2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. ( 16830 - 18476)
2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā. ( 18382 - 18476)
# 18401.00
Nepiedevu bērišam,
Kamēr dzīvs dzīvodams,
Kam tas manu līgaviņu
Dūkstitē apmērceja.
# 18402.00
Pagaidiet, ceļa vīri,
Man notika nelaimite:
Man nokrita tautu meita
No labā kumeliņa.
# 18402.01
Ak, tu bēdu nelaimite,
Kāda skāde man notika:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.
# 18402.02
Man notika nelaimite,
Saulitei laižoties:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.
# 18402.03
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man nokrita līgaviņa
No ražana kumeliņa.
# 18403.00
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man pārtrūka kumeļam
Zaļa zīda pavadiņa.
# 18404.00
Šķiraties ievas pūļi,
Cauri brauca vedejiņi:
Sudraboti kumeliņi,
Zelta pate vedamā.
# 18405.00
Šķiratiesi, gari meži,
Lai es varu cauru braukt:
Kankaraina man māršiņa,
Pinkuļaini kumeliņi.
# 18405.01
Šķiratiesi, gari meži,
Lai es varu cauri braukt:
Man māršiņa kamanās,
Kankaraini kumeliņi.
# 18406.00
Zirgs zirgā, loks lokā,
Pa lielaju tīrumiņu,
Tās meitiņas vedejiņi,
Kur' tautiņas nicinaja.
# 18407.00
Sniegi, vēji putinaja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās(i) nesēdēt.
# 18407.02
Sniegi, vēji putinaja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās nesēdēt!
# 18407.03
Sniegi, vēji putanāja
Ap tō munu kuimeliņu;
Kas kaiš toutu mallnaecai
Komonās nasādāt!
# 18407.04
Sniegi, vēji putinaja
Ap to manu kumeliņu;
Tautas meita melnacite
Sēd kamanu galiņā.
# 18407.05
Sniga sniegi, puteneja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās nesēdēt.
# 18408.00
Sniegi, vēji putinaja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedžu savu līgaviņu.
# 18408.01
Jau tie svārki gana dārgi,
Tadui sedžu līgaviņu.
Sprīdi mešu, ortu devu,
Pusdāldera olektī.
# 18408.02
Sniedziņš sniga, putinaja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.
Dārgi mani svārki bija,
Vēl dārgaka līgaviņa:
Maksā svārki pieci simti,
Līgaviņa seši simti.
# 18459.00
Kājām tautas tecinaja
Bagato brāļu māsu;
Ko tie vēl nedaritu
Man nabaga bāritei.
# 18460.00
Kalnā kāpu raudzities,
Kur bajāru meitu veda.
Tapat tai divi zirgi,
Kā man bija bārenei.
# 18461.00
Kalnāi kāpu skatities,
Kur bajāra meitu veda,
Kur bajāra meitu veda
Dzelteniem kumeļiem.
# 18462.00
Kalnā kāpu skatities,
Kur bajāra meitu ved.
Tādas pat villainites
Kā nabaga sērdienei.
# 18462.01
Iesim, meitas, skatities,
Kur bajāra meitu ved,
Vaj tai bija zīda svārki,
Vaj vizuļu villainite.
Ne tai bija zīda svārki,
Ne vizuļu villainite.
# 18462.02
Kāp' kalnāi raudzities,
Kur ved tautas mātes meitu.
Nebij tādu villainišu,
Kā vēl man bārainei.
# 18462.03
Kalnē kāpu raudzites,
Dravenieku meitu veda.
Kalnē kāpu raudzities,
Ko ta sedza mugurē,
Vaj ta vilka zīda svārkus,
Vaj sudraba sakšu sedza;
Vaj tai bija vasku korpes,
Dzelonites vaiņadziņš.
Tādas pašas villainites,
Kā še man nabagam.
# 18462.04
Kalnā kāpu raudzities,
Kur bajāra meitu veda,
Vaj ta vilka zīda svārkus
Vaj sudraba sakšu sedz':
Tādas pašas villainites,
Kā jau man nabagam.
# 18462.05
Kalnā kāpu raudzities,
Kur lielmaņa meitu ved.
Tādas pašas villainites,
Kā ir man bārenei.
# 18462.06
Kalnā kāpu skatities,
Kur bajāru meitu ved,
Vaj bij zīda svārki ģērbti,
Vaj sudraba sakta segta.
Nebij zīda svārki ģērbti,
Nei sudraba sakta segta:
Tādi paši strīpainiši,
Kā nabaga sērdienei.
# 18462.07
Kalnā kāpu skatitiesa,
Kur bajāra meitu veda,
Vaj tai ģērba zīda svārkus,
Vaj sudraba saktas sedza.
Ne tai ģērba zīda svārkus,
Nei sudraba saktas sedza:
Tāda paša villainite,
Kā nabaga sērdienei.
# 18462.08
Kalnā kāpu skatities,
Kur bajāri meitu ved,
Vaj tai bija zīda svārki,
Vaj sudraba sakta segta.
Vēl jo rudas vilnanites,
Kā nabaga bārenei.
# 18462.09
Tautas veda mātes meitu,
Es teceju raudzities.
Tādas pašas villainites,
Kā ir man bārenei.
# 18463.00
Kungi brauc, zirgi zviedz,
Nelaulatu mārgu ved,
Nelaulatu mārgu ved
Ar vijoļu vaiņadziņ'.
# 18464.00
Kupla liepa ceļu tek
Ar visiem zariņiem;
Kur satika ozoliņu,
Tur naksniņu pārguleja.
# 18465.00
Kurp iedamas lēnas tautas,
Kam vezdamas līgaviņu?
-Lēnu meitiņ' i vedam
Lēnajam dēliņam.
# 18466.00
Meža sarga meitu veda,
Kas tai gāja panākstos?
Priežu rinda, egļu rinda
No pakaļas peku rinda.
# 18466.02
Skatatiesi nu, ļautiņi,
Meža sargi sievu veda:
Priedes, egles, peku kāti,
Visi jāja panākstos.
# 18467.00
Meža sarga meitu veda,
Platas bija villainites:
Dažu labu villas sauju
Par ciriti dabujuse,
Par ciriti dabujuse,
Noauduse villainites.
# 18468.00
Nākat, ļaudis, lūkoties,
Kā brauc brāļi vedejos:
Smiltis nāca kūpedamas,
Kumeliņi dancodami.
# 18469.00
Nākat, ļaudis, skatities,
Kā ved tautas mātes meitu:
Pliki, kaili kumeliņi,
Bez ieloku villainites.
Nākat, ļaudis, skatities,
Kā ved tautas bāreniti:
Drebēt dreb kumeliņi,
Zelta puški karajās.
# 18470.00
No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņi,
Zīda puškas zemi slauka.
# 18471.00
No tālenes es pazinu,
Kur zvejnieki brūti veda:
Reņģu ķidu vaiņadziņš,
Mušu dancis pakaļā.
# 18473.05
Laiku, laiku ceļu griezu,
Dravenieka tēviņš brauca;
Vara cimdi rociņā,
Sudrabiņa mētelits.
Laiku, laiku ceļu griezu,
Dravenieka sieva brauca;
Bites spārnu villanite,
Vasku kurpes kājiņā.
# 18481.00
Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Nu nāk tava gaidamā,
Kā ieviņa ziededama,
Kā saulite mirdzedama.
# 18481.01
Gaidi, gaidi, bāleliņi,
Nu nāk tava vedamaja ( gaidamā),
Nu nāk tava vedamaja (gaidamā)
Pa kalniņu vizedama.
# 18481.02
Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Nu nāk tava gaidamā,
Kā ieviņa ziededama,
Kā lapiņa drebedama.
# 18481.03
Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Nu ved tavu gaidumiņu,
Kā ieviņu ziededamu,
Kā lapiņu drebedamu.
# 18482.00
Gaidi, gaidi, bālelin,
Nu nāk tava gaidamā,
Nu nāk tava gaidamā,
Krūmus, mežus veltidama:
Ozolam jostu deva,
Liepai baltu villanit',
Mazajiem kārklišim,
Tiem uzmeta cimdu pār'.
# 18483.00
Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Še būs tava gaidamā;
Blakam tek sirmi zirgi,
Diegiem šūtas kamaniņas.
# 18484.00
Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Še būs tava gaidamā;
Šurpu tek kumeliņš,
Sēd sniedzite kamanās.
# 18485.00
Gaidi, māte, gaididama,
Šodien veda vedekliņu,
Šodien veda vedekliņu
Trinitā paldziņā.
Vaj māmiņa nemāceja,
Duju nīšu audekliņ'?
# 18486.00
Gaidit gaida mans bāliņš,
Ka tas gaida, ka negaida?
Gaida savas līgaviņas,
Izmirkušas, sasalušas.
# 18487.00
Gaidit gaidiju
Šo vakariņu
No tautu brāliša
Pārlīgojot
Ar pilnu vezumu,
Ar malejiņu.
# 18488.00
Gauši nāca tautu meita
Pa brāliša tīrumiņu.
Vaj ta tāda gauša būs
Pie visiem darbiņiem?
# 18489.00
Jājati, brāliši,
Taurejati!
Kā zinu gaiditi,
Kad netaureja?
# 18490.01
Tek' uz kalna lūkoties,
Ko ieveda brālišam.
Lēni tek sirmi zirgi,
Skaisti dzied vedejiņi.
# 18491.00
Kas kūpeja, kas migloja,
Gar bāliņa sila malu?
Tie bāliņu kumeliņi,
Kas kūpeja, kas migloja.
# 18492.00
Kas tur nāca kūpedams
Vēršu muižas pelnu kule,
Ta tur nāca kūpedama.
# 18492.01
Kas tur nāca kūpedams
Par Limbažu tīrumiem?
Dundurmuižas ogļu maiss,
Tas tur nāca kūpedams.
# 18492.02
Ko tur veda kūpedamu
Brīkumiem javelē.
# 18493.00
Kas tur nāca kūpedams
Viņa gala tīrumā?
Krāsne kūp pakaļā.
# 18494.00
Kas tur putina
Pa viņu kalnu?
Māršiņas vedeji,
Brāļ' kumeliņi.
# 18495.00
Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tīrumina galinā?
Jaunās māršas karodzins,
Tas tur spīd, tas tur mirdz.
# 18496.00
Ko zinu gaidit,
Ko negaidit?
Nepūta tauri,
Nesūta vēsti.
# 18496.01
Gaidit gaidiju
Šo vakariņu.
Ko zinu gaidit,
Ko negaidit?
Nepūta taures,
Nesūta vēstis.
Tie labi brāliši,
Kas pūta taures.
Kas pūta taures,
Kas sūta vēstis.
# 18497.00
Ko tie mani bāleliņi
Ilgi dara tautiņās?
Būs caunite izbēguse,-
Maza draudze dzinejiņu.
# 18498.00
Ko tie mūsu bāleliņi
Ilgi dara tautiņās?
Nūle vilka tautu meitu
No drabiņu kubuliņa.
# 18498.01
Ko dariji, bāleliņ,
Tiki ilgi tautiņās?
Nule vilku tautu meitu
No drabiņu kubuliņa.
# 18499.00
Ko tie vedeji
Tik gauži veda?
Šūpuli veda
Kamanu pakaļā.
# 18500.00
Ko tur veda, ko tur veda
Mūs' baltie bāleliņi?
Tēvam veda skruķa kātu,
Mātei slotas atskaminu.
# 18501.00
Ko tie veda, ko tur veda?
Rūguš' pienu, rūguš' pienu.
NN-iešu jauni puiši
Krējumtiņu noņēmuši.
# 18501.01
Ko tie veda vedejiņi?
Rūguš' pienu vien atveda;
Citi ciema puiseniņi
Krējumiņu
nokraistijši.
# 18501.02
Ko tur dzina, ko tur veda
Deviņiem kumeļiem?
Rūguš' pienu, rūguš' pienu,
To tur dzina, to tur veda,
Liteniešu jauni puiši
Krējumtiņu nokraistijši.
# 18502.00
Ko tur veda veledami
Par bāliņa tīrumiņu?
To tautiešu pelu maisu,
To tur veda veledami.
# 18502.01
Ko tie mūsu brāļi veda,
Ar vālēm veledami?
Tautu meitu, pelnu kuli,
To tie veda veledami.
# 18503.00
Kokles skan; kas kokleja?
Koklej' mani bāleliņi,
Koklej' mani bāleliņi,
Jaunu māršu gaididami.
# 18504.00
Kur palika vedejiņi,
Kur tik ilgi kavejās?
Aiz kalniņa lejiņāi
Kumeliņu žaudinaja.
# 18505.00
Kur tie mūsu vedejiņi
Šādu dienu kavejās?
Aiz kalniņa kavejās,
Vecas vīzes lasidami,
Vecas vīzes lasidami,
Māršai pūru daridami.
# 18505.01
Ko tie mūsu vedejiņi
Aiz kalniņa kavejās?
Vecas vīzes lasidami,
Māršai pūru pildidami.
# 18505.02
Kur ellē kavejās
Jaunās māršas bālelin'?
Gar sētmali vazajās,
Vecu vīžu lasidam',
Vecu vīžu lasidami,
Māsas pūru pildidam'.
# 18505.03
Kur ellē kavejās
Tie lielie vedejiņi?
Aiz kalniņa kavejās,
Vecu vīžu lasidami,
Vecu vīžu lasidami,
Māršai pūru pildidami.
# 18505.04
Kur māršiņa kavejās?
Neredz vēl atnākam.
Aiz kalniņa kavejās,
Vecas vīzes lasidama,
Vecas vīzes lasidama,
Sav' pūriņu pildidama.
# 18505.05
Kur, mārši, kavejies,
Kur tik ilgi tūņojies?
Aiz kalnina tūņojies,
Vecu vīžu lasidam',
Vecu vīžu lasidama,
Sev pūrina daridam'.
# 18505.06
Tūļa, tūļa vedej' māte,
Kur tik ilgi tūļojies?
Aiz kalniņa tūļojās,
Vecas vīzes lasidama,
Vecas vīzes lasidama,
Meitai pūru pildidama.
# 18506.00
Lied jel, gausdien,
No meža dibina!
Jau gauši augusi,
Vēl gauši vedama.
# 18507.00
Lēni, lēni tautas nāca
Par bāliņa rudzu lauku,
Sīkas olas lasidami,
Māsai pūru pildidami.
# 18508.00
Lēni nāca gausaliņa
Pār lielaju tīrumiņu,
Mūs' bāliņus saldedama,
Kumeliņu svīdedama.
# 18578.00
Stāvi, stāvi, svina piesta,
Piecas stundas aiz vārtiem,
Kā stāveja brāļa galdi
Piecas stundas neslauciti.
# 18579.00
Sudrabota tautu meita
Staigā ceļu vaicadama.
Mani balti bāleliņi,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajaga,
Parādat purvā ceļu,
Parādat purvā ceļu,
Iegrūžat rāvienā,
Lai ta krita, lai ta klupa,
Lai dauzija sudrabiņu.
# 18579.01
Gudriniece tautu meita
Staigā ceļa vaicadama;
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādija.
# 18579.02
Liela gara tautu meita
Staigā ceļu vaicadama;
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādija.
# 18579.03
Sidrabota mātes meita
Staigā ceļu vaicadama.
Ai, jūs mani jau'brāliši,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajaga,
Parādat tai celinu,
Parādat tāi sētā,
Kur trūkst maizes pavasari,
Lai dod savu sidrabinu
Par maizites gabalinu.
# 18579.04
Sidrabota mātes meita
Staigā ceļu vaicadama.
Mani balti bāleliņi,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajaga,
Purā ceļu parādat.
# 18579.05
Sudrabota mātes meita
Staigā ceļu vaicadama.
Mani mīļi jaunbrāliši,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajag',
Eit', celiņu parādat,
Eit', celiņu parādat
Dižu ļaužu sētiņā.
Sudrabota mātes meita,
Nāc ar manim kambarī,
Es tev likšu ritināt
Rud' akmiņa dzirnutiņas.
Mīkstas rokas, daudz sudraba,
Nevar dzirnu ritināt.
# 18579.06
Sudrabota tautu meita
Iet celiņu vaicadama.
Es vaicaju brālišam,
Vaj tam tādas nevajag.
Ja tam tādas nevajag,
Porāi ceļu parādišu,
Lai ta krita, lai ta slīka,
Lai dauzija sudrabiņu.
# 18579.07
Sudrabota mātes ( tautu) meita
Staigā ceļu vaicadama,
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādija.
# 18579.08
Sudrabota tautu ( mātes) meita
Staigā ceļu vaicadama;
Gudri mani bāleliņi,
Purvā ( Purā) ceļu parādija.
2.5.2.8.5.2. Vedējiem jāpakavējās ārpus sētas, ja brūtgans vēl nav appušķots. ( 18580 - 18581)
# 18580.00
Apstājies, tautu meita,
Jele cūku rakumos,
Lai es savu bāleliņu
Klētiņā appuškoju.
# 18581.00
Pastāvi, liepiņa,
Klajā laukā!
Nule mēs ozolu
Puškosim.
# 18582.00
Aiju, manu sūru dienu,
Nu man nāca grūta diena:
Nu man māte sievu veda,
Nu man' kungi vīru sauks.
# 18583.00
Bēdz, brāliti, klētiņā
Miežu, rudzu apcirknī,
Lai mekleja tautu meita,
Miežus, rudzus bārstidama.
# 18584.00
Bēdz iekšā, brāleliņi,
Nu ved tavu snaudaliņu!
Kur, māsiņ, nu es bēgšu,
Jau ieveda istabā.
# 18585.00
Kur liksi, vedej,
Šās dienas vedumu?
Bāliņš aizbēga
Pār Daugaviņu.
# 18586.00
Māmiņ' manim sievu veda,
Es aizbēgu eglajā,
Apķēros kuplu egli,
Ne to laidu līgaviņu.
Kupla egle šim brīžam,
Mūžam laida līgaviņa.
# 18586.01
Bēdz mežā, bāleliņ,
Māte veda snauduliņu,
Apķeries kuplu priedi,
Ne snauduļa līgaviņu.
# 18586.02
Bēdz mežā bāleliņi,
Māte veda vecu sievu;
Apsaķeri sila priedi,
Ne veco līgaviņu.
# 18586.03
Es nezinu, kas nu būs,
Grib man māte sievu vest.
Es iebēgu eglajā,
Apķēros kuplu egli;
Kupla egle šim brīžam,
Būs mūžam līgaviņa.
# 18586.04
Māte man sievu ņēma,
Es iebēgu siliņā;
Labak cirtu sila priedi,
Kā ņēm' laisku mātes meitu.
# 18586.05
Māte manim sievu ņēma,
Es par kalnu siliņā;
Es apķēru sila priedi,
Vēja lauztu ozoliņu.
# 18586.06
Māte man sievu veda,
Es iebēgu siliņā,
Apķēros ap sila priedi,
Ne ap laisku mātes meitu.
# 18586.07
Māte manin sievu veda,
Es iebēgu siliņā;
Labak manim sila priede,
Ne kā laiska līgaviņa.
Sila priedi malkā cirtu,
Kur likš' laisku līgaviņu?
# 18586.08
Māte mani sievu veda,
Es iebēgu siliņā;
Labak ņēmu sila priedi,
Ne diženu mātes meitu.
# 18586.09
Māte manim sievu veda,
Es iebēgu siliņā,
Pieķēros pie sila priedes,
Ne pie laiskas mātes meitas.
No priedites skali plīsa,
Kas no laiskas mātes meitas?
# 18586.10
Māte man vīru veda,
Es iebēgu siliņā,
Apķēros ap sila priedi,
Ne ap laisku tēva dēlu.
Sila priedi malkā cirtu,
Kur liks laisku tēva dēlu?
# 18586.11
Māte manim vīru veda,
Es iebēgu siliņā,
Apķēros sila priedi,
Ne ap laisku tēva dēlu;
No priedites skali plīsa,
Kas no laiska tēva dēla?
# 18586.12
Māte manim vīru veda,
Es pa logu siliņā,
Apsaķēru sila priedi,
Ne kā laisku tēva dēlu.
Šim brīžam sila priede,
Mūžam laiskis tēva dēls.
# 18586.13
Māte manim vīru veda,
Es iebēdzu siliņā.
Labak daila sila priede,
Ne kā laiskis tēva dēls;
No priedites skalus plēsa,
Ko no laiska tēva dēla?
# 18586.14
Man māmiņa siev' atveda,
Es aizbēgu eglajā.
Labak kuplu egli ņēmu,
Ne kā laisku mātes meitu.
# 18586.15
Sakās māte sievu ņemt,
Es par kalnu siliņā;
Apsaskāvu sila priedi,
Kā ap savu līgaviņu.
# 18586.16
Tēvs man veda līgaviņu,
Es pār kalnu siliņā;
Labak priedi apsaskāvu,
Ne kā laisku līgaviņu.
# 18587.00
Paslēpies, bāleliņ,
Savā dēļu klētiņā,
Lai sēd tautu svina muca
Piecas stundas vezumā.
# 18588.00
Slēpies, brāliti,
Tīrē rudzu rijē,
Lai tautas mekleja
Pa tīri rudzi.
# 18589.00
Slēpies, mans bāleliņi,
Savā zirgu stallitī,
Kā slēpās tautu meita
Savā govu laiderī.
# 18590.00
Čipa čapa man kājiņa,
Griba graba kažocits:
Māte manim sievu ņēma,
Es paskrēju paklētē.
# 18591.00
Dedz, tautieti, vasku sveci
Vārtu stulpa galiņā,
Lai redz tava līgaviņa
Ielīgoti sētiņā,
# 18592.00
Dedz, ugun, spīd', ugun,
Lai es savas lūkojos:
Tumsā vesta vakarā,
Būs ta mana, vaj nebūs?
# 18592.01
Pūt uguni, dedz uguni,
Laid man acu lūkaties,
Vaj būs mana, vaj nebūs,
Tumsā vesta līgavin'.
# 18593.00
Lai bēdaja velns par tumsu,
Es par tumsu nebēdaju,
Tumsiņā vakarā
Es pārvedu līgaviņu.
# 18594.00
Pasaraugi, snaudulite,
Kas guntiņu tev aiznes:
Vīra tēvs guni nesa,
Raibu cimdu gribedams.
# 18594.01
Atskatiesi, jaunā mārša,
Kas nes guni pakaļā:
Dieveritis guni nesa,
Raibus cimdus gribedams.
# 18594.02
Mūs' māsiņa skatijās,
Kas nes guni istabā:
Īstais brālis guni nesa,
Raibu cimdu gribedams.
# 18595.00
Tumšajā naksniņā
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats pārvedu līgaviņu,
Pie vārtiem aptureju,
Pie vārtiem aptureju,
Māte ( Meita) nesa uguntiņu.
Nes uguni, kam vajaga,
Man uguns nevajaga,
Mana paša kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
# 18596.00
Tumšejāi vakarāi
Pārved jaunu līgaviņu;
Pats rādiju uguntiņu
Vārtu stabu galiņā,
Lai kājiņas nenosita
Iekšnākoti līgaviņa.
# 18596.01
Tumsiņāi naksniņāi
Man pārveda līgaviņu;
Pats pie vārtu piestājos,
Pats rādiju uguntiņu.
# 18597.00
Tumsiņā vakarā
Atved manu līgaviņu;
I es patis neredzeju,
Bija kupli ielociņi.
# 18597.01
Tumsiņā vakarā
Atved manu ļaudaviņu.
Klusu tek Dieva rati,
Joda suņi nedzirdeja;
Ir es pats neredzeju,
Vaj bij puški, vaj ieloki.
# 18598.00
Tumsiņā vakarā
Man pārveda līgaviņu.
Krustiem dedza vaska sveces,
Krustiem dzelzu lukturiši,
Krustiem teki māmuliņa,
Vedekliņas gaididama.
2.5.2.8.7.2. Kāzenieku dziesmas, vārtus verot. ( 18599 - 18610)