21401 - 21600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. ( 21156 - 23132)
2.5.2.13.4.1. Par brūtes un brūtgana augumu. ( 21156 - 21512)
2.5.2.13.4.1.2. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no brūtes draudzes. ( 21393 - 21512)

# 21401.00
Vai, manu mīļo,
Balto māsiņ,
Pie tāda rudača
Piesēdinata!
Tādas pašas rudas acis,
Kā manam kucenam.

# 21401.01
Vai, mana māsiņe,
Man tevis žēl,
Pie tāda tunduļa
Piesēdineja.

# 21401.02
Vai, manas māsiņas
Nu tapa žēl,
Pie tāda mellača
Piesēdinaja.

# 21401.03
Vai, manu mīļo,
Balto bāliņu,
Pie tādas melnaces (rudaces)
Piesēdinaja!

# 21402.00
Vai jel, manu mūža draugu
Neražanu nolūkoju!
Raužu gultu taisidama,
Raužu klāt gulēdama.

# 21403.00
Ak manu skaisto,
Balto māsiņ,
Iezakūle melno
Čiganu pulkā!

# 21404.00
Ai, skaistais tautu dēls,
Sprogainiem matiņiem,
Gan es tavus sprogainišus
Pa vienam nolasišu.

# 21404.01
Audzi, audzi, arajiņi,
Sprogainiem matiņiem,
Gan es tavus sprogu matus
Pa vienam izlasišu.

# 21405.00
Ai, tautieti, jēra pūsli,
Kam tu ņēmi man' māsiņu!
Man' māsiņa kā liepiņa,
Tu kā pūslis vazajies.

# 21406.00
Ai, tu pura izteciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Ai, tu tautu neveikliti,
Tavu daiļu līgaviņu!

# 21407.00
Ak, tu tautu dūņu vēzi
Zemajām kājiņām,
Bij man tevis neredzēt,
Vēl ilgak lūkaties.

# 21408.00
Apskaties, mūs' māsiņ,
Kas tev sēd ieblakam:
Tautiets sēd ieblakam
Kā greizais ozoliņš.

# 21409.00
Ar vaļiņ' taut' dēls
Garjs uzauge, netiklits,
Staigē soļ's skaitedem,
Augamiņ' mēredem.

# 21410.00
Atsasēdu aizkrāsnē
Zemajā krēsliņā:
Nav man tāda arajiņa,
Kā citām(i) māsiņām.

# 21410.01
Es nesēdu pie galdiņa,
Man nav skaists arajiņš;
Atsasežos skaidiņās,
Mazu bērnu pulciņā.

# 21410.02
I pie galda nesēdeju,
Nava skaista ļaudaviņa,
Iesasēdu aizkrāsnē
Tumšajā kaktiņā.

# 21410.03
Ne pie galda nesēdeju,
Kad nav laba arajiņa;
Pie krāsnites apsēdos
Zemajā beņķitī.

# 21411.00
Augsti kāpu kalniņā,
Daiļu rāvu dāboliņu;
Būt' augstaki uzkāpuse,
Būt daiļaku norāvuse.

# 21411.01
Augški kāpu kalniņā,
Skaistu rāvu puriņeņu;
Byut' augšāk izkāpuse,
Byut' skaistāku nurāvuse.

# 21412.00
Augstu kāpu kalniņāi,
Daiļu rāvu āboliņu;
Dzedra augu brālišos,
Daiļu ņēmu arajiņu.

# 21413.00
Augumiņš tautiešam,
Ne gudrais padomiņš.
Man' māsiņa i aizgāja,
Augumāi raudzidama.

# 21413.01
Augums labs tautiešam,
Nava gudra padomiņa.
Muna māsiņ' ij aizgāja,
Augumā raudzidamā.

# 21414.00
Avenam gara vilna,
Ta bij laba dzīpariem;
Tautiešam gari mati,
Tie būs labi plucināt.

# 21414.01
Aiz Daugavas gari kārkli,
Tie būs labi viju vīt;
Tautišam gari mati,
Tie būs labi plucināt.

# 21414.02
Vucynam gara vyllna,
Tej bej loba dzeipuram;
Tautišam gari moti,
Ti bej lobi plucynāt.

# 21415.00
Balta, balta man' māsiņa
Melnu ļaužu rociņā:
Par gadskārtu pirti kūra,
Mēnešiem(i) velejās.

# 21416.00
Balta bija linu druva,
Vēl baltaku balinaju;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļaka tautiņas.

# 21417.00
Balta puķe, zaļa niedre
Sež galdiņa galiņē:
Balta puķe mūs' māsiņa,
Zaļa niedre tautu dēls.

# 21417.01
Zaļa niedre, zelta roze
Sed galdiņa galiņā:
Zaļa niedre tautu dēls,
Zelta roze mūs' māsiņa.

# 21418.00
Balta zied driķu druva
Par visām druviņām;
Balta bija man māsiņa
Par visām tautiņām.

# 21419.00
Daiļa augu pie māmiņas,
Daiļi gāju tautiņās.
Ko palīdz daiļai augt,
Ka tautiņas nomocija.

# 21420.00
Dasasēda spaņņa galva
Pie māsiņas dzeltanites.
Man māsiņa kā stārstiņa,
Tu kā Pol's resnu galvu.

# 21421.00
Ieraudzijse vien, pazinu
Māsai bārgu arajiņu:
Stāvu stāv matu gali,
Kā tam purva dadzišam.

# 21422.00
Ieraudzijse vien, pazinu
Tik dižanu tēva dēlu:
Šauras acis, plata piere,
Dzeltainiem matiņiem.

# 21423.00
Iestādiju smuku rutku,
Tas izauga ķēburains;
Es gribēju labu vīru,
Es dabuju kūrluziti.

# 21423.01
Labu rutku stādiju,
Ķēburis izauga;
Labu vīru gribeju,
Smorguli dubuju.

# 21423.02
Labus rutkus stādiju,
Ķekuri izauga;
Labu svaini gaidiju,
Ķergalvis atjāja.

# 21423.03
Smuku rozi stādiju,
Čumuriņš izauga;
Smuku meitu preceju,
Čūrlūpi dabuju.

# 21424.00
Es izaugu smuidra, gara
Pie baltā brāleliņa;
Resnis mans arajiņš
Kā ozola zemzaritis.

# 21425.00
Es izaugu tieva, gara
Uz novada robežām;
Kad uzkāpu uz ežām,
Kā niedrite līgojos.

# 21426.00
Es lustiga, es vēliga
Aiz visām māsiņām,
Man diļakis arajiņis
Aiz visām māsiņām.

# 21427.00
Es, māsiņa, sava vīra
Vēl ar tavu nemitotu:
Man kā kuplis ozoliņis,
Tev kā greizna ābelite.

# 21428.00
Es nebiju domajuse,
Ko Laimiņa gādajuse:
Man Laimiņa gādajuse
Diženo tēva dēlu.

# 21429.00
Es to daudzi nebēdaju,
Ka mans mazs arajiņš,
Pate arklu iznesišu
Lielajā tīrumā.

# 21429.01
Es par to nebēdaju,
Ka man maza līgaviņa:
Pats danesu rudzu sieku
Pie lielo dzirnaviņu.

# 21429.02
As tō doudzi nabādāju,
Kad mun moģis orājiņš:
Paeta orklu ienesīšu
Lielajā tīrumā.

# 21429.03
Kas kuram bādas beja,
Ka man mozs orājeņs?
Poš' arkleņu as inešu,
Poš' aizjeudžu kumeleņu.

# 21429.04
Kas kuram bēdas bija,
Ka man mazs arajiņš?
Pate arklu aiznesišu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu.

# 21429.05
Kas kuram bēdas bija,
Ka man mazs arajiņš?
Pate arklu ienesišu
Lielajā tīrumā.

# 21429.06
Lai smejās, kam patīk,
Ka man mazs arajiņš;
Pate arklu ienesišu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu.

# 21429.07
Nabādoj, māmuļeņ,
Ka man mozs orājeņš:
Poša arkleņu iznešu
Augstejā kalneņā.

# 21429.08
Par to daudz nebēdaju,
Kad man mazis arajiņis:
Pat' kājiņas tam apaušu,
Pat aizjūgšu kumeliņu,
Pati vagu pārdzinišu
Par lielo tīrumiņu.

# 21430.00
Es ta daudz nebēdaju,
Ka man mazs arajiņš:
Turpat krita veleniņa,
Kur lielam arajam.

# 21430.01
Ak, tu vēja līgaviņa,
Ko tu mani niecinaji?
Vaj es arti nemāceju,
Vaj nekrita veleniņa,
Vaj nekrita veleniņa,
Kā citiemi arajiem?

# 21430.02
Ļaudis manu arajiņu
Šādi tādi nicinaja;
Tapat krīt veleniņa,
Kā citam arajam.

# 21430.03
Nabādoj, ļaudaveņ,
Ka man mozs augumeņš,
Taipoš kriss veleneņa,
Kai ļelam orājam.

# 21430.04
Nebēdaji, māmuliņa,
Ka man mazis arajiņis,
Tapat krita veleniņis,
Kā tam visu lielajam.

# 21430.05
Nebēdaj, māmulite,
Manu mazu arajiņu;
Tada pate veleniņa,
Kā ir tam dižajam.

# 21431.00
Es uzaugu nedižena
Par visām māsiņām;
Man Laimiņa taupijusi
Diženo tēva dēlu.

# 21431.01
Es bij' lauku izpaļiņa,
Es lietiņu nedereju;
Man Laimiņa sataupija
Visdižanu tēva dēlu.

# 21431.02
Es bij visu raženā
Par visām meitiņām;
Man Laimiņa taupijusi
Visdaiļo tēva dēlu.

# 21431.03
Es visiemi ļautiņiem
Peļamā mātes meita;
Man Laimiņa pataupijse
Visdaiļo tēva dēlu.

# 21431.04
Jau es biju tā izpelta,
Nekam lietu nederej';
Man Laimiņa saaudzejsi
Dižanu arajiņu.

# 21431.05
Visi ļaudis manim teica,
Ka es vīra nedabušu;
Man Laimiņa pataupijse
Raženo tēva dēlu.

# 21432.00
Es uzaugu pie māmiņas
Kā rozite dārziņā;
Nu iedeva netiklim
Visu mūžu niecināt.

# 21433.00
Gara augu garumā,
Diža augu dižumā;
Vaj tadēļ tautu durvis
Ar kājiņu virinaju?

# 21433.01
Liela biju lielumā,
Prāva biju prāvumā;
Vaj tadēļ tautu durvis
Ar kājiņu virinaju?

# 21433.02
Lielu mani lielinaja,
Dižu mani dižinaja,
Vaj tadēļ tautu durvis
Ar kājiņu virinaju.

# 21433.03
Resna biju resnumā,
Duža biju dužumā,
Es tās tautu durutiņas
Ar kājiņu virinaju.

# 21434.00
Jau, māsiņa, taujajies,
Vēl tev bija taujaties:
Līdz pusiti nestāveja
Preti tavu augumiņu.

# 21435.00
Kā kurmits tautu dēls,
Kā āzits kumeliņš,-
Bij manam bāliņam
Tāda kurma znota saukt?

# 21436.00
Kā kurmitis tautu dēlis
Melnajāmi kājiņām,
Tas izvīla mūs māsiņu
No vizuļu vainadziņa.

# 21437.00
Kā puķite es uzaugu,
Kā magona noziedeju,
Kā saulite nolīgoju
Cit' āriņa maliņā.

# 21437.01
Kā puķite es uzaugu,
Kā rozite noziedeju,
Kā zvaigznite noriteju
Tautu galda galiņā.

# 21438.00
Kā ozolis tautu dēlis
Sēd galdiņa galiņā;
Mūs' māsiņa kā puķite
Pie ozola piesēduse.

# 21439.00
Kas kuram bēdas bija,
Ka man mazs augumiņš?
Manas pašas skāde bija,
Rasā mirka villanites.

# 21440.00
Ko dariju tautiņās
Ar mazo augumiņu?
Augstas dzirnas, augsta abra,
Pakāpeles vien vajaga.

# 21441.00
Ko tie man laba dara,
Tie dzelteni gari mati?
Sīvajam tautiešam
Apkārt roku vicināt.

# 21441.01
Ko līdz man balta mute,
Tie dzelteni matu gali?
Sīvajam tautietim
Ap rociņu sitināt.

# 21441.02
Tie dzelteni gari mati,
Ko tie man laba dara?
Ik dieniņas tautu dēls
Gar rociņu sitinaja.

# 21442.00
Kupli koki, platas lapas,
Tiem rasiņa ilgi stāv;
Stalti vīri, daudz naudiņas,-
Gauži raud līgaviņas.

# 21443.00
Lai ziedeja rudzi, mieži,
Es jau vairs neziedešu,
Mani ziedi nobiruši
Tautu galda galiņā.

# 21444.00
Luste tautu dēliņam,
Ka es tāda sīka, maza:
Tāļu radi, mazs kumeļš,
Es bij' viegli vizināt.

# 21445.00
Mana mīļa māsiņa,
Sarkani vaidziņi;
Tautu maizi ēdot,
Nobālēs.

# 21446.00
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva tautietim
Kā melnam Čiganam.

# 21447.00
Mazs mans svainits
Kā pupu graudis;
Diedama, lēkdama,
Iemetu mutē.

# 21447.01
Tāds mūsu svainits
Kā pupu graudiņš;
Ārā iedams,
Iesviedu gailim.

# 21448.00
Mazs mans vīriņš
Kā vāverite;
Es pati sieviņa
Kā magonite.

# 21449.00
Mazs mūsu svainits
Kā pupu kūlits.
Kuls māsa rītā,
Kuls vakarā.

# 21449.01
Svainiti manu
Kā jēra pūsliti!
Kuls māsa rītā,
Kuls vakarā;
Pakārs pie sienas
Pagrabinās.

# 21450.00
Mazis, resnis tautu dēlis,
Kā no māla viļinats;
Tieva, snidra mūs' māsiņa,
Kā vientekas dzivitiņa.

# 21450.01
Zema, resna tautu meita,
Vaj ta bija šķetereta?
Tieva, gara mūs' māsiņa,
Kā vienteka dzivitiņa.

# 21451.00
Mūs' māsiņa sēd aiz galda
Kā sarkanis rožu zieds;
Tautu dēlis blakam sēd
Kā dzeltena miežu vārpa.

# 21452.00
Mūs' māsiņa sēd aiz galda
Kā Vāciete, mamzelite;
Tautu dēls līdzās sēž
Kā skursteņa slaucitajs.

# 21453.00
Mūs' skaistai māsiņai
Nedižins arajiņš.
Lai ar' būtu nedižinis,
Kad nebūtu atāliņš.

# 21454.00
Nevaid tāda mūs' māsiņa,
Kā auguse bāliņos;
Noraudati vaigu gali,
Aizsmakuse valodiņa.

# 21455.00
Ne par naudu es nopirku
Sev diženu arajiņu:
Aiz upites ganidama,
Raibus cimdus parādiju.

# 21455.01
Neba dižu naudu devu
Par raženu tēva dēlu:
Baltus cimdus parādiju,
Kalniņā stāvedama.

# 21456.00
Neba dižu naudu devu
Par raženu tēva dēlu:
Kliju sieku, auzu pūru,
Žagariņu vezumiņu.

# 21457.00
Nebēdaji, dēlu māte,
Ka es maza jauņuvite,
Gan es tevi aptecešu,
Gan dēliņu appuškošu.

# 21457.01
Audz tautieti, ja tev tīk,
Ozoliņa garumiņu,
Maza biju, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.

# 21457.02
Dēlu māte bēdajās,
Ka es tāda maza esmu.
Lai es maza, bet bagata,
Gan es dēlu appuškošu.

# 21457.03
Es, tautieti, nebēdaju,
Audz ozola garumiņu,
Zinaj' savu tikumiņu,
Gan es tevi appuškošu.

# 21457.04
Ja tev tika, tautu dēlis,
Audz ozola garumā,
Lai es maza, bet naģiga,
Gan es tevi appušķošu.

# 21457.05
Manis dēļ tu, tautieti,
Audz ozola garumiņu,
Lai es biju sīka, maza,
Gan es tevi appuškošu.

# 21457.06
Nebēdaji, mans brāliti,
Ka tev maza līgaviņa;
Lai ta maza, bet tikuse,
Gan ta tevi appuškos.

# 21457.07
Nebēdaju tautu dēlu,
Būt' ozola garumiņu;
Lai es tāda sīka, maza,
Gan es viņu appuškošu.

# 21457.08
Tautu dēlis bēdajās,
Ka man mazs augumiņš.
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.

# 21458.00
Nebēdā, tautu dēls,
Ka es tāda maza esmu;
Izveicās man darbiņš,
Izveicās valodiņa.

# 21459.00
Nebēdaji, tautu dēlis,
Mana maza augumiņa,
Gan es tavu augumiņu
Kā puķiti darinašu.

# 21460.00
Nebēdā tu, tautieti,
Ka man mazs augumiņš:
Auš' kurpites, likš' miciti,
Būšu tavu garumiņu.

# 21460.01
Nāc, tautieti, nebīsties,
Ka man mazs augumiņš:
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Būsim vienu lielumiņu.

# 21460.02
Nebēdā tu, tautieti,
Ka es maza augumiņa:
Auš' kurpites, likš' miciti,
Būšu tavu lielumiņu.

# 21460.03
Nebēdā tu, tautieti,
Ka es tāda zemuliņa:
Aušu kurpes, likšu mici,
Bušu tavu garumiņu.

# 21460.04
Nasaver tu, tautit,
Ka man mozys augumeņš:
Maukšu kurpis, likš' vaiņuku,-
Leidz ar tovu capureiti.

# 21460.05
Visi saka, visi saka,
Ka man mazis augumiņš.
Ņem, tautieti, nebēdā,
Ka es maza līgaviņa:
Aušu kurpes, celš' aubiti,
Būšu tavu garumiņu.

# 21461.00
Nebēdaju linu kreklu,
Kad tik linu apkaklite;
Nebēdaju stalta vīra,
Kad tik maizes arajiņš.

# 21461.01
Es par kreklu nebēdaju,
Kad man skaista apkaklite;
Es par vīru nebēdaju,
Kad man maize vēderā.

# 21461.02
Nebēdaju augstu namu,
Ne rakstitas klētes durvis;
Nebēdaju smuku vīru,
Kad tik maizes paēduse.

# 21462.00
Niecin' bite pura zāli,
Niecin' lauka āboliņu;
Tā niecina sveši ļaudis,
Māsiņ, tavu augumiņu.

# 21463.00
No dzelža, no dzelža
Tas tautu dēls,
Tam nav tērauda
Neviena bišķa.

# 21464.00
Paraugies, man' māsiņ,
Kas tev sēd ieblakam:
Tautas dēls sarkanacs,
Gauž' asaru dzērajiņš.

# 21465.00
Pie tautieša galvu glaudu,
Vaj dižans, nedižans;
Kas nu man vaira deva
Dižanos bāleliņus!

# 21465.01
Pie tautieša galvu glaudu,
Vaj dižans, nedižans;
Kas man vaira nu tos dos,
Dižanos tēva dēlus.

# 21465.02
Vaj bij lieta, vaj nelieta,
Pie ta paša galvu griežu;
Kas nu man vaira deva
Dižano arajiņu.

# 21466.00
Pie tautieša galvu glaužu,
Vaj dižens, nedižens;
Vaj tie man maizes deva,
Diženie bāleliņi?

# 21466.01
Glaudi galvu tautietim,
Vaj dižans, nedižans;
Bāliņš bija gan dižans,
Nav maizites devejiņš.

# 21466.02
Pie toutieša golvu gloužu,
Voi dižans, naedižans;
Tys bus muns orājiņš,
Mun maizites devejiņš.

# 21467.00
Pūsli, pūsli, jēra kāja,
Kam tu ņēmi mūs' māsiņu?
Citi zēni kā ozoli,
Tu kā pūslis vazajies.

# 21467.01
Krupi, depi, jēra pūsli,
Kam tu manu māsu ņēmi?
Tu kā krupis zemi līdi,
Ta kā liepa līgojās.

# 21467.02
Svaini, svaini, pūsli, pūsli,
Kur māsiņa tevi liks?
Citi vīri kā ozoli,
Tu kā pūslis vazajies.

# 21468.00
Pupi mani lieli,
Es pati maza;
Pupi mani ieveda
Bagatā ciemā.

# 21469.00
Ražens auga tautu dēlis,
Es izaugu jo ražena;
Raženam piedereja
Jo ražena līgaviņa.

# 21470.00
Rau, ku' sēd mans brālitis
Kā Jelgavas jaunkundziņis;
Blakam sēd tautu meita
Dzelteniem matiņiem.

# 21471.00
Resna, resna vedejiša,
Kā ne resna,-šķetereta;
Tieva, tieva mūs' māsiņa,
Kā ne tieva,-vienkārtite.

# 21472.00
Saka mani smuidru, garu,
Lētaugušu brāliņos;
Lēši, lēši, ne tik lēši,-
Rijas kult, māļu malt.

# 21473.00
Saka mani smuidru, garu,
Uzaugušu bāliņos;
Kungu darbos es izaugu
Pa rikstišu galiņiem..

# 21474.00
Saulite, saulite
Mūs' māsiņa;
Mākoņa, mākoņa
Tas tautu dēlis!
Mākoņa sauliti
Apēnoja.

# 21474.01
Mēnesis, mēnesis
Mūs' brālitis;
Mākoņa, mākoņa
Ta tautu meita!
Mākoņa mēnesi
Aptumšinaja.

# 21475.00
Žēl ciemiņu meitiņām,
Ka man daiļis arajiņš.
Kas, meitiņas, jums neļāva
Tādu daiļu lūkoties?

# 21475.01
Kur, brāliti, tu dabuji
Tik ražanu līgaviņu?
-Vaj, brāliti, es neļāvu
Jums ražanu lūkoties?

# 21475.02
Žēl citāme meitiņām,
Ka man daiļis arajiņš.
Vaj, māsiņas, es neļāvu
Jums ar' daiļu lūkoties?

# 21476.00
Šķitu lāci lampajot
Pa lielo tīrumiņu;
Tas jau mūsu jaunais svainis
Leinajām kājiņām.

# 21477.00
Šķitos liela neizaugt,
Māte znota neredzēt:
Es izaugu kā liepiņa,
Mātei znots kā ozols.

# 21478.00
Šķitu biezu priedulaju,
Maliņā stāvedama;
Šķitu gudru tautu dēlu,
Augumā raudzidama.

# 21478.01
Šķiet' es lielu linu lauku,
Maliņēi stāvedama;
Šķiet' es daiļu tēva dēlu,
Redzej' skaidru augumiņu.

# 21478.02
Šķitu lielu rudzu lauku,
Maliņā stāvedama;
Šķitu gudru tēva dēlu,
Redzej' skaistu augumiņu.

# 21479.00
Zied', ieviņa, zied', ābele,
Jau es vairs neziedešu;
Jau es vairs neziedeju
Ir pērno vasariņu.

# 21480.00
Sēd' tiešam, man' māsiņa,
Nenodur savas acis;
Lai nodur tautu dēls
Apakš caunu cepurites.

# 21481.00
Sīka, maza man' māsiņa,
Nespēj tautu aptecēt.
Tec, māsiņ, cik spēdama,
Nedar' kaunu bāliņam.

# 21481.01
Saka, maza mūs' māsiņa,
Nespēj tautu aptecēt.
Tec, māsiņ, ciek spēdama,
Nedar' kaunu bāliņiem.

# 21482.00
Sīkas nātres apaugušas
Laukā zaļu ozoliņu;
Sveši ļaudis apstājuši
Manu daiļu augumiņu.

# 21483.00
Sīku, mazu tautas veda,
Sakās lielu audzināt.
Lai aug mieži, lai aug rudzi,
Es lielaka neizaugšu,
Es lielaka neizaugšu,
Kā izaugu bāliņos.

# 21484.00
Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu vilnainite,
Es atdevu metumā
Neveiklajam dēliņam.

# 21485.00
Slaikas, garas tautu meitas,
Man' māsiņa tuntulite.
Nav saulite uzlēkusi,
Tuntulite druviņā;
Slaikajām, garajām
Visi rudzi izbiruši.

# 21486.00
Smieklam, ļaudis, smejaties,
Ne manam augumam;
Kādu mani Dieviņš deva,
Tādu māte audzinaja.

# 21487.00
Smīdra, gara mūs' māsiņa,
Kā no niedres audzinata;
Zemis, resnis tautu dēlis,
Kā mālos vilinats.

# 21488.00
Smuidra, gara es izaugu,
Tautām dusmas daridama,
Tautām dusmas daridama,
Māmiņai žēlabiņas.

# 21489.00
Smuka, daiļa puķe auga
Aramā zemitē;
Smuka, daiļa mūs' māsiņa
Kalpa puiša līgaviņa.

# 21490.00
Smuks bij mans arajiņš
Par visiem arajiem:
Zilas acis, sārti vaigi,
Dzelteni matu gali.

# 21491.00
Smuks puisits, daiļa rota,
Izārdiga valodiņa;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš aiznesa daiļumiņu.

# 21492.00
Spoža lēca rīta zvaigzne,
Tumša tapa tecedama;
Ražans auga tautu dēlis,
Nelga tapa dzīvodamis.

# 21493.00
Sveši ļaudis manis dēļ
Stāvu koku namu dara,
Saka mani smuidru, garu,
Lētaugušu bāliņos.

# 21494.00
Tādas acis tautiešam,
Kā manam bāliņam,
Vaj tie bija gulejuši
Vienas mātes šūpolī?

# 21495.00
Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audināt.
Ik dieniņas raudinaja,
Ne man' lielu audzinaja.

# 21496.00
Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audināt.
Ko nelietis audzinaja,
Ik rītiņus maldinaja.

# 21497.00
Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt;
Vairak liela neuzaugu,
Kā augusi bāliņos.

# 21497.01
Mazu vežu brāļam sievu,
Šķitos lielu uzaudzēt;
To augumu i palika,
Kur' auguse brāliņos.

# 21497.02
Sīku, mazu tautas veda,
Sakās lielu izaudzēt.
Gan, māsiņ, ta auguma,
Kur' izaugi bāliņos.

# 21497.03
Tautas mani mazu ņēma,
Solij' dižu audzināt;
Tik bij mans augumiņš,
Ko izaugu pie māmiņas.

# 21497.04
Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt;
Diezgan man ta auguma,
Kur' es augu bāliņos.

# 21497.05
Tautu dēlis lielijās
Mani lielu audzejot.
Vairak liela neizaugu,
Kā izaugu bāliņos.

# 21497.06
Tautas dēls mani ņem,
Sola lielu audzinet.
Cik pie mātes izaugos,
Tik Dievam pateicos.

# 21498.00
Tautiets mani mazu ņēma,
Solij' lielu audzināt;
Vairak briedu resnumā,
Ne kā augu garumā.

# 21498.01
Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Ko nelietis audzinaja,
Vairak resnu briedinaja.

# 21498.02
Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Vairak baltu balinaja,
Ne kā lielu audzinaja.

# 21498.03
Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Vairak resnu briedinaja,
Ne kā lielu audzinaja.

# 21498.04
Tautiets mani mazu ņēma,
Solij' lielu audzināt;
Vairak vēla resnumā,
Ne kā stiepa garumā.

# 21499.00
Tautu dēls gauži raud,
Man pakāpu taisidams.
Kam tu mani mazu ņēmi,
Kam neļāvi lielai augt?

# 21500.00
Tautu dēls niecinaja,
Ka es melna, nedižana.
Ņem, tautieti, savu māsu,
Būsiet vienu daiļumiņu.

# 21501.00
Tautu dēlis resnvēderis
Īsajām kājiņām,
Trepes lika pie kumeļa,
Uz kumeļa uzkāpdams.

# 21502.00
Te nu bija tev, māsiņa,
Šis vasaras lūkojums:
Šķību, greizu nolūkoji,
Ar kleinām kājiņām.

# 21503.00
Tieva augu, liela, gara
Novadnieka līgaviņa;
Kā smildziņa līgojos
Novadiņa maliņā.

# 21504.00
Tieva, gara es izaugu
Novadiņa maliņā;
Kā smildziņa locijos
Citu kungu robežās.

# 21505.00
Tieva, gara es uzaugu
Pie bāliņa tīras maizes;
Zema, resna es paliku
Pie tautieša pelavaiņas.

# 21506.00
Tieva, gara mūs' māsiņa,
Kā kaņupe dārziņā;
Vēl garaks tautu dēls,
Kā tas meža ozoliņš.

# 21507.00
Teica mani sīvu, bārgu,
Ka sarkani vaigu gali.
Es nebiju sīva, bārga,
Pašai daiļis augumiņš.

# 21508.00
Tev, māsiņa, skaists vīriņš,
Tev maizites pietrūciņ;
Man bij tāds delverits,
Man maizites diesingan.

# 21508.01
Tev, māsiņa, daiļš vīriņš,
Bij man visu nelietits;
Tev, māsiņa, maizit' trūka,
Es maiziti otram devu.

# 21509.00
Tev, tautieti, melli mati,
Tev bij bārga valodiņa;
Mazi mani bāleliņi,
Nedrīkst tevi znotu saukt.

# 21510.00
Vēletos šo rudeni
Tautām roku nedevuse,
Nesēdetu sīka, maģa
Tautu galda galiņā.

# 21511.00
Vīrs mans, vīrs mans
Kā jēra pūslis;
Es pate sieviņa
Kā cielaviņa.

# 21512.00
Visas tautu nama durvis
Zaļajām zīlitēm;
Ne zīlites nemīleja,
Nav dižena arajiņa.

# 21512.01
Visas tautu nama durvis
Zaļajām zīlitēm;
I zīlites nemīleja,
Kad māmiņas neredzeju.

# 21512.02
Tautiešam klētu durvis
Zaļajām zīlitēm;
Ne zīlites nemīleja,
Kad nav mīļas dzīvošanas.

2.5.2.13.4.2. Par brūtes un brūtgana apģērbu. ( 21513 - 21647)

# 21513.00
Ai, manu brāliti,
Tēresi naudu,
Līdz tautu meitiņu
Godā celsi.

# 21514.00
Vai, Dārtiņa, vai, māsiņa,
Šauri tavi segautiņi;
Priekšā tavas acis redza,
Pakaļā matu galus.

# 21514.01
Vaija, vaija, tu, māsiņa,
Tavu mazu kroķautiņu!
Pakaļā(i) bizi redzu,
Priekšā garu deguniņu.

# 21515.00
Ak, tu piksa [?], tautu meita,
Ko tik daudzi lielijies?
Slēšu kreklis mugurā,
Kaņepeju pūriņā.

# 21516.00
Atpakaļ, atpakaļ
Ar kartuna kleitiņām;
Nevaid mūsu brāliņam
Samta bikses kājiņās.

# 21517.00
Balta nāca tautu meita,
Kā ar sniegu apsnigusi;
Nav ar sniegu apsnigusi,
Nāk ar savu tikumiņu.

# 21517.01
Balta gāja mūs' māsiņa,
Kā ar sniegu apsniguse;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tas māsiņas tikumiņš.

# 21518.00
Balta nāca tautu meita,
Kā ar sniegu apsniguse;
Tās nebija sniega pikas,
Tās māmiņas villainites.

# 21519.00
Balta puķe kalniņā,
Vaj zied ieva, vaj ābele?
Ne zied ieva, ne ābele,
Balta nāca brāļa māsa.

# 21520.00
Brālit, tava līgaviņa
Kā peleka avitiņa;
Cel, brāliti, rītiem agri,
Lai ta balta mazgajās.

# 21521.00
Bāliņš ņēma kreļļoto,
Bagatibas gribedams;
Pārtrūkst diegi, izbirst krelles,-
Te bāliņa bagatiba!

# 21521.01
Brālits ņēma kreļļotaju,
Cerej' lielu bagatibu;
Pārtrūkst diegs, nobirst krelles,-
Te bij visa bagatiba!

# 21521.02
Bāliņš ņēma pērļoto,
Lai nenīka dzīvošana;
Pārtrūkst diegi, izbirst pērles,
Iznīkst vīra dzīvošana.

# 21521.03
Brālits veda pa novadu
Zīlainiti, krellainiti;
Pā(r)trūkst stīgas, nobirst krelles,-
Ko līdz tava bagatiba!

# 21521.04
Ņem bāliņis muižas meitu,
Muižas meita bij bagata.
Pārtrūkst diegi, nokrīt krelles,
Te bāliņa bagatiba!

# 21521.05
Tautu meita lielijās
Ar savām pērlitēm;
Pārtrūkst diegs, izbirst pērles,
Še lieliba pagalam!

# 21522.00
Brālits ņēma līgaviņu
Ar kurpēm, ar lencēm;
Noplīst kurpes līdumā,
Notrūkst lences maltuvē.

# 21522.01
Es atvedu bāliņam
Ar kurpēm, ar lencēm;
Nokrīt kurpes līdumā,
Pārtrūkst lences maltuvē.

# 21522.02
Mans brālits nosaņēma
Ar kurpēm, ar lencēm;
Nokrīt kurpes purviņā,
Sadeg lences līdumā.

# 21523.00
Brāļu māsa raudajās,
Krelles kaklu noguleja.
Vaj tie tavi bāleliņi
Krelles sēja tīrumā?

# 21523.01
Brāļu māsa žālavās,
Pērles koklu nugrauzuš';
Voi tī tavi brāleleņi
Pērles sēja teirumā?

# 21523.02
Uz bāliņa raudajos,
Krelles kaklu noguleja.
Vaj manam bāliņam
Krelles auga tīrumā?

# 21524.00
Brūte, brūte tautu meita
Ar pakulu lindraciņu;
Mans brālits kā kundziņš
Ar tām samta biksiņēm.

# 21524.01
Lidu, lidu, man' brāliti,
Ar tām linu biksitēm;
Spuru, spuru, tautu meita
Ar pakulu lindraciņu.

# 21524.02
Mūs' bāliņis kā kundziņis
Ar tām samta biksitēm;
Slimpu slampu tautu meita
Ar pakulu lindrakiem.

# 21524.03
Pursa, pursa, tautu meita
Ar pakulu lindraciņu;
Mans brālitis kā kundziņis
Ar villaiņu biksitēm.

# 21525.00
Brūte, brūte tautu meita
Nava brūtes sedzeniņa;
Mans bāliņš brūtganiņš,
Brūni svārki mugurā.

# 21525.01
Brūte, brūte tautu meita,
Nava baltas villainites;
Mūs' bāliņš brūtganiņš,
Tam brūtgana cepurite.

# 21525.02
Brūte, brūte tautu meita,
Nava baltas villainites;
Mans brālits brūtganiņš
Trejus brūnus šūdinaja.

# 21525.03
Brūte, brūte tautu meita,
Nava brūtes vilnanites;
Mans bāliņš brūtganiņš,
Triju svārku mugurā.

# 21525.04
Mans bāliņis brūtganiņis,
Brūni svārki mugurā;
Brūte būtu tautu meita,
Kad būt' brūtes villainite.

# 21525.05
Tautu meitu brūti sauca,
Tai nav brūtes mundieriņa;
Mans brālitis brūtganiņš,
Brūni svārki, kamzoliņi.

# 21526.00
Dzīparota, ( Maraņata), razaņata
Mūs' brāliša līgaviņa;
Liksim zīles pūriņā, -
Pavasari druviņā.

# 21527.00
Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos:
Ja bus kupli jostas gali,
Tad ieloki pūriņā.

# 21527.01
Griez muguru, tautu meita,
Vaj bij kupli jostas gali;
Ja bij kupli jostas gali,
Būs ieloki pūriņā.

# 21528.00
Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos,
Vaj raženi kājas autas,
Vaj līdzenas villainites.

# 21529.00
Es atvedu bāliņam
Zilu, zaļu līgaviņu:
Zili brunči, zila svīte,
Zaļa kuča vilnanite.

# 21529.01
Zila, zaļa ielīgoja
Bāleliņa istabā:
Zili svārki, zaļi brunči,
Zaļa virsus villainite.

# 21530.00
Es, bāliņ, tev saciju,
Gaidi citas vasariņas,
Būt' kuplakas villainites,
Diženaka nesejiņa.

# 21531.00
Es pazinu kunga riju:
Pilni vadži spriguļiem;
Es pazinu tautas meitu:
Pilnas krūtis sudrabiņa.

# 21532.00
Gan pūta, gan pūta
Ziemeļa vēji,
Iepūta kupeni
Istabas kaktā.

# 21533.00
Ģērbies, manu bāleniņ,
Vanadziņa nadziņiem (nadziņos)
Nu pārveda tautu meitu,
Gari puški villainē,
Lai tu vari nosķerties
Jale puška galiņā.

# 21534.00
Griķu druva, brāļa sieva
Divejadu rotu nesa:
Pirmak sedza baltu sagšu,
Pēc peleku vilnainiti.

# 21535.00
Ira, ira mūs' bāliņš,
Ira sievu dabujies:
Raibi cimdi rociņā,
Spīd sudraba gredzentiņš.

# 21536.00
Kād' es pate vedejiša,
Tāda mana vedekliņa:
Nij bij zelta vedejai,
Nij sudraba vedeklai.

# 21537.00
Kāda velna es dabuju,
Brāļam kāzas taisidama:
Redzej' māršu ievedot
Ar vītola vainadziņu.

# 21538.00
Kalabad tev, māsiņa,
Skuju zaru vaiņadziņš?
Vaj tu biji uzauguse
Diža meža maliņāi?

# 21539.00
Ko, bāliņi, nolūkoji
Visu garu vasariņu?
- Nolūkoju tautas meitu
Ar to zīļu vaiņadziņu.

# 21540.00
Ko ta man laba dara
Tik bagata līgaviņa?
Kad bij laba siena saule,
Tad kalteja sudrabiņu.

# 21541.00
Kumeļā naudu devu,
Ne ļaudavas sedzenē;
Ko darija ļaudaviņa,
Pie māmiņas dzīvodama?

# 21542.00
Kumeliņu ripainiti,
Kur nometi iemauktiņus?
Mana jauna līgaviņa,
Kur padzēri sudrabiņu?

# 21543.00
Kur, brāliti, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadijās?
Vieni paši lindraciņi
Pie gurniem pielipuši.

# 21544.00
Kur, brāliti, tu dabuji
Svešas zemes līgaviņu?
Ne tai svārku, ne kurpišu,
Ne godiga vaiņadziņa.

# 21545.00
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejis vainadziņš;
Arajiņš tas dēliņš
Smilšotām kājiņām.

# 21546.00
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejis vainadziņš;
Dravenieks tas dēliņš,
Bišu spārnu cepurite.

# 21546.01
Dravinieka tas dēliņš,
Bišu spārnu cepurite;
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejis vainadziņš.

# 21546.02
Draviniks tys puiseits,
Bišu spārnu capureite;
Maļejeņa tēj meiteņa,
Apputejs vaiņuēeņš.

# 21546.03
Maļējeņa tēj meiteņa,
Apputējs vainaēeņš;
Draviniks tys deļeņš,
Bišu spārnu capureite.

# 21547.00
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejis vainadziņš;
Dravenieka tas dēliņš,
Vaska cimdi rociņā.

# 21547.01
Dravenieks tas dēliņš,
Vasku cimdi rociņā;
Malejiņa ta meitiņa,
Apputejs vainadziņš.

# 21547.02
Maelejiņa tij meitiņa
Appuitējšu vaiņaeciņu;
Draevenieka tis deliņš,
Vosku cindi rōeciņā.

# 21548.00
Malejiņa ta meitiņa,
Miltu pīšļu vainadziņš;
Rudz' araja tas dēliņš,
Rudzu ziedu cepurite.

# 21549.00
Malejiņa ta meitiņa,
Sadiluši gredzeniņi;
Arajiņš tas puisitis
Smilšainām kājiņām.

# 21549.01
Malejiņa ta meitiņa,
Sadiluši gredzeniņi;
Dravinieks tautu dēls,
Tam bij vasku cepurite.

# 21550.00
Mans brālitis sēd aiz galda
Kā Liepajas bodzellitis;
Tautu meita klātsēdeja
Kā Jelgavas mamzelite.

# 21551.00
Maza, maza, bet bagata,
Bāliņ, tava līgaviņa,
Ar pušķiem galdu slauka,
Ielokiem istabiņu.

# 21551.01
Atvediti maņ māršeņu
Kot moziņku, da bogātu,
Ar puškimi nomu slouka,
Ar ilukim ustabeņu.

# 21551.02
Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik vēligu līgaviņu?
Ar pušķiem namu slauka,
Ar ielokiem istabiņu.

# 21551.03
Maza bija, bet bagata
Bāliņam līgaviņa:
Ar puškiem namu slauka,
Ielokiem istabiņu.

# 21551.04
Mazu vedu, bet bagatu
Bāliņami līgaviņu:
Ar puškiem namu slauka,
Ielokiem(i) istabiņu.

# 21551.05
Mozu vadu, da bogātu
Brāļeņam ligaveņu:
Ar puškīm nomu slauka,
Ar ilukīm ustabeņu.

# 21552.00
Maza, maza, bet bagata
Mūs' brāliša līgaviņa,
Kā irbiņa purinaja
Savu zeltu, sudrabiņu.

# 21553.00
Maza, maza, bet bagata
Mūs' brāliša līgaviņa:
Priekšā skaras karajās,
Pakaļā naudas kule.

# 21554.00
Maza, maza ta māsiņa,
Stīgu stīgām villainite:
Tās māsiņas bāleliņis
Rigāi stīgu kalejiņis.

# 21555.00
Maza, maza un bagata,
Bāliņ, tava līgaviņa:
No jostiņas zeltu nesa,
Līdz kājāmi sudrabiņu.

# 21556.00
Mazu veda, bet bagatu
Brālitim līgaviņu:
Villainites vien pārdeva
Divu zirgu vezumiņu.

# 21557.00
Mazu vežu, bet bagatu
Bāliņam līgaviņu:
Līdz zemei zīda puški,
Sniedzes austas vilnanites.

# 21557.01
Mazu vežu, bet bagatu
Brāliņam līgaviņu:
Zīda puski, zīd' ieloki
Zemi slauka staigajot.

# 21558.00
Mazu vedu, bet ražanu
Brālitim līgaviņu:
Seglos pašas neredzeja,
Kumeliņu villainēs.

# 21559.00
Mēs bāliņu saģērbam
Trejadā rotiņā;
Tautu meitu izvilkam
No drabiņu kubuliņa.

# 21559.01
Mēs bāliņu audzejam,
Mēs bāliņu puškojam;
Nu izlīda tautu meita
Kā no brāga kubuliša.

# 21560.00
Neģeldeja, neģeldeja
Tiem svārkiem ta odere;
Neģeldeja, neģeldeja
Tam puišam ta meitiņa.

# 21561.00
Nevareja mans bāliņš
Ziemu braukti baznicā:
Apsaņēma līgaviņu
Nātnajāi rotiņā.

# 21562.00
No šās dienas tu, bāliņi,
Baltu kreklu neredzesi:
Es redzeju māršiņai
Rīka drēbes pūriņā.

# 21563.00
Pā(r)veda brāļam
Bagatu sievu:
Div' veci rinduki,
Strīpaina borste.

# 21564.00
Pašauras, pašauras
Māsiņas sagšas:
Netika mūs' brālim
Pār cepuriti.

# 21565.00
Pieder balts gredzentiņš
Pie baltām rociņām;
Pieder laba mātes meita
Pie dižena tēva dēla.

# 21566.00
Ruda, ruda māršiņa,
Jo ruda sagšiņa;
Caur zemi līdusi
Pie mana bāliņa.

# 21566.01
Paruda, paruda
Tautmeitas sagša:
Caur zemi līduse
Pie mana brāļa.

# 21567.00
Saki, saki, tautu meita,
Kur tev tādi lini aug,
Ka tie tavi gabaliņi
Mirdzēt mirdza valkajot.

# 21568.00
Zaļa, zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca;
Zaļi svārki brālitim,
Sudrabota līgaviņa.

# 21568.01
Priede zaļa, egle zaļa,
Zaļa visa vasariņa;
Zaļi svārki brālitim,
Sudrabota līgaviņa.

# 21568.02
Zaļa, zaļa diena ausa,
Sudrabota saule lēca;
Zaļi svārki brālitim,
Sudrabota līgaviņa.

# 21568.03
Zaļa, zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca;
Brālitim zaļi svārki,
Sudrabota līgaviņa.

# 21568.04
Zaļa, zaļa gaisma aust,
Sidrabota saule lec;
Tautietim zaļi svārki,
Mūs' māsiņa sidrabota.

# 21569.00
Šķietu, lapsa gūbojās
Tīrumiņa galiņā:
Tautu meita gūbojās,
Villainites apsvilušas.

# 21569.01
Šķietat lapsu gūbojam
Tīrumina galinā:
Tautu meita gūbojās
Svilušām villainēm.

# 21570.00
Sēdi, sēdi, tautu meita
Rudainā villanē,
Kam tureji bāliņos
Aitu kūti netaisitu.

# 21571.00
Sen slaveja to māsiņu
Lielu rakstu rakstitaju;
Pašai virsas villainei
Cūkaciši ierakstiti.

# 21571.01
Sen slaveja tautiņās
Lielu rakstu rakstitaju;
Pati virsas vilnanite
Kā ar kūzu nobadita.

# 21572.00
Sen to dižu dižinaja,
Sen bagatu daudzinaja, -
Pārnes brāļa kumeliņš
Kā pakulu ērkuliti.

# 21573.00
Sen to dižu dižinaja,
Sen bagatu sludinaja,
Nu redzeju, kad pārveda,
Ar pakula lindruciņu.

# 21574.00
Sen to lielu lielinaja,
Sen bagatu daudzinaja, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodaliņa.

# 21574.01
Bāliņš jūdza lielus zirgus,
Sūtij' lielus vedejiņus;
Nu ieveda istabā
Kā pakulu kodeliņu.

# 21574.02
Es šķitos bāliņam
Lielu vest līgaviņu, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeļiņa.

# 21574.03
Ko sen teica, noslaveja
Kā bagatu, - nu aizgāja [?];
Istabiņā ievēlās
Kā pakulu ērkulitis.

# 21574.04
Gan to lielu lielinaja,
Gan bagatu slavinaja,
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeliņa.

# 21574.05
Ta ir tava, brāleliņ,
Triju gadu teicamā;
Ievēlēs kamanās
Kā pakulu kodeliņ'.

# 21574.06
Te bij liela lielijama,
Te slavena slavejama!
Tāda vien ievēlās
Kā pakulu kodeļiņa.

# 21574.07
Te bij mūsa bāleniņa
Šās vasaras jājumiņis!
Ievēlās istabāi
Kā pakula kodeliņa.

# 21574.08
Te nu bija, bāleliņ,
Tavs vasaras lūkojums!
Ievēlās istabā
Kā pakulu ērkulits.

# 21574.09
Teba bija tav, brāliti,
Šis vasaras lūkojumis:
Ievēlās istabā
Kā pakula kodoliņa.
Vai, vai, brāliti,
Nav tava vērtes!
Vēl bij savadu
Lūkoties.

# 21574.10
Visi teica, lielinaja:
Būs bagata brāļam sieva!
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeliņa.

# 21574.11
Visi teica to bagatu,
To bagatu daudzinaja:
Pa durvim ievēlās,
Kā pakulu kodaliņa.

# 21575.00
Sen to lielu lielinaja,
Sen bagatu daudzinaja, -
Tai nebija sudrabiņa
Ne vērdiņa lielumiņa.

# 21576.00
Smukaka vedeja,
Kā vedamā, -
Vieneji lindraki
Trim gabaliem.

# 21577.00
Tautu meita lielijās,
Zīda kleites valkajot;
Kad azgāju, tad atradu
Rupj' pakulu lindraciņu.

# 21578.00
Tautu meita rokas staipa,
Gredzeniņus rādidama.
Staipi rokas, tautu meita,
Pie grūtām(i) dzirnavām.

# 21578.01
Staipa rokas tautu meita,
Rāda savus gredzeniņus;
Gan tu rokas izstaipisi
Pie dzirnum maltuvē.

# 21578.02
Toutu meita rōkas staipa,
Gredzeniņus rāedīdama.
Staipi rōkas, toutu meita,
Pie grutō dzyrrnaeviņu.

# 21579.00
Te pārveda tautu meitu
Kā vāveri nosvilušu;
Nu bij smuka tautu meita,
Nu apģērba mūs' māsiņa.

# 21580.00
Tieva, gara pucenite,
Viena oga galiņē;
Viena pate mātes meita,
Viena pate villainite.

# 21581.00
Tīras auzas traku dara
Manu bēru kumeliņu;
Sudrabiņi daiļu dara
Manu jaunu līgaviņu.

# 21582.00
Vaj ta lietus debestiņa
Augšā nāca kūpedam'?
Ta jau mana mārša bija,
Tumša sagša mugurā.

# 21583.00
Vaj tas, mārši,
Tavs labs lakats?
Priekš otras, trešas
Māsiņas aizlienets.

# 21584.00
Ved purvā, ved ellē
Tik zīļotu, sudrabotu;
Atved manu mīlamo
Vienā linu krekliņā.

# 21585.00
Visu dienu tautu meita
Daugavā velejās,
Gribej' baltas izvelēt
Pelekās villainites.

# 21585.01
Trīs dieniņas tautu skuķe
Mazgaties mazgajās,
Gribej' baltas izmazgāt
Vedamās villainites.

# 21586.00
Cekulota, cekulota,
Bāliņ, tava līgaviņa,
Kur iedama, tecedama,
Cekuliņu skurinaja.

# 21587.00
Cilā rokas tautu meita,
Rāda savus gredzeniņus.
Tie nebija tavi pirkti,
Tie bij manu bāleliņu.

# 21588.00
Cilā rokas tautu meita,
Rāda savus gredzentiņus.
Tikai divi, tikai divi,
Doti mana bāleniņa!

# 21589.00
Cūkas vien ganijusi,
Cūku rakstus adijusi;
Kad būt' gājsi govganos,
Tad būt' raibi ielociņi.

# 21590.00
Ai, aitiņ, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darijumu!
Kā ieviņa noziedeja
Tautu galda galiņā.

# 21590.01
Oi, aiteņ, villneņ' tavu,
Māmeņ, tavu darejumu!
Kā iveņa nuzīdeja
Tautu gālda galeņā.

# 21590.02
Aitiņ mana sīksprodziņa,
Māmiņ' grazni puškotaja,
Es sēdeju kā puķite
Tautu galda galiņā.

# 21590.03
Aitiņ mana sīksprodzite,
Māmiņ' grazni darinaja,
Kā ieviņa noziedeju
Tautu galda galiņā.

# 21590.04
Aitiņ manu, vilniņ tavu,
Māmiņ, tavu darijumu!
Kā ieviņa noziedeju
Tautu galda galiņā.

# 21590.05
Aitiņ tavu, vilniņ tavu,
Māmiņ, tavu darijumu!
Kā ieviņa noziedeja
Tautu galda galiņā.

# 21590.06
Auniņ, tavu baltu vilnu,
Māmiņ, plānu vērpumiņu!
Sēd māsiņa kā puķite
Tautu galda galiņā.

# 21590.07
Bij māmiņa audzejusi,
Bij pūriņu darijusi:
Kā ieviņa noziedeja
Tautu galda galiņā.

# 21590.08
Vuē, vuškeņ, viļļņeņ tavu,
Mameņ, tavu darējumu!
Kā iveņa nuzīdeju
Tautu golda gaļeņā.

# 21590.09
Vuškeņ, tovu bolltu vyllnu,
Māmeņ, tovu lādējumu:
Sed meitiņa kai iveņa
Tautu golda gaļeņī.

# 21591.00
Aitiņ, tavu sīku sprodžu,
Māmiņ, daiļu lolojumu!
Kā gulbiti ieloloja
Tautu dēla sētiņā.

# 21592.00
Auniņ, tavas garas villas,
Māmiņ, plāni vērpuminis!
Kā kupena es sēdešu
Tautu galda galiņāi.

# 21593.00
Bārgajam tautietim
Kupla cauņu cepurite;
Ta bij laba dusmu celt
Un pagreizi raudzities.

# 21593.01
Tautiešam neliešam
Kupla cauņu cepurite;
Ta bij laba dusmas nest,
I pagreiži raudzities.

# 21594.00
Balta bija mūs' māsiņa,
Kas to baltu balsinaja?
Tēva rudzi, tēva mieži,
Mātes gudris padomiņš.

# 21595.00
Balta nāca mūs' māsiņa,
Kā ar sniegu apsniguse;
Nāc' ar mātes devumiņu,
Ne ar tautas labumiņu.

# 21596.00
Balta zied griku druva
Par visām druviņām;
Balta bija mūs' māsiņa
Par visāmi tautiņām.

# 21597.00
Brūtgan, manu brūtganiņ,
Noplīsušu ūzu kāju!
Paņem pats adatiņu,
Salāp savu ūzu kāju.

# 21598.00
Brūtgans bija tautu dēls,
Nav brūtgana cepurite;
Brūte bija mūs' māsiņa,
Sarkans rožu vaiņadziņš.

# 21599.00
Būt' jel manim viena bijse
Mātes austa villainite,
Es būt' tautas nama plānu
Ar pusciņu izslaucijse.

# 21600.00
Dedziet, tautas, sveč' uguni,
Skala vis nededziet!
Nava manas villanites
Skala dūmu redzejušas.

# 21600.01
Dedzit man sveču guni,
Nadedzit skolu guns,
Navā munas vyllnāņetes
Skolu deumu nesējeņas.

# 21600.02
Dedziet man sveču guni,
Skalu guni nededziet:
Nava manas vilnainites
Skalu guni redzejušas.

# 21600.03
Dedziet man vasku sveci,
Priedes skalu nededziet,
Nevaid manas villainites
Priedes dūmu nesejiņas.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv