2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. ( 16830 - 18476)
2.5.2.7.12. Brūtes izvadīšana no tēva mājām. ( 17800 - 17993)
2.5.2.7.12.1. Ardievas, no istabas izejot. ( 17800 - 17831)
# 17801.00
Ar Dieviņu, mana laime!
Nu es iešu tautiņās;
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāzu durvis virinašu.
# 17802.00
Ar Dieviņu nu, māsiņas,
Gana labi dzīvojām;
Jau zemite līcin līka,
Kājas mirka asarās.
# 17803.00
Ar Dieviņu nu palieci,
Mana veca dzīvošana!
Dod, Dieviņ, pie tautieša
Man mīligu dzīvošanu.
# 17804.00
Ar Dieviņu paliekat,
Ar godiņu dzīvojat!
Neliekat novārtē
Manu vecu māmuliņu.
# 17805.00
Ar Dieviņu palieciet,
Māršas, mani bāleliņi,
Nele rītu es atiešu
Jūsu durvu virināt.
# 17805.01
Ar Dieviņu, māršas manas,
Ar Dieviņu bāleliņi,
Nene rītu es atiešu
Jūsu durvu virināt.
# 17805.02
Ar Dieviņu palieciet,
Māršas, mani bāleniņi,
Še es vairs neatnākšu
Jūsu durvis virināt.
# 17805.03
Ar Dieviņu paliekat(i),
Mani balti bāleliņi,
Neba rītu es atnākšu
Jūsu durvis virināt.
# 17805.04
Ar Dieviņu ši zemite,
Mierā ļaužu valodiņa!
Ne vairs rītu es atnākšu
Jūsu durvu virenāt.
# 17805.05
Da vasali palicit,
Muni eisti bāļeļeņi,
Naba reitu as atīšu
Jiusu duru vyrynātu.
# 17805.06
Meiļi mani pavadot,
Ciši vārtus aizdorot,
Na reitā es atgāju
Jeusu vārtu vyrynātu.
# 17806.00
Ar Dieviņu ši pusite,
Mierā ļaužu valodiņas!
Es aiziešu naidiniece
Cita kunga tiesiņā.
# 17807.00
Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa,
Labu nakti, bāleniti!
Man jaiet tautiņās
Par Laimiņas laidumiņ'.
# 17808.00
Ar Dieviņu, sīki kārkli,
Vairs es jūsu nelocišu!
Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa,
Vairs es jūsu neredzešu.
# 17809.00
Ar Dievu, ar Dievu,
Ar mīļu Dievu!
Es ar' ar Dievu
Pakaļ iešu.
Dod roku, māmiņ,
Pēdeju reiz',
Lai birst manas gaužas asaras
Virs tavām rociņām.
# 17810.00
Ar Divu, ar Divu,
Divoju ļaudis;
Divi jeusu priškā,
Divs pakaļā.
# 17811.00
Ar Dievu, tētiņš,
Ar Dievu, māmiņa,
Ar Dievu mazie
Īstie brāliši,
Ar Dievu mazās
Īstās māsiņas!
Atbrauca tautietis
Ar jumta ratiem,
Sēdešu ratos
Dziedadama.
# 17812.00
Ar Dievu, tēvs,
Ar, māmulite!
Doš' tautu dēliņam
Labvakariņu.
# 17812.01
Ar Dieviņu paliekat,
Mans tēviņis, māmuliņa,
Nu es došu šovakari
Tautām labu vakariņu.
# 17822.00
Nu ar Dievu, bāleliņi,
Vairs pie jums nedzīvošu;
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi.
# 17823.00
Nu ar Dievu, labi ļaudis,
Še jūs dumpi neturat!
Projam iešu, labi razšu,
Atpakaļ neatnākšu.
# 17824.00
Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Visi mani bāleniņi!
Nu ar Dievu, vis's vietiņas,
Nu es iešu tautiņās.
# 17825.00
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Es nevaru še palikt,
Man jaiet tas celiņš,
Kur augdama nestaigaju.
# 17826.00
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu es iešu čiganos!
Dancot māku, Dievu lūgte
Par maizites gabaliņu.
# 17827.00
Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida,
Nu māmiņa pate raida,
Sedlo brāļi kumeliņu.
Iešu, iešu, kā neiešu,
Ko gaidišu negājuse?
Vaj gaidišu citu gadu
Citu tautu atjājam?
# 17828.00
Vadat mani, vadidami,
Stādat mani, stādidami,
Drīz jūs mani pavadat,
Ne tik drīzi sagaidat.
# 17828.01
Sūtat mani, sūtidami,
Vadat mani, vadidami;
Drīz jūs mani izsūtisat,
Net tik drīz sagaidisat.
# 17829.00
Vadat mani, vadidami,
Stādat mani stādidami,
Ne rītā es atiešu
Jūsu doris virināt.
# 17831.00
Vadi mani, māmiņa,
Par nama sliegsni,
Lai vada brāliši
Līdz tautiņām.
# 17831.01
Nāc, māsiņa, vadi mani
Līdz viņami kalniņami;
Lai vada māmiņa
Līdz nama sliegsnim;
Lai vada tēviņis
Līdz sētas vārtiem;
Lai vada brālitis
Līdz tautas sētāi.
2.5.2.7.12.2. Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem. ( 17832 - 17851)
# 17832.00
Aiztec mani tu, Laimeņa,
Pušu tautu teirumā.
Ka kājeņis naspārtum
Asareņu paļteņā.
# 17833.00
Brauc, Dieviņ, Dieva dēli,
Man vecai vedejos.
Deviņ' bēri kumeliņi,
Zvaigžņu deķi mugurā.
# 17834.00
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās,
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena.
# 17834.01
Ej, Laimeņa, tu pa prišku,
As tavos pedeņos,
Nalaid maņa pa to ēeļu,
Kur aizgāja ļauna dina.
# 17835.00
Ej, Laimeņ, tu pa prišku,
Ka es īšu tauteņos;
Ej pa prišku, trauc raseņu
Ar sudobra žagareņu,
Ka(b) kājeņis naispārtum
Asareņu paļteitē.
# 17836.00
Kā ti zirgi, kā ti roti
Stāv pi noma duraveņu?
Diva zirgi, Laimis roti,
Bāļeļeņi jājējeņi.
# 17837.00
Ka(d) as gāju tauteņos,
Treis pa prišku pasyutēju:
Diva dāli vārtus vēr ,
Svāta Māra krāslu ēeļe,
Eņģels gunteņ' i turēje,
Ka(d) nuēeļe vaiņuēeņu.
# 17838.00
Kur, Laimiņa, tu sēdesi,
Kad es iešu tautiņās?
Tāi pašā kumeļā
Villainites ieloknē.
# 17839.00
Kur, Laimiņa, tu stāveji,
Kad es gāju tautiņās?
Vidū brāļa pagalmā
Vērmelišu krūmiņā.
# 17839.01
Kur, Laimit, tu stāveji,
Kad es gāju tautiņās?
Pašā dārza vidiņā
Zem rozišu lapiņām.
# 17839.02
Kur, Laimeņ, tu stāvēji,
Ka es gāju tauteņos?
Pi bazneicas duraveņu
Jezupeņu kriumeņā.
# 17839.03
Kur, Laimite, tu stāveji,
Kad es gāju tautiņās?
Vidū brāļa pagalmiņa
Vērmelišu krūmiņā.
Vērmelēm sūra smaka,-
Grūts mūžiņš tautiņās.
# 17839.04
Ku', Laimit, tu stāveji,
Ka' man jāja precinieki?
Vidū brāļa pagalmin',
Vērmelišu krūminā.
Vērmelēm sūri ziedi,
Grūts mūžins tautinās.
# 17860.00
Ai, bāliņ, ai, bāliņ,
Vaj es tev(i) nemīleju,
Ka tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās.
# 17860.01
Voij, munu bāeleliņ,
Voj as tevi naemileju?
Kam tu maeni pots ieceli
Svešu ļoužu komonās?
# 17861.00
Ak, tu Dievs, laba laime,
Pate māte meitu deva,
Pate veda pie kamanu,
Pat' iecēla kamanās.
# 17862.00
Apaļš tautu kumeliņš,
Par muguru rasa bira;
Kā man būs tik jaunam
Mugurā nosēdēt?
# 17863.00
Ar vilceklu pārvilcinu
Brālitim līgaviņu;
Ko bij man zirgā celt
No ta veca cilveciņa?
# 17863.01
Ar vicel' es pārved'
Bāliņam līgaviņ';
Kā bij man jāšus vest
Tādu vecu cilveciņ'?
# 17864.00
Brālis rieba, nesarieba,
Es sariebu brālitim,
Es sariebu brālitim
Pašā siena laiciņā:
Pļavā dūru grābekliti,
Lēcu tautu kumeļā.
# 17864.01
Brālitima žēl dariju
Pašā darba laicinā:
Pļavā dūru grābekliti,
Sēdu tautu kumeļā.
# 17864.02
Brālits man žēl darija,
Es brālitim vēl jo žēli:
Es atstāju no brāliša
Pašā darba laiciņā,
Pļavā dūru grābekliti,
Kāpu tautu kumeļā.
# 17864.03
Brālis man žēl darija,
Es brāļama vēl jo žēli:
Pašā darba laiciņā
Pļavā dūru grābekliti,
Pļavā dūru grābekliti,
Sēdu tautu kumeļā.
# 17864.04
Dari, dari tu, brāliti,
Gan es tevim atdarišu,
Gan es tevim atdarišu
Pašā darba laiciņā:
Druvā duršu grābekliti,
Lēkšu tautu kumeļā.
# 17864.05
Daru žēli brālitim
Pašā darba laiciņā:
Sviež' krūmos grābekliti,
Lecu tautas kamanās.
# 17864.06
Es sariebu brālitim
Pašā darba laiciņā:
Pļavā dūru grābekliti,
Kāpu tautas kumelāi.
Te, brāliti, tava pļava,
Tavs darits grābeklitis!
# 17864.07
Es sariebu brālitim
Pašā siena laiciņā:
Pļavā dūru grābekliti,
Kāpu tautu kumeļā.
# 17864.08
Žēl dariju brāliņam
Pašā darba laiciņā:
Sviežu sirpu uz kopiņas,
Grābekliti pļaviņā.
# 17864.09
Tīšu daru bāliņam
Pašā siena laiciņā:
Sviež grābekli druviņā,
Lecu tautu kumeļā.
# 17864.10
Tīšu vien es dariju
Šovasar brālitim:
Pļavā dūru grābekliti,
Lecu tautu kumeļā.
# 17864.11
Cerej' brālis man sariebt,
Es sariebu brālitim:
Pļavā dūru grābekliti,
Sēdos tautu kumeļā.
# 17865.00
Brauc' pie durvu, griež' apkārt
Savas skārda kamaniņas;
Pate leca tautu meita
Kā irbite kamanās.
# 17866.00
Dievs nedeva tādu muļķi,
Kā ta mana māmuliņa:
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautas kumeļā.
# 17867.00
Es ar savu bāleliņu
Ne vārdiņa nerunaju,
Kam tas mani pats iecēla
Tautu dēla kamanās.
# 17867.01
Es ar tevi, bāleliņ,
Ij runāt nerunaju,
Kam tu mani pats iecēli
Tautu dēla kamanās.
# 17867.02
Es savami brāliņami
Mūžam laba nevēlešu,
Kam tas mani pats iecēla
Svešu ļaužu kamanās.
# 17867.03
Es uz tevi, bāleniņ,
Ni runāt nerunaju,
Kam tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās.
# 17868.00
Es domaju savu mūžu
Bez bēdāmi nodzīvot,-
Nu vēl mani tautas cēla
Savā bēdu kumeļā.
# 17868.01
Es domaju sav' mūžiņu
Bez sirdēstu nodzīvot,-
Nule mani tautas cēla
Sirdēstiņu kumeļā.
# 17868.02
Es cereju sav' mūžiņu
Bez sirdēsta nodzīvot,-
Nu tik mani Laime cēla
Sirdēstiņa kumeļā.
# 17869.00
Es dzīros uzaugdama
Bāleliņu nelūgties;
Sēžos tautu kamanās,
Lūdz' bāliņu raudadama.
# 17870.00
Es redzeju uz jūriņu
Zelta krēslu līgojam,
Ne tas grima dubenā
Ne sit vilnis maliņā.
Sit, vilniti, maliņā
Būs manai māsiņai,
Būs manai māsiņai
Uzkāpt tautu kumeļā.
# 17870.01
Es redzeju jūriņā
Zelta krēslu līgojot.
Sit, vilniti, maliņā,
Būs manai māsiņai.
# 17870.02
Venta nesa pa vilniti
Zelta krēslu līgodama.
Sit, vilniti, maliņā,
Būs manai māsiņai.
# 17871.00
Es tev lūdzu, bālelit,
Cel man viegli kamanās,
Tautiets šķelmis atstellejis
Niedru kaulu kamaniņas.
# 17871.01
Cel man viegli, bāleliņi,
Tautu dēla kamanās,
Tautiets šķelmis atstellejis
Vēža kaula kamaniņas.
# 17872.00
Gan zinaja pati māte,
Kā meitiņu tautās laist:
Satinusi zirnajos,
Ieceļ tautu kamanās.
# 17873.00
Griežies, manis kumeliņ,
Pretim tautu klētes dur'!
Kur ta tautas zeltenite ?
Lai nāk kāpt mugurē.
# 17874.00
Grūti malti pūru maize,
Viegli nesti padusē;
Grūti precēt tautu meitu,
Viegli celt kumeļāi.
# 17874.01
Grūti kāpu kalniņā,
Dailu rāvu āboliņu;
Grūt' precēt tautu meitu,
Viegli celt kumeļā.
# 17875.00
Kā, māsiņa, tu iesēdi
Kalpa vīra kamanās?
Kupli tavi ielociņi,
Šauras kalpa kamaniņas.
# 17875.01
Ai Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nu es kalpa ļaudaviņa!
Platas manas kapatiņas,
Šauras kalpa kamaniņas.
# 17875.04
Kas, māsiņa, tev vēleja
Sēsties kalpa kamanās?
Kupli tavi ielociņi,
Šauras kalpa kamaniņas.
# 17875.05
Kas, māsiņa, tev vēleja
Sēdēt kalpa kamanās?
Plati tavi brūni svārki,
Šauras kalpa kamaniņas.
Visi tavi radi rauda,
Ka tu kalpa līgaviņa.
-Kam, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudaju?
Vaj nav rudzi, vaj nav mieži
Kalpa vīra klētiņā?
Vaj nav govis, vaj nav aitas
Kalpa vīra laidarā?
Labak laba kalpa sieva,
Ne nabaga saimeniece.
Kas bagata kalpa sieva,
Saujā naudu šķindinaja;
Kas nabaga saimeniece,
Saujā slauka asariņas.
# 17875.06
Ko domaji tu, Anniņa,
Pie kalpiņa aiziedama?
Kupli tavi salabiņi,
Šauras kalpa kamaniņas.
# 17875.07
Ne lūdzami es nesēdu
Kalpa vīra kamanās:
Šauras kalpa kamaniņas,
Platas manas villainites.
# 17879.01
Rožu kroni galvā liku,
Baltu sedzu villainiti;
Gauži raud bāleilņis,
Celdams tautu kamanās.
# 17880.00
Labs kumeļš bāliņam,
Labs ar' tautu dēliņam;
Stundu stāvu domadama,
Katram lēkšu kamanās.
# 17880.01
Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Brīdi stāvu domadama,
Kuram lēkti kamanās.
# 17880.02
Stāvu brīdi domadama,
Katram lēkšu kamanās:
Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam.
# 17880.03
Tautiets jūdza, bāilņš jūdza,
Abi bērus kumeliņus.
Aiz priekiemi nezinaju,
Kuram kāpti kamanās.
# 17881.00
Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Ij es pate nezinaju,
Katram lēču kamanās,
Vaj es lēču tautiešam,
Vaj savam bāliņam.
Labak lēču tautiešam,
Ne savam bāliņam.
# 17881.01
Laukā gāju skatities,
Kur bij man nu sēdēt:
Tautu dēlis, bāleliņis,
Abi jūdza kumeliņu.
Labak sēdu pie tautieša,
Ne pie īsta bāleliņa.
# 17882.00
Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam,
I es pati nezinaju,
Kuram lēkti kamanās.
Labak lēkšu tautiešam,
Tas vieglaki vizinaja.
# 17882.01
Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Brīdi stāvu domadama,
Kuram lēkšu kamanās
Labak lēcu tautiešam,
Tas man' viegli vizinaja,
Kur bij kali, kur ielejas,
Satureja kumeliņu.
# 17882.02
Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāilņam;
Stundu stāvu domadama,
Kuram lēkt kamanās.
Labak lēcu tautiešam,
Tas vieglak vizinās.
Viegli šķelmis vizinaja,
Ķīlām ņēma vainadziņu.
# 17882.03
Tautiets jūdza, bāilņš jūdza,
Abi jūdz kumeliņus.
Stundu stāvu domadama,
Kuram sēsti kamanās.
Labak sēžu pie tautieša,
Tautiets viegli vizinaja.
# 17883.00
Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvej' brīdi domadama,
Kuram lēkšu kamanās.
Dziedadama, drikadama,
Lēču tautu kamanās,
Par galviņu mētadama
Visas ļaužu valodiņas.
# 17884.00
Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvej' brīdi domadama,
Kuram lēkšu kamanās;
Dziedadama, drikadama,
Lecu tautu kamanās;
Salustinu svešus ļaudis,
Sarūdinu bālelinus.
# 17885.00
Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domadama,
Kuram lēkšu kamanās.
Labak lēcu tautiešam,
Tas mūžam vizinās.
# 17885.01
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi divi daiļi jūdza;
Bāilņš jūdza sirmu zirgu,
Tautiets bēru kumeliņu.
Bāilņš sauca, tautiets sauca!
Sēd, māsiņa, kamanās!
Ak, es pate nezinaju,
Kuram sēsti, kur nesēst.
Mīļi lūdzu bāliņam,
Lai piedeva padomiņu.
Bāilņš manim atsacija:
Sēd', māsiņa, pie tautieša,
Sēd', māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžiņu vizinās.
Man būs sava līgaviņa,
Ko mūžami vizināt.
# 17885.02
Jūdz tautietis, jūdz brālitis,
Abi bērus kumeliņus;
Sauc, tautietis, sauc brālitis:
Nāc, māsiņa, kamanās!
Pavaicaju brālitim,
Kuram sēsti kamanās.
-Sēd, māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžami vizinās,
Tas mūžami vizinās,
Mūžam sānus sildinās;
Tas būs tavs arajiņš,
Mūžam maizes devejiņš.
# 17885.03
Jūdz tautietis, jūdz bāliņis,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi saka vienus vārdus,
Abi saka vienus vārdus:
Nāc, meitiņa, iekš' sēdēt!
Es ne pate nezinaju,
Kuram ieti klāt sēdēt,
Vaj sēdēti tautiešami,
Vaj sēdēti bāliņami.
Labak sēdu tautiešami,
Kas mūžami vizinaja.
# 17885.04
Jūdz tautietis, jūdz brāilts,
Abi jūdz kumeliņu.
Stundu stāvu domadama,
Kur bij sēst, kur nesēst.
Labak sēdu tautietim,
Tas mūžā vizinās.
# 17885.05
Labs zirdziņš bālišam,
Labs zirdziņš tautiešam;
Stāvu brīdi domajot,
Kuram lēkšu kamanās.
Labak lēkšu tautiešam,
Tas mūžam vizinās.
# 17885.06
Tautas lūdza, brālits lūdza,
Lai es sēžu kamanās.
Labak sēdu tautietim,
Kas mūžam vizinaja.
# 17885.07
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abi mani aicinaja:
Sēd, māsiņa, kamanās!
Es vēl pate nezinaju,
Kam sēstiesi kamanās.
Labak sēdu pie tautieša,
Tas mūžam(i) vizinās.
# 17886.00
Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domadama,
Kuram lēkšu kamanās.
Labak lēkšu tautiešam,
Mūžam maizes devajam.
# 17886.01
Jūdz brālitis, jūdz tautietis,
Abi jūdza kumeliņu.
Stundu stāvu domadama,
Kam sēdešu kamanās,
Vaj sēdešu tautietim,
Vaj savam brālitim.
Labak sēdu tautietim,
Ne savam brālitim,
Tautiets mūžu vizinās,
Visu mūžu maizi dos.
# 17886.02
Sirmi zirgi bāliņam,
Sirm' tautiešu neliešam.
Māmiņai pavaicaju,
Kuram sēsti kamanās.
-Sēd', meitiņ, tautiešam,
Mūžam maizes devejam.
# 17886.03
Tautiets jūdza, brālits jūdza,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunes cepurites.
Tautiets sauca, brālits sauca:
Lec, māsiņa, kamanās!
Ak, es pate nezinaju,
Kuram lēkti kamanās.
Labak lēkšu tautietim,
Tas mūžam maizi dos.
# 17887.00
Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domadama,
Kuram lēkšu kamanās.
Labak lēkšu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets viegli vizinaja,
Bāliņš grūši maldinaja.
# 17888.00
Labs zirdziņš (kumeļš) tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domadama,
Kuram lēkt(i) kamanās.
Labak lēcu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
# 17888.01
Bārgs tautiets, bārgs bāliņš,
Abi vienu bārgumiņ';
Jau es pate nezinaju,
Katram lēkšu kamanās;
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņ'.
# 17888.02
Bāliņam dižs kumeļš,
Vēl dižaks tautiešam;
Ilgi stāvu domadama,
Kas gan mani vizinās.
Labak sēdu pie tautieša,
Ne pie īsta bāleliņa:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
# 17888.03
Brālits jūdza, tautiets jūdza,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem bēri kumeliņii
Un rakstitas kamaniņas.
Nu es pate nezinaju,
Kuram iet klāt sēdēt,
Vaj nu ietu pie tautieša,
Vaj pie īsta bāleliņa.
Brālits mani vizinaja
Mazu zemes gabaliņu;
Tautiets mani vizinaja,
Visu mūžu dzievajot.
Labak iešu pie tautieša,
Ne pie īsta bāleliņa.
# 17888.04
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, klātsēdēt!
Bāliņš mani vizinaja,
Mazu zemes gabaliņu;
Tautiets mani vizinaja
Visu mūžu dzīvojot.
Labak sēžu pie tautieša,
Ne pie īsta bāleliņa.
# 17888.05
Div' aizjūgti kumeliņi
Pie bāliņa durim stāv.
Visu dienu es domaju,
Kuram lēkti kamanās.
Labak lēcu tautiešami,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
# 17888.06
Jūdz bāliņis, jūdz tautietis,
Abi bērus kumeliņus.
Sauc bāliņis, sauc tautietis:
Sauc, māsiņ, līdz sēdēt!
Stundu stāvu domadama,
Katram iet līdz sēdēt.
Labak iešu pie tautieša,
Ne pie sava bāleliņa:
Bāliņš mani vizinaja
Mazu zemes gabaliņu,
Tautiets mani vizinaja
Visu mūžu dzīvojot.
# 17888.07
Labak braucu ar tautieti,
Ne ar savu bāleliņu:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
# 17888.08
Lobs kumēļš tautišam,
Lobs kumēļš bāļeņam;
Jau es vaira nazynāju,
Kuram ļekt komonās.
Lobāk ļeču tautišam,
Na sovam bāļeņam:
Tautits vede vysu myužu,
Bāļeņš zemes gabaļeņu.
# 17888.09
Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stāvu stundu domadama,
Kuram lēkt kamanās.
Labak lēcu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāilņš šādu vasariņu.
# 17888.10
Stundu stāvu domadama,
Kuram kāpti kamanās,
Vaj būs kāpti tautiešam,
Vaj savami bāliņam.
Labak kāpšu tautiešam,
Ne savami bāliņam:
Tautiets vedis visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
# 17889.00
Labs zirdzinis (kumelis) tautietama,
Labs manam brālenam.
Lūdz tautietis, lūdz brālenis:
Sēd', māsina, kamanās.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laiminas nama durvu.
# 17889.01
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanās;
Abiem bēri kumeliņi
Un rakstitas kamaniņas.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, meitiņa, klāt sēdēt!
Stundu stāvu domadama,
Kuram ieti klāt sēdēt.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanās;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Stundu stāvu domadama,
Vaj sliegsnim pāri kāpt.
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabā;
Laimes māte man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laime,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi goda,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita goda gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa;
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu pazarēm,
Tai no ērkšķu pazarēm,
No dadzišu lapiņām.
# 17889.02
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanās;
Bāliņš jūdza zelta loku,
Tautiets tīra sudrabiņa:
Aiz priekiem nezinaju,
Kurās sēsti, kur nesēsti.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvim.
Netišam es iegāju
Mīļas Laimas istabā.
Mīļas Laimas istaba
Trim kārtām izpuškota:
Puķitēm, rozitēm,
Zaļajām palejām.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu sievas krēslā,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēd, meitiņa, sievas krēslā,
Došu sievas padomiņu,
Došu sievas padomiņu,
Likšu mici galviņā.
Kur' meitiņa godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin,
Tai Laimiņa kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem
Un no dadžu lapiņām.
# 17889.03
Bāilņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanās.
Bāliņš jūdza sirmu zirgu
Rakstitās kamanās,
Tautiets bēru kumeliņu
Dzeltanās kamanās.
Bāliņš lika zaļu loku,
Sudrabotas vērzelites,
Tautiets lika brūnu loku,
Apzeltitas vērzelites.
Bāliņš sauca, tautiets lūdza:
Sēd, māsiņa, kamanās!
Stāvu laiku domadama,
Kuram sēsti kamanās;
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunaj'.
# 17889.04
Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanās.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvim.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabā.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapām piepildija.
# 17889.05
Mans brālitis ar tautieti
Abi jūdza kumelinus;
Ne es pate nezinaju,
Kuram sēsta, nesēdēt.
Netīšam es iesēdu
Pie tautieša kamanās;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laiminas namdurvim.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krāslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļā Laime,
Man nav sievas padomina.
-Kura meita goda gaida,
Tai Laimina kroni pina,
Tai Laimina kroni pina
Tīra zelta, sudrabina.
Kura goda negaidija,
Tai Laimina kroni pina
No tām dadžu lapinām,
No tām ērkšķu pazarēm.
# 17889.06
Mans brālitis ar tautieti
Abi vienu dailumiņu,
Abi vienu dailumiņu,
Abi jūdza kamanās.
Stundu stāvu domadama,
Kuram ieti klāt sēdēt.
Labak iešu pie brāliša,
Lei ļautiņi nismejās,
Lei ļautiņi nismejās,
Lei valodas neiztaisa.
# 17889.07
Nāc ārā, tautu meita,
Ko es tevim parādišu:
Aiz kalniņa bērits stāv
Rakstitām kamanām.
Nāc ārā, tautu meita,
Es tev daiļi vizinašu.
-Nitīšam es iekāpu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Gar Laimiņas nama duru.
Nitīšam es iegāju
Mīļas Laimas istabā.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nisēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi, meita, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni vij,
Tai Laimiņa kroni vij,
Sudrabā mērcedama.
Kura goda nigaidija,
Tai no dadžu lapiņām,
Tai no dadžu lapiņām
Un no ērkšķu pazarēm.
# 17889.08
Netīšami iesēdosi
Tautas dēla kamanās;
Tautiets šķelmis man aizveda
Līdz Laimiņas namdurvim.
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimas istabā;
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd, meitiņ, nebaidies,
Doš' tev sievas padomiņu,
Doš' pūrā cimdus, zeķes,
Doš' gosniņas laidarā.
# 17889.09
Netīšam es iesēdos
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas nama duru.
# 17889.10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanās.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunā,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicēla valodiņas.
Nitīšāmi es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurim.
Nitīšam es iegāju
Mīļās Laimas istabā.
Mīļās Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajāmi palejām.
Mīļā Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļā Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķēmi, no rozēmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.
# 17889.11
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem caunu cepurites,
Abiem lūsu kažociņi,
Abiem lūsu kažociņi,
Abi lūdza klāt sēdēt.
Es stāveju, es domaju
Ne pie viena nesēdēt.
Nezinot iesēdos
Tautas dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Gar Laimites nama duru
Trīs kārtām rozes zied;
Pati Laimes istabiņa
Trīs kārtām izpuškota.
Pati Laime man' saņēma,
Cēla krēslu apsēsties.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēž,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pina
No rozišu ziediņiem.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem,
No dadzišu lapiņām.
# 17889.12
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi lūdza klāt sēdēt.
Nezinot iesēdos
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurim.
Iznāk pate mīļa Laima,
Ieved mani istabā.
Mīļas Laimas istabā
Trim kārtām rozes zied.
Rauj' puķiti, rauj' roziti,
Rauj sarkanu magoniti.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi droši, nebīsties,
Došu sievas padomiņu.
# 17889.13
Tautiets lūdza, brālits lūdza:
Nāc manimi klāt sēdēt!
Nesēdešu, nesēdešu
Tautietimi kamanās.
Neviļoti iesēdosi
Tautietimi kamanās.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Laimes māte man iznesa
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi, tu, meitiņa,
Tu godiga mātes meita;
Tev Laimite kroni pina
No sīkā sudrabiņa.
# 17889.14
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimas istabā.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu pazarēm,
Tai no ērkšķu pazarēm,
No dadzišu lapiņām.
# 17889.15
Es iegāju netīšam
Mīļas Māras istabā;
Mīļa Māra man' vēleja
Sievas krēslā sēdināt.
Mīļa Māra, nesēdešu,
Vēl valkaju vainadziņu.
-Sēd', meitiņ, nekaunies,
Sieviņ' būsi dzīvodama.
# 17889.16
Jauna biju, nezinaju,
Gāju Laimes pirtiņā;
Laime man krēslu cēla,
Vizuļiem kārstidama.
Necel, Laime, nesēdeju,
Meita biju, neešu sieva.
-Sēd', meitiņa, nebēdaj',
Sieva būsi, kad dzīvosi.
Es tev došu simtu govu,
Simtu baltu vilnanišu;
I tavam brūtganam
Pieci bēri kumeliņi.
# 17889.17
Meita biju, nedrīksteju
Sēdēt sievas soliņā.
-Sēd, meitiņa, nebīsties,
Sieva būsi dzīvodama.
# 17889.18
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabā.
Laimes māte man pacēle
Sievas krēslu atsēsties.
Nesēdešu, Laimes māte,
N'ešu goda nopelnijse.
-Sēd, meitiņa, nebēdā,
Sieva būsi, ne meitiņa.
Kura meita goda gaida,
Tai Laimiņa kroni vija
No sudraba ziediņiem,
No lozberu lapiņām.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšu dzenoliem,
Tai no ērkšu dzenoliem
Un no dadžu pazarēm.
# 17889.19
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimas istabā.
Mīļas Laimas istabiņa
Trim kārtām izpuškota:
Puķitēm, rozitēm,
Zaļajām palejām.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
# 17889.20
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes kambarī;
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu atsēsties.
Mīļa Laime, nesēdešu,
Sievas goda nevajaga.
# 17889.21
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimas kambarī;
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu atsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laima,
Man nevaid sievas gods.
-Sēd, meitiņa, nebēdā,
Būsi sieva dzīvodama.
# 17889.22
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimes sētiņā;
Paceļ manim mīļa Laime
Sievas krēslu atsēsties.
Paldies, Laime, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Atsēstosi, apskatosi,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes magonites.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
No rozēm, magonēm,
Pērlitēm piepildija.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapām piepildija.
# 17889.23
Netīšami es iegāju
Mīļas Māras baznicā.
Mīļa Māra man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Necel krēslu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi tu godigi,
Tev Laimiņa kroni pina,
Tev Laimiņa kroni pina
No sīkaja sudrabiņa
Ar dimanta lapiņām.
Kas godiņu netureja,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Un no dadžu lapiņām.
# 17889.24
Netīšam es iegāju
Mīļas Māras istabā;
Mīļa Māra man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Māra,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
# 17889.25
Netīšam es iegāju
Mīļas Māras pirtiņā.
Mīļa Māra man pacēla
Sievas krēslu sēdešan'.
Vai, Dieviņ, nesēdešu,
Man nav sievas vajadziba.
-Sēd', meitiņa, nebīsties,
Būsi sieva dzīvodama.
# 17889.26
Netīšam es iegāju
Svētas Māras istabā;
Svēta Māra man pacēla
Vizuļotu sievas krēslu.
Nesēdešu, svēta Māra,
Es bij' meita, ne sieviņa.
-Sēd', meitiņa, nebēdā,
Tapsi sieva dzīvodama.
# 17889.27
Sēdi, meita, krēsliņā,
Likšu mici galviņā!
-Mīļā Laima, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, krēsliņā,
Likšu mici galviņā,
Došu sievas padomiņu,
Došu bērnu klēpitī.
# 17889.28
Svēt' Mār' aicinē:
Nāc, meitiņ, sieviņēs!
Es par jaun', es neiet,
Man trūkst sievas padomiņš.
-Nāc, meitiņ, neliedzies,
Gan būs sievas padomiņš.
# 17890.00
Lielu riņķi apkārt griezu
Ap tautieša kamanām:
Tautiešam kamaniņas
Pillas gaužu asariņu.
# 17891.00
Māmiņ savas vieglas dienas
Ieceļ tautas kamanās.
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
# 17892.00
Māmiņ, tavu muļķa prātu
Uz vecām dieniņām:
Pate savas liegas dienas
Uzceļ tautu kumelē.
# 17893.00
Māsa raud istabā,
Brāļi dīda kumeliņu.
Nāc, brāliti, sniedz rociņu,
Uzcel tautu kumeļā.
# 17894.00
Māte savas vieglas dienas
Iecēlusi kamanās;
Iecēlusi kamanāsi,
Raud galviņu saņēmusi.
# 17895.00
Māte savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
Izaudzina, izbaltina,
Dod tautāmi melnināt.
# 17896.00
Mana veca māmuļite
Dzina mani tautiņās;
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļāi.
# 17897.00
Mani balti bāleliņi,
Griežat zirgus pie durim,
Lei ta ciema dzeltainite
Iesēdāsi kamanās.
# 17897.01
Brauc pie durvim, bāleliņi,
Sien pie kliņķa kumeliņu,
Lai ta tautu raiba cūka
Veļās pate kamanās.
# 17897.02
Vedat, brāļi, kumeliņu
Pie tautiņu nama duru,
Lai ta tautu pezerite
Pezereja mugurā.
# 17898.00
Mans laiciņš nodzīvots,
Valkāt zīļu vainadziņu.
Tautu dēls atsūtija
Patīkamu kumeliņu.
Pļavā dūru grābekliti,
Sēžos tautu kumeļā.
# 17899.00
Manu baltu bāleliņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats tautām izsoliji,
Pats iecēli kamanās.
# 17900.00
Manu mīļu bāleniņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats iecēla dziedadamis
Tautu dēla kamanās.
# 17901.00
Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Nu ceļ tautas kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām(i) rociņām.
# 17901.01
Dod roku, māmiņ,
Pēdeju reiz',
Lai birst manas gaužas asaras
Virs tavām rociņām.
# 17901.02
Don, māmiņa, man rociņu,
Nu es iešu tautiņās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām.
# 17901.03
Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Nu ceļ tautas kumeļā,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām.
# 17901.04
Nāc, tēvini, došu roku,
Nāc, cel tautu kumeļāi,
Lai bierst manas asarinas
Uz tēvina rocinām.
# 17901.05
Sniedz, māmiņa, tavas rokas,
Lai birst manas asariņas,
Lai birst manas asariņas
Uz tavāmi rociņām.
# 17901.06
Sniedz rociņu, māmulite,
Tautas cēla kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavāmi rociņa,m.
# 17902.00
Nesēd' vis, tautu meita
Pie maniemi kamanās,
Ne tev tādi brūni svarki,
Ne tik baltas villainites.
# 17903.00
Nesēd' vis, man' māsiņa,
Tautu celta kamanās;
Kad cels tavi baleniņi,
Tad sēd' tautu kamanās.
# 17903.01
Nesēdešu, nesēdešu,
Tautu celta kamanās;
Kad cels mani bāleniņi,
Tad sēdešu raudadama.
# 17905.00
Nevilšām iesēdos
Kalpa puiša kamanās;
Abās rokās pilni pirksti
Zelta grieztu gredzeniņu,
Kājas sala kurpitēs,
Pirksti zelta gredzenos.
# 17906.00
Nu vēl mani brāļi liedz,
Kad ceļ tautas kumeļā.
Kur, bāliņi, tad bijat,
Kad tautām roku devu?
# 17907.00
Pašu laik', pašu laik'
Cels māsiņu kamanās;
Nu paliks bāleliņi
Pie stenderes raudadami.
# 17907.01
Gauži rauda brāleliņis,
Uz durviemi atspiedies:
Pašu laiku sveši ļaudis
Cels māsiņu kamanās.
# 17907.02
Pašu laik', pašu laik'
Sēstos tautu kamanās;
Lai raudaja tēvs ar māti,
Krāsnī galvas sabāzuši.
# 17907.03
Tūdalin, tagadin
Celšu meitu kamanās;
Tēvs ar māti noraudaja,
Pie stenderes stāvedami.
# 17908.00
Pats māsiņu audzinaju,
Pats diženi pavadiju;
Pats iecēlu raudadams
Tautas dēla kamanās.
# 17909.00
Pie brāliša dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdeju;
Kad ceļ tautas kumeļā,
Tad brālitis māsu sauca.
# 17909.01
Es uzaugu pie brāliša,
Māsas vārdu nedzirdeju;
Sēdu tautu kumeļā,
Tad brālitis māsu sauca,
Tad brālitis māsu sauca,
Raud iemauktus turedams.
# 17909.02
Pie brāliņa dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdeju;
Kad tautietis ratos cēla,
Tad dzirdeju māsas vārdu.
# 17909.03
Pie bāliņa dzīvodama,
Māsas vārdu nedzirdeju;
Celdams tautas kamanās:
Māsiņ, mana mīļakā!
# 17910.00
Pie durvim es dagriežu
Rakstitās kamaniņas,
Ieteceja tautu meita,
Kā irbite spostiņā.
# 17910.01
Pie durvim es piegriezu
Savu skaistu kumeliņu;
Pat' ielēca tautu meita
Kā sniedzite kamanās.
# 17911.00
Pieci bēri apsegloti
Pie brāliša nama doru.
Es vaicaju brālitim,
Kuram kāpšu mugurā.
-Kāp, māsiņa, tam bērim,
Kam sagšiņa mugurā.
# 17911.01
Div' peleki kumeliņi
Pie durvim apsedloti.
Iztek māsa raudadama:
Kuram kāpšu mugurā?
-Kāp, māsiņ, tam zirgam,
Kam raibite virs sedliem.
# 17911.02
Pieci bēri kumeliņi
Virs akmeņa auzas ēd.
Es vaicaju brālitim,
Kuram kāpšu mugurā.
-Kāp, māsiņa, tam bērim,
Kam raibite mugurā.
Kam raibite mugurā,
Ražanie iemauktiņi.
# 17911.03
Seglo tautas, seglo brāļi,
Visi bērus kumeliņus.
Stundu stāvu domadama,
Kuram kāpšu mugurā.
Kāp, māsiņ, tam bērim,
Kam sagšiņa mugurā,
Kam sagšiņa mugurā,
Vizuļoti iemauktiņi.
# 17911.04
Sagloj tautys, sagloj brāļi,
Visim bāri kumeļeni.
Stunndi stāvu dumādama,
Kuram lēkti mugorā.
-Lēc, māseņ, tam bēram,
Kuram sagša mugorā,
Kuram sagša mugorā.
Vyzuļoti imaveņi.
# 17912.00
Saka māti gudru sievu,-
Kāds māmiņas gudrumiņš?
Pate savas veiglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
# 17912.01
Gudra bija māmuļite,-
Kur nu tava gudribiņa?
Pate savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
# 17912.02
Kāda muļķa vēl vajag,
Kāda mana māmuliņa!
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
# 17912.03
Māmiņ' manu gudru teica,-
Kas māmiņu gudru dos!
Pati savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
# 17912.04
Sak' māmiņu gudr' esam,
Te māmiņas gudribiņa:
Pate savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
# 17912.05
Sak' māmiņu gudru sievu,
Te nu tavis gudrumiņš:
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
# 17912.06
Sak' māmiņu gudru sievu,
Teba mātes gudribiņa!
Iedod savas vieglas dienas
Tautu dēla rociņā.
# 17912.07
Teica gudru meitu māti,-
Kas no viņas gudribiņas?
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
# 17912.08
Teica gudru māmuliņu,-
Cik tai bija gudribiņas?
Pate savas vieglas dienas
Ceļ nu tautu kamanās.
# 17912.09
Teica, māte gudra, gudra,
Te nu mātes gudribiņa!
Pate savas vieglas dienas
Sēdin' tautas kamanās.
# 17912.10
Teica māti gudru sievu,-
Teba mātes gudrumiņis!
Atdod savas vieglas dienas
Tautu dēla rociņā.
# 17912.11
Cik prātiņa, tev, māmiņa,
Cik gudribas galviņā?
Pate savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
# 17913.00
Sakarmenča māmuliņa!
Bij meitiņu audzejuse:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
# 17913.01
Paldievs saku māmiņai
Par pupiņa devumiņu:
Pieci zirgi, seši vīri
Nevar gūžu kustināt.
# 17913.02
Re, kur tēvs, re, kur māte,
Kas prot meitu audzināt:
Pieci zirgi, seši zēni
Nevar vienas kustināt.
# 17913.03
Ta bij laba meitu māte,
Ta māk meitas audzināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
# 17913.04
Cakarmenča tautu meita,
Bij brieduse, bij auguse!
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
# 17914.00
Žēl man bija tās māsiņas,
To necēlu kumeļā;
Tai pacēlu liepas krēslu,
Lai kāp pate kumeļā.
# 17914.01
Paši brāļi sav' māsiņu
Neceļati kumeļā;
Paceļati zīļu krēslu,
Lai kāp pati raudadam.
# 17915.00
Sēd' puķit, kamanās,
Ar bēriti vižinaju;
To i pašu sēdejumu
Būsi mana ļaudaviņa.
# 17916.00
Sēdi, sēdi, tautu meita,
Bērajā kumeļā;
Zīda puški locijās
Zem kumeļa kājiņām.
# 17917.00
Sēd', tautu māmiņa,
Zem zirga astes;
Lai sēd māsiņa
Kamanu vidū.
# 17918.00
Sēsties, tūža, kamanās,
Ko tik ilgi tūžojies?
Mans bāliņš piesacija,
Nebūs ilgi kaveties.
# 17919.00
Situ kāju pie sliecites,
Lecu viegli kamanās;
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu man savs žēlotajs.
# 17922.00
Smuks puisits, sirms zirdziņš
Veda mani vizināt.
Labak sēžu pie bāliņa,
Ni tautieša kamanās.
# 17923.00
Sidrabota, izgreznota,
Sēsties ceļa maliņā;
Kam snātnite, vilnainite,
Sēd' manās kamanās.
# 17924.00
Tā, brāliši, nedarat,
Kā vakar runajat:
Solij' mani tautām dote,
Paši celte kumeļā.
# 17925.00
Tautām sēdu kamanās,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Vaj nāk māte pakaļā:
Vēl nītit nemāceju
Četru nīšu audekliņu.
# 17926.00
Tautiņām lieli prieki,
Ka es augu sīka, maza:
Lēti pirkt(i) no māmiņas,
Viegli celt(i) kamanās.
# 17927.00
Tautu dēls lielijās,
Šķērsu kraut kamanās;
Saka Laime stāvedama:
I garam neieliksi!
# 17928.00
Tautu dēlis, mans bāliņš,
Abi jūdza kumeliņus.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd, māsiņa, kamanās!
Stāvu stundu domadama,
Kuram sēst kamanās.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai valodu nerunā.
# 17928.01
Jūdz brālitis, jūdz tautietis,
Abi jūdze kumeliņus.
Stundi stāvu domadama,
Kuram sēsti kamanās.
Labak sēdu pie brāliņa,
Lai ļautiņi nerunaja,
Lai ļautiņi nerunaja,
Lai valodu nenesaja.
# 17928.02
Tautiets jūdza, brāliņš jūdza,
Abiem bēri kumeliņi.
Ak, es pati nezinaju,
Kuram sēsti kamanās.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai netaisa valodiņas.
# 17928.03
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd', māsiņa, kamanās!
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai neklīda valodiņa.
# 17930.00
Viegli mani brāļi cēla
Baltās kriju kamanās;
Vēl vieglaki tautiets cēla,
Zinaj' mūža malejiņu.
# 17930.01
Viegli mani bāliņš cēla
Baltās kriju kamanās;
Vēl vieglaki tautu dēls,
Sev draudziņu gribedams.
# 17931.00
Viegli mani bāliņš cēla
Tautu dēla kumeļā;
Vēl jo viegli tas nocēla,
Kam kumeļis piedereja.
# 17931.01
Mīļi mani bālins cēla
Pie baznicas kamanās;
Tas izcēla vēl mīļaki,
Kam kamanas piederej'.
2.5.2.7.12.5. Brūtes vietā iesēdusēs rīku meita. ( 17932 - 17932)
# 17932.00
Kāp laukāje, rīku meita,
No manāmi kamanām,
Tev jau bija melni spaņņi,
Melns krekliņis mugurā,
Negrib mans kumeliņš
Melnus sviedrus vizināt.
2.5.2.7.12.6. Brāļu skumjas un tautu prieks, kad brūte jau iesēdusēs, jau tautu rokā. ( 17933 - 17938)
# 17939.00
Brālits man dzert atnesa
Rakstitāi kanniņā;
Tautiets man atsūtija
Norakstitu kumeliņu.
# 17940.00
As naītu tauteņos,
Zeiļis konnas nadzāruse,
Lai zeļeita nadzīdāja
Pa lobai ruēeņai.
2.5.2.7.12.8. Māte vēl uzsedz meitai kamanās villani un galīgi atvadās. ( 17941 - 17949)
# 17941.00
Es savai māmiņai
Mīlamā meita biju;
Iesēst' tautu kamanās,
Vēl apsedza villaniti.
# 17941.01
Es savai māmiņai
Biju ļoti mīlejama,
Jau tautieša kamanās,
Vēl man sedza villanites.
# 17941.02
Es savai māmiņai
Gana biju mīlejuse:
Jau es tautu kamanās,
Vēl uzsedza villainiti.
# 17941.03
Gan es biju mīlejusi
To svešo māmuliņu,
Jau es tautu kamanās,
Nesedz baltu villaniti.
# 17941.04
Gan es biju mīlejusi
Tai savai māmiņai:
Jau es tautu kamanās,
Vēl uzsedza villainiti.
# 17941.05
Ko es biju iztikuse
Tai savai māmiņai:
Jau iesēdu kamanās,
Vēl uzsedza villainiti.
# 17942.00
Māmiņ' mani vadidama
Ielocija man svārciņus;
Ta sacija locidama:
Lai nu loka tautu dēls,
Lai nu loka tautu dēls,
Visu mūžu dzīvojot.
# 17942.01
Māmiņ' man svārkus loka
Kamanās sēdedam,
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
Locidama ta sacija:
Lai nu loka tautu dēls,
Lai nu loka tautu dēls,
Visu mūžu dzīvodams.
# 17943.00
Māmiņ' manim sagšu sedza,
Pa vārtiemi vadidama;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
# 17944.00
Mīļi lūdzu, bāleliņ,
Patur' manu kumeliņu,
Vēl palika māmiņam
Labas dienas neatdotas.
# 17945.00
Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate sedza
Man ejamas villainites.
# 17946.00
Pate māte gan zinaja,
Ka ta deva slinku meitu:
Satin' kājas zirnajos,
Ievīstija kamanās.
# 17946.01
Pati māte bēdajās,
Ka aizdeva slinku meitu;
Satinusi dzirnajos,
Iečuksnija kamanās.
# 17947.00
Sasprauž, māte, villainites,
Es kumeļa mugurā,
Lai rit manas asariņas
Uz tavām rociņām.
# 17948.00
Turat, tautas, kumeliņu,
Lai pasaucu māmuliņu:
Aizamirsa villaniņa
Mātes pūra dibinā.
# 17949.00
Vīksti mani, māmulite,
Tautu dēla kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām.
# 17949.01
Tin, māmiņa, sedz, māmiņa,
Mani tautu kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
2.5.2.7.12.9. Tautietis uzsedz brūtei savus svārkus, ietin kājas kažokā. ( 17950 - 17953)
# 17950.00
Brūni svārki dārgas naudas,
Sedz' uz savu līgaviņu;
Lai svīnās tie brūni svārki,
Lai silst mana līgaviņ'.
# 17951.00
Gana dārgu svārku pirku,
Vēl apsedzu līgaviņu;
Sprīdi metu, ortu devu,
Pusdālderi olektē.
# 17951.01
Lai tie svārki gana dārgi,
Tadai sedzu līgaviņu;
Sprīdi mešu, ortu devu,
Pusdāldera olektī.
# 17952.00
Nu es redzu, nu es redzu,
Bāliņš mīl tautu meitu,
Viņu pašu kleipē ņem,
Kājas tin nēzdogē.
# 17952.01
Bāliņš mīl taut' meit',
Viņu pašu klēpī ņēm',
Viņu pašu klēpī ņēm',
Kājas tinu nēzdagē.
# 17953.00
Vēl nebija mūs' māsiņa
Zirgu deķa valkajusi,
Nu uzsedza vedejmāte
Zirgu deķi mugurā.
2.5.2.7.12.11. Piekodināšana brūtei un brūtes vedējam, ceļā uzmanīgi vadīt zirgu. ( 17954 - 17955)
# 17954.00
Jāj, māsiņa, niedres tiltu,
Sarauj galvu kumeļam,
Lai tas tevi nenosvieda,
Niedoliņas kodidams.
# 17955.00
Pasamāci, tautu dēls,
Līgaviņu vizināt:
Brauc no kalna lejiņā,
Satur' savu kumeliņu.
# 17955.01
Mācies, manu bāleliņ,
Ciema meitu vizināt:
No kalniņa lejā brauc,
Cieti turi kumeliņu.
2.5.2.7.12.12. Brālis, vaj māte atver vārtus. ( 17956 - 17971)
# 17956.00
Vai, brāliti, vai, brāliti,
Kā tev manis žēl nebija?
Atver vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
# 17957.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Ko es teva ļaunu daru?
Sedz villaini, atver vārtus,
Parād' ceļu uz tautām.
# 17958.00
Ak, tu suņa bāleliņ,
Mani vienu raididams!
Atvēruši vara vārtus,
Raida vienu tautiņās.
# 17959.00
Bāliņš, māsu vadidams,
Atceļ vārtus līdz galam:
Ej nu, mana darbeniece,
Mana dubļu bridejiņa.
# 17960.00
Brālis maizes vairs nedeva
Man vienai māsiņai,
Atver vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
# 17960.01
Vai, Dieviņu, ko darišu,
Brāļi maizes vairs nedeva;
Uzcēluši kumeļā,
Uz tautām ceļu rāda.
# 17960.02
Bāliņš maizes nesarada
Man vienai māsiņai,
Vēra vārtus līdz galam,
Rādij' ceļu uz tautām.
# 17960.03
Brāļi maizes vairs nedeva
Tai vienaji māsiņai;
Uzcēluši kumeļāi,
Uz tautami ceļu rāda.
# 17960.04
Brāļi maizi vairs nedeva
Tai vienai māsiņai;
Vēra vārtus li galam,
Raida ceļu uz tautām.
# 17960.05
Man brālitis maizi liedza
Tai vienai māsiņai.
Atver vārtus, brāleliņ,
Parād' ceļu tautās iet.
# 17961.00
Gauži raud māmulite,
Pie vārtiem stāvedama.
Neraud, mana māmulite,
Rītā nākšu atpakaļ.
# 17962.00
Kādu ļauni izdariju
Es savami bāliņam:
Tumša nakts, lietus lija,
Mani sūta pa vārtiem.
# 17963.00
Ko es biju sariebuse
Baltajam bāliņam:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
# 17963.01
Ko es biju sariebuse
Sav' mīļai māmiņai:
Atver durvis līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
# 17963.02
Ko es sliktu padariju
Tai savai māmiņai:
Taisij' durvis, vēra vārtus,
Raidij' tāļu tautiņās.
# 17964.00
Liku, liku mātes vaļu,
Redz, ko māte padarija:
Pa vārtiem izstelleja
Prāvako malejiņu.
# 17965.00
Māte, mani vadidama,
Pa galami vārtus vēra.
Es, māmiņa, tavs bērniņš,
Vai es vairs neatnākšu?
# 17966.00
Mana veca māmulite
Raud, galviņu saņēmuse:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadija.
# 17967.00
Nu jau redzu, nu jau redzu,
Vairs pie mātes nepalikšu:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rād' man ceļu tautiņās.
# 17968.00
Sakās māte gudr' esot,
Redz, ko māte padarija:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem pavadija.
# 17968.01
Lai vilkam ta gudriba,
Kas tai meitu māmiņai!
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadija.
# 17968.02
Lei vylkam tō guidrību,
Kur' tai meitu māemiņai!
Paeta sovu vieglu dienu
Pa vāertiem pavaedīja.
# 17968.03
Māte teica gudra būt,
Redz, cik gudri padarija:
Pate savu auklejumu
Pa vārtiem izvadija.
# 17968.04
Soka gudru meitu māti,
Lai myužam taids gudrums!
Poša sovu viglu dinu
Pa vārtīm pavadeja.
# 17968.05
Soka, māte gudr' asute,
Ekur gudri padareja:
Poša sovu viglu dinu
Pa vārtīm pavadeja.
# 17968.06
Soka, māte gudr' asute,
Kāds ir mātis gudrumeņš?
Poša savu auklējumu
Pa vārtīm pavadēja.
# 17968.07
Saka, māte lab' darot,
Nu ir slikti padarijse,
Nu ir savu vieglu dienu
Caur vārtiem pavadijse.
# 17968.08
Soka, māte lab' dorut,
Redz, ku māte padarēja:
Poša sovu auklējumu
Pa vārtim pavadēja.
# 17968.09
Saka māti gudr' esam,
Edz, kur mātes gudribiņa:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadija.
# 17968.10
Sakās māte lab' daroti,
Ekur labi padarija:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadija.
# 17969.00
Zinams bija mans celiņš,
Zinams vārtu vērejiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Bāliņš vārtu vērejiņš.
# 17969.01
Zinams bija man celiņš,
Zinams vārtu vērajiņš:
Par kalniņu celiņš gāja,
Svainits vārtu vērajiņš.
# 17969.02
Teci rikšus, kumeliņ,
Pa to ceļa gabaliņu,
Zinams manim tas celiņš,
Zinams vārtu vērejiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Brālits vārtu vērejiņš.
# 17970.00
Sveši ļaudis tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Atver durvis līdz galam,
Rāda ceļu tautiņās.
# 17971.00
Tikpat man, tas pats man,
Kaut gan tēva klausijuse,
Tikpat mani bāleniņi
Pa vārtiem izstelleja.
# 17971.01
Tys pots butu, tys pots butu,
Kou' as gona klousijuisa:
Tykpot maeni bāeleliņi
Pa vāertiem pavaedītu.
# 17971.02
Tas pats man, tas pats man,
Kaut ir gana klausijusi,
Tikpat mani bāleliņi
Pa vārtiem pavadija.
2.5.2.7.12.13. Brūtes vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm nost. ( 17972 - 17980)
# 17972.00
Ak, tu šķelmis tautu dēls,
Tavu strauju kumeliņu!
Es savai māsiņai
Puškus vieni pamaniju.
# 17972.01
Ak, tu šķeļmi tautu dālu,
Tovu dreizu kumēļeņu:
Es sovai māseņai
Puškis vīn pamaņēju.
# 17973.00
Ar dūriti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi neteceja
No bāliņa rijas durvu.
# 17974.00
Ar dūriti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāve
No bāliņa rijas durim.
# 17975.00
Ar dūriti es nositu
Tautu dēla kumeliņu:
Puškieloku nepavilka,
Ne vēl manu augumiņu.
# 17976.00
Kā vējiņš es aizskrēju
Ar to savu vedamo,
Ar to savu vedamo,
Ar bāliņa līgaviņu.
# 17977.00
Žvakstejās tautu meita,
Kad iesviežu kamanās;
Šmīkstejās linu pīcka,
Kad iešāvu kumeļam.
# 17980.00
Vilki, zvēri lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāva
No bāliņa rijas duru.
2.5.2.7.12.14. Brūti ved laivā. ( 17981 - 17993)
# 17981.00
Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa,
Nu es kāpu laiviņāi!
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa žēli raud,
Vēl jo žēli bāleliņi.
# 17982.00
Ar puķiti laivu īru
Pret mīligu mātes meitu;
Zied puķite, skrien laiviņa,
Pats aiz lustes nevareju.
# 17983.00
Ar puķiti laivu īru
Preti savu līgaviņu,
Lai nāk mana līgaviņa
Kā puķite ziededama.
# 17983.01
Ar puķiti laivu dzinu
Preti savu līgaviņu,
Lai nāk mana līgaviņa
Kā puķite ziededama.
# 17983.02
Ar pučeiti laivu dzynu
Pretim sovu ļeigaveņu,
Lai īt muna ļeigaveņa
Kai pučeite zīdādama.
# 17983.03
Ar puķīti laivu īru
Es pēc savu līgaviņu.
Līgaviņa preti nāca
Kā rozite ziededama.
# 17983.04
Ar puķīti laivu iru
Pretī sovu ligaeviņu,
Lei nāk muna ligaeviņa
Kā puķīta ziedādama.
# 17983.05
Ar puķiti laivu īru
Pretim meitu māmuliti;
Pretim nāca meitu māte
Kā ieviņa ziededama.
# 17984.00
Aug manam bāliņam
Aiz upites līgaviņa;
Kumeliņa nejūgsim,
Ar laiviņu atvezsim.
# 17984.01
Aug manam bāliņam
Aiz ezera līgaviņa;
Ar laiviņu atīrām,
Kumeliņu nejūdzām.
# 17985.00
Es iesēdu ar tautieti
Baltāi ziedu laiviņāi.
Māte raud pakaļāi
Ar jaunām māsiņām;
Māte raud vieglas dienas,
Māsas zīļu vaiņadziņa.
Kam, māsiņas, jūs raudat,
Pārsūtišu vaiņadziņu,
Pārsūtišu vaiņadziņu
Ar jaunaju dieveriti;
Mūžiņāi nepārsūtu
Māmiņai vieglas dienas.
# 17985.01
Iesasēdu laiviņā
Pie dižana tēva dēla.
Ataskatu atpakaļ,
Kas pēc mani gauži raud.
Raud māmiņa maliņā
Ar divām māsiņām.
Ne māsiņas mani raud,
Raud skaistā vainedziņ'.
Neraudiet jūs, māsiņas,
Es vainagu atstellešu
Ar veco bāleliņu,
Ar jauno dieverstiņu,
Ar jauno dieverstiņu
Zobeniņa galiņā.
# 17985.02
Es iesēdu ar tautieti
Zaļāi ziedu laiviņāi.
Žēli raud mazās māsas,
Maliņāi stāvedamas.
Neraudiet, mazās māsas,
Pārsūtišu vainadziņu.
# 17985.03
Liegi, liegi es iesēdu
Ar tautieti laiviņāi.
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļā.
Žēli rauda māmulite
Ar divāmi māsiņām:
Māte rauda liegas dienas,
Māsas zīļu vaiņadziņa.
Neraud' žēli, man' māsiņa,
Pārsūtišu atpakaļ,
Pārsūtišu atpakaļ
Ar jaunaju bāleniņu.
# 17986.00
Ko ta man laba dara,
Straujupite lejiņā?
Pērn nonesa siena kaudzi,
Šorudeni grābejiņu.
# 17986.01
Kādu labu upe dara,
Garam sētu tecedama?
Aiznes dažu siena vālu,
Dažu siena kasejiņu.
# 17986.02
Ku tej loba upe dora,
Garum sātu tacādama?
Tej nuņese sina vālu,
Dyžanu kasējeņu.
# 17986.03
Ko ta man labu dara,
Strauja upe tecedama?
Aiznes dažu siena vālu
Un māsiņu kasejiņu.
# 17986.04
Ko ta upe labu dara,
Garam sētu tecedama?
Ta nonesa siena vālu,
Dižano kasejiņu.
# 17986.05
Strauja, strauja upe teka
Gar bāliņa namdurvim;
Pērn aiznesa siena kaudzi,
Šogad siena grābejiņu.
# 17986.06
Strauja upe lejiņē,
Ko ta man labi dara?
Pēr(n) nonesa siena kaudzi,
Šogad siena grābejiņu.
# 17991.01
Stāvu lēcu laiviņā,
Lai ieloki nenomirka,
Sveši ļaudis īrejiņi,
Ne baltie bāleliņi.
# 17992.00
Tautiets mani aicinaja
Savā ziedu laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrejiņi.
# 17992.01
Tautiets mani aicinaja
Savā dēļu laiviņā;
Man pašam ošu laiva,
Div' bāliņi īrajiņ'.
# 17992.02
Tautu dēls mani vīla
Savā skuju laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrejiņi.
# 17992.03
Vīla mani sveši ļaudis
Savā ziedu laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Sav' bāliņi īrejiņi.
# 17993.00
Tautiets mani aicinaja
Savā ziedu laiviņā.
Tev, tautieti, ziedu laiva
Pilna gaužu asariņu.
2.5.2.7.13. Brāļi pavada māsu tautās. ( 17994 - 18076)
2.5.2.7.13.1. Māsa aicina brāļus līdz, un gaužās, ja brāļi nepavada. ( 17994 - 18019)
# 17994.00
Aun, brāliti, žigli kājas,
Man nav vaļas kaveties;
Kumeliņš sasedlots,
Ceļa galiņš uzmeklets.
# 17995.00
Auj, suniti, baltas kājas,
Nāc līdzāi tautiņās,
Nav neviena bāleliņa,
Kas nāk līdzi tautiņās.
# 17996.00
Aun, suniti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās,
Ne māršiņa pate nāca,
Ne laiž manu bāleniņu.
# 17996.01
Priedes, egles, taisaties,
Nākat līdzi tautiņās,
Ne māršiņa pate nāca,
Ne laiž mana bāleliņa.
# 17997.00
Aunies kājas, māršas greile,
Nāc man līdz tautiņās;
Man' adiklu vāceliti
Kājām spēri pabeņķē.
# 17998.00
Bāliņš līdzi man nenāca,-
Nav pūriņš darinats.
Nāc, bāliņu, tu man līdzi,
Tu kauniņa neredzesi:
Tu gul' miegu, atmiedziņu,
Es pūriņu darinaju.
# 17999.00
Bāliņš mans jaunakais,
Nāc man līdz tautiņās.
Ja nenāci tautās līdz,
Nāc jel manis pavadit,
Nāc jel manis pavadit
Līdz tautieša vārtiņiem.
# 18000.00
Dedz, skaliņ nomaliti,
Jāj, nozares bāleliņ!
Vaj nomals ni skaliņš,
Vaj nozars ni bāliņš?
