20001 - 20200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.12. Galda dziesmas dzerot. ( 19470 - 20093)
2.5.2.12.2. Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem. ( 19872 - 20093)

# 20001.00
Kroga meita vietu taisa,
Šķite mani še guļam;
Gul' tu pati, kroga meita,
Man taisija līgaviņa.

# 20002.00
Kroga papa, kroga papa,
Dod man čakli alutiņu!
Laukā manis kumeliņis
Trešu reizu nozviedzās;
Sētā jauna līgaviņa
Slauka gaužas asariņas,
Slauka gaužas asariņas,
Gaida mani pārnākot.

# 20003.00
Kroga papa vella bērns,
Elles liesmu kūrejiņš;
Jau es biju gana dzēris,
Vēl man deva, lai es dzeru.

# 20004.00
Kruga tāvs gauži raud,
Asareņis slauēeidams:
Slykti lyni, moz naudeņis,
Nadzārts stāv brandiveņis.

# 20005.00
Krogu krogus es izdzēru,
Grāvu grāvus izviļaju,
Tādu pašu rotu nesu,
Kā tie citi tēva dēli.

# 20005.01
Krogu krogus es izdzēru,
Tirgu tirgus izlīgoju!
Tādu pašu rotu nešu,
Kā tās citas mātes meitas.

# 20006.00
Kungi sauce prāvu vīru,
Lievenā (Lievenī) stāvedami;
Prāvs vīrs alu dzēra,
Izjozies vēderiņu.

# 20006.01
Kungi sauēe gudru veiru
Livinī stāvādami;
Gudri veiri olu džere,
Atjozuši vedariņus.

# 20007.00
Kungi tiesu nespriežat
Dzērušam vīriņam:
Dzērušam vīriņam
Skabardaiņa valodiņa.

# 20008.00
Kur, puisiti, tavas bandas?
Nav cepures galviņā.
Ik svētdienas krodziņā,
Miežu kule padusē.

# 20009.00
Kuram krogam es piegāju
Dzēru alus, dzēru medus;
Kas kaiteja man nedzert,
Dravenieka līgavai?

# 20010.00
Kuru krogu es nezinu,
Kur nedzēru alutiņu?
Kuras upes ūdentiņu
Nedzer manis kumeliņis?

# 20010.01
Kura kroga es nezinu,
Kura muns kumeliņš?
Kura kroga alutiņa
Es nedzēru mūdiņā?
Kuras upes ūdentiņa
Nedzēr' muns kumeliņš?
Metu mārku upitē,
Lai dzer muns kumeliņš;
Simtu mārku krodziņā,
Lai dzer muna līgaviņa.

# 20010.02
Kuras zemes es izgāju,
Daudz naudiņas notēreju:
Mārku metu upitē,
Lai dzer mani kumeliņi;
Simtu mārku krodziņā,
Lai dzer mana līgaviņa.

# 20010.03
Kuru krogu es nezinu,
Kur nedzēru alutiņu?
Kuras upes ūdentiņu
Nedzer manis kumeliņš?
Nedzer manis kumeliņis
Neziedotu ūdentiņu.
Metu mārku upitēi,
Lai dzer manis kumeliņš,
Lai dzer manis kumeliņis
Naudu pierktu ūdentiņu.

# 20010.04
Kuru ceļu es negāju,
Kur naudiņas netēreju?
Kuras upes ūdentiņu
Nedzer manis kumeliņš.

# 20010.05
Kuru ceļu es negāju,
Kur naudiņas netēreju?
Kuras upes ūdentiņu
Nedzer manis kumeliņš?
Mārku metu upitē,
Lai dzer manis kumeliņš;
Simtu mārku krodziņā,
Lai dzer mana līgaviņa.

# 20010.06
Kuru ceļu es nejāju,
Kuru krogu es nedzēru?
Kuras upes ūdentiņu
Nedzer manis kumeliņš?
Mārku metu Daugavāi,
Lai dzer manis kumeliņš,
Lai dzer manis kumeliņš
Naudas pirktu ūdentiņu.

# 20010.07
Mārku metu upitē,
Lai dzer mans kumeliņš;
Simtu mārku krodziņā,
Lai dzer mana līgaviņa.

# 20010.08
Saka mani daudzdzēraju,
Daudz naudiņas tēretaju.
Kura ceļa es negāju,
Kur nedzēru brandaviņa?
Kuras upes ūdentiņa
Nedzer manis kumeliņš?
Simtu mārku es nodzēru
Kumeļā sēdedams;
Otru simtu upē laižu,
Lai dzer manis kumeliņš.

# 20011.00
Loba byutu auzu maize,
Ka na ļela sānoļeņa;
Lobi byutu jauni puiši,
Ka krugā nadzāruši.

# 20012.00
Labak dzēru krodziņā,
Ne savos brālišos;
Krogā dzēru, aizmaksaju,
Brāļi gaida atdodam.

# 20013.00
Lāgā, brāļi, netiksim
Ar dzeršanu, dziedašanu!
Stallī zviedz kumeliņš
Vakareju ēdumiņu.

# 20013.01
Lietā, brāļi, netiksim
Ar dzeršanu, žūpošanu!
Cieti mūsu staļļa durvis
Vakareju slēdzumiņu,
Iekšā mūsu kumeliņi
Vakareju ēdumiņu.

# 20014.00
Lāgū, brāļi, netiksim
Ar dzeršanu, dziedašan',
Ja mēs savu kumelinu
Garam kroga nelaižam.

# 20015.00
Lai iet kāja, kur iedama,
Es par kāju nebēdaju,
Kad ta mana gudra ķēve
Pa celiņu darinaja.

# 20016.00
Lai rauj Jupis, ko raudams,
Dzērajiņa tas nerauj;
Grāvu grāvus izbradajs,
Iet sētā dziedadams.

# 20017.00
Ļaudis mani ģeķi sauca,
Strauju manu kumeliņu.
Alus mani ģeķi dara,
Auzas strauju kumeliņu.

# 20017.01
Meitas mani dullu sauca,
Druķi manu kumeliņu.
Alus mani dullu taisa,
Auzas druķi kumeliņu.

# 20018.00
Lietiņam nolīstoti,
Velej' baltu lakatiņu;
Vakarāi uz krodziņu,
To apsēju galviņāi.

# 20019.00
Lēnajam, gudrajam
Tuvu auga līgaviņa;
Dzērajam, žūpučam
Simtu jūdzu tautiņās.

# 20019.01
Na šķeļmam, na blaznam
Tivļi jauga (auga) ļaudaviņa;
Krugā jam sauļe ļēēe,
Krugā jam i nuritē.

# 20020.00
Liniņi, vilniņa
Kaziņu krogā,
Man pašam pakulas,
Pakājas mājās.

# 20021.00
Lūgšus lūdzu brālišam,
Lai nedzēra krodziņā:
Es redzeju bajaram
Krogā svārkus novelkam.

# 20021.01
Nesēd, manu bāleliņ,
Kroga galda galiņā;
Es redzeju dzērajam
Krogā svārkus novelkam.

# 20022.00
Māte, māte, pūt uguni,
Meita nāca piedzērusi!
Vaj tev kauns, vaj tev grēks,
Sav' bērniņu saņemot?

# 20023.00
Man ļautiņi dzert nedeva,
Smurguliti domadami;
Dodiet man pasadzert,
Es noslauku deguniņu.

# 20023.01
Mun ļoutiņi dzart naedeva,
Smurguilīti dāvādaemi.
Dōediet mun nōzadzart,
As nōslouku daguiniņu.

# 20024.00
Meitas mani aicinaja
Pagrabā alus dzert.
Es meitām atbildeju:
Man nevaid sīkas naudas.

# 20025.00
Meitas mani mīļi lūdze
Vīna dzert pagrabā;
Es meitām atsaciju:
Gan man laika vakarā.

# 20026.00
Muižas meitas, jumpraviņas,
Sauce mani alus žūpu.
Kad es biju alus žūpa,
Tu bij' mieļu dzērajiņ'.

# 20027.00
Misenieki daiļi dzieda
Zaķaraga krodziņā;
Melnas ogles vezumā,
Balta nauda maciņā.

# 20028.00
Anna-kanna krodzeniece,
Jem vīriņu kalejiņu;
Kalejs kala sīku naudu,
Anna skaita dālderišus.

# 20029.00
Anna-kanna krogā dzēra,
Ķērsta-ķēve mežā brauca;
Annai pliks vēderiņš,
Ķērstai pilns vezumiņš.

# 20030.00
Andži, Andži, ku tu dori?
Trešu dinu krudzeņā!
-Jāīt beus uz mājām,
Navā vaira seikys naudys.

# 20031.00
Nāk man smagas nopūtiņas,
Es nezinu kamlabad.
Vaj būs mani māmuliņa
Dzērajam piesolijse?

# 20032.00
Nācin nāc tu, puisit,
Nāc matiņus šķirstidams,
Nāc matiņus šķirstidams,
Cepuriti ciladams.
Vaj nu nāci, vaj nenāci,
Tu jau manis nedabusi,
Kam tu dzēri krodziņā,
Kam krogā delvereji.
Tur es tevi ieraudziju
Kroga galda galiņā,
Kroga galda galiņā,
Alus kanna rociņā.

# 20033.00
Nauda mani salamaja
Lupatainu, lampatainu.
Paga, nauda, paga, nauda,
Vediš' tevi krodziņā.

# 20033.01
Nauda mani nicinaja,
Ka es lieti nedereju.
Nenicini tu, naudiņa,
Vediš' tevi krodziņā.

# 20034.00
Nedod Dievs meitiņām
Dzērajiņu māmuliņu,
Dzērajiņa māmuliņa
Kaunu dara meitiņām.

# 20035.00
Nepiedošu, nepiedošu
Brandavīna pudelei!
Kad izdzēršu, sasitišu
Deviņiem gabaliem.

# 20036.00
Neviens grēku tā nedara,
Ka darija brandavīns:
Dažam svārkus tas novilka,
Dažam matus sapinkaja,
Dažs aizgāja pie Dieviņa,
I mūžiņa nepabeidzis.

# 20037.00
No tālienes jau pazinu
Dzēraj' vīra kumeliņus:
Šķības gūžas, klibas kājas,
Tek galviņu noliekuši.

# 20038.00
Nu ir laiks, nu ir laiks
Plikajiem alu dzert,
Nu aizgāja bagatie
Pār Daugavu zirgu zagt.

# 20038.01
Nu bij labi, nu bij labi
Nabagim alu dzert,
Bajariņi nogājuši
Uz Jelgavu nabagos.

# 20038.02
Niu ir vaļa, niu ir vaļa
Kankaļim olu dzert:
Bogāti aizbraukuši
Pār Daugavu baku laust.

# 20039.00
Nu ir laiks, nu ir laiks
Čiganam zagti iet:
Saimeniece krogā dzer,
Suni slēdza istabā.

# 20040.00
Pīpejiet paši, brāļi,
Savu sūru tabaciņu,
Ne kā savu sīku naudu
Krodziņā nodzeriet.

# 20041.00
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē;
Kurzemniece man solija
Sav' meitiņu malejiņu.
Solit sola, bet ne deva,
Teic man' lielu dzērajiņu,
Teic man' lielu dzērajiņu,
Kumeliņa skrējejiņu.
Kuru krogu es izdzēru,
Kam noskrēju kumeliņu?
Pats par savu naudu dzēru,
Pats skrēj' savu kumeliņu.
Ai, lūdzama krodzeniece,
Iznes alus uz parāda;
Paaugs rudzi, paaugs mieži,
Es godigi aizmaksašu.
Nāks rudenis, ņemšu sievu,
Lūgšu tevi vedibās;
Dzersim kāzas trīs dieniņas,
Lai dancoja panāksnieki.

# 20041.01
Pyut, vējeņ, dzeņ laiveņu,
Aizdzeņ mani Kurzžemē.
Kurzemņeica maņ sulēja
Sov' meiteņu maļējeņu.
Suļeit sula, bet nadeve,
Skait' por lelu dzārājeņu,
Skait' por lelu dzārājeņu,
Kumēļeņa skrējējeņu.
Kuru krugu as izdzeru.
Kam nuskrēju kumēļeņu?
Pats por sovu naudu dzeru,
Pats skrēj' sovu kumēļeņu.

# 20041.02
Peut, vējiņ, dzen laiviņu,
Iveļ mani Kurzemē.
Kurzemņeica loba māte,
Sulei meitu maļejiņu.
Suļeit sula, bet nadeve,
Sauc maņ' lela dzārājiņa,
Sauc maņ' lela dzārājiņa,
Sauc kumeļa skrējējiņa.
Kam naudiņu es sadzeru,
Kam nuskreju kumeļiņu?
Pots es savu naudu dzeru,
Savu skrēju kumeļiņu.

# 20042.00
Puiši ēda, puiši dzēra
Kroga galda galiņā;
Putni ēda tīrumā
Saimenieka labibiņu.

# 20043.00
Raida mani tēvs, māmiņa
Krogā puišus lūkoties.
Ko lūkošu, tēvs, māmiņa,
Krogā puiši piedzēruši.

# 20044.00
Ratenit, ratenit,
Tu vedisi ubagos:
Kuru spoli pievērpuse,
To uz krogu aizvažoju.

# 20045.00
Reti, reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Lepni, lepni tie puisiši,
Kas nedzēra krodziņā.

# 20046.00
Saka mani daudz dzeram,
Daudz naudiņas tērejam:
Simtu jūdžu piecu mārku,
Ta bij mana ceļa nauda.

# 20047.00
Saka mani daudz dzeram,
Daudz naudiņas tērejam.
Simtu mārku vien nodzēru,
Kumeļā sēdedams;
Vēl nodzertu otru simtu,
Kaut stāvetu kumeliņš.

# 20047.01
Simtu mārku es nodzēru,
Kumeļāi sēdedams;
Vēl nodzertu otru simtu,
Kaut stāvejis kumeliņš.

# 20048.00
Saka mani sīkstu vīru,
Viens nedzēru krodziņā;
Kad ar draugu satikos,
Tad par maku nebēdaju.

# 20049.00
Zaļi rudzi teirumā,
Veļ zaļāki leidumā;
Skaisti puiši nadzāruši,
Veļ skaistāki pidzāruši.

# 20050.00
Saltu ziemu mežā braucu,
Bārda balta piesaluse,
Kažoks, svārki mugurā
Vairs sildit nevareja,-
Šņabis, šņabis, brandavīns,
Tas tik var sasildit.

# 20051.00
Sarkans alus glāzitēje,
Sārta pate nesejiņa,-
Kā es viņu nemīlešu,
Es pats alus dzērajiņš.

# 20052.00
Sasegloju melnu kuili,
Jāj' uz krogu dziedadams.
Krodzeniece brīnejās,
Kas par dailu kumeliņu.

# 20053.00
Sauca mani dzērejiņu,
Kumeliņa skrējejiņu.
Kam naudiņu es izdzēru,
Kam noskrēju kumeliņu?
Pats es savu naudu dzēru,
Pats skrēj' savu kumeliņu.

# 20053.01
Soka mani dzārājeņu,
Soka lelu skrējējeņu.
Kam naudeņu es sadzeru,
Kam saskreju kumeļeņu?
Pots es savu naudu dzeru,
Savu skrēju kumeļeņu.

# 20053.02
Visas ciema zeltenites
Sauca mani dzērajiņu,
Sauca mani dzērajiņu,
Kumeliņa mijejiņu.
Kam naudiņu es izdzēru,
Kam izmiju kumeliņu?
Pats es savu naudu dzēru,
Pats mij' savu kumeliņu.

# 20054.00
Šādas tādas kalponites
Valkā zīda lakatiņus;
Ko darit rīklitei?-
Mans palika krodziņā.

# 20054.01
Mazajām meitiņām,
Visām zīda lakatini.
Vaiji, manu platu kaklu!-
Mans palika krodziņā.

# 20055.00
Šāi krogā jadzer ira,
Te bij labs alutiņš,
Seskis bija pabrūvejis
Pašā alas dibenā.

# 20056.00
Ši bij man trešā diena
Ar vienām paģirām;
Ej, cūciņa, ezerā,
Pazvejo sīku zivu.

# 20056.01
Vakar biju daudz dzēruse,
Šodien ļoti nevesela;
Ej, cūciņa, pazvejo
Sīku zivu ezarā.

# 20057.00
Šitā, brāļi, dzīvodami
Neziņā paliksiet;
Šitā savus zābaciņus
No kājāmi nodzersiet.

# 20058.00
Šitā, brāļi, mēs dzerdami
Neziņā aiziesim:
Kad sieviņas skruķiem mij,
Mēs dzeram līkopiņas
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Šāi mazāi krodziņā.

# 20059.00
Šitā, puikas, mēs dzerdami
Neziņā aiziesim,
Ja mēs savus kumeliņus
Maz garaki nedzīsim.

# 20059.01
Ar dzeršanu, dziedašanu
Mēs ziņā netiksam,
Ja mēs savu kumeliņu
Vēl tālak nedzīsam.

# 20059.02
Lietā, brāļi, netiksim
Ar dzeršanu, dziedašanu,
Ja mēs sava kumeliņa
Vis ātraki nedzīsim.

# 20059.03
Šo dzeršanu, bāleniņi,
Mēs godā nebeigsim,
Ja mēs sava kumeliņa
Maģ garaki nedzīsim.

# 20060.00
Sen dzirdeju, nu redzeju
To teicamu tēva dēlu:
Kroga žūpa, grāvja guļa,
Ne maizites arajiņš.

# 20061.00
Sīļam devu driķu stopu,
Lai nospēra krodzinieku:
Šim stopiņš, tam stopiņš,-
Par putām naudu ņēma ( devu).

# 20062.00
Skaisti zied ta puķite,
Kas aiz manas cepurites;
Gauži raud ta meitiņa,
Kas ar mani sadereja.
Vaj ta bija sajutusi,
Ka es lielis dzērajiņš?

# 20063.00
Smagi krāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži rauda ta meitiņa,
Kas ar mani sadereja:
Sajutuse daudz dzeram,
Daudz naudiņas tērejam.

# 20064.00
Tādi vīri kungam tika,
Kas dzer alu, brandaviņu;
Kas nedzēra, tie netika
Ne labam vagarem.

# 20065.00
Tādi vīri kungam tika,
Kas dzer alu, brandavīnu;
Tie kungam izbaroja
Dancojošus kumeliņus.

# 20066.00
Tautu meita dzeltainite
Sauca mani dzērajiņu.
Vēl tu būtu, ja es ņemtu,
Dzērajiņa līgaviņa.

# 20067.00
Tēva, tēva tu dēliņis,
Nav tev tēva padomiņis;
Nodzer tēva naudas maku,
Nodzer tēva kumeliņu.

# 20067.01
Tēva, tēva tu dēliņis,
Ne tev bandas, ne kumeļa:
Tu izdzēri savas bandas,
Tēva dotu kumeliņu.

# 20068.00
Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, kumeliņu.
Dēliņš gāja krodziņā,
Sēdās galda galiņā;
Tur palika ta naudiņa
Kroga galda galiņā.

# 20069.00
Tik vien dzēru krodziņā,
Kā var' sevi zinaties,
Lai nebrauca citi vīri
Mana bēra kumeliņa.

# 20070.00
Tikam dzēru krodziņā,
Kamēr zaļa gaisma ausa;
Kad zaļaja gaisma ausa,
Jūdzu bēri kamanās.

# 20071.00
Tu, brāliti, kunga vīris,
Nedzer daudz alutiņu;
Ņem kanniņu, dzer malciņu,
Kāp savā kumeļā.

# 20071.01
Kunga vīris, brāleliņ,
Nedzer daudz alutiņa;
Dzer malciņu, dzer i otru,
Lec kumeļa mugurā.

# 20072.00
Tur es dzēru, tur man tika,
Tāi mazā krodziņā:
Sarkans alus, balta kanna,
Daiļa pate nesejiņa.

# 20072.01
Soldons ols, bollta konna,
Skaista poša ņesējeņa.
Izdzer' olu, sadauz' konnu,
Pajem' pošu ņesējeņu.

# 20072.02
Tur es dzēru, tur man tika,
Tāi mazāi krodziņā:
Sarkans alus, balta kanna,
Daiļa pate krodziniece.
Izdzer' alu, sasit' kannu,
Nobučoju krodzinieci.

# 20072.03
Tur es dzeru, tur man tīk,
Ta ir maza [?] krodziņā:
Tur atradu baltas kannas
Daiļu pašu krodzenicen [?].
Izdzer alus, sasit kannas,
Sakauj pašu krodzenicen,
Vis' [?] sviež ceļa maliņā.

# 20072.04
Tur man tika, tur es dzēru,
Tā mazā krodziņā:
Sarkan(s) alus, balta kanna,
Smuka, daiļa krodzeniec'.
Izdzer' alu, sasit' kannu,
Pieper' pašu krodziniec'.

# 20073.00
Uz krodziņu zinu ceļu,
Uz baznicu nezinaju;
Uz krodziņu taisnis ceļš,
Uz baznicu līkumains.

# 20073.01
Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznicu nezinaju;
Uz krodziņu bruģets ceļš,
Uz baznicu akminains.

# 20073.02
Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznicu nezinaju;
Uz krodziņu klajs celiņš,
Uz baznicu žagarains.

# 20074.00
Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznicu nezinaju;
Krogā alus, brandavīns,
Kas to deva ( dos) baznicā?

# 20074.01
Uz krudzeņu zyna ēeļu,
Uz bazņeicu nazynāja:
Krugā olys, branndivins,
Bazņeicā Diva vārdi.

# 20075.00
Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznicu nezinaju:
Krogā mani krustijuši,
Baznicā(i) nenesuši.

# 20075.01
Es krodziņu gan zinaju,
Bazniciņu nezinaju:
Man' kristija krodziņā,
Baznicā neaiznesa.

# 20075.02
Kroga ceļu gan zinaju,
Baznicceļa nezinaju:
Krogā mani kristijuši,
Nenesuši baznicā.

# 20075.03
Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznicu nezinaju:
Krogā mani krustijuši,
Nav nesuši baznicā.

# 20076.00
Uzaugu māmiņai
Dzēraja meita;
Dod, mani, māmiņa,
Miežu arajam.

# 20077.00
Učā nauda, paganu nauda,
Vediš' tevi krodziņā;
Pirkšu alu, pirkšu medu,
Pirkšu spranču brandavīnu,
Pirkšu spranču brandavīnu,
Dzirdiš' savu sievas māti.
Dzer vien, māte, nebēdā,
Vaj nāk meita, vaj nenāk.

# 20078.00
Vaj dzi', manu bāleliņ,
Kur ta tava cepurite?
-Krodziņā, man' māsiņ,
Alus kannas vāciņam.

# 20079.00
Vakar dzēra div' bāliņi
Sakārnišu krodziņā;
Šodien brauc Sakārnits
Dalderišus lasidams.

# 20080.00
Vakar dzēru, šodien dzēru
Žagatiņas krodziņā;
Vakar dzēru rudzu sieku,
Šodien cirvi paģirām.

# 20080.01
Sieva mana nezinaja,
Ko es dzēru krodziņā:
Vakar dzēru rudzu sieku,
Šodien cirvi paģirām.

# 20080.02
Vakar dzēru, šodien dzēru,
Vīram skādi nedariju:
Vakar dzēru baltu aitu,
Šodien melnu paģirām.

# 20080.03
Vakar dzēru, šodien reiba,
Žagatiņas krodziņā.
Atkal mani māte bāra:
Kur tu, kuņa, naudu ņēmi?
Es pārdevu melnaitiņu,
Melnaitiņas naudu dzēru.

# 20081.00
Vakar māte krogā dzēra,
Padzer mani zvejniekam;
Šodien tek ( gāja) bāleliņi
Upes malu raudadami.

# 20082.00
Vaļa man krogā dzert,
Vaļa kannu sadauzit,
Vaļa pašu krodzenieci
Izvest ceļa maliņā.

# 20083.00
Vaļa, vaļa tev, tautiet,
Ik svētdienas krogū dzert;
Tiks' manā rociņā,
Tās vaļiņas vairs nebūs.

# 20084.00
Vediet mani, kur vezdami,
Krodziņā nevediet:
Krodziņš mani laisku dara,
Kanna kāju dancinaja.

# 20085.00
Viju, viju, nenoviju
Lazdu ziedu vainadziņ';
Gāju, gāju, nedagāju
Pie dzēraja tēva dēla.

# 20086.00
Vilkam dzert tāi krogā,
Ne labam cilvekam:
Cik es gāju, tik atradu
Krodziniekus plēšoties.

# 20087.00
Vilciņam galva sāp
Vakareju dzērumiņu;
Ņem, lapsiņa, pudeliti,
Tec uz krogu brandavīna.
Aiztecejse, aiznesuse,
Vilkam galvu izārstejse.

# 20088.00
Visa mana galva sāp,
Kā gribeju brandaviņa;
Kad dabuju brandaviņa,
Tad galviņa nesāpeja.

# 20089.00
Visas ciema dzeltenites
Sauca mani al's bāliņu.
Kad es biju al's bāliņš,
Jūs bijat miega cūkas.

# 20090.00
Visi mani lakatiņi
Alutiņa piedzēruši;
Kur pakritu, tur guleju
Ar visiem lakatiem.

# 20090.01
Visi mani lupatiņi
Alutiņu piedzēruši.
Kur es gāju, tur es kritu,
Tur gul mani lupatiņi.

# 20091.00
Ceļa vīri bāliņi,
Padzersimies,
Lai mums lustigi
Celiņu braukt.

# 20092.00
Cik sen bija Jāņa diena,
Atkal būs jauna maize;
Cik sen bijam piedzēruši,
Atkal būsim nedzēruši.

# 20093.00
Citi puiši krogā gāja,
Ij es gāju pakaļā;
Citi dzēre pilnus mērus,
Es tos mēru palieciņus.

2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. ( 20094 - 24036)
2.5.2.13.1. Viesus apdzied pēc auguma, t. i. atrod katram ko labu, vaj ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, utt. ( 20094 - 20379)

# 20094.00
Ai, ai, NN (Jāniti, Līzite, etc.),
Tavas lielas lūpas!
No vienas lūpas
Pieci pāri pasatalu.

# 20094.01
Vai, vai, NN,
Tavu platu pieri!
Mans tēvs izgrieza
Trijus pārus pastalas.

# 20094.02
Vai, vai, NN,
Tavu platu pieri!
Pieci pāri pastalu
No tavas pieres.

# 20094.03
Ūjā, Joren,
Tavu biezu lūpu!
Tur bij vellam
Pastalu pāris.

# 20094.04
Ūjā, Anniņa,
Tavu lielu lūpu!
Trīs pāri pastalu,
Zābaku lieli.

# 20094.05
Tu, NN (Anniņa, etc.) smuk' meitiņa
Ar resnāmi lūpiņām,
No tavāmi lūpiņāmi
Pieci pāri pastaliņas.

# 20095.00
Ai, ai, NN (Ansiņ, etc.),
Tavu garu degunu!
Pats sēd aiz galda,
Deguns namā,
Deguns namā
Cepešus groza.

# 20095.01
Aiji, aiji, tu, Bertiņa,
Tavu garu deguniņu!
Pati sēdi aiz galdiņa,
Deguns cepļa caurumā.

# 20095.02
Jānišam gars deguns,
Kā tam pura stirkanam:
Pats sēdeja aiz galdiņa,
Deguns cepļa caurumā.

# 20095.03
Ignatam gars daguns,
Kai tam pura stykutam:
Pats sedēje aiz gaļdeņa,
Daguns ēepļa dybynā.

# 20095.04
Panāsnu meitām,
Tām gari deguni:
Pašas sēd aiz galda,
Deguns ķēķī,
Deguns ķēķī
Pagales čuknā.

# 20096.00
Vai, vai, NN,
Tavu garu degunu!
Visus mūrus izbadija,
Ciercentiņus mekledams.

# 20096.01
Ai, Jāniti, ai, brāliti,
Tavu garu deguntiņu!
Visus mūrus izkapaji,
Ciecenišus mekledams.

# 20096.02
Māte cepa baltu maizi,
Graznu viesu gaididama:
Šādi tādi sajājuši
Ar līkiem deguniem,
Visas sienas izknāpaja,
Circenišus mekledami.

# 20096.03
Sajāj vella vedejiņi
Ar līkiem deguniem;
Visas šķirbas izknābaja,
Circenišus mekledami.

# 20096.04
Še atjāja vedejiņi
Ar garjiem deguniem;
Visas sienas izkapaja,
Ciercenišus mekledami.
Mums ozola istabiņa,
Nav neviena cierceniša.

# 20096.05
Sēdi, sēdi, vakarbrāli
Ar to ķīļa deguniņu:
Visas sienas izknābaji,
Ciercenišus mekledams.

# 20096.06
Ūjā, velli vedejiņi
Garajiem deguniem!
Visas sienas izkapajši,
Circenišu mekledami.

# 20096.07
Vedejiem deguniņi
Kā lieliem ķikutiem;
Šķirbu šķirbas izknābaja,
Circenišu mekledami.

# 20097.00
Vai, vai, NN (jeb.: svāteņ),
Tavu lelu bārzdu!
Piēērpu gruzu,
I gruza vāku;
Gruzā garumi,
Vākā eisumi.

# 20098.00
Vai, vai, Juriti,
Tavu lielu bārzdu!
Sameta kaudzi,
Palika tupesis.

# 20099.00
Oi, oi, NN (meitiņ),
Tavus skaistus byudus (vaigus)!
Kur tu tās zāļis jēmi,
Ar ko byudus šmaravāt?

# 20099.01
Kur, māseņ, zāļes jēmi,
Ar ko byudus maļavāt?
Rēziknē kabakā,
Vaca žida kadakā.

# 20100.00
Vai, vai, NN,
Tev plati zobi!
Mans tēvs izkala
Piec' pāri lemešu.

# 20101.00
Vai, vai, NN,
Tev plati zobi!
No viena zoba
Deviņi mieti.

# 20102.00
Vai, vai, NN,
Kādas tavas ūsas!
Cita gara, cita īsa,
Kā manam kaķišam.

# 20103.00
Vai, vai, tu, NN,
Tādu tavu neglītumu!
Plata piere, resnas kājas,
Kā manam vērsišam.

# 20104.00
Vai, vai, tu, NN,
Tavu spicu deguniņu!
No kumeļa nolēkdams,
Nodūr' mūsu siveniņu.

# 20105.00
Ai, lepnais tēva dēls,
Tavu daiļu augumiņu:
Īsas kājas, garas rokas,
Sakumpušu muguriņu.

# 20105.01
Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Nesmejiesi kuprišam,
Kuprišami liela nasta,
Līki kāpa kalniņā.

# 20106.00
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kādi tavi vīra radi:
Kā piestiņas, kā rumbiņas,
Kā lielie laivas gali.

# 20106.01
Es ar' būtu sievu ņēmis,
Kaut man tāda gadijsēs:
Kā rumbiņa, kā piestiņa,
Kā vecais laivas gals.

# 20106.02
Es atvedu bāliņam
Brīnum skaistu līgaviņu:
Kā siliti, kā muldiņu,
Kā lielo laivas galu.

# 20106.03
Retam tāda, retam tāda,
Kā manam bāliņam:
Kā silite, kā muldiņa,
Kā, vecais laivas gals.

# 20107.00
Ai, Jāniti, ai, brāliti,
Kā man tevis gauži žēl!
Citi puiši kā ozoli,
Tu kā pūslis vazajies.

# 20107.01
Ai, mazo bāleliņu,
Kā man tevis gaužam žēl!
Citi puiši kā kundziņi,
Tu kā skrandu lēverits.

# 20107.02
Ai, Andriņ, ai, Andriņ,
Kā man tevis žēl metās!
Citi puiši kā ozoli,
Tu kā sūdu vabolite.

# 20107.03
Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Kā man tevis gaužam žēl!
Citas meitas kā liepiņas,
Tu kā rumba vāļojies,

# 20107.04
Ai, Anniņa, žēl man tevis,
Redzu tevi staigajot:
Citas meitas kā liepiņas,
Tu kā veca nabadzite.

# 20108.00
Vai, Jāniti, vai, brāliti,
Tev galviņa nesukata;
Cielaviņa ligzdu taisa
Tavā galvas galiņā.

# 20108.01
Vai, Latit, vai, māsiņ,
Kam galviņu nesukaji?
Visi putni ligzdu dara
Tavu matu galiņā.

# 20108.02
Ej ārā tu, puisiti,
Ta galva nesukata;
Tavu matu galiņāi
Bezdeliga ligzdu taisa.

# 20108.03
Kalabad tu, Jāniti,
Savu galvu neķemmē?
Cīrulitis ligzdu taisa
Tavu matu galiņā.

# 20109.00
Ai, Jānit, ai, Jānit,
Tavu garu deguniņu!
Piecas vārnas satupušas,
Vēl bij rūme krauklišam.

# 20109.01
Vai, Līzite, vai, Līzite,
Tavu platu deguniņu:
Tur tupeja pieci kaķi
Tev deguna galiņā.

# 20109.02
Ai, tautieti, ai, tautieti,
Tavu garu deguniņu!
Pieci kraukļi satupuši
Ar visiem bērniņiem.

# 20109.03
Kas tie tādi jauni kungi
Tik gariem deguniem?
Piecas vārnas uztupās,
Vēl bij rūme žagatai.

# 20109.04
Antonam brālišam
Vecas modes deguniņš:
Pieci kraukļi satupuši,
Vēl bij rūmes žagatai.

# 20110.00
Ai, Avene, Avenite,
Tavu resnu vēderiņu!
Tur man mirka pērnie lini,
Aizpērnās kaņepejas.

# 20111.00
A, Avene, Avenite,
Tavu resnu vēderiņu!
Vedišu laukā,
Šķērdišu augšā,
Būs manām cūkām
Drabiņu sile.

# 20112.00
Ak, tu tautu neveiklite,
Tavu skaistu augumiņu!
Man iztrūka biksēm pogas,
Uz tevim skatoties.

# 20113.00
Aiz ko zemas, aiz ko resnas
Biķerišu dzeltanites?
Miežu maizit' ij ēzdamas,
Ūdenī mērcedamas.

# 20114.00
Aiz ko zemas, aiz ko resnas
Kuseniešu zeltenites?
Tivu muiža, tivu māja,
Putra joze pakaļā.

# 20115.00
Aiz ko zilas, aiz ko melnas
Maleniešu dzeltanites?
Tupedamas velejās
Siveniņu silitē.

# 20116.00
Aiz ko zili, aiz ko melni
Nāburgos jauni puiši?
Ogļu maisu apēduši,
Par vēršiem turedami.

# 20117.00
Aiz ko skaista, aiz ko šmuka,
Aiz ko bollta tej Verona?
Kača asti apāduse,
Krējumā mārcādama.

# 20118.00
Aiz ko stalti, aiz ko balti
Nāburdziņu puiseniņi?
Ik rītiņa kazu zīda,
Zem tiltiņa palīduši.

# 20119.00
Apsagāze krējumķērne
Uz Kačiņas vēderiņa.
Kaķits, pienu laizidams,
Sanagoja vēderiņu.
Māte piena tā neraud,
Kā raud meita vēderiņa.

# 20120.00
Atbrauca Maijiņa
Dobotu pieri:
Būs mūsu suņiem
Sēnalu sile.

# 20120.01
Atgāja NN
Žāvāju [?] piri:
Byus myusu meitām
Somozgu siļe.

# 20121.00
Atgāja Jāneits
Sorkonu bārzdu:
Byus myusu meitām
Dzeipora krāss.

# 20122.00
Atnāca Ažiņa
Bez viena zoba.
Steidzami drāžam
Skangala zobu.

# 20122.01
Šmuka, šmuka vakaraiņe,
Bez zubu atbraukuse.
Steidzam, drāžam
Skongola zubus.

# 20123.00
Atsašipis šis Jurejtis
Kaj Jāsmuižas oģerejts;
Oģerejšam piderēja,
Jurejšam napidar.

# 20124.00
Atsēdās ta NN (Trīnite, etc.)
Pie tās loga stenderites.
Ne baltaka, ne melnaka
Kā ta loga stenderite.

# 20124.01
Atsasāda šei svāčeņa
Pi tās loga stendereites;
Ni bolltāka, ni mallnāka
Kā tei loga stendereite.

# 20124.02
Atsēdās ta NN (Ažiņa, etc.)
Pret to logu stenderiti;
Ne baltaka, ne melnaka
Kā ta logu stenderite.

# 20124.04
Ta NN (Ieviņa, etc.) iesēdās
Pašā loga stenderē.
Ne baltaka, ne melnaka
Kā ta logu stenderite.

# 20125.00
Atskrēja Līzite
Pienaiņu muti:
Āz kalna izzīda
Deviņas kuņas;
Vēl otras deviņas
Ierietinaja.

# 20126.00
Atskrēje staršajs,
Kā sokārnis golva.
Lela Diva žēlasteiba,
Cik breugona nanudeure.

# 20127.00
Atskreje svāteņš
Ar vīnu usu,
Pislēj koktā
Kā koza rogu.

# 20128.00
Augsti kaķis laizijās:
No tālienes viesi būs.
Še atbrauca no Vāczemes
Mātes meitas rādities.

# 20129.00
Bāla, bāla ta Grietiņa
Par visām meitiņām.
Vaj ta bija Rundalē
Salmu oru oretaja?

# 20129.01
Bāla, bāla tu, Trīniņ,-
Kā tu bāla nobāleji?
Vaj tu biji Jaunzemim
Salmu oru oretaja?

# 20129.02
Zilum blāva tu, Anniņa,
Kur tu tāda pūlejies?
Žīds ar tevi draņķi veda,
Lietuvens tevi jāja.

# 20129.03
Zili mellis tautu dēls,
Kur tu biji pūlejies?
Vaj tu biji draņķa vest,
Lietuvena nojādits?

# 20130.00
Bārdiņ', mana liel' bārdiņa
Pa prātam izaugusi:
Kad uz labu, pieglaužās,
Kad uz ļaunu, sabožās.

# 20131.00
Bajāram duj meitiņas,
Šitās pašas neveselas;
Ik rītiņa, ik vakara
Zāļu pods ugunē.

# 20132.00
Brīnos, čūdos,
Kur tādu redzeju
Plikiem lieliem,
Basām kājām?-
Tupeja grāvī,
Raudaja gauži.

# 20133.00
Byutu lobys padrušķeņis,
Ka nu Diva veseļeiba:
Kas sastdinis māte brauēe
Laitetāju maklādama.

# 20134.00
Daili puiši no auguma,
Nevaid gudra padomiņa:
Ar cimdiem alu dzēra,
Caur cepuri raudzijās.

# 20135.00
Daudzināt daudzinaja
Šo sētā skaistas meitas:
Ne tik lielas, ne tik mazas,
Kā tās mūsu katenites.

# 20136.00
Dīvainas, dīvainas
Panākstu meitas:
Abi gali resni,
Par vidu tievas.

# 20137.00
Dodiet vietu, dodiet vietu,
Es bij' vietas ņēmajiņš:
Sieka vieta stāvumā,
Pūra vieta gulumā.

# 20138.00
Domajam, gādajam,
Ko mēs zagt sūtisim:
Šam puišam garas rokas,
To mēs zagt sūtisim,
Tas sasniegs kraškā gaļu
I zemē stāvedams.

# 20139.00
Dumājām, gādavām,
Kur byus jemti sātmaļeņu;
Tekļeņai reši zubi,
Tur byus brangs sātmaļeņs.

# 20140.00
Dumājam, gādājam,
Nava cyukai midzeņeiša;
Indričam ļeļi moti,
Tur cyukai midzeņejts.

# 20141.00
Dziedi, dziedi tu, meitiņa,
Ar to lielu vēderiņu;
Ej mežā, nocērt mietu,
Stutē savu vēderiņu.

# 20142.00
Dzīslaina, dzīslaina
Vakara vista!
Būs mūsu puišiem
Spriguļu auklas.

# 20142.01
Atbrauca Annite
Dzīslotu kaklu;
Būs mūsu puišiem
Spriguļu auklas.

# 20142.02
Atgāja NN
Dzeisloju koklu;
Byus myusu meitām
Ponožu auklas.

# 20142.03
Dzīslainas, kaulainas
Panāksnu meitiņas;
No vienas dzīsliņas
Spriguļu aukla.

# 20142.04
Dzīšļōja, dzīšļōja
Vokora vysta;
Bus musu puišiem
Spriguļu ouklas.

# 20142.05
Dzeislota, dzeislota
Vokora vysta;
Beus meusu puišīm
Sprygulu aukla.

# 20143.00
Ienāca Jānitis
Sarkanu purnu:
Bij mūsu dārzāi
Kacanu grauzt.

# 20144.00
Ej, bāliņi, mazgā rokas
Straujajāi upitē,
Tu šodieni sveicinaji
To nelieti mātes meitu.

# 20145.00
Ej, Krustiņ, mazgā rokas,
Es redzeju, ko dariji:
Tu dīraji raibu kuņu
Rutku dobes dibinā.

# 20146.00
Ej, Pēteri, mazgai rokas,
Es redzeju, ko dariji:
Vakar plēsi čiganieti
NN kroga stedelē.

# 20147.00
Es atnācu raudzitiesi
Lejsgaliešu jaunus zēnus,
Vaj stēķeti, ēveleti,
Vaj ar cirvi apkapati.

# 20148.00
Es būt' ņēmis to meitiņu,
Kaut tai laba veseliba:
Vējā gurni izkaltuši,
Saulē pupi savītuši.

# 20149.00
Es gan redzeju,
Kura meita veca:
Anniņa ta veca,
Nokaru pupi.

# 20150.00
Es gan zinu, es gan zinu,
Tu puisiti man' gribeji;
Kad tu mani negribeji,
Kadēļ acis mirkšķinaji?

# 20150.01
Es zinaju, tu, Vācieti,
Tu tīk' man, es tīk' tev;
Tu uz mani skatijies,
Acis vien mirkšķinaji.

# 20151.00
Es izgāju bērzu birzi,
Lāga rīkstes nedabuju;
Es izgāju mūsu muižu,
Lāga puišu neredzeju,
Šādi, tādi līki, greizi,
Tādi vien preti nāca.

# 20151.01
Aizkraukliešu ataugā
Nav neviena smuidra bērza;
Aizkraukliešu pagastā
Nav neviena daila puiša.

# 20151.02
Nava man šāi birzē
Patīkama rīkstes bērza;
Nava man šāi tiesā
Patīkama arajiņa.

# 20151.03
Cauri gāju bērzu birzi,
Lāga bērza neatradu,
Tādi vien saauguši
Līki, greizi, krustu, šķērsu.
Cauri gāju mūsu valsti,
Lāga puiša neredzeju,
Visi tādi saauguši
Sila peku lauzejiņi.

# 20152.00
Es pazinu precenieku,
Precenieka līgaviņu:
Pašam bija līks deguns,
Pašai kupris mugurā.

# 20153.00
Es šķiet' brāļa kāziņās
Arajiņu nolūkot.
Tādi vien sanākuši
Ar tiem kriju deguniem.
Lai būt' kriju, ja būt' kriju,
Ar sveķiem tecinati.

# 20154.00
Es šķiet' māsas panāksnos
Arajiņu nolūkot.
Tādi vien sanākuši
Sila peku (beku) lauzejiņi,
Lielas galvas kā zirgiem,
Platas acis kā vilkiem,
Platas acis kā vilkiem,
Kalniem pieres saaugušas.

# 20154.01
Es gribeju šāi godāi
Sev araju nolūkot.
Tādi vien sanākuši,
Kalniem pieres saaugušas.

# 20154.02
Es izgāju bērzu birzi,
Lāga rīkstes neatradu;
Es izgāju Tiepeliešus,
Lāga puiša neredzeju.
Tādi vien buļļu pieres
Ar tiem kriju deguniem.
Lai būt' kriju, kaut būt' kriju,
Ar sveķiem tecinati.

# 20154.03
Izstaigaju bērzu birzi,
Lāga rīkstes neatradu;
Izstaigaju NN-iešus,
Lāga puiša neatradu,
Tādi vien kaula pieres,
Ar līkiem deguniem.

# 20154.04
Māsai gāju panākšņos,
Sev araja lūkoties.
Tādi vien kaula pieres,
Uzkupriem deguniem.

# 20154.05
Šķitos māsas parādos
Arajiņu sataujāt.
Tādi vien, tādi vien
Kaula pieres sanākuši,
Sila peku lauzejiņi,
Sēņu sulas strēbajiņi.

# 20154.06
Nava lāga, nava lāga
Šitās brūtes panāksniņi,
Tādi vien, tādi vien
Kaula pieres sagājuši.

# 20154.07
Nava lāga, nava lāga
Ciema tēva puisišos,
Tādi vien kaula pieres,
Uzkupriem deguniem.

# 20154.08
Tādi vien kaulu pieres,
Sila peku lauzejiņi,
Tādi vien līkdeguņi
Mūs' māsiņas vedejiņi.

# 20155.00
Es šķitu kretuli
Pie viņas sienas:
Tas bija Pētera
Lielais kuņģis.

# 20155.01
Kas tas kretuls
Aiz galda sēdeja?
Tas bija Andreja
Lielais vēders.

# 20156.00
Es šķitu lākturi
Pie viņa sienmaļa:
Tas mūs' Jāniša
Līkais deguns.

# 20157.00
Es šķitu lākturi
Plāniņa vidūi:
Brūtgana brālitis
Mellām lūpām.

# 20157.01
Es šķitu lākturi
Pie viņas sienas:
Tās tās vedejas
Melnas lūpas.

# 20158.00
Es šķitu redeles
Pie viņas sienas:
Tie tie Ievalta (Grietiņas, etc.)
Retie zobi.

# 20159.00
Es šķitu vadziti
Pie viņas sienas:
Tas ta Jēkaba
Lielais deguns.

# 20160.00
Es ta puiša nepaļaju,
Ne ta puiša kumeliņa;
Tikvien manas paļas bija:
Vēdars šķūņa lielumā.

# 20161.00
Es tādu Jēciti (Anniņu, etc.)
Pate padaritu:
Saveltu mālu picku,
Iesviestu kaktā,
Bīstakli iedurtu
Deguna tiesā.

# 20161.01
Es pats Ansiti
Taisit māceju:
No apses kluča
Izrobiju,
Krupiti ieliku
Dvēseles tiesā.

# 20161.02
Ir es tādu Indriķi
Uzmūretu:
No mālu piciņas
Saviļinatu,
Izdurtu actiņas
Ar īleniņu,
Ieliktu krupiti
Par dvēseliti.

# 20161.03
Mēs tādus vedejus
Paši taisijami:
No mālu pickiņas
Sapicinajam,
Dzīvibu iedzinam
Ar kruķa kātu.

# 20162.00
Gana bija brūtes māte
Savus dēlus audzejuse:
Pasprogaini matu gali,
Palīkiem deguniem.

# 20163.00
Gana bija meitu māte
Savu meitu puškojuse:
Deguniņu izdrāzuse,
Lūpas biezas atstājuse.

# 20164.00
Gon grib svāteņš
Daudzynomys;
Kāda man loba līta
Jādaudzyna?
Savarkštu piri,
Atmastu lyupu!
Nu vīnys lyupeņis
Treis peirēdzeņi,
Nu utrys lyupeņis
Pici pāri postolu.

# 20164.01
Ontons grib apdzīžams,
Kaida lita apdzīžama?
Sarīsti moti,
Atmasta lyupa.

# 20165.00
Gana labi ta māmiņa
Savu dēlu puškojusi:
Sabunteti matu gali,
Nošņīpets deguntiņš.

# 20165.01
Diezgan bija Dzeņu māte
Savas meitas pucejuse:
Slīpetiem deguniem,
Šņicetiem matgaliem.

# 20165.02
Gan ar' bija viņu māte
Savu meitu pucejusi:
Uzskrūvejsi matu galus,
Noslīpejsi deguniņu.

# 20165.03
Viņu māte savas meitas
Prizierēt prizierejse:
Priekšā zobus izdauzijse,
Robiem matus izrobojse.

# 20166.00
Ir sieva redzeta,
Ne tāda sieva!
Puspūra sēnelu
Deguna galā.

# 20167.00
Jaunā māsa tautās gāja,
Vecā jāja panākstos,
Vecā jāja panākstos
Ar sirmiem pakaušiem.

# 20168.00
Jaunmeitas pierite
Spogot spogoja,
Kam taukus laizija,
Putriņu virdama.

# 20169.00
Kad, tautieti, tu redzetu
Visus manus bāleniņus,
Vēl tu citu kungu sauktu,
Nosaņēmis cepuriti.

# 20170.00
Kadēļ taukas ganijās
Meža ļaužu zeltenites?
Pa ogām, pa riekstiem,
Pa skābiem āboļiem.

# 20171.00
Kalab Pēteri
Auniņu sauca?
Sprogaiņa galviņa
Kā auniņam.

# 20172.00
Kalab Jānim kleinas kājas,
Kalab kumbris mugurā?
Kleinas kājas kalnā kāpt,
Kumbris labs, maisu nest.

# 20173.00
Kalejs kala, smēde dega,
Melna vārna ogles dzeš;
Ta nebija melna vārna,
Ta kaleja līgaviņa.

# 20174.00
Kalnaina, lejaina
Jēciša piere:
Pārsita māte,
Kam pannu laizija.

# 20174.01
Kapēc Jēcitim
Bumbulis pierē?
Iesita māmiņa,
Teleķi laizot.

# 20175.00
Kalsim, meitas, puišiem zobus
No sīkaja tēraudiņa.
Metat, meitas, pa mārkai,
Puišiem zobus aizmaksāt.

# 20176.00
Kam ta meitiņa
Dzeltaniem matiem?
Škiltera, vagara,
Stārasta meita?

# 20177.00
Kam ta tāda brāļu māsa
Dzeltaniem matiņiem?
Pilni pirksti abas rokas
Vara grieztu gredzentiņu.

# 20178.00
Kam ta tāda ziedu pļava
Dzeltaniem ziediņiem?
Kam ta tāda brāļu māsa
Dzeltaniem matiņiem?

# 20178.01
Kam ta tāda pļava zied
Sarkaniem ziediņiem?
Kam ta tāda brāļu māsa
Sarkaniem vaidziņiem?

# 20179.00
Kam tas puisis, kam tas puisis?
Es ta puiša nepazinu.
Plata galva nesukata,
Spica bārda nepuceta.
Mūs' tēvam(i) labi puiši,
Tie to bārdu nopucēs.

# 20180.00
Kapēc Grietiņa
Sarkana metās?
Nozaga māmiņai
Sarkanu dzīparu.

# 20181.00
Kapēc, Trīniņa,
Sarkana meties?
Apēdi māmiņai
Sarkanu burkanu.

# 20181.01
Kapēc Jānitis
Sarkans metās?
Apēda mūs' kunga
Sarkano suni.

# 20181.02
Aiz ko Jāneits
Sorkons metes?
Apede kaimiņu
Sorkonu suni.

# 20182.00
Kapāc Jānitis
Sarkans vaigā?
Tas bija apēdis
Sarkanu bulli.
Lai tas bullis, kur tas bullis,
Kur tos buļļa ragus liki?
Ko pūtišu, ko taurešu,
Citu māsu pārvedot?

# 20183.00
Kas kuram bēdas bija,
Ka man liels augumiņš?
Man pašai bēda bija,
Vajag garu gabaliņu.

# 20184.00
Kas kuram bēdas bija,
Ka man mazs augumiņš?
Man pašai bēdas bija,
Rasā mirka villainite.

# 20184.01
Kas kam beja ļelys bādys,
Ka maņ mozys augumeņis?
Maņ pošai bāda beja,
Dreiž numērku raseņā.

# 20184.02
Kas kuram bēdas bija,
Ka man mazs augumiņš?
Man pašai bēdas bija,
Drīzi mirku rasiņā.

# 20184.03
Kas ļaudīm bādys beja,
Ka maņ mozs augumeņš?
Maņ pošai bāda beja,
Rosā mērka snātiņeite.

# 20184.04
Kas ļaudim bēdas bija,
Ka es tāda zemaļiņa?
Man pašai bēda bija,
Rasā mirka villainite.

# 20185.00
Kas ta resnā,
Aiz galda sēdeja?
Vedama laukā,
Šķeļama pušu,
Būs mūsu tētiņam
Duj cūku siles.

# 20185.01
Lielas, resnas
Vedeju sievas.
Vedamas laukā,
Šķelamas pušu;
Būs mūs' brāļiem
Kumeļu siles.

# 20186.00
Kas ta tāda dziedataja
Ar to krijas deguntiņu?
Rītu būs karsta saule,
Pārsprāgs kriju deguntiņš.

# 20187.00
Kas tam beja svāteņam,
Ka jis taišņi nasedēje?
Vaj tev beja gārni greizi,
Vaj kāpuri mugurā?

# 20188.00
Kas tās tādas brūtes māsas,
Viena liela, otra maza?
Lielo vedisim
Rudeni tautās,
Mazo pie kazas
Pazīdināt.

# 20189.00
Kauna, kauna tev, meitiņa,
Nesukati tev matiņi;
Ir irbite ceļu tek,
Izsukajse cekuliņu.

# 20190.00
Ko, Anniņa, tu lieliesi,
Kas jel tevis nezinaja?
Dūli melna kā Čigane,
Cita kurpes kājiņā.

# 20191.00
Ko nāci kāzās,
Bezpupu meita?
Vaj nebij mājās
Pupotu meitu?

# 20191.01
Ko nāci, bezpupi,
Panākstos?
Vaj vairak nebija
Pupotu meitu?

# 20191.02
Ko to bezpupu
Meiteni še veda?
Vaj jums nebija
Pupotu meitu?

# 20192.00
Ko nāci, ķipiti,
Panākstos?
Kur tava māmiņa
Govis slauks?

# 20192.01
Ko tas maziņais
Spainitis nāca?
Ar ko Knapeni (māju v.)
Ūdeni nesis?

# 20193.00
Ko, puisiti, raudzijiesi
Miglainām actiņām?
Vaj tu biji mežā audzis,
Vaj meitiņu neredzejis?

# 20194.00
Ko rejat, ciema kuņas,
Manu daiļu augumiņu?
Vaj man vien gari mati?
Vaj nav baltas villainites?

# 20195.00
Ko smejies tu, puisiti,
Tev jau zobi izbiruši.
Ej uz Rigu zobus pirkt
Piecu mārku gabalā.

# 20196.00
Kur biji, Jāniti,
Kur klendereji?
Dubļainas kājas,
Salmaina galva.
Nabadzi dzenaji
Gar mālu bedri,
Gar mālu bedri,
Gar salmu kaudzi.

# 20196.01
Kur biji, Krišeli,
Kur klendereji?
Dublaiņas kājas,
Salmaiņa galva.
Nabadzi dzenaji
Gar mālu bedri.
Vaj tu, aklis, neredzeji,
Kāda manta nabadzei?
Divi nūjas, divi kules,
Divi maizes gabaliņi.

# 20196.02
Ku' biji, Jēci,
Ku' klendereji?
Salmaiņa galva,
Mālaiņas kājas.
Nabadzi dzenaji
Pa salmu šķūni;
Jo nabadze rikšus lēca,
Jo tas Jēcis aulekšam.

# 20196.03
Kur biji, Joren,
Kur šlepataji?
Nabadzi gaiņaji
Gar mālu bedri.
Nabadze papriekšu,
Jorens pakaļ,
Jorens pakaļ:
Kuš, kuš, pagaidi!

# 20196.04
Kur biji, Jēciti,
Kur vandereji?
Dublaiņas kājiņas,
Salmaiņa galviņa.
Pa gubeņu gubeņiem
Ar nabagu nabagiem.

# 20196.05
Kur biji, Kristiņ?
Mālaiņas kājas.
Nabadzi dzenaji
Gar mālu bedri.

# 20196.06
Kur biji, puisiti,
Kur vandereji?
Salmaina mugura,
Rogaina galva.
Nabadzes trenkaja
Pa salmu šķūni.

# 20197.00
Lai Divs sorg' taidys bādys,
Kaida bāda Meikuļam:
Cykām Kačai mutis deve,
Tej jam usys izplyukāja.

# 20198.00
Lai ti brauēe ļelāki,
Kā ti brauēe mazeņi?
-Ļelais brauēe āstu dzārtu,
Mozais ļaužu pasavārtu.

# 20199.00
Lielā, resnā
Vedeju māte
Deviņām stīpām
Sastīpota;
Desmitiem ķīļiem
Saķīleta.

# 20200.00
Līdzenas, līdzenas
Kalnmuižas meitas,
Vaj tās Dieviņis
Nolīdzinajs?



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv