2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.12. Galda dziesmas dzerot. ( 19470 - 20093)
2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas. ( 19470 - 19871)
# 19601.00
Dzeram, brāļi, brasejam
Miežu Mača alutiņ';
Purā tādi burkaniši,
Te aug ubag' apiniši.
# 19602.00
Dzeram, brāļi, brasejam,
Čuču muižas sald' altinu;
Čuču muižas salds altinus
Caur čakārni tecinats.
# 19603.00
Dzeram, brāļi, piecas kannas
Vecu miežu alutiņ';
Lai ši diena dzerama
Līdz pašam vakaram.
# 19677.00
Kad man būtu pilns galdiņš
Sīku baltu biķerišu,
Lei būt' Poļi, lei būt' Leiši,
Visi būtu bāleliņi.
# 19678.00
Kāda mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Vaj, dzēruse, nedzēruse,
Jem' rociņas plātidama.
# 19679.00
Kādi bija tie ļautiņi,
Klusu dzēra alutiņu;
Es nevaru klusumā
Iesaliņa pataisit.
# 19680.00
Kaimiņeši vārguļeši,
Daresim visi olu.
Sagājuši puļēeņā,
Dzersim visi dzīdādami.
# 19681.00
Kam dzērdama es uzdzēršu?
Nav neviena bāleliņa.
Es svešam uzdzērdama,
Uzdzer' savu vaiņadziņu.
# 19682.00
Kam dzīriņu mēs dzeram?
Mēs dzeram krāsnišam:
Krāsnits mūs pamieloja
Ar siltiem veģišiem.
# 19683.00
Kas kaiš alus man nedzert,
Gudra galva nesejiņa;
Kas kaiš ceļu man neiet,
Div bēriši tecetaji.
# 19684.00
Kas kait man alu dzert,
Man aug mieži tīrumā,
Man uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
# 19685.00
Kas kait man al's nedzert,
Kalpa vīra līgavai;
Vaj neauga rudzi, mieži
Kalpa vīra tīrumā?
# 19686.00
Kas kaiteja puisenam
Upmalāi nedzīvot:
Līčos auga rudzi, mieži,
Gar malām apeniši.
# 19687.00
Kas no mana nākumiņa,
Kas no dubļu bridumiņa?
Brāļi alu apdzēruši,
Biķerites apgāzuši.
# 19687.01
Brāļi alu sadzēruši,
Apgāzuši biķeriti.
Kas no mana gājumiņa?
Tik dublišu bridumiņš.
# 19687.02
Velti mans nākumiņš,
Velti dubļu bridumiņš:
Brāļi alu apdzēruši:
Biķerites apgāzuši.
# 19688.00
Kas ta tāda alus meita,
Pižucini mugurā!
Vaj tev nebija
Kartuna vamžu?
# 19689.00
Kas tie divi skūpstijās
Mūsu nama pakaļā?
Miežu jumis skūpstijās
Ar apiņa cekuliņu.
# 19690.00
Kas tie tādi sanākuši
Sila peku lauzejiņi?
Nav neviena brnga vīra,
Kas dzer pilnu biķeriti.
# 19691.00
Kas tur grazni grozijās
Viņā galda galiņā?
Alutiņš grozijās
Ar apeņu vaiņadziņu.
# 19691.01
Kas tur kuplis grozijās
Kambariša dibinā?
Alutiņa grozijās,
Apinitis vaiņagā.
# 19692.00
Kausiņā, kanniņā,
Tur malciņu nosaszēru;
Baltajā biķerī
Lūpas vien pamerceju.
# 19692.01
No kanniņas, no stopiņa
Dzēru pilnu vēderiņu;
No baltās biķerites
Tikai lūpas pamērceju.
# 19692.02
Stopiņā, kanniņā
Lielu malku nodzēros;
Baltajā biķerī
Lūpas vien apmērceju.
# 19693.00
Klips, kanniņa, klaps, kanniņa,
Tu pie manis, es pie tevis;
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tavas turetavas.
# 19693.01
Butelite garjkaklite,
Abu roku turamā,
Tu pie manas gālas ķēri,
Es pie tava kamiesiša.
# 19693.02
Tu, krūziņa, pie manim,
Es, krūziņa, pie tevim;
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tava kamiesiša.
# 19694.00
Krauklits kāpa ozolā,
Zelta kokles kokledams.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kādas kāzas tur nodzēra?
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu rudzu brandavīnu.
# 19695.00
Krūdziņa viena,
Krūdziņa otra,
Trešā krūdziņa
Veda mani gulēt.
# 19696.00
Kur pie vella alus puisis,
Ka neredz staigajam?
Alus puisis kambarī
Ar meitām jaktejās.
# 19697.00
Kur tie spaiņi, kur tie kāši,
Lai es teku alutiņa!
Pašam goda tētiņam
Pietrūcin alutiņa.
# 19719.00
Man, māmiņa, no tās mucas,
Kur mellajis runcis tup;
Kur mellajis runcis tup,
Tur bij saldis alutinis.
# 19720.00
Man uzauga div' mieziši,
Pabrūveju alutiņu:
Salds kā medus, auksts kā ledus, -
Ak, tu Dieva dāvaniņ'!
# 19720.01
Tēvs iemērca div' miezišus,
Izbrūveja alutiņu;
Auksts kā ledus, salds kā medus,
Ak, tu Dieva dāvaniņa!
# 19720.02
Trīs miezišus iemērceju,
Sešas mucas izdariju,
Sešas mucas izdariju
Salda gārda alutiņa.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ekur Dieva dāvaniņa!
# 19721.00
Mana mīļa nāburdzite,
Vaj es nācu ķīveties?
Nācu tevis apraudzit,
Salda alus nodzerties.
# 19722.00
Mans tēvinis izbrūveja
Astu galu alutinu;
Visi ēda, visi dzēra,
Visi astes kustinaja.
# 19722.01
Padariju kundziņam
Ašku galu alutiņ'.
Kundziņš dzēra dzeramo,
Aste kust kustamo.
# 19723.00
Maza, maza mucina,
Salds alutinis;
Maza, maza dzīrina,
Bet labi līgsma.
# 19724.00
Mazu, mazu enkuriti
Salda alus pabrūveju,
Nevīdosi pate dzerti,
Ne saviem brāļiem dot.
# 19725.00
Mieža māte savu meitu
Dod apiņa dēliņam;
Pate gauži noraudaja,
Ģeķam meitu atveduse.
# 19725.02
Miezits savu meitu deva
Apiniša dēliņam;
Māte kliedza, māte brēca
Ģeķam meitu iedevuse.
# 19726.00
Miezits auga ar apeni,
Eža vien starpiņā;
Es pielūdzu rauga māti,
Lai savelk kopiņā.
# 19726.01
Miezis auga ar apini,
Eža vien starpiņā.
Dievs dos labu briedumiņu,
Lēks vienā kocenē.
# 19726.02
Miezits auga ar apini,
Eža vien starpiņā;
Rauga mātes vien vajag,
Kas saveda vienu viet'.
# 19726.03
Miezis auga ar apeni,
Eža vien starpiņāi;
Satikuse rauga māte,
Ievākuse kocenēi.
# 19726.04
Sēju miežus, stād' apiņus,
Eža viene starpiņā;
Atnākuse rauga māte,
Sastum viņus čupiņā.
# 19727.00
Miezits bija gudris vīrs,
Sav' galviņu sānis grieza;
Apentiņis vēl gudraks,
Kokā kāpa lūkoties.
# 19728.00
Mēs bijam pieci brāļi,
Visi pieci stipri vīri;
Visi pieci nenesām
Viena poda apinišu.
# 19728.01
Mes bejām pici brāļi,
Visi pici stipri veiri;
Visi pici naņesem
Vīna puda apeiņeišu.
# 19728.02
Nav nenieka, nav nenieka
No tim mūsu puiseniem,
Visi pieci nepanesa
Viena poda apinišu.
# 19729.00
Meitas alu darijušas,
Piebērušas apinišu;
Puiši, malku dzērušies,
Nevar kļūt kumeļā.
# 19730.00
Meitas lūdza brūveram:
Dari saldu alotiņu!
Brūvers lūdza meitiņām:
Maliet smalku iesaliņu!
# 19731.00
Melni vērši, balti ragi,
Tie bij miežu arajiņi;
Veci vīri, sirmas bārzdas,
Tie tie alus dzērajiņi.
# 19731.01
Lieli vērši platim ragim,
Tie bij miežu arajim';
Veci vīri sirmām bārdām,
Tie bij alus dzērajin'.
# 19732.00
Melnu ļaužu tas tēviņš,
Melnu dara alutiņu.
Dod, Dieviņ, citu gadu
Vēl melnaku padarit!
# 19732.01
NN bija melni ļaudis,
Melnu alu pabrūveja.
Dod, Dieviņi, dzīvojot
Vēl melnaku pabrūvēt.
# 19733.00
Meženieki, meženieki,
Dodiet meža brandavīnu!
Saldens meža brandavīns,
No saknēm iztecejs.
# 19734.00
Mīleties mīlejās
Tāi ciemā alus dzert:
Saldens alus, balta kanna,
Daila pati nesejiņa.
# 19734.01
Edz kur skaisti nosadzēru
Mazajā ciemiņā:
Sarkans alus, balta kanna,
Daiļa pati nesajiņa.
# 19734.02
Mīleties mīlejās
No tās kannas alu dzert:
Balta kanna, saldens alus,
Jauna pati nesejiņa.
# 19735.00
Mūša gāja kungam gaust,
Kam nedeva alutiņa.
Dod, mušiņa, kungam tiesu,
Dzersi alu dziedadama.
# 19736.00
Andri, Andri, staļļa puisi,
Jūdz dūkanu kumeliņu,
Bāliņos saldans alus,
Lai es dzeru dzeramo.
# 19737.00
Jēpis nesa Anniņai
Saldu medu krūziņā:
Še, Anniņa, nodzeries,
Lai tev ire salda mute,
Lai tev ire salda mute,
Vakarā nobučot.
# 19794.00
Saimenieka dēli dzēra,
Biķerišus mētadami;
Es tupeju dandziņā,
Tik man acis neizlaida.
# 19794.01
Znoti, dēli alu dzēra,
Es tupeju dandziņā;
Tik man acis neizsita
Ar sudraba biķeriti.
# 19795.00
Saimenieku, saimenieku,
Neliedz manim alutiņu,
Kad es iešu druviņā,
Es variti netaupišu.
# 19796.00
Sak' brieditis [?], tecedamis:
Kritis mana liela vara,
Kritis mana liela vara,
Lūzis mani balti ragi,
Nu būs mani balti ragi
Bajaram alus dzert.
# 19797.00
Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse.
Tikai pate nosarkuse
No ta diža sīvumiņa.
# 19797.01
Teica mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse.
Man pašai sārts vaidzinis
No ta diža sīvumina,
No ta diža sīvumina,
No ta diža dzērumina.
# 19798.00
Saka mani piedzērušu,
Vēl es biju nedzērusi;
Kad es būtu piedzērusi,
Tad es rāpu rāpuļotu.
# 19799.00
Saka mani sasarkušu,
Brandaviņa piedzērušu;
Man pašai sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
# 19799.01
Visi mani sārtu saka,
Brandavīna piedzērušu.
Es jau pate sārta biju,
Vainadiņu valkadama.
# 19800.00
Saka mani traku, traku;
Es gudraka par visiem:
Es izvilku miežam taukus,
Apiņam sūrumiņu.