2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. ( 16830 - 18476)
2.5.2.7.8. Mājenieki skubina vedējus braukt projam. ( 17236 - 17246)
2.5.2.7.9.2. No brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm. ( 17368 - 117654)
# 17401.00
Div' upites strauji tek,
Trešā rāmi vizinaja;
Div' māsiņas gauži raud,
Trešā slauka asariņas.
# 17402.00
Dzied', māsiņa, nu a' mani,
Vair a' mani nedziedas';
Es dziedašu tautinās
A' tautiešu māsinām.
# 17403.00
Dzīvojiet, bāleliņi,
Glabajiet māmuliņu!
Es aiziešu tautiņās,
Man būs cita māmuliņa.
# 17404.00
Dzīvot' es bāliņos,
Aiz māršiņas nevareju:
No rociņas skalu rāva,
Ar ūdeni guni lēja.
# 17405.00
Iešu, iešu, ka neiešu,
Ko darišu negājuse?
Brālišam dārga maize,
Māršai bārga valodiņa.
# 17405.01
Nedzīvoju, nedzīvoju
Es pie tevis, brāleliņ:
Tev, brāliņi, dārga maize,
Māršai barga valodiņa.
# 17406.00
Iet es iešu tautiņās,
Bet es viena nedzīvošu,
Vediš' savu jauno māsu
Jaunajam dieveram.
- Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņa ietaļām;
Mieži der iesalam,
Svešiniece ietaļām.
# 17407.00
Ietin iešu tautiņās,
Ko gaidišu negājuse?
Ne tēviņis maizi deva,
Ne brālitis linus sēja.
# 17408.00
Eita, māsas, pavadat,
Viegli vārtu aizverat,
Neba rītu es atnākšu
Jūsu vārtu virināt.
# 17409.00
Ej iešus, māsiņa,
Neleci lēkšus,
Gan rasi tautās
Lecamas dienas.
# 17410.00
Ej, ej, māsiņa,
Es ari iešu;
Tu iesi šogadu,
Es citu gadu.
# 17411.00
Ej karā, bāleliņ,
Ne manos panāksnos,
Kam tu mani maz' esošu
Aiz matiņu plucinaji.
# 17412.00
Ej, māsiņ, iestājusi,
Tev bāliņi vaļu lika;
Nesaraudi, nogājusi,
Ka bāliņi tevi deva.
# 17413.00
Ej, māsiņa, ka iesāki,
Sliktajāi vietiņā;
Atstāj vietu labajami,
Kam sariebi dzīvojot.
# 17414.00
Ej, māsiņa, kā iesāki,
Teicamā vietiņā;
Gan tu iesi druviņā
Vakareju ēdumiņu.
# 17414.01
Ej, māsiņa, ejamā,
Vēl tu rassi rodamā,
Vēl tu iesi druviņā
Vakaraju ēdumiņu.
# 17414.02
Ej, māseņ, ka laidīs,
Teicamā vīteņā;
Gon tu īsi dērveņī
Vakareju ādumeņu.
# 17415.00
Ej, māsiņ, tautiņās,
Dzīvē bērza kuplumiņu,
Dzīvē bērza kuplumiņu,
Apeniņa vieglumiņu.
# 17416.00
Ej, māsiņa, tautiņās,
Es ar iešu ciemoties;
Mums abām nepieder
Bāliņos dzīvojot.
# 17417.00
Ej, māsiņa, tautiņās,
Es pārdzīšu tev telites;
Pārnesišu vaiņadziņu
Jaunakai māsiņai.
# 17418.00
Ej, māsiņa, tautiņās,
Kā tu biji iesākuse;
Es, māsiņa, tev nedošu
Šodien vairs launadziņu.
# 17427.00
Ej, manu māsiņ,
Pastāvedama,
Iet tava Laimiņa
Padomadama.
# 17428.00
Ej, mana māsiņa
Pastāvedami,
Lai tava Laimiņa
Līgojāsi.
# 17428.01
Nāc, mūsu māsiņa,
Nekavedamās
Lai tava Laimiņa
Līgoti līgo.
# 17429.00
Ej nu, mana jo māsiņa,
Ej nu manis nedodama,
Ej nu manis nedodama,
Dzīvo manis neraugama.
# 17430.00
Es atstāju bāleliņu
Pašā darba laiciņā;
Atstāj' baru neizpļautu,
Izkapt' bara galiņā.
# 17431.00
Es, brāliti, tev pasaku,
Tu pasaki vedeklai:
Ka māmiņa netecetu
Pora malu raudadama.
# 17432.00
Es, brāliti, vairs nebūšu
Tava dubļu bridejiņa;
Lai brien tava līgaviņa,
Kam tu pirki sudrabiņu.
# 17433.00
Es izgāju bērza birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Es aizgāju no bāliņa,
Ne asaru nenolaidu.
# 17434.00
Es māršāmi lab' dariju,
Māršas labu nesaprata:
Sadeldeju dzirnaviņas,
Tad vēl gāju tautiņās.
# 17435.00
Es neietu tautiņās,-
Ko darišu negājuse?
Brālitim maizes žēl,
Māršē baltu villainišu.
# 17436.00
Es novilku dubļu svārkus
Pie brāliša namdorem;
Ja tev tika jaunā māsa,
Velc savāi mugurāi.
# 17437.00
Es novilku dubļu svārkus
Pie brāliša klēts durvim,
Lai brālitis piemineja
Visu mūžu dzīvojot.
# 17438.00
Es savam brāliņam
Pate kaunu nedariju:
Noskumuse pārteceju
Par brāliņa istabiņu.
# 17438.01
Nesmejos smiedamās,
Nedar' kaunu bāliņam;
Noskumusi izteceju
Caur tautiņu lielu draudzi.
# 17439.00
Kamēr augu pie brāliša,
Māsas vārdu nedzirdeju;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad dzirdeju māsas vārdu.
Brālits saka tautiešam:
Man māsiņas gaužam žēl,
Ta bij mana puškotaja,
Līdz ta gāja tautiņās.
# 17440.00
Gājejiņas mēs, māsiņas,
Cita citu vadisim;
Kas paliksim pēdejā,
Lai vadija bāleliņi.
# 17441.00
Gan man žēl tās bitites,
Kas ielīda celmiņā;
Gan man žēl tās māsiņas,
Ko iedeva tautiešam.
# 17442.00
Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Gan bagata brāļa māsa,
Iet tautās raudadama.
# 17442.01
Gona plota kļova lopa,
Kreit zemē grizdamās;
Gon bogota brāļu māsa,
It tautos raudādama.
# 17442.02
Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamies;
Gana liela mātes meita,
Iet pie kalpa raudadama.
# 17442.03
Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Gan slavena brāļa (brāļu) māsa,
Iet tautās raudadama.
# 17443.00
Gaudas bira asariņas,
Bet es gauži neraudaju,
Bet es gauži neraudaju,
Negaudeju brāleliņa.
# 17444.00
Gauja, Gauja, ne upite
Tev, māsiņa, celiņā;
Ta tev pāri jastaigā,
Kā Dieviņš palīdzēs.
# 17445.00
Gauži raud apšu lapa,
Lēna vēja drebinama;
Tā raudaja mūs' māsiņa,
Pie tautieša aiziedama.
# 17446.00
Gauži rauda mazās māsas,
Kad es gāju tautiņās.
Neraudat, mazās māsas,
Pārsūtišu vaiņadziņu,
Pārsūtišu vaiņadziņu
Ar maziem brālišiem.
# 17447.00
Izašķīra uz ūdeņa
Divi putu gabaliņi;
Izašķīra div' māsiņas,
Gan i mīļi dzīvodamas.
# 17447.01
Izašķeire uz iudiņa
Divi putu gabaļeņi;
Izašķeire div' māseņas,
Gona meiļi dzeivājušas.
# 17448.00
Izteceja adatiņa
No sarkana dzīpariņa;
Izteceja mūs' māsiņa
No baltiem bāliņiem,
No baltiem bāliņiem,
No tēviņa, māmuļites,
No tēviņa, māmuļites,
No vizuļu vainadziņa.
# 17449.00
Jau saulite bridin brida,
Lietus gaisu domadama;
Jau māsiņa taisijās
Atstāt savus bāleliņus.
# 17450.00
Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas māsiņas žēlumā
Vidū lauza zobentiņu.
# 17451.00
Jaunajami brālitimi,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas nokoda galdam stūri,
Pēc māsiņas raudadams.
# 17452.00
Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas raudaja visai gauži,
Kumeliņu seglodams.
# 17452.01
Mazajam bāliņam,
Tam māsiņas vairak žēl,
Tas raudaja visai gauži,
Kumeliņu sedlodams.
# 17452.02
Rauda lieli, rauda mazi,
Tautās māsu vadidami;
Mazajam bāliņam
Tam māsiņas vairak žēl,
Tas raudaja visai gauži,
Kumeliņu seglodams.
# 17453.00
Jaunakā man māsiņa,
Kā kauniņa tev nebij:
Tev' māmiņa pēc aukleja,
Tu papriekšu tautiņās.
# 17453.01
Māsiņ mana jaunakā,
Tu man kaunu padariji:
Es papriekšu māmiņai,
Tu papriekšu tautiņās.
# 17455.00
Jaunakam bālinam,
Tam māsinas visai žēl,
Tas raudaja visai gauži,
Svārkos slauka asarin's.
# 17456.00
Jūra krāca, - ka ta krāca?
Jūra krāca zvejnieciņu;
Māsa raud, - ka ta raud?
Māsa raud bāleliņu.
# 17456.01
Jūra, jūra, ka tu kauci?
Māsa, māsa, ka tu raudi?
Jūra kauca smalku tīklu,
Māsa rauda bāleliņu.
# 17457.00
Ka es gāju tautiņās?
Ka man trūka bāliņos?
Klētē maize, kambarē,
Namā saldis alutiņis.
# 17458.00
Kas man trūka bāliņos,
Ka es gāju tautiņās?
Šūkām māršas maizi cepa,
Mediem brāļi alu dara.
# 17459.00
Ka, māsiņ, tu raudaji,
Tautiņās iziedama?
Ir pūriņu pakaļ veda,
Ir telites pakaļ dzina,
Ir aizgaja bāleliņi,
Kamēr tur apdzīvoji.
# 17460.00
Kad es gāju tautiņās,
Man bij mazi bāleniņi;
Sēdās galda galiņā,
Kā gailiši laktiņāi,
Kā gailiši laktiņā,
Kā dzeniši klikšinaja.
# 17461.00
Ka, ļeiteņ, niu naļeji,
Gon tu ļeisi sina laikā;
Ka, māseņ, niu naraudi,
Gon raudāsi dzeivādama.
# 17462.00
Kad, māsiņ, laba dzīve,
Teic citām māsiņām;
Kad bij kāda suņu virska,
Dzīvo paša raudadama.
# 17463.00
Kad varetu, kad varetu
Divejadi, divejadi:
Kad varetu pa tautām,
Pa saviemi brāliņiem.
# 17464.00
Kāda vella gauži raud
Tēva dēla līgaviņa?
Es bij' viena slikta kalpa,
Es tik gauži neraudaju.
# 17465.00
Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostija:
Apēd manu sāli, maizi,
Noved (Aizved) manu malejiņu.
# 17466.00
Kalabād upe tek
Caur zaļaju eglieniņu?
Kalabād mūs' māsiņa
Tautās gāja raudadama?
# 17467.00
Kam, dzeniti, svārkus šuj?
Tev rakstits kažociņš;
Kam, māsiņ, tautās gāji?
Tev bagats bāleniņš.
# 17468.00
Kam, lietiņi, smalki liji,
Kam rasiņu padariji?
Kam, māsiņa, gaudi raudi,
Kam gaudini bāleliņus?
# 17469.00
Kapēc, ļaudis, jūs metat
Sārtas rozes par upiti?
Kapēc, brāļi, jūs laižat
Savu māsu tautiņās?
# 17470.00
Kas, māsiņa, tev pietrūka,
Ka tu gāji tautiņās?
Vaj tev trūka linu zemes,
Vaj brāliša arajiņa?
Tēvs tev deva linu zemi,
Duj' brāliši arajiņi.
# 17470.01
Kur pietrūka, es aizgāju
Sīvajās tautiņās:
Vāj tēvami maizes trūka?
Vaj brāļami linu zeme?
# 17471.00
Kas no manu lielu radu,
Kas bagatu brāleliņu?
Ceļā mani tautas ņēma
Dubļotām kājiņām.
# 17472.00
Kiž, kiž, māsiņ,
To es tev soliju,
Kam augi smuka,
Kam augi daiļa.
Nu tevi vedis
Nabaga ciemā,
Nu tevi mācis
Tabaku malt,
Dos milnu rokā
Pie veca poda.