Nesēdesi rakstidama,
Sēdes' kules lāpidama,
Darbeniekus stādidama.

# 22638.00
Nesēdesi tu, Anniņa,
Citu gadu rakstidama,
Sēdes' bērnu šūpodama,
Vīram biksas lāpidama.

# 22638.01
Nesēdesi tu, māsiņa,
Adidama, rakstidama,
Sēdes' bērnu glabadama,
Bērnam putru vāridama.

# 22639.00
Nesmejies, tautu meita,
Man to smieklu nevajag,
Man vajaga darba tava,
Tava gudra padomiņa.

# 22640.00
Norakstiju brālitim
Visas svārku strēbelites;
Nu pārveda tautu meitu,
Kas rakstit nemāceja.

# 22641.00
Nu veda netiklu
Ūdeņa rādit;
Ta pate negāja,
Ja to neveda.

# 22642.00
Pašam Rigas majorami
Nava tādas līgaviņas,
Kā manami dēliņami:
Bez vīlites kreklus šuva.

# 22643.00
Pyrmāk dorbu izmākuse,
Tad es gāju tauteņos;
Ni vīnāi darbeņā
Dālu mātes nabādāvu.
Ceļu krāslu dzīdādama,
Lai sed viņa raudādama.

# 22644.00
Pirc, tautieti, bodē kreklu,
Es nemāku smalki vērpt.
-Kad tu smalki nemāceji,
Kā tev smalki mugurā?

# 22645.00
Saki tiesu, tautu dēli,
Kur tu mani nolūkoji,
Vaj druvā, vaj pļavā,
Vaj svētdien baznicā?
-Ne druvā, ne pļavā,
Ne svētdien baznicā:
Pie māmiņas istabā
Smalkā linu audeklā.

# 22645.01
Teic taisnibu, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji,
Vaj druvāi, vaj pļavāi,
Vaj pie brāļa dziernutinām?
-Ne druvāi, ne pļavāi,
Ne pie brāļa dziernutinām:
Pie māminas istabāi
Smalkāi linu audeklāi.

# 22646.00
Sala manas kājas, rokas,
Daugavā velejot.
Metu vāli Daugavā,
Teku pate panāksņos.

# 22647.00
Sausa koka laivu daru,
Tūlit laižu ūdenī;
Labu ļaužu bērnu ņemu,
Tūlit vedu druviņāi.

# 22648.00
Savas naudas tu māsiņa,
Par ratiņu netēre;
Ja nepirka tautu dēls,
Vērp pie kruķa piesiedama.

# 22649.00
Še, māršiņa, vārpstit' mana,
Še vālite velejama:
Netur' plika, netur' melna
Mana baltā bāleliņa.

# 22649.01
Še, māsiņ, mana vāle,
Še ir mana veletuve:
Velē baltu, netur' melnu
Manu baltu bāleliņu.

# 22650.00
Šitij čuru čunčurite
Mūsu darba nedaris;
Mūsu māte "kakoi matka",
Nevar darba izdarit.

# 22651.00
Zinu, zinu, nesaciju,
Gan māceju, nedariju,
Laiks visā mūžiņā,
Ne pirmā dieniņā.

# 22652.00
Zinu, zinu, nesaciju,
Māku, māku, nedariju,
Lai mācija vīra māte
Pa savam prātiņam.

# 22653.00
Smaršai labs ievas zieds,
Ne vainaga cekulam;
Slavai laba mātes meita,
Ne grūtam darbiņam.

# 22653.01
Smakai labi ievas ziedi,
Ne vītin vainagā;
Slavai laba brāļu māsa,
Ne grūtam(i) darbiņam.

# 22654.00
Ta Trīnite smuka meita,
Villas vērpt nemāceja;
Cūka vērpa, kaza vērpa,
Āzits spoļu tinejiņš.

# 22655.00
Tai bij iet, kas māceja,
Lielajos dieveros:
Sīki iet, smalki malt,
Baltu galdiņ' i turēt.

# 22656.00
Tautiets mani dzītin dzina
Tāi lielā tīrumā;
Stiepin', Dievis, man kājiņu,
Klupin' tautas kumeliņu.

# 22657.00
Tautu dēlis man vaicaja,
Vaj mākot šūt, rakstit;
Pats tautietis nemāceja
Kumeliņu apseglot:
Lūdzās manu bāleliņu,
Apseglot, noseglot.

# 22658.00
Tautu meita izauguse
Diža ceļa maliņē,
Nemāk putru izvārit,
Krievam ceļu parādit.

# 22659.00
Tautu meita, nelielies,
Kas jau tevi nepazīst:
Ne tu proti kreklus šūt,
Ne cimdiņus darināt.

# 22660.00
Tieva, gara es uzaugu
Bandenieka līgaviņa,
Kā niedrite līgojos
Bandas lauka galiņā.

# 22660.01
Audzej' Dievs smuidru, garu
Kalpa vīra līgaviņu;
Kā ņiedrite locijās
Kalpa vīra līdumā.

# 22660.02
Es izaugu tieva, gara,
Bāliņos dzīvodama;
Pie tautieša grūta darba
Kā niedriņa locijos.

# 22660.03
Ko ta man labu dara,
Liela, gara līgaviņa?
Kā niedrite locijās
Pa lielo tīrumiņu.

# 22660.04
Tieva, gara es uzaugu,
Brāļam maizi taupidama;
Kā niedrite locijos
Tautu dēla tīrumā.

# 22661.00
Tēvs tureja, māte kūla
Manu maizes arajiņu,
Kam viņš art nemāceja,
Kam kumeļu nelocija.

# 22662.00
Tec, vārpstite, dziedadama,
Jauna tava vērpejiņa.
Tu, vārpstite, sen taisita,
Vakar vesta vērpejiņa.

# 22662.01
Teci driži, raetenīt,
Jouna tova sprādājiņa;
San taisīts raetenīts,
Vakar vasta sprādājiņa.

# 22662.02
Teci, teci, ratenit,
Jauna tava sprēdajiņa.
Jau ratens sen taisits,
Vakar vesta sprēdajiņa.

# 22662.03
Tec, vārpsteit, skaneidama,
Jauna tova sprēdējeņa.
Tu, vārpsteit, seņ taiseta,
Vakar vasta sprēdējeņa.

# 22663.00
Tīšam ņēmu tādu sievu,
Kas audekla nemāceja:
Sētā ņēmu vēveriti,
Lai šķiet mani bajariņu.

# 22664.00
Tīšam vaidu: galva sāp!
Man galviņa pesāpeja;
No dievera goda gaidu,
Vedis slimu druviņā?

# 22665.00
Vaj ar naudu krāsni kūru,-
Kā man sava pārtikšana;
Vaj ar sievu Rigā braucu,-
Ka man kreklu veletaja.

# 22666.00
Veda mani tautu dēils
Rāvienāi sienu grābt.
Kā es iešu pie māmiņas
Rāvainām kājiņām?

# 22667.00
Vediet, tautas, nevediet,
Ganos iešu, ne druvā,
Dzīva mana ganu snātne,
Dzīva ganu villainite.

# 22668.00
Vediet, tautas, nevediet,
Laba darba nedariju:
No lipiņas avi cirpu,
Kukulšņapi [?] putru viru.

# 22669.00
Vedekliņ, vedekliņ,
Kad iesam druviņā?
Jau saulite gabalā,
Jau rasiņa nosusejse.

# 22669.01
Vedekliņa, vedekliņa,
Iesim abas druviņā,
Jau rasiņa nobirdusi,
Jau saulite gabalā.

# 22669.02
Vedekliņ, vedekliņ,
Iesam aebas druiviņā,
Jou soulīta gobolā,
Jou raesiņa nōbiruisa.

# 22670.00
Vedekliņ, vedekliņ,
Kad iesam druviņā?
Jau saulite vakarā,
Azaidiņu vāridam.

# 22671.00
Vedekliņ, vedekliņ,
Kad iesam druviņā?
Ciema cūkas noēdušas
Mūsu miežus līdumā.

# 22672.00
Vīra māte mani bāra,
Ka nemāku govi slaukt.
Velns lai tavus pupus spaida,
Kā es māku govi slaukt.

# 22673.00
Vīra māte mani pēla,
Ka nemāku linu plūkt.
Lai velns tavus matus plūc,
Kā es māku linus plūkt.

# 22673.01
Vīra māte tā sacija,
Ka es stipri neplūcot.
Lai veln plūca tavus matus,
Kā es plūcu kaņepites.

# 22674.00
Vīra māte mani pēla,
Ka nemāku maizes cept.
Lai tev kupris mugurā
Kā mans maizes kukulits.

# 22675.00
Vīra māte mani pēla,
Ka nemāku sienu pļaut.
Lai tā tava mēle skraida,
Kā ta mana izkaptiņa.

# 22676.00
Vīra māte mani pēla,
Ka nemāku veleties.
Lai tā tava mēle klaudz,
Kā man vāle velejot.

# 22676.01
Tā sacija dēla māte,
Kad es balši neveleju.
Lai tā tava mute plakš,
Kā es balši velejos.

# 22676.02
Tā sacija dēlu māte,
Ka es stipri nevaleju.
Tā lai tava mēle plaušk,
Kā plaušk vāle velejot.

# 22676.03
Vīra māte mani pēla,
Ka nemāku veleties.
Tā lai tava mēle plaukš,
Kā es māku veleties.

# 22677.00
Vīra māte ta sacija,
Ka nemāku aitu cirpt.
Lai vilks tevi pašu cirpa,
Kā es māku aitas cirpt.

# 22678.00
Vysi verās, vysi tēmej,
Voi es ciki gudra asu,
Voi es ciki gudra asu,
Voi pi dzeivis vysu prutu.

# 22679.00
Ciemā braucu, ne mežā,
Treša gada kumeliņu;
Lustei ņēmu, ne darbam,
Savu jaunu līgaviņu.

2.5.2.13.4.11.1. Dziesmas no brūtgana draudzes, kāzeniekiem. ( 22680 - 22872)

# 22680.00
Āboliņa meitu ņēmu,
Būs man znoti āboliņi,
Laidis manu kumeliņu
Āboliņa pļaviņā.

# 22681.00
Ai, ai, manu sūru dienu,
Nu man nāca grūta diena,
Nu man' kungi vīru sauca,
Saime sauca saimenieku.

# 22682.00
Vai, baltais āboliņ,
Pāraugs tevi purva zāle;
Vai, jaunais bāleliņ,
Norās tevi tautu meita.

# 22683.00
Ai, manu brāliti,
Tavu labu godu!
Tavs gods namā,
Tavs istabā.
Tik ta tautmeitas
Slavite vien.

# 22684.00
Ai, vedekla, vedekliņa,
Godej' manu brāleliņu,
Taisidama mīkstu vietu,
Klāji baltu paladziņu.

# 22684.01
Ai, vadakla, vedekļeņa,
Cerej munu brāļeļeņu:
Taisi jam meikstu vitu,
Klāji bolltu paladzeņu.

# 22685.00
Aiz lustēm nevareju,
Kā pievīlu tautu meitu:
Miežu pļauti aicinaju,
Visu mūžu patureju.

# 22686.00
Apsaskaita tautu meita,
Piesajoza pavārnicu.
Skaisties, mārša, neskaisties,
Atdod mūsu pavārnicu.

# 22686.01
Apskaitās tautu meita,
Piesajoza pavārnicu;
Cik māmiņa putru vira,
Tik meitiņas nolūdzās.

# 22687.00
Apstājies, ošu laiva,
Novadiņa maliņāi;
Apstājies, tautu meita,
Vidū manu bāleniņu.

# 22688.00
Atveda Celmiņu (māju v.)
Skaisto ābeli,
Ielika Dadzišu (m.v.)
Aizkrāsnē,
Lai ta auga, lai zaļoja,
Lai nes saldus ābolišus.

# 22688.01
Atveda brālits
Sūro ābeli,
Ieslēja mūs' tēva
Istabas kaktā,
Lai ta auga, lai ta zied
Sūrajiem āboļiem.

# 22688.02
Izraka tēvami
Daiļaju ābeli,
Aizveda, iestāda
Tautieša dārzā,
Lei auga, lei zaļoja,
Lei nes daiļus āboliņus.

# 22688.03
Še nebija sūrābeles,
Nu atveda saldābeli.
Kur mēs viņu stādisim?
Apinišu dārziņā,
Lai tur aug, lai zaļo
Ar visiem āboļiem.

# 22689.00
Atveda nāburgu
Piparu piestu.
Ko paši nāburgi
Piparus grūdis?

# 22690.00
Auga mana līgaviņa,
Ka neauga audzejama:
Trīs gadiņus linus devu,
Māmiņai nezinot.

# 22691.00
Bajariņa meitiņām
Gods godiņa galiņā.
Dievs nedod tādu godu
Man nabaga bērniņam!

# 22691.01
Saimenieku meitiņām
Gods godiņa galiņā:
Te dzer kāzas, te krustubas
Tāi vienā rudenī.

# 22692.00
Balta puķe vīstijās
Zem kumeļa kājiņām;
Ta nebija balta puķe,
Ta bij brāļa līgaviņa.

# 22693.00
Brāleliņ, brāleliņ,
Ne tavas vērtes;
Bij tevim labakas
Tauļoties.

# 22694.00
Būzene, dūzene
Ta tautu meita,
Trīs reizes ap galdu
Apdūceneja.

# 22695.00
Būsi labā jaunā mārša,
Iesim abas vienu vietu;
Ja būs nikna, ja būs barga,
Iesi viena raudadama.

# 22696.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Ne vējiņš vēsinaja;
Raudi, raudi, tautu meita,
Ne bāliņis raudinaja.

# 22696.01
Ka tu trīsi, apses lapa,
Ne vējiņa trīsinata?
Ka tu raudi, brāļu māsa,
Ne tautiņu raudinata?

# 22696.02
Pati dreb apšu lapa,
Ne vējiņa vēsinama;
Pati raud mūs' māsiņa,
Ne tautieša raudinama.

# 22696.03
Pati dreb apšu lapa,
Ne vējiņa vēdinama;
Pati raud brāļu māsa,
Ne tautiņu rūdinama.

# 22696.04
Pate dreb apšu lapa,
Ne vējiņa vēsinama;
Pate raud tautu meita,
Ne bāliņa raudinama.

# 22696.05
Trīci, trīci, apses lapa,
Ne vējiņa drebinama;
Raudi, raudi, brāļu māsa,
Ne tautiņu raudinama.

# 22697.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Raudi, raudi, brāļu māsa,
Tautas tevi raudinaja.

# 22697.01
Drebi, drebi, apšu lapa,
Lēna vēja drebinama;
Tā drebeja mūs māsiņa,
Sīvu tautu rūdinama.

# 22697.02
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Raudi, raudi, man māsiņa,
Tautas tevi raudinaja.

# 22697.03
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Raudi, raudi, tautu meita,
Tautiets tevi raudinaja.

# 22697.04
Raudi, raudi, brāļu māsa,
Tautas tevi raudinaja;
Trīsi, trīsi, apses lapa,
Vējiņš tevi trīsinaja.

# 22698.00
Dziedi, dziedi, jaunā mārša,
Dziedi, muit plātidama,
Gan mēs rītu raudzisim,
Kas tavā pūriņā.

# 22699.00
Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos.
Ja tu plati kāju spersi,
Būsi laba saimeniece.

# 22700.00
Ej tu nost, rutku bļoda,
Man ir sava piena bļoda;
Ej tu nost, tēvs, māmiņa,
Man ir sava līgaviņa.

# 22701.00
Es atvedu bāliņam
Neatšķirtu līgaviņu:
Iegādaja mātes cici,
Aizteceja atpakaļ.

# 22702.00
Es atvedu bāliņam
Svina piestu, brāga mucu.
Brāga mucu cūkas ēda,-
Kur liksim svina piestu?

# 22703.00
Es bāliņa māsa biju,
Baroj' brāļa kumeliņu;
Kāda rada tautu meita?
Bāliņami kājas āva.

# 22704.00
Es bāliņa māsa biju,
Es bāliņa kājas āvu;
Ja gribeja tautu meita,
Lai nojūdza kumeliņu.

# 22704.01
Bāleliņa māsa biju,
Bāleliņa kājas āvu;
Ja patika tautu meitai,
Lai nojūdza kumeliņu.

# 22705.00
Es bāliņa māsa biju,
Es bāliņa kājas avu;
Kādu radu tautu meita?
Nosegloja kumeliņu.

# 22706.00
Es gaidiju jauno māršu
Kā irbiti ietekot;
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeliņa.

# 22707.00
Es, māmiņ, tavu meitu
Pats aizvedu, pats atvedu;
Vainadziņu vien noņēmu
Par auziņu ganijumu.

# 22708.00
Es nelaužu liepai zaru,
Es nemešu ūdenī;
Es neņēmu tautu meitu
Pie sevim raudināt.

# 22709.00
Es norāvu to puķiti,
Kas zied dārza vidiņā;
Es paņēmu to meitiņu,
Kur' aug viena māmiņai.

# 22710.00
Es savai līgavai
Ļauna vārda nesaciju:
Viņa, mani mīledama,
Atstāj tēvu, māmuliņu.

# 22711.00
Es savai līgavai
Mūžam pliķa nesitišu;
Kam tai bija munu bēd'
Sūru dieniņ' ij redzēt?

# 22712.00
Es savas māršiņas
Vairs nevainašu,
Žēl man vakareja
Vainajuma.

# 22712.01
Mēs savu māsiņu
Vairs negānisim,
Žēl mums vakarej'
Gānijum'.

# 22713.00
Es šķitu tautu meitu
Māmiņas raudam;
Viņa pati šmukšinaja,
Jaunu vīru dabojusi.

# 22714.00
Es tev saku, tautu meita,
Nedar' kaunu brāliņam.
Bij munami brāliņam
Smiekla dēļ tevi ņemt!

# 22715.00
Ganos gāju, vīzes pinu,
Novalkajis mārkā metu;
Nu ieņēmu līgaviņu,
Tās nomest nedrīksteju.

# 22716.00
Glabajies, bāleliņ,
Tādu siekstu dabujies,
Kam neteici māsiņai,
Kur tu ņemsi līgaviņ'.

# 22716.01
Dzīvo, manu bāleliņ,
Kādu siekstu dabujies.
Kam prasiji padomiņa,
Kad lūkoji līgaviņu?

# 22717.00
Grezni gāja tas puisitis,
Vēl greznaki izrunaja;
Dievs dev' sievu dūmaliņu,
Ta runāt nemāceja.

# 22718.00
Grūta cept kviešu maize,
Vieglis nest padusē;
Grūts precēt līgaviņu,
Lēts mūžiņu nodzīvot.

# 22719.00
Jaunā mārša pasmējās,
Man bērniņu ieraudzijse.
Ir jau tev ari būs
Citu gadu šādu laiku.

# 22720.00
Kad man būtu laba siena
Jele viena kaudžu vieta!
Kad man būtu laba mārša
Jel vienam bāliņam!

# 22720.01
Kad man būtu laba siena
Jele viena apariņa!
Kad man būtu labu ļaužu
Jele viena vedekliņa!

# 22721.00
Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Kopā ēda, kopā dzēra,
Kopā muti nomazgaja.

# 22722.00
Kāda koka tava laiviņa?
Tek līdz manu kumeliņu;
Kāda rada tautu meita?
Sēd pie mana bāleliņa.

# 22723.00
Kam, brāliti, neteikdamis,
Slepu jēmi līgaviņu?
Gan tu pēc atradisi
Savu slepu jēmumiņu:
Noies tavi mieži, rudzi
Pa kalniņu žvārgzdedami.

# 22724.00
Kam, bāliņi, sievu ņēmi,
Kad māsiņu neizdevi?
Nu pārvedi māsiņai
Valodiņu nesataju.

# 22725.00
Kam, brāliit, sievu ņēmi,
Kad tu mīļi nedzīvoji?
Lai dzīvotu ta meitiņa,
Klausit' tēvu, māmuliņu.

# 22726.00
Kam, bāliņi, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzeja?
Māmiņ' kreklu audejiņa,
Māsiņ' baltu veletaja.

# 22726.01
Kam, bāliņi, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzeja?
Bij māmiņa, bij māsiņa,
Kas krekliņus izveleja.

# 22726.02
Kam, bāliņi, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzeja?
Liela māsa, jauna māte,
Abas kreklu audejiņas.

# 22726.03
Kam, brāliti, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzeja?
Māte vietu pataisija,
Uzklāj baltu paladziņu.

# 22726.04
Kam, bāliņ, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzeja?
Tev māmiņa kreklu deva,
Māsiņ' baltu izveleja.

# 22727.00
Kam dereja labs zirdziņis,
Kam dereja līgaviņa?
Ceļam der labs zirdziņis,
Dzīvošanai līgaviņa.

# 22728.00
Kam, saulite, spoži lēci,
Kad tu spoži neteceji?
Kam, brāliti, sievu ņēmi,
Kad tu labi nedzīvoji?

# 22729.00
Karašiņas meitu ņēmu,
Karašiņu gribedams;
Karašiņa meitu deva,
Karašiņu līdz nedeva.

# 22730.00
Kas, brāliti, tev kaiteja
Vienam jāti baznicā?
No šīs dienas tu, brāliti,
Brauks' ar kulbu baznicā.

# 22730.01
Kas kaiteja bāliņam
Kā kungam vienam jāt?
Nu pārveda kulbenicu,
Nu ar kulbu kulbajās.

# 22730.02
Kas kaiteja tev, bāliņi,
Vienam jāti baznicā,
Vienam jāti baznicā
Sastreņģotu kumeliņu?
No šis dienas pa nedeļu
Brauks' ar kulbu baznicā.

# 22731.00
Kas kait manim nedzīvot,
Ka var' labu nopelnit:
Sirmu zirgu, zilus svārkus,
Košu jaunu līgaviņu.

# 22732.00
Kas ta tāda būķa baļļa
Velkās brāļa klētinā?
Velcies ārā, būķa baļļa,
Ko dar' ilgi klētinā?
Vaj gribeji ieiedama
Visus kaktus izložņāt?

# 22733.00
Kas ta tāda ciema sieva
Sēd pie mana bāleliņa?
Būs manam brālitim
Pārveduši līgaviņu.

# 22734.00
Kas var manu zirgu braukt,
Kas iemauktus skandināt?
Kas var manu līgaviņu
Bez vainiņas nicināt?

# 22734.01
Kas var manu zirgu jāt
Bez segliem, iemauktiem?
Kas var manu līgaviņu
Bez vainites niecināt?

# 22734.02
Kas vareja meža zosei,
Skrejošai spalvu raut?
Kas var manu līgaviņu
Bez vainiņas niecināt?

# 22735.00
Kaut man tāda līgaviņa,
Kā vecam bāliņam:
Kā bitite vīvinaja,
Savus viesus mielodama.

# 22736.00
Kaut ta mana miežu druva
Bez akotu līgojuse;
Kaut ta mana līgaviņa
Bez ienaida dzīvojuse!

# 22737.00
Ķizu, ķizu, to vajaga
Lepnam tēva dēliņam:
Kāzas dzēra istabā,
Krustibiņas piedarbā.

# 22737.01
Ķizu, ķizu, to vajaga
Lielam meitu brāķerim:
Tāi vienā vakarā
Dzer kāziņas, krustibiņas.

# 22738.00
Ko, bāliņi, lielietēs,
sav māsiņu izdodami?
Krogā māsa kājas āva,
Birzī sedza vilnatniti.

# 22739.00
Ko, brāliti, tu raudaji,
Svārkiem slauki asariņas?
-Kā, māsiņa, neraudašu,
Nav pēc prāta līgaviņa.

# 22740.00
Ko, gulbiši, dūdojati,
Vaj nav laba ezariņa?
Ko, brāliši, gaudojati,
Vaj nav laba mātes meita?

# 22741.00
Ko tu raudi, tautu meita,
Mana galda galiņā?
Vaj es art nemāceju,
Vaj maizites tev nedev'?

# 22742.00
Kulite māte,
Ķesele meita,
Ta manu bāliņu
Pielikšķinaja.

# 22743.00
Kumēļeņ bolltkājeņ,
Paļeidz ceļu pārtecet;
Gudeigā mātes meita,
Paļeidz myužu nudzeivāt.

# 22744.00
Kur bij man pīcku sist,
Ne uz sava kumeliņa?
Kur bij man roku likt,
Ne uz savas līgaviņas?

# 22744.01
Kur būs man laivu dzīt,
Ne savā valgumā?
Kur būs man roku likt,
Ne uz savu līgaviņu?

# 22744.02
Kur būs man ciri likt,
Ne uz savu kamiesiņu?
Kur būs man roku likt,
Ne uz savu līgaviņu?

# 22744.03
Kur es savu grožu liku,
Ka uz zirga muguriņa?
Kur es savu roku spiedu,
Ka pie savas līgaviņas?

# 22745.00
Kur, bāliņ, tu paņēmi
Tik tramigu līgaviņu?
Apses lapa vien drebeja,
Viņa bēga sētiņā.

# 22746.00
Kur liksi, māmiņ,
Šās dienas vedumu?
Nemīl brāļam,
Ne brāļa māsām.

# 22747.00
Kur tie divi sagājās
Ši rudeņa galiņā?
Mārtiņš gāja pieguļā,
Anniņ' dzina ganidama.

# 22747.01
Domajam, gādajam,
Kur tie abi satikās?
Jēkabs gāja cirva kalt,
Ede plēšu kustināt.

# 22747.02
Pasakieti jūs, ļautiņi,
Kur tie abi sagājās?
-Anniņa ogās,
Jānitis riekstos.

# 22748.00
Ļaudis sauca ļaudaviņu,-
Kas ta tāda ļaudaviņa?
Es pasaucu līgaviņu,
Man atnāca līgodama.

# 22748.01
Ļaudis sauca: ļauduviņa!-
Kas ta tāda ļauna diena?
Es pasaucu: līgaviņa!
Man atnāca līgodama.

# 22748.02
Ļaudis sauca ļaudaviņu,
Es pasaucu līgaviņu;
Ļaudiem nāca ļauna diena,
Man atnāca līgaviņa.

# 22749.00
Liepa auga kalniņā,
Tautu meita sētiņā.
Vējiņš lauza liepas zarus,
Bāliņš ņēma tautu meitu.

# 22750.00
Līdz šo dienu man bāliņš
Kā kundziņš pabraukaja;
Lūdz nu Dievu, met nu krustu,
Nu ir podi vezumā.

# 22750.01
Gana viegli tu, puisiti,
Vēl šodien pabraukaji;
Lūdz nu Dievu, met nu krustu,
Nu tev podi vezumā.

# 22750.02
Līdz šai dienai tu, bāliņ,
Viegli vien pabraukaji;
Pielūdz Dievu, pārmet krustu,
Nu ir podi vezumā.

# 22750.03
No šās dienas tu, puisiti,
Vaira viegli nebraukasi;
Brauks' tirgo, brauks' krogā,
Būs tev podi vezumā.

# 22751.00
Līdzi kalni, līdz ieleji
Ar labo kumeliņu;
Līdzi mana dzīvošana
Ar godigu mātes meitu.

# 22751.01
Līdzi kalni, līdzi lejas
Ar labo kumeliņu;
Līdzi mana dzīvošana
Ar labo tēva dēlu.

# 22752.00
Līgam, līgam,
Salīgam;
Salīgu brāliti
Ar tautu meitu.
Sajuka miezitis
Ar apentiņu;
Sajuka brālitis
Ar tautu meitu.

# 22753.00
Līgaviņa mātes meita,
Glaud galviņu pie manim,
Es būš' tavis arajiņis,
Tev maizites devejiņis.

# 22753.01
Ligaeviņ, māetas meita,
Gloud' gaelviņu pie maeniem,
As buš' tovs orājiņš,
Tev maizītas devejiņš.

# 22753.02
Tautu meita zeltenite,
Glaud' galviņu pie manim,
Es jau tavs arajiņš,
Tev maizites devejiņš.

# 22754.00
Līgaviņa mātes meita,
Glauž galviņu pie manim,
Es tavs tēvs, tav' māmiņa,
Tu manāja rēmenē.

# 22755.00
Līgaviņa mātes meita,
Glaud' galviņu pie manim,
Tu jau pati gana redzi,
Labs ir mans augumiņš.

# 22756.00
Līgaviņa mūža raud,-
Kāda mūža vēl vajag?
Ik rītiņus saule lēca
Smalkos linu palagos.

# 22756.01
Līgaviņa laides raud,-
Kādas laides tev vajaga?
Ik rītiņa saule lēca
Zaļa siena cisiņās.

# 22756.02
Līgaviņa mūžu raud,-
Kāda mūža vēl vajag?
Dienāi gūla, dienāi cēla,
Saulitēi kājas āva.

# 22756.03
Līgaviņa mūža raud,-
Kāda mūža vēl vajag?
Saulē gūla, saulē cēla,
Uz palaga kājas āva.

# 22757.00
Līgaviņa mūža raud,-
Kāda mūža vēl vajag?
Jau maizites paēdusi,
Vēl vajaga sudrabiņa.

# 22757.01
Ļaudaveņa myuža raud,-
Kaida myuža jai vajag?
ieļa maizes paeduse,
Veļ vajag sudabreņa.

# 22757.02
Līgaviņa mūžu raud,-
Kādu mūžu vēl vajaga?
Jo bij tīra rudzu maize,
Vēl raudaja sidrabiņu.

# 22757.03
Mūža raud, mūža raud
Mana jauna līgaviņa;
Paēduse, padzēruse,
Vēl vajaga sidrabiņa.

# 22758.00
Līgaviņa mūža raud,-
Kāda mūža vēl vajaga?
Klētī rudzi, klētī mieži,
Stallī bērais kumeliņš.

# 22758.01
Kas tev kaiti, līgaviņa,
Ar žūžiti [?] nedzīvot?
Žūžam rudzi, žūžam mieži,
Žūžam bēri kumeliņi.

# 22759.00
Līgaviņa mūža raud,-
Kāda mūža vēl vajag?
Man pašam sirmi zirgi,
Es pats daiļš ormanits.

# 22760.00
Līgaviņa mūža raud,-
Kāda mūža vēl vajag?
Savi rijas kūlejiņi,
Savi māļa malejiņi.

# 22761.00
Līgaviņa mūžu raud,-
Kādu mūžu vēl vajag?
Tīru rudzu maizi ēda,
Ašu sietu sijadama.

# 22762.00
Loka priede, loka egle,
Loka bērza galoknite;
Ka Dievs dotu brālišam
Tādu loku līgaviņu!

# 22762.01
Luka pride, luka egļe,
Luka bārza vērsyuņeite;
Ka(b) munam bāļeņam
Tik lukona ļaudaveņa!

# 22762.02
Lokain' priede, lokain' egle,
Lokain' bērza galotnite;
Būt' manam bāliņam
Tik lokaina līgaviņa.

# 22763.00
Lūdzi, lūdzi, tautu meit',
Tu jau mani nepielūgsi,
Tu jau mani kaitinaji
Pirmajā vakarā.

# 22764.00
Lūdzu tēva, māmuliņas,
Lai nerāja līgaviņu;
Ne saulites neredzeja
Aiz lielām asarām.

# 22765.00
Lūgšus lūdzu tēv' un māti,
Lai nerāja līgaviņu;
Jauna mana līgaviņa,
Pats mācišu dzīvodams.

# 22766.00
Māršiņ, brāļa līgaviņ,
Kam tu goda netureji?
Kam tu kāri šūpuliti,
Vainadziņu valkadama?

# 22767.00
Mana jauna līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Gan tu tapsi dzīvodama
Apentiņa rūktumiņu.

# 22767.01
Mana jauna līgaviņa,
Kad ta jauna, tad ta mīļa;
Bet palika dzīvojot
Apeniņa rūktumiņ'.

# 22767.02
Nu es mīlu tautiešam
Cukuriņa saldumiņu;
Gan palikšu dzīvodama
Apiniša rūktumiņu.

# 22767.03
Pirmis bija tautas dēls
Medutiņa saldumiņu;
Pēc palika dzīvojot
Apiniša rūktumiņu.

# 22767.04
Piermis mana līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Pa dieniņu dzievadama
Top apeņa rūktumiņu.

# 22767.05
Pirmo gadu līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Jau otro, jau trešo
Top apeņa rūktumiņu.

# 22768.00
Mans brālitis lielijās
Rudzus vest Grobiņāi;
Nu tava Grobiņa
Blakam sēdeja.

# 22768.01
Indriķis taisijās
Braukt Liepajā;
Nu pašam Liepaja
Sānos sēdeja.

# 22768.02
Taisijās mans brālitis
Pūrus vest Liepajā;
Nu tava Liepaja
Blakam sēd.

# 22769.00
Melna odze izteceja
Pa kamburu kambariem;
Ta nenija melna odze,
Ta bij tautu zeltenite.

# 22770.00
Melna čūska locijās
Zem kumeļa kājiņām;
Ta nebija melna čūska,
Ta bij brāļa līgaviņa.

# 22771.00
Mūžam vien, laikam vien
Ņēmu labu līgaviņu;
Kad Dieviņš muni ņēma,
Lai ņem munu līgaviņu.

# 22772.00
Jāņeišam brāļeņam
Jeuseņš perka kumeļeņ;
Māreņai māseņai
Skudre veja vainuceņ'.

# 22772.01
Jaunivei māseņai
Skudre veja vainuceņ';
Jauničam brāļeišam
Jeuseits jeudze kumeļeņ'.

# 22773.00
Jāņešam brāļešam
Pus kapeikys kuļbeņā,
Otru pusi sadzāruši
Ar Bārbolu krudzeņā.
Bārbolai māseņai
Pus pologa pyureņā;
Otru pusi nuplāsuse
Ar Jāņuku gulādama.

# 22774.00
Jānits meitiņas
Ķeseles lamaja.
Skaties nu, Jānit,
Ķesele sānos.

# 22774.01
Māsiņa puisenus
Spundecus lamaja.
Sēdi nu, māsiņ,
Spundeču sāņos.

# 22775.00
Nāc arāji, tūļas Kača,
Ko tik ilgi tūļajies,-
Ieraudzijsi baltu gultu,
Manu skaistu bāleliņu.

# 22776.00
Nāc nākdama, tautu meita,
Nāc dievoja, nāc laimiga;
Nāc dievoja maizitē,
Nāc laimiga telitēs.

# 22777.00
Nava lāga, nava lāga
Ša vakara vedamā:
Pirmajā vakarā
Visus griestus izskaitija.

# 22778.00
Nava vaira bāliņam
Ar māsiņu valodiņas,
Jau tij tautu dzirkstelite
Pušu šķīra valodiņu.

# 22778.01
No šās dienas tev, bāliņi,
Būs citada valodiņa:
Atsasēda griezes galva,
Griezis tavu valodiņu.

# 22778.02
Nu ar Dievu, brāleliņ,
Mūsu jauka valodiņa,
Atvedis tautu meitu,
Valodiņu šķīrejiņu.

# 22778.03
Tautu meita griezaunite [?]
Sagriež manu bāleliņu:
Atsasēdu pie bāliņa,
Bāliņš vairi nerunaja.

# 22779.00
Ni es gribu vīna teikt,
A ni utra nycynāt:
Muns audzāts brāļeļeņš,
Muna vasta vedekļeņa.

# 22780.00
Ne rīkstites nenogriežu,
Ja bērziņa netaujaju;
Noņem mans bāleliņš
Netaujatu līgaviņu.

# 22781.00
Neēde bāliņš (Jēkabs; NN)
Piegāžņa maizes;
Nu tev, bāliņ (Jēkab),
Piegāzne sieva.

# 22782.00
Neraud' gauži, mūs' māsiņ,
Mēs tev pāri nedaris:
Dienu liksim linus vērpt,
Nakti vīru klātgulēt.

# 22783.00
Neraud gauži, mūs' māsiņ,
Tav' paš' vaina bij:
Kam tu mūs' bāleliņ'
Piedzēruš' kaitinē,
Piedzēruš' kaitinē,
Nedzēruš' rok's dev'.

# 22783.01
Raudi, raudi, tautu meita,
Ko ar raudu atraudasi?
Kam manam bālinam
Dzērušam roku devi?

# 22784.00
Neriete vedekla
Ne asariņas;
Būs ta dieniņa,
Kur gauži raudās.

# 22785.00
Nesmejies tu, Anniņa,
Pirmajā vakarā;
Visu mūžu noraudasi
Ša vakara smējumiņu.

# 22786.00
Nasasmeju smīkļeņam,
Na smīkļeņa lita beja:
Vakar kaķis ligaveņu,
Šunakt kaķis nuguļēja.

# 22787.00
Neviens koks tā nezied,
Kā zied āra ābelite;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl sava līgaviņa.

# 22788.00
No saknites (saknēm) lazda zied
Sarkaniem(i) ziediņiem;
No sirsniņas man mīleja
Tautu meita zeltenite.

# 22788.01
No lazdiņas atvasit'
Sidrabiņa ziedi zied;
No sirsniņas man mīleja
Tautu meita zeltenit'.

# 22788.02
No saknites lagzdiņam
Ziemu zied sarkan' ziedi;
No sirsniņas man mīleja
Tautu meita dzeltenite.

# 22788.03
No saknites lagzdiņš zied
Dzeltainiem ziediņiem;
Mīlēt mīl tautu meita
Dzeltainiem matiņiem.

# 22788.04
No saknites lazdiņš zied
Sarkaniemi ziediņiem;
No sirsniņas es mīleju
Tautu dēlu arajiņu.

# 22789.00
Nusazvidze kumēļeņš,
Ka palaižu dobulā;
Atsašķir niu, māmeņ,
Ka pajimšu ļaudaveņu.

# 22790.00
Nu Anniņa goda meita,
Nu aiz galda sēdetaja.
Cik sen bija tas laiciņš,
Skruķie jāja maiseklie.

# 22791.00
Nu noķēra mūs' brālitis
Lakstigalu ābelē;
Pakaļ jāja ciema puiši,
Kā bitites dūdodami.

# 22792.00
Nu pūta, nu krāca
Ziemeļa vēji,
Aizpūta kupeni
Aiz galda stūrī.

# 22793.00
Nu vairs mani bāleliņš
Par māsiņu nepasauks,
Nu atveda tautu meitu,
Padomiņa devejiņu.

# 22794.00
Pa prātam man zirdziņš,
Pa rokai zobentiņš;
Vai, Dieviņi, kam nedevi
Pa prātami līgaviņu!

# 22795.00
Pārveda, pārveda,
Pārtutereja,
Pārnesa pūriņu
Padusē.

# 22796.00
Pasaklanu sieviņām,
I jaunām meitiņām,
Lai manai līgavai
Vieglis mūžs dzīvojot.

# 22797.00
Paldies saku tai māmiņai,
Vaj dzirdot, nedzirdot,
Ta man deva sav' meitiņu
Visu mūžu maldināt.

# 22798.00
Pašam manim mieži, rudzi,
Pašam bēris kumeliņis;
Tīšam ņēmu tautu meitu,
Palīdziņu gribedams.

# 22799.00
Paši pūta, paši dega
Smalki bērza žagariņi;
Pate pēla, pat' atnāca
Tautu meita zeltenite.

# 22799.01
Paši pūta, paši dega
Smalki bērza žagariņi;
Pašas tautas pēla mani,
Pašas nāca bildināt.

# 22800.00
Pazinu Līziti
Nerātnu bērnu,
Pagreizi skatās
Uz mana bāliņa.
Lai ta greizi skatitos,
Ka būt laba dzīvojot.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv