2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. ( 21156 - 23132)
2.5.2.13.4.3. Par brūtgana un brūtes dabu. ( 21648 - 21866)
2.5.2.13.4.3.2. Tautu meita droša, dārga, lepna, etc. ( 21713 - 21837)
# 21801.00
Šķitu savu bārgumiņu
Bāliņosi paliekot;
Priekš' atradu tautiņāsi
Vārtu staba galiņā.
# 21802.00
Sīki kārkli upitē
Kūpej' vien, bet nedega;
Rāšos vien, nedzīvošu, -
Netiklitis tautu dēls.
# 21803.00
Sīva augu, dzedra augu,
To es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi,
Vaj es viena lēna būšu?
# 21803.01
Sīva biju, dzedra biju,
To es pate neliedzos.
Kur es viena lēna būšu,
Kad man sīvi bāleliņi?
# 21803.02
Sīva biju, pasīvaka,
Ne es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi, -
Kā es viena lēna būšu?
# 21804.00
Sīva augu, tikuse
Pie bāleliņa;
Teiks tautas sīvumu,
Teiks tikumiņu.
Sīvumu, to teica,
Ne tikumiņu.
# 21805.00
Sīva, sīva tu, Anniņa,
Kur es tevi sīvu likšu?
Kad tu būtu sudrabota,
Tad es tevi Žīdam dotu.
# 21806.00
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā:
Nu pārveda mans brālitis
Sīvu, dzedru līgaviņu.
# 21807.00
Sīvu mani tautas teica,
Sīvu teica bāleliņi.
Kā nātriņas sīvas auga
Bāleliņu žogmalā?
# 21808.00
Situ knipi uz knipiša
Uz tautieša deguniņa.
Ne tas manim maizes deva,
Ne man' lielu audzinaja,
Tēvs, māmiņa maizes deva,
Dieviņš lielu audzinaja.
# 21808.01
Pieci gadi, seši gadi
Par tautieti nebēdaju,
Situ knipi, uzsizdama
Uz tautieša deguniņa.
# 21808.02
Situ knipi, palēkdama,
Uz tautieša deguniņa.
Ne tu, nelga, man' audzeji,
Ne mazai maizes devi.
# 21808.03
Situ knipi uz knipiša,
Uz tautieša deguniņa.
Ne tu, nelga, man' audzeji,
Man' audzeja tēvs, māmiņa.
# 21808.04
Sytu knypu iz knypetes
Iz tautiša daguneņa.
Ni tys man maizes deve,
Ni tys lelas izaudzeja.
# 21808.05
Sper kāj uz kāj,
Sak vārd uz vārd.
Kad tu mans arajiņs,
Ne tu man' audzenē,
Ne tu man maiz dev,
Ka es liet's nederē.
# 21809.00
Situ pliķi tautiešam,
Atsēdiju soliņā.
Ja tas manu pliķi nesa,
Tas būs mans arajiņš.
# 21810.00
Šmuidris auga tautu dēls
Dzeltaniem matiņiem;
Bij maniem pirkstiņiem
Tos matiņus plucināt.
# 21811.00
Tautās gāju es meitiņa,
Bet ar savu padomiņu:
Ne tautieša kalpotaja, -
Būšu viņa valditaja.
# 21812.00
Tautiets mani jaunu jēma,
Lēnu meitu domadams.
Gan, tautiet, atradisi
Manu jaunu lēnumiņu:
Es ar tavu māmuliti
Vienas dienas nedzīvoju,
Vienas dienas nedzīvoju,
Ne durvīs nesatiku.
# 21813.00
Tautu dēls, dūņu vēzis,
Gaida kāju noaunot.
Es tēvam nenoavu,
Kas mazai maizi deva.
# 21814.00
Tautu dēls, dūņu vēzis,
Līdz manām kājiņām.
Būs man kāju āvejiņš,
Ne maizites devejiņš.
# 21814.01
Tu, puisit, dūņu vēz's,
Līdz munām kājiņām,
Munu kāju avajiņš,
Ne mun maizes devejiņš.
# 21814.02
Tu, tautiet, dūņu vēzi
Līdz kājiņu galiņam,
Būs' man kāju āvajiņš,
Ne maizites devejiņš.
# 21815.00
Tautu dēlis, dūņu vēz's,
Līdz manām kājiņām.
Man bij tevi neredzēt,
Ni tev mani bildināt.
# 21816.00
Tautu dēls lielijās
Man vaļiņu nedodot.
Kas vaļiņu man nedeva,
Drīkstošami, mākošam?
# 21817.00
Tautu dēls lielijās
Norāt manus bāleliņus.
Manis vienas nenorāja,
Ne vēl manus bāleliņus.
# 21817.01
Sakās tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
I man's vienas nenorāja,
Kad norās bāleliņus!
# 21818.00
Tautu dēls man vaicaja,
Cik man mantas pūriņā.
Nibēdā, tautu dēls,
Ir man manta pūriņā:
Bij manā pūriņā
Trim šņorēm pātadziņa;
Gan es tavu muguriņu
Rūtim vien norakstišu.
# 21819.00
Tautu dēlis mani ņēma,
Lēnu meitu dēvedams.
Gan tu manu lēnumiņu
Dzīvodams atradisi.
# 21820.00
Tautu dēls mani ņēma,
Lēnu meitu dēvedams;
Vēl es tavu sirdi raušu
Caur ābeles sīki zari,
Vēl es tevi dancinašu
No krodziņa sētiņā.
# 21821.00
Tautu dēlis mani sauca:
Sinepite, sinepite!
Vēl bij man nātrei būt,
Tavus vaigus zilināt.
# 21822.00
Tautu dēls priecajās:
Ekur mana rājamā!
Purvā auga greiza egle,
Ta būs tava rājamā.
# 21823.00
Teica mani sīvu, dzedru, -
Kas bij mans sīvumiņš?
Tas bij manis sīvumiņš:
Nevēl' sevis nicināt.
# 21824.00
Teica mani sīvu, dzedru,
Man sarkani vaigu gali.
Tie pašai nosārkuši
No lieliem žēlumiem.
# 21825.01
Ļaudis mani sīvu teica, -
Nu tik sīva taisijos,
Nu tik mērcu sīvu rutku,
Skābajā etiķī.
# 21825.02
Teica mani sīvu, dzedru,
Nu tik sīva taisišos,
Nu ēdišu sīvu rutki,
Sinepēs mērcedama.
# 21826.00
Tīšam gāju, nebēdaju,
Tāis grīņosi ļautiņos,
Zinaj' sava droša prāta,
Sava laba tikumiņa.
# 21827.00
Tikam liecu ozoliņu,
Līdz saliecu ritenī;
Tikam rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvareju.
# 21827.01
Tikam situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelite;
Tikam rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvareju.
# 21828.00
Tirgū gāju nopirkties
Trij' žuburu pātedziņu.
Priekš kulš' savu tēva suni,
Pēc kulš' savu arajiņu.
# 21828.01
Tiergū gāju nopierkos
Trīsžuburu kančukliti.
Šogad tēva suni pēru,
Jo dienās tautu dēlu.
# 21829.00
Trim kārtām pīcku viju,
Liku pūra dibenā,
Ko pīckāt tautu dēlu,
Kad dzīvot nemāceja.
# 21830.00
Trim šņorēm pīcku viju,
Liku pūra dibenā:
Es grib' rāti tautu dēlu,
Ja nav rājis tēvs, māmiņa.
# 21831.00
Trim starām pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi staras vīram būs,
Trešā vīra māmiņai.
# 21831.01
Trim zariem pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi devu dēliņam,
Trešo dēla māmiņai,
Trešo dēla māmiņai
Par dēliņa nerājumu.
# 21832.00
Tu, tautiet(i), lēns būdams,
Kam tu mani bārgu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Norāj manu bārgumiņu.
# 21832.01
Tautiets mani bārgu teica,
Sevi lēnu daudzinaja;
Tas ar savu lēnumiņu
Noņem manu bārgumiņu.
# 21832.02
Tu, rāmais tautas dēls,
Kam tu mani sīvu ņēmi?
Tu ar savu rāmo sirdi
Mani sīvu rūdinaji.
# 21832.03
Tu, tautieti, lēns būdams,
Kam tu mani drosu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Mani gauži kaitinaji.
# 21832.04
Tu, tautieti, lēns teicies;
Kas vējš tevi lēnu deva?
Tu ar savu lēnumiņu
Valdi manu sīvumiņu.
# 21833.00
Tu, tautieti, nezinaji,
Kas manāi pūriņāi:
Guļ manāi pūriņāi
Dzelžiem kalta pātadziņa.
Izmāciju tautas dēlu
Pa savami prātiņam,
Agri celties, vēlu gulties,
Braukt lēnami kumeliņu.
# 21833.01
Tautu dēls nezinaja,
Kas manā pūriņā:
Vēl manā pūriņā
Trim šņorēm pātadziņa.
Izmācišu tautu dēlu
Pa savam prātiņam,
Agri celties, vēlu gulties,
Barot savu kumeliņu.
# 21834.00
Vakar sēju baltus zirņus,
Šodien zirņi noziedeja;
Vakar vedu jaunu māršu,
Šodien pašu (mani) izlamaja.
# 21835.00
Vaļa man, liela vaļa, -
Ko ar vaļu nedarit!
Vaļa man vīru rāt,
Rāt vīram māmuliņu.
# 21836.00
Viena augu, gudra augu
Es savai māmiņai:
Tautiets saka vienu vārdu,
Es deviņi atsaciju.
# 21837.00
Vienu dēlu māt' audzeja,
Vienu veda vedekliņu,
I to pašu atsaveda
Kā sūro siņupiti.
2.5.2.13.4.3.3. Tautu meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga, etc. ( 21838 - 21866)
# 21838.00
Aiju, manu vēligumu,
Bāliņos palikušu!
Gan gribeju, nevareju
Līdz aizvest tautiņās.
# 21838.01
Lustit' mana, vēlit' mana
Bāliņos palikuse;
Kam es būtu varejuse,
Vis' aizvestu tautiņās.
# 21961.00
Ej gulēt nesnaudusi,
Mana jauna līgaviņa;
Man bij žēl, tev kauniņš,
Kad māmiņa nicinaja.
# 21961.01
Ej gulēt(i), līgaviņa,
Nesnauduse vakarā;
Tev būs kauns, man žēlaba,
Kad māmiņa niecenaja.
# 21961.02
Ej gulēt nesnauduse,
Mana jauna līgaviņa;
Tev kauniņis, man bij žēl,
Kad māmiņa tevi rāj.
# 21962.00
Es neteikšu sav' brāliti,
Tautu meitu nevainašu:
Mans brālitis dzērejinis,
Tautu meita snaudejina.
# 21963.00
Es pārvedu brālim sievu
Simtu jūdžu piecdesmit.
Ko līdz manis vedumiņš,
Snauž pirmā vakarā.
# 21963.01
Braucu dienu, braucu nakti
Pēc bāliņa līgaviņas.
Kas no mana braukumiņa,
Snaudin snauda vakarā,
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
# 21963.02
Dārgi pirka, tāļu veda
Bāliņam līgaviņu.
Ko līdz pirkt, ko līdz vest,
Snauž pirmā vakarā.
# 21963.03
Piecas, sešas jūdzes jāju
Pēc bagatas mātes meitas.
Ko līdz tāļis jājumiņis,
Snauž pirmā vakarā.
# 21963.04
Tāļu gāju sievu ņemt,
Kaimiņosi laiskas meitas.
Tāļu vesta, dārgi pirkta
Snauž pirmāja vakarā.
Nu būt mijis, kaut varejis,
Ar nāburgu laiskajām.
# 21963.05
Tālu jāja mans bālitis
Pēc bagatas līgaviņas.
Ko līdz tavis jājumiņš,
Snauž pirmā vakarā.
2.5.2.13.4.4.4. Tautu meita pate nākuse, pate dzinusēs pēc vīra. ( 21986 - 22011)
# 21986.00
Ak, tu Dievs, laba laime,
Pate nāca tautu meita,
Nelociju kumeliņa,
Netēreju sudrabiņa.
# 21986.01
Ok, tu Divs, loba laime,
Poša māte meitu deve,
Ni vajag tāļi braukt,
Ni luēet kumēļeņu,
Ni luēet kumēļeņu,
Ni tēret sudabreņa.
# 21987.00
Ai, tu tautu netiklite,
Kam tu pati vēsti nesi?
Mans bāliņš atstājās,
Nosegloja kumeliņu.
# 21988.00
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tava pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama.
# 21988.01
Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Sen tu mani kaitinaji:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu laidi gaindama;
Kur es zirgus dzirdinaju,
Tur tu govis lēlinaji.
# 21988.02
Ak, tu krupja meitenite,
Tava pašas vaina bij:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu govis guldinaji;
Kur es viju pātadziņu,
Tur tu pini vainadziņu;
Kur es kāru cepuriti,
Tur tu kāri vainadziņu.
# 21988.03
Dzīdi, raudi, tautu meita,
Tova pošys vaiņa beja:
Kur as oru, kur eēēju,
Tur tu dzini gaņeidama;
Kur as zyrgus peutynavu,
Tur tu guvis guldynavi;
Kur as zyrgus meudynavu,
Tur tu guvis dzyrdynavi;
Kur as kāru imaveņis,
Tur tu sovu paladzeņu;
Kur as kāru capureiti,
Tur tu sovu vaiņaēeņu.
# 21988.04
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama:
Kur es zirgus ēdinaju,
Tur tu govis guldinaji.
# 21988.05
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama;
Kur es zirgus ēdinaju,
Tur tu govis guldinaji;
Kur es kāru cepuriti,
Tur tu kāri vainadziņu.
# 21988.06
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama;
Tur tu dzini ganidama,
Raibus cimdus adidama;
Raibus cimdus adidama,
Vilnainites rakstidama.
# 21988.07
Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu laidi ganidama;
Kur es zirgus dusinaju,
Tur tu govis lalinaji;
Es sēj' miežus tīrumā,
Tu rozites maliņā;
Es ej' miežus apraudzit,
Tu rozites izravēt.
# 21988.08
Ne, meitiņ, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies,
Kur es aru, kur eceju,
Tur tu dzini ganidama;
Kur es zirgus pūtinaju,
Tur tu gov's guldinaji.
# 21988.09
Nusavēru ganeidama,
Kur ti ora, cima puiši.
Kur ji ora, kur eēā,
Tī es dzynu ganeidama;
Kur ji zyrgus pyutynā,
Tī es guv's guldynāju.
# 21988.10
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Par upiti sieru meti,
Balt' akmini dāvadama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas ara, kur eceja,
Tur tu dzini ganidama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas zirgus ēdinaja,
Tur tu lopus guldinaji.
# 21988.11
Raudi, māseņ, naraudi,
Tova pošys vaiņa beja:
Kut jis ora, kur eēēja,
Tī tu sovas guv's gaņeji;
Kur jis zyrgu pyutynāja,
Tī tu guv's guldynāji;
Kur jis kāra capureiti,
Tī tu sovu vaiņuceņu.
# 21988.12
Ta, tautieti, tava vaina,
Ka es tava līgaviņa:
Kur es govis lallinaju,
Tur tu zirgus košinaji.
# 21988.13
Tautu dēls, tautu dēls,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es gāju ganidama,
Tur tu nāci strēlodams.
# 21988.14
Tautu meita, tautu meita,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es aru, kur eceju,
Tu atlaidi ganidama;
Kur es zirgus dusinaju,
Tur tu goves gulinaji;
Kur es ēdu launadziņu,
Tur tu pate atteceji.
# 21988.15
Tautu meita, tautu meita,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es aru, kur eceju,
Tu atlaidi ganidama,
Tu atlaidi ganidama,
Raibus cimdus adidama.
# 21988.16
Tautu meita, tautu meita,
Tava viana, tava vaina:
Kur es aru, kur eceju,
Tu atlaidi ganidama,
Tu atlaidi ganidama,
Vainā manu arumiņu.
# 21988.17
Vaina, vaina tev, māsiņa,
Nei manama brālitim:
Kur viņš ara, kur eceja,
Tur tu laidi ganidama;
Kur viņš zirgus pildinaja,
Tur tu govis dzirdinaji;
Kur viņš vija pātadziņu,
Tur tu pini vainadziņu.
# 21989.00
Dubļota, mālota
Ta tautu meita:
Caur zemi līdusi
Pie mana brāļa.
# 21989.01
Gan bagata tautu meita,
Ruda bija villainite:
Caur zemi līdusi
Pie mana brāļa.
# 21990.00
Ekur laime bāliņam,
Pate nāk tautu meita.
-Māsiņ manu žēligo,
Ne jau lieta pate nāca.
# 21990.01
Tev, bāliņi, laba laime,
Pati nāca tautu meita.
-Māsiņ mana žēligā,
Ne jel laba pati nāca.
# 21991.00
Kas mūsu bāliņu
Iekaitinaja?
Anniņas saldie
Āboliņi.
Cik gāja talkā,
Tik nesa līdz:
Še te, Jāniti,
Saldais ābols!
# 21991.01
Kas mūsu Jēciti
Ievilinaja?
Jūlites saldie
Āboliņi.
Par sētu lēkdama,
Pakaļ skriedama:
Še tev, Jēciti,
Saldie āboļi!
# 21991.02
Kas mūsu māsiņu
Ieviļinaja?
Jāniša saldie
Āboliņi.
Tā saka Jānits,
Pār sētu lēkdams:
Nāc šurp, Annite,
Še saldie āboļi!
# 21992.00
Ko liedzies, tautu meita,
Ko tik daudzi zvērejies?
Kam tu pate ziņu devi
Tam manami bāliņam.
# 21993.00
Māte savu meitu sēja
Treju grožu galiņā;
Kad ierauga mūs' bāliņu,
Visus trejus pušu rāva.
# 21994.00
Nāburgami pagalmā
Trīs peleki akmentiņi;
Tos bij Līze nosēdejse,
Uz Ādamu gaididama.
"Ādamiņ, Ādamiņ,
Vaj ņems' sievu šoruden?
Ja ņems' sievu šoruden,-
Es grib' tava sieva būt".
# 21995.00
Ne bāliņš sievas ņemtu,
Ne būt' kāzu šoruden,
Kaut ta tautu melnacite
Trīs grāmatas nestellejsi.
Viena nāca rītā agri,
Otra nāca pusdienā,
Trešā nāca vakarā:
Brauc, Jāniti, pakaļā!
# 21995.01
Mans bāliņis nepaņemtu
Tik netiklas līgaviņas,
Kam Babiņa nestelletu
Trīs grāmatas nedeļā.
# 21995.02
Vēl tas mans bāleliņš
Šogad sievas neievestu
Kad ta tautu netiklite
Trīs ziniņu nestelletu.
# 21996.00
Ne uz viena neraudaju,
Kā uz sava straujumiņa;
Neviens mani neiedotu,
Kad es pate negājuse.
# 21997.00
Ne uz viena neraudaju,
Kā uz sava straujumiņa:
Redz' tautieti dajājam,
Pat' teceju vārtus vērt.
# 21998.00
Neraudi, Marite,
Tava paša vaina,
Kam vīli Juriti
Pie (Aiz) legzdu krūma:
Še labi riekstiņi,
Še labas odziņas,
Še labs lievenis
Launagu turēt.
# 21998.01
Edz, edz, māsiņ,
Jau es tev saciju
Kam vīli puisiti
Caur zaļo birzi:
Še ogas, še rieksti,
Še saldi āboļi;
Še cilta guļa
Pie siena kaudzes.
# 21998.02
Ka raud, Maže?
Tava vaina bij,
Kam vīli Ancit'
Pie lazda krūmiņ'?
Še nāc, Ancit,
Še saldi rieksti,
Še laba kūliņa
Vālaties.