21801 - 22000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. ( 21156 - 23132)
2.5.2.13.4.3. Par brūtgana un brūtes dabu. ( 21648 - 21866)
2.5.2.13.4.3.2. Tautu meita droša, dārga, lepna, etc. ( 21713 - 21837)

# 21801.00
Šķitu savu bārgumiņu
Bāliņosi paliekot;
Priekš' atradu tautiņāsi
Vārtu staba galiņā.

# 21802.00
Sīki kārkli upitē
Kūpej' vien, bet nedega;
Rāšos vien, nedzīvošu, -
Netiklitis tautu dēls.

# 21803.00
Sīva augu, dzedra augu,
To es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi,
Vaj es viena lēna būšu?

# 21803.01
Sīva biju, dzedra biju,
To es pate neliedzos.
Kur es viena lēna būšu,
Kad man sīvi bāleliņi?

# 21803.02
Sīva biju, pasīvaka,
Ne es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi, -
Kā es viena lēna būšu?

# 21804.00
Sīva augu, tikuse
Pie bāleliņa;
Teiks tautas sīvumu,
Teiks tikumiņu.
Sīvumu, to teica,
Ne tikumiņu.

# 21805.00
Sīva, sīva tu, Anniņa,
Kur es tevi sīvu likšu?
Kad tu būtu sudrabota,
Tad es tevi Žīdam dotu.

# 21806.00
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā:
Nu pārveda mans brālitis
Sīvu, dzedru līgaviņu.

# 21807.00
Sīvu mani tautas teica,
Sīvu teica bāleliņi.
Kā nātriņas sīvas auga
Bāleliņu žogmalā?

# 21808.00
Situ knipi uz knipiša
Uz tautieša deguniņa.
Ne tas manim maizes deva,
Ne man' lielu audzinaja,
Tēvs, māmiņa maizes deva,
Dieviņš lielu audzinaja.

# 21808.01
Pieci gadi, seši gadi
Par tautieti nebēdaju,
Situ knipi, uzsizdama
Uz tautieša deguniņa.

# 21808.02
Situ knipi, palēkdama,
Uz tautieša deguniņa.
Ne tu, nelga, man' audzeji,
Ne mazai maizes devi.

# 21808.03
Situ knipi uz knipiša,
Uz tautieša deguniņa.
Ne tu, nelga, man' audzeji,
Man' audzeja tēvs, māmiņa.

# 21808.04
Sytu knypu iz knypetes
Iz tautiša daguneņa.
Ni tys man maizes deve,
Ni tys lelas izaudzeja.

# 21808.05
Sper kāj uz kāj,
Sak vārd uz vārd.
Kad tu mans arajiņs,
Ne tu man' audzenē,
Ne tu man maiz dev,
Ka es liet's nederē.

# 21809.00
Situ pliķi tautiešam,
Atsēdiju soliņā.
Ja tas manu pliķi nesa,
Tas būs mans arajiņš.

# 21810.00
Šmuidris auga tautu dēls
Dzeltaniem matiņiem;
Bij maniem pirkstiņiem
Tos matiņus plucināt.

# 21811.00
Tautās gāju es meitiņa,
Bet ar savu padomiņu:
Ne tautieša kalpotaja, -
Būšu viņa valditaja.

# 21812.00
Tautiets mani jaunu jēma,
Lēnu meitu domadams.
Gan, tautiet, atradisi
Manu jaunu lēnumiņu:
Es ar tavu māmuliti
Vienas dienas nedzīvoju,
Vienas dienas nedzīvoju,
Ne durvīs nesatiku.

# 21813.00
Tautu dēls, dūņu vēzis,
Gaida kāju noaunot.
Es tēvam nenoavu,
Kas mazai maizi deva.

# 21814.00
Tautu dēls, dūņu vēzis,
Līdz manām kājiņām.
Būs man kāju āvejiņš,
Ne maizites devejiņš.

# 21814.01
Tu, puisit, dūņu vēz's,
Līdz munām kājiņām,
Munu kāju avajiņš,
Ne mun maizes devejiņš.

# 21814.02
Tu, tautiet, dūņu vēzi
Līdz kājiņu galiņam,
Būs' man kāju āvajiņš,
Ne maizites devejiņš.

# 21815.00
Tautu dēlis, dūņu vēz's,
Līdz manām kājiņām.
Man bij tevi neredzēt,
Ni tev mani bildināt.

# 21816.00
Tautu dēls lielijās
Man vaļiņu nedodot.
Kas vaļiņu man nedeva,
Drīkstošami, mākošam?

# 21817.00
Tautu dēls lielijās
Norāt manus bāleliņus.
Manis vienas nenorāja,
Ne vēl manus bāleliņus.

# 21817.01
Sakās tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
I man's vienas nenorāja,
Kad norās bāleliņus!

# 21818.00
Tautu dēls man vaicaja,
Cik man mantas pūriņā.
Nibēdā, tautu dēls,
Ir man manta pūriņā:
Bij manā pūriņā
Trim šņorēm pātadziņa;
Gan es tavu muguriņu
Rūtim vien norakstišu.

# 21819.00
Tautu dēlis mani ņēma,
Lēnu meitu dēvedams.
Gan tu manu lēnumiņu
Dzīvodams atradisi.

# 21820.00
Tautu dēls mani ņēma,
Lēnu meitu dēvedams;
Vēl es tavu sirdi raušu
Caur ābeles sīki zari,
Vēl es tevi dancinašu
No krodziņa sētiņā.

# 21821.00
Tautu dēlis mani sauca:
Sinepite, sinepite!
Vēl bij man nātrei būt,
Tavus vaigus zilināt.

# 21822.00
Tautu dēls priecajās:
Ekur mana rājamā!
Purvā auga greiza egle,
Ta būs tava rājamā.

# 21823.00
Teica mani sīvu, dzedru, -
Kas bij mans sīvumiņš?
Tas bij manis sīvumiņš:
Nevēl' sevis nicināt.

# 21824.00
Teica mani sīvu, dzedru,
Man sarkani vaigu gali.
Tie pašai nosārkuši
No lieliem žēlumiem.

# 21825.00
Teica mani sīvu, dzedru, -
Nule gribu sīva būt,
Nule griezu sīvu rutku
Skābajās patekās.

# 21825.01
Ļaudis mani sīvu teica, -
Nu tik sīva taisijos,
Nu tik mērcu sīvu rutku,
Skābajā etiķī.

# 21825.02
Teica mani sīvu, dzedru,
Nu tik sīva taisišos,
Nu ēdišu sīvu rutki,
Sinepēs mērcedama.

# 21826.00
Tīšam gāju, nebēdaju,
Tāis grīņosi ļautiņos,
Zinaj' sava droša prāta,
Sava laba tikumiņa.

# 21827.00
Tikam liecu ozoliņu,
Līdz saliecu ritenī;
Tikam rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvareju.

# 21827.01
Tikam situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelite;
Tikam rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvareju.

# 21828.00
Tirgū gāju nopirkties
Trij' žuburu pātedziņu.
Priekš kulš' savu tēva suni,
Pēc kulš' savu arajiņu.

# 21828.01
Tiergū gāju nopierkos
Trīsžuburu kančukliti.
Šogad tēva suni pēru,
Jo dienās tautu dēlu.

# 21829.00
Trim kārtām pīcku viju,
Liku pūra dibenā,
Ko pīckāt tautu dēlu,
Kad dzīvot nemāceja.

# 21830.00
Trim šņorēm pīcku viju,
Liku pūra dibenā:
Es grib' rāti tautu dēlu,
Ja nav rājis tēvs, māmiņa.

# 21831.00
Trim starām pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi staras vīram būs,
Trešā vīra māmiņai.

# 21831.01
Trim zariem pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi devu dēliņam,
Trešo dēla māmiņai,
Trešo dēla māmiņai
Par dēliņa nerājumu.

# 21832.00
Tu, tautiet(i), lēns būdams,
Kam tu mani bārgu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Norāj manu bārgumiņu.

# 21832.01
Tautiets mani bārgu teica,
Sevi lēnu daudzinaja;
Tas ar savu lēnumiņu
Noņem manu bārgumiņu.

# 21832.02
Tu, rāmais tautas dēls,
Kam tu mani sīvu ņēmi?
Tu ar savu rāmo sirdi
Mani sīvu rūdinaji.

# 21832.03
Tu, tautieti, lēns būdams,
Kam tu mani drosu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Mani gauži kaitinaji.

# 21832.04
Tu, tautieti, lēns teicies;
Kas vējš tevi lēnu deva?
Tu ar savu lēnumiņu
Valdi manu sīvumiņu.

# 21833.00
Tu, tautieti, nezinaji,
Kas manāi pūriņāi:
Guļ manāi pūriņāi
Dzelžiem kalta pātadziņa.
Izmāciju tautas dēlu
Pa savami prātiņam,
Agri celties, vēlu gulties,
Braukt lēnami kumeliņu.

# 21833.01
Tautu dēls nezinaja,
Kas manā pūriņā:
Vēl manā pūriņā
Trim šņorēm pātadziņa.
Izmācišu tautu dēlu
Pa savam prātiņam,
Agri celties, vēlu gulties,
Barot savu kumeliņu.

# 21834.00
Vakar sēju baltus zirņus,
Šodien zirņi noziedeja;
Vakar vedu jaunu māršu,
Šodien pašu (mani) izlamaja.

# 21835.00
Vaļa man, liela vaļa, -
Ko ar vaļu nedarit!
Vaļa man vīru rāt,
Rāt vīram māmuliņu.

# 21836.00
Viena augu, gudra augu
Es savai māmiņai:
Tautiets saka vienu vārdu,
Es deviņi atsaciju.

# 21837.00
Vienu dēlu māt' audzeja,
Vienu veda vedekliņu,
I to pašu atsaveda
Kā sūro siņupiti.

2.5.2.13.4.3.3. Tautu meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga, etc. ( 21838 - 21866)

# 21838.00
Aiju, manu vēligumu,
Bāliņos palikušu!
Gan gribeju, nevareju
Līdz aizvest tautiņās.

# 21838.01
Lustit' mana, vēlit' mana
Bāliņos palikuse;
Kam es būtu varejuse,
Vis' aizvestu tautiņās.

# 21839.00
Droši gāju, nebēdaju,
Lielajos dieveros,
Zinu savu lēnu prātu,
Ieterēmi saderēt.

# 21840.00
Es bij' pati gan lustiga,
Man sirsniņa raudāt raud.
Vaj sirsniņa paredzeja,
Kāda mana dzīvošana.

# 21841.00
Es uzaugu tik lustiga,
Neviens mani nenorāja;
Tautu dēlis, koka sirdis,
Rāj pirmā vakarā.

# 21842.00
Kā cielava žigla, žigla
Mana brāļa līgaviņa;
Kā bitite medutiņu,
Tecinaja valodiņu.

# 21843.00
Kas tev kait, bāleliņ,
Tev lustiga līgaviņa.
Kādu ļaužu mana bija,-
Raudadama vien staigaja.

# 21843.01
Dziedataja, runataja,
Bāliņ, tava līgaviņa.
Vaj no elles man izrāva,-
Raudadama vien staigaja.

# 21844.00
Kur, bāliņi, tu dabuji
Tik lustigu līgaviņu?
-Aiz kalniņa lejiņā
Tāi mazā sētiņā.

# 21844.01
Kur, bāliņ, tu dabuji
Tik vēligu līgaviņu?
-Mazajā ciemiņā
Vienaugušu māmiņai.

# 21844.02
Kur tu ņēmi, bāleniti,
Tik lustigu līgaviņu?
-Ciemā ņēmu, ciemā auga
Ta lustiga mātes meita.

# 21845.00
Kur, brāliti, tu dabuji
Tik lustigu līgaviņu?
Dzied kā sila cielaviņa,
Trauc kā līču lakstigala.

# 21846.00
Kur, brāliti, tu dabuji
Tik lustigu līgaviņu?
Es ar' ņēmu tās māmiņas,
Kā man tādu nepārveda?

# 21847.00
Kur, brāliti, tu dabuji
Tik lustigu līgaviņu?
Es izgāju trīs novadi,
Tik lustigu nedabuju.

# 21847.01
Kur, brāliti, tu dabuji
Tik lustigu līgaviņu?
Es lūkoju trīs vasaras,
Tik lustigu nedabuju.

# 21848.00
Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustigu līgaviņu?
Ar dziesmiti maltu gāja,
Ar valodu istabā.

# 21849.00
Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustigu līgaviņu?
Ir es ņemtu, kad vēl būtu
Tās māmiņas auklejums.

# 21849.01
Kur, bāliņ, tu dabuji
Tik vēligu līgaviņu?
Būt' es ari vēl dabujis
Tās māmiņas auklejumu!

# 21850.00
Kur tu ņēmi, bāleliņi,
Tik lustigu līgaviņu?
-Teju pat ciemiņos
Visu ļaužu vainojamu.

# 21850.01
Kur, bāliņ, tu paņēmi
Tik lustigu līgaviņu?
-No lielaja ciematiņa
Visu ļaužu izpaliņu.

# 21850.02
Kur tu jēmi, bāļeļeņ,
Tik lusteigu ļeigaveņu?
Lelejā cimeņā
Vysu ļaužu izsmāduli.

# 21851.00
Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik mīligu mātes meitu?
Lēni durvis virinaja,
Mīļi sauca māmuliņas.

# 21851.01
Kur, bā?liņi, dabujat
Lēnu ļaužu līgaviņu?
Lēni durvis virinaja,
Mīļi sauca māmuliņu.

# 21852.00
Liela prieka vīriņam,
Kad lustiga līgaviņa;
Lai tas gāja, kur iedams,
Šķita pili pakaļā.

# 21853.00
Lēna iemu, lēna teku,
Lēna mana valodiņa;
Dieviņš man novēlejis
Delveriti arajiņu.

# 21854.00
Lustig' tēva meita biju,
Vēlig' puiša līgaviņa;
Lustigs tēvs audzinaja,
Vēligs puisis maldinaja.

# 21854.01
Lustig' tēva meita biju,
Vēlig' dēla līgaviņa;
Lustigs mani audzinaja,
Vēligs maizes arajiņis.

# 21854.02
Lustig' tēva meita biju,
Vēlig' dēla līgaviņa;
Lustigs mani audzinaja,
Vēligs mūžu kārsinaja [?].

# 21854.03
Luistīg' tāva meita biju,
Vēlīg' puiša ligaeviņa;
Luistīgs tāvs oudzanāja,
Vēlīgs puis's malldanāja.

# 21855.00
Lustigs auga tautu dēlis,
Es vēl augu jo lustiga;
Lustigam piedereja
Jo lustiga līgaviņa.

# 21855.01
Lustigs auga tautu dēls,
Jo lustiga es izaugu,
Jo lustiga es izaugu,
Lustigam piedereju.

# 21856.00
Malkim dzēru alutiņu,
Soļim laidu kumeliņu;
Rāmas mātes meitu jēmu,
Būs man rāma līgaviņa.

# 21857.00
Man pašam smiekli nāca,
Ka lustiga līgaviņa:
Es prasiju sviesta maizi,
Viņa tek mutes dot.

# 21858.00
Mana jauna līgaviņa
Spēledama vien staigaja:
Staigaj' riekstus kodidama,
Čaumaliņas mētadama;
Visi mani krūzu mati
Pilni riekstu čaumaliņu.

# 21858.01
Man pašami smiekli nāca,
Man lustiga līgaviņa,
Staigā riekstus kodidama,
Čaumaliņas mētadama.

# 21859.00
Mīļa mana līgaviņa,
Mīļas mātes auklejums,
Viegli duris virinaja,
Mīļi sauca māmuliņu.

# 21860.00
Pirmajam dēliņam
Čužu veda līgaviņu;
Tam otram, tam trešam
Kā uguņa dzirkstelite.

# 21861.00
Rāmi jūdzu, rāmi braucu,
Rāmi tek kumeliš;
Rāmajam bāliņam
Pārved' rāmu līgaviņu.

# 21862.00
Saka mani lēnu, glupu,
Ka es daudzi nerunaju.
Gudru ļaužu bērniņš biju,
Nebārstiju valodiņu.

# 21863.00
Sīku kārklu sētu pinu,
Lai nelīda siveniņi;
Lēnu ļaužu māršu vedu,
Lai nešķīra bāleliņu.

# 21864.00
Tautu dēlis ērmijās,
Ka es līgsma brālenos;
Ir pie tevis līgsma būšu,
Ja tu mani nenorāsi.

# 21865.00
Uz ta mana kumeliņa
Ūdens rasa nestāveja;
No tās manas līgaviņas
Ļauna vārda nedzirdeja.

# 21866.00
Vaj bij pats Dieviņš devis
Tik lustigu līgaviņu:
Dziedadama vien staigaja
Ar manām māsiņām.

2.5.2.13.4.4. Par brūtgana un brūtes tikumiem un netikumiem. ( 21867 - 22033)
2.5.2.13.4.4.1. Tautu dēls netiklis, laisks, tūļa, etc. ( 21867 - 21914)

# 21867.00
Aiju, manu lielu kaunu
Pret citām māsiņām:
Es bij' pati vēligā,
Nu neveikļa līgaviņa.

# 21868.00
Ai, pīlite platkājite,
Kam sajauci ūdentinu?
Ai, netiklis tēva dēls,
Apsjem labu mātes meitu!

# 21869.00
Apakļam, mans pūriņš,
Apakļam, mans bāliņš!
Uz celiņu sazinaju
Slinku maizes arajiņu.

# 21870.00
Dieviņš deva, man vēleja
Slinku vīru arajiņu;
Ne puķite neziedeja
Slinka vīra sējumā.

# 21871.00
Es šķitos uzaugdama
Pureniņu sasagūt:
Sasaguvu vīgriezniti,-
Nekam lieti nedereja.

# 21871.01
Es dzīros kalnu kāpt,
Ieķerties abulā;
Ieķēros vīgrieznī,
Kas vis lieti nederej'.

# 21871.03
Es gribeju kalnā kāpt,
Pie ozola noķerties;
Noteceju lejiņā,
Noķēros vīdrīksnē.

# 21871.04
Es šķietos kalnā kāpt,
Daiļu rauti āboliņu;
Norāvos vīreksniti,
Kas vairs lieti nedereja.

# 21871.05
Es šķitos uzaugdama
Pureniņu sasagūt;
Sasaguvu vīrekstiņu,
Kas lietai nedereja.

# 21871.06
Es cereju kalnā kāpt(i)
Noķerties ozolā;
Noķēros vīboknē,
Tik tādā nelietē.

# 21872.00
Es ta tūļas negribeju,
Man tas tūļa gadijās:
Divas stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.

# 21872.01
Kur, māsiņa, tu to ņēmi,
Kur tev tādis gadijās?
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.

# 21873.00
Gadit man gadijās,
Ne vis, kādu domajos:
Cūku gans, pelnu ruška,
Ne ozola dējejits.

# 21874.00
Gana bēgu, neizbēgu
No nelieša tēva dēla;
Bēgu maza ganidama,
Bēgu liela izauguse.

# 21875.00
Glabajies nu, māsiņa,
Kādu bluķi dabujusi;
Ne vīzite nopinama,
Ne zemē nometama.

# 21876.00
Glabajies (Vazajies) nu, māsiņa,
Kāda sleņģa dabujuse;
Es jau tev gan saciju,
Tu jau manis neklausiji.

# 21876.01
Vazajies nu, bāliņ,
Kādas slampas dabudams.
Kuru dienu tu atnāci
Uz maniem valodām?

# 21877.00
Iztālēmi es pazinu,
Kurš nilietis tēva dēls:
Gar zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 21878.00
Gana bija labu ļaužu,
Gana mani bildinaja;
Par Dieviņa likumiņu
Nelabais gadijās.

# 21879.00
Gana lēni es jau augu,
Ta nelieša bīdamies;
Vaj bij pate nelaimite
Manis dēļ taupijuse!

# 21879.01
Gana lēni, gauži augu,
Ta nelieša bīdamās;
Vaj nelaime tevi bija
Priekš manim taupijuse!

# 21879.02
Jau es augu gana gauži,
Neveikliša bīdamās;
Vaj bij pate nesekmite
Manu bēdu audzejusi!

# 21880.00
Gan man žēl tās bitites,
Kas ielīda(-de) celmiņā;
Gan man žēl tās māsiņas,
Ko iedeva(-ve) neveiklam.

# 21881.00
Gara priede, gara egle,
Gara visa vasariņa;
Garš mūžiņis māsiņā
Ar nelieti dzīvojot.

# 21882.00
Gauži raud raudaviņa,
Pa Daugavu peldedama;
Tā raud daža mātes meita
Pie nelieša tēva dēla.

# 21883.00
Godā Dievis mani deva,
Godam māte audzinaja,
Tik es tiku negodā
Caur netiklu tēva dēlu.

# 21884.00
Kā, māsiņ, tev patika
Neveiklits arajiņš?
Es negribu neveikliša
Ne ieloka aizkaram.

# 21885.00
KAm tu liji, lietutiņ,
Kam tu rasu rasinaji?
Kam tu gāji, mūs' māsiņa,
Pie nelieša tēva dēla?

# 21886.00
Kas to vairs tīru deva,
Netīro ūdentiņu!
Kas to nu vairs norāja,
Nerāto tēva dēlu!

# 21887.00
Ko lūkoji tu, māsiņa,
Visu garu vasariņu?
Es būt' tādu nolūkojse
Uz divāmi nedeļām:
Ik vadziņu izdzīdamis,
Utes kava cepurē.

# 21888.00
Ko, vējiņ(i), ielociji
Nelocitu ozoliņu!
Ko, māsiņ(a), tu norāji
Nenorātu tēva dēlu!

# 21889.00
Kur bij man nu palikt
Ar neveiklu tēva dēlu?
Sper' ar kāju, lai pakrīt
Liela ceļa maliņā.

# 21890.00
Ļumpis bija mans vīriņis,
Es ta ļumpja sieva biju.
Kā bij man sava mūža
Ar to ļumpi nodzīvot!

# 21891.00
Māmin' mani mīļ' aukleja,
Pie mutites dalikdam';
Ar vis' mīļu auklejumu
Iedo mani neliešam.

# 21892.00
Māsiņ, tavu muļķu prātu,
Iet pie tāda delveriša!
Ik pie kroga piejādams,
Brammē savu kumeliņu.

# 21893.00
Māsiņ' vīra gribejusi,-
Nu tu vīra dabujusi:
Sēņu lauzi, peku būri,
Ne maizites devejiņu.

# 21893.01
Ari, ari mūs' māsiņa,
Ari vīru dabujuse:
Krūmu guļa, lapu ložņa,
Ne maizites devejiņš.

# 21893.02
Bij māsiņa steigusies,
Nu vīriņu dabujusi:
Sēņu, beku lauzejiņu,
Ne maizites devejiņu.

# 21893.03
Ej, māsiņa, pati art,
Laba vīra dabujusi:
Krūmu ložņa, lapu guļa,
Ne darbiņa daritajs.

# 21893.04
Gribej' māsa labu vīru,-
Labu vīru dabujusi:
Sēņu laužu, lapu guļu,
Ne maizites devejiņu.

# 21893.05
Sakās mani māmuliņa
Labajam(i) iedevusi:
Sēņu buris, beku buris,
Ne maizites arajiņš.

# 21893.06
Sen dzirdeju, nu redzeju
To teicamu tēva dēlu:
Krūmu loža, lapu guļa,
Ne maizites arajiņš.

# 21893.07
Teba bija tev, māsiņa,
Šis vasaras lūkojums!
Sēņu lauža, lapu guļa,
Ne maizites arajiņš.

# 21894.00
Mēs bijam trīs māsiņas,
Visas trīs Anužiņas;
Visām trim gadijās
Neveikliši arajiņi.

# 21895.00
Mūžu manu novīstamu
Ar neveikli tēva dēlu!
Būt' zinajsi to dieniņu,
Pie celmiņa nosēdetu.

# 21896.00
Nodzeriesi, bāleliņ,
Purienā rāvūdeni,
Kam tu mani ievēleji
Slinkam miežu arajam.

# 21897.00
Pinu, pinu, es nopinu
Sausu krūkļu vaiņadziņu;
Gāju, gāju, es nogāju
Pie netikļa tēva dēla.

# 21898.00
Pinu vīzi gan ražanu,
Ta noplīsa valkajot;
Tāds nelieša tēva dēlis
Tiek manam(i) mūžiņam.

# 21898.01
Vīzit' liecu, ta noplīsa,
To nometu sētmalā;
Tautu dēls neveiklits,
Tas visami mūžiņam.

# 21898.02
Vīzit' pinu gan diženu,
Ta noplīsa, to nometu;
Apņēm' laisku mātes meitu,
Tās nomest nevareju.

# 21898.03
Vīzit' pinu lielu, mazu,
To kājiņa iznēsaja;
Tautu dēls neveiklits,
Tas visam mūžiņam.

# 21899.00
Prāta, jēgas man nebija
Iet pie tāda delveriša;
Vaj augdama neredzeju,
Ko darija dzērumā?

# 21900.00
Puķit' tavu ziedešan'
Stāvejā kalniņā!
Māsiņ, tavu domajumu,
Iet pie slikta tēva dēla!

# 21901.00
Pušu šķīru linu sauju,
Kulstidama, mīstidama;
Pušu lauzu sav' prātiņu,
Ar nelieti dzīvodama.

# 21901.01
Pušam plēsu linu sauju,
Kulstidama, mīstidama;
Pušam lauzu sav' sirsniņu,
Ar netikli dzīvodama.

# 21902.00
Sadugusi saule tek
Pretim lietus mākoņām;
Tā saduga mans prātiņš
Pret nelieti tēva dēlu.

# 21902.01
Saduguse saule tek,
Lietus gaisa domadama;
Tā saduga mans prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.

# 21902.02
Saduguse saule tek
Caur ziliem mākoņiem;
Tā saduga mans prātiņis,
Ar nelieti dzīvojot.

# 21902.03
Sadūkuse saule lēca
Caur zilām mākoņām;
Tā sadūca mans prātiņis,
Ar netikli runajot.

# 21902.04
Sadumuse saule tek
Pa melliem debešiem;
Tā saduma mans prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.

# 21902.05
Saduzuse saule tek
Gar zilim debešim;
Tā saduza man siersnina,
Ar netikli dzievajot.

# 21902.06
Sajukuse saule lēce
Caur tumšiem mākuļiem;
Tā sajuka muns prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.

# 21902.07
Sajukuse upe tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajuc's bija mans prātiņš,
Ar neveikli dzīvojot.

# 21903.00
Žēlumama nevareju
Uz māsiņu raudzities:
Jo ta auga sērdienite,
Vēl netikļa līgaviņa.

# 21904.00
Sīc bitite, ielīduse
Nedētā ozolā;
Raud māsiņa, nogājuse
Pie neveikla tēva dēla.

# 21905.00
Zuda man, zuda man
Zīda diegi pūriņā:
Zudis mans augumiņš,
Ar neveikli dzīvojot.

# 21906.00
Tā sacija māmuliņa,
Man gāliņu glaudidama:
A, meitiņa mīļa, balta,
Neliešam niecinam'.

# 21907.00
Tautu dēls nemāceja
Pastaliņu pataisit;
Kad jataisa pastaliņas,
Nes kaimiņu puisišiem.

# 21908.00
Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravenieku.
Tavs dēliņš nemāceja
Cūkai sili pataisit.

# 21908.01
Māte teica sav' dēliņu,-
Kas to dēlu nezinaja?
Tavs dēliņš nemāceja
Cūkai sili pataisit.

# 21908.02
Tautu dēls lielijās
Tāds lielais amatnieks.
Ne lāgā nemāceja
Cūkai sili pataisit.

# 21909.00
Tek upite pret kalniņu,
Žagariņus lauzidama;
Iet māsiņa pie nelieša,
Baltas rokas lauzidama.

# 21910.00
Tyuļa, tyuļa tautu dāls,
Namācēja klanetīs;
Mun' māseņa pa pogolmu
Kai nīdreite lucējās.

# 21911.00
Vaj bij manas jaunas dienas,
Manu košu augumiņu
Paņemt tādam slenderam,
Krogu, tirgu skrējejam!

# 21912.00
Viena pate man māsiņa,
Kā zīlite zariņā;
Tai pašai gadijās
Neveiklitis arajiņš.

# 21913.00
Cēlu krēslu, vēl atrāvu
Vecajam brālitim,
Kam tas mani stumšus stūma,
Nelietim roku dot.

# 21914.00
Cik, māsiņa, tev prātiņa,
Iet pie tāda delveriša?
Dzēris, miegu neguleja,
Sakams, vārdu neklausija.

# 21914.01
Ai, māsina, tas tev bija
Teicamais tēva dēls?
Teicams, vārda neklausija,
Dzēris, miega neguleja.

# 21914.02
Kā prātiņa man nebija,
Iet pie tāda delveriša!
Piedzēr's, miega neguleja,
Nedzēr's, darba nestrādaja.

# 21914.03
Kādu vīru es gribeju,
Tād' ar' man Dievins deva:
Dzēris, darba nedarija,
Gudris, miega neguleja.

# 21914.04
Nedod Dievs tād' araja,
Kā manai māsiņai:
Dzēris, miega neguleja,
Nedzēr's, darba nedarija.

# 21914.05
Vaj, māsiņa, tu norāsi
Nenorātu tautu dēlu?
Piedzēr's, miega neguleja,
Nedzēr's darba nedarija.

2.5.2.13.4.4.2. Tautu meita netikuse, laiska, lētaudzīte, etc. ( 21915 - 21960)

# 21915.00
Vaiju, vaiju, bāleliņ,
Kāda tava līgaviņ',
Kā cūciņa rekšķinaja,
Savus viesus mielodama.

# 21916.00
Ai, bāliņ, kur nu liksi
Tādu gultas pūdetaju?
Ar sauliti gulēt gāja,
Bez saulites necēlās.

# 21917.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kad panākšu labus ļaud's
Ar kūtro kumeliņu,
Ar laisko līgaviņu!

# 21918.00
Ai, māršiņa, brāļa sieva,
Tu man kaunu padariji:
Es atradu bāliņam
Melnu kreklu mugurā.

# 21919.00
Ak, paldies! tā vajag
Staltam tautu dēliņam:
Tāli jāt, dārgi pirkt,
Atvesties netikušu.

# 21919.01
Kā vajdzēje, tys nutyka
Visim meitu brāķerim:
Tāļi brauēe, dārgi perka,
Atsavede natikļeiti.

# 21919.02
Ta vajaga, tas notika
Lepnam tēva dēliņam:
Tāļu jāt, dārgi pirkt,
Snauduliti vizināt.

# 21920.00
Apsagāza mans bāliņš
Kā ar sūdu vezumiņu:
Nosapirka kūtru zirgu,
Noņēm' laisku līgaviņu.

# 21921.00
Audziet kupli, ozoliņi,
Mana brāļa pagalmā,
Kur laiskai māršiņai
Launagā pagulēt.

# 21921.01
Kupli auga vītoliņi
Bāleliņa pagalmā;
Tur bij labs laiskai māršai
Launadziņu noturēt.

# 21922.00
Augus' bij tautu meita,
Prieditēs raudzidama:
Ciemā tek vainadziņa,
Ciemā baltas villainites.

# 21923.00
Brālit, tava līgaviņa
Tāļu vesta, netikuse:
Saulē cūkas noguletu,
Kaut māmiņa necēluse.

# 21924.00
Brālits pirka dārgu zirgu,
Laisku ņēma līgaviņu.
Diža nauda, mačs (maģs) zirdziņis,
Mūžam laiska līgaviņa.

# 21925.00
Bāliņš tūļas negribeja,
Brāļam tūļa gadijās.
Ej, brāliti, tu pa priekšu,
Lai iet tūļa pakaļā.

# 21925.01
Bālits mani tūžu sauca,
Pašam tūža gadijās.
Ej, bāli, tu pa priekšu,
Lai iet tūža pakaļā.

# 21925.02
Tūļas māršas negribeju,
Tūļa mārša gadijās.
Ej, tūļiņa, tu pa priekšu,
Lai es eju no pakaļas.

# 21926.00
Es atvedu bāliņam
Brīnum skaistu līgaviņu,
Brīnum skaistu sejiņā,
Brīnum laizku darbiņā.

# 21927.00
Es nesaku mātes vainu,
Ka (Kad) man laiska līgaviņa:
Pats preceju, pats dereju,
Kumeliņus ganidams.

# 21927.01
Es nesaku mātes vainas,
Kad man laiska līgaviņa:
Pats dereju, pats preceju,
Pats ievežu sētiņā.

# 21927.02
Es nesaku mātes vainu,
Kad (Ka) man laiska līgaviņa:
Pats šūpoju, pats aukleju,
Kumeliņus ganidams.

# 21927.03
Kam es varu vainu rast,
Ka man slinka līgaviņa?
Pats lūkoju, pats preceju,
Māmuļite nezinaja.

# 21928.00
Gauži raud lētaudzite,
Maizitē ievedama.
Neraud' gauži, lētaudzite,
Maize māca darbiņam.

# 21928.01
Gouži roud lātoudzīta
Mīkstajām rōeciņām.
Naroud' gouži, lātoudzīta,
Maiza māca daerbiņam.

# 21929.00
Gauži raud lētaudzite,
Maizitē ievedama.
Neraud' gauži, lētaudzite,
Pate maize darbu dara.

# 21929.01
Gauži raud lātaudzeita,
Maizeitā ivadama.
Naraud gauži, lātaudzeit,
Poša maiza dorbu dora.

# 21929.02
Saimeniece bēdajās,
Kā samals rīta māli.
Nebēdā, saimeniece,
Pate maize darbu dara.

# 21929.03
Žēli raude slinki gorķi,
Maizitēi ievedami.
Neraudati, slinki gorķi,
Maize dārbu nodarijse.

# 21929.04
Slinka, laiska bēdajās,
Kā darbiņus padarit.
Nebēdā, slinka, laiska,
Pate maize darbu dara.

# 21929.05
Slinka, laiska gauži raud,
Maizitē ievedama.
Neraud', slinka, neraud', laiska,
Maize pate darbu dara.

# 21930.00
Gauži raud lētaudzite,
Tautiņās aiziedama:
Kā būs raut atvasites
Mīkstajām rociņām?

# 21930.01
Gouži roud lātoudzīta,
Zoļu birzi daiedama:
Kā bus rout atvaesītas
Mīkstajām rōeciņām?

# 21930.02
Gauži raud lētaudzite,
Smalku birzi piegājuse:
Kā būs šķīt(i) atvasites
Mīkstajām(i) rociņām?

# 21930.03
Gauži raud lētaudzite,
Smalku birzi pievedama:
Kā būs cirvi vēcināt
Smalkajāmi rociņām?

# 21931.00
Grūt' manam kumeļam,
Oša laiva vezumā;
Grūt' manam bāliņam,
Netikuse līgaviņa.

# 21932.00
Jau es pati laiska biju,
Vēl laiskam mani veda.
Kur tie kalpi, kalponites,
Kas mūs laiskus aptecēs.

# 21933.00
Kaila, kaila karašiņa,
Laiska, laiska vedemā:
Nevīžoja goves slaukt,
Ne māmiņu aptecēt.

# 21934.00
Kaunies kauna, jaunā mārša,
Dievers slauka istabiņu!
Lai kauniņš, ko kauniņš,
Jau slavite bāliņos.

# 21934.01
Kauņeņu, muņu kauņeņu,
Māta mola, as guļēju!
Lai kauņeņis, ku kauņeņis,
Seņ slaveita maļeņā.

# 21935.00
Kaut es būtu pastaigajse,
Ar ļaudim parunajse,
Nenoņemtu mans bāliņš
Tādas laiskas līgaviņas.

# 21936.00
Ķiza, ķiza, bāleliņ,
To es tev novēlē;
Tu jau mani slinku sauci,
Nu tev slinka līgaviņa.

# 21937.00
Kūtru pierku kumeliņu,
Slinku jēmu līgaviņu.
Kumeliņu izmācišu,-
Kur likš' slinku līgaviņu?

# 21938.00
Kur, meitiņa, krapšinasi
Ar tām kaula kurpitēm?
Pie tautieša krapšinašu,
Vieglu dienu gribedama.

# 21939.00
Kur, tautieti, tu redzeji
Mani lēti uzaugam?
Vaj es augu nemalusi,
Vaj darbos negājusi?

# 21939.01
Tautas mani lētinaja
Lētaugušu bāliņos.
Lēti, lēti, ne tik lēti,
Kā jūs mani lētinat:
Vaj uzaugu nemalusi,
Vaj druvā negājusi?

# 21939.02
Tautu dēls mani teica
Lētaugušu bāliņos.
Vaj es augu nemalusi,
Vaj druvā negājusi?
Ik vakaru pārteceju
Kā ūdeņa raudavite.

# 21940.00
Kuram tāda līgaviņa,
Kā manam bāliņam?
Kuce traukus apmazgaja,
Kaza šķina kāpostiņus.

# 21941.00
Labak manim līka malka,
Ne kā laiska līgaviņa;
Līku malku krāsnī bāzu,
Kur likš' laisku līgaviņu?

# 21942.00
Lai ir laiska, kad tik skaista
Bāliņam līgaviņa;
Ļaud's slaveja skaistumiņu,
Brāliņš slēpa laiskumiņu.

# 21943.00
Māte, māte, tava meita
Nebūs vietas turetaja:
Kaķiņ' sviesta daritaja,
Vistiņ' dārza ravetaja.

# 21944.00
Nosalaida mans bāliņš
Kā no kalna lejiņā,
Nosapirka kūtru zirgu,
Noņēm' laisku līgaviņ'.

# 21944.01
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nosavīļu jaunetnē:
Nosapirku kūtru zirgu,
Paņēm' laisku līgaviņu.

# 21944.02
Gadities gadijās,-
Kur puišam nesagada?
Gadās labu zirgu pirkt,
Pajemt laisku līgaviņu.

# 21944.03
Mans brālits noteceja
Kā no kalna lejiņā:
Ņēma laisku līgaviņu,
Pirka aklu kumeliņu.

# 21944.04
Notiek puišam, notiek puišam,-
Kā puišam nenotiek!
Iemij aklu kumeliņu,
Paņem laisku līgaviņu.

# 21944.05
Novēlās mans bāliņis
Kā no kalna lejiņā:
Nopirk' kūtru kumeliņu,
Paņēm' laisku līgaviņu.

# 21944.06
Tika, tika puisišam,
Kas puišam nenotika:
Nopirk kūtru kumeliņu,
Paņem līgaviņu.

# 21945.00
Pārveda moderes
Slinko meitiņu,
Pātaga palika
Pie gultas staba.
Tur viņa palika,
Še viņa rasies.

# 21946.00
Paldies saku tam puišam,
Kas ņem man' netiklit',
Saulitē cēlušai
Iedod' maizes gabaliņ'!

# 21947.00
Pusvīriņa es pazudu
Ar to slinku līgaviņu:
Grezna cauņu cepurite,
Melns krekliņis mugurā.

# 21948.00
Raud māmiņa viena pati,
Raud ar otru runadama:
Tikušam(i) dēliņam
Netikusi līgaviņa.

# 21948.01
Mana mīļa māmulite
Raud galviņu saņēmusi:
Mīļajam dēliņam
Nedižena līgaviņa.

# 21948.02
Raud Laimiņa, raud māmiņa,
Abas divas gauži raud:
Labajam dēliņam
Netikusi līgaviņa.

# 21948.03
Raud memmiņa namiņā,
Raud pie galda istabā:
Nav mīļami dēliņam
Patīkama līgaviņa.

# 21948.04
Raud māmiņa viena pati,
Raud ar otru runadama:
Atvedusi dēliņam
Brīnum laisku līgaviņu.

# 21948.05
Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runadama:
Diženam(i) dēliņam
Nedižena līgaviņa.

# 21948.06
Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runadama:
Mīļajam dēliņam
Brīnum bārga līgaviņa.

# 21948.07
Raud māmina viena pate,
Raud ar otru runadama:
Mīļajam dēliņam
Nav pa prātu līgaviņa.

# 21948.08
Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runadama:
Mīļajam dēliņam
Nemīliga līgaviņa.

# 21948.09
Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runajot:
Mīļajam dēliņam
Visai laida līgaviņa.

# 21949.00
Slampa bija, slapa bija,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Nij saprata krēsla celt,
Nij noņemt vilnanites.

# 21950.00
Slinku sievu es pārvedu,
Pilnu tīni garoziņu.
Citi vīri mežā brauca,
Man javāra garoziņas.

# 21951.00
Steidz' māršai roku dot
Pirmajā vakarā,
Mīkstu rociņ' i atradu,
Nav māliša malejiņa.

# 21951.01
Pate gāju sveicināt
Brāliņam līgaviņas;
Mīkstu rociņu atradu,
Ne māliņa malejiņu.

# 21952.00
Tautu meita toņajās
Mūs' bāliņa klētiņā.
Vaj tu tāda toņa būsi,
Kad tu iesi druviņā?

# 21953.00
Tiešam saku, nemeloju,
Lēši augu bāliņos:
Kalpi gāja rījas kult,
Kalponites māļa malt.

# 21954.00
Tikušami dēliņami
Netikuse līgaviņa;
Puse vīra pazuduse
Aiz līgavas netikuma.

# 21955.00
Tikušas māmiņas
Meitiņu ņēma;
Vienu krekla piedorkni
Mēnešus šūva.

# 21956.00
Vāciešam tādu ņemt,
Ne tam mūsu bāliņam:
Ne ta ziemu malti gāja,
Ne vasaru druviņā.

# 21957.00
Vedi, vedi kādu meitu,
Neved laisku mātes meitu;
Labak gulu pie akmeņa,
Ne pie laiskas mātes meitas.

# 21958.00
Visi saka, visi saka,
Mana sieva slinka, laiska.
Laj bij slinka, laj bij laiska,
Kad tik laba dancotaja!

# 21959.00
Visi sauca, visi sauca:
Lētaudzite, lētaudzite!
Vaj tadēļ lētaudzite,
Kad es augu pie māmiņas?

# 21960.00
Celies agri, bāleniņi,
Pievij gari pātedziņu,
Jaunu veda, bet jau slinku
Brālišame līgaviņu.

2.5.2.13.4.4.3. Miegulīte, snaudulīte. ( 21961 - 21985)

# 21961.00
Ej gulēt nesnaudusi,
Mana jauna līgaviņa;
Man bij žēl, tev kauniņš,
Kad māmiņa nicinaja.

# 21961.01
Ej gulēt(i), līgaviņa,
Nesnauduse vakarā;
Tev būs kauns, man žēlaba,
Kad māmiņa niecenaja.

# 21961.02
Ej gulēt nesnauduse,
Mana jauna līgaviņa;
Tev kauniņis, man bij žēl,
Kad māmiņa tevi rāj.

# 21962.00
Es neteikšu sav' brāliti,
Tautu meitu nevainašu:
Mans brālitis dzērejinis,
Tautu meita snaudejina.

# 21963.00
Es pārvedu brālim sievu
Simtu jūdžu piecdesmit.
Ko līdz manis vedumiņš,
Snauž pirmā vakarā.

# 21963.01
Braucu dienu, braucu nakti
Pēc bāliņa līgaviņas.
Kas no mana braukumiņa,
Snaudin snauda vakarā,
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.

# 21963.02
Dārgi pirka, tāļu veda
Bāliņam līgaviņu.
Ko līdz pirkt, ko līdz vest,
Snauž pirmā vakarā.

# 21963.03
Piecas, sešas jūdzes jāju
Pēc bagatas mātes meitas.
Ko līdz tāļis jājumiņis,
Snauž pirmā vakarā.

# 21963.04
Tāļu gāju sievu ņemt,
Kaimiņosi laiskas meitas.
Tāļu vesta, dārgi pirkta
Snauž pirmāja vakarā.
Nu būt mijis, kaut varejis,
Ar nāburgu laiskajām.

# 21963.05
Tālu jāja mans bālitis
Pēc bagatas līgaviņas.
Ko līdz tavis jājumiņš,
Snauž pirmā vakarā.

# 21963.06
Tāļu jāju, dārgi pirku,
Pārved slinku, netikušu,
Snauž pirmāja vakarā,
Rītā agri necēlās.

# 21964.00
Gan jāji, brāliti,
Vēl bija jāt,
Gar tādu snaudaļu
Garam jāt.

# 21964.01
Bij jājis mūs' brālis,
Vēl bij jāt,
Bij tādu Babiņu
Garam laist.

# 21965.00
Ko es lūdzu, tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Klibu jāt, aklu braukt,
Snauduliti vizināt.

# 21965.01
Dod, Dieviņi, ko es lūdzu,
Staltam tēva dēliņam:
Klibu jāti, aklu braukti,
Snauduliti vizināt.

# 21965.02
Es tam tautu dēliņam
Labu laimi nevēleju:
Klibu jāt, aklu braukt,
Snauduliti vizināt.

# 21965.03
Ķizi, ķizi, to vajaga
Lepnam tautu dēliņam:
Lepni jāt, lepni braukt,
Snauduliti vizināt.

# 21965.04
Ķizu, ķizu, to vajaga
Lepnam tēva (tautu) dēliņam:
Lepni jūgt, lepni braukt,
Netikliti vizināt.

# 21965.05
Labi, labi Dieviņš dara
Bajariņa dēliņam:
Labi jūgt, lepni braukt,
Netikliti vizināt.

# 21965.06
Ta vajaga, tas ar' tika
Visu meitu brāķeram:
Klibu jāt, aklu braukt,
Ubadziti vizināt.

# 21966.00
Kas tāi miežu akotā?
Rudzu vārpu nicinaja;
Kas tāi tautu snaudulē?
Nicin' manu brāleliņu.

# 21967.00
Ko līdz man brūni svārki,
Ko ta caunu cepurite:
Ik vakarus sagaidija
Snaudulite mātes meita.

# 21968.00
Ko ta man gauži raud,
Vakar vesta līgaviņa?
Rauda tēva aizkrāsnites,
Kur guleja dienas vidu.

# 21968.01
Raudi, raudi, tautu meita,
Kāda velna tu raudaji?
Raudaj' tēva aizkrāsnites,
Kur guleji dienas vidu.

# 21969.00
Kur, brāliti, acis liki,
Kad lūkoji līgaviņu?
Kad pārveda sētiņā,
Snauž pirmā vakarā.

# 21969.01
Te nu bija tev, brāliti,
Šis vasaras lūkojums!
Kad pārveda sētiņā,
Snauž pirmo vakariņu.

# 21970.00
Miega dēļ es nerāju
Savu jaunu līgaviņu;
Man pašam miedziņš nāca
Gulamāi laiciņā.

# 21970.01
Miega dēļ, bāleliņ,
Nekul savas līgaviņas:
Ikkatram miedziņš nāca
Pašā miega laiciņā.

# 21970.02
Miega dēļ, bāleliņ,
Nerāj savas līgaviņas.
Kā miedziņš tai nenāca
Pašā miega laiciņā?

# 21970.03
Miega dēļ, bāleliņ,
Nerāj savas līgaviņas.
Miegs nāk miega laiciņā
I pašam labajam.

# 21970.04
Miega dēļ es nerāju
Savu jaunu līgaviņu;
Man pašami miedziņš nāca
Pašā miega laiciņā.

# 21971.00
Miegalaiņa, snaudalaiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Snauž pirmo vakariņu,
Snauž azaidu vāridama.

# 21972.00
Miegaliņa, snaudaliņa,
Bāliņ, tava līgaviņa;
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.

# 21972.01
Miegam laba, ne darbam,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri neceļās.

# 21972.02
Nav nenieka, nav nenieka,
Ko, bāliņ, tu domā:
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēļās.

# 21973.00
Miegulite, snaudulite
Mana jauna līgaviņa.
Gar uguni žogu pinu,
Lai nekrīt ugunī,
Lai nekrīt ugunī,
Azaidiņu vāridama.

# 21973.01
Dari, brāli, uguntiņai
Žodziņu priekšā,
Snaudaļu pārveda
Tev līgaviņu;
Ka putriņu vāridama
Neiekrīt ugunī.

# 21973.02
Dari žogu, brāliti,
Gar uguntiņu,
Snaudaļu pā(r)veda
Tavu līgaviņu;
Ta snauda rītāi,
Ta vakarāi,
Ta snauda pusdienu
Vāridama.

# 21973.03
Es pārvedu bāliņam
Visu tautu snauduliti.
Gar uguni sētu daru,
Lai nekrīt ugunī.

# 21973.04
Miegulite, snaudulite
Mana brāļa līgaviņa;
Gar uguni sētu taisu,
Lai nekrīt ugunī.

# 21973.05
Migužiņa, snaudaliņa,
Brālit, tava līgaviņa,
Snauda putru vāridama,
Snauda sviestu taisidama.
Gar uguni sklandas vilka,
Lai nekrita ugunī.

# 21973.06
Snauda daiļa tautu meita,
Azaidiņu vāridama;
Es appinu kārklu žogu,
Lai nekrita pavardā.

# 21973.07
Snauda mana līgaviņa,
Azaidiņu vāridama;
Sīku kārklu žogu pinu,
Lai nekrita ugunī.

# 21973.08
Snauduliņa tautu meita,
Snauž azaidu vāridama.
Appīsam cietu žogu,
Lai nekrīt pavardā.

# 21974.00
Mieguliņa, snauduliņa
Mana jauna līgaviņa:
Pievērpuse mušai kāju,
Zirmeklim cekuliņu.

# 21974.01
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Man snaudaļa līgaviņa!
Mušai kāju pievērpuse,
Dzirnaklim deguntiņu.

# 21974.02
Migužiņa, snaudaliņa,
Brālit, tava līgaviņa:
Pievērpuse mušai galvu,
Circenim cekuliņu.

# 21974.03
Šļūcejiņa, vērpejiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Novērpuse mušai kāju,
Circeņam deguniņu.

# 21974.04
Snauda priede, snauda egle,
Snauda brāļa līgaviņa;
Mušai kāju pievērpusi,
Zirneklim deguntiņu.

# 21974.05
Snaudulite, miegainite
Mana brāļa līgaviņa:
Pievērpuse mušai kāju,
Circenim(i) deguntiņu.

# 21974.06
Vērpejiņas mēs māsiņas
Sasēdušas rindiņā,
Pievērpušas mušai gālu,
Circenim cekuliņu.

# 21975.00
Migala, snaudaļa
Ta tautu meita,
Snauzdama piekrita
Pie mana brāļa.

# 21976.00
Ne, miegaļa, ne, snaudaļa,
Nāc pie mana bāleliņa:
Bij manam brālitim
Pūra vieta linu sēta.

# 21976.01
Miegaliņa, miegaliņa
Nāc' pie mana bāleliņa.
Bij manami brālišami
Pieci pūri linu sēti,
Pieci pūri linu sēti,
Otri pieci kaņepišu.

# 21977.00
Ni, miegule, ni, snaudule,
Nāc pie mana bāleliņa:
Ne miegules tīrumiņi,
Ne snaudules dzirnaviņas.

# 21977.01
Miegulite, snaudulite
Nāk pie mana bāleliņa.
Nav mums miega dzirnaviņu,
Nej snauduļa tīrumiņa.

# 21977.02
Ne, snauduļa, ne, mieguļa,
Nāc pie mana bāleliņa:
Ne snauduļas dzirnas bija,
Ne mieguļas tīrumiņi.

# 21978.00
Neraudait, mazi bērni,
Vāris māte biezu putru:
Jaunā sieva griķus mala,
Aiz galdiņa sēdedama.

# 21979.00
Neteiciet, neteiciet,
Nava lieta, nava lieta:
Snaudien snauda i maļot,
Raudaj' drēbes mazgajot.

# 21979.01
Neteicit, neteicit,
Nava lietas, nava lietas:
Snaudin snaude malt iedama,
Raudaj' drēbes veledama.

# 21980.00
Skāde, skāde tev, brāliti,
Tavu kaltu zābaciņu,
Ko noplēsi šovasar,
Snaudaliņu lūkodams.

# 21981.00
Skaistu viju lukturiti,
Jaunās māršas gaididama;
Jaunā mārša snaudulite,
Neredz skaista lukturiša.

# 21981.01
Skaistu viju lukturiti,
Labu ļaužu gaididama;
Ne tādiem snauduļiem
Vērties mūsu lukturī.

# 21981.02
Skaistu viju lukturiti,
Labu ļaužu gaididama;
Snauduliši, miegainiši
Mana darba neredzeja.

# 21982.00
Snauda mana līgaviņa,
Man kauniņu daridama.
Kam nesnaudi bāliņos,
Kur es tevi nolūkoju?

# 21982.01
Snauda mana līgaviņa,
Man kauniņu daridama.
Kad tu tāda snauduliņa,
Kam nesnaudi brālišos,
Kam nesnaudi brālišos,
Kur es tevi nolūkoju?

# 21983.00
Snauda priede, snauda egle,
Snauda brāļa līgaviņa.
Priedi, egli vējiņš loka,
Kas snauduli modinās?

# 21983.01
Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa.
Priedi, egli vēji loka,
Kas snaudaļu modinās?

# 21983.02
Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa.
Vējiņš priedi kustinaja,
Es līgavu modinaju.

# 21983.03
Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa.
Vējš locija priedi, egli,
Kas snauduli modinās?

# 21983.04
Snauž priedite, snauž eglite,
Snauda mana līgaviņa.
Pried' ar egli vējiņš loka,
Kas snauduli modinās?

# 21983.05
Snauž priedite, snauž eglite,
Snauž i tautu zeltenite.
Pried' ar egli vējiņš loka,
Kas snauduli modinaja?

# 21984.00
Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa;
Ikkatrami miedziņš nāca
Savā miega laiciņā.

# 21985.00
Snaudin snauda, kukureja
Ša rudeņa vedamā;
Trīs reiz gāju lūkoties,
Tapat snauda, kukureja.

2.5.2.13.4.4.4. Tautu meita pate nākuse, pate dzinusēs pēc vīra. ( 21986 - 22011)

# 21986.00
Ak, tu Dievs, laba laime,
Pate nāca tautu meita,
Nelociju kumeliņa,
Netēreju sudrabiņa.

# 21986.01
Ok, tu Divs, loba laime,
Poša māte meitu deve,
Ni vajag tāļi braukt,
Ni luēet kumēļeņu,
Ni luēet kumēļeņu,
Ni tēret sudabreņa.

# 21987.00
Ai, tu tautu netiklite,
Kam tu pati vēsti nesi?
Mans bāliņš atstājās,
Nosegloja kumeliņu.

# 21988.00
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tava pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama.

# 21988.01
Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Sen tu mani kaitinaji:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu laidi gaindama;
Kur es zirgus dzirdinaju,
Tur tu govis lēlinaji.

# 21988.02
Ak, tu krupja meitenite,
Tava pašas vaina bij:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu govis guldinaji;
Kur es viju pātadziņu,
Tur tu pini vainadziņu;
Kur es kāru cepuriti,
Tur tu kāri vainadziņu.

# 21988.03
Dzīdi, raudi, tautu meita,
Tova pošys vaiņa beja:
Kur as oru, kur eēēju,
Tur tu dzini gaņeidama;
Kur as zyrgus peutynavu,
Tur tu guvis guldynavi;
Kur as zyrgus meudynavu,
Tur tu guvis dzyrdynavi;
Kur as kāru imaveņis,
Tur tu sovu paladzeņu;
Kur as kāru capureiti,
Tur tu sovu vaiņaēeņu.

# 21988.04
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama:
Kur es zirgus ēdinaju,
Tur tu govis guldinaji.

# 21988.05
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama;
Kur es zirgus ēdinaju,
Tur tu govis guldinaji;
Kur es kāru cepuriti,
Tur tu kāri vainadziņu.

# 21988.06
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama;
Tur tu dzini ganidama,
Raibus cimdus adidama;
Raibus cimdus adidama,
Vilnainites rakstidama.

# 21988.07
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu laidi ganidama;
Kur es zirgus dusinaju,
Tur tu govis lalinaji;
Es sēj' miežus tīrumā,
Tu rozites maliņā;
Es ej' miežus apraudzit,
Tu rozites izravēt.

# 21988.08
Ne, meitiņ, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies,
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama;
Kur es zirgus pūtinaju,
Tur tu gov's guldinaji.

# 21988.09
Nusavēru ganeidama,
Kur ti ora, cima puiši.
Kur ji ora, kur eēā,
Tī es dzynu ganeidama;
Kur ji zyrgus pyutynā,
Tī es guv's guldynāju.

# 21988.10
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Par upiti sieru meti,
Balt' akmini dāvadama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas ara, kur eceja,
Tur tu dzini ganidama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas zirgus ēdinaja,
Tur tu lopus guldinaji.

# 21988.11
Raudi, māseņ, naraudi,
Tova pošys vaiņa beja:
Kut jis ora, kur eēēja,
Tī tu sovas guv's gaņeji;
Kur jis zyrgu pyutynāja,
Tī tu guv's guldynāji;
Kur jis kāra capureiti,
Tī tu sovu vaiņuceņu.

# 21988.12
Ta, tautieti, tava vaina,
Ka es tava līgaviņa:
Kur es govis lallinaju,
Tur tu zirgus košinaji.

# 21988.13
Tautu dēls, tautu dēls,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es gāju ganidama,
Tur tu nāci strēlodams.

# 21988.14
Tautu meita, tautu meita,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es aru, kur eceju,
Tu atlaidi ganidama;
Kur es zirgus dusinaju,
Tur tu goves gulinaji;
Kur es ēdu launadziņu,
Tur tu pate atteceji.

# 21988.15
Tautu meita, tautu meita,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es aru, kur eceju,
Tu atlaidi ganidama,
Tu atlaidi ganidama,
Raibus cimdus adidama.

# 21988.16
Tautu meita, tautu meita,
Tava viana, tava vaina:
Kur es aru, kur eceju,
Tu atlaidi ganidama,
Tu atlaidi ganidama,
Vainā manu arumiņu.

# 21988.17
Vaina, vaina tev, māsiņa,
Nei manama brālitim:
Kur viņš ara, kur eceja,
Tur tu laidi ganidama;
Kur viņš zirgus pildinaja,
Tur tu govis dzirdinaji;
Kur viņš vija pātadziņu,
Tur tu pini vainadziņu.

# 21989.00
Dubļota, mālota
Ta tautu meita:
Caur zemi līdusi
Pie mana brāļa.

# 21989.01
Gan bagata tautu meita,
Ruda bija villainite:
Caur zemi līdusi
Pie mana brāļa.

# 21990.00
Ekur laime bāliņam,
Pate nāk tautu meita.
-Māsiņ manu žēligo,
Ne jau lieta pate nāca.

# 21990.01
Tev, bāliņi, laba laime,
Pati nāca tautu meita.
-Māsiņ mana žēligā,
Ne jel laba pati nāca.

# 21991.00
Kas mūsu bāliņu
Iekaitinaja?
Anniņas saldie
Āboliņi.
Cik gāja talkā,
Tik nesa līdz:
Še te, Jāniti,
Saldais ābols!

# 21991.01
Kas mūsu Jēciti
Ievilinaja?
Jūlites saldie
Āboliņi.
Par sētu lēkdama,
Pakaļ skriedama:
Še tev, Jēciti,
Saldie āboļi!

# 21991.02
Kas mūsu māsiņu
Ieviļinaja?
Jāniša saldie
Āboliņi.
Tā saka Jānits,
Pār sētu lēkdams:
Nāc šurp, Annite,
Še saldie āboļi!

# 21992.00
Ko liedzies, tautu meita,
Ko tik daudzi zvērejies?
Kam tu pate ziņu devi
Tam manami bāliņam.

# 21993.00
Māte savu meitu sēja
Treju grožu galiņā;
Kad ierauga mūs' bāliņu,
Visus trejus pušu rāva.

# 21994.00
Nāburgami pagalmā
Trīs peleki akmentiņi;
Tos bij Līze nosēdejse,
Uz Ādamu gaididama.
"Ādamiņ, Ādamiņ,
Vaj ņems' sievu šoruden?
Ja ņems' sievu šoruden,-
Es grib' tava sieva būt".

# 21995.00
Ne bāliņš sievas ņemtu,
Ne būt' kāzu šoruden,
Kaut ta tautu melnacite
Trīs grāmatas nestellejsi.
Viena nāca rītā agri,
Otra nāca pusdienā,
Trešā nāca vakarā:
Brauc, Jāniti, pakaļā!

# 21995.01
Mans bāliņis nepaņemtu
Tik netiklas līgaviņas,
Kam Babiņa nestelletu
Trīs grāmatas nedeļā.

# 21995.02
Vēl tas mans bāleliņš
Šogad sievas neievestu
Kad ta tautu netiklite
Trīs ziniņu nestelletu.

# 21996.00
Ne uz viena neraudaju,
Kā uz sava straujumiņa;
Neviens mani neiedotu,
Kad es pate negājuse.

# 21997.00
Ne uz viena neraudaju,
Kā uz sava straujumiņa:
Redz' tautieti dajājam,
Pat' teceju vārtus vērt.

# 21998.00
Neraudi, Marite,
Tava paša vaina,
Kam vīli Juriti
Pie (Aiz) legzdu krūma:
Še labi riekstiņi,
Še labas odziņas,
Še labs lievenis
Launagu turēt.

# 21998.01
Edz, edz, māsiņ,
Jau es tev saciju
Kam vīli puisiti
Caur zaļo birzi:
Še ogas, še rieksti,
Še saldi āboļi;
Še cilta guļa
Pie siena kaudzes.

# 21998.02
Ka raud, Maže?
Tava vaina bij,
Kam vīli Ancit'
Pie lazda krūmiņ'?
Še nāc, Ancit,
Še saldi rieksti,
Še laba kūliņa
Vālaties.

# 21999.00
Necereju šoruden
Brālišam kāzas dzērt.
Atteceja tautu meita,
Šautriem suņus mētadama.

# 22000.00
Necereju šorudeni
Brālišam sievas vest;
Pate māte vēsti sūta,
Nevar meitu savaldit.

# 22000.01
Jau bij mans brāleliņš
Kumeliņu noseglojis,
Pate māte ziņu deva,
Nevar meitas noturēt.

# 22000.02
Neieietu muns bāliņš
Šāi lielā līkumā,
Pate māte vēsti rieta,
Nevar meitas novaldit.

# 22000.03
Negribeja mans brālitis
Šorudeni sievu ņemt,
Pate māte vēstis sūta,
Nevar meitu novaļot,
Trejas ķēdes saraustija
Tāi pašā rudenī.

# 22000.04
Strēlis ziņu pasūtija,
Nevar meitu novaldit
Ne stangās iestangatu,
Ne ķēdēs pieķēdetu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv