2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. ( 21156 - 23132)
2.5.2.13.4.1. Par brūtes un brūtgana augumu. ( 21156 - 21512)
2.5.2.13.4.1.2. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no brūtes draudzes. ( 21393 - 21512)
# 21401.00
Vai, manu mīļo,
Balto māsiņ,
Pie tāda rudača
Piesēdinata!
Tādas pašas rudas acis,
Kā manam kucenam.
# 21401.01
Vai, mana māsiņe,
Man tevis žēl,
Pie tāda tunduļa
Piesēdineja.
# 21401.02
Vai, manas māsiņas
Nu tapa žēl,
Pie tāda mellača
Piesēdinaja.
# 21401.03
Vai, manu mīļo,
Balto bāliņu,
Pie tādas melnaces (rudaces)
Piesēdinaja!
# 21402.00
Vai jel, manu mūža draugu
Neražanu nolūkoju!
Raužu gultu taisidama,
Raužu klāt gulēdama.
# 21403.00
Ak manu skaisto,
Balto māsiņ,
Iezakūle melno
Čiganu pulkā!
# 21404.00
Ai, skaistais tautu dēls,
Sprogainiem matiņiem,
Gan es tavus sprogainišus
Pa vienam nolasišu.
# 21404.01
Audzi, audzi, arajiņi,
Sprogainiem matiņiem,
Gan es tavus sprogu matus
Pa vienam izlasišu.
# 21405.00
Ai, tautieti, jēra pūsli,
Kam tu ņēmi man' māsiņu!
Man' māsiņa kā liepiņa,
Tu kā pūslis vazajies.
# 21406.00
Ai, tu pura izteciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Ai, tu tautu neveikliti,
Tavu daiļu līgaviņu!
# 21407.00
Ak, tu tautu dūņu vēzi
Zemajām kājiņām,
Bij man tevis neredzēt,
Vēl ilgak lūkaties.
# 21408.00
Apskaties, mūs' māsiņ,
Kas tev sēd ieblakam:
Tautiets sēd ieblakam
Kā greizais ozoliņš.
# 21409.00
Ar vaļiņ' taut' dēls
Garjs uzauge, netiklits,
Staigē soļ's skaitedem,
Augamiņ' mēredem.
# 21410.00
Atsasēdu aizkrāsnē
Zemajā krēsliņā:
Nav man tāda arajiņa,
Kā citām(i) māsiņām.
# 21410.01
Es nesēdu pie galdiņa,
Man nav skaists arajiņš;
Atsasežos skaidiņās,
Mazu bērnu pulciņā.
# 21410.02
I pie galda nesēdeju,
Nava skaista ļaudaviņa,
Iesasēdu aizkrāsnē
Tumšajā kaktiņā.
# 21410.03
Ne pie galda nesēdeju,
Kad nav laba arajiņa;
Pie krāsnites apsēdos
Zemajā beņķitī.
# 21411.00
Augsti kāpu kalniņā,
Daiļu rāvu dāboliņu;
Būt' augstaki uzkāpuse,
Būt daiļaku norāvuse.
# 21530.00
Es, bāliņ, tev saciju,
Gaidi citas vasariņas,
Būt' kuplakas villainites,
Diženaka nesejiņa.
# 21531.00
Es pazinu kunga riju:
Pilni vadži spriguļiem;
Es pazinu tautas meitu:
Pilnas krūtis sudrabiņa.
# 21532.00
Gan pūta, gan pūta
Ziemeļa vēji,
Iepūta kupeni
Istabas kaktā.
# 21533.00
Ģērbies, manu bāleniņ,
Vanadziņa nadziņiem (nadziņos)
Nu pārveda tautu meitu,
Gari puški villainē,
Lai tu vari nosķerties
Jale puška galiņā.
# 21534.00
Griķu druva, brāļa sieva
Divejadu rotu nesa:
Pirmak sedza baltu sagšu,
Pēc peleku vilnainiti.
# 21535.00
Ira, ira mūs' bāliņš,
Ira sievu dabujies:
Raibi cimdi rociņā,
Spīd sudraba gredzentiņš.
# 21536.00
Kād' es pate vedejiša,
Tāda mana vedekliņa:
Nij bij zelta vedejai,
Nij sudraba vedeklai.
# 21537.00
Kāda velna es dabuju,
Brāļam kāzas taisidama:
Redzej' māršu ievedot
Ar vītola vainadziņu.
# 21538.00
Kalabad tev, māsiņa,
Skuju zaru vaiņadziņš?
Vaj tu biji uzauguse
Diža meža maliņāi?
# 21539.00
Ko, bāliņi, nolūkoji
Visu garu vasariņu?
- Nolūkoju tautas meitu
Ar to zīļu vaiņadziņu.
# 21540.00
Ko ta man laba dara
Tik bagata līgaviņa?
Kad bij laba siena saule,
Tad kalteja sudrabiņu.
# 21541.00
Kumeļā naudu devu,
Ne ļaudavas sedzenē;
Ko darija ļaudaviņa,
Pie māmiņas dzīvodama?
# 21542.00
Kumeliņu ripainiti,
Kur nometi iemauktiņus?
Mana jauna līgaviņa,
Kur padzēri sudrabiņu?
# 21543.00
Kur, brāliti, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadijās?
Vieni paši lindraciņi
Pie gurniem pielipuši.
# 21544.00
Kur, brāliti, tu dabuji
Svešas zemes līgaviņu?
Ne tai svārku, ne kurpišu,
Ne godiga vaiņadziņa.
# 21545.00
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejis vainadziņš;
Arajiņš tas dēliņš
Smilšotām kājiņām.
# 21546.00
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejis vainadziņš;
Dravenieks tas dēliņš,
Bišu spārnu cepurite.
# 21546.01
Dravinieka tas dēliņš,
Bišu spārnu cepurite;
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejis vainadziņš.
# 21569.00
Šķietu, lapsa gūbojās
Tīrumiņa galiņā:
Tautu meita gūbojās,
Villainites apsvilušas.
# 21569.01
Šķietat lapsu gūbojam
Tīrumina galinā:
Tautu meita gūbojās
Svilušām villainēm.
# 21570.00
Sēdi, sēdi, tautu meita
Rudainā villanē,
Kam tureji bāliņos
Aitu kūti netaisitu.
# 21571.00
Sen slaveja to māsiņu
Lielu rakstu rakstitaju;
Pašai virsas villainei
Cūkaciši ierakstiti.
# 21571.01
Sen slaveja tautiņās
Lielu rakstu rakstitaju;
Pati virsas vilnanite
Kā ar kūzu nobadita.
# 21572.00
Sen to dižu dižinaja,
Sen bagatu daudzinaja, -
Pārnes brāļa kumeliņš
Kā pakulu ērkuliti.
# 21573.00
Sen to dižu dižinaja,
Sen bagatu sludinaja,
Nu redzeju, kad pārveda,
Ar pakula lindruciņu.
# 21574.00
Sen to lielu lielinaja,
Sen bagatu daudzinaja, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodaliņa.
# 21574.01
Bāliņš jūdza lielus zirgus,
Sūtij' lielus vedejiņus;
Nu ieveda istabā
Kā pakulu kodeliņu.
# 21574.02
Es šķitos bāliņam
Lielu vest līgaviņu, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeļiņa.
# 21574.03
Ko sen teica, noslaveja
Kā bagatu, - nu aizgāja [?];
Istabiņā ievēlās
Kā pakulu ērkulitis.
# 21574.04
Gan to lielu lielinaja,
Gan bagatu slavinaja,
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeliņa.
# 21574.05
Ta ir tava, brāleliņ,
Triju gadu teicamā;
Ievēlēs kamanās
Kā pakulu kodeliņ'.
# 21574.06
Te bij liela lielijama,
Te slavena slavejama!
Tāda vien ievēlās
Kā pakulu kodeļiņa.
# 21574.07
Te bij mūsa bāleniņa
Šās vasaras jājumiņis!
Ievēlās istabāi
Kā pakula kodeliņa.
# 21574.08
Te nu bija, bāleliņ,
Tavs vasaras lūkojums!
Ievēlās istabā
Kā pakulu ērkulits.
# 21574.09
Teba bija tav, brāliti,
Šis vasaras lūkojumis:
Ievēlās istabā
Kā pakula kodoliņa.
Vai, vai, brāliti,
Nav tava vērtes!
Vēl bij savadu
Lūkoties.
# 21574.10
Visi teica, lielinaja:
Būs bagata brāļam sieva!
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeliņa.
# 21574.11
Visi teica to bagatu,
To bagatu daudzinaja:
Pa durvim ievēlās,
Kā pakulu kodaliņa.
# 21575.00
Sen to lielu lielinaja,
Sen bagatu daudzinaja, -
Tai nebija sudrabiņa
Ne vērdiņa lielumiņa.
# 21576.00
Smukaka vedeja,
Kā vedamā, -
Vieneji lindraki
Trim gabaliem.
# 21577.00
Tautu meita lielijās,
Zīda kleites valkajot;
Kad azgāju, tad atradu
Rupj' pakulu lindraciņu.
# 21578.00
Tautu meita rokas staipa,
Gredzeniņus rādidama.
Staipi rokas, tautu meita,
Pie grūtām(i) dzirnavām.
# 21578.01
Staipa rokas tautu meita,
Rāda savus gredzeniņus;
Gan tu rokas izstaipisi
Pie dzirnum maltuvē.
# 21578.02
Toutu meita rōkas staipa,
Gredzeniņus rāedīdama.
Staipi rōkas, toutu meita,
Pie grutō dzyrrnaeviņu.
# 21579.00
Te pārveda tautu meitu
Kā vāveri nosvilušu;
Nu bij smuka tautu meita,
Nu apģērba mūs' māsiņa.
# 21580.00
Tieva, gara pucenite,
Viena oga galiņē;
Viena pate mātes meita,
Viena pate villainite.
# 21581.00
Tīras auzas traku dara
Manu bēru kumeliņu;
Sudrabiņi daiļu dara
Manu jaunu līgaviņu.
# 21582.00
Vaj ta lietus debestiņa
Augšā nāca kūpedam'?
Ta jau mana mārša bija,
Tumša sagša mugurā.
# 21583.00
Vaj tas, mārši,
Tavs labs lakats?
Priekš otras, trešas
Māsiņas aizlienets.
# 21584.00
Ved purvā, ved ellē
Tik zīļotu, sudrabotu;
Atved manu mīlamo
Vienā linu krekliņā.
# 21585.00
Visu dienu tautu meita
Daugavā velejās,
Gribej' baltas izvelēt
Pelekās villainites.
# 21585.01
Trīs dieniņas tautu skuķe
Mazgaties mazgajās,
Gribej' baltas izmazgāt
Vedamās villainites.