2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. ( 16830 - 18476)
2.5.2.7.14. Dažādi apcerējumi, vedējiem ar brūti aizbraucot. ( 18077 - 18347)
2.5.2.7.14.7. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā. ( 18184 - 18281)
# 18201.00
Gonūs gāju dzīdādama,
Tauteņos raudādama:
Nu ganeņu es atgāju,
Nu tauteņu navarēju.
# 18202.00
Gauži rauda māmuļite,
Pa sētiņu tekadama:
Nu redz savas vieglas dienas
Uz tautāmi aizvedam.
# 18203.00
Izlaida māmiņa
Slinko meitiņu,
Pātagu pakāra
Namā vadzī.
Pakārdama tā sacija:
Lai stāveja Līzitei!
# 18203.01
Izdeva māmiņa
Slinko Jūliti,
Pakāra pātagu
Namiņa vidū.
Pakārdama tā sacija:
Lai palieki Trīnitei!
# 18204.00
Jāj pa priekšu, bāleliņ,
Tautas jāt(u) nedrīksteja,
Tautas jāt(u) nedrīksteja,
Neražanis kumeliš.
# 18205.00
Jāj, tautieti, tu pa priekšu,
Es tūliņ tev pakaļ;
Pakaļ nāca mans pūriņš
Ar deviņi bāleliņi.
# 18206.00
Kā smildziņa man' māsiņa,
Kā rasiņa vilnanite,
Kā migliņa aizmigloja
Pa lielo tīrumiņu.
# 18207.00
Kalnā kāpu lūkoties,
Kur aizveda mūs' māsiņu;
Zīdautiņu vien redzeju,
Spēlmanišu kumeliņu.
# 18208.00
Kas spīdeja, kas mirdzeja
Tāļu meža maliņā?
Spīdej' māsas vainadziņš,
Uz tautāmi aizvedot.
# 18209.00
Kļava lapa, oša bārda,
Tie aizveda man' māsiņu.
Lai redzēt oša bārda,
Vaj būs oša istabiņa.
# 18209.01
Oša bārzda, kļava bārzda,
Tās aizveda mūs' māsiņu.
Būs redzets, kļava bārzda,
Vaj būs kļava istabiņa.
# 18209.02
Oša bārda, kļava bārda,
Tas paņēma man' māsiņu.
Būs dzirdets, būs redzets,
Būšot kļava istabiņa.
# 18210.00
Kodeļa, sprēslica
Pa namu dancoja;
Tautiņas aizveda
Vērpejiņu.
# 18210.01
Kodeļa, sprēslica
Pa namu danco;
Tautiņas aizveda
Vērpejiņu.
Tec pakaļ, kodeļina,
Kur panāksi vērpejiņu?
Vaj panāksi celiņā,
Vaj celiņa maliņā?
- Ni panācu celiņā,
Ni celiņa maliņā,
Panāk' tautu istabā,
Ar tautieti sāniem sēd,
Ar tautieti sāniem sēd,
Samijuši gredzentiņus.
Ni var kungi ko darit,
Ni var savi bāleliņi.
# 18238.00
Putēt put smilšu kalni,
Man ejot tautiņās;
Tie neput smilšu kalni,
Tās put ļaužu valodiņas.
# 18238.01
Putēt put smilkšu kalni,
Jaunu meitu aizvedot;
Tie nebija smilkšu kalni,
Tās bij ļaužu valodiņas.
# 18239.00
Putēt put smilšu kalni,
Peļamo aizvedot;
Tie neput smilšu kalni,
Tās put ļaužu valodiņas.
# 18239.01
Putēt put smilšu kalni,
Nu ved ļaužu peļamo;
Tie neput smilšu kalni,
Tās put ļaužu valodiņas.
# 18239.02
Putet put smilkšu kolni,
Peļamu nuvadut,
Ti naput smilkšu kolni,
Tās put ļaužu volodeņis.
# 18240.00
Raud meita vedama,
Raud nevedama.
Kura raud vedama,
Ta raud mātes;
Kura raud nevedama,
Ta raud vīra.
# 18241.00
Sauc Laimite, met ar roku,
Kalniņā stāvedama,
Redzej' mani aizvedam
Pie dzēraja tēva dēla.
# 18242.00
Še augsti kalni,
Še gari meži,
Še auga meitiņas
Kā jumpraviņas.
Še jāja tautiņas
Kaltiem zirgiem.
Gan jāja, gan veda,
Gan vēl palika,
Gan lielu, gan mazu,
Gan šūpulī.
# 18243.00
Žēl tautām gara ceļa,
Žēl labaja kumeliņa;
Kā māmiņai žēl nebija
Atdot savu auklejumu.
# 18243.01
Žēl tautāmi gara ceļa,
Sava laba kumeliņa;
Kā māmiņa nežēloja
Savu skaidru lolojumu.
# 18243.02
Žēl tautām gara ceļa,
Žēl labā kumeliņa;
Kā māmiņai žēl nebija,
Malejiņu izdodot.
# 18244.00
Šķelmis bija tautu dēlis,
Šķelmis tautu kumeliņš:
Dancodams ieteceja,
Līgodams izteceja;
Līgodams izteceja,
Mūs' māsiņa mugurā,
Mūs' māsiņa mugurā
Ar baltām vilnainēm.
# 18245.00
Šodien veda to meitiņu,
Lielas skādes daritaju:
Pļavmalites, druvmalites
Gosniņām noganija.
# 18246.00
Zirgi zviedza, govis māva,
To māsiņu aizvedot;
Ganitaja ta bijuse,
Zirgu miltu malejiņa.
# 18247.00
Smuku māsu tautām devu,
Vēl jo smuku patureju,
Vēl jo smuku patureju,
Citas tautas kaitināt.
# 18247.01
Greznu māsu tautās deva,
Vēl jo grezna te palika,
Vēl jo grezna te palika,
Citas tautas kaitināt.
# 18248.00
Smuku māsu tautās veda,
Vēl jo smuka še palika;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie naudas kalejiņa.
# 18251.00
Sveši ļaudis lielijās,
Putna bērnu aizvedot.
Redzesiet, sveši ļaudis,
Kādi putni pakaļ skries.
# 18251.01
Saka tautas novezdami:
Putna bērnu novedam.
Gan jūs rītu redzesiet,
Kādi putni bāleliņi.
# 18251.02
Sveši ļaudis lielijās,
Putna bērnu atveduši.
Redzesiet, sveši ļaudis,
Kādi putni pakaļ skries.
# 18251.03
Tautas veda mūs' māsinu,
Putnu bērnu dēvedami.
Redzesita jūs, tautinas,
Kas putninam pakaļ nāks:
Pakaļ nāca piecas māršas,
Trīs deviņi jau'brāliši.
# 18252.00
Tādi suņi vedejiņi,
Tāda kuce vedamā:
Paveduši aiz kalniņa,
Izgāzuši ceļmalā.
# 18252.01
Tādi suņi vedajini,
Kāda kuņa vedamā:
Nav aiz kalna aizveduši,
Jau zemē pagāzuši.
# 18253.00
Tautām žēl, tautām žēl,
Man māsiņas daiļas auga.
Ta bij daiļa, kur' aizveda,
Jaunakaja vēl daiļaka.
# 18254.00
Tautas mani rāmi veda,
Lai nerauda māmuļite;
Gan tautiņas citu dienu
Mani vienu raudinās.
# 18255.00
Tautas mani nakti veda,
Lai es ceļu nezinaju.
Irbit' mani ceļu veda,
Paipaļite rasu krēta.
# 18256.00
To celiņu man' vedat,
Kur atjāja precinieki,
Lai tie mani mūža ziedi
Visi bira vienu vietu.
# 18257.00
Tu, baļļiņa, es, muciņa,
Mēs div' vien atlikām,
Mēs div' vien atlikām,
Ciema puišu kaitināt.
# 18258.00
Tūļa, tūļa vedejiņis,
Vēl jo tūļa vedamā:
Piecas stundas tūļojās
Bāleliņa olnicā.
# 18259.00
Tumsā tautas mani veda,
Tumšus jūdza kumeliņus,
Lai celiņa nezinaju
Uz saviem bāliņiem.
# 18259.01
Nakti tautas zyrgu jiudze,
Nakti vede tauteņos,
Lai ceļeņa nazynāju
Uz sovīm bāļeņim.
# 18259.02
Tautas veda mūs' māsiņu
Tumšu nakti, garu ceļu,
Lai celiņa nezinaja
Uz brāļiem sērstu nākt.
# 18259.03
Tumsā mani tautas veda,
Melnus jūdza kumeliņus,
Lai celiņa nezinaju
Uz brāļiem sērstu nākt.
# 18259.04
Tumsā tautas mani veda,
Krēslā jūdza kumeliņu (kumeliņus),
Lai celiņa nezinaju,
Sērst iedama bāliņos.
# 18259.05
Tumsā tautas mani veda,
Tumsā jūdza kumeliņu,
Lai celiņa neredzeju,
Lai nebēgu atpakaļ.
# 18259.06
Tumsē veda sērdieniti,
Ved' galviņu apsējusi,
Lai celiņu nezinaja,
Lai nebēga bāliņos.
# 18337.00
Tēvs ar māti gauži raud,
Ceplī galvas sabāzuši.
Ja jums meitas gauži žēl,
Lieniet cepļa dibinā.
# 18337.01
Māte kliedza, māte brēca,
Krāsnī galvu iebāzuse.
Ja, māmiņ, meitas žēl,
Lien pašā dibinā.
# 18337.02
Māte, meitu izdodama,
Raud, rociņas plātidama.
Ja tev bija meitas žēl,
Līdi krāsnis dibinā.
# 18337.03
Meitu māte meitas raud,
Krāsnī galvu iebāzusi.
Ja tev ir gauži žēl,
Līd pašā dibenā.
# 18338.00
Tēvs ar māti gauži raud,
Ceplie galvas sabāzuši;
Meitiņ' prieka nevareja,
Jauna vīra dabujuse.
# 18338.01
Tēvis raud, māte raud,
Sienā galvu iedūruši;
Meita prieka nevareja,
Jauna vīra dabujuse.
# 18339.00
Tēvs raud namē,
Māte istabiņē.
Grūž' māti kaktē,
Ved' meitu projam.
# 18340.00
To māsiņu vedisam
Kā rakstiņu paraugam;
Ja būs laba ta māsiņa,
Pēcak citas vedisam.
# 18340.01
Provam vien es atvedu
Gulbeniešu zelteniti;
Ja būs laba provam vesta,
Vediš' citas pakaļā.
# 18340.02
Vienu vedu rakstraudžam
NN-iešu zelteniti;
Ja ta viena laba būs,
Vediš' citas pakaļā.
# 18341.00
Trīs priedites siliņā,
Visas vienu garumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locijās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu daiļumiņu.
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisijās.
# 18341.01
Silē auga trīs priediņas,
Visi trīs vien' garum'.
Vienu cirtu, otrs lūza,
Trešais līdzi locijās.
Māmiņai trīs meitiņas,
Visi trīs vien' graznum'.
Vienu precē, otrais nāc',
Trešais līdzi taisijās.
# 18341.02
Trīs bērziņi kopā auga,
Visi viena garumiņa.
Vienu cirta, otris lūza,
Trešais līdzi locijās.
# 18341.03
Trīs liepiņas kalniņāi,
Kur es cirtu vezumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locijās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Kur es ņēmu līgaviņu.
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisijās.
# 18341.04
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas viena daiļumiņa.
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisijās.
# 18341.05
Trīs priedites kalniņā,
Visas vienu garumiņu.
Vienu cirta, otra lūza,
Trešā līdzi locijās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu daiļumiņu.
Vienu ņēma, otra nāca,
Trešā līdzi taisijās.
# 18341.06
Trīs priedites silāi auga,
Vis' trīs vienu garumiņu.
Vienu ciertu, otra lūza,
Trešā līdzi līgojās.
Ta, kas līdzi līgojās,
Ta palika siliņāi,
Tā palika siliņāi
Vējiņam vēcināt.
Trīs meitiņas māmiņai,
Vis' trīs vienu dailumiņu.
Vienu jēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisijās.
Ta, kas līdzi taisijās,
Ta palika brālišos,
Ta palika brālišos,
Tautiņām niecināt.
# 18341.07
Trīs priedites siliņā,
Visas vienā garumā.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locijās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienā daiļumā.
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisijās.
# 18360.05
Kur, priedite, skujas tavas?
Zari vien līgojās.
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā;
Krēsli vien istabā,
Ik pie krēsla vainadzinis,
Ik pie krēsla vainadzinis,
Dui sudraba gredzeniņi.
# 18360.06
Kur, priedite, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
# 18380.00
Vista vienu olu dēja,
Visu dienu kladzinaja;
Māte vienu meitu deva,
Visu gadu saraudaja.
# 18380.01
Vista, olu izdējusi,
Visu dienu kladzinaja:
Māte, meitu izdevusi,
Visu mūdiņ' i raudaja.
# 18381.00
Ciema meitas skaisti dzied,
Māmuliņa gauži raud.
Nedziediet, ciema meitas,
Lai māmiņa neraudaja.
2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā. ( 18382 - 18476)
# 18382.00
Apstājās kumeliņš,
Pretim kalnu tecedams;
Kā lopam neapstāt,
Tāda baļļa vezumā.
# 18383.00
Bērits manis kumeliņis,
Mārša mana vedamā;
Raugās bēris atpakaļ,
Vaj ir mārša kamanās.
# 18383.01
Bērits mani kumeliņis,
Birit' mana līgaviņa;
Jūdzu bēri kamanās,
Lieku Biri pakaļā.
Braucu, braucu, atskatos,
Bire mana izbiruse.
# 18383.02
Bērits manis kumeliņš,
Kača mana līgaviņa.
Rikšiem bēri es palaidu
Gar garo sila malu;
Bērits tek vaicadams,
Vaj ir Kača kamanās.
# 18383.03
Bērits mans kumeliņš,
Grieta mana līgaviņa.
Tec, bēriti, atskaties,
Vaj ir Grieta kamanās.
# 18383.04
Bērits mans kumeliņš,
Grieta mana līgaviņa.
Tec, bēriti, atskaties,
Vaj ir Grieta kamanās.
Ja ir Grieta kamanās,
Tec, galviņu grozidams;
Ja nav Greitas kamanās,
Sities ceļa maliņā.
# 18383.05
Sirmits mans kumeliņš,
Grietiņ' mana līgaviņa.
Sirmits prasa tecedams,
Vaj ir Grieta kamanās.
Pagaid', mans kumeliņ,
Notikās nelaimite:
Šauras manas kamaniņas,
Grietiņ' mana izkrituse.
# 18387.01
Brāļam gāju vedejosi,
Lāci jūdzu kamanās.
Tek lācitis šņaukadamis:
Māršai galva nesukata.
# 18388.00
Brāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlejās.
Augs man mieži līdumā,
Jemš' es pats līgaviņu.
# 18389.00
Bāliņam sievu vedu,
Man pašam iemīleja.
Dievs dod miežu vasariņu,
Citu vezšu bāliņam.
# 18390.00
Bāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlejās.
Vaj būs dot bāliņam,
Vaj pašam paturēt?
# 18391.00
Brālišam sievu vedu,
Man pašami pamīleja.
Lūko citu, bāleniņ,
Vēl bij gara vasariņa.
# 18392.00
Es savam bāliņam
Par upiti sievu vedu,
Lai palika upitē
Visas ļaužu valodiņas.
# 18393.00
Grūti pūta kumeliņš,
Meitu nesa mugurā;
Labak nestu kara vīru
Ar visām bruņiņām.
# 18393.01
Grūt' manam kumeļam,
Divas meitas mugurā;
Labak nesa kara vīru
Ar visām bruņiņām.
# 18394.00
Irbe tupa celmalāji,
Baida manu kumeliņu.
Tu, irbite, nezinaji,
Cik maksaja kumeliņš,
Cik maksaja kumeliņis,
Cik ta pati jājejiņa:
Pieci simti sešdesmit
Maksā manis kumeliņš,
Seši simti piecdesmit
Maksā pati jājejiņa.
# 18395.00
Kalab brāļa kumeliņš
Tecej' galvu grozidams?
Kā galviņu lai negroza,
Sīva mārša mugurā.
# 18396.00
Kalab manis kumeliņš
Tek pa ceļu sprausļodams?
Netikuse tautu meita
Sēd manās kamanās.
# 18396.01
Kalab manis kumeliņs
Tek pa ceļu spraukšļadams?
Netikuse mātes meita
Sēž manās kamanās.
Kāp laukāi, mātes meita,
No manām kamanām,
Negrib manis kumeliņis
Mellus sviedrus vizināt.
# 18396.02
Kalab manis kumeliņis
Tek pa ceļu sprausladams?
Sapelejse tautu meita
Sēd manās kamanās.
# 18397.00
Kapēc mans kumeliņš
Tek pa ceļu šņaukadams?
Apsvilusi tautu meita
Sēd manās kamanās.
# 18397.01
Aiz ko mani kumeliņi
Ceļu tek šņaukadami?
Tautu meita apsvilusi,
Brāļa cepli kuredama.
# 18397.02
Aiz ko mani kumeliņi
Ceļu tek sprausledami?
Tautu meita apsvilusi,
Cepli rotu kaltedama.
# 18397.03
Attek brāļa kumeliņi,
Kā lāciši šņaukadami.
Kā tiem bija nešņaukāt,
Apsvilusi tautu meita.
# 18397.04
Bērits manis kumeliņš
Tek pa ceļu šņaukadams:
Apsvilusi tautu meita
Sēd kamanu galiņā.
# 18397.05
Kadēļ brāļa kumeliņš
Ceļu tek šņaukadams?
Apsviluse tautu meita
Sēd gar manu brāleliņu.
# 18397.06
Kadēļ mans kumeliņš
Atpakaļ rēgajās?
Es atradu tautu meitu
Ceplī rotu kaltejot.
# 18397.07
Teci, manis kumeliņis,
Kā lācitis šņaukadamis;
Tautu meita mugurā
Nosvilušu villainiti.
# 18398.00
Kas tai tautu mallnaēei
Komonos nasedet?
Komonos sādādama,
Gružus vīn kustynāja.
# 18399.00
Ļaudis nāca skatities,
Ko es vedu vezumā.
Pinkaino kazu vedu,
Skarainam āzišam.
# 18400.00
Mele, mele, tautu meita,
Saka bēri netekot.
Es nolauzu bērza rīksti,
Bērits rikšus darinaja.