19001 - 19200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.10. Panāksnieki dzenās māsai pakaļ. ( 18954 - 19178)
2.5.2.10.3. No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam. ( 18980 - 19003)
2.5.2.10.3.2. Kāzenieku dziesmas. ( 19000 - 19003)

# 19001.00
Nu pūš, nu pūš,
Ziemeļa vējiņš;
Nu brauc melnie
Ziemeļa ļaudis.

# 19001.01
Nu pūš, nu pūš,
Ziemeļu vēji;
Nu brauc, nu brauc
Melnie ļautiņi.

# 19001.02
Nu pūš, nu pūš,
Ziemeļu vējiņš;
Nu nāk ziemeļu
Melnie ļaudis.
Ruda lēca pa priekšu,
Peleka pakaļ,
Vispēc ielēca
Strīpainā.

# 19002.00
Vakar šāvu vāveriti,
Šodien krita rībedama;
Vakar vežu tautu meitu,
Šodien nāca bāleniņi.

# 19002.01
Vakar šāvu, šudiņ kryta
Sylā raiba žagateņa;
Vakar tautys māsu vede
Šudiņ brauēe bāļeļeņi.

# 19002.02
Vakar šāve, šudiņ kryta
Sylā reiba žagat ņa;
Vakar vede tautu meitu,
Šudiņ jāja brāļ ļeņi.

# 19003.00
Viesi brauc, viesi brauc!
Ar ko viesus mielosam?
Aizkuram istabiņu,
Dūmiem viesus mielosam.

2.5.2.10.4. Kāzenieki apcietinajās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem. ( 19004 - 19004)

# 19004.00
Celies agri, brāliti,
Ķīlē vārtus,
Lai tautas nejāja
Bez dienas sētā.

2.5.2.10.5. Pēc dažiem strīdiem atver vārtus un ielaiž panāksniekus sētā. ( 19005 - 19020)

# 19005.00
Attaisat man vārtiņus,
Ielaižat sētiņā,
Ne es jūsu zemit' ņēmu,
Ja naksniņu pārguleju.

# 19006.00
Atveriet man vārtiņus,
Neba jūsu zemes gribu:
Mēs māsiņas bāleliņi,
Māsas pūra vedejiņi.

# 19007.00
Darait durvis, verat vārtus,
Laižat mani sētinā;
Man pašami vara krūtis,
Kumeļami tēraudina.

# 19008.00
Garam, garam,
Miesnieka zeļļi!
Garam aizveda
Ālavas govi.

# 19008.01
Garām, garām,
Slakteru zeļļi!
Garām aizveda
Ālavas govi.

# 19008.02
Garjam, garjam,
Slaktera zeļļi!
Mums nav nevienas
Ālavas govis.

# 19008.03
Projama, projama,
Slakteru zeļļi!
Garam noveda
Ālava govi.

# 19008.04
Caur sētu, caur sētu,
Miesnieku zeļļi!
Caur sētu izveda
Ālava govi.

# 19008.05
Caur sētu, caur sētu,
Slaktera zeļļi!
Viņā sētā
Ālavas govs.

# 19009.00
Garām, garām
Sakārņu tauta!
Garām aizveda
Sakārņu kaudzi.

# 19010.00
Garam suņi, garam suņi,
Garam kuce aizteceja,
Garam kuce aizteceja
Ar visiem(i) kuceniem.

# 19011.00
Kādas muižas jūs meitiņas,
Kādas muižas meklejiet?
-Liepas muižas mēs meitiņas,
Ozol' muižas meklejam.
Ozol' muižas sulainiši,
Mums vārtiņus atdariet.

# 19012.00
Neba lāgs atskrēja
Papriekšu pie vārtu:
Īlena deguns,
Skalgana mēle.

# 19013.00
Parādiet sveši ļaud's,
Kāda jūsu grāmatiņa!
-Ar pirkstiem izrakstita,
Ar zobiem izlasama.

# 19014.00
Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
Ja būs laba grāmatiņa,
Tad laidišu sētiņā;
Ja būs slikta grāmatiņa,
Tad garam javažo.

# 19015.00
Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
Tāda jūsu grāmatiņa:
Garām ciemu jareizo.

# 19016.00
Parādāt, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
-Tāda mūsu grāmatiņa:
Šāi sētā javažo.

# 19017.00
Tautu dēla zemi vārti
Deviņām atslēgām;
Ja Dieviņis palīdzēs,
Tapat drīzi cauri iešu.

# 19018.00
Verat vārtus, vērejiņi,
Verat labi li galam,
Div' bāliņi blakam jāja,
Lai nelauž zobeniņu.

# 19018.01
Veriet vārtus līdz galam,
Celiet stabus platumā,
Blakus jāja tautas dēli,
Lai nelauza zobentiņu.

# 19019.00
Veraties vara vārti
Līdz pašam galiņam:
Trīs atjāja mātes brāļi,
Krustam jozti zobentiņi.

# 19020.00
Veraties, vara vārti,
Līdz pašam stuburam,
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzinaja.

# 19020.01
Veriet vārtus, laid iekšā,
Voi es jūsu zemit' ņemšu?
Mēs bijam tie bāliņi,
Kas māsiņu audzejam.

2.5.2.10.6. Panāksnieki pagalmā. ( 19021 - 19082)
2.5.2.10.6.1. Panāksnieku dziesmas. ( 19021 - 19059)

# 19021.00
Ar dunduri es aizjāju
Māsiņai panākstos;
Gribej' tautas vārtus vērti,
Es par žogu sētiņā.

# 19022.00
Ar dunduri (bitiņu) es atjāju
Māsiņai panākšos.
Kamēr citi zirgus sēja,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabāja,
Tautu galda galiņā;
Tautu galda galiņāja
Kā strazdišu vītereju.

# 19022.01
A dundur' es atjāj'
Māsiņei panāksnēs:
Kamēr citi pa vārtiem,
Es pa logu istabē.

# 19023.00
Ar dusmām es atjāju
Māsiņai panākstos;
No dusmām nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu.
Sien' pie kupla ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot.

# 19024.00
Dienu alkšņi pumpuroja,
Nakti bērzi vizuļoja;
Dienu tautas māsu veda,
Nakti jāja bāleliņi.

# 19025.00
Dievs nedevi tādu klaju
Kāda klaja tāi sētāi:
Ne mietiņa neatradu,
Kur piesieti kumeliņu.

# 19025.01
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kam tu slikti sadereji!
Nav neviena sētas posma,
Kur piesiešu kumeliņu.

# 19025.02
Tukša, klaja tautu sēta,
Ne tai žoga, ne tai mieta,
Ne tai žoga, ne tai mieta,
Kur piesiet kumeliņu.

# 19026.00
Dodat auzas kumeļam
Par celina tecešanu,
Man pašam kviešu maizi
Par māsiņas auklešanu.

# 19027.00
Dodiet mums, sveši ļaud's,
Ko bijāt solijuši:
Zirgiem auzu, puišiem meitu,
Sievām salda alutiņa.

# 19027.01
Dodiet man, ka es nāču,
Jautajiet, ka vajaga:
Zirgiem auzu, puišiem meitu,
Sievām salda brandaviņa.

# 19027.02
Dōdiet mun, kā vojag,
Vaicājiet, kā as nāču:
Zirgiem ouzu, puišiem meitu,
Sievām solda branndaviņa.

# 19027.03
Dodiet, tautiņas,
Ko solijāt:
Puišiem meitiņas,
Zirgiem auziņas;
Vienam zirgam
Trīs pūri auzu,
Vienam puišam
Trīs pāri meitu.

# 19028.00
Dodiet rūmi, sveši ļaudis,
Neba man daudz vajaga:
Kumeļam staļļa kaktu,
Man pašam istabiņu.

# 19029.00
Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur kupli kažociņi;
Ekur jāja saulitē
Tās māsiņas bāleniņi.

# 19030.00
Ekur stalti kara vīri
Mani balti bāleliņi:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.

# 19030.01
Ai, vedekla, vedekliņa,
Stalti tavi bāleniņi:
Ar zobinu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņus.

# 19030.02
Ak, tu tautu dūmaļiņa,
Tavu staltu bāleliņu:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.

# 19030.03
Ekur stalti kara vīri
Mani jauni bāleliņi:
Ar zobinu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņus.
Paši gāja kokledami,
Kumeliņi dancodami.
Trim plaukstām dzīp'ru jozta,
Trim asminim zobintiņš.
Līdz pusei vien pavilka
Tēraudiņa zobintiņu,
Jau sabēga sveši ļaudis
Kā zvirbuļi kaņupēs.

# 19030.04
Kara vīris, kara vīris
Jaunajā bāliņā:
Ar zobinu vārtus vēre,
Stāvu dīda kumeliņu.

# 19030.05
Kas cereja sērdienei
Tik diženus bāleliņus?
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.

# 19030.06
Ne vienaji māsiņai
Tik dižens bāleliņš:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.

# 19031.00
As atnāču pec māesiņas,
Mun māesiņa piedereja;
Dōediet ouzu kuimeļam,
Mun pošam olus dzart.

# 19032.00
Es gan zinu, mans brāliti,
Kas uz tava kumeliņa:
Zīda puškis, zelta sedli,
Tie uz tava kumeliņa.

# 19033.00
Jāj pie durvu, bāleliņ,
Sien pie krampja kumeliņu,
Kam tu mani, maz' esot,
Aiz matiem plucinaji.

# 19034.00
Jājat, brāļi, apkārt bierzi,
Vidū vien nejājat,
Vidū stāv mūs' māsiņa,
Villainites puškodama.

# 19035.00
Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām(i) cierejiet?
Vaj tautām(i) auzu trūka,
Vaj zaļā āboliņa?

# 19036.00
Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājam reizejat?
Vaj naudiņas jums nebija,
Nopirkt labu kumeliņu?

# 19037.00
Kā gulbiši man bāliņi,
Kā gaigalas kumeliņi,
Tikko pāri nepārskrēja
Par tautieša istabiņu.

# 19038.00
Kājām tautas, kājām tautas,
Zirgiem mani bāleliņi,
Zirgiem mani bāleliņi,
Taut' auziņu ēdejiem.

# 19039.00
Kāzenieki, kāzenieki,
Jums navaida vecakā:
Man' bāliņi nosaluši
Jūsu sētas pagalmā.

# 19040.00
Labvakar, diža sēta!
Dosi māju, vaj nedosi?
Vaj būs mane mājas ņemt
Pa kumeļa kājiņām?

# 19041.00
Labvakar, diža sēta!
Vaj dosiet naktes māju,
Kumeļam staļļa stūri,
Man istabas dibeniņu?

# 19041.01
Labvakar, liela sēta!
Dosi mājas, vaj nedosi,
Kumeļam nama kaktu,
Man istabas klajumiņu?

# 19042.00
Lai būs alga, kam būs alga,
Alga brūtes vedejam:
Es atradu zelta pušķi,
Kur māsiņa gāzusies.

# 19042.01
Alga būs, alga būs
Pašam brūtes vedejam:
Es atradu zelta puškus,
Kur māsiņa gāzusies.

# 19042.02
Jaunajam vedejam
Tiks mugura odereta:
Es atradu zelta puškus,
Kur māsiņa gāzusēs.

# 19042.03
Nepiedošu, nepiedošu
Sav' māsiņas vedejam:
Villainites vien atražu,
Kur māsiņa gāzusēs.

# 19043.00
Līdz pusei vien pavilku
Tēraudiņa zobentiņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā zvirbuļi kaņepēs.

# 19043.01
Līdz pusei vien pavilka
Brāliņš savu zobentiņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā zvirbuļi kaņepēs.

# 19043.02
Lidz puisai vien pavylku
Tāroudiņa zōbeniņu,
Tā sabyra sveši ļoud's
Kā zvyrbuļi kaņepās.

# 19044.00
Lūdzaties, sveši ļaud's,
Ja variet piesalūgt:
Man bij viens brāleliņš
Pērkoniša bārgumiņu.

# 19044.01
Viens ir mans brāleliņš
Pērkoniša bargumiņu;
Lūdzaties, sveši ļaudis,
Ja variet piesalūgt.

# 19045.00
Māsas dēļ, ne kalpones,
Trīskārt rāvu zobentiņu:
Divi reizes celiņā,
Trešu tautu pagalmā.

# 19045.01
Māsas dēļ, ne bāraines,
Bāliņš raun zobeniņu:
Divi reizes celiņā,
Trešu ceļa galiņā.

# 19046.00
Maksajat, sveši ļaud's,
Manu dubļu bridumiņu,
Manu dubļu bridumiņu,
Kumeliņa dzinumiņu.

# 19047.00
Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muiženieki:
Citam bija Vācu drēbes,
Citam Vācu valodiņa;
Kam nebija Vācu drēbes,
Tam bij Vācu valodiņa.

# 19047.01
Pusvācieši man' brāliši,
Pusģenģeru kumeliņi;
Kam nebija Vācu svārki,
Tam bij Vācu valodiņa.

# 19047.02
Vāci vien, Vāci vien
Tai māsai panākstos,
Citam bija Vācu drēbes,
Citam Vācu valodiņa.

# 19048.00
Nebīstesi, liel' ciem',
Ne mēs tev kar' vezs:
Vienē dēl's māmiņē,
Ne visam ciemiņam.

# 19049.00
Nieki, brāķi sveši ļaudis
Pret maniemi bāliņiem;
Edz kur zirgi, edz kur vīri,
Edz kur kupli kažociņi.

# 19050.00
Raugaties, sveši ļaudis,
Kāda pulka man atnāca;
Man naudiņu pakaļ dzina
Ar sudraba vāģišiem.

# 19051.00
Še nāciet, bāleliņi,
Še māsiņu iedevēm;
Še ir viena kupla liepa,
Še karam iemautiņus.

# 19052.00
Sniedziņš sniga, putinaja,
Laukā manis kumeliņš;
Ņem, māsiņa, baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu.

# 19053.00
Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man mājas mest?
Tur bij man mājas mest,
Zem kumeļa kājiņām.

# 19053.01
Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man māju mest?
Zem kumeļa kājiņām,
Tur bij man māju mest.

# 19054.00
Tautu dēla pagalmā
Pieci velni zem akmiņa;
Man pērkoņa kumeliņi,
Visus piecus saspārdija.

# 19055.00
Te nu bija, te nu bija
Visa gada taisijums!
Mani bēri kumeliņi
Drumpačās sabradaja.

# 19056.00
Vaj te bija, vaj nebija
Šī sētā zirgu vīra?
Kā atbraucis, tā palaidu
Vaļam savu kumeliņu.

# 19057.00
Visi mani bāleliņi
Polaināmi cepurēm;
Sasagrieza pagalmā
Kā rozites dārziņā.

# 19058.00
Caur ūdeni, caur uguni
Māsiņai pēdas dzinu;
Te sadzinu māsai pēdas,
Še es ņemšu naktsmājiņu.

# 19059.00
Cauri mani tautas raida,
Cauri vārtus atvēruši.
Te pazinu māsas pēdas,
Te apgriezu kumeliņu;
Te māsiņa staigajuse,
Te ziediņus birdinajse.

# 19060.00
Ak, tu skuķi, tautu meita,
Tavu daiļu bāleliņu!
Stundu šķindi zelta pieši,
No kumeļa nolecot.

# 19060.01
Maza krupe tautu meita,
Kas tie daiļi jaunbrāliši!
Stundu pieši noskaneja,
No kumeļa nosēdot.

# 19061.00
Brālits brauca panāčos
Tīri koka ratiņiem:
Egļu rati, bērzu spieķi,
Kārklu rīkšu kuražiņa.

# 19062.00
Div' irbites ceļu tek
Nosukatu cekuliti;
Nava kauna brālitim
Nesukatu kumeliņu!

# 19062.01
Div' ierbites ceļu tek,
Sasukati cekuliņi;
Kauna, kauna brālitim,
Nesukatis kumeliņš.

# 19063.00
Eij, bāliņ, eij, bāliņ,
Tavu skaistu važošan':
Tu aizjūdzi raibu cūku
Rakstitās kamanās.

# 19064.00
Es izlēju sudrabiņu
Pie bāliņa namdurim;
Atjāj pieci panāksnieki,
Noslīkst pieci kumeliņi.

# 19064.01
Es izlēju sudrabiņu
Pie bāliņa namdurim;
Istabā ieejoti
Noslīkst pieci panāksnieki.

# 19065.00
Es šķietu panākstus
Zirgiem jājot,
Atjāja vecām
Mīstiklām.
Sūta mani māmiņa
Auziņu dot;
Ko došu vecām
Mīstiklām?

# 19065.01
Atjāj brūtes īstais brālis
Ar vecām mīstiklām.
Ko es došu mīstiklām,
Vaj es došu auzu ēst?

# 19065.02
Jānitis atjāja
Mīstiklāmi.
Es teceju auzu dot,
Ko es došu mīstiklām?

# 19066.00
Es cereju īsto brāli
Labu zirgu atjājam:
Īstais brālis atklopeja
Ar vecāme mīsteklēm.

# 19067.00
Kas tas tāds jājejiņš?
Lepni tek kumeliņš.
Saimenieka dēliņš bija,
Kalpa vīra kumeliņš.

# 19068.00
Kasaini, kasaini
Panākstu zirgi;
Prasa mūsu māmiņai
Sijatus pelnus.
Braucat paši Limbažos
Pēc zēveliņa.

# 19069.00
Ķīlajiet, ķīlajiet
Svešus ļaudis, bāleliņi,
Tie šodien nobraukuši
Mūsu rudzu gabaliņu.

# 19069.01
Ķīlajiet, ķīlajajiet,
Mani balti bāleliņi:
Sveši ļaudis nobraukuši
Jūsu rudzu tīrumiņu.

# 19070.00
Ko tie mūsu kaķi ņaud,
Pa pagalmu staigadami?
Še sanāca panāksnieki
Ar tiem kaula kažokiem.

# 19071.00
Ko tie tēva suņi rēja,
Rindiņā satupuši?
Ieraudzija bajāram
Noskrendušu kumeliņu.

# 19072.00
Jānitim brālitim
Nodzīts kaulis kumeliš,
Nodzīts kaulis kumeliš,
Sastīpoti ritentiņi.
Ik pabrauc gabaliņu,
Ik stīpē ritentiņus.

# 19073.00
Nava laba brūtes rada,
Nava laba kumeliņa;
Tādi vien kumeliņi,
Kādas mūsu sprēsliciņas.

# 19074.00
Ne tie visi panākstnieki
Ar ratiem atbraukuši,
Brūtes brālis atklopeja
Ar vecām ecešām.

# 19075.00
Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem atbraukuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar sievas sprēsliciņu.

# 19075.01
Kas tie tādi panāksnieki,
Bez zirgiem sabraukuši:
Cits ar slotu, cits ar kruķi,
Cits vecām mīstiklām;
Pats īstais brūtes brālis
Brauc ar kazu dziedadams.

# 19075.02
Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem atbraukuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar vecu bīstakliti;
Pats brūtites īstais brālis
Ar vecām mīstiklām.

# 19075.03
Ne tie visi panākstnieki
Ar zirgiem atjājuši:
Cits ar kruķi, cits ar bīšķi,
Cits ar sievas ērkuliti;
Īstais brālis atklopeja
Ar vecām mīstekļām.

# 19075.04
Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem atjājuši:
Cits ar kruķi, cits ar lizi,
Cits ar vecu čauksturiti.

# 19075.05
Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem sabraukuši:
Cits ar kruķi, cits ar slotu,
Cits ar vecu sprēslenicu;
Pats īstais bāleliņš
Ar vecām mīstiklām,
Ar vecām mīstiklām
Klabināt klabinaja.

# 19075.06
Panāksnieki, panāksnieki,
Kādi jūsu kumeliņi!
Cits ar āzi, cits ar kazu,
Cits ar tēva paiseklēm.

# 19075.07
Panāksnieki sanākuši,-
Vaj tie visi kājām nāce?
Cits ar kazu, cits ar cūku,
Cits ar brūtes sprēsliciņu:
Visi jāšu sajājuši.

# 19075.08
Sakās visi panākstiņi
Ar zirgiem sajājuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar sievas sprēsliciņu.

# 19075.09
Skataties, kāzenieki,
Kur sabrauca panāksnieki:
Cits ar āzi, cits ar kazu,
Cits ar bābas prēsliciņu.

# 19075.10
Veca bija ta meitiņa,
Veci jāja panākšņos,
Cits ar bīšķi, cits ar kruķi,
Cits vecām mīstiklām.

# 19076.00
Neba visi panākstnieki
Pa vārtiem sanākuši:
Pa ričiem salīduši,
Kā siveni burkanos.

# 19077.00
Pirmajam jājejam
Krijiem šūtis deguniņš;
Jau otram, jau trešam
No sveķiem tecinats.

# 19078.00
Sabrauca panākšņi
Kā lieli kungi,
Sagrieza cepures
Kā kuņas astes.

# 19079.00
Sajāja panāksni
Akliem zirgiem,
Tupeņu bedrē.

# 19080.00
Sajāja panāksti
Ar stulbiem zirgiem,
Visus mūs' sētmaļus
Tie izdauzija.

# 19081.00
Simtu cēla zīda krēslu,
Simtiem gaida panāksniekus;
Aili, manu lielu kaunu,
Viens atjāja nozaritis.

# 19082.00
Visi kalti, visi kalti
Panāksnieku kumeliņi,
Cits vīzēm, pastalām,
Cits košām kurpitēm.

2.5.2.10.7. Panāksnieki istabā. ( 19083 - 19178)
2.5.2.10.7.1. Māņi, istabā ieejot. ( 19083 - 19085)

# 19083.00
Istabā ieiedama,
Metu acis dibenā,
Vaj nav kādi sveši ļaudis,
Kas man balsu nomaitā.

# 19084.00
Sveši ļaudis miežus sēja
Pa manām kājiņām;
Tik sējat, nesējat,
Man nenieka nekaiteja.

# 19085.00
Caura tautu istabiņa
Līdz otrami dubenam;
Skaidra mana valodiņa
Līdz citami vakaram.

2.5.2.10.7.2. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu. ( 19086 - 19124)

# 19086.00
Dedzin' skalu, dedzin' sveces,
Tumsa tautu ustabiņa;
Šķil, bāliņ, uguntiņu
Ar tērauda zobentiņu.

# 19087.00
Ej pa priekšu, dižais brāli,
Rūmi tautu istubinu,
Dzen tās tautu mellacites
No galdina aizkrāsnē.

# 19088.00
Ej pa priekšu, mātes brāli,
Rūmē tautu istabiņu,
Kur sēdēs piecas māsas,
Kur deviņi bāleliņi.

# 19089.00
Ej pa priekšu, mātes brāli,
Rūmē tautu istabiņu:
Maza tautu istabiņa
Kā ta žurku lamatiņa.

# 19090.00
Es igāju ustobā,
Izstumdēju svešus ļauds,
Izstumdēju svešus ļauds
Pa soļeņa gaļeņīm.
Es atrodu sav' māseņu
Vydyn sola sedējut.

# 19091.00
Es iegāju istabē
Pa māsiņas pēdiņām.
Mūs' māsiņa sēd pie galda,
Kā brūklite nosarkuse;
Tāds puisitis blakam sēd,
Ko mūžē neredzej'.
Deva viņai alus dzert
Rakstitā kanniņā;
Pajēm' viņa, nodzērās,
Kā lapiņa drebedama.
Tīk tav, māsiņ,
Ta istabiņa?
Ja tav patika,
Man nepatika.
Nāc, māsa, ārā,
Kāp kumeļē,
Sedz savas villaines,
Ņem vaiņadziņu.

# 19092.00
Ko, māsiņas, darisim,
Jau tik agri sanākušas?
Nule vilka tautu dēlu
No drabiņu kubuliņa.

# 19093.00
Ko, māsiņas, darisim,
Mēs tik laiku sanākušas?
Nūla pirti kurinaja,
Nūla svaini sutinaja.

# 19094.00
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Vaj būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Būs man jauka valodiņa.

# 19094.01
Cērt, tautiet, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu;
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jaukas valodiņas.

# 19095.00
Labrītiņu, Dievs palīdz!
Svešu ļaužu istabā.
Kur' likāt man' māsiņu,
Ko vakar atvedāt?

# 19096.00
Labrītiņ, zagļu sēta,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Vaj druvā stādijāt,
Jeb klētī aizslēdzāt?
Ja druvā stādijāt,
Gaidisim pārejam;
Ja klētī aizslēdzāt,
Parādat vainadziņu.

# 19097.00
Labvakar, jūs, tautiņas,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Vaj klētēje aizslēdzāt?
Vaj druvāje stādijāt?
Ja klētēje aizslēdzāt,
Dodat klētes atslēdziņu;
Ja druvāje stādijāt,
Parādat druvas ceļu.

# 19097.01
Kur likāt mūs' māsiņu,
Ko šodien atvedēt?
Vaj klētie ieslēdzēt,
Vaj druvā stellejāt?
Ja klētie ieslēdzēt,
Dodiet klēts atslēdziņu;
Ja druvā stellejāt,
Parādiet druvas ceļu.

# 19097.02
Pasakiet, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs' māsiņu,
Vaj klētī ieslēdzāt,
Vaj druvā stellejāt?
Ja klētī ieslēdzāt,
Dodat klētes atslēdziņu;
Ja druvā stellejāt,
Druvas ceļu parādat.

# 19097.03
Sveši ļaudis, mūs' māsiņu
Kur likat, atveduši?
Ja druvā palaidat,
Parādat druvas ceļu;
Ja klētī aizslēdzat,
Dodat klētes atsledziņu.

# 19097.04
Sveši ļaudis, pūķu bē(r)ni,
Parādat mūs' māsiņu!
Ja klētī āzslēdzat,
Dodat klētes atslēdziņu;
Ja druvē raidijat,
Parādat druvas ceļu.

# 19097.05
Sveši ļaudis, viltenieki,
Kur likēt mūs' māsiņu?
Vaj klētē aizslēguši,
Vaj druvē noraideiši?
Ja klētē aizslēguši,
Dodiet klētes atslēdziņu;
Ja druvē noraideiši,
Parādiet druvas ceļu.

# 19098.00
Meklejiet, meklejiet,
Man pazuda, man pazuda,
Man pazuda jaunā māsa
Tautu dēla klētiņāi.

# 19099.00
Nebiju lustiga,
Nu kļuvu lustiga,
Nu savu māsiņu
Rokā dabuju.

# 19100.00
Pazinu, pazinu
Māsiņas pēdas,
Kur bija lēkuse
No kumeliņa,
Pa laipu tecejse
Tautieša klētī.

# 19101.00
Šķil, brāliti, uguntiņu
No tērauda zobentiņa,
Tumsā(i) sēd mūs' māsiņa
Svešu ļaužu istabā(i).

# 19101.01
Mūs' māsiņa tumsā sēd
Svešu ļaužu pulciņā;
Sit, bāliņi, uguntiņu
Ar tērauda zobentiņu.

# 19101.02
Šķil uguni, bāleni,
No smalkaja tēraudiņa;
Tumsā sēda mūs' māsiņa
Tautu dēlu istabā.

# 19102.00
Šķiraties, zosu draudze,
Laidiet gulbi ezerā;
Šķiraties, sveši ļaudis,
Laidiet brāļus istabā.

# 19103.00
Šovakar man pieder
Visa tautu istabiņa;
Jau rītā saulitē
Māsiņai atvēlešu.

# 19103.01
Šovakar(i) mums piederi
Visa tautu istabiņa;
Rītu agri saulitē
Piederēs māsiņai.

# 19104.00
Sveši ļaudis man' māsiņu
Aizkrāsnē iebāzuši;
Nāc, māsiņa, sēd' pie galda,
Kur sēd tavi bāleliņi.

# 19104.01
Atrodam mūs' māsiņu
Svešu ļaužu aizkrāsnē;
Nāc, māsiņa, aiz galdiņa,
Tev galdiņš piedereja.

# 19104.02
Es atradu sav' māsiņu
Svešu ļaužu aizkrāsnē;
Nāc, māsiņa, līdz ar mani,
Sēsties galda galiņā.

# 19104.03
Sveši ļaud's iebāzuši
Mūs' māsiņu aizkrāsnē;
Nāc, māsiņ, sniedz rociņu,
Iesim tautu aizgaldē.

# 19104.04
Sveši ļaudis mūs' māsiņu
Aizkrāsnē iebāzuši;
Nāc ārā, man' māsiņa,
Sēsties galda galiņā.

# 19104.05
Sveši ļaudis mūsu māsiņ'
Aiz krāsns ieveduši.
Eit, bāliņ', ņem aiz rokas,
Ved māsiņ' aiz galda.
-Nāc, māsiņ, sēd pie galda,
Tev galdiņš piederē(j).

# 19105.00
Tautas mani, aizvedušas,
Kaktiņā ielikušas;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.

# 19106.00
Eita, mani bāleliņi,
Līdz pašam dibinam:
Laba bija man dzīvite,
Labs bij mans arajiņš.

# 19107.00
Es atnesu tev, māsiņ,
No māmiņas labus rītus;
Ka zinatu tu ,māsiņ,
Kā māmiņa gauži raud!

# 19108.00
Izteceja dzeguzite
No egliena kukodama;
Izteceja mūs' māsiņa
No tautām raudadama.

# 19108.01
Iztek balta dzeguzite
No niedola kukodama;
Tā iztek mūs' māsiņa
No tautām raudadama.

# 19109.00
Kas, bērziņ, tev apsedza
Zaļu lapu villainiti?
Kas, māsiņ, tev' aizveda
Tālejas tautiņās?

# 19110.00
Kas, bērziņ(i), tev pakāra
Zaļa vara pakariņu?
Kas, māsiņ(a), tev' iedeva
Ar variņu tautiņās?

# 19111.00
Kas, bērziņ(i), tev pakāra
Zaļa vara pakariņu?
Kas, māsiņ(a), tev' aizveda
Tautu galda galiņā?

# 19111.01
Kas, bērzeņ, tev pakāra
Zaļa vara pakareņis?
Kas, māseņ, tev' aizvede
Tautu golda gaļeņā?

# 19112.00
Kas, bērziņi, tev' dēstija
Apakš kuplas paeglites?
Kas, māsiņ, tev' aizvede
Tautu galda galiņā?

# 19113.00
Kas ieveda (ievede) tev', māsiņ,
Tāi kaktā līkumā?
Sirmi zirgi tev' ieveda (ievede),
Lieku ļaužu valodiņ'.

# 19114.00
Kas, māsiņ, tev' attrieca
Tautas galda galiņā?
Vaj vējiņš tev' atpūta,
Vaj ūdens atlīgoja?

# 19115.00
Labvakar, man' māsiņa!
Ko sēdeji raudadama?
Vaj tautiņas tevi rāja
Par kumeļa jājumiņu?
Ja tautiņas tevi rāja,
Mēs rāsim tautu dēlu.

# 19116.00
Labvakar, man' māsiņa!
Mīl tev tautu istabiņa?
Ja nemīl, nāc ārā,
Sēd manās kamanās.

# 19117.00
Manis dēļ, bāleliņi,
Ceļāi dusmu netureji;
Kā es gājis, tā dzīvašu
Pie ta ķītra tēva dēla.

# 19118.00
Manas gaudas asariņas
Uz vecaja bāleliņa:
Tas tautāmi ieteicejs,
Tas vietiņas raudzitajs.

# 19118.01
Uz vacā bāļeļeņa
Vysas gaudas asareņas:
Tys tauteņas izstaigāja,
Tys tautām pavēļēja.

# 19119.00
Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies,
Es jau liedzu, tu jau gāji,
Tev jau tika prātiņam.

# 19120.00
Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies;
Kam prasiji padomiņa,
Kad tautām roku devi?

# 19120.01
Ko, māsiņa, nu vairs raudi,
Tavas pašas vaina bija:
Kam padoma neprasiji,
Kad tautāmi roku devi.
Ja devuse roku būtu,
Kam tu devi gredzentiņu?
Roku devi, rok' atņēmi,
Kas atdos gredzentiņu?
Gredzentiņš tev' ieveda
Tādās žūpu tautiņās.

# 19120.02
Nenāc vis, man' māsiņa,
Pret manimi raudadama;
Kam vaļiņas tu prasiji,
Kad tautām roku devi?

# 19120.03
Pāriet zosis klaigadamas
No dūņota ezariņa;
Pāriet māsa raudadama
No sīvām tautiņām.
Raudi, raudi tu, māsiņa,
Nu man tevis žēl nevaid;
Kam vaicaji padomiņa,
Tautām savu roku dot?

# 19120.04
Raud māsiņa visu ceļu,
Raud, bāliņa daiedama;
Kam tu tad neraudaji,
Kad tautām roku devi?

# 19120.05
Raudi, raudi tu, māsiņ,
Nu man tevis žēl nevaid;
Kam prasiji padomiņu,
Ar tautām deredama.

# 19120.06
Trīcēt trīc vainadziņš,
Ar bāliņu runajot.
Kam prasiju padomiņa,
Tautiņās aizejot?
Vaj prasiju māmiņai,
Vaj vecakam bāliņam?

# 19120.07
Tu, māsiņa, man redzot,
Vairs tik žēli neraudaji!
Kam vaicaji padomiņa,
Ar tautām deredama?

# 19120.08
Tu, māsiņa, vairs nenāci
Pretim manim raudadama:
Kam vaicaji padomiņu,
Ar tautieti deredama?

# 19121.00
Ne, māsiņ, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies,
Pate gāji tautiņās,
Labus ļaudis dēvedama.

# 19121.01
Ne uz viena neraudaju,
Kā uz sava droša prāta;
Pati gāju nedodama,
Labu ļaužu domadama.

# 19121.02
Tu, māsiņa, man nevari
Viena ļauna vārda dot,
Pate gāji, nelaižama,
Labus ļaudis dēvedama.

# 19122.00
Preti kalnu upe tek,
Ievas ziedus braucidama;
Pret brāļiem(i) māsa gāja,
Asariņas slaucidama.

# 19122.01
Iet laiviņa pret laiviņu,
Burzgaliņas mētadama;
Iet māsiņa pret māsiņu,
Asariņas slaucidama.

# 19122.02
Iet laiveņa pret laiveņu,
Burzgaļeņas mātādamas;
Ģt māseņa pret māseņu,
Asareņas slauēedamas.

# 19122.03
Irbe tek caur silinu,
Viršu ziedus braucidama;
Māsin' tek pakaļ brāļa,
Asarinas slaucidama;
Vasku kurpes rokā nesa,
Padusē vainadzinu.

# 19122.04
Irbe tek caur siliņu,
Cekuliņu grozidama;
Māsa gāja caur tautām,
Asariņas slaucidama.

# 19122.05
Līku loku upe tek,
Ievas ziedus braucidama;
Pret brāļiem māsa nāca,
Asariņas slaucidama.

# 19122.06
Pa kārkliem upe tek
Sarkaniem burbuļiem;
Pa brāļiem māsa tek,
Asariņas slaucidama.

# 19122.07
Pret kalniņu upe tek,
Žagariņus lauzidama;
Pret brāļiem māsa nāk,
Asariņas slaucidama.

# 19122.08
Pret kalniņu upe tek,
Žagariņus lauzidama;
Pret bāliņu māsa nāk,
Asariņas slaucidama.
Nenāc vis, man' māsiņa,
Preti mani raudadama;
Kam valiņas tu prasiji,
Kad tautām roku devi?

# 19122.09
Tek upite pret upiti,
Žagariņus lauzidama;
Iet māsiņa pret māsiņu,
Asariņas slaucidama.

# 19122.10
Upe tek pret kalniņu,
Žagariņus lauzidama;
Māsa nāk pret brāļiem,
Asariņas slaucidama.

# 19122.11
Car kārklīmi upe tak,
Kārklu lopys brauēeidama;
Car brāļīm māsa īt,
Asareņis slauēeidama.

# 19122.12
Caur siliņu upe tek,
Viršu ziedus braucidama;
Caur brāļiemi māsiņ' gāja,
Asariņas slaucidama.

# 19123.00
Smilgām govju neredzeju,
Vecainēi ganidama;
Asarāmi nepazinu
Savu baltu bāleliņu.

# 19123.01
Vecainēi ganidama,
Smilgām govu neredzeju;
Asarām nepazinu
Savu baltu bāleliņu.

# 19124.00
Vidū jūras pie akmeņa
Griežās putu gabaliņš;
Vidū tautu pie bāliņa
Stāv māsiņa raudadama.

# 19124.01
Ošu vidū, kļavu vidū
Līgo āra ozoliņš;
Tautu vidū, brāļu vidū
Sēd māsiņa raudadama.

# 19124.02
Starp ūdeni, starp akmeni
Spīd dimanta gabaliņš;
Starp tautām, starp brāļiem
Sēd māsiņa raudadama.

# 19124.03
Ūdens vidu, akmens vidu
Līgo putu gabaliņš;
Tautu vidu, brāļu vidu
Līgo māsa dzeltanite.

# 19124.04
Ūdens vidū, akmens vidū
Līgo putu gabaliņš;
Tautu vidū, brāļu vidū
Sēd māsiņa raudadama.

# 19124.05
Iudiņ' vydā, akmiņ' vydā
Leigoj putu gabaleņš;
Tautu vydā, brāļu vydā
Sed māseņa raudādama.

# 19124.06
Vydyn jiuru pi akmiņa
Grižas putu gabaļeņš;
Vydyn tautu pi bāļeņu
Sed māseņa raudādama.

2.5.2.10.7.3. Dziesmas no kāzenieku puses. ( 19125 - 19151)

# 19125.00
Dūmaļas, dūmaļas
Tie sveši ļaudis,
Aiz galda raidami,
Aizkrāsnē līda.

# 19126.00
Ielēca sirmais,
Ielēca daglais;
Vispēc ielēca
Strīpainais.

# 19126.01
Ielēca rūzens,
Ielēca peleks;
No pašas pakaļas
Mārcainu [?] kaklu.

# 19126.02
Skic, skic, āži,
Istabā,
Papriekšu zilais,
Pēc pelekais;
No visu pakaļas
Rūsainais.

# 19126.03
Uldriķi papriekšu,
Peleki pakaļ;
It no pakaļas
Tie strīpainiši.

# 19127.00
Es jūs lūdzu, vedejiņi,
Nosprādzejat zobentiņus,
Panāksnieki baidijās,
Kad zobeni piesprādzeti;
Kad zobeni piesprādzeti,
Nedrīksteja apsēsties.
Kad zobenus noliksim?
Vedejiem daudz naudiņas.

# 19128.00
Ka nācat, bāleliņi?
Ko māsai iedevat?
Viena pate raiba govs,
To māsiņa pat' atvede.

# 19129.00
Kas tie tādi panāksnieki?
Spaļi vien, spaļi vien!
Kad izlaida vējiņāi,
Kā spališi izputeja.

# 19130.00
Kas tie tādi panāksnieki?
Čuras vien, čuras vien!
Vaj jūs, čuras, redzejāt
Mūs' brāliša vedejiņus?

# 19131.00
Kas vels bija to redzejis,
Piecus brāļus panākstos?
Viens bāliņš, div' bāliņi,
Ekur skaisti piedieneja.

# 19132.00
Kur liksim, neliksim
Šos mazos panāksniekus:
Pirtī, pirtī vedisim
Par lodziņa aizbāžņiem.

# 19132.01
Kur liksim, kur liksim
To mazo panāksniņu?
Vedisim pirtī,
Bāzisim logā.

# 19133.00
Kur liksim, neliksim
Tik pasaul panāksnieku?
Liksim pašus cūkkūtī,
Zirgus cūku aplokā.

# 19134.00
Kur liksam, neliksam
Viena druska panāksnieku?
Sametam aizkrāsnē,
Lai skrubina circeniši.

# 19134.01
Viena druska panāksnieku,
Kur mēs tos glabasim?
Bāzisim aizkrāsnē,
Lai circeņi skrubinaja.

# 19135.00
Kuri velni to redzeja,
Piecas bābas panāksnos?
Divi sievas, trešā meita,
Ta panāksnu vecā tiesa.

# 19136.00
Kuri velni to redzejši,
Tik maz meitu panāksnos?
Piecas meitas, sešas meitas,
Ekur luste dancojot.

# 19136.01
Kas gan bija to redzejis,
Viena meita panākstos?
Lielas meitas, mazas meitas,
Tad tik jauki piedereja.

# 19137.00
Liec, bāliņ, simtu krēslu,
Māršai simt' bāleliņu;
Lai tie diži, lai tie mazi,
Visi grib sēdinati.

# 19138.00
Grietin' liela lielijās,
Simtiem dzīt panāksniekus;
Nu atnāca, nu redzeju,
Nav skaišam desmitin'.

# 19139.00
Nākat, tautas, istabā,
Baudait manu baribiņu;
Tēvs pacēlis liepu krēslus,
Māte galdu apklājuse.

# 19140.00
Ne tie visi, ne tie visi
Tās māsiņas bāleliņi:
Visi veci brūtganiņi
Žēlabām sanākuši.

# 19140.01
Ne tie visi īsti brāļi
Māsiņai panākstos:
Citi veci brūtganiņi
Aiz lielām žēlabām.

# 19140.02
Ne tie visi radi bija,
Kas atnāca panākstos:
Citi veci brūtganiņi
Nāk lielām žēlabām.

# 19141.00
Nela lietu atvedām,
Nela lieta pakaļ nāk:
Zirnajiņus atvedām,
Pupajiņi pakaļ nāk.

# 19141.01
Ne mēs lietas atvedem,
Ne mums lietas pakaļ nāce:
Pupu kūli atvedem,
Zirņu pākstes pakaļ nāce.

# 19142.00
Nel' tie visi lūgti viesi
Tautu meitas panākšņos,
Citam kūja noklaudzeja,
Sētmalā nosviežot.

# 19143.00
Paskatos grāmatā,
Vaj ir visi panāksnieki.
Bija suskas, bija peskas,
Samaraga vien nebij.

# 19144.00
Še tādu nebija,
Kādas nu sanāca:
Strīpainas, rūtainas,
Lielām ausim.

# 19145.00
Sievas gāja panākstos,
Kāda velna meitas gāja;
Meitas gāja panākstos,
Kāzu puišu gribedamas.

# 19146.00
Znoti vien, znoti vien,
Kur tie mani ķelavaiņi?
Vaj ta mana līgaviņa
Bez māsiņas uzauguse?

# 19147.00
Tad tik pazinu
Dižo vedeju,
Kad iedzina panāksniekus,
Durvīs krustu ieskaldija.

# 19148.00
Tautu meita žīdam rada,
Žīdi vien panākstos.
Tiem vajaga salda piena,
Vajag ceptu rācentiņu.

# 19149.00
Ūjā, vels, ūjā, vels,
Tēvs meitai panākstos!
Lūdzat Dievu, metat krustu,
Lai nenāk māmuliņa.

# 19149.01
Ai, Jēziņ, ai, Kristiņ,
Tēvs atnāce panākšos!
Minu Dievu, metu krustu,
Ka nenāktu māmuliņa.

# 19150.00
Veķi, veķi, veci radi,
Nu man nāk jauni radi,
Nu man nāk jauni radi,
Jaunu radu brāleliņi.

# 19151.00
Visi veci brūganini
Vacai meitai panāčos.
Cits a lielu žēlumin'
Met pa pieci dālderiš';
Cits a lielām sirdssāpēm
Sper akrimu mugurā.

2.5.2.10.7.4. Panāksnieki noliek virsdrēbes. ( 19152 - 19155)

# 19152.00
Vēleju svešļaudim
Noģērbties,
Kārt savas sapatas
Namāi vadzēi.

# 19152.01
Vēleju svešiem ļaudim
Noģērbties.
Kam labas drēbes,
Aiz galda vadzī;
Kam kādi kankari,
Pa logu laukā!

# 19153.00
Nesat, mani bāleliņi,
Bērza kārti istabā,
Tur pakāru zīda rotu,
Tur vizuļu vainadziņu.

# 19154.00
Velkat, mani bāleniņi,
Bērza kārti istabāi,
Lai sameta sveši ļaudis
Savas vēja lupatiņas.

# 19155.00
Kāds velns notika
Panākstu meitām?
Nu sāka cita
Citu dīrāt.

2.5.2.10.7.5. Panāksnieki sēžās līdz ar atrasto māsu pie galda. ( 19156 - 19169)

# 19156.00
Droši, brāļi, dzīvojam
Tautu galda galiņā,
Zinajam sav' māsiņu
Visu darbu daritaju:
Šuvejiņu, vērpajiņu,
Audekliņa audejiņu.

# 19156.01
Droši, bāliņ, i runā,
Droši raun zobentiņu,
Gan zinaji mūs' māsiņu
Ne darbiņu bijajušu.

# 19157.00
Es apsēdu tautu galdu
Ar deviņi bāleliņi;
Tautu čuras izbīdiju
Pa galdiņa galiņiem.

# 19158.00
Es pie galda, es pie galda,
Man galdiņš piedereja;
Šovakar man pieder,
Visu mūžu māsiņai.

# 19159.00
Es sēdeju pie galdiņa,
Man galdiņš piedereja;
Es atnācu pēc māsiņas,
Man māsiņa piedereja.

# 19160.00
Es sēdeju pie galdiņa,
Man galdiņš piedereja;
Jau rītā saulitē
Pieder visa istabiņa.

# 19161.00
Es sēdeju pie galdiņa,
Man galdiņš piedereja;
Jau citā vakarā
Piederēs māsiņai.

# 19162.00
Grīd, tautieti, meldu galdu
Pāri visu istabiņu,
Es atnāču lielu radu,
Trīsdesmit bāleliņu.

# 19163.00
Laiku saku tautiešam,
Lai cērt lielu istabiņu,
Kur sēdēs pieci svaiņi,
Kur deviņi bāleliņi.

# 19163.01
Sen saciju tev, tautieti,
Cērt lielaku ustabiņu;
Kur sēdēs pieci svaiņi,
Kur deviņi bāleliņi.

# 19164.00
Mēs sēdami pie galdiņa,
Mums galdiņš piedereja,
Mēs bijam tie bāliņi,
Kas māsiņu audzinaja.

# 19165.00
Nāc, māsiņa, sēd' aiz galda,
Nu sēd tavi bāleliņi;
Gan pie duru piestāvesi,
Kad aizies bāleliņi.

# 19165.01
Sēd', māsiņa, nu pie galda,
Nu sēd tavi bāleliņi;
Kad aizies bāleliņi,
Tad pie duru pastāvesi.

# 19166.00
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Bāleliņa gaididama;
Nu es dzeršu, nu es ēdišu,
Nu bāliņu sagaidiju.

# 19167.00
Nesēdi, brāliti,
Kaikaru pulkā,
Kaikari iedos
Sav' padomiņu.

# 19168.00
Sasēda mellie
Egliena ļaudis;
Nedega svecites
Ne dedzinamas.

# 19169.00
Sēdati, ļautiņi,
Kā redzedami;
Mēs meža ļautiņi,
Zaroti beņķi.

2.5.2.10.7.6. Pātari. ( 19170 - 19171)

# 19170.00
Es šķitu pār kalnu
Ar ratiem braucam:
Panāksti nabagi
Pātarus skaita.

# 19171.00
Nemāk svešļaudis
Pātarus skaitit,
Kā Leišu nabagi
Notuntureja.

2.5.2.10.7.7. Panāksnieku eglītes. ( 19172 - 19178)

# 19172.00
Kur tava eglite?
Tur tava eglite
Vēriša malā.

# 19173.00
Dej, eglite, lec, eglite,
Tautu galda galiņē!
Ne eglite viena lec,
Egles zari līdza lec.

# 19174.00
Dej, eglite, lec, eglite,
Tautu galda galiņā,
Sen tu biji gulejuse
Māsas pūra dibinā,
Māsas pūra dibinā,
Māsas goda gaididama.

# 19174.01
Dej, eglite, lec, eglite,
Tautu galda galiņā,
Gan tu biji gulejuse,
Māsas godu gaididama.

# 19175.00
Dej, eglite, lec, eglite,
Tautu galda galiņā!
Tautu galdu sadauziju
Deviņiemi gabaliem.

# 19176.00
Dej, eglite, lec, eglite,
Tautu galda galiņā!
Te, eglite, tu paliksi,
Te māsiņa puškotaja.

# 19176.01
Dej, eglite, lec, eglite,
Tautu galda galiņā!
Te palika mūs' māsiņa
Tās eglites dejamā.

# 19176.02
Dej, eglite, lec, eglite,
Tautu galda galiņā!
Te palika zari tavi,
Te māsiņa puškotaja.

# 19176.03
Lec, eglite, dej, eglite,
Tautu galda galiņā!
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par eglites lēkumiņu [?].

# 19177.00
Lec, eglite, dej, eglite,
Tautu galda galiņā;
Ja tautām galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl.

# 19178.00
Zosu spalvu ta eglite,
Ka ta daiļi neskaneja;
Kad ta būtu gaiļa spalvu,
Tad dziedatu kā gailitis.

2.5.2.11. Kāzu mielasts. ( 19179 - 19469)

# 19179.00
Vai, vai, NN (Lībiņa, etc.)
Tavu kāru sirdi:
Izņēmi vilkam
Pušplēstu sirdi.

# 19180.00
Vai, vai, panāksnieki,
Kāda slava jums izgāja:
Žīdam zirgu apēduši,
Ceros kaulus sabāzuši.

# 19181.00
Vai, vai, tu, NN (Jāņeit),
Kaida slave tev atgā:
Tu apedi kača asti,
Krējumā mārcādams.

# 19182.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Es netiku bīdelejse;
Nu sanāca bīdelbikši,
Bīdeļ' maizes ēdejiņi.

# 19183.00
O, kumen Griteņ,
Kur goļa palyka?
Vedēji bods-stakļis,
Ti goļu apede.

# 19184.00
Vai, manu košaju
Kaķeniņu!
Astit' vien pamaniju
Pa Anniņas lūpiņām.

# 19184.01
Ai, manu mello
Kaķeniņu!
Aste vien nokusteja
Panāksnieku (Vedjiņu) bļodiņā.

# 19184.02
Ai, manu sudraba
Kaķeniņu!
Asti vien paredzeju
Svešu ļaužu kabatā.

# 19184.03
Aiču, aiču, viču, viču,
Mans raibais kaķeniņš!
Astiņ' vien pažibeja
Vagariņa kabatē.

# 19185.00
Vai, manu pērnaju
Bulleniņu!
Nagi, ragi noklabeja
Pa Miķeļa vēderiņu.

# 19186.00
Ai, svainiti miglaciti,
Kam vakar neatnāci?
Man bij divas ratu rumbas
Kuiļa nagu piesālitas.

# 19186.01
Vai, znotiņ, vai, mužiņ,
Kam vakar neatnāci?
Vakar bija cāļa gaļa,
Teteriša pažoklits.

# 19186.02
Vai, znotiņ, vai, znotiņ,
Kam vakar neatjāji?
Vakar bija gaiļa desa
Visapkārt galdu vilkta.

# 19186.03
Ak, tu manu znota šķelmi,
Kam vakar neatnāci?
Man sapuva peles šķiņķis,
Circeniša sānkaulits.

# 19186.04
Kam, Jāniti, tad nenāci,
Kad es tevi aicinaju?
Tad man bija cepti krupi
Iztaukšķetas vabulites.

# 19186.05
Kam, Jāenīti, tad nanāeci,
Kad as tevi aicināju?
Tad mun bija cepti kruipi,
Iztauškātas vabuilītes.

# 19186.06
Znotiņ manu ķelvainiti,
Kam vakar neatnāci?
Man bij vakar vācelite
Cūku nagu piesālita.

# 19187.00
Vai, svecite, lukturite,
Aptec manu galda galu!
Svešā māte nepatapa,
Svešus viešus mielodama.

# 19187.01
Ai, svecite, lukturiti,
Aptec manu galda galu,
Ja es pate nepatapu
Lielus viesus mielodama.

# 19187.02
Lai svecite, lukturitis
Aptek manu galda galu,
Kad es pate neapteku,
Dižus viesus mielodama.

# 19188.00
Aiz ku lili snigi snyga,
Aiz ku lili ļeiti ļeja?
Ponāksneņi pinu jam
Pa lylam pykučam.

# 19189.00
Aiz ku Jāneiša
Prožorys sauce?
Apede ubogu
Ar vysys vāzys.

# 19190.00
Apdariju rudzu desu
Visapkārti galda galu.
Mani mīļi veci tēvi,
Kā tie ēda stenedami;
Manas mīļas vecas mātes,
Kā tās ēda pukstedamas.

# 19190.01
Es izcepu Jānišam
Stulba zaķa cepetiņu.
Ak, tu Dieva nosodams,
Kā viņš eid stenedams!

# 19190.02
Stulbu zaķi, klibu vistu,
Abus divus nobaroju.
Ai, nu mani veci tēvi,
Kā tie ēda pukstedami;
Ai, nu manas vecas mātes,
Kā tās ēda vaidedamas!

# 19191.00
Apēda Anniņa
Abus galus aunam.
Auniņš gāja biku beku (dipu depu)
Pa Anniņas vēderiņu.

# 19191.01
Apēda NN (Kārlitis)
Auniņa gaļu.
Buču buču, muru muru
Pa Kārliša vēderiņu.

# 19191.02
Līzite apēda
Grūtaju cūku.
Ruķu ruķu, kvīķu kvīķu
Pa Līzites vēderiņu.

# 19192.00
Apēda Babiņa
Abus galus buļļam.
Nu tu staigasi
Baurodama.

# 19192.01
Apēda panāksni
Dūmaļas mūli.
Pāries mājā
Maurodami.

# 19193.00
Apēda Trīnite
Klukstošu vistu.
Nu tu staigasi
Klukstedama.

# 19193.01
Apēda NN (Anniņa, etc.)
Perigu vistu.
Pāries mājā
Klukstedama.

# 19193.02
Apēda NN
Klukstošu vistu,
Uzlēca laktē
Klukstedama.

# 19193.03
Atskrēja Jānitis
Klukstedams:
Apēda kaimiņu
Perigu vistu,
Iesvieda cālenus
Apiņos.

# 19193.04
NN atskrēja
Klukstedamis,
Tas būs apēdis
Klukstošu vistu.

# 19194.00
Apēda NN
Ragotu aunu;
Ragi vien noklabeja
Vēderiņa galiņā.

# 19194.01
Apēda NN
Trīsgadu vērsiti;
Ragi vien klaudzeja
Vēdera galā.

# 19194.02
Ne, NN, labs tu būsi,
Aveniņu apēdies,
Ragi vien klaudzejās
Vēderiņa galiņā.

# 19195.00
Apēda NN (Jūlitis, etc.)
Sav' cepuriti,
Gaļas gabalu
Dāvadamis.
Vai, suns, bezkauņa,
Kā iesi mājā,
Kā iesi mājā
Bez cepurites?

# 19196.00
Apnikuse māsiņai
Bāleliņa balta maize;
Vaj ta tautu pelu maize
Saldu medu apmedota?

# 19196.01
Brāļiem bija tīra maize,
Kadēļ māsa nidzīvoja?
Vaj ta tautu pelu maize
Bij ar medu samedota?

# 19196.02
Bāliņ, tava kviešu maize
Apinišu rūktumiņu;
Tautiņās auzu maize
Kā ar medu samedota.

# 19196.03
Bāliņam tīra maize,
Ta man vairs nesmeķeja;
Tautiešam auzu maize,
Ta ar medu apmedota.

# 19196.04
Bāliņami tīra maize,
Tur māsiņa nedzīvoja;
Tautiņām nav tik tīra,
Māsiņ' gāja raudadama.

# 19196.05
Es apniku pie bāliņa
Tīru rudzu maizi ēst;
Ak, tautieša pelu maize
Kā ar medu apmedota.

# 19196.06
Pūru maize, kviešu maize
Nesmeķeja māsiņai;
Vaj ta tautu pelu maize
Ar mediņu apmedota?

# 19196.07
Kviešu maize, rudzu maize,
Ta nav laba bāliņos;
Tautiņās auzu maizi
Dod ar medu samedotu.

# 19196.08
Māsiņai apnikuse
Bāleliņa tīra maize;
Tautu dēla lācenites
Kā ar medu apmedotas.

# 19196.09
Man apnika pie tēviņa
Pūru maize, balta maize;
Vaj ta tautu pelu maize
Saldu medu apmedota?

# 19196.10
Mūs' māsiņa apnikuse
Bāleliņa tīru maizi;
Vaj ta tautu pelu maize
Saldu medu apmedota?

# 19196.11
Rudzu maize, kviešu maize,
Ta panika bāliņos;
Tautiņās auzu maize
Kā ar medu samedota.

# 19196.12
Vaj ta tautu auzu maize
Ar mediemi samedota?
Bāliņami tīru rudzu,
Tur māsiņa nedzīvoja.

# 19196.13
Vaj ta tautu auzu maize
Saldu medu apmedota?
Bāliņam kviešu maize,
Ta māsai nesmeķeja.

# 19196.14
Vaj ta tautu pelu maize
Ar mediņu apsmēreta?
Man palika bāliņos
Pienē cepta pūru maize.

# 19197.00
Apsviluse tautu maize,
Apsviluse cepejiņa;
Mūs' maizite kā šūniņa,
Kā bitite cepejiņa.

# 19198.00
Atnāce NN
Bez vēderiņa;
Nu sāka vēderu
Sprīžiem metan [?].

# 19199.00
Atbrauca NN
Ar abras vēderu,
Apēda māmiņai
Trīs cepļi maizes.

# 19200.00
Augsti viesi sajājuši,-
Ko mēs augstus mielosim?
Viena pate ratu ule
Runču gaļas piesālita.

# 19200.01
Bij man viena ratu rumba
Runča gaļas piesālita,
To es došu vedejiem (panāksniem)
Pirmajāi maltitē.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv