18401 - 18600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. ( 16830 - 18476)
2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā. ( 18382 - 18476)

# 18401.00
Nepiedevu bērišam,
Kamēr dzīvs dzīvodams,
Kam tas manu līgaviņu
Dūkstitē apmērceja.

# 18402.00
Pagaidiet, ceļa vīri,
Man notika nelaimite:
Man nokrita tautu meita
No labā kumeliņa.

# 18402.01
Ak, tu bēdu nelaimite,
Kāda skāde man notika:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.

# 18402.02
Man notika nelaimite,
Saulitei laižoties:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.

# 18402.03
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man nokrita līgaviņa
No ražana kumeliņa.

# 18403.00
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man pārtrūka kumeļam
Zaļa zīda pavadiņa.

# 18404.00
Šķiraties ievas pūļi,
Cauri brauca vedejiņi:
Sudraboti kumeliņi,
Zelta pate vedamā.

# 18405.00
Šķiratiesi, gari meži,
Lai es varu cauru braukt:
Kankaraina man māršiņa,
Pinkuļaini kumeliņi.

# 18405.01
Šķiratiesi, gari meži,
Lai es varu cauri braukt:
Man māršiņa kamanās,
Kankaraini kumeliņi.

# 18406.00
Zirgs zirgā, loks lokā,
Pa lielaju tīrumiņu,
Tās meitiņas vedejiņi,
Kur' tautiņas nicinaja.

# 18407.00
Sniegi, vēji putinaja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās(i) nesēdēt.

# 18407.02
Sniegi, vēji putinaja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās nesēdēt!

# 18407.03
Sniegi, vēji putanāja
Ap tō munu kuimeliņu;
Kas kaiš toutu mallnaecai
Komonās nasādāt!

# 18407.04
Sniegi, vēji putinaja
Ap to manu kumeliņu;
Tautas meita melnacite
Sēd kamanu galiņā.

# 18407.05
Sniga sniegi, puteneja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās nesēdēt.

# 18408.00
Sniegi, vēji putinaja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedžu savu līgaviņu.

# 18408.01
Jau tie svārki gana dārgi,
Tadui sedžu līgaviņu.
Sprīdi mešu, ortu devu,
Pusdāldera olektī.

# 18408.02
Sniedziņš sniga, putinaja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.
Dārgi mani svārki bija,
Vēl dārgaka līgaviņa:
Maksā svārki pieci simti,
Līgaviņa seši simti.

# 18409.00
Spīdi gaišis, mēnestiņis,
Nakti vežu līgaviņu,
Lai celiņa nezinaja
Atpakaļa brālišos.

# 18410.00
Tec, bērit, pa celiņu,
Augsti kājas ciladams:
Tautu meita kamanās
Sarkan' rožu vainadziņu.

# 18411.00
Teci, gaiši, mēnesnica,
Nakti vežu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Kungi dzina dzenamo.

# 18411.01
Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu;
Dienu vest nebij vaļas,
Kungi raida Vāczemē.

# 18411.02
Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu;
Dienu vestu, vaļas nav,
Kungi sūta druviņā.

# 18411.03
Teci gaiši, mēnestiņ,
Naktī vedu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Dienu kungi karā sūta.

# 18412.00
Tec pa ceļu, kumeliņi,
Sper ābolu ceļmalā,
Kam tas auga uz celiņa,
Lai aug ceļa maliņā.

# 18412.01
Tec, kumeļis, sīku rikšu,
Min ābolu kājiņām,
Kam tas auga uz celiņa,
Lai aug ceļa maliņā.

# 18413.00
Tecej' manis kumeliņis,
Sniega pīti mētadams;
Ta nebija sniega pīte,
Ta bij brāļa līgaviņa.

# 18414.00
Teci, teci, kumeliņ,
Ceļa malu rakstidams,
Rakstitaja tautu meita
Sēd tavā mugurā.

# 18415.00
Teci viegli, kumeliņi,
Netricini kamaniņas,
Akmiņaina ceļa mala,
Man zīļota līgaviņa.

# 18415.01
Teci viegli, kumeliņi,
Rakstitām kamanām,
Akmiņotas ceļmalites,
Man zīļota līgaviņa.

# 18415.02
Tec pa ceļu, kumeliņi,
Neritini kamaniņas,
Akmeņota ceļmalite,
Zīļot' mana līgaviņa.

# 18415.03
Tec parāmi, kumeliņ,
Netrīcini kamaniņas,
Man zīļota līgaviņa,
Lai zīlites nenokrīt.

# 18416.00
Teci viegli, kumeliņ,
Netrīcini kamaniņas:
Sudrabotas kamaniņas,
Apzeltita vedamā.

# 18417.00
Teci viegli, kumeliņ,
Netricini kamaniņu:
Vizuļaina tautu meita
Sēd bāliņa kamanās.

# 18418.00
Vedu, vedu vedekliņu,
Viju asu pātadziņu;
Neklausis vedekliņa,
Klausis asa pātadziņa.

# 18419.00
Ar dūriti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi neteceja,
Kam galviņu negrozija.

# 18420.00
Ar dūriti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manus ielociņus
Dūkstiņā apmērceja.

# 18420.01
Ar dūriti es nositu
Jaunā puiša kumeliņu,
Kam tas manas villainites
Dūkstiņāi apvāļaja.

# 18420.02
Vilki, vārnas lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manas villainites
Rāviņā samērceja.

# 18420.03
Vilki, velni lai apēda
Manu dailu kumeliņu,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienā slapinaja.

# 18421.00
Ar dūriti nositišu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas stāvu man slējas,
Pret kalniņu tecedams.

# 18422.00
Atskaties nu, māsiņa,
Nu celiņa galiņā:
Nava tāļu ta vietiņa,
Kur paliksi mūžiņam.

# 18423.00
Braucat lēni, vedejiņi (precenieki)
Ziedu manu nekaisat;
Man aizgāja trīs dieniņas,
Viena zieda meklejot.

# 18424.00
Būt' es to zinajuse,
Kuru ceļu mani ved,
Es būt' to nosējuse
Ar rozēm, magonēm.

# 18425.00
Drīzi braucu smalku birzi
Tautu jūgtu kumeliņu;
Atsavēru atpakaļ,
Gauži raud māmuliņa.

# 18426.00
Es tautieša kumeliņu
Caur ābeļu bierzi braucu,
Lai tam krita baltas putas
Kā ābeļu balti ziedi.

# 18427.00
Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi braucu;
Ābelēm sīki zari,
Plosa tautu kumeliņu.

# 18427.01
Tautas manim grūt' darija,
Es tautāmi žēl dariju:
Es tautieša kumeliņu
Caur ābeļu birzi vedu;
Ābelei asi zari,
Sukā tautu kumeliņu.

# 18427.02
Tautas manim grūt darija,
Es tautame žēl dariju:
Cauri vedu kumeliņu
Caur apsētu līdumiņu.

# 18427.03
Tautas mani žēl darija,
Es tautāmi vēl žēlak:
Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi dzinu.

# 18427.04
Caur ābeļu birzi braucu
Ar to tautu kumeliņu;
Ābelei sīki zari,
Plosa tautu kumeliņu.

# 18428.00
Jaunakam bāliņam,
Tam bij manis vairak žēl:
Sēž pie manis kamanās,
Slauka gaužas asariņas.

# 18429.00
Maza biju, sīka biju,
Bet jau liela nebēdniece:
Trenču tautu kumeliņu
Pār ābeļu līdumiņu.

# 18430.00
Nava lāga ormanitis,
Ormaniša kumeliņi:
Snauzdams veda mūs' māsiņu
Pašā tautu sētiņā.

# 18431.00
Nobriksteja vara tiltis
Man vienai pārejot:
Bij manāi vaiņagāi
Trīs graudiņi dimantiņa.

# 18432.00
Pār upiti mani veda,
Saka melnu vainadziņu.
Man nebija tās vaļiņas,
Vainadziņa balināt.

# 18432.01
Par upiti mani veda,
Šķiet man mellu vainaciņu:
Kas man deve to vaļiņu,
Vainaciņu balināt.

# 18433.00
Priede, priede, egle, egle,
Mēs ienaidu turesim:
Tautas mani cauri veda,
Tu piebēri vaiņadziņu.

# 18434.00
Sakās tautas manu kroni
Caur ābeļa birzi nest;
Es to tautu kumeliņu
Caur dadžiemi tecinaju.

# 18435.00
Sakur guni, bāleliņi,
Sav' āriņu maliņā;
Sveši ļaudis sakūruši,
Nelaiž mani sildities.

# 18436.00
Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Būt man bijsi mātes dota
Laba silta villanite!

# 18437.00
Sala man rokas, kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Laižat man pašai vaļu,
Lai es teku kājiņām.

# 18438.00
Sala man rokas, kājas
Svešu ļaužu kamanās;
Man pašai gana silti
Ar māmiņas villainiti.

# 18439.00
Skuju, skuju man celiņš,
Skuju manas villanites.
Pa skujiņu birumiņu
Pakaļ nāca bāleliņi.

# 18440.00
Sudrabots gailits dzied
Baltābola kalniņā;
Pūš vējiņš, ved tautiņas,
Nepatapu klausities.

# 18441.00
Tautas mani pāri veda
Par purviem, par peklēm,
Lai es ceļa neattapu
Pie māmiņas sērst atnākt.

# 18442.00
Tīšam tautas man darija,
Es tautām atdariju:
Es tīšam nosviedroju
Lielas naudas kumeliņu.

# 18443.00
Tīšam tautas man darija,
Es tīšam atdariju:
Trencu tautu kumeliņu
Caur ābeļu līdumiņu.

# 18444.00
Turu tautu kumeliņu
Ar abām rociņām,
Lai ceļā kavejās,
Lai panāca bāleliņi.

# 18445.00
Vilki, lāči lai apēd
Tautām sirmu kumeliņu,
Kam viņš tek sīkus soļus,
Putin manas villainites.

# 18446.00
Celiņā man sažēl,
Mātei roku neatdev';
Kad guleju šūpulī,
Tad māmiņai roku sniedžu.

# 18446.01
Celiņā iegādaju,
Mātei rokas nedevuse;
Kā rociņu tad pasniedžu,
Kad guleju šūpolī.

2.5.2.7.16.3. Brūte met ziedus upēs, uz krustceļiem, u.c. ( 18447 - 18449)

# 18447.00
Es tev saku, pried' ar egli,
Neaudz ceļa maliņā,
Man pietrūka zaļa zīda,
Ko ap tevi tecināt.

# 18448.00
Pār Ventiņu mani veda,-
Ko Ventai ziedu devu?
Plostam devu raibus cimdus,
Ventai vara gredzentiņu.

# 18448.01
Pa Ventiņ' mani ved,
Ko es Ventu ziedinaj'?
Plostei likt cimdu pāri,
Ventai vajag gradzeniņ'.

# 18448.02
Par Ventiti mani veda,-
Ko es Venti ziedinaju?
Plokstē sviedu cimdu pāri,
Īrejam linu kreklu.

# 18448.03
Par Ventiņu mani veda,-
Ko Ventiņu ziedinaju?
Plostam liku cimdu pāri,
Laivai vara gredzentiņu,
Pašā Ventas dibinā
Mazu strupu adatiņu.

# 18449.00
Strauji tek ta upite,
Redzej' mani atvedam;
Turat, brāļi, kumeliņus,
Lai upei ziedu metu.

2.5.2.7.16.4. Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti. ( 18450 - 18476)

# 18450.00
Iesim, meitas, skatities,
Kur zvejinieka meitu ved.
Siļķu rinda, mencu rinda,
Lašu rinda pakaļ tek.

# 18451.00
Es cereju, brūti veda,
Līķi veda, līķi veda:
Sirmi zirgi, kalti rati,-
Noskumuši bāleniņi.

# 18452.00
Gauži, gauži tautas jāja
Par to tēva tīreliti.
Vaj ved zeltu, vaj sudrabu,
Vaj slinkaju tautu meitu?

# 18453.00
Griežat ceļu, rūmejat,
Dravenieka meitu ved.
Kristim kalts pūra vāks,
Simts telišu pakaļā.

# 18454.00
Grieziet ceļu, rūmejiet,
Liela vēja vētra krāc.
Ta nebija vēja vētra,
Tie bāliņu kumeliņi.

# 18455.00
Grizit ēeļu, grizit ēeļu,
Atbrauc koļva ļaudaveņa;
Pyllnu ēeļu lupu dzeiņa,
Poša mallna kā vabaļe.

# 18456.00
Griežat ceļu, griežat ceļu,
Lepna vīra sieva brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece kamanām.

# 18456.01
Ieraudzijis vien pazinu
Lepna vīra līgaviņu:
Trim kājāmi kumeliņis,
Vienu slieci kamaniņas.

# 18456.02
Griežat ceļu, griežat ceļu,
Stalta vīra sieva brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.

# 18456.03
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Liela vīra dēli brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.

# 18456.04
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Lepna vīra sieva brauc (brauca),
Viena sliece kamanām,
Trim kājām kumeliņš.

# 18456.05
Iztālēm es pazinu
Precenieka līgaviņu:
Trim kājām balta ķēve,
Vienu slieci kamaniņas.

# 18456.06
Kalabad vagarite
Lepni brauca baznicā?
Triju kāju kumeliņis,
Viena sliece kamanām.

# 18456.07
Kas tur brauc? zeme rīb.
Jauna vīra sieva brauc;
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.

# 18456.08
Mūsu pašu kundziņam
Trim kājām kumeliņš,
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.

# 18456.09
Precenieka līgaviņa
Lepni brauca baznicā:
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.

# 18456.10
Vaj tas bij tev, māsiņ,
Teicamais arajiņš?
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.

# 18457.00
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Meža kunga meitu ved;
Putna spalvu villainite,
Zaķa cimdi rociņā.

# 18458.00
Grieziet ceļu, rūmejiet,
Grezma vīra sieva brauc,
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.

# 18459.00
Kājām tautas tecinaja
Bagato brāļu māsu;
Ko tie vēl nedaritu
Man nabaga bāritei.

# 18460.00
Kalnā kāpu raudzities,
Kur bajāru meitu veda.
Tapat tai divi zirgi,
Kā man bija bārenei.

# 18461.00
Kalnāi kāpu skatities,
Kur bajāra meitu veda,
Kur bajāra meitu veda
Dzelteniem kumeļiem.

# 18462.00
Kalnā kāpu skatities,
Kur bajāra meitu ved.
Tādas pat villainites
Kā nabaga sērdienei.

# 18462.01
Iesim, meitas, skatities,
Kur bajāra meitu ved,
Vaj tai bija zīda svārki,
Vaj vizuļu villainite.
Ne tai bija zīda svārki,
Ne vizuļu villainite.

# 18462.02
Kāp' kalnāi raudzities,
Kur ved tautas mātes meitu.
Nebij tādu villainišu,
Kā vēl man bārainei.

# 18462.03
Kalnē kāpu raudzites,
Dravenieku meitu veda.
Kalnē kāpu raudzities,
Ko ta sedza mugurē,
Vaj ta vilka zīda svārkus,
Vaj sudraba sakšu sedza;
Vaj tai bija vasku korpes,
Dzelonites vaiņadziņš.
Tādas pašas villainites,
Kā še man nabagam.

# 18462.04
Kalnā kāpu raudzities,
Kur bajāra meitu veda,
Vaj ta vilka zīda svārkus
Vaj sudraba sakšu sedz':
Tādas pašas villainites,
Kā jau man nabagam.

# 18462.05
Kalnā kāpu raudzities,
Kur lielmaņa meitu ved.
Tādas pašas villainites,
Kā ir man bārenei.

# 18462.06
Kalnā kāpu skatities,
Kur bajāru meitu ved,
Vaj bij zīda svārki ģērbti,
Vaj sudraba sakta segta.
Nebij zīda svārki ģērbti,
Nei sudraba sakta segta:
Tādi paši strīpainiši,
Kā nabaga sērdienei.

# 18462.07
Kalnā kāpu skatitiesa,
Kur bajāra meitu veda,
Vaj tai ģērba zīda svārkus,
Vaj sudraba saktas sedza.
Ne tai ģērba zīda svārkus,
Nei sudraba saktas sedza:
Tāda paša villainite,
Kā nabaga sērdienei.

# 18462.08
Kalnā kāpu skatities,
Kur bajāri meitu ved,
Vaj tai bija zīda svārki,
Vaj sudraba sakta segta.
Vēl jo rudas vilnanites,
Kā nabaga bārenei.

# 18462.09
Tautas veda mātes meitu,
Es teceju raudzities.
Tādas pašas villainites,
Kā ir man bārenei.

# 18463.00
Kungi brauc, zirgi zviedz,
Nelaulatu mārgu ved,
Nelaulatu mārgu ved
Ar vijoļu vaiņadziņ'.

# 18464.00
Kupla liepa ceļu tek
Ar visiem zariņiem;
Kur satika ozoliņu,
Tur naksniņu pārguleja.

# 18465.00
Kurp iedamas lēnas tautas,
Kam vezdamas līgaviņu?
-Lēnu meitiņ' i vedam
Lēnajam dēliņam.

# 18466.00
Meža sarga meitu veda,
Kas tai gāja panākstos?
Priežu rinda, egļu rinda
No pakaļas peku rinda.

# 18466.01
Griežat ceļu, rūmijat,
Meža sarga meitu ved;
Priežu rinda, egļu rinda,
Sēņu rinda pakaļ gāja.

# 18466.02
Skatatiesi nu, ļautiņi,
Meža sargi sievu veda:
Priedes, egles, peku kāti,
Visi jāja panākstos.

# 18467.00
Meža sarga meitu veda,
Platas bija villainites:
Dažu labu villas sauju
Par ciriti dabujuse,
Par ciriti dabujuse,
Noauduse villainites.

# 18468.00
Nākat, ļaudis, lūkoties,
Kā brauc brāļi vedejos:
Smiltis nāca kūpedamas,
Kumeliņi dancodami.

# 18469.00
Nākat, ļaudis, skatities,
Kā ved tautas mātes meitu:
Pliki, kaili kumeliņi,
Bez ieloku villainites.
Nākat, ļaudis, skatities,
Kā ved tautas bāreniti:
Drebēt dreb kumeliņi,
Zelta puški karajās.

# 18470.00
No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņi,
Zīda puškas zemi slauka.

# 18471.00
No tālenes es pazinu,
Kur zvejnieki brūti veda:
Reņģu ķidu vaiņadziņš,
Mušu dancis pakaļā.

# 18471.01
Ruku, ruku, rāvu, rāvu [?],
Kur Lejnieka meitu ved:
Siļķu rinda, mencu rinda,
Mušu rinda pakaļāi.

# 18472.00
No tālenes es pazinu
Meža sarga līgaviņu:
Strupu, īsu lindruciņu,
Sēņu kule mugurā.

# 18473.00
Šķirat ceļu, rūmijat,
Dravenieka meitu ved ( veda),
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonišu vaiņadziņš.

# 18473.01
Dravenieka meitu veda
Bajāriņa dēliņam;
Bišu spārnu villainites,
Vasku ripas rociņā.

# 18473.02
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Dravenieka sieva brauc;
Bišu spārnu villainite,
Vasku kurpes kājiņā.

# 18473.03
Griezu ceļu, griezu ceļu,
Dravinieka meita brauc;
Vasku cimdi rociņā,
Vasku kurpes kājiņā.

# 18473.04
Kalnā kāpu skatities,
Kur dravnieka meitu veda;
Vaska kurpes, zīda kleitas,
Vaska liektas kamaniņas.

# 18473.05
Laiku, laiku ceļu griezu,
Dravenieka tēviņš brauca;
Vara cimdi rociņā,
Sudrabiņa mētelits.
Laiku, laiku ceļu griezu,
Dravenieka sieva brauca;
Bites spārnu villanite,
Vasku kurpes kājiņā.

# 18473.06
Šķirat ceļu, rūmojiet,
Dravenieka meitu veda:
Zīda raibes mugurā,
Vaska kurpes kājiņā.

# 18474.00
Šķiratiesi sīki krūmi,
Lai es redzu vedamo,
Vaj bij pate sudrabota,
Vaj zeltiti vedejiņi.
Gan bij pate sudrabota,
Gan zeltiti vedejiņi.

# 18475.00
Tādi suņi vedejiņi,
Tāda kuņa vedamā:
Ganiņš gana ceļmalā,
Tam nedeva kukuliņa.

# 18476.00
Tilti rīb, pieši skan,
Kalejiņa meitu ved;
Pate melna kā vabule,
Dzelziem kalti kumeliņi.

# 18476.01
Ieraudzijis vien pazinu,
Kur brauc kaļva līgaviņa:
Pate melna kā vabule,
Dzelžiem kalti riteniši.

# 18476.02
Kas tur brauc, zeme rīb?
Atbrauc kaļva līgaviņa;
Pate melna, kā vabule,
Dzelziem kalti kumeliņi.

2.5.2.8. Vedēji ar brūti atbrauc brūtgana mājās. ( 18477 - 18916)
2.5.2.8.1. Kāzenieki gaida brūti pārvedam. ( 18477 - 18538)

# 18477.00
Aiz kalniņa balti ziedi,
Vaj zied ieva, vaj ābele?
Nei zied ieva, nei ābele,
Pati balta brāļu māsa.

# 18478.00
Aiz kalniņa zirgi zviedza,
Jau skaneja iemauktiņi:
Nu atveda to meitiņu,
Ko bāliņi zagtin zaga.

# 18479.00
Aties mana māmuliņa
Pilnu roku vakarā:
Piln' azote cimdu, zeķu,
Malejiņa kamanās.

# 18480.00
Eita, bērni, veraties,
Vaj ved māti, vaj pamāti.
-Pamāt' veda, pamāt' veda,
Skuju rīkste padusē.

# 18480.01
Kalnā kāpu raudzities,
Vaj ved māti, vaj pamāti.
Ai, Dieviņ, pamāt' ved,
Bērza rīkste rociņā.

# 18481.00
Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Nu nāk tava gaidamā,
Kā ieviņa ziededama,
Kā saulite mirdzedama.

# 18481.01
Gaidi, gaidi, bāleliņi,
Nu nāk tava vedamaja ( gaidamā),
Nu nāk tava vedamaja (gaidamā)
Pa kalniņu vizedama.

# 18481.02
Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Nu nāk tava gaidamā,
Kā ieviņa ziededama,
Kā lapiņa drebedama.

# 18481.03
Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Nu ved tavu gaidumiņu,
Kā ieviņu ziededamu,
Kā lapiņu drebedamu.

# 18482.00
Gaidi, gaidi, bālelin,
Nu nāk tava gaidamā,
Nu nāk tava gaidamā,
Krūmus, mežus veltidama:
Ozolam jostu deva,
Liepai baltu villanit',
Mazajiem kārklišim,
Tiem uzmeta cimdu pār'.

# 18483.00
Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Še būs tava gaidamā;
Blakam tek sirmi zirgi,
Diegiem šūtas kamaniņas.

# 18484.00
Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Še būs tava gaidamā;
Šurpu tek kumeliņš,
Sēd sniedzite kamanās.

# 18485.00
Gaidi, māte, gaididama,
Šodien veda vedekliņu,
Šodien veda vedekliņu
Trinitā paldziņā.
Vaj māmiņa nemāceja,
Duju nīšu audekliņ'?

# 18486.00
Gaidit gaida mans bāliņš,
Ka tas gaida, ka negaida?
Gaida savas līgaviņas,
Izmirkušas, sasalušas.

# 18487.00
Gaidit gaidiju
Šo vakariņu
No tautu brāliša
Pārlīgojot
Ar pilnu vezumu,
Ar malejiņu.

# 18488.00
Gauši nāca tautu meita
Pa brāliša tīrumiņu.
Vaj ta tāda gauša būs
Pie visiem darbiņiem?

# 18489.00
Jājati, brāliši,
Taurejati!
Kā zinu gaiditi,
Kad netaureja?

# 18490.00
Kalnā kāpu raudzities,
Kur jāj mani vedejiņi.
Sīki rikši bēri tek,
Grazni dzied vedejiņi.

# 18490.01
Tek' uz kalna lūkoties,
Ko ieveda brālišam.
Lēni tek sirmi zirgi,
Skaisti dzied vedejiņi.

# 18491.00
Kas kūpeja, kas migloja,
Gar bāliņa sila malu?
Tie bāliņu kumeliņi,
Kas kūpeja, kas migloja.

# 18492.00
Kas tur nāca kūpedams
Vēršu muižas pelnu kule,
Ta tur nāca kūpedama.

# 18492.01
Kas tur nāca kūpedams
Par Limbažu tīrumiem?
Dundurmuižas ogļu maiss,
Tas tur nāca kūpedams.

# 18492.02
Ko tur veda kūpedamu
Brīkumiem javelē.

# 18493.00
Kas tur nāca kūpedams
Viņa gala tīrumā?
Krāsne kūp pakaļā.

# 18494.00
Kas tur putina
Pa viņu kalnu?
Māršiņas vedeji,
Brāļ' kumeliņi.

# 18495.00
Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tīrumina galinā?
Jaunās māršas karodzins,
Tas tur spīd, tas tur mirdz.

# 18496.00
Ko zinu gaidit,
Ko negaidit?
Nepūta tauri,
Nesūta vēsti.

# 18496.01
Gaidit gaidiju
Šo vakariņu.
Ko zinu gaidit,
Ko negaidit?
Nepūta taures,
Nesūta vēstis.
Tie labi brāliši,
Kas pūta taures.
Kas pūta taures,
Kas sūta vēstis.

# 18497.00
Ko tie mani bāleliņi
Ilgi dara tautiņās?
Būs caunite izbēguse,-
Maza draudze dzinejiņu.

# 18498.00
Ko tie mūsu bāleliņi
Ilgi dara tautiņās?
Nūle vilka tautu meitu
No drabiņu kubuliņa.

# 18498.01
Ko dariji, bāleliņ,
Tiki ilgi tautiņās?
Nule vilku tautu meitu
No drabiņu kubuliņa.

# 18499.00
Ko tie vedeji
Tik gauži veda?
Šūpuli veda
Kamanu pakaļā.

# 18500.00
Ko tur veda, ko tur veda
Mūs' baltie bāleliņi?
Tēvam veda skruķa kātu,
Mātei slotas atskaminu.

# 18501.00
Ko tie veda, ko tur veda?
Rūguš' pienu, rūguš' pienu.
NN-iešu jauni puiši
Krējumtiņu noņēmuši.

# 18501.01
Ko tie veda vedejiņi?
Rūguš' pienu vien atveda;
Citi ciema puiseniņi
Krējumiņu
nokraistijši.

# 18501.02
Ko tur dzina, ko tur veda
Deviņiem kumeļiem?
Rūguš' pienu, rūguš' pienu,
To tur dzina, to tur veda,
Liteniešu jauni puiši
Krējumtiņu nokraistijši.

# 18502.00
Ko tur veda veledami
Par bāliņa tīrumiņu?
To tautiešu pelu maisu,
To tur veda veledami.

# 18502.01
Ko tie mūsu brāļi veda,
Ar vālēm veledami?
Tautu meitu, pelnu kuli,
To tie veda veledami.

# 18503.00
Kokles skan; kas kokleja?
Koklej' mani bāleliņi,
Koklej' mani bāleliņi,
Jaunu māršu gaididami.

# 18504.00
Kur palika vedejiņi,
Kur tik ilgi kavejās?
Aiz kalniņa lejiņāi
Kumeliņu žaudinaja.

# 18505.00
Kur tie mūsu vedejiņi
Šādu dienu kavejās?
Aiz kalniņa kavejās,
Vecas vīzes lasidami,
Vecas vīzes lasidami,
Māršai pūru daridami.

# 18505.01
Ko tie mūsu vedejiņi
Aiz kalniņa kavejās?
Vecas vīzes lasidami,
Māršai pūru pildidami.

# 18505.02
Kur ellē kavejās
Jaunās māršas bālelin'?
Gar sētmali vazajās,
Vecu vīžu lasidam',
Vecu vīžu lasidami,
Māsas pūru pildidam'.

# 18505.03
Kur ellē kavejās
Tie lielie vedejiņi?
Aiz kalniņa kavejās,
Vecu vīžu lasidami,
Vecu vīžu lasidami,
Māršai pūru pildidami.

# 18505.04
Kur māršiņa kavejās?
Neredz vēl atnākam.
Aiz kalniņa kavejās,
Vecas vīzes lasidama,
Vecas vīzes lasidama,
Sav' pūriņu pildidama.

# 18505.05
Kur, mārši, kavejies,
Kur tik ilgi tūņojies?
Aiz kalnina tūņojies,
Vecu vīžu lasidam',
Vecu vīžu lasidama,
Sev pūrina daridam'.

# 18505.06
Tūļa, tūļa vedej' māte,
Kur tik ilgi tūļojies?
Aiz kalniņa tūļojās,
Vecas vīzes lasidama,
Vecas vīzes lasidama,
Meitai pūru pildidama.

# 18506.00
Lied jel, gausdien,
No meža dibina!
Jau gauši augusi,
Vēl gauši vedama.

# 18507.00
Lēni, lēni tautas nāca
Par bāliņa rudzu lauku,
Sīkas olas lasidami,
Māsai pūru pildidami.

# 18508.00
Lēni nāca gausaliņa
Pār lielaju tīrumiņu,
Mūs' bāliņus saldedama,
Kumeliņu svīdedama.

# 18509.00
Nākat, nākdami,
Gausie vedeji!
Sasalu, sadrebu,
Gaididama.

# 18509.01
Jājat jādami,
Nekavejat!
Sasalu, sadingu,
Gaididams.

# 18509.02
Nāc jel nākdama,
Slavetā mārša!
Sastingu, nosalu,
Tevis gaididama.

# 18510.00
Nu brauca vedeji,
Nu pūta tauri.
Vārtos pūta,
Pelnos puteja.

# 18511.00
Nu dziedam, nu dziedam,
Neraudam, neraudam!
Nu nāk pate tautu meita
Ar visām telitēm.

# 18512.00
Nu jāj mani bāleliņi
Kā ezera gaigališi;
Tautu meita pakaļ nāca,
Kā, dūmaļa kūpedama.

# 18512.01
Nu pārjāja mūs' brālitis
Kā ezara gaigalitis;
Tautu meita pakaļ brauca,
Kā gosniņa īdedama.

# 18513.00
Nu jāj mani bāleniņi,
Kā ozoli zaļodami;
Pakaļ nāca tautas meita,
Kā ieviņa novītusi.

# 18514.00
Nu jāj mani bāleliņi,
Sievu karu izkarojši;
Sievu karu izkarojši,
Pārved baltu karodziņu.

# 18515.00
Pie lodziņa skatijos,
Kuru malu gaisma ausa;
Kuru malu gaisma ausa,
Tur nāks mana malejiņa.

# 18516.00
Pusjūdzites es pazinu,
Kur nāk mana līgaviņa:
Sniega baltas villainites,
Spīd sudraba vainadziņš.

# 18517.00
Put ābelei balti ziedi,
Tā jāj balti kara vīri.
Tie nebija kara vīri,
Tie bij brāļa vedejiņi.

# 18518.00
Redz, kur nāk ziededama
Svešas zemes ābelite;
Te ir tīri, klaji lauki,
Te raženi noziedēs.

# 18519.00
Šāi sētā labi suņi,
Cauni dzina sētiņā;
Otras sētas suņu purni
Pēdas vieni nosūkstija.

# 18520.00
Sērstu gāja sērstavnica
Ar vītola vainadziņu;
Griezies šurpu, sērstavnica,
Še ir tavs brūtganiņš.

# 18521.00
Ziben' met, ziben' met
Gar bāliņa meža malu;
Ko ziben' nemetis,
Ziben' met kamaniņas.

# 18522.00
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Uz celiņa mūs' brālitis,
To zin Dievis, kā pāries.

# 18523.00
Zila, zaļa gaisma nāca
Par āriti līgodama;
Ta nebija gaisumiņa,
Ta bāliņa līgaviņa.

# 18524.00
Skaidris spīd mēnestiņš,
Nu ved brāļa līgaviņu;
Vēl bāliņa kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.

# 18525.00
Stājiesi, ozoli,
Sētsētas vidū,
Pārvedis liepiņu,
Stādis blakām.

# 18526.00
Steidzu, steidzu, beidzu, beidzu
Meldu krēslu darināt,
Redzu savu jauno māršu
Par kalniņu līgojot.

# 18527.00
Tāļu, tāļu es dzirdeju
Bāleliņus taurejam.
Vaj tiem bija tautu meita
Eglienā pamukuse?

# 18527.01
Es dzirdeju strēleniekus
Zaļu birzi strēlijam.
Vaj tie bija tautu meitu
Eglienē palaiduši?

# 18528.00
Tāļu, tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Sudrabotu irbi dzina
Zeltitām kājiņām.

# 18528.01
Tālu, tālu suņi rēja,
Tālu pūta medinieki;
Sudrabotu irbi dzina,
Vara kaltu vanadziņu.

# 18528.02
Tālu, tālu suņi rēja,
Tālu pūta medinieki;
Tālu skrēja zelta irbe
Sudrabiņa spārniņiem.

# 18528.03
Tālu, tālu suņi rēja,
Tālu pūta medenieki;
Tur izdzina zelta irbi
Caur sudraba ozoliem.

# 18529.00
Tāļu, tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki.
Vaj tei mani bāleliņi
Tāļu veda līgaviņu.

# 18530.00
Tāļu, tāļu suņi rēja,
Vēl jo tāļu medinieki;
Tāļu, tāļu tautas jāja,
Vēl jo tāļu bāleliņi.

# 18531.00
Tālu, tālu suņi rēja,
Vēl tālaki medinieki;
Še caunite pārteceja
Dzeltenām kājiņām.

# 18532.00
Taure nāca tauredama,
Ne taurite viena nāca:
Nāk pūriņis, nāk māršiņa,
Nāk deviņi bāleliņi.

# 18532.01
Taure nāce tauredama,
Ne ta taure veina nāce:
Nāk māsiņa, nāk pūriņis,
Nāk deviņi bāleliņi.

# 18533.00
Treis raksteņus izrakstēju,
Pi vārteņu stāvadama,
Cikām vede gausu margu
Par bāriņa teirumieņu.

# 18534.00
Vāri, māte, siltu putru,
Kuren' siltu istabiņu,
Pārnāks tavas jaunavites
Nosalušas, izsalkušas.

# 18535.00
Vakar māte izstelleja
Treju tukšu kamaniņu;
Šodien gaida pārnākot,
Visu pillu atvedot.

# 18535.01
Vakar māte aizstelleja
Trejas tukšas kamaniņas;
Šodien gaida sētiņā
Visu pillu pārnākot.

# 18535.02
Vakar māte izstelleja
Triju tukšu kamaniņu;
Jau šodien sagaidija
Visas pilnas attekot.

# 18536.00
Cērt, brāliti, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu,
Atnāks drīzi līgaviņa
Sudrabā sasaluse.

# 18536.01
Cērt, bāliņi, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu,
Nu atnāca tav' māsiņa
Sudrabāi sasaluse.

# 18536.02
Cērt, bāliņi, bērza malku,
Kurei siltu istabiņu,
Nu nāk tava gaidamā
Sudrabāi sasaluse.

# 18536.03
Cērt, bāliņ, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu,
Nu nāks tava līgaviņa
Sudrabā sasaluse.

# 18536.04
Cērt, bāliņi, bērzu malku,
Sakur siltu istabiņu,
Atvedišu līgaviņu
Sidrabā sasalušu.

# 18537.00
Cērt, bāliņ(i), bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu,
Atnāks tava līgaviņa
Izmirkusi, sasalusi.

# 18537.01
Es tev saku, tautu dēls,
Kurin' siltu istabiņu:
Atvezs tevim līgaviņu
Izmirkušu, sasalušu.

# 18537.02
Skald', brāliņi, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu,
Atnāks tava vedamā
Nosaluse, nomirkuse.

# 18537.03
Cērt, bāliņ, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņ':
Atnāks tava ļauduviņ'
Sasalusi, samirkusi.

# 18537.04
Cērt, brāliti, oša malku,
Kurin' siltu istabiņu,
Atnāks tava līgaviņa
Sasalusi sētiņā.

# 18537.05
Cērt, bāliņ, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu,
Nu nāks tava gaidamā,
Sasalusi, drebedama.

# 18538.00
Cekulaiņa zīle dzied
Vārtu staba galiņā;
Vizulaiņu māršu ved
Āboltaiņu kumeliņu,
Balti ziedi laistijās
Gar kumeļa kājiņām.

2.5.2.8.2. Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī. ( 18539 - 18541)

# 18539.00
Atpakaļi, bāleliņi,
Nes māsai alu dzert,
Mūs' māsiņa noslāpuse,
Tāļu ceļu staigajot.

# 18540.00
Duj' vien pārjāja
Vakari brāļi,-
Kur pieci, kur seši
Bajāra meitām?

# 18541.00
Skrīveri, skrīveri
Vakara brāļi:
Visas mūsu palodas
Noskrīvereja.

# 18541.01
Skrīveļi, skrīveļi
Vakara brāļi:
Visus manus stenderus
Norakstijši.

2.5.2.8.3. Eglītes nesējs. ( 18542 - 18567)

# 18542.00
Ai, ai, skujunesi,
Kur tik ilgi kavejies?
Tev' gaidija pusdienā,
Tu atnāci vakarā.

# 18543.00
Vai, kāds ērmigs
Eglites nesejs:
Kleinām kājām,
Resnām ciskām,
Līkām rokām,
Strupiem svārkiem,
Deviņmezglaiņu
Pātedziņu.

# 18543.01
Vai ( Rau), kāds ērmigs
Eglites nesejs:
Leinām kājām,
Lielām vīzēm,
Lielām vīzēm
Resnām auklām.

# 18544.00
Dievs dod sievas nedabut
Tam eglites nesejam,
Kam tas mana brāļa jumtu
Ar kājām izspārdija.

# 18545.00
Eglites nesejs
Kleinām kājām,
No jumta krizdams,
Nosita kuilenu.

# 18545.01
Līkām kājām
Eglites nesejs,
Nokrita no jumta,
Nosita pusčūči.

# 18546.00
Eglites nesejs,
Kur es tevi redzeju?
Lielajā krogū
Čiganu pulkā,
Čigana danda
Rokās bija,
Čigana zīmite
Deguna galā.

# 18547.00
Eglites nesejs
Līkām kājām,
Kā kaķis laipoja
Pa jumta galu.

# 18547.01
Eglites nesejs
Kleinām kājām,
Kleinām kājām,
Ar lielu vēderu.
Kā kaķis lodē
Pa jumta virsu.

# 18547.02
Līkām kājām
Eglites nesejs,
Kā kaķis laipaja
Pa jumta virsu.

# 18547.03
Rau, kāds ērmigs
Eglites nesejs:
Kleinām kājām,
Apaļu vēderu;
Kā kaķis laipo
Pa nama jumtu.

# 18548.00
Eglites nesejs
Līkām kājām,
Nevar bez trepu
Jumtā tikti.

# 18549.00
Eglites nesajs
Līkām kājām,
Cik kāpa jumtā,
Tik krita zemē.

# 18549.01
Eglites nesejs
Kleinām kājām,
Uzkāpis jumtā,
Nokrita zemē.

# 18550.00
Eita, ļaudis, skatities,
Vaj ir kupla jumt' eglite.
Ja būs kupla jumt' eglite,
Tad būs kupla vedamā.

# 18551.00
Liekat skuju, bāleniņi,
Nelaužat klēts jumtiņu,
Lai paliek māsiņai
Ar' vēl iekš' dzīvošana.

# 18552.00
Liekat skuju, kād' likdami,
Priedes skuju neliekat;
Ja jums nav egles skuja,
Liekat smalku paegliņu.

# 18553.00
Maz', maza skujiņa
Kā pakulu ērkuls,
Turpat piekusa
Pieci brāļi nesdami.

# 18554.00
Nava lāga, nava lāga
Tas eglites nesejiņš:
Pašam galva nesukata,
Zirgam aste neuzsieta.

# 18555.00
Nu ved tautas, nu ved tautas
Melnu egles galotniti;
Atveduši, uzsprauduši
Uz bāliņa namdurim.

# 18556.00
Platajām nāsim
Eglites nesejs,
Puspoda sašņauca
Tabakas nāsīs.

# 18557.00
Skuju nesa skujenieki,
Skuja tiri nobirusi;
Vakar nesa mans bāliņš
Tīriem zelta vizuļiem.

# 18557.01
Ūja, ūja, vedejiņi,
Nosvilušu eglit' nes;
Rīt' nesis mūs' māsiņas,
Vairak zelta, kā sudraba.

# 18558.00
Tam eglites nesejam
Kā āzitis kumeliņš;
Cik gribeja riņķē sist,
Apsēdās žogmalē.

# 18559.00
Tam eglites nesejam
Nebij lāgas zirgu lietas:
Kriju sedli, lūk' iemaukti,
Kaņep' šķiedru pavēders.

# 18560.00
Tam eglites nesejami
Pinkulainis kumeliņš;
Vārtos kūra uguntiņu,
Pinkulišus svilināt.

# 18561.00
Tam eglites nesejam
Šodien galva nesukata;
Vienu roku egli dūra,
Otru matus līdzinē.

# 18562.00
Tam eglites nesajam
Zirgam aste neuzsieta,
Nemāceja riņķi mest,
Ne kumeļa dancināt;
Cik gribeja dancināt,
Aptupās žagaros.

# 18563.00
Tam eglites nesejam
Trīskājainis kumeliņš,
Ik gribeja riņķī griezt,
Aptupās skaidenī.

# 18564.00
Ūjā, ūjā, skujenieki,
Nobirušu skuju nes!
Skujiņa mežā,
Vilkaste rokā.

# 18565.00
Ūjā, ūjā, skujenieki,
Nobirušu skuju nese!
Tepat cirsta, tepat lauzta
Mūsu cūku palejā.

# 18566.00
Ciema kaķi laipaja
Pa nama jumtu;
Vaj mums pašiem
Kaķišu nebija?

# 18567.00
Cūku gans tas dēliņš,
Ne eglites nesejiņš:
Pašam galva nesukata,
Zirgam aste neuzsieta.

2.5.2.8.4. Karoga nesējs. ( 18568 - 18571)

# 18568.00
Gan ar' skaists karodziņš,
Nava lāga nesajiņa:
Līkas kājas, garas ausis,
Liela pumpa mugurā.

# 18569.00
Gan ar' skaists karodziņš:
Rīku meitas priekšautiņš,
Rīku meitas priekšautiņš
Uzsiets koka galiņā.

# 18570.00
Ko solišu, ko solišu
Karodziņa nesejam?
Soliš' tēva cūku meitu,
Guldiš' cūku midzenī.

# 18570.01
Ko mēs tam solisim,
Karodziņa nesejam?
Solis tēva cūku meitu,
Guldis cūku midzenī.

# 18571.00
Līverains, lēverains
Karodzina nesejins;
Trim kājām kumelins,
Vienu slieci kamaninas.

2.5.2.8.5. Vedēji apstājās pie aizvērtiem vārtiem. ( 18572 - 18581)
2.5.2.8.5.1. Kāzenieki apdzied brūti aiz vārtiem. ( 18572 - 18579)

# 18572.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nekauniga vedekliņa:
Ne pie vārtu nepiebrauca,
Jau actiņas parādija.

# 18572.01
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nekauniga vedamā:
Pirmajā vakarā
Visus zobus izskaitiju.

# 18572.02
Bez kauniņa, bez kauniņa
Ša vakara vedekliņa:
Pirmajā vakarā
Deguniņu parādija.

# 18572.03
Es šķietos jauni mārši
Šodien acu neredzēt;
Pirmajāi vakarā(i)
Visus zobus izskaitiju.

# 18572.04
Es šķietos jaunietei
I acitņas neredzēt;
Deguniņu ieraudziju
Pirmajā vakarā.

# 18572.05
Es šķitos šovakar
Māršai acu neredzēt;
Ne pie durvim nepiejāja,
Jau actiņas parādija.

# 18572.06
Tautu meita lielijās
Deguniņu nerādit;
Ne par vārtu neiejāja,
Es redzeju deguniņu.
Degunu redzeju,
Bezkauņa būs.

# 18572.07
Tautu meita lielijās
Deguniņu nerādit;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Deguniņu parādija.

# 18572.08
Tautu meita lielijās(i)
Deguniņa nerādit;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Visus zobus izskaitiju.

# 18572.09
Tautu meita lielijās:
Deguniņu neredzeja!
Es redzeju deguniņu,
Par vārtiem ievezdms.

# 18572.10
Tautu meita lielijās,
Savu acu nerādit;
Pirmajā vakarā
Visus zobus izskaitiju.

# 18573.00
Garam, garam,
Sakārņu dēli!
Vedati garam
Sakārņu māsu!

# 18574.00
Kas ta tāda raiba kuņa
Aiz vārtim zīlejās?
Ta NN-iešu raiba kuņa,
Mūs' kranciti kaitinaja.

# 18575.00
Ko te veda, ko te veda?
Pirtes sili, pirtes sili.
Ved garam, gāž pirtē,
Ne pie mana bāleniņa.

# 18575.01
Ko tie veda, vedejiņi?
Pirtei sili pārveduši.
Ved pirtē, ved pirtē,
Ne pie mana bāleliņa.

# 18576.00
Ko vedi, brāliti,
Tāi vezumāi?
Vaj smilktes, vaj olas,
Vaj akmentiņus?

# 18577.00
Pārveda, pārveda,
Pārputeneja!
Aiz vārtu pūta,
Pelnā puteja.

# 18577.01
Pūzdami, elsdami
Panāksti brauca,
Aiz vārtiem pūta,
Pelnos puteja.

# 18578.00
Stāvi, stāvi, svina piesta,
Piecas stundas aiz vārtiem,
Kā stāveja brāļa galdi
Piecas stundas neslauciti.

# 18579.00
Sudrabota tautu meita
Staigā ceļu vaicadama.
Mani balti bāleliņi,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajaga,
Parādat purvā ceļu,
Parādat purvā ceļu,
Iegrūžat rāvienā,
Lai ta krita, lai ta klupa,
Lai dauzija sudrabiņu.

# 18579.01
Gudriniece tautu meita
Staigā ceļa vaicadama;
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādija.

# 18579.02
Liela gara tautu meita
Staigā ceļu vaicadama;
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādija.

# 18579.03
Sidrabota mātes meita
Staigā ceļu vaicadama.
Ai, jūs mani jau'brāliši,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajaga,
Parādat tai celinu,
Parādat tāi sētā,
Kur trūkst maizes pavasari,
Lai dod savu sidrabinu
Par maizites gabalinu.

# 18579.04
Sidrabota mātes meita
Staigā ceļu vaicadama.
Mani balti bāleliņi,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajaga,
Purā ceļu parādat.

# 18579.05
Sudrabota mātes meita
Staigā ceļu vaicadama.
Mani mīļi jaunbrāliši,
Vaj jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajag',
Eit', celiņu parādat,
Eit', celiņu parādat
Dižu ļaužu sētiņā.
Sudrabota mātes meita,
Nāc ar manim kambarī,
Es tev likšu ritināt
Rud' akmiņa dzirnutiņas.
Mīkstas rokas, daudz sudraba,
Nevar dzirnu ritināt.

# 18579.06
Sudrabota tautu meita
Iet celiņu vaicadama.
Es vaicaju brālišam,
Vaj tam tādas nevajag.
Ja tam tādas nevajag,
Porāi ceļu parādišu,
Lai ta krita, lai ta slīka,
Lai dauzija sudrabiņu.

# 18579.07
Sudrabota mātes ( tautu) meita
Staigā ceļu vaicadama,
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādija.

# 18579.08
Sudrabota tautu ( mātes) meita
Staigā ceļu vaicadama;
Gudri mani bāleliņi,
Purvā ( Purā) ceļu parādija.

2.5.2.8.5.2. Vedējiem jāpakavējās ārpus sētas, ja brūtgans vēl nav appušķots. ( 18580 - 18581)

# 18580.00
Apstājies, tautu meita,
Jele cūku rakumos,
Lai es savu bāleliņu
Klētiņā appuškoju.

# 18581.00
Pastāvi, liepiņa,
Klajā laukā!
Nule mēs ozolu
Puškosim.

2.5.2.8.6. Brūtgans bēg, slēpjās. ( 18582 - 18590)

# 18582.00
Aiju, manu sūru dienu,
Nu man nāca grūta diena:
Nu man māte sievu veda,
Nu man' kungi vīru sauks.

# 18583.00
Bēdz, brāliti, klētiņā
Miežu, rudzu apcirknī,
Lai mekleja tautu meita,
Miežus, rudzus bārstidama.

# 18584.00
Bēdz iekšā, brāleliņi,
Nu ved tavu snaudaliņu!
Kur, māsiņ, nu es bēgšu,
Jau ieveda istabā.

# 18585.00
Kur liksi, vedej,
Šās dienas vedumu?
Bāliņš aizbēga
Pār Daugaviņu.

# 18586.00
Māmiņ' manim sievu veda,
Es aizbēgu eglajā,
Apķēros kuplu egli,
Ne to laidu līgaviņu.
Kupla egle šim brīžam,
Mūžam laida līgaviņa.

# 18586.01
Bēdz mežā, bāleliņ,
Māte veda snauduliņu,
Apķeries kuplu priedi,
Ne snauduļa līgaviņu.

# 18586.02
Bēdz mežā bāleliņi,
Māte veda vecu sievu;
Apsaķeri sila priedi,
Ne veco līgaviņu.

# 18586.03
Es nezinu, kas nu būs,
Grib man māte sievu vest.
Es iebēgu eglajā,
Apķēros kuplu egli;
Kupla egle šim brīžam,
Būs mūžam līgaviņa.

# 18586.04
Māte man sievu ņēma,
Es iebēgu siliņā;
Labak cirtu sila priedi,
Kā ņēm' laisku mātes meitu.

# 18586.05
Māte manim sievu ņēma,
Es par kalnu siliņā;
Es apķēru sila priedi,
Vēja lauztu ozoliņu.

# 18586.06
Māte man sievu veda,
Es iebēgu siliņā,
Apķēros ap sila priedi,
Ne ap laisku mātes meitu.

# 18586.07
Māte manin sievu veda,
Es iebēgu siliņā;
Labak manim sila priede,
Ne kā laiska līgaviņa.
Sila priedi malkā cirtu,
Kur likš' laisku līgaviņu?

# 18586.08
Māte mani sievu veda,
Es iebēgu siliņā;
Labak ņēmu sila priedi,
Ne diženu mātes meitu.

# 18586.09
Māte manim sievu veda,
Es iebēgu siliņā,
Pieķēros pie sila priedes,
Ne pie laiskas mātes meitas.
No priedites skali plīsa,
Kas no laiskas mātes meitas?

# 18586.10
Māte man vīru veda,
Es iebēgu siliņā,
Apķēros ap sila priedi,
Ne ap laisku tēva dēlu.
Sila priedi malkā cirtu,
Kur liks laisku tēva dēlu?

# 18586.11
Māte manim vīru veda,
Es iebēgu siliņā,
Apķēros sila priedi,
Ne ap laisku tēva dēlu;
No priedites skali plīsa,
Kas no laiska tēva dēla?

# 18586.12
Māte manim vīru veda,
Es pa logu siliņā,
Apsaķēru sila priedi,
Ne kā laisku tēva dēlu.
Šim brīžam sila priede,
Mūžam laiskis tēva dēls.

# 18586.13
Māte manim vīru veda,
Es iebēdzu siliņā.
Labak daila sila priede,
Ne kā laiskis tēva dēls;
No priedites skalus plēsa,
Ko no laiska tēva dēla?

# 18586.14
Man māmiņa siev' atveda,
Es aizbēgu eglajā.
Labak kuplu egli ņēmu,
Ne kā laisku mātes meitu.

# 18586.15
Sakās māte sievu ņemt,
Es par kalnu siliņā;
Apsaskāvu sila priedi,
Kā ap savu līgaviņu.

# 18586.16
Tēvs man veda līgaviņu,
Es pār kalnu siliņā;
Labak priedi apsaskāvu,
Ne kā laisku līgaviņu.

# 18587.00
Paslēpies, bāleliņ,
Savā dēļu klētiņā,
Lai sēd tautu svina muca
Piecas stundas vezumā.

# 18588.00
Slēpies, brāliti,
Tīrē rudzu rijē,
Lai tautas mekleja
Pa tīri rudzi.

# 18589.00
Slēpies, mans bāleliņi,
Savā zirgu stallitī,
Kā slēpās tautu meita
Savā govu laiderī.

# 18590.00
Čipa čapa man kājiņa,
Griba graba kažocits:
Māte manim sievu ņēma,
Es paskrēju paklētē.

2.5.2.8.7. Atver vārtus, ielaiž vedējus sētā. ( 18591 - 19620)
2.5.2.8.7.1. Iznes un rāda uguni pie vārtiem. ( 18591 - 18598)

# 18591.00
Dedz, tautieti, vasku sveci
Vārtu stulpa galiņā,
Lai redz tava līgaviņa
Ielīgoti sētiņā,

# 18592.00
Dedz, ugun, spīd', ugun,
Lai es savas lūkojos:
Tumsā vesta vakarā,
Būs ta mana, vaj nebūs?

# 18592.01
Pūt uguni, dedz uguni,
Laid man acu lūkaties,
Vaj būs mana, vaj nebūs,
Tumsā vesta līgavin'.

# 18593.00
Lai bēdaja velns par tumsu,
Es par tumsu nebēdaju,
Tumsiņā vakarā
Es pārvedu līgaviņu.

# 18594.00
Pasaraugi, snaudulite,
Kas guntiņu tev aiznes:
Vīra tēvs guni nesa,
Raibu cimdu gribedams.

# 18594.01
Atskatiesi, jaunā mārša,
Kas nes guni pakaļā:
Dieveritis guni nesa,
Raibus cimdus gribedams.

# 18594.02
Mūs' māsiņa skatijās,
Kas nes guni istabā:
Īstais brālis guni nesa,
Raibu cimdu gribedams.

# 18595.00
Tumšajā naksniņā
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats pārvedu līgaviņu,
Pie vārtiem aptureju,
Pie vārtiem aptureju,
Māte ( Meita) nesa uguntiņu.
Nes uguni, kam vajaga,
Man uguns nevajaga,
Mana paša kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.

# 18596.00
Tumšejāi vakarāi
Pārved jaunu līgaviņu;
Pats rādiju uguntiņu
Vārtu stabu galiņā,
Lai kājiņas nenosita
Iekšnākoti līgaviņa.

# 18596.01
Tumsiņāi naksniņāi
Man pārveda līgaviņu;
Pats pie vārtu piestājos,
Pats rādiju uguntiņu.

# 18597.00
Tumsiņā vakarā
Atved manu līgaviņu;
I es patis neredzeju,
Bija kupli ielociņi.

# 18597.01
Tumsiņā vakarā
Atved manu ļaudaviņu.
Klusu tek Dieva rati,
Joda suņi nedzirdeja;
Ir es pats neredzeju,
Vaj bij puški, vaj ieloki.

# 18598.00
Tumsiņā vakarā
Man pārveda līgaviņu.
Krustiem dedza vaska sveces,
Krustiem dzelzu lukturiši,
Krustiem teki māmuliņa,
Vedekliņas gaididama.

2.5.2.8.7.2. Kāzenieku dziesmas, vārtus verot. ( 18599 - 18610)

# 18599.00
Atnāca liepiņa
Līgodama,
Zemzara ozols
Atvēra vārtus,
Ielaida liepiņu
Sētiņā.

# 18600.00
Atveram vara vārtus,
Saņemam jauno māršu,
Segs mums baltu vilnaniti
Dimantiņa rakstiņiem.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv