2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.11. Kāzu mielasts. ( 19179 - 19469)
# 19201.00
Auksta tautu istabiņa,
Tukšs bij mans vēderiņš;
Sildiet, tautas, istabiņu,
Pildiet manu vēderiņu.
# 19203.00
Badigi, badigi
Panākstu ļaudis,
Apēda kuņu
Ar kuceniem.
# 19204.00
Badigi, badigi
Tie sveši ļaudis,
Paši vien ēda,
Mums vis nedeva.
Devigi, devigi
Tie sveši ļaudis.
No otra galda,
Ne no sava;
Būt' pašu bijis,
Tad vis nedotu.
# 19204.01
Deva, deva vedeji (panāksni),
Ne savu deva,
Deva mūsu māmiņas
Grūto gājumu.
# 19204.02
Ēd, ēd, NN (Ansit, Matīss, etc.),
Ka tu aizrītos,
Kad tu man nedevi
Neviena kumosa.
Devigs, devigs
Tas Ansitis
No cita galda,
Ne no sava.
# 19204.03
Nadod, Divs, taida svāta,
Ni čortam taida brāļa:
Ka jis beja svāteņūs,
Jis myus bodu nuslāpēj .
Diveņ, dod svāteņam
Otkan īt svāteņūs:
Ka jis brauēe svāteņūs,
Jis myus labi padzirrdēje.
Deve, deve,
Na sovu deve;
Byut' sovu dev's,
Treis godi raudātu.
# 19205.01
Ai, vilki, vilki,
Še laba gaļa:
Panākšņu sievām
Treknie bērni.
# 19206.00
Baudat, sveši ļaudis,
Mūs' baribiņu!
Vaj teiksiet pavāru,
Vaj vainasiet?
Gan liku dillites,
Gan sinepites;
Trīs kalpi namā
Driģenes grūda,-
Tik vien aizmirsu
Driģenes nelicis.
# 19206.01
Baudat, svešļaudis,
Mūs' baribiņu!
Gan liku dillites,
Gan sinepites;
Vēl pieci nabagi
Driģenes grūda.
# 19206.02
Ēdait. panāksni,
Smeķiga maizite!
Gan liku dillites,
Gan sinepites;
Vēl sūta māmiņa
Driģeņu dārzā.
# 19206.03
Ēdieta, panāksti,
Smeķiga maltite!
Jau bija dillites,
Ir sinupites,
Vēl sūtu kalpiņu
Driģeņu lasit.
Vecs mans kalpiņš,
Nispēja izrakt;
Patapu, patapu
Līdz vakaram.
# 19206.04
Ēdaties, baudaties
Dēlu (Meitu) mātes baribiņu!
Dēlu (Meitu) mātes baribiņa
Trejadāmi zālitēm:
Tur bija dillites,
Tur sinepites,
Vēl sūtu kalpiņu
Driģeņu lasit.
Vecs mans kalpiņš,
Nespēja lasit.
Pagaidat, pagaidat
Līdz vakaram(i).
# 19206.05
Ņem't par labu, sveši ļaud's,
Kāda mana baribiņa.
Gan grūdu dilliņus,
Gan sinepiņus;
Gan kūru uguni,
Gan mīkstu vāriju.
# 19207.00
Baudāt, sveši ļaudis,
Mūs' baribiņu!
Vaj teiksit pavāru,
Vaj vainasit?
Teicat pavāru,
Nevainajat,
Bija labi cepts,
Bija labi vārits.
# 19208.00
Brāliņam tīra maize,
Vēl maldama izsijāj';
Tautiņām bērulaiņa,
Vēl piebēra sēnaliņ'.
# 19209.00
Brāliši ēda,
Brāliši dzēra,
Māršiņa kā kaza
Laistijās.
# 19210.00
Brīnejos, ērmojos,
Kāda smaka istabā:
Lielajam vedejam
Jēla desa kabatā.
# 19211.00
Būt' es to zinajuse,
Kādi kuļi [?] ēdejiņi,
Es nebūtu maizes miltus
Ātru sietu sijajuse.
# 19211.01
Es būt' smalki nemalusi,
Ne tik smalki sijajusi,
Kaut būt' to zinajusi,
Kādas ķezas ēdejiņas.
# 19211.02
I tik smalki nemalusi,
Ātru sietu nesijatu,
Kau' es būtu zinajusi
Tādas čuras ēdajiņas.
# 19211.03
Ni es būtu smalk' malusi,
Ni tik smalki sijajusi,
Kau' es būtu zinajusi
Tādus ķaušus ēdajiņus.
# 19211.04
Ne tik smalki es samaltu,
Ne tik smalki izsijatu,
Kaut zinajse atnākot
Tādus ķauses ēdejiņus.
# 19230.00
Ēd, ēd, NN (Grietiņa, Mārtiņ, etc.)
Neplāti muti,
Ieskries vārniņa
Ar visu lizdiņu.
# 19230.01
Ēd, ēdi, Maigina,
Neplāti muti,
Ieskriesi žagata
Ar visu ligzdu.
Pēc gada izveda
Deviņus bērnus:
Trīs mellus, trīs raibus,
Trīs smuki baltus.
# 19231.00
Ēd, ēd, NN,
Neplāti muti,
Ieskrēja žagata,
Apgrieza riņķi;
Pavasari izveda
Deviņi bērni:
Trīs melli, trīs balti,
Trīs koši raibi.
# 19234.00
Ēd, ēd, NN,
Noslauki muti!
Ja nav nēzdauga,
Še mana sietava.
Solu, solu, bet nedošu
Savu mīļu sietaviņu;
Mana mīļa sietaviņa
Bodē pirkta , nauda dota.
# 19234.01
Ai, ai, NN,
Tavu tauku lūpu!
Še mana sietava,
Noslauki lūpas.
Solīt solu, bet nedevu
Savas baltas sietaviņas,
Bij tādas smurguļam
Sietavā slaucities?
# 19234.02
Ēd, ēd, Grietiņa,
Noslauki mutiti;
Ja tev nav šņupdrāna,
Es došu slotu.
# 19234.03
Ēd, ēd, Juriti,
Taukaina mute!
Še mana sietava,
Noslauki muti.
Solit solu, bet nedevu
Savu mīļu sietaviņu.
Es tādam šmurguļam
Dotu savu sietaviņu!
Labak tinu ap kājiņu,
Ne kā devu nošmurgāt.
# 19234.04
Jānitim brālitim
Taukoja mute;
Še mana sietava,
Noslauki muti.
Solit soliju,
Nedevu vis.
Vaj mana skaistā
Sietaviņa
Tādam smuļam
Jasmulē?
# 19235.00
Ēd, ēd, Ansiņ,
Palasidamies;
Cita plekste viersūi,
Cita apakšāi.
# 19236.00
Ēd, ēd Marija,
Skatās griestos,
Skatās skabargu
Zobiņu badit.
Še nav skabargu,
Ēveleti griesti.
# 19243.07
Ēd, NN, grūd, NN,
Pa lielam kumosam!
Ja kaklā metisies,
Gan mēs skruķi dabusim.
# 19243.08
Ēd, NN, nerīsties,
Pa maziem kumasiem;
Mums še nav egļu meža,
Kur mēs kruķi dabusim?
# 19243.09
Ēd, Madite, rij, Madite,
Dievs dod tev aizrīties!
Še navaid egļu meži,
Kur mēs kruķi dabusim?
# 19243.10
Ēd, Trīnite, rij Trīnite,
Pa mazam kumosam!
Dievs dos tev aizrīties,
Kur mēs kruķi dabusim?
Grūdisim ābeliti
Ar visiem zariņiem.
# 19243.11
Neēd jel tu, Jūlite,
Tik lieliem kumasiem;
Vels dos tev(i) aizrīties,
Kāds vels tevi atkruķēs?
Še nebija egļu meža,
Ku(r) var kruķi pataisit.
# 19243.12
Rij, rij tu, Jāniti,
Ka velns tevi aizrīditu!
Ja velns tevi aizrīdis,
Es ar kruķi atkruķešu.
# 19244.00
Ēdi, ēdi tu, NN (Ediņa, etc.),
Met pa logu kumosiņu,
Ārā stāv tav' bērniņi,
Izsalkuši, neēduši.
# 19245.00
Ēdi, ēdi tu, NN (Ieviņ, Jāniti, etc.),
Met pa logu kumosiņu,
Tur stāveja tavs vīriņš (tava sieva)
Ar pieciem bērniņiem.
# 19245.01
Aiz ko NN (Līzite, Mārtiņš, etc.)
Pie loga sēdās?
Drauguls aiz loga
Ar pieciem bērniem.
# 19245.02
Ēdi, ēdi, jaunā mārša,
Met pa logu drabačķiņas:
Vecais vīrs aiz lodziņa
Ar pieciem bērniņiem.
# 19245.03
Ād, ād tu, Jāenīt,
Mat pa lōgu kumuisiņu:
Tur stāeveja tova sieva
Ar pieciem berniņiem.
# 19245.04
Ēd, NN, ko ēzdamis,
Met āz loga kumasiņu:
Tev sieviņa āz lodziņa
Deviņim bērniņim.
# 19245.05
Ēd, Priciti, tu pie galda,
Met pa logu kumasiņus:
Mačka sēd palodzē,
Kumasiņu gaididama.
# 19245.06
Es domaju, es gādaju,
Kas aiz loga šņukstenaja:
Pēteram pieci bērni,
Tie aiz loga šņukstenaja.
# 19245.07
Kapēc Līzite
Pie loga spiedās?
Vīrits ārā
Ar pieci bērniņi;
Tur deva gaļiņu,
Tur karašiņu.
# 19245.09
Vaj tu ēdi, vaj neēdi,
Met pa logu kumosiņu:
Ārā gaida vecenite
Ar pieciem siveniem.
# 19246.00
Ēdi, ēdi tu, Anniņa (jaunā mārša),
Met pa logu kumosiņus:
Nabags gaida palodzē
Ar piecām kulitēm.
# 19247.00
Ēd, mutite, dzer, mutite,
Lai kakliņš barojās,
Lai nesaka sveša māte,
Tievu kaklu staigajam.
# 19248.00
Ēd, NN, dzer, NN,
Ceļam tevi barojam:
Tev uz Rigu jaorē
Piecu kuņu kucentiņi.
Ja tu vienu nozaudesi,
Kļūs mugura odereta,
Kļūs mugura odereta
Deviņām kančakām.
# 19248.01
Ēdi, ēdi tu, NN,
Ceļam tevi barojam:
Rīt jabrauc uz Tērpatu
Ar to gaļas vezumiņu.
Kur bij kalni, kur ielejas,
Satur' savu kumeliņu;
Ja tur kāda skāde nāks,
Gan jau dārgi aizmaksasi.
# 19248.02
Ēd, NN, barojies,
Tev' uz Rigu sūtisim:
Tev uz Rigu jaaizved
Trīsi simti kaķeniņu.
# 19248.03
Ēd, NN, dzer, NN,
Ceļam tevi barojam:
Tev uz Rigu jaorē,
Piecdesmiti kuceniņu.
Ja tu kādu pametisi,
Tad tu dārgi aizmaksasi,
No kuniņas ortu ņemšu,
No suniša pusdāldera.
# 19248.04
Ēd, Jāniti, dzer, Jāniti,
Ceļam tevi barojam:
Tev uz Rigu jaorē
Trīsdesmit vecu Žīdu.
Ja tu labi neoresi,
Taps mugura odereta,
Taps mugura odereta
Deviņām kančukām.
# 19248.05
Ēd, Mārciti, dzer, Mārciti,
Ceļam tevi barojam:
Tev uz Rigu jaorē
Pieci pudi kazu villas.
Ja tu labi aizoresi,
Tiks tev labi aizmaksats;
Ja tur kāda skāde nāks,
Tiks mugura odereta.
# 19248.06
Sataisies tu, Juriti,
Tev jabrauc Jelgavā,
Tev javed uz Jelgavu
Trīsdesmit vecu meitu.
Ja tu labi aizvedisi,
Visas tev mutes dos;
Ja tu kādu saskādesi,
Dārgu naudu aizmaksasi.
# 19249.00
Ēd, Jāniti, grūd Jāniti,
Pa lieliema kumasiem;
Dievs dod teva āzsarīt
Pirmajama kumasam!
# 19249.01
Ēdi, ēdi tu, Vācieti,
Pa mazami kumosam;
Dievs dod tevim aizrīties
Ar to mazu kumosiņu!
# 19252.00
Ēd, Madite, rij, Madite,
Aizcerē manu tiesu,
Tad es tevi aizcerešu
Sava brāļa peludē.
# 19252.01
Ēdi, ēdi tu, NN,
Iesa mani gādajies,
Kā es tevi iegādaju
Salmu pūnes dibinā.
# 19253.00
Ēd, NN, treknu gaļu,
Uzdzer saldu alutiņu;
Nes mājā vēderiņu,
Kā vērsitis īdedams.
# 19253.01
Dodiet tai Ediņai
Treknu gaļu, saldu alu.
Nes vēderu sētiņā,
Kā gosniņa īdedama.
# 19253.02
Ēd, Annite, tauku gaļu,
Uzdzer saldu alutiņu,
Velcies salmu gubenēi,
Kā gotiņa īdedama.
# 19253.03
Ēd, NN (Anniņa, etc.), treknu gaļu,
Uzdzer saldu alutiņu;
Nes vēderu uz mājām,
Kā gosniņa īdedama.
# 19253.04
Ēdat gaļu, sveši ļaud's,
Dzerat saldu alutiņu,
Nesat savu vēderiņu,
Kā gosniņes īdedam.
# 19254.00
Ēd nu, NN,
Kaulainu gaļu,
Kam mūsu ganiņus
Notrenkaji,
Ainasa purvā
Ganidamus.
# 19255.00
Ēd pate, kūmiņa,
Sav' kukuliti,
Kam lēci pār abru
Mīcidama.
# 19256.00
Ēd, ciemiņi, pagaidami
Sestdien ceptu plāceniti;
Rītā agri miltus malšu,
Tad es tevi pamielošu,
Tad es tevi pamielošu
Ar siltiem pīragiem,
Ar siltiem pīragiemi,
Ar savadu kukuliti.
# 19257.00
Ēdat desas, panāksnieki,
Diegus manus atdodat,
Man palika apkaklite
Desu dēļi nerakstita.
# 19257.01
Ēdiet desas, panāksnieki,
Dzijas man atdodiet,
Man dzijtiņu vajadzēs,
Vīram bikses jalāpi.
# 19257.02
Ēdat desas, panāksnieki,
Saites vieni atstājiet,
Saites vieni atstājiet
Cepļa slotu siešanai.
# 19280.03
Ēdiet, panākšņi,
Pasliktu maltiti,
Vēl mums labaka
Domajama:
Circeņu vāciņš
Tauškajams,
Škirzatu muldiņa
Raudzejama.
# 19281.00
Ēdait, panāksņi,
Sijata maizite;
Trīs reiz plaskus es aizskrēju
Uz Pliskavu sietiņā.
# 19282.00
Ēdat, panāksni,
Smeķigas desas!
Kur tādas ņemsat,
Kad mājā iesat?
Vaj nebija taukas,
Vaj labi ceptas?
Kārigi panāksni,
Smeķigas desas.
# 19283.00
Ēdati, panāksti,
Smeķiga gaļa:
Slīkuse cūka,
Sprāguse kaza,
Trīs gadi gulejse
Avota lejā.
# 19283.01
Ēdati, panāksni,
Smeķiga gaļiņa:
Slīkuse cūciņa,
Sprāguse kaziņa,
Trīs gadi gulejse
Dīķiša malā.
# 19283.02
Ēdiet, vedeji,
Gārdo maltiti,
Vēl mēs gārdaku
Taisisami:
Slīkušu cūku,
Sprāgušu kau,
Trīs gadi gulejšu
Avota lejā.
# 19283.03
Ēdati, vedeji,
Smeķiga gaļiņa,
Trīs gadi puvuse
Avota malā:
Slīkuse cūciņa,
Sprāguse kaiņa.
Ēdati, vedeji,
Smeķiga gaļiņa.
# 19283.04
Šķitās panasti
Labu gaļu ēdot:
Miruse cūciņa,
Sprāguse kaziņa,
Trīs gadi gulejse
Dīķiša malā.
Nu apēda panāstnieki,
Irbes gaļu dēvedami.
# 19283.05
Sveši ļaudis domajuši,
Labas gaļas paēduši:
Sprāguša zirga,
Slīkušas cūkas,
Trīs gadi puvušas
Avota lejā.
Ja jūs mani neticat,
Es jums zīmi parādišu:
Dižajam vedejam
Kājas, galva kabatā.
# 19283.06
Cerejāsi panāksnieki
Labu gaļu paēduši:
Slīkuse cūka,
Sprāguse kaza,
Trīs gadus mirkuse
Avota lejā.
To apēda panāksnieki,
Irbes gaļu dēvedami.
# 19284.00
Ēdat, panāksnieki,
Smeķiga maizite,
Caur sietu sijata,
Ar pupiem mīcita.
# 19288.00
Ēdigi, ēdigi
Tie panāksnieki:
Apēde kaķiti
Ar visu asti.
# 19289.00
Ēdigi, ēdigi
Tie panāksnieki:
Apēda mūs' brāļam
Piecu gadu vērsi,
Aste vien atlika
Kančuka tiesai.
# 19289.01
Ēdigi, ēdigi
Tie panāksnieki:
Apēda mūs' brāļam
Piecgadu vēršu,
Aste vien atlika
Šķīvī uz galda.
To nesat mājās
Kančaku vietā.
# 19290.00
Ēdu tēva tīru maizi,
Pa zemiti mētadama;
Ēdiš' tautu pelu maizi,
Saujiņāi iespieduse.
# 19290.01
Ēmu tēva tīru maizi,
Tam citam dāvadama;
Ēm' tautieša sēnalaiņu,
Saujiņā apspieduse.
# 19290.02
Es tēviņa maizi ēdu,
Otram devu gabaliņu;
Tautu dēla maizi ēdu,
Abi roki apķēruse.
# 19290.03
Es tēviņa tīru maizi
Ēdu pate, devu otram;
Tautu dēla pelu maizi
Ēd', saujā apkampdama.
# 19291.00
Es atradu tautiņās
Trīs vainiņas maizitē:
Sadegusi, atlekusi,
Vidū jēla, necepusi.
# 19292.00
Es brūtei īstā māsa,
Ko jūs mani mielojāt?
Nei devāt ceptu cāļu,
Nei medota brandaviņa.
# 19293.00
Es gan redzu, tev, māsiņa,
Tiks maizite nodalita:
Sešas dienas nedeļā,
Seši maizes gabaliņi.
# 19293.01
Ar šo dienu mūs' māsiņa
Maizit' ēda nodaļām:
Sešas dienas nedeļā,
Seši maizes rieceniņi.
# 19293.02
No šis dienas tev, māsiņa,
Dos maiziti nodaļām:
Sešas dienas nedeļā,
Seši maizes riecieniņi.
# 19293.03
No šis dienas tev, māsiņa,
Nodos maizi nodaļām:
Seši dienas nedeļāi,
Seši maizes rieceniņi.
Lai vēl dotu nodaļāmi,
Kad nebūtu auzu maize;
Lai vēl būtu auzu maize,
Kad nebūtu piestā grūsta.
# 19293.04
No šīs dienas tev, māsiņa,
Nodos maizi nodaļām:
Cik dieniņas nedeļā,
Tik tev maizes gabaliņi.
# 19293.05
No šis dienas tev, māsiņa,
Tiks maizite nodalita:
Sešas dienas nedeļā,
Seši maizes riecentiņi.
# 19293.06
Pēc šo dienu nu mātei
Kļūs maizite nodalita:
Sešas dienas nedeļā,
Seši maizes gabaliņi.
# 19294.00
Es, Jāniti gaididama,
Speltē desu sutinaju;
Apkārt silta, vidū auksta,
Gana laba gribošam.
# 19295.00
Es nebiju redzejuse
Tādus bada vedejiņus:
Apēd tēva rudzu kaudzi
Ar visiem pā(r)kariem.
# 19295.01
Ūjā, joda panāksnieki
Ar lieliem vēderiem:
Apēd brāļa rudzu kaudzi
Ar visiem pārkariem.
Mans brālitis nokliedzās,
Pakaļāi stāvedams.
# 19296.00
Es rotaju, es mekleju
Sava raiba kaķeniņa;
Kājas, galvu vien atradu
Panāksnieku pagaldē.
# 19296.01
Rotaju, mekleju
Savu mīļu kaķenu;
Kājas vien palikušas
Panāksnieku pagaldē.
# 19297.00
Es saēeju tev, Tēkļeit,
Naād rutku, ni burkonu:
Rutkys tovu sirdi grauza,
Burkons pyuta vederiņi.
# 19298.00
Es šķitu Andreju (Pēteri, etc)
Sen paēdušu, -
Nu tik izcēla
Savu zirga galvu.
# 19298.01
Es šķitu Jāniti
Paēdušu, -
Nu tikas pas'lika
Zierģeļa galvu.
Ik grieze griezumu,
Bubinaja.
# 19299.00
Es šķitu Krišam (Annai, etc.)
Sudraba nazi:
Teļaste rokā
Trim žuburiemi.
# 19299.01
Sakās panāksnieki
Ar nazi ēdot:
Nazits Rigā,
Kaķa aste rokā.
# 19300.00
Es skatosi, es raugosi,
Kur mellais kaķeniņš:
Brūtes māsas kabatā
Asti vien luncinaja.
# 19301.00
Es saku, es saku,
Kur gaļa paliek?
Div' māsas līdzās,
Ķesele vidū.
# 19301.01
Es nāku, raugu,
Kur gaļa paliek:
Panākstu velliem
Div' kules sānos.
# 19302.00
Es sūdzešu māmiņai,
Ko man deva sveši ļaudis:
Deva man sēņu zupi
Siveniņu silitē,
Siveniņu silitēji,
Ar melnāmi karotēm.
# 19303.00
Es vairs neēstu
Tāi skutulā,
Kur ta Bīnite
Nagaža ēda.
# 19303.01
Es gan neēdu
Tāi skutulē,
Kur ta cūciņa
Jūliņa ēd:
Jūliņa skuteli
Izrušinaja.
# 19303.02
Es vairs nedzertu
Tāi glāziņā,
Kur tas Jānitis
Šmurgulis dzēra.
# 19304.00
Gan dziedaju, gan raudaju,
To gosniņu ganidama;
Nu apēda sveši ļaudis,
Ne gabala nedaboju.
# 19305.00
Gana dziedu, gana dziedu,
Nekaunās, nekaunās!
Ko tiem bija kauneties,
Kad tie badu izmiruši.
# 19305.01
Gan jau dziežu, gan jau dziežu,
Nekaunās, nekaunās!
Ko tas kauna kaunesies,
Kas sen bada izmiris?
# 19305.02
Gona dzīžu, gona dzīžu,
Nasakauņ', nasakauņ'!
Kur jim beja kaunetis,
Kod ir lobu redzējuši.
# 19306.00
Gana ēda, gana dzēra
Bajariņa kāziņās;
Ne pietrūka, ne atlika,
Zupa vien skutulī.
# 19307.00
Gana labi es atradu
Tautiņās dzīvodama:
Tīru maizit' i ēdam,
Astru sietu sijajam.
# 19308.00
Gan mūs' māsiņ'
Maizē augus';
Nu tev' aizved
Nodaļ's ēst.
# 19309.00
Gara roka Jānišam,
Vēl garaka piedroknite;
Slampa, slampa pa bļodiņu,
Biezumiņus mekledams.
# 19310.00
Grib Pēteris gaļu zagt,
Aiz kauniņa nedrīksteja;
Gaļu žņaudza saujiņā,
Zupe teki rociņā.
# 19311.00
Ja, Juriti, ēsti gribi,
Pavelciesi pagaldē,
Tur bij suņi, tur bij kaķi,
Katris savu tiesu grib.
# 19312.00
Kā Dievos pataupiju
Pērno salmu kauģeliti;
To pacēlu panākstiem
Pirmajā maltitē.
# 19313.00
Kā, māsiņa, tu sēdeji,
Klēpī rokas salikdama?
Ņem naziti, griez maiziti,
Mielo savus bāleliņus.
# 19313.01
Kā, māseņ, tu sedēji,
Kai perstā izrizuse?
Jam nazeiti, griz maizeiti,
Miloj sovu bāļeļeņu.
# 19314.00
Ka nāci, Vācieiti,
Kas tevi lūdze?
Kas tev taisis
Gardo maltiti?
Vilks kava suvenu,
Vilks brucinaja,
Vilks tev taisis
Gardo maltiti.
# 19315.00
Kā tās bojarkas (panāksneicas)
Zam golda verās?
Cērciņu sileite
Pispradzynāta.
# 19323.00
Ķipitī mēs ēdam,
Ķipitī mēs dzeram;
Ja tautiņas smejaties,
Smejaties ķipišam.
# 19323.01
Ķipiti vien es ēžu,
Ķipitī vien es dzēru;
Kad ļautiņi man smejās,
Lai smejās ķipišam.
# 19324.00
Ko dosim panākšiem
Pirmajā maltitē?
Sēņu zupu stribinasim
Ar sudraba karotēm.
# 19325.00
Ko godešu, to godešu,
Precenieku, to godešu:
Došu ēst, došu dzert,
Doš' ar bozi mugurā.
# 19326.00
Ko godešu, to godešu,
To Jēciti, to godešu:
Celš' uz cepļa, viršu putru,
Ar kurpiti stribinašu.
# 19326.01
Mazajai brūtes māsai
Es nedošu gaļas ēst;
Celš' uz krāsni, došu putru,
Ar kurpiti stribinašu.
# 19327.00
Ko mēs laba mielosim
Tos mazos panāksniekus?
Vedisim stallitī,
Pie cūciņas zīdisim.
# 19327.01
Kazlen' vien, kazlen' vien
Mūs' māsiņas vedejiņi;
Kas tas visu mazakais,
Ved pie kazas zīdant (zīdināt).
# 19327.02
Kur liksim, neliksim
To mūsu panākstiņu?
Pie kaziņas zīdisim,
Pie cūciņas guldisim.
# 19327.03
Trīs māsiņas panāksnos,
Divi lielas, trešā maza.
Vedat to mazako
Pie cūciņas pazīdit.
# 19328.00
Ko, Līzite, tu apēdi,
Ka tik gārdi laizijies?
Tu apēdi dzīvu krupi,
Kājas vieni atlikušas.
# 19329.00
Ko pūta, ko krāca
Ziemeļa vēji?
Sapūta, sakrāca
Tos bada ļaudis:
Vērsi ēda ēdienāi,
Mucu dzēra dzērienāi;
Vēl apēda salmu kaudzi,
Triju gadu kumelinu.
# 19329.01
Sen pūta, sen krāca
Ziemeļa vēji,
Nule tie sapūta
Tos bada ļaudis:
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
# 19330.00
Ko samisa vedejiņi?
Kādas riktes man pietrūka?
Vaj man trūka alva šķīvju,
Vaj sudraba karotišu?
# 19331.00
Ko tas puisitis
Griestos skatās?
Secumu skatās,
Zobiņu bakstit.
# 19332.00
Kroga galdi, Rigas pils
Bez naudiņas nemieloja;
Savi īsti bāleliņi,
Tie mieloja bez naudiņas.
# 19333.00
Kur biji, Anniņa,
Kur kavejies?
Es izlēju cūciņām
Tavus gārdus kāpostiņus.
# 19334.00
Kur, svainite, ta maltite,
Ko vakar man soliji?
Man soliji cāļa gaļu,
Ar cukuru apkaisitu,
Priekšā cēli zierga gaļu,
Ir miltiema apkaisitu.
# 19334.01
Kur, svainiti, ta maltite,
Ko vakari apsoliji?
Tu soliji zuša gaļu,
Ar cukuru apkaisitu.
# 19334.02
Sen solija dēlu (meitu) māte,
Slikta goda neturēt.
Man solija ceptus cāļus,
Ar cukuru apkaisitus;
Še nebija vērša gaļas,
Ne suvena ķingalena.
Tik to badu nenomiru
Tāi svešā zemitē.
# 19335.00
Labak būtu māmuliņa
Miltu putru vārijuse,
Izvārijse kāpostiņus,
Nu jaiet sētiņā.
# 19335.01
Labak, goda māmuliņa,
Miltu putru vārijuse,
Nevārijse kāpostiņus,
Tad jaiet sētiņā.
# 19335.02
Labak vāriet miltu putru,
Ne kā skābus kāpostiņus;
Kad vārija kāpostiņus,
Tad jaiet sētiņā.
# 19336.00
Lai bij kāra, kas bij kāra,
Brūtes māsa, ta bij kāra,
Ta apēda lielu cūku
Ar visiemi siveniem.
# 19336.01
Lai bij kāras, kas bij kāras,
Ciema meit's, tie bij kāras,
Tie noēda vecu kuņu
Ar visiem kuceniem;
Lai ta kuņa, kur ta kuņa,
Kur tie brangi kuceniņi!
# 19337.00
Lai bija kāri, kas bij kāri ,
Brūtes brāļi, tie bij kāri,
Visas bļodas izvandija,
Taukas gaļas mekledami.
# 19337.01
Kāra, kāra, kas bij kāra,
Brūtes māsa, ta bij kāra,
Visas bļodas izvandija,
Cūkas asti mekledama.
# 19338.00
Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausijās,
Dievs aiz loga klausijās,
Vaj ar' viņu pieminēs.
# 19339.00
Māmiņ' man pavēleja
Svešu zemi plinderēt,
Ēst un dzert un lielities,
Brammēt savu kumeliņu.
# 19346.00
Miega man nāca, nevareju,
Nemieloti bāleniņi.
Ai, jaunā māsiciņa,
Mielo manus bāleniņus.
# 19346.01
Miegs man nāk, nevar' vaira
Pamielot brāleliņa;
Ai, jaunā māsiciņa,
Pamielo brāleliņu.
# 19347.00
Mielojiet, sveši ļaud's,
Es jums būšu atmielot;
Ij man bija rudzi sēti
Abi puši lielceļam.
# 19348.00
Meklejiet, sveši ļuadis,
Kur jūs tādu dabusiet,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa neguleja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega neguleja.
# 19349.00
Mella čūska miltus mala
Uz peleka akmentiņa;
Tos es došu panakstiem
Pirmajā maltitē.
# 19350.00
Met, Dieviņ, zelta krustu
Istabiņas dibinā;
Kas nav ēdis, lai paēda,
Kas nav dzēris, lai padzēra,
# 19350.01
Nāc, Diveņ, nāc, Laimeņ,
Nāc, Jēzeņ, ustobā!
Met, Diveņ, zalta krystu
Ustobeņis dybynā,
Kurs nav edis, lai paede,
Kurs nav dzeris, lai padzere.
# 19351.00
Mūs' māsiņa apnikusi
Tīru baltu maizi ēst;
Vēl vairak tu apniksi
Ēst tautās pelu maizi.
# 19352.00
Mums bij viena ratu rumba
Kaķa gaļas piesālita;
Panāksnieki izēduši,
Cāļa gaļu domadami.
# 19353.00
Mums bij viena zaļa varde
Avotā pūdejama;
To apēda panāksnieki,
Piecus pirkstus laizidami.
# 19357.02
Jānitis ēzdams
Dzert bubinaja.
Jemsim stangas,
Jāsim lejā.
Ja tu labi netecesi,
Dorš' ar piesi vēderā.
# 19357.03
Līzite paēda,
Dzert bubinaja.
Jemam iemauktus,
Jājam jūrā.
Jūrā nedzēra,
Sūrs ūdentiņš.
Jājam purvā
Rāvienā.
Tur viņa tā dzēra,
Cik nepārsprāga.
# 19357.04
Māģierta paēda,
Dzērt bubinaja.
Ku' mani iemaukti,
Lai skrēja jūrā.
# 19359.00
Jānišam (Ilzitei, etc.) garas rokas,
Īsas svārku piedurknites,
Tas (Ta) vareja makšķerēt
Pa visām(i) bļodiņām.
# 19360.00
Trīnitei māsiņai
Trīs kabatas lindrakā,
Vienā gaļa, otrā zupa,
Trešā bāza susekliti.
# 19362.00
Krišis saka Anniņai:
Šuj man garu kabatiņu,
Nu es iešu vedibās
Dižajos radiņos,
Pārnesišu bērniņiem
Dažu dienu mitekliņu.
Gaļu bāzu kabatā,
Zupu lēju zābakā.
# 19363.00
Kārlišam (Katriņai, etc.) tādi zobi,
Kā avena ieraudzites;
Mums maizite smalki malta,
Cauri bira putedama.
# 19363.01
Mal, māsiņ, puspusēm,
Ko tik smalki bīdeleji:
Tautiņām reti zobi,
Cauri bira putedama.
# 19363.02
Jāņeišam rati zubi,
Kai vucyna iradzeņis,
Cauri byra kvišu maize,
Ni sejāta, ni nikāta.
# 19363.03
Katriņai tādi zobi,
Kā aukliņu brauklejiņi,
Mūsu maize bīdeleta,
Cauri skrēja drupalām.
# 19363.04
Reinišam (Grietiņai, etc.) reti zobi,
Kā avena ieradzites,
Mana malta smalka maize
Cauri bira putedama.
# 19364.00
Nāc, šurp, Grietiņa,
Ko es tev došu;
Turi savu priekšautu,
Metišu iekšā.
Kuč, kuņa, projam,
Nedošu vairs!
# 19365.00
Nebēdā, balamute,
Tava tiesa nezudis:
Būs tev kuņa maltitē,
Kuceniņi brokastī.
# 19366.00
Nebēdā, vīra māte,
Ko vedeklu mielosim:
Elkšņu rungu sutinam,
To vedeklu mielosim.
# 19367.00
Nadod, Divs, tādu ļaužu,
Kādi ļaud's Leiksnišūs:
Parkiuņs graude, ļeiteņš ļeja,
Ji ar dasu kristējās.
# 19368.00
Neēd, Indriķ,
Tik lielu kumosu,
Tev mute grozās
Kā zosu šķilvis.
# 19369.00
Nekaci, Klāviņi,
Par skutuliņu,
Tev īsas piedurknes,
Kaņepju kreklis,
Kaņepju krekliņis,
Netīras rokas.
# 19369.01
Nesniedz, Kārliti,
Tik tāļu bļodu,
Tev īsas piedurknes,
Neskaidras rokas.
# 19369.02
Nesniedz, NN,
Vispāri bļodai,
Jau mella roka,
Vēl īsa piedrokne.
# 19369.03
Nesniedz, NN,
Vispāri galdam:
Jo īsa piedurkne,
Jo mella roka.
# 19370.00
Jem iekšā, kas priekšā,
Tas tev skādi nedaris;
Ja tev rītu kas kaitēs,
Tu pie manis pameklē:
Bij manā kabatā
Trīsdeviņas notes zāles.
# 19371.00
Neskumstiet, panāksnieki,
Kādi lieši mums nebij?
Ir mums Vācu ikspendeļi [?],
Zemenieku tutentiņi.
# 19372.00
Nu apēda, nu apsprāga
Manu Dieva dāvaniņu;
Ir es pati pelnitaja
Pakaļāi raudzijos.
