20601 - 20800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu. ( 20380 - 20690)

# 20601.00
Parādati sveši ļaud's,
Kur brūtgana īsteis brāl's.
Tas brūtgana īsteis brāl's
Ar to teļa kažociņu.

# 20602.00
Parādiet, sveši ļaudis,
Kurš brūtei īstais brālis.
Tas brūtei īstais brālis,
Vīžu kurza mugurā.

# 20602.01
Parādat, panāksnieki,
Kurš māsai īstais brāls.
Tas māsai īstais brāls,
Vīžu kurza mugurā.

# 20602.02
Parāed' ij mun ij, māesiņ,
Kuirs ir tovs bāeleliņš.
Tys ir muns bāeleliņš,
Vīžu kurza mugurā.

# 20602.03
Pasakat, pasakat,
Kurš vedeklas īstais brālis.
Tas vedeklas īstais brālis,
Vīžu kurza mugurā.

# 20603.00
Parādiet, sveši ļaudis,
Kurš brūtei īstais brālis.
Tas brūtei īstais brālis,
Uz muguras ielāpiņš.

# 20604.00
Parādi, Jēciti,
Ir tev balts lakats?
Ir tevi draudzene
Mīlejusi?
Nava, nava mīlejusi,
Nav nekāda iedevusi.

# 20604.01
Parādi, Jēciti,
Ir tev balts nezdaugs?
Ir tevi draugale mīlejusi?
Ira, ira iedevusi,
Nava balta izmazgajsi;
Man baltaka sietaviņa
Ni kā tavs nezdaudziņš.

# 20605.00
Pateiciet, labi ļaudis,
Kura īsta brūtes māsa.
Ta bij īsta brūtes māsa,
Gara ļipa pakaļā.

# 20606.00
Patīk man šis ciemiņš,
Ši ciemiņa zeltainites;
Tikai vien nepatīk,
Nonēsati kamzoliši.

# 20607.00
Pavāram nabagam
Liela skāde notikuse:
Dārga caunes cepurite
Ugunē ieriteja.

# 20608.00
Pavārami nabagam
Liela skāde notikuse:
Jau tam bija zobu sāpes,
Vēl sadega lindraciņi.

# 20609.00
Paceļ rokas tu, Līzite,
Cik tev zelta gradzentiņu?
Cik muižāi sulainišu,
Tik tev zelta gradzentiņu.

# 20610.00
Pieci puiši, pus baznicas
Uz Anniņu raudzijās:
Ieraudzijši melnu kreklu
Caur balto vilnainiti.

# 20611.00
Pīragam(i), plāciņam(i)
Abi gali nodeguši;
Meitiņai, māmiņai,
Abām īsas villainites.

# 20612.00
Plikadīda, plikadīda,
Kam tu nāci kāzās?
Ej mājās, dīrā āzi,
Lāpi savu kažociņu.

# 20612.01
Putalāci, putalāci [?],
Kam tu nāci kāzās?
Ej uz mājām, apģerbies,
Tad tu nāc uz kāzām.

# 20613.00
Pliks vēderis tai meitai,
Zābakaiņi bāleliņi.
Vaj liniņi tai neauga,
Vaj vārpstiņa neteceja?

# 20614.00
Prieditei, eglitei
Zelta poga galiņā;
Jauni zēni bandinieki,
Nava zelta gredzentiņu.

# 20614.01
Cauna tup lazdiņā,
Zelta kurpes kājiņā;
Jauni puiši bandenieki,-
Nava zelta zābaciņu.

# 20615.00
Pubuļota galvas drēbe
Vedejišu māmiņai.
Uz pubuļa uzkāpusi,
Ieraudziju Rigas pili.

# 20616.00
Pus Dieva, pus velna
Aiz galda sēdu [?]:
Vāciešu lupati,
Araja dvēsele.

# 20617.00
Raksta māte, raksta meita,
Nerakstitas villainites;
Es rakstit nemāceju,
Man rakstitas villainites.

# 20618.00
Rota, rota ne tik skaista,
Bet dižana nesejiņa!
Man ta rota tā nemīl,
Kā mīl pate nesejiņa.

# 20618.01
Rōta, rōta na tik daila,
Bet dižana nesejiņa.
Mun tij rōta tā naemil,
Kā tij paeta nesejiņa.

# 20618.02
Rota, rota ne tik daila,
Bet dižana nesejiņa.
Par rotiņu nebēdaju,
Kad dižana nesejiņa.

# 20619.00
Sabrauca brūtgana
Bagati radi,
Sagrieza sudrabus
Uz vienu pusi.
Sabrauca tautmeitas
Nabagi radi,
Sakāra ķeseles
Namā vadzī.

# 20620.00
Zābaciņi, cepurite
Jauna puiša lielibiņa;
Padzen kungi garu ceļu,
Nava laba kumeliņa.

# 20621.00
Sāpēt sāp ta galviņa,
Ka ta sāp, ka nesāp?
Sāp aiz cauņu cepurites,
Kur to ņemt, - tās nevaid.

# 20623.00
saimnieks savus vecus puišus
Steliņģī audzinaja;
Kad iznāca saulitē,
Nopelejse cepurite.

# 20624.00
Sarībeja, saskaneja
Zābakaiņi istabā;
Kur, māsiņ, mēs iesam
Ar tām kārkla vīzitēm?

# 20624.01
Saskaneja, saklabeja
Zābakaiņi istabā.
Kur liksim mēs māsiņu
Ar tām kārklu vīzitēm?

# 20625.00
Sarkanbikši, zilkamzoļi
Tautu meitas bāleliņi;
Sarkanbikši, zilkamzoļi,-
Māsai pliks vēderiņš.

# 20626.00
Sasēda panāksni
Kā lieli kungi,
Sagrieza cepures,
Kā suņu astes.

# 20626.01
Saeseda panākšņi
Kā lieli viri,
Saegrieza capuiras
Kā kuicas aestas.

# 20627.00
Šādi tādi kalpu puiši
Brūnus svārkus šūdinaja,
Brūnus svārkus šūdinaja,
Muižu meitas gribedami.
Muižu meitas gribedami,
Ne kalpones nedabuja.

# 20627.01
Šādi tādi kalpu zēni
Zetersvārkus šūdinaja,
Zetersvārkus šūdinaja,
Saimniek' meitas gribedami.
Ja tu esi kalpu puisis,
Ņem kalponi līgaviņu.

# 20628.00
Šādi tādi landermaņi
Brūnus svarkus šūdinaja,
Gribedami maldināt
Lielu radu līgaviņu.

# 20629.00
Šādi tādi superdanči
Brūnu svārku nesataji;
Man' brāliši gan bagati,
Kā peleki vanadziņi.

# 20630.00
Šauras, šauras man actiņas,
Es meitiņu cauri redzu:
Divi krekli mugurā,
Abi melni, neveleti.

# 20630.01
Atstājiesi, tautu meita,
Es jav tevis neprecešu:
Div' krekliņi mugurā,
Abi melni, nemazgati.

# 20630.02
Ieraudziju un pazinu,
Kura bija mātes meita:
Divi krekli mugurā,
Abi melni, neveleti.

# 20630.03
Šauras, šauras man actiņas,
Es meitiņas cauri redzu:
Divi krekli mugurā,
Abi divi nemazgati.

# 20630.04
Šouras, šouras mun aectiņas,
As meitiņas couri radzu;
Divi krekli mugurā,
Aebi divi naeveleti.

# 20630.05
Šaurys, šaurys man acteņis,
Es meitiņu cauri radzu:
Divej' kraklu mugurā,
Abej' mallnu navalātu.

# 20630.06
Šauras, šauras man actiņas,
Es puisiti cauri redzu:
Divi krekli mugurē,
Abi melni, nemazgati.

# 20630.07
Šauras, šauras man actiņas,
Cauri redzu tautu meitu:
Divi krekli mugurā,
Abi melni, neveleti.

# 20630.08
Zemu raugu, tālu redzu
Tautu meitu rotajot:
Divi krekli mugurā,
Abi melli, neveleti.

# 20630.09
Vaj no elles tu iznāci
Tik bagats tēva dēls!
Divi krekli mugurā,-
Abi divi neveleti.

# 20631.00
Šauras, šauras man actiņas,
Es puisiti cauri redzu:
Treji svārki mugurā,
Visi treji salāpiti.

# 20632.00
Še atnāce panāksnieki
Nepuškotu cepuriti.
Ej manā cūkkūtī,
Puškoj' savu cepuriti.

# 20633.00
Šei maģas meitiņas,
Bet sudrabotas,
Šei vara sudraba (vara, sudraba)
Podime svērt.

# 20634.00
Žīdi vien, Žīdi vien
Mūs' māsiņas vedejiņi,
Zilujiem šubrakiem,
Garujiem peisakiem.

# 20634.01
Žīdi vien, Žīdi vien
Kačiņai panākšņos,
Strīpotām biksitēm,
Strupajiem pirkstiņiem.

# 20635.00
Šim jaunami puisenami,
Tam ir zaķa zābaciņi;
Tas vareja meitas triekt
Par ābeļu līdumiņu.

# 20636.00
Šis puisits lielijās
Kā lielais muiženieks;
Ielāpiņš mugurā
Kā lielais ezeriņš.

# 20636.01
Ta Anniņa lielijās
Kā lielaja muižiniece;
Tāds ielāps mugurā
Kā Liepajas ezariņš.

# 20637.00
Šis puisits lielijās
Kā lielais muiženieks;
Viena pate melna veste,
Ta no žīda nolaupita.

# 20638.00
Šitie puiši lielijās,
Pieci pāri zābaciņu.
Es redzeju baznicā
Poļu lapčas kājiņā.

# 20639.00
Šitie puiši lielijās,
Pieci zīda kaklautiņi.
Es aizgāju, es atradu
Sirmas cūkas pavēderi.

# 20640.00
Šitie svārki, ta odere,
Tie kopā nedereja;
Tiem svārkiem vajadzeja
Rigā pirktas oderites.

# 20640.01
Nepieder, nepieder
Tiem svārkiem ta odere;
Tiem svārkiem vajadzeja
Rigā pirktas oderites.

# 20640.02
Šitie svārki, ta odere,
Tie kopā nesader;
Tiem svārkiem vajadzeja
Citas jaunas oderites.

# 20641.00
Šķietās Annite
Krellites sējusi,-
Suņu asti ap kaklu
Apritinajsi.

# 20642.00
Šķitu kurpi kājiņā,-
Vīzei aukla pārtrūkuse;
Šķitu zaļu zobentiņu,-
Svārkiem vīle noplīsuse.

# 20643.00
Šķitu puisi tautu dēlu,
Cepurē raudzidama;
Kad noņēma cepuriti,
Nava laba cūku gana.

# 20644.00
Sen dzirdeju, nu redzeju
To diženu tēva dēlu:
Suņi biksas noplēsuši,
Ciema sētas lēkajot;
Cūkas matus izsukajšas,
Gulot krogus pasliegsnē.

# 20645.00
Sen slaveja, nu redzeju
Diženo tēva dēlu:
Zīda bante aplocita
Ap apaļu cepuriti.

# 20645.01
Sen slaveja, nu redzeju
Slaveno tēva dēlu:
Viena pate zelta šņore
Pār plāno cepuriti.

# 20646.00
Zīdiem sēju sav' galviņu,
Baltu putu kreklu vilku;
Es tiem braku puiseniem
Ne virsā neskatos.

# 20647.00
Zīmejiet, bāleliņi,
Kura īksta brūtes māsa:
Rožu vaiņags galviņā,
Dzīparots rindaciņš.

# 20648.00
Zirgu puiši, zirgu puiši,
Glabajati zirgu deķus!
Lielajami vedejami
Navaid krekla mugurā.

# 20648.01
Es jums saku, zirgu puiši,
Zirgu deķus glabajet:
Īstei brūtes māsiņei
Nava krekla apakšiņas.

# 20649.00
Skaista, skaista ta meitiņa,
Gana daiļi ģērbusies.
Ne tie tavi lindraciņi,
Tie no cita palieneti.

# 20650.00
Skanēt skan, man dzerot,
Ābel's koka biķerits;
Čīkstēt čīkst, man ejot,
Svaiņa kurpes kājiņā.

# 20651.00
Skuju ļaudis, skuju zeme,
Skuju vīti vainadziņi;
Tur noveda mūs' māsiņu
Mētru vītu vainadziņu.

# 20651.01
Skuju mola, skuju ļaud's,
Skuju veiti vainoēeņi;
Tur aizveda myus' māseņu
Mātru veitu vainoēeņu.

# 20651.02
Skuju zeme, skuju ļauds,
Skuju viju vainadziņu;
Manu māsiņ' i aizveda
Ar vizuļu vaiņadziņu.

# 20652.00
Sledzīt loģis, verīt duris,
Muņi bolti brāļeļeņi,
Lai ti slāpoj, sveši ļauds,
Ar tim leušu kažokīm.

# 20653.00
Smacin aizsmaka
Mana tēva krancits:
Vedeju tēvam
Vilkādas zābaki.

# 20653.01
Suņi rej, suņi rej,
Ko tie mūsu suņi rej?
Panākstnieku meitiņām
Teļu kurpes kājiņā.

# 20654.00
Strūdzenieki, strūdzenieki
Mūs' māsiņas vedejiņi:
Visiem siksnas par pleciem,
Visi strūgu vilcejiņi.

# 20654.01
Tādi vien, tādi vien
Tās māsiņas precinieki:
Visiem siksnas par pleciem,
Visi strūgu vilcejiņi.

# 20655.00
Svila, svila, dega, dega
Jauna puiša cepurite.
Kā nesvila, kā nedega,
Ceplī gula dienas vidu.

# 20656.00
Ta meitiņa kāzās nāce,
Gana daiļi ģērbusies:
Trejdien kuili nojādija,
Kāzām rotu mekledama.

# 20657.00
Ta Trīnite, še nākdama,
Podziņās pogajās.
Ne gaismiņas negaidija,
Mūsu zēni atpogaja.

# 20658.00
Ta Anniņa, šurp nākdama,
Gana lepni ģērbusies:
Vienu pašu linu šķiedru
Par pupiem(i) pārstiepusi.

# 20658.01
Ā re, ā re tu, Līzite,
Ā re, biji pucejsēs:
Viena pate tauku plēve
Par pupiem krustiem likta.

# 20658.02
Bij ari Tūnite (Antonija)
Pucejsēs:
Tikai tādu tauku plēvi
Pār pupiem pārvilkuse.

# 20658.03
Brūtes māsas lielijās
Varen lepni ģērbušās:
Tikai tādu tauku plēvi
Pār pupiem pārvilkušas.

# 20658.04
Gana labi ta meitiņa,
Šurp nākdama ģērbusies:
Trīs kaņupu plenecites
Pār pupiem pārvilkuse.

# 20658.05
Ira, ira Āželiene (māju saimn.),
Ira lepni ģērbusies:
Tikai zīdes plēderiti
Par pupiemi pārstiepuse.

# 20658.06
Ira, ira ta meitiņa,
Ira skaisti ģērbusēs:
Teļa kuņģis, tauku plēve
Par pupiemi pārstaipiti.

# 20658.07
Lai puceta, kas puceta,
Brūtes māsa, ta puceta:
Tik bij tādu tauku plēvi
Par pupiem pārseguse.

# 20658.08
Lepna, lepna Dreimaniene (m. s.)
Uz kāzām taisijās:
Plānu zīžu plēderiti
Par pupiem pārvilkuse.

# 20658.09
Sen Annete lielijās
Kāzās lepni puceties:
Tikai tādu lakatiņu
Par krūtim pārvilkuse.

# 20659.00
Tādi vien panāksnieki
Jauni kungi sanākuši,
Zīda svārki mugurā,
Sudrabiņa zābaciņi.

# 20660.00
Tādu vilku, tādu sedzu,
Kādu pate pataisiju;
Es bij' tāda izvainata,
Es no cita netapinu.

# 20661.00
Tas Jānitis zābakots,
Sievai plika pavēdere.
Ej, mājā, brauc Rigā,
Pērc sievai skoteliti.

# 20662.00
Tas Mārtiņš, šurp nākdams,
Biksas kāra ozolā;
Melnas vārnas, pārskriedamas:
Kam tie krāmi karajās?

# 20663.00
Tautām pieci dieveriši,
Siksnu kreklu valkataji;
Viena veca māmulite,
Ratu rungu vāķejiņa.

# 20664.00
Tie puisiši, šurp nākdami,
Taukiem kājas aplējuši,
Lai domaja ciema meitas,
Viksetiem zābakiem.

# 20665.00
Tēva pirkta man saktiņa,
Mātes austa vilnainite;
Vēl pašai pēlejai
Drauga rota mugurā.

# 20666.00
Tev, NN, brūni (pirkti) svārki,
Tev klibo kumeliņš;
Man bij treju mātes austu,
Man teceja dancodams.

# 20667.00
Tev, Jēkaup, Vācu drānas,
Navaid vācu valodiņas.
Nāc pie mana raiba vepra,
Mācies Vācu valodiņu.

# 20668.00
Tik, tik pazinu
Bajaru meitu:
Ielāpiņis mugurā
Kā lielais ezeriņis.

# 20669.00
Čipu čapu vedejiņi
Ar vīzēm sanākuši;
Kripu krapu panāksnieki
Viksetiemi zābakiem.

# 20670.00
Tu, Līzite, goda sieva,
Navaid goda lupatiņa.
Būtu ziņu atsūtijse,
Es būt' jēru nodīrajse,
Es būt' jēru nodīrajse,
Būt' tev goda lupatiņš.

# 20671.00
Tu, Grietiņa, kāzās nāci,
Kur tu kāzu drēbes ņēmi?
Tu noskrēji pieci vilki,
Kāzu drēbes mekledama;
Vēl noskriesi otrus piecus,
Kāzu drēbes atdodama.

# 20672.00
Vārna brēca, vārna kliedza,
Kalejam smēde deg:
Atskrien pate kalejiene,
Nosvilušu skoteliti.

# 20673.00
Vārna kliedza, vārna kliedza,
Vārnai dega tēva muiža;
Vārniņai sadeguši
Lecamie kamzoliņi.

# 20674.00
Vāciešam nabagam
Liela skāde notikuse:
Kamēr pats pie meitām,
Cūkas biksas apēduš'.

# 20675.00
Vaj jūs akli, neredziet,
Kādu ļaužu, tāda mice:
Lielu ļaužu, - zelta mice,
Zīda bantes pakaļā.

# 20676.00
Vaj no elles tu iznācis
Tik dižens tēva dēls!
Auzu skaru mētelits,
Zirņu ziedu cepurite.

# 20677.00
Vaj tie visi kungi bija,
Kas staigaja zābakos?
Citam tēvs artu gāja,
Citam māte ubagot.

# 20677.01
Ne tie visi kunga dēli,
Kas jāj kunga kumeliņu:
Citam tēvs arti gāja,
Citam māte nabagos.

# 20677.02
Ne tie visi kunga dēli,
Kas tos kunga zirgus jāj:
Citam tēvs artu gāja,
Citam māte diedelēt.

# 20677.03
Ne tie visi kungi bija,
Kam ar nagu cepurite:
Citam tēvs zagti gāja,
Citam māte ubagos.

# 20677.04
Ne tie visi kungi bija,
Kas kundziņa vārdu nes:
Citam tēvs zagti gāja,
Citam māte ubagot.

# 20677.05
Ne tie visi kungi bija,
Kas staigaja zābakos;
Citam tēvs artu gāja,
Citam māte nabagos.

# 20677.06
Ne tie visi kungi bija,
Kas valkaja melnus svārkus:
Citam tēvs artu gāja,
Citam māte ubagot.

# 20677.07
Vaj tie visi kunga dēli,
Kas tos kunga zirgus jāj?
Citam tēvs zagtu gāja,
Citam māte diedelēt.

# 20677.08
Vaj ti vysi kungu bārni,
Kurīm suknis mugorā?
Cytam tāvs kollpīm gā,
Cytam māte nabogīm.

# 20677.09
Vaj tie visi kunga dēli,
Melni svārki mugurā?
Citam tēvis zagtu gāja,
Citam māte diedelēt.

# 20678.00
Vaj tie visi sēklas rudzi,
Kas vējā izvētiti?
Vaj tie visi vīri bija,
Kam bij vīra cepurite?

# 20678.01
Ne tie vienas sēklas rudzi,
Ko vētija vējiņāi;
Ne tie vieni tēva dēli,
Kas jāj bērus kumeliņus.

# 20678.02
Vaj tie visi kungi bija,
Kas tos kunga zirgus jāj?
Vaj tie visi vīri bija,
Kam bij vīra cepurite.

# 20678.03
Voj ti vysi sāklys rudzi,
Kas vējā izvēteiti?
Voj ti vysi veiri beja,
Kam bej veiru capureite?

# 20678.04
Vaj tie visi sēklas rudzi,
Kas vējā vētiti?
Vaj tie visi goda vīri,
Kas godā tureti?

# 20679.00
Vaj tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vaj tik vien labu ļaužu,
Kā sudraba valkataji?

# 20679.01
Ne tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā;
Ne tik vien labu ļaužu,
Kā sudraba valkataji.

# 20680.00
Var pazeit tu Jāneiti
Bogotu saiminiku:
Lobi svārki mugorā,
Naudas moki ozotī.

# 20681.00
Vieni paši goda svārki
Saimenieku dēliņam,
Ir tie paši palieneti
No nāburgu puisišiem.

# 20682.00
Vēlig' meitiņ' i redzeju
Ar vēligu villainiti.
Ta vēliga villainite
Drauga pirkstu padarita.

# 20683.00
Vellam devu riekstu sieku,
Lai pakāra skrodeliti,
Kam tas jēma garu mēru,
Īsus vamžus šūdinaja.

# 20684.00
Viņpus Rigas suņu muiža,
Tur aizveda mūs' māsiņu.
Es aizgāju panāksnos,
Ādas lamži mugurā.
Suņi lamžus apēduši,
Pogas vien atstājuši;
Kaut uz mutes negulejis,
I podziņas nepaliktu.

# 20684.01
Viņpus Rigas suņu muiža,
Tur aizveda mūs' māsiņu.
Es aizgāju panākšņos,
Ādas lemži mugurā.
Suņi lemžus apēduši,
Pogas vien atstājuši;
I podziņu nepaliktu,
Kaut uz mutes negulejs.

# 20684.02
Viņu riju rijniekam
Visi svārki sadeguši,
Visi svārki sadeguši,
Pogas vien palikušas.
Ij tās pogas nepaliktu,
Kau' uz mutes negulejs.

# 20685.00
Visiem bija cauņu šūtas,
Visiem cauņu oderetas,
Kārlišam brālišam
Jēra šūta cepurite.

# 20686.00
Vysīm cymdi kulaineiši,
Jāneišam perstaineiši,
Jāneišam perstaineiši,
Ar ko usys škurstynāt.

# 20687.00
Visi muni brāļeļeņi
Sorkonām capurem;
Sasagrīze pogolmā
Kā rāžeņis dārzeņā.

# 20688.00
Ciema puiši, šur nākdami,
Santa bikses šūdinaja;
Še atnāca, še noplēsa
Ap vecām māmiņām.

# 20689.00
Citas sievas klusu gāja,
Kaļva sieva čaukstedama.
Kā tai bija nečaukstēt,
Ogļu maiss mugurā.

# 20690.00
Citu muižu kundziņiem
Zīda kurpes kājiņā;
Mūsu muižas lielkungam (lielmātei)
Vīžu kurza mugurā.

2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos. ( 20691 - 21155)

# 20691.00
Vai, vai, vedejiņi,
Kāda slava jums atnāca:
Jums atnāca tāda slava,
Pirtī pliki kavušies.

# 20691.01
Sveši ļaudis, sveši ļaudis,
Kāda jūsu slava nāk:
Tāda jūsu slava nāk,
Pirtī pliki kavušies.

# 20692.00
Aidu, aidu, sveši ļaudis,
Kāda slava jums atnāca:
Ceļā nakti gulejuši,
Mežā zvērus saplesuši.

# 20693.00
Ai, baltie bāleniņi,
Vaj kauniņa jums nevaid?
Mēs māsiņu paņēmām
Kroga galda galiņā.

# 20694.00
A, Dieviņu, a, Dieviņu,
Jauni puiši vedibās.
Man būs vienis, man būs vienis-
Cūkai siles padarit.
Es negribu, es negribu,
Nemāko [?] padarit.

# 20695.00
A, Dieviņu, a, Dieviņu,
Man māsiņu kā auziņu;
Kad man tiktu, es apsētu
Triju kungu novadiņu.

# 20695.01
Man māsiņas saaugušas
Kā auziņas druviņā;
Kad es jemšu, tad apsēšu
Triju kungu novadiņu.

# 20696.00
Ai, gurķiti tēva dēlis,
Kur mēs tevi glabasim?
Klētī liksim žurkām ēsti,
Aizkrāsnē circeņiem.

# 20696.01
Ai, gurķiti tautu meita,
Kur mēs tevi glabasim?
Klētī plauktā žurkas ēdis,
Aizkrāsnī circeniši.

# 20696.02
Ai, nelieti tautu dēls,
Kur man bij tevi likt?
Laukā laižu, peles ēde,
Istabā circeniši.

# 20696.03
Gurķi, gurķi mātes meita,
Kur es tevi tādu likšu?
Mežā vedu, odi rēja,
Laukā vēji vēdinaja;
Plauktā cēlu, žurkas grauza,
Aizkrāsnēji circeniši.
Kad pasviedu pabeņķī,
Tad pa laimi suns apēda.

# 20696.04
Meitu māte bēdajās,
Kur likšot savas meitas.
Klētī likt, - žurkas grauza,
Skapī likt, - sapeleja.

# 20696.05
Sliņķi, gurķi tēva dēlis,
Kur es tevi tādu likšu?
Plauktā liku, žurkas ēda,
Aizkrāsnēi circeniši.

# 20696.06
Tai mātei divi dēli,
Nezinaja kur glabāt;
Klētī lika, žurkas grauza,
Istabā sapeleja.

# 20696.08
Viņu māte sovu dālu
Nazināja kā globāt;
Klētī lika, peles grouza,
Pograbā sapeleja.

# 20697.00
Ai, jaunaju dieveriti,
Pacel savu cepuriti,
Lai es varu raudzities,
Kur saulite ritina.

# 20698.00
Ai, lūdzami panākstnieki,
Gulit jele otru nakti,
Vēl manā aizkrāsnē
Divas muldas circenišu.

# 20699.00
Ai, māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu;
Dzīvo gadiņ' un vēl otru,
Atrod' tautu labumiņu.

# 20700.00
Ai, māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu.
Kur tu pati sērstu iesi,
Bāleliņus izpēlusi?

# 20701.00
Ai, māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu.
Vaj no tautu liel' auguse,
Ja no savu bāleliņu?

# 20702.00
Ei, māsiņa, neteic tautas,
Nevaino bāleliņus.
Gan tu lūgsi raudadama
Tos vainotus bāleliņus.

# 20702.01
Ei, māsiņa, neteic tautas,
Nepel savu bāleliņu;
Gan pieies ta dieniņa,
Lūgs' bāliņu raudadama.

# 20702.02
Ei, māsiņa, neteic tautu,
Nevainaji bāleliņu,
Ka nenāci citu dienu
Pie brāliša raudadama.

# 20703.00
Ei, māsiņa, neteic tautas,
Nevainoji bāleniņus;
Teic tautiņas dzīvodama,
Brālišos sērst nākdama.

# 20704.00
Vai, manu, vai, manu,
Ko padariju!
Es savu mīļaku
Apkaitinaju.

# 20705.00
Aij, manu mīļo,
Daiļo Jēciti,
Kur es tevi likšu
Mīledama?
Uz krāsnes celtu,-
Circeņi ēdis;
Pabeņķē bāztu,-
Blusas tevi nories.
Namā, namā
Pažagas kaktā!
Kurš iet garam,
Lai spļauj virsū.

# 20705.01
Vagarite goda grib,
Kā mēs viņu godasim?
Vedisim laukā,
Gāzisim silē,
Dunckasim, mīcisim
Bezgodi mīkstu.

# 20706.00
Ai, Jūliti, ai, Jūliti,
Kā kauniņa tev nebija?
Tu pirmā pēlajiņa,
Tu atnāci vešanās.

# 20706.01
Ka nāci, Kārlit,
Kā kauna nebija?
Tu biji Līzei
Pirmais pēlajs.

# 20706.02
Kādu kaunu tu, Anniņa,
Māsai gāji panāksņos?
Tu jau mūsu bāleniņa
Pat' pirmā pēlejiņa.

# 20707.00
Vai, Trīnit, vai, Trīnit,
Kāda tava līdzenica!
Tāda tava līdzenica,
Kā ta Krievu končāunica[?].

# 20708.00
Ei, Pēter, ei, Pēter,
Vilki tevi apēdis;
Atgremojši izgrūdis
Liela ceļa maliņā.

# 20709.00
Ai, Mariņ, nabadzit,
Kāda slava tev atgāja:
Man pateica krodzeniece,
Ka ar Žīdu bučavies.

# 20710.00
Ai, Jāniti, smuks puisiti,
Kam tu līdi aizkrāsnē?
Nobradaji kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kuceniņus.

# 20711.00
Vai, znoti, man' znoti,
Nejūt vairs aurejot.
Kam, znoti, tālu gāji,
Kad mežiņa nezinaji?

# 20712.00
Ak, tu, svāts, pats narāds,
Kam tu taidu draudzi vedi?
Cyts ir skābs, cyts skorbons,
Cyts ar apsis ryugtumeņu.

# 20713.00
Aiz ta resna ozoliņa
Neredz' saules līgojot;
Aiz ta ļaužu bārgumiņa
Nedzird' savu bāleliņu.

# 20714.00
Aizsmakusi man rīklite,
Ne dziedot, runajot,
Ar tautām baroties,
Bāleliņus drāvejot.

# 20714.01
Aizsmakusi man rīklite,
Nij ēdot, nij dzerot,
Ar tautām baroties
Par māsiņas augumiņu.

# 20714.02
Aizsmakuse man rīklite,
Ne ēdot, ne dzerot,
Ar tautām runajot,
Bāleliņus drāvejot.

# 20714.03
Tec, māsiņa, uz avotu,
Atnes tīra ūdentiņa,
Man rīklite aizsmakuse,
Ar tautām baroties.

# 20715.00
Ak, tu Dievs, ak, tu Dievs,
Atkal jauna viešņa nāca,
Atkal jauna viešņa nāca,
Jaunu nesa kukuliti.

# 20716.00
Apsaskaita saimenica,
Beņķam kāja nolūzuse.
Ieliekam beņķam kāju,
Iesmīdanam saimenicu.

# 20717.00
Atbrauca Jēkaups
Ar vecu baļļu,
Iesēda Anniņa
Kā karitē.
Izkrita ārē,
Sasita gāli;
Jēkaups sasēja
Ar bikšu saiti.

# 20718.00
Atbrauc meitu māmuļite
Ar karošu vezumiņu:
Sen dzirdeja, znotiņam
Navaid putras karotites.

# 20719.00
Atbrauc veca māmulite
Ar karošu vezumiņu:
Ta cereja sav' meitiņu
Saimenieci iedevuse.

# 20720.00
Atnāca Andrejs,
Lai viņu lūko.
Sarūsti, sapeli,
Mūs' meitas negrib.

# 20721.00
Atnāca Jānitis
Mūs' meitu priekā.
Ņem zilas zēveles,
Ne mūsu meitas!

# 20722.00
Atnāca Līzite
Mūs' puišu priekos.
Melns kaķis ārdos
Tas tavs brūtgans.

# 20722.01
Atnāca Jūlite
Mūs' puišu priekos.
Melns kaķis ārdos
Tas tavs brūtgans.
Nokrita mels kaķis
Būkšedams,
Saķēra Jūlite
Skūpstidama.

# 20723.00
Aizskrēja Jānitis
Pūzdams, elzdams;
Aiz durvu šņāca,
Pelnos puteja.

# 20724.00
Atskrēja Dulenka [?]
Strimalu kupši,
Rikšum, aulekum
Pa visu ciemu,
Līdz savas strimalas
Izandeleja.

# 20725.00
Augsti, augsti māsu devu,
Zemu ņēmu līgaviņu.
Jau manam kumeļam
Auzu sile panikusi.

# 20726.00
Bagats biju, lepnis biju,
Otram ceļa nepagriežu:
Div' pār' vīžu kulitē,
Vēl sloksniņas aiz jostiņas.

# 20726.01
Bagats biju, ne nabags,
Ne par vienu nebēdaju:
Div' pār' vīžu kulitē,
Vēl sloksnites azotē.

# 20726.02
Es pārlieku bagats biju,
Ar nabagu nerunaju;
Trīs vīzites kulitē,
Vēl sloksnite aiz jostiņas.

# 20726.03
Es citkārt, jauns būdams,
It bagatu sievu ņēmu:
Div' pār' vīžu kulitē,
Vēl sloksnites azotē.

# 20726.04
Greznis biju un bagats,
Otram ceļu nepagriezu:
Trīs pār' vīžu kulitē,
Vēl sloksnite azotē.

# 20726.05
Ko darišu, nedarišu
Ar to lielu bagatibu?
Div' pār' vīžu kulitē,
Trešam sloksnes darinaju.

# 20726.06
Lepna meita, ne bagata,
Ar ļaudiem nerunaja;
Vīžu kurza mugurā,
Vēl sloksnites darinaja.

# 20726.07
Lepnis biju, ne bagats,
Otram ceļa es negriezu.
Divi vīzes kulitē,
Trešai sloksnes darinaju.

# 20727.00
Bārgs tautiets, bārgs bāliņš,
Abi vienu bārgumiņu;
Abiem dzied lakstigala
Zobentiņa galiņā.

# 20727.01
Bārgs bāliņš, bārgs tautiets,
Abi vienu bārgumiņu;
Abiem dzied lakstigala
Zobeniņa galiņā.

# 20727.02
Bargs tautiets, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu;
Abiem bija bēri zirgi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem dzied lakstigalas
Zobeniņa galiņā.

# 20727.03
Bārgs tautietis, bārgs bāliņis,
Abi vienu bārgumiņu,Abiem dega uguntiņa
Zobentiņa galiņā.

# 20727.04
Skarbs bāliņš, skarbs tautiets,
Abiem skarbas valodiņas,
Abiem dzied lakstigala
Zobentiņa galiņā.

# 20728.00
Bargs tautietis, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu,
Ne es varu viena teikt,
Ne otara nicināt.

# 20729.00
Bēgat, panāksti,
Istaba grūst,
Sviežati supatas
Pa logu laukā.

# 20729.01
Mūkat, svešļaudis,
Istaba grūst,
Metat sapatas
Par logu laukā.

# 20730.00
Bērzi vien bērzajā,
Nav neviena ozoliņa;
Tautas vien tautiņās,
Nav neviena bāleliņa.

# 20730.01
Bērzi vien, bērzi vien,
Nava zaļa ozoliņa;
Tautas vien, tautas vien,
Nava īsta bāleliņa.

# 20730.02
Tāi mežāi priedes vien,
Nav neviena ozoliņa;
Tāi ciemāi tautas vien,
Nav neviena bāleliņa.

# 20731.00
Beņķi lauzu, beņķi lauzu,
Nevareju, nevareju:
Dēlu māte apakšā
Ar pieciemi dēliņiem.

# 20732.00
Bez gōda, bez kouna
Šij ustaebiņa;
Pārgāju mājā,
Sovs gōds kuiram.

# 20733.00
Bezkauņa, nekauņa,
Kam gāji ciemā?
Suns vērpa kodaļu
Pasolē.

# 20734.00
Bij kuņiņa, nebij tāda,
Kādu mani vilks norēja:
Trīs gadiņi nezinaju,
Kas bij trauku mazgašana.

# 20735.00
Bij man viena rieksta dēļ
Locit visu legzdu krūmu?
Bij man vienas māsas dēļ
Visas tautas znotus saukt?

# 20736.00
Blusa koda Trīnei,
Trīne koda blusai.
Tadēļ Trīniti
Neniecinaju.

# 20737.00
Bāleliņa aizgaldiņa
Melnu āžu piesēdusi,
Melnu āžu piesēdusi
Ar grūtām sieviņām.

# 20738.00
Brāļi lieli lielijās
Tautu galda galiņā;
Kad māsiņa linus prasa,
Brāļi grieza muguriņu.

# 20739.00
Bāliņš mani augsti lūdza,
Tik ka zemu sēdinaja,
Tik ka zemu sēdinaja:
Pašā duru stenderē.

# 20739.01
Bāliņš mani aicenej',-
Kam tik zem' sēdenej':
Pašē dur' stenderī,
Maz' bērn' šūpolē?

# 20740.00
Bāliņš mani māsu sauca
Tautu galda galinā;
Bālinos dzīvojot,
Māsas vārda nedzirdeju;
Būt' dzirdejš māsas vārdu,
Vēl dzīvotu bālinos.

# 20741.00
Brūtes radi panāksnos,
Brūtes radi kāziņās;
Brūtgan radi aizgājuši
Pār Daugavu zirgu zagt.

# 20742.00
Bori vien, savatnieki
Tautu meitas panāksnieki:
Jumtu plūca ieiedami,
Zāli meta ugunī.

# 20743.00
Burvi vien, savetnieki
Tautu meitas panāksnos;
Kungi vien vagariši
Mūs' brāliša vedibās.

# 20744.00
Buč projam, buč projam,
Dzērvenieku dullas kazas!
Cīravnieku stalti buki
Negribeja dullu kazu.

# 20745.00
Dievs nedod tādas meitas,
Kādas meitas Vanagam (saimn. v.):
Uz galdiem sēnes auga,
Uz beņķiem baraviki.

# 20746.00
Dīķis dzieda, akmens rauda
Līstošāi dieniņā;
Brāļi dzieda, māsas rauda
Tautu galda galiņā.

# 20746.01
Ola dzied, akmins raud
Dziļas jūras dibenā;
Māsa dzied, brālis raud
Tautu galda galiņā.

# 20747.00
Dīvos, čūdos,
Kur tādu redzeju:
Kaimiņu laukā
Sivenus ganot;
Sēdeja grāvī
Raudadama,
Ar vecu maišeli
Apsegusies.

# 20748.00
Dižais Strēli, labais Strēli,
Tava sieva baltmutite;
Ik rītiņus mazgajās,
Godos vien taisijās.

# 20749.00
Div', div' Lavīzes
Vienā vārdā.
Kas tādas nagažas
Divi reiz dziedās?

# 20750.00
Divi, divi Krišiši
Vienos vārdos;
Ir mans šunelis
Krišitis vārdā.
Es saucu šuneli,
Krišelis skrēja.

# 20751.00
Div' meitiņas panākstos,
Abas divas sakāvās;
Kad to vienu apdziedaja,
Tad ta otra apskaitās.

# 20752.00
Domajam, gādajam,
Kur mēs Annu redzejam:
Rigā, Rigā
Uz tirgus plača,
Uz tirgus plača
Čiganu vidū.

# 20752.01
Es domaju atminēt,
Kur redzeju to puisiti.
Pie Rigas, pie Rigas
Nabadžu pulkā.

# 20752.02
Minies, Vācieti,
Kur es tevi redzeju:
Kuldigas tiergē
Nabadžu pulkē.

# 20752.03
Jāniti, Jāniti,
Kur es tevi redzeju?
Piltenes tirgū
Čiganu barā ( pulkā).

# 20752.04
Zīmejosi to Indriķi,
Kur es biju redzejuse?
Simjūtas tirgū
Čiganu pulkā.

# 20753.00
Domajam, gādajām,
Kur Brenciti redzejām:
Rigā ielas maliņā
Bez biksēm mālus mina.

# 20754.00
Domajām(i), gādajām(i),
Kur Pēteri redzejām:
Viņpus Rigas, šaipus Bauskas
Ar ubadzi baroties.

# 20755.00
Domaju, gādaju,
Kur Anni redzeju:
Rigā, Rigā
Pie peku muldas,
Pie peku muldas,
Dūcits rokā.

# 20756.00
Domaju, gādaju,
Kur speltes aizbāzs.
Paķēru meitiņu,
Iebāžu speltē.

# 20757.00
Domaju, gādaju,
Kur tādu redzeju:
Rigā torņa galiņā,
Desu mulda mugurā.

# 20757.01
Atminiesi tu, Krišeli,
Kur mēs tevi redzejām:
Rigas bodes galiņā,
Zušu mulda rociņā.

# 20757.02
Domajām, gādajām,
Kur Jāniti redzejām:
Laksten's muižas skurstenī,
Darvas mucu mugurā.

# 20757.03
Es pazinu to puisiti
Rigā meitu ēlendē;
Desu riņķis uz deguna,
Sēņu mulda mugurā.

# 20757.04
Es redzeju tev', Jāniti,
Rigā božu galiņā,
Desu spannis rociņā,
Sēņu virkne pakaļā.

# 20757.05
Es redzeju to meitiņu (puisiti)
Rigas turņa galiņā,
Desu mulda mugurā,
Sēņu spannis rociņā.

# 20757.06
Es redzeju to Ansiņu (Līziti)
Žagarēi Čiganos,
Žagarēi Čiganos,
Desu muldu mugurā.
Kāds velns tevi te atdzina
Mūs' kundziņa pagastā?

# 20757.07
Es šķitu Antiņu
Kur redzejuse:
Rigas ielas maliņā
Desu mulda mugurā.

# 20757.08
Kur tādu Mārtiņu (Trīniti)
Sen zīstijos?
Rigā bodes galiņā
Plekstu mulda rociņā.

# 20758.00
Domaju, mineju,
Kur tādu redzeju?
Kaimiņu dārzā
Kacenus kremtot.

# 20759.00
Dzied brāliši, dzied māsiņas,
Pēc kurēnes es dziedašu?
- Dzied, māsiņ, tu pēc tautu,
Tu tautām piederej'.

# 20760.00
Dziedadams vien staigaju
Vakareju sākumiņu;
Kas godiga mātes meita,
Lai nāk man palīgā.

# 20761.00
Dzīditi munys māseņas,
Kā māseņis nadzīdit?
Kurys biteitis nuņese
Jiusu jauku volodeņu?

# 20762.00
Dzied, meitas, dzied, meitas,
Es došu naudu,
Es došu naudu,
Sudraba grašu.

# 20763.00
Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Mani vien, mani vien,
Man plata mugura,
Es varu nest.

# 20764.00
Dziedait skaisti, man māsiņas,
Es jums gribu palīdzēt,
Es jums gribu palīdzēt,
Kumeļā sēdedams.

# 20765.00
Dziediet, visi circeniši,
Silta mana istabiņa,
Silta mana istabiņa,
Bērza malku kurinaju.

# 20766.00
Dziedi, dziedi tu, meitiņa,
Šogad vīra nedabusi;
Citu gadu gan dabusi
Teļa putras strēbejiņu.

# 20767.00
Edz, kur puiši, edz, kur zirgi,
Edz, kur brangi kažociņi;
Ne še puiši, ne še zirgi,
Ne še brangi kažociņi.

# 20768.00
Iezašāva, iezašāva
Dzilna dzeņa caurumā;
Iezašāva bagatie
Nabadziņa godiņā.

# 20769.00
Ievedam svaiņa zirgu
Pašā staļļa dibinā;
Piesienam pašu svaini
Pie bāliņa galda skrāģa.

# 20770.00
Eit', ules, iekšāi,
Ko valstaties?
Lai mūsu māsiņa
Nevalstijās.

# 20771.00
Eit', ules, iekšāi,
Ko valstaties?
Lai valstās nabagi
Pa žagarim.

# 20772.00
Iet (Eit'), ulas, iekšā,
Ko valstaties?
Valstās (Valstaties) mūs' brāļa
Aizkrāsnē.

# 20773.00
Ej mājā tu, Jāniti,
Tev mājā liela prieka:
Tev piedzima sievai dēls,
Ķēvei mazs kumeliņš.

# 20774.00
Es atbraucu iepīkuse,
Visus cērpus izšķārdijse:
Man saplīsa glāza lāde,
Pa cērpim braukajot.

# 20775.00
Es atradu meža sargu
Grāvē vardi dīrajam;
Es tam devu dievpalīgu,
Viņš no kauna nesaņēma.

# 20776.00
Es atradu tautu dēlu
Snaužot vagas galiņā.
Es padevu dievpalīgu,
Viņš vaicā: Ko tu saki?

# 20776.01
Es atradu tautu meitu
Snaužam sēdu pie kodaļas;
Es padevu dievpalīgu,
Viņa prasa: ko tu saki?

# 20776.02
Es redzeju tautu dēlu,
Snaužam arkla galiņā.
Es saciju: Dievs palīdz!
Viņš sacija: Ko tu teic?

# 20776.03
As uzgāju toutu dālu
Snoužōt vogas gaeliņā.
As paedevu dievpalīgu,
Viņš praesīja: Kō tu saki?

# 20777.00
Es atradu to Jāniti
Grāvē naģes dīrajot.
Viņš man sola pūru pūru,
Lai es nieka nesakot.
Par to spīti es izteicu
Pa deviņi novadiņi,
Pa deviņi novadiņi
Pašā brūtes sētiņā.

# 20777.01
Es atradu to Priciti (Grietiņu)
Grāvī naģi dīrajam.
Pricits (Grietiņ') mani lūgšus lūdza,
Lai neteicu ļautiņiem.
Par to spīti es izteicu
Pa deviņi novadiņi.

# 20777.02
Es atradu to Kārliti
Grāvī naģi dīrajam.
Viņš man sola pusdālderi,
Lai neteicu nevienam.
Par to spīti es izteicu
Visam ļaužu pulciņam.

# 20777.03
Es redzeju vedejiņu
Grāvī naģi dīrajam.
Viņš man deva pūrju pūru,
Lai neka nesaciju.
Es to kaunu izsaciju
Dižā ļaužu pulciņā.

# 20777.04
Es uzgāju tautu dēlu
Grāvī krupi dīrajot.
Solij' man pūru kviešu,
Lai neka nesakot.
Par tīšam es izteicu
Par deviņi novadiņi,
Par deviņi novadiņi
Devitāi sētiņā.

# 20778.00
Es būt' šur neatbraucis
Šāi lielā līkumā,
Lodeniešu bagaters
Trīs grāmatas sastelleja.

# 20779.00
Es droša jo droša
Pa visu pulku,
Es gan zinaju,
Še mana nav,
Ne šīj pulkā,
Ne novadā.
Cita kunga novadāi
Kā vanagis lidinaja.

# 20780.00
Es dziedatu rītā agri,
Galva sāp, nevareju;
Es mīletu, kaut varetu,
Tautās savus bāleliņus.

# 20780.01
Būt' dziedajsi no rītiņa,
Galva sāpi, nevareju;
Būt' mīlejsi, nevareju,
Tautās savu māmuliņu.

# 20780.02
Es dziedatu rītā agri,
Kaut galviņa nesāpejse;
Es ceretu, kaut varejse,
Tautās savus bāleniņus.

# 20780.03
Gan dziedatu, kad varetu,
Galva sāp, nevareju;
Gan mīletu, kad varetu,
Tautas manus brāleliņus.

# 20781.00
Es gribeju šāi vietā
Nosavērti arajiņu;
Ko man bija nosavērti,
Tādi vien dzērajiņi.

# 20782.00
Es laba, es laba
Kaleja meita,
Es varu uguni
Saujiņā nest.

# 20783.00
Es Jāniti apdziedatu,
Ja tas burt nemācetu;
Es redzeju Jānišam
Burtu sāli azotē.

# 20783.01
Aiji, aiji, tu, meitiņa,
Es tev' skaisti apdziedatu,
Es tev' skaisti apdziedatu,
Kad tu burt nemācetu:
Es redzeju meitiņai
Burtu sāli azotē.

# 20783.02
Es Jāņeiti apdzīdātu,
Ka tys burt namācātu:
Es redzēju Jāņeišam
Burtu sāļi ozutē.

# 20783.03
Es puisiti apdziedatu,
Ka' tas burti nemācetu;
Vēl šodien puisišam
Burtais sāls azotē.

# 20784.00
Es nebiju redzejuse
Tādu dūdu panākstnieku:
Ne tie manim mutes deva,
Ne ar manim parunaja.

# 20785.00
Es nedošu sav' māsiņas,
Kamēr gailis padziedās,
Kamēr nesa jaunais svain's
Al' ar medu maisidams.

# 20786.00
Es nedzertu nemedotu,
Nestaigatu nezeltita:
Brāļi mani dravinieki,
Svaiņi zelta kalejiņi.

# 20787.00
Es nenācu šī vietā
Ar dziesmām langoties,
Man mājā aizmirsās
Langu dziesmu grāmatiņa.

# 20787.01
Lamē, lamē tu, meitiņ,
Es pretim nelamēs,
Man palika sētmalē
Lamejama grāmatiņa.

# 20787.02
Neslamēs, sveš' ļaud's,
Mēs nenāc' lam'tēs,
Mums palik' sētiņē
Lam'jam' grām'tiņ.

# 20788.00
Es norāvu Pinteļiem (māju v.)
Kazas ādu no piejumta.
Lai ta āda, ko ta āda,
Maksā lipa pusdāldera.

# 20789.00
Es pārvedu brāļam sievu,
Jāj' māsai panakstos.
Stāvej' mani zābaciņi
Kā apvilkti vakarā.

# 20790.00
Es pakāru ķēvis golvu
Sova cepļa dybynā;
Jāneits skrā sumynātu ,
Sķita, muna ļaudaveņa.

# 20791.00
Es redzeju tautu dēlu
Ar kaziņu ecejot.
Jūdz zemē somas lopu,
Es doš' bēru kumeliņu.

# 20791.01
Es redzei saules meit'
Ar kaziņ' ecejam.
Jūgsim zem' som's lop',
Jūgsim bēr's kumeliņ's.

# 20791.02
Es redzeju tautas dēlu
Ar āziti ecejot.
Laid vaļāi somas lopu,
Še tev bēris kumeliņš.

# 20792.00
Es redzeju tautu dēlu
Ar meitiņu runajam.
Es apmetu lielu riņķi,
Viņiem kaunu nedariju.

# 20793.00
Es redzeju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojot:
Kriju segli, lūku kāpšļi,
Vecu striķu iemauktiņi.

# 20794.00
Es redzeju tautas dēlu
Gravā vardi dīrajam.
Es pagāju lielu riņķi,
Tam kauniņu nedariju.

# 20794.01
Es redzeju Ozolniekus
Grāvī vardes dīrajot.
Apkārt gāju, riņķi metu,
Tiem kauniņa nedariju.

# 20795.00
Es redzeju tautu dēlu
Liniem zemi ecejot,
Ar āziti ecejot,
Ar gailiti vagojot.

# 20796.00
Es redzeju tautu dēlu
Snaužot arkla galiņā.
Apkārt gāju lielu riņķi,
Tam kauniņa nedariju.

# 20796.01
Arajs ara tīrumā,
Snauda arkla galiņā.
Ar līkumu garam gāju,
Es tam kaunu nedariju.

# 20796.02
Es atradu tautu dēlu
Snaužot arkla galiņā;
Es apgāju lielu riņķi,
Viņam kaunu nedariju.

# 20796.03
Es redzeju tautu dēlu
Snaužot arkla galiņā.
Metu lielu līkumiņu,
Tam kauniņu nedariju.

# 20796.04
Kādus ērmus es redzeju
Viņā lauka galiņā:
Es redzeju taut's dēlu
Snaužam arkla galiņā.

# 20797.00
Es redzeju tautu dēlu
Snaužam arkla galiņā.
Garam gāju, nemodinu,
Viņam kaunu nedariju.

# 20797.01
Es redzē taut's dēl'
Snaužam arkl' galiņē.
Gāj' garam, nimod'nē,
Puišam kaun' nidarē.

# 20797.02
Es redzeju tautu dēlu
Snaužam arkla galiņā.
Garam gāju, nebildinu,
Puišam kauna nedariju.

# 20797.03
Tautu dēls snaudulits
Ardams snauda uz arkliņa;
Garēm gāju, neiebildu,
Puišam kauna nedariju.

# 20797.04
Ciemiņam slinki puiši,
Gul kā pekas ceļmalā.
Garam gāju, nemod'naju,
Viņiem kauna nedariju.

# 20798.00
Es redzeju tautu dēlu
Cūk' ar kazu ecejam.
Cūk' ar strēlu, kaz' ar liesu,
Pats ar meža vīvelēm.

# 20798.01
Ko, puisiti, lielijiesi,
Pieci bēri kumeliņi?
Es redzeju ganidama
Cūk' ar kazu ecejam.
Cūkai liesa, kazai strēla,
Pats ar meža vīvelēm.

# 20799.00
Es redzeju tautu dēlu
Cūk' ar kazu ecejot.
Cūka kvieca, kaza brēca,
Pats ar' līdzi trallinaja.

# 20800.00
Es redzeju to Dārtiņu
Žagarēi Čiganos,
Staigaj' pirtis kuredama,
Vecus Žīdus braucidama.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv