19401 - 19600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.11. Kāzu mielasts. ( 19179 - 19469)

# 19401.00
Sakat, vedeji,
Ko mute grib.
Ja gribe spīlatu,
Spīlatu dabus;
Ja gribe žāvetu,
Žāvetu dabus:
Spīlatu naģiti
Cērpiņu starpā,
Žāvetu vārniņu
Maiksiša galā.

# 19402.00
Sorģīs, gaļeit,
Niu tevi kodeis:
Atsipe Aņeite
Lelos zubus.

# 19403.00
Še atnāca panāksnieki,
Buļļa gaļas neēduši;
Nu dabuja buļļa gaļu,
Nu aizgāja baurodami.

# 19403.01
Še sanāca panāksnieces,
Kuiļa gaļas nedabujšas;
Kad dabuja kuiļa gaļas,
Tad staigaja rūkstedamas.

# 19404.00
Še atnāca panāksnieki,
Gaļas badu izmiruši;
Še apēda suņu jūgu,
Pieci kāli kuceniņu.

# 19405.00
Še atnāca panāksnieki,
Salmi vien vēderā;
Še paēda tīras maizes,
Še tos salmus izkratija.

# 19405.01
Kas tie tādi sajājuši
Ar tiem salmu vēdariem?
Še tos salmus izkratija,
Pūrju maizi paēduši.

# 19405.02
Lienitei māsiņai
Salmu grīsts vēderā;
Še dabuja tīras maizes,
Še tos salmus izkratija.

# 19405.03
Panāksnieki, šurp nākdami,
Salmus bāza vēderā;
Še dabuja tīru maizi,
Nu tos salmus izkratija.

# 19405.04
Še atnāca panāksnieki,
Salmiem kuņģus piebāzuši;
Še tos salmus izkratija,
Še piebāza tīras maizes.

# 19405.05
Še atnāca vedejiņi,
Salmiem kuņģus piebāzuši;
Še atrada tīru maizi,
Še tos salmus izkratija.

# 19405.06
Še sanāca sveši ļaudis,
Salmu kuņģus pieēduši.
Izkratata salmu kuņģus,
Ēdat mūsu pūru maizi.

# 19405.07
Ti ponāksni šur atbrauēe,
Sollmi vīn vādarā;
Še ji ede, še ji dzere,
Še tos sollmus izkratēja.

# 19406.00
Še nāca panaksni
Gardumus ēst;
Aizgāja mājā,
Sviež kaķi krāsnī.

# 19407.00
Še vajaga Lienitei (Mārtiņam, etc.)
Alvas bļodas, teleķiša;
Es redzeju sētiņā
Piestā putru lempejot.

# 19407.01
Ko lielies tu, Jāniti,
Zinu tavu lielibiņu:
Es redzeju tos laiciņus,
Kad no piestas putru strēbi.

# 19407.02
Nu Annuža goda sieva,
Nu aiz galda sēdetaja,
Nu aiz galda sēdetaja,
Nu gaid' bļodu, i šķīvišu.
Es redzeju ceplitī
Piestā putru klūgajot.

# 19407.03
Nu Jāniti goda puisis,
Nu aiz galda sēdetajs;
Cik sen bija ta dieniņa,
Kad no piestas putru strēba?

# 19407.04
Nu Dārtiņa goda sieva,
Nu aiz galda sēdetaja;
Cik sen bija ta dieniņa,
Kad tupeja aizkrāsnē,
Kad tupeja aizkrāsnē,
Kad no piestas putru strēba?

# 19407.05
Rīdzenieki šurp nākdami,
Prasa alus biķerišu;
Es redzeju pilsētā,
Ka no piestas putru strēba.

# 19407.06
Še gribeja panākstiņi
Alva šķīvu, karotiņu;
Es redzeju tautiņās
Piestā putru lepejot.

# 19407.07
Še Anniņa goda meita,
Še pie galda sēdetaja;
Es redzeju sētiņā
Piestā putru lempijot.

# 19407.08
Še vajaga Jānišam (Kačiņai, etc.)
Alvas bļodas, teleķišu;
Es redzeju tos laiciņus,
Kad no piestas putru strēba.

# 19407.09
Še šķitās tas puisits
Telveķos izēsties;
Es redzeju sētiņā
Piestā putru klūgajam.

# 19407.10
Še, svāteņ, cyna bļuda,
Še sudobra ližīēeņa;
Es redzēju sēteņā
Pistā putru kļeisājut.

# 19407.11
Šitie puiši lielijās
Telveķiem godajami:
Es aizgāju, es atradu
Piestā putru klūgajam.

# 19407.12
Sen slaveja tautiņās
Alvu bļodas, teleķišus;
Nu atnācu, nu atradu
Piestā putru lencejot.

# 19407.13
Tas Jānitis, šur atnācis,
Prasa alva teleķiša;
Piestā putru klūgajam.

# 19408.00
Žīdi vien sanākuši
Mūs' māsiņas vedibās;
Tiem vajaga salda piena,
Speltē ceptu rācentiņu.

# 19409.00
Šis bija dīvains,
Tas bija dīvains,
Ir tas Jēcits
Visai dīvains:
Tam gara piedurkne,
Tam gara roka,
Tas gāja pa bļodu
Dukuru, makaru.

# 19409.01
Kam gara roka,
Tam gara piedurkne,
Tam gāja pa bļodu
Dikaru, dakaru.

# 19410.00
Šļūter, alus! pavār, gaļas!
Rīka meita, karotiti!
Man vairak navajaga
Par māsiņas audzejumu.

# 19410.01
Šļūter alus! pavār, gaļas!
Mēs vairak negribam,
Mēs vairak negribam
Par māsiņas auklejumu.

# 19410.02
Šļūter alus! pavār, gaļas!
Svainit, sūra brandavīna!
Mēs vairak negribam
Par māsiņas audzejumu.

# 19411.00
Sen dzirdu, nu redzu
Tautiņu maizi:
Uzkāpu uz sēnalu,
Redzeju Rigu.

# 19412.00
Sen es biju dzīrusies,
Nu es gribu darities:
Vērsi ēst maltitē,
Mucu dzert malciņā.

# 19413.00
Zinama, zinama
Tautinu maize:
Šņūcenis miltu,
Sēnalu guba.
Zinamis, zinamis
Tautinu alus:
Trīs dīķi ūdeņa,
Puspūra miltu (iesala).

# 19414.00
Zinu, zinu, ko vajaga
Puisenieme brokastā:
Sīvus rutkus, sīpoliņus,
Tos vajaga puiseniem.
Zinu, zinu, ko vajaga
Meitiņāme brokastā:
Saldu pienu, kriņģelites,
To vajaga meitiņām.

# 19414.01
Saiminiece, saiminiece,
Raugi situ launadziņu:
Vīriņiemi cūkas gaļu
Šķēretiemi kāpostiem;
Puisišiem sīvu rutku,
Siņepites launagā;
Meitiņāmi saldu pienu,
Kriņģeliti launagā.

# 19415.00
Zivu, zivu, gaļas, gaļas!
Es kāpostu neēdišu;
Dodiet man rudzu maizi,
To es māku sutināt.

# 19416.00
Skaišķi mani pamieloja
Mazajā ciemiņā:
Cits pacēla sāl' ar maizi,
Cits jauko valodiņu.

# 19417.00
Skaiti, skaiti, bāleliņ,
Vaj tev visi kumeliņi;
Es redzeju panāksniekus
Lielus kaulus celajam.

# 19418.00
Smieties vien pazasmēju
Pīragam, plāceņam:
Pīragam, plāceņam
Abi gali nodeguši.

# 19419.00
Smejat, ļaudis, kam smejat,
Ķipišam nesmejat:
Ķipē ēžu, ķipē dzēru,
Ķipē muti nomazgaju.

# 19420.00
Smuks apaļis kukulitis,
Viena vaina maizitei:
Virzs, apakša sadeguši,
Vidū jēla, necepuse.

# 19421.00
Svāteņš tai saēēja:
Rupa, rupa kvišu maize!
Vylks lai rāve tovys zornys,
Kai as rāvu džērnaveņis.

# 19422.00
Tā ēda NN (Grietiņa, etc.),
Kā vāverite,
Ne plāta muti,
Ne rāda zobus.

# 19422.01
NN (Jūlite, etc.) tā ēda,
Kā vāverite,
Ne muti plātija,
Ne zobus rādija.

# 19423.00
Tā ēda NN (Ilzite. etc.),
Kā vāverite,
Tā grieza lūpiņas
Kā ratu rumbas.

# 19423.01
Kā ēda panaksnieki,
Kā grieza lūpas!
Tā grieza lūpas,
Kā rata rumbas.

# 19423.02
Tā ēda Ancits (brūtgans),
Kā viens kundzins,
Tā grieza lūpin's,
Kā rata rumbin's.
Ēd, ēd, Ancit,
Neplāti mutit',
Ieskries circenis,
Izraus kumasu.
Tā ēda Grietina (brūte),
Kā viena jumprava,
Ta grieza lūpin's,
Kā rata rumbin's.
Ēd, ēd, Grietina (brūte),
Neplāti mutit',
Ieskries circenis,
Izraus kumasu.

# 19424.00
Tā ēda Anniņa,
Kā veca vilkate,
Mēle vien kūlās,
Kā veca išava.

# 19425.00
Tā ēdiet, bāleliņi,
Kā palika māsiņai,
Lai māsiņa pavasari
Ar kuliti nestaigā.

# 19426.00
Tā ēdate, sveši ļaudis,
Kā sētāi zinajat:
Ja sētāi daudz zinat,
Baudit vien pabaudat;
Ja sētāi maz zinat,
Ēdat pillu vēderiņu.

# 19426.01
Tā ēdat, tā dzerat,
Kā zinat sētiņā:
Ja sētā maz maizites,
Ēdat pilnu vēderiņu.

# 19427.00
Ta Anniņa gaļu grieza,
Celišos iespieduse;
Ta bij Dieva žēlastiba,
Ka vēderu nepārgrieza.

# 19428.00
Tas Jānitis goda puisis,
Līdzi ņēma aizdariņu;
Tiem citiem skopuļiem,
Tiem par naudu jameklē.

# 19429.00
Te atnāce ta jaunava,
Ne gaļiņas neredzejse,
Pie gaļiņas atēdās,
Kā ķēvite rudzzālē.

# 19430.00
Tie badigi panāksnieki
Apēduši tekuliti,
Apēduši tekuliti
Ar visiem radziņiem.

# 19431.00
Tikmēr ēdu brāļa maizi,
Kamēr druskas acīs lēca;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad drusciņu pie drusciņas.

# 19432.00
Trīs gadiņi audzinaju
Kūtī blusu ālaviti,
To es došu vedejiem
Pirmajā maltitē.

# 19433.00
Trīs gadiņus noraudaju
Sav' sudraba kaķeniņu,
Astit' vieni paredzeju
Panāksnieku skutulā.
Lai ta gaļa, kur ta gaļa,
Kaut to ādu atdevuši.

# 19434.00
Trīs gadiņi saganiju
Klibu govi raudadama.
Nu apēda panāksnieki,
Cāļa gaļu domadami.

# 19434.01
Pieci gadi akla ķēve
Ap sienām slaistijās,
To apēda panāksnieki,
Brieža gaļu dēvedami.

# 19434.02
Trīs gadiņus balta ķēve
Pa atmatu vazajās,
To apēda vedejiņi,
Stiernas gaļu dēvedami.

# 19434.03
Trīs vosoras troka ķēva
Ap sienām slaistijās,
Tō apeda panāksnieki,
Jirrbas goļu dāvādaemi.

# 19435.00
Trīs gadiņi saganiju
Klibu govi raudadama;
Nu apēda panāksnieki,
Pirkstus vien laizidami.

# 19435.01
Es ganiju klibu govi
Pieci gadi raudadama;
Nu noēda panāksnieki,
Pieci pirksti laizidami.

# 19435.02
Ēdat, rijat, panāksnieki,
Manu grūtu ganijumu!
Trīs gadiņi saganiju
Raibo govi raudadama.

# 19436.00
Trīs gadiņi saganiju
Klibu kuili raudadama;
Nu apēda, nu aprija
Manu sūru ganijumu.

# 19437.00
Trīs gadiņi saraudaju,
Klibu govi ganidama;
Nu apēda panāksnieki,
Ne kauliņa nepalika.

# 19438.00
Trīs gadiņi saraudaju,
Klibu govi ganidama;
Nu apēda panāksnieki,
Ragi vien noklaudzeja.

# 19439.00
Trīs, trīs kazu kājas,
Seši kuņģa gabaliņi,
Pieliksim pētersiles,
Būs puišiem launadziņš.

# 19440.00
Trīs vasaras iztekaju,
Mellu bulli ganidama;
Te saēda panāksnieki
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem nadziņiem.

# 19441.00
Tu, bāliņ, bulli kavi,
Kur tos buļļa ragus liki?
Dod savām svainitēm,
Ko zobiņu izbadit.

# 19442.00
Tu, Jēciti, atiedamis,
Lielu skādi padariji:
Tu noēdi raibu kuņu
Ar visiem kuceniem.
Lai ta kuņa, kur ta kuņa,
Kur tie daiļi kuceniņi!

# 19443.00
Ūjā, NN (Trīnite, etc.),
Tavu kāru sirdi:
Muša lēca gar sienu,
Tu lēci pakaļ.

# 19443.01
Vai, vai, meitiņas,
Jums kāras sirdis:
Muša lēca gar sienu,
Jūs pakaļāi.

# 19443.02
Vai, vai, NN (Pēteri, etc.),
Tavu lielu kārumu:
Muša līda šķirbā,
Tu līdi pakaļ.

# 19444.00
Ūjā velni, ūjā jodi,
Badakāši vedejini,
Tie apēda pieci vērši
Ar visāmi spalvinām,
Tie izdzēra sešas mucas
Tīru miežu alutinu.

# 19445.00
Ūjā, velni, ūjā, velni,
Kādi bada vedejiņi:
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.

# 19445.01
Vai, Dieviņi, kur liksim
Tik badigus panāksniekus:
Vērsi ēda ēdienāi,
Mucu dzēra dzērienā.

# 19445.02
Bezgaļi, bezgaļi
Tie sveši ļaudis:
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.

# 19445.03
Es nebiju redzejuse
Tādu bada panāksnieku:
Vērsi ēda ēdienāja,
Mucu dzēra dzērienāja.

# 19445.04
Nu ēda sveši ļaudis
Lielajā ēžā:
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.

# 19446.00
Ūjā, vellis, ūjā, vellis,
Tik badigu panāksnieku:
Apēd manu baltu ķēvi,
Treša gada kumeliņu.

# 19447.00
Ūjā, vilki, ūjā, vilki,
Nu apēda visu gaļu:
Nu apēda govi, vērsi,
Aizpērno goteniņu.

# 19448.00
Urrā, urrā,
Tavu lielu pulku!
Kas tos šonakt
Aizēdināsi?

# 19449.00
Uzlika Strautene (saimniece)
Plīsušu kukuli;
Bij pate plīsuse,
Bij kukulits.

# 19450.00
Va ta' tevi vels sadzina
Tādus bada panāksniekus:
Nepietika dārzā struņģu,
Ne drabeņu kocenē.

# 19451.00
Vakara brāļam
Teļaste rokā,
Tos citus pīckaja,
Lai labi ēda.

# 19451.01
Vedeja tēvam
Buļļa aste rokāi,
Tos citus pīckaja,
Kam gaļas neēda.

# 19452.00
Vakara māsai
Trīs kules sānos,
Tur meta kauliņus,
Tur garoziņas,
Tur savu suniti
Pabaroja.

# 19453.00
Vakara māsai
Trīs tašas sānos:
Vienā zupe, otrā gaļa,
Trešā kaulus grabinaja.

# 19454.00
Vedeji neēd,
Ko viņi grib?
Grib kaķes pieniņu,
Eziša gaļu.
Mūs' kaķe ālave,
Ezitis mežā.

# 19454.01
To grib panāksti,
Ko mumis nav:
Grib kaķes piemiņa,
Eziša gaļas.
Ezitis alā,
Kaķite ālava.

# 19455.00
Vilki, vilki panāksnieki,
Ne godigi tēva dēli:
Paši gaļu apēduši,
Ķešā kaulus sabāzuši.

# 19456.00
Viņu māt, viņu māt,
Nāc apraugi mūsu māti!
Mūsu māte vairs neēd
Sviestā ceptas driķu maizes.

# 19457.00
Visi ēda, visi dzēra,
Divi vien lūkajās;
Viens uz otru lūkajās,
Viens no otra kaunejās.

# 19458.00
Visi ēda, visi dzēra,
Neredzigi [?] vien neēda;
Nesisimi klētiņāi,
Mielosimi neredzigus.

# 19459.00
Visi mani viesi bija,
Kas manā istabā.
Citam devu sāl' ar maizi,
Citam jauku valodiņu.

# 19459.01
Gosti, muni gasteņi,
Visi muni aicynāti;
Cytam devu sāli-maizi,
Cytam jauku volodeņu.

# 19459.02
Lieli brāļi, mazi brāļi,
Visi mani bāleliņi;
Citam devu sāl' ar maizi,
Citam jauku valodiņu.

# 19459.03
Vysi muni gosti beja,
Kas munā ustobā;
Cytam devu sāli-maizi,
Cytam jauku volodeņu.

# 19460.00
Ceļat celdami,
Nesat nezdami:
Sveši ļaudis zobiņus
Vien klabinaja.

# 19461.00
Saimeniece, saimeniece,
Glabajat maizi savu!
Ir mums zirgi, nav mums rati,
Kur mēs maizi glabasim?

# 19461.01
Saimeniek, saimeniece,
Glabajieti savu maizi!
Ir mums zirgi, nevaid rati,
Kur mēs maizi glabasim?
Saimeniek, saimeniece,
Glabajiet savu zupi!
Ir mums baļļas, nevaid stīpas,
Kur mēs zupi glabasim?

# 19462.00
Saimeniece, saimeniece,
Glabajiet savu maizi!
Nāks laiciņš pēc laiciņa,
Būs jums jauni ēdejiņi.

# 19463.00
Viss galdiņis noslaucitis,
Galda malas nislaucitas;
Visi ļaudis paēduši,
Mūs' māsiņa niēduse.

# 19463.01
Visi ļaudis paēduši,
Mūs' māsiņa neēdusi,
Mūs' māsiņa neēdusi
Ar savām māsiņām.

# 19464.00
Deg mana malciņa,
Svilst mani svārciņi,
Nevaru galiņu
Savārit.

# 19465.00
Ēdiet gaļu, dzeriet alu,
Maksajiet pavāram:
Pavāram nabagam
Liela skāde notikuse,
Lecamie ķelderiņi
Gar uguni nosviluši.

# 19465.01
Pavāram nabagam
Liela skāde notikusi:
Izgaiš' nakti sadeguši
Lecamie lindraciņi.

# 19466.00
Pavārenei brunči dega
Zilajāmi zēvelēm;
Zirgu puiši dzēsti skrēja,
Draņķa muca mugurā.

# 19467.00
Pavār kukār,
Kalite dega!
Es tavu kaliti
Nodzēsišu.

# 19468.00
Pavāram kukāram
Liela skāde notikuse:
Kamēr pats meitu pēra,
Suņi gaļu izēduši.

# 19469.00
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostija:
Es nokāvu kāzu dēļ
Savu raibu kuceniņu.

# 19469.01
Kāzys lelys, kāzys mozys,
Kāzys bādu padarā:
Maņ apeda vucineņu
Pazeļteitīm radzeņīm.

# 19469.02
Kāza liela, kāza maza,
Kāza grēku padarija:
Es kāzās notēreju
Treša gada kumeliņu.

# 19469.03
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas krūdu padarija:
Es nokavu kāzu pēc
Peleko aveniņu.

# 19469.04
Kāzys ļelys, kāzys mozys,
Kāzys mani izpustē:
Es nukovu kāzeņām
Treju godu vucineņu.

# 19469.05
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas muini izpōstīja:
As nōkavu kāeziņām
Medījamō kuiceniņu.

# 19469.06
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostija:
Man apēda panāksnieki
Medijamo kuceniņu.

# 19469.07
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostija:
Man apēda panāksnieki
Pazeltitu kuceniņu.

# 19469.08
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostija:
Man apēda panāksnieki
Treša gada kumeliņu.

# 19469.09
Kāzys lylys, kāzys mozys,
Kāzys škādi padarēja:
Kāzu deļ as nukovu
Pat' lobu siveņeņu.

# 19469.10
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzu dēļ(i) tērejos:
Kāzu dēļ(i) es nokavu
Savu raibu kuceniņu.

# 19469.11
Talka liela, talka maza,
Talka mani patēreja:
Es nokavu talkas dēļ
Triju gadu melnu vērsi,
Triju gadu melnu vērsi,
Gada vecu kumeliņu.

# 19469.12
Liela talka, maza talka
Gribej' mani izpostit:
Es nokāvu talkas dēļ
Sav' raibo kuceniņu.

# 19469.13
Talka liela, talka maza,
Talka grēku padarija:
Talk' apēda brāliņam
Triju gadu aveniņu.

# 19469.14
Talka liela, talka maza,
Talka laba nedarija:
Talk' apēda bāliņam
Treša gada kumeliņu.

# 19469.15
Talka, mana liela talka,
Ta man laba nedarija:
Tāi talkā man saēda
Triju gadu kumeliņu.

# 19469.16
Talciņš dižis, talciņš mazis,
Talkā diža tērešana:
Talks apēda zilo kazu,
Zilās kazas kazleniņus.

2.5.2.12. Galda dziesmas dzerot. ( 19470 - 20093)
2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas. ( 19470 - 19871)

# 19470.00
Vai, Dieviņu, kur iesim
Mēs dzēreji bāleliņi?
Vāczemē naudas trūka,
Kurzemē alutiņa.

# 19471.00
Ai, galdiņ(i), ai, galdiņ(i),
Kā tev skaisti piedereja:
Ap tevim vīri sēd
Kā resnie ozoliņi.

# 19471.01
Ai, galdeņ, ai, galdeņ,
Kai tev skaiški pidarēje:
Ap tevim veiri sed,
Kai rasni ozuļeņi.

# 19471.02
Ai, galdiņ, ai, galdiņ,
Kā tev skaisti piedereja:
Visapkārt vīri sēd
Kā zaļie ozoliņi.

# 19471.03
Redz, kā koši piedereja
Galdiņam vidūi būt;
Visapkārt vīri sēd
Kā greiznaji ozoliņi.

# 19471.04
Skaisti der tev, galdiņ,
Šāi vietāi stāvošam:
Apkārt tevi vīri dzēra
Kā dižie ozoliņi.

# 19472.00
Ai, mazais akotiņis,
Tavu lielu miežu graudu,
Tavu lielu miežu graudu,
Vidūi saldu alutiņu!

# 19473.00
Ai, saldais alutiņ,
Kā tu mani viltin vīli!
Tu guleji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.

# 19474.00
Ai, svainiti, ai, svainiti
Atnes vienu biķeriti,
Man rociņa piekususe,
Smagu kannu cilajot.

# 19475.00
Ei, svainiti, ei, svainiti,
Dod man sūru, dod saldenu;
Es nedošu sav' māsiņu
Par kubula samazgām.

# 19476.00
Vai, tu, alus, alutiņis,
Kas tu biji nedzerams?
Vai, tu, ciema zeltenite,
Kas tu biji, nevedama?

# 19477.00
Ai, vecā māmulit,
Tavu saldu alutiņu!
Gana dzēru, gana skurbu,
Bet galviņa nesāpeja.

# 19478.00
Ai, ciemiņ, ai, ciemiņ,
Nāc pie manis alus dzert;
Man bij salds alutiņš,
Tev bij daiļas zeltenites.

# 19479.00
Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpinaja?
Seskis dara alutiņu,
Tas tos dūmus kūpinaja.
Iesim brāļi, dzersim alu,
Seskam salds alutiņš.

# 19480.00
Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai apinis neredzeja;
Apinitis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzities.

# 19480.01
Aiz kaļņeņa mižus sēju,
Ka apeiņi naradzātu;
Apeiņeits gudrys veirs,
Kukā kāpe pazavārtu,
Voj ir lobi garumam,
Voj ir lobi brīdumam.

# 19480.02
Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai neredz apinits;
Apinits gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzities.

# 19480.03
Aiz kaļņeņa mižys sēju,
Lai naredz apiņeits;
Apiņeits gudrys veirs,
Kokā kāpe skateitos.

# 19480.04
Kalniņā miežus sēju,
Lejā stādu apiniti,
Lai neredz apinitis,
Kādi mieži tīrumā.
Apinitis gudris vīrs,
Kokā kāpa skatities.

# 19480.05
Miezits auga lejiņā,
Lai neredz apentiņš;
Apentiņis gudris vīrs,
Kalnāi kāpa skatities.

# 19480.06
Vecais tēvs miežus sēja
Aiz kalniņa lejiņā;
Apinitis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzities.

# 19481.00
Aiz ko man saldens alus,
Aiz ko brūna misa tek?
Es ar savu līgaviņu
Zem zeiriša bučojos.

# 19482.00
Aiz ko mūsu bāliņam
Apiņots alutiņš?
Izagāze nama siena,
Vilki misu nolakuši.

# 19483.00
Aizmigusi alu dzēru,
Tautu galda galiņā;
Kā nedzēru aizmigusi,
Piepes kannas dibinā?

# 19483.01
Aiz ko mani bāleniņi
Piesnauduši alu dzēra?
Kā bij tiem neaizsnaust,
Piepas kannas dibinā?

# 19483.02
Dzēru tautu kanniņā,
Dzēru acis aizmigusi;
Kā nedzeršu aizmigusi,
Pērnā piepe dibinā?

# 19484.00
Ak, tu brāļa alutiņš,
Ko tu man padariji?
Es gribeju mājās iet,
Tu ievedi skūniņā.

# 19485.00
Ak, tu Dievs, bāleniņ,
Tavu saldu alutiņu!
Dievs dod tev ilg' dzīvot,
Atkal tādu padarit.

# 19486.00
Ak, tu Dievs, es atradu
Brāļam līgsmu istabiņu:
Pilns galdiņš biķerišu,
Pats sēd galda galiņā.

# 19486.01
Ak, tu Dievs, es atradu
Līgsmu brāļam istabiņu:
Pilns galdiņš biķerišu,
Jaunas meitas apkārt sēd.

# 19486.02
Ak, tu Dievis, es atradu
Pa vecam(i) bāleliņu:
Pilns galdiņis biķerišu,
Pats sēd galda galiņā.

# 19487.00
Ak, tu Dievs, saldens alus,
Kur tie šķīti apeniši?
Aiz upites līcitī,
Pašā Dieva dārziņā.

# 19487.01
Oi, Diveņ, soldons ols,
Kur ti šķēiti apeiņeiši?
Aiz Daugovys ļeiceitī,
Patī Dīva dārzeņā.

# 19487.02
Vai, Dieviņ, saldans alus,
Kur tu šķini apiņus?
Aiz aploka sētmalā,
Jaunu meitu dārziņā.

# 19488.00
Ak, tu Dievs, saldans alus,
Kur tie šķīti apiniši?
Aiz upites līcitī
Smalkajos kārkliņos.

# 19488.01
Ak, tu Dievs, saldans ols,
Kur tieā škiti aepenīši?
Aiz uipītes līcītī,
Sīkajōs krumiņōs.

# 19488.02
Saldi gārdis alutiņis,
Bet kur plūkti apentiņi?
Iekš upites līkumiņa,
Iekš baltā alksnieniņa.

# 19488.03
Sarkans alus krūzitē,
Kur tie šķīti apiniši?
Aiz upites līcitī,
Melnajos alksnišos.

# 19489.00
Ak, tu miežu Miķeliti,
Tavu saldu alutiņu!
Vienu reizu nosadzēru,
Visi panti nodrebeja.

# 19490.00
Ak, tu muļķi, bāleliņi,
Sak' māsiņu piedzērušu:
Māsiņai jaunas kurpes,
Sklīd kājiņa staigajot.

# 19491.00
Ak, tu saldais alutiņis!
Kur tie ņemti apentiņi?
Pie Dieviņa nama duru
Zelta maikstes galiņā.

# 19491.01
Oi, Diveņ, soldons ols,
Kur ti škeiti apeineiši?
Aiz jiureņu maļeņā,
Sudrabeņa maiksteitī.

# 19492.00
Alu, alu, alus puisi!
Vaj tev kājas nopuvušas?
Kad es dzēru, tad es dzēru
No pilnām kanniņām.

# 19493.00
Alu, alu, alus puisi!
Vaj tev kājas nopuvušas?
Metam, vīri, pa grašam,
Pirksim jaunu alus puisi.

# 19494.00
Alu dzēru, skatijos,
Kas kanniņas dibenā:
Bekas kannas dibenā
Aizpērnaju mazgajumu.

# 19495.00
Alus, alus, brandavins,
Gudrajam tevi dzērt,
Gudrajam tevi dzērt,
Kas var tevi novaldit.

# 19495.01
Alus, alus, medus, medus,
Gudram bija tevi dzert,
Gudram bija tevi dzert,
Kas māceja izvalkāt.

# 19496.00
Alus, alus brandaviņš,
Gudram bija tevi dzert!
Dažu labu apguldiji
Apautām kājiņām.

# 19496.01
Olys, olys, brandiviņš,
Gudram beja tevi dzert!
Dažu lobu atguļdēja
Apautām kājeņām.

# 19496.02
Apentiņ, apentiņ,
Tu man kaunu padariji:
Dažu labu apguldiji
Apautām kājiņām.

# 19496.03
Apentiņis koku jāja
Dzeltenam biksitem.
Dažam svārkus tas novilka,
Dažam maku izkratija,
Dažu labu apguldija
Apautam kājiņam.

# 19497.00
Alus, alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustigs ar' būt.
Alus gan bija,
Māte gan deva,
Nebija meitiņas,
Kas alu ienes.

# 19497.01
Alus, alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustigs būt.
Alus meita pasacija,
Muca vairs netekot.
Stumsim pašu alus meitu
Par muciņu kambarī.

# 19498.00
Alus, alus, medus, medus,
Māk' es tevi sutināt,
Māk' es tevi sutināt
Ar ozola kanniņām.

# 19499.00
Alus, alus tāi sētāi;
Alus darba kavetajs:
Kad es gāju pie darbiņa,
Atpakaļu vien riņķoju.

# 19500.00
Al's ar kannu, al's ar kannu,
Med's ar baltu biķeriti;
Al's kannā piedereja,
Med's baltā biķerē.

# 19501.00
Ols ar konnu, ols ar konnu,
Mads ar bolltu bičereiti!
Lai tys ols, ku tys ols,
Ku tei poša nesējeņa.

# 19502.00
Al's ar kannu, al's ar kannu,
Med's ar baltu biķeriti,
Med's ar baltu biķeriti
Jaunajāmi māsiņām.

# 19503.00
Al's ar kannu, al's ar kannu,
Med's ar baltu biķeriti!
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzejām.

# 19503.01
Al's ar medu, brandavīna,
Mēs vairak negribam:
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzejām.

# 19503.02
Med' ar alu, med' ar alu,
Sīrupotu brandeviņu!
Mēs bijām tie ļautiņi,
Kas māsiņu audzejām.

# 19504.00
Al's ar kannu, al's ar kannu,
Med's ar baltu biķeriti,
Mēs vairak negribam
Par māsiņas audzejumu.

# 19504.01
Al's ar medu, brandaviņa,
Mēs vairak negribam,
Mēs vairak negribam
Par māsiņas auklejumu.

# 19505.00
Al's kanniņa, biķerite
Sauca mani dzērajiņu.
Apraugat māju manu,
Tad sakat dzērajiņu.

# 19506.00
Ol's kanneņa, bičereite
Sauce mani dzārājeņas.
Na es taida dzārājeņa,
Kai es ļela dzīdātāja.

# 19507.00
Al's kanniņa, biķerite,
Vis' uz mani raudzijās:
Vaj tādēļ raudzijās,
Ka es liela dzērajiņa.

# 19508.00
Al's malciņ, al's malciņ,
Ne tu mani velti nāci:
Trīsreiz ūzas novilkos,
Iesaliņu žāvedams.

# 19508.01
Al's kanniņa, al's kanniņa,
Ne tu manim velti nāc:
Trīsreiz bikses nostrīķeju,
Iesaliņu kaltedams.

# 19508.02
Alutiņ, bāleliņ,
Ne par velti tevi dzēru:
Trīsriez ūzas zemē metu,
Iesaliņu kaltedams.

# 19509.00
Al's malciņš, al's malciņš,
Ne tas man velti nāca:
Kraujam siekstes atkravām,
Al's malciņu pelnidami.

# 19510.00
Alus meita, alus meita,
Nes alu iekšā!
Ja alu nedosi,
Tad svilinasim.

# 19511.00
Alus puisi, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis kambarī
Ar meitām lakstojās.

# 19512.00
Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu!
Dabus' dulbi mugurā,
Visu mūžu pieminesi.

# 19513.00
Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu:
Es atradu kanniņā
Nevirušu apentiņu.

# 19513.01
Alus puisi, alus puisi,
Vaktē savu muguriņu!
Rigā pirku peizeriti,
Alus puiša peizeret.

# 19514.00
Al's puis', al's puis',
Sargē sav' mugeriņ',
Es atrad' kanniņē
Pus bij al's, pus brandavīn'.

# 19515.00
Al's puisiti, al's puisiti,
Atnes saldu alutiņu:
Es tev došu linu kreklu
Ar pakulu piedurknēm.

# 19516.00
Alutiņ, alutiņ,
Ko dariji puisišam?
Puisits tek pa celiņu,
Līkumiņus mētadams.

# 19517.00
Alutiņi bāleliņi,
Kam tu biji nedzerams?
Ir kundziņš tevi dzēra,
Arti vis neiedams.

# 19518.00
Alutiņ bāleliņ,
Kas tu biji nedzerams?
Tevis dēļ Rigas kungi
Zelta naudu liedinaja.

# 19519.00
Alutiņu bāleliņu,
Ko dariji dēliņam?
Dēliņš gāja sētiņēja,
Sētas mietus turedams.

# 19520.00
Alutiņi bāleliņi,
Ko dariji vīriņam?
Ņēmi kājas, ņēmi rokas,
Sviedi vīru pabeņķē.

# 19520.01
Alus dižus, alus mazus,
Alus vīru pievaļaja:
Ņem vīrami kājas, rokas,
Sviež vīriņu pabeņķi.

# 19520.02
Alus stipris, alus stipris,
Alus vīru pievāreja:
Ņēme abas kājas, rokas,
Sviede vīru pabeņķē.

# 19521.00
Alotiņ bāleliņ,
Ko man tevis līdz piedzert?
Ko man tevis līdz piedzert,
Līdz miedziņa negulēt?

# 19522.00
Alutiņ bāleniņ,
Ko tu man padariji?
Ne man kāju jastaigā,
Ne valodas jarunā.

# 19522.01
Oluitiņ bāeleliņ,
Kō tu man padaerīji?
Nij mun kāju jāstaigā,
Nij valodas jārunā.

# 19523.00
Alutiņi bāleliņi,
Ko dariji vīriņam?
Vīriņš gāja pa celiņu,
Cepuriti mētadams.

# 19523.01
Alutiņi bāleliņi,
Ko vīram nodariji?
Vīriņš gāja pa celiņu,
Cepuriti mētadams.

# 19523.02
Apiņeit gruzgaļveit,
Ku darēji brāļeņam?
Brāļeņs gāja pa ēeļeņu,
Capureiti svaideidams (mātādams).

# 19523.03
Apiniti grozgalviti,
Ko dariji vīriņam?
Vīriņš gāja pa celiņu,
Cepur' nesa rociņā.

# 19523.04
Apeniti purgalviti,
Ko dariji vīriņam?
Vīriņš gāja pa celiņu,
Cepuriti mētadams.

# 19524.00
Alutiņ brāleliņ,
Kur mēs divi tikamies?
Tu guleji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.

# 19524.01
Alutiņ bāleliņ,
Kad mēs divi tiksimies?
Tu mucā noguleji,
Es par kalnu aizteceju.

# 19524.02
Oluteņi bāļeļeņi,
Kur mes obi tykomis?
Tu guļēji buēeņā,
Es par kolnu atļeigāvu.

# 19525.00
Alutiņi bāleliņi,
Turi sava nama godu:
Kad izvadi svešus ļaudis,
Tad pasviedi saimenieku.

# 19526.00
Alutiņi, medutiņi,
Gudrajam tevi dzert,
Kas var tevi novaļāt,
Kumeļā sēdedams.

# 19527.00
Alutiņi rudaciti,
Neb es tavu stiprumiņu:
Tu vareji vīru gāzt,
Vērpelei spundu spert.

# 19527.01
Alutiņ, alutiņ,
Tu stipraks, kā mēs visi:
Mucu plēsi, spundi spēri,
Jaunu puisi zemē lauzi.

# 19528.00
Alutiņi rudaciti,
Neb es tavu vecumiņu;
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tev' atstāšu.

# 19528.01
Ai, Dieviņ, es nebiju
Alutiņa vecumiņ';
Es piedzimu, es atradu,
Es nomiru, vēl palika.

# 19528.02
Alutiņ bāleliņ,
Ne es tavu vecumiņu,
Atron' alu piedzimdams
Pamet' alu nomirdams.

# 19528.03
Alutiņi rudaciti,
Neb es tavu vecumiņu,
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tu paliksi.

# 19528.04
Alutiņi rudaciti,
Neb es tavu vecumiņu,
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiru, tev' pametu.

# 19528.05
Mēs, brāliši, nebijam
Alutiņa vecumiņu;
Atrod alu piedzemot,
Paliek alus nomirstot.

# 19529.00
Alutiņu rudgalviti,
Kas par tādu pārgalviti:
Pats iekāpi galviņā,
Vīru sviedi pagaldē.

# 19530.00
Alutiņa brūverits
Lācit' veda namiņā;
Dievs dod alus dzērajam
Meklēt durvu dibinā.

# 19531.00
Alutiņa putiņām
Vairak gudra padomiņa,
Ne kā tēva dēliņam,
Alutina dzērejam.

# 19531.01
Oluitiņa puitiņām
Vairāk gudra padōmiņa,
Na kā tāva deliņam,
Oluitiņa dzārājam.

# 19532.00
Alutinis, tas man tika,
Sīkajām putiņām;
Mātes meita, ta man tika,
Sīku rakstu rakstitaja.

# 19533.00
Alutiņu daridama,
Paaicinu bāleliņa;
Biķerites mazgadama,
Ieraudziju atejot.

# 19534.00
Alutiņu izbrūveju
Kumeliņa pēdiņā:
Pieci mieži, div' apeņi,-
Kas par saldu alutiņu!

# 19535.00
Apdzeram šo kanniņu,
Rociņā turedami;
Ko mēs paši apdzeram,
To kundziņš neprasija.

# 19536.00
Apentiņ, apentiņ,
Plūksimies, plūksimies;
Tu pie manas galvas ķersi,
Es pie tava kamiesiņa.

# 19537.00
Apiniti greizgalviti,
Guli mucas dibinā;
Kad es tevi kustinašu,
Tad tu mani dancinasi.

# 19537.01
Alutiņ bāleliņ,
Gul' muciņas dibenā;
Kad es tevi kustinaju,
Tad tu mani lustinaji.

# 19537.02
Apiniti grozgalviti,
Guli mucas dibinā;
Kas es tevi kustinašu,
Visi bērni dies un lēks.

# 19537.03
Apiniti rezgaliti,
Guli mucas dibinā;
Rītu, rītu precinasi
Mūs' māsiņas vedejiņus.

# 19537.04
Guli, guli, apiniti,
Dziļas mucas dibinā;
Kad es tevi kustinašu,
Vis' istaba dancot ies.

# 19538.00
Apinitis ar mieziti
Mežmalā ķīvejās.
Apinitis tā sacija:
Kad tu rūgsi, es nereibšu.

# 19539.00
Apinitis gudris vīris,
Kalnā kāpa raudzities,
Kalnā kāpa raudzities,
Kur bagati miežu lauki.

# 19539.01
Apentiņš gudris vīrs,
Kāpj kokā lūkoties,
Kāpj kokā lūkoties,
Kur bajāri miežus sēj.

# 19540.00
Apinitis gudris vīrs,
Kalnā kāpa raudzities,
Vaj būs mieži tīrumā,
Vaj varēs kāzas dzert.

# 19541.00
Apinitis gudris vīrs,
Kalnā kāpa skatities,
Kalnā kāpa skatities,
Vaj miezitis krūmu ņēma.

# 19542.00
Apinitis gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties,
Lai redzetu arajiņu,
Kas lejā miežus sēj.

# 19543.00
Apenitis gudris vīrs,
Kokā kāpa olu dēt,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izpereja;
Pa istabu izvadaja
Ar paegles kanniņām.

# 19543.01
Apinits gudris vīrs,
Kokā kāpa olu dēt,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izpereja.

# 19543.02
Apīnits gudris vīrs,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izpereja,
Istabā izvadaja,
Istabā izvadaja
Pa visiem kaktiņiem.

# 19543.03
Apeineits gudrys veirs,
Kukā kāpe ulu dātu,
Kubulā izperēja,
Pa ustobu izvodāja.

# 19543.04
Apiņeits ulys bej
Garys meiksts galiņā,
Kubulā izperēje,
Pa ustobu izvodava.

# 19543.05
Apinits olas dēja
Gara mieta galiņā;
Namā šķīla, pirinaja,
Istabā izvadaja.

# 19543.06
Apinitis olas dēja
Gara mieta galiņā;
Namiņā izpereja
Kubuliņa dibinā.

# 19544.00
Apentiņis gudris vīris,
Kokā kāpa pautus dēt;
Tas ar savu gudrumiņu
Ielēc alus ķīvenā.

# 19544.01
Apentiņis gudirs vīris,
Kokāi kāpa pautus dēt.
Ko vērts tavis gudrumiņis,
Pauti mierka ūdenēi.

# 19545.00
Apenitis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzities,
Kokā kāpa raudzities,
Kādi mieži līdumā.

# 19546.00
Apinits gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzities,
Kokā kāpa raudzities,
Vaj zied mieži tīrumā.

# 19547.00
Apeiņeits gudrys veirs,
Kukā kāpe raudzeitos,
Voj aug miži, voj aug rudzi,
Voj dzer skaišķi oluteņu.

# 19548.00
Apenits lielijās,
Apkārt koku tīdamies:
Būs dažam greznajam
Dubļos bāzti deguniņu.

# 19549.00
Apenitis tā sacija,
Gar skaistiti tecedams:
Meitām diet, meitām lēkt,
Puišiem rāpus vazaties!

# 19550.00
Apinitis vīru kūla,
Aiz matiem(i) turedams;
Miezits kliedza, miezits brēca:
Nu nosit arajiņu!

# 19550.01
Aepinīts viru kule,
Aiz metiem turādams;
Miezīts kliedze, miezīts brece:
Nu nōsit arājiņu!

# 19551.00
Apinitis vīru kūla
Liela ceļa maliņā;
Miezits kliedza, miezits brēca:
Nenosit arajiņa!

# 19551.01
Apiņeits veiru keule
Ļela ēeļa maļeņā;
Mizeits klidze, mizeits brēce:
Nasit muna orājeņa!

# 19551.02
Apinitis vīru kūla
Liela ceļa maliņā;
Miezits kliedza, miezits brēca:
Nu nosita arajiņu.

# 19551.03
Mieži kliedze, mieži sauce:
Te nosita arajiņ'!
Apenits vīru kūle
Liela ceļa maliņā.

# 19552.00
Apkārt griežu kumeliņu
I ardams, ecedams;
Apkārt laižu biķeriti
Pa galdiņa galiņam.

# 19553.00
Aptecēju golda golu,
Bičereiti ruceņā;
Iz kā beja maņim dzert,
Nava ista brāļeļeņa?

# 19554.00
Ar ķipiti govis slaucu,
Ar ķipiti alu dzēru;
Ja ļautiņi mani smēja,
Lai smejāsi ķipišam.

# 19554.01
Ar ķipiti govis slaucu,
Ar ķipiti alu dzēru;
Kas smejās ķipišam,
Lai tam lūpas kā ķipits.

# 19554.02
Dižu ķipi garu osu,
To es dzēru brālišos;
Kurš, ļautiņi, smejaties,
Smejaties ķipitim.

# 19555.00
Ar nāburgu alu dzēru,
Ne ar savu bāleniņu:
Ar nāburgu ik dieniņas,
Ar bāliņu retumiem.

# 19555.01
Ar nāburgu alu dzēru,
Ne ar savu bāleliņu:
Man nāburga vajadzeja
I rītā, vakarā.

# 19555.02
Ar nāburgu alu dzēru,
Ne ar savu bāleniņu:
Tuvu mans nāburdziņš,
Tāļu mans bāleniņš.

# 19555.03
Ar tautieti alu dzēru,
Ne ar savu bāleliņu:
Tautiets man visu mūžu,
Bāliņš šādu vasariņu.

# 19556.00
Ar saujiņu miežus sēju,
Ne ar visu sētuviti;
Ar kanniņu alu dzēru,
Ne ar visu vērpeliti.

# 19556.01
Ar kanniņu alu dzēru,
Ne ar visu kubuliņu;
Ar saujiņu miežus sēju,
Ne ar visu sētuviti.

# 19557.00
Aram, brāļi, aram, brāļi,
Aparuši ecesim;
Dzeram, brāļi, dzeram, brāļi,
Padzēruši dziedasim.

# 19558.00
Atgādaju, atgādaju
Vakareju dzērumiņu:
Stallī vedu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.

# 19558.01
Es vakar augsti dzēru,
Bet es visu atgādaju:
Stallī laidu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.

# 19559.00
Atpakaļ, atpakaļ
Sav' māsiņu vedisam:
Nedod alus, brandaviņa,
Ne rāceņa putras vira.

# 19560.00
Atsēdies, nodzeries
Jaunu meitu pulciņā.
Salds alus krūzitē,
Daila pati dzēreja.

# 19561.00
Audejiņas mēs, māsiņas,
Padzeram alutiņu,
Lai stāv manas paminiņas
Vakareju minumiņu.

# 19562.00
Ausu, opu! nosaucos
Brāļa galda galiņāi;
Lai dzēruse, nedzēruse,
Brālišam liela slava.

# 19562.01
Ausu, ausu! nosasaucu,
No brāliša pāriedama;
Lai dzērusi, cik dzērusi,
Godu daru brālišam.

# 19563.00
Bija man trīs dēli,
Trīs vedekliņas,
Kas mani dzērušu
Purvā vedis.

# 19564.00
Bij tam mūsu svainišam
Šādas tādas pudelites,
Citāi bija brandaviņš,
Citāi tāds pižulitis.

# 19565.00
Biju gājis, neuzgāju
Tādu ķītru svešu ļaužu:
Rokā naudu skandinaju,
Nevareju dzert dabut.

# 19566.00
Bij' mīlejsi bāliņami,
Biju visu nemīlejsi:
Alus muca kambarī,
Mani sūta vakarā.

# 19567.00
Biš' spītens i pārskrēja
Pār namiņa čukuriti.
Kas bijat brūveriši,
Lieciet miltus kubulā.

# 19568.00
Brāļiem alus,
Precniekiem medus,
Es ar savu draudziņu
Vīniņu dzēru.

# 19569.00
Brālit, tavu saldu alu,
Māsin, jaukas valodinas!
Izbraukt vien nevareju
Sen uzjūgtus kumelinus.

# 19570.00
Brālit, tavu saldu alu,
Tavas jaukas valodinas!
Pats āz vārtu kumeļāi,
Valodina istabāi.

# 19571.00
Brāļos gāju alu dzert,
Ne kažoka nenovilku;
Nāc, brālit, tu pie manis,
Met ūziņas aizkrāsnē.

# 19571.01
Brāļūs gāju olys dzārtu,
Ni kažuka nanuvylku;
Ej, brāļeņ, tu pi mani,
Svīd kažuku pasolē.

# 19571.02
Es aizgāju uz nāburgu,
I sedzenes nenoliku;
Nāc, nāburgs, uz manim,
Kari bikses vadzitēi.

# 19571.03
Znuātūos gāju olus dzart,
Na kožōka nanōvylku;
Nāc, znōetiņ, tu pie maen's,
Kor biksitas vaedzītī.

# 19571.04
Znotos gāju alus dzert,
Ne kažoka nenovilku;
Nāc, znotiņ, tu uz mani,
Kar ūziņas vadzitī.

# 19572.00
Brandavīna, brandavīna,
Es nevaru al's piedzert,
Es nevaru al's piedzert,
Kaut devuši brandavīna!

# 19573.00
Brandaviņa, brandaviņa,
Es nevaru al's piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Es nevaru viens gulēt!

# 19573.01
Brandaviņa, brandaviņa,
Es nevaru al's piedzert;
Jauna puiša, jauna puiša,
Es pie veca negulešu.

# 19574.00
Brandavīna dzērajam
Ellē kājas karajās;
Alutiņa dzērajam
Dvēselite debesīs.

# 19575.00
Briku braku, man dzerot,
Ābel' koka biķeritis;
Tā brīkšķēs tautu dēls
Pa manām rociņām.

# 19576.00
Brūna vista ieteceja
Apinišu dārziņāi;
Dievs dod alus brūvelimi
Brūnu alu izbrūvēt!

# 19577.00
Būs dzert, būs dzert
Šo vakarinu!
Būs tautu glāzēm
Šķindalās iet!

# 19578.00
Dižo ķipi garo osu
Abi roki turedams,
Pie ciemiņa alu dzēru,
Krekliņāi izsviedies.

# 19579.00
Dižu ķipi garu kātu,
Ar to dzēru brālišos,
Lai stāv zelta biķeritis
Dižajās godibās.

# 19580.00
Divi dienas bez pusdienas
Aiz kalniņa alu dzēru,
Lielu kausu garu asti
Abi roki turedams.

# 19581.00
Div' putniņi sakavās
Augsta kalna galiņā:
Izrāvuši mucas tapu,
Izlaiduši alutiņu.

# 19582.00
Dodat alus, ja turat,
Ja nevaid, atsakat,
Ja nevaid, atsakat,
Tad šlubašu sētiņā.

# 19582.01
Alus, alus, ja turit,
Ja nevaida, atsakat,
Ja nevaida, atsakat,
Lai iet brāļi sētiņā.

# 19583.00
Dodat man alu dzert,
Pa vidiem brandaviņu;
Dodiet man pagulēt,
Pa vidiem jaunu meitu.

# 19584.00
Dodiet man pasmeķēt
Sila zemes alutiņu.
Sila zemes alutiņš
Caur sakārni tecinats.

# 19585.00
Dodat man pasmeķēt
Sievas mātes brandaviņa;
Sievas mātes brandaviņš
Deviņām zālitēm.

# 19586.00
Dzērejam mieži auga
Pa visām(i) atmatām;
Kas nedzēra, tam neauga
Ne labā zemitē.

# 19586.01
Kas dzer alu, lai aug mieži
Par visām atmatām;
Kas nedzer, lai neaug
Ne jaunāja sūdajā.

# 19586.02
Kas dzer alu, tam aug mieži,
Lai sēj cūku rakumos;
Kas nedzēra, tam neauga
Sūdotāi zemitēi.

# 19586.03
Kas dzer alu, tam aug mieži
Uz visiemi atmatiem;
Kas nedzēra alutiņa,
Tam mieziši nepaaug,
Tam mieziši nepaaug
Ne labāja zemitē.

# 19587.00
Dzēru alu, brandavīnu,
Neapdzēru padomiņa;
Lai stāv mans padomiņš,
Ar kundziņu jarunā.

# 19587.01
Alu dzēru, brandavīnu,
Bet prātiņa neizdzēru;
Es prātiņu patureju
Ar kundziņu parunāt.

# 19587.02
Dzeru olu, brandeviņu,
Napaedzeru padōemiņu;
Lei stāv muns padōemiņš,
Ar kuindziņu jārunā.

# 19588.00
Dzēru alu, nebēdaju,
Bij galviņa, kas panes,
Bij man laba līgaviņa,
Ta nojūdza kumeliņu.

# 19589.00
Dzēru, dzēru alutiņu,
Aicinaju bāleliņu;
To bāliņu aicinaju,
Kuru zinu nenākam,
Kuru zinu nenākam,
Kuru alu nedzeram.

# 19590.00
Dzērumā, līgaviņa,
Glabā manu cepuriti,
Kā es tavu vainadziņu
Visu mūžu paglabaju.

# 19591.00
Dzer, bajār, nenicini
Nabadziņa alutiņu;
Nabadziņa alutiņš
Caur sakārni tecinats.

# 19591.01
Dzer, bāliņi bajāriņi,
Kalpa vīra alutiņu;
Kalpa vīra alutiņš
Caur sakarni tecinats.

# 19592.00
Dzer, bajāri, nevainoji
Nabadziņa alutiņu:
Purvā tādi zilgalviši,
Tie nabaga apiniši.

# 19593.00
Dzer, bāliņi, ar kausiņu,
Man nevaid biķeriša,
Kam jūs mani iedevāt
Tāi tukšāja vietiņā.

# 19594.00
Dzer, bāliņ, biķeriem
Manas gaužas asariņas!
Tu man' devi tautiņās,
Labus ļaužus dēvedams.

# 19595.00
Dzer dzerdams, labais vīrs,
Netur' kannas rociņā!
Vaj tev vien malciņš mīl,
Mīl otram vīriņam.

# 19595.01
Dzer dzerdams, labais vīrs,
Netur' kannu rociņā!
Ne tev vien malciņš mīl,
Mīl otram vīriņam.

# 19595.02
Dzerit, brāļi, oluteņu,
Rukā konnys naturit,
Na jums vīn malēeņš meiļ,
Meiļ dažam veireņam.

# 19596.00
Dzer, mutite, pilnu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka sveša māte,
Dzērves kaklu staigajot.

# 19597.00
Dzer, mutiņa, pillu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka citu dienu,
Neka laba neredzjs.

# 19597.01
Dzer, mutiņa, pillu malku,
Lai kaklinis barojās,
Lai nesaka sveši ļaudis,
Ka es nieka nedabuju.

# 19598.00
Dzer, Ģēdiņi, dzer, Ģēdiņi,
Tev galdiņis piedereja;
Lai kaunāsi tautu meita,
Kas par lauku pārteceja.

# 19599.00
Dzer pats, kūmiņ,
Sav' alutiņu:
Siveni iesalu
Izrušinajši.

# 19600.00
Dzeram, brāļi, ar kannāmi,
Lai stāv tēva biķeriši,
Lai stāv tēva biķeriši
Lielajam godiņam.

# 19600.01
Dzersim, bērni, ķulpišos,
Lai stāv tēva biķerits,
Lai stāv tēva biķerits
Līdz citam vakaram.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv