2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. ( 16830 - 18476)
2.5.2.7.6. Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus. ( 17110 - 17229)
2.5.2.7.6.2. Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un brūtes vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem, etc. ( 17156 - 17221)
# 17201.00
Tautu dēls man atsūta
Sirmu zirgu, zelta seglus;
Vēl nekāpšu mugurē
Bez sudraba iemauktiem.
# 17201.01
Man atjāja tautu dēls
Kā gailiti kumeliņu;
Ne no krēsla necēlos,
Kad nav stangu iemauktiņu.
# 17201.02
Tautiets man atstelleja
Sirmu zirgu, zelta seglus;
Ne no krēsla necēlos,
Nav sidraba iemauktiņu.
# 17202.00
Tautu dēls man atsūta
Tapinatu kumeliņu;
Vaj manē pūriņē
Tapinatas villainites?
# 17202.01
Taut' dēl' atsūtē
Tapinat' kumeliņ';
Ne iekš mās's pūr' vaid
Tapinat' villainit'.
# 17203.00
Tautu dēlis, tautu dēlis,
Sedlo manu kumeliņu,
Es tev došu raibus cimdus
Par kumeļa sedlojumu.
# 17204.00
Tautu meitas istabiņa
Ar zīlem izrotata;
Tautu dēla kumeliņis
Liepu mizu apseglots.
# 17205.00
Tīšam tautas aizjūguši
Triju gadu kumeliņu;
Stāvu vien slaistijās
Ap bāliņa nama duru.
# 17206.00
Tīšam tautas sabaroja
Braucamos kumeliņus;
Bij manam brāliņam
Tād' arami, ecejami.
# 17207.00
Tīšam tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus;
Lai māmiņa meitu ģērb
Melnajā rotiņā.
# 17208.00
Tīši tautas sajūguši
Melnus vien kumeliņus;
Šķita man bārenei
Melnas vien vilnanites.
# 17209.00
Turi, turi, valdi, valdi,
Tautiet, savu kumeliņu;
Ja nevari viens valdit,
Sauc brāliti palīgā.
# 17210.00
Vaj tas bija tev, māsiņ,
Teicamais arajiņš?
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
# 17211.00
Vedejiņi sabraukuši
Pinkainiem(i) kumeļiem;
Cik gribeja riņki griezt,
Tik pinkās(i) sapinās.
# 17212.00
Vedejiņu kumeliņi
Kā pērnie siveniņi;
Kad gribē riņķē griezt,
Satupēs sētmalē.
# 17213.00
Vēl man tautas tīši dara,
Aizjūdz kūtru kumeliņu.
Saskaitās bāleliņš,
Līdz māsiņas vairs nelaiž.
# 17214.00
Visi labi vedejiņi
Visiem labi kumeliņi;
Pašam brūtes vedejam
Strupu ļipu kumeliņis.
# 17215.00
Visi labi vedejiņi,
Visiem labi kumeliņi;
Pašam brūtes vedejam
Trim kājām kumeliņš.
# 17216.00
Cieti, brāļi sedlojat
Man jājamu kumeliņu:
Ar tautām(i) man jāšana,
Ne ar savis bāleliņis.
# 17216.01
Stipri jūdz, bāleniņ,
Man braucamu kumeliņu:
Ar tautām man jabrauc,
Ne ar savu bāleniņu.
# 17217.00
Cieti, brāļi, seglojat
Man' jājamu kumeliņu:
Augsti kalni, ātri zirgi,
Piedzēruši vedejiņi.
# 17218.00
Cieti, brāļi, seglojiet
Man' jājamu kumeliņu:
Sīvi suņi, lepni gani
Mana ceļa maliņā,
Ne apsauca sīvus suņus,
Ne saņēma dievpalīgu.
# 17219.00
Cieti, brāļi, sprādzejat
Manu ceļa kumeliņu:
Daža laba strauja upe
Man priekšā bridinama.
# 17219.01
Sedlo cieti, tautu dēlis,
Man jājamu kumeliņu:
Dziļas upes, stragli puri
Līdz tautiešu vārtiņiem.
# 17219.02
Sedlē cieti, bāleliņ,
Man jājamu kumeliņ':
Trīs upites peldu laidu
Li tautieša māju viet'.
# 17220.00
Cimdam rakstu izadiju,
Pie ozola stāvedama,
Līdz tautietis apsedloja
Man' jājamu kumeliņu.
# 17221.00
Cūkganiti tu puisiti,
Bet ne brūtes vedejiņis,
Ne māceji riņķa griezt,
Ne kumeļa dancināt.
2.5.2.7.6.3. Brūte pabaro savu vedamo zirgu. ( 17222 - 17229)
# 17222.00
Lustigs manis kumeliņis
Tautu meitu vizināt;
Jo lustiga tautu meita
Kumeļam auzas dot.
# 17223.00
Mana jauna līgaviņa
Sijā auzas kumeļam;
Sijadama auzas deve,
Lasidama āboliņu.
# 17224.00
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam,
Lai tek manis kumeliņis,
Kā auziņa sijajot.
# 17225.00
Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam;
Bērits mans kumeliņš
Neēd auzas nesijatas.
2.5.2.7.7. Arī brāļi seglo savus zirgus. ( 17230 - 17235)
# 17230.00
Vai, Dieviņi, tai māsai
Nežēligi bāleniņi,
Māsa raud istabē,
Brāļi dīda kumeliņus.
# 17231.00
Brālits savu kumeliņu
Uz dālderi dancinaja;
Tautiets savu neapgrieza
Ne uz auzu pūra vietu.
# 17232.00
Jūdza tautas kumeliņu,
Jūdz ar' manis bāleliņš;
Tautas jūdza dziedadamas,
Bāleliņš raudadams.
# 17233.00
Sedlo tautas kumeliņu,
Sedlo mani bāleliņi;
Ja Dieviņš nežēlos,
Būs tiem strīde celiņā.
# 17234.00
Seglo tautas kumeliņus
Seglo mani bāleliņi;
Seglo tautas gribedami,
Bāleliņi nedodami.
# 17234.01
Es gan redzu, es gan redzu,
Vairs pie tēva nepalikšu;
Sajāj tautas pilna sēta,
Sajāj mani bāleliņi;
Sajāj tautas gribedami,
Bāleniņi nedodami.
# 17234.02
Seglo tautas, seglo brāļi
Manis dēļ kumeliņu;
Seglo tautas gribedami,
Bāleliņi nedodami.
# 17235.00
Tautu dēls, mans bāliņš,
Abi vienu smuidrumiņu,
Abiem ūdra cepurites,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem dzied lakstigala
Zobentiņa galiņā.
2.5.2.7.8. Mājenieki skubina vedējus braukt projam. ( 17236 - 17246)
# 17236.00
Ej, māmiņa, paskaties,
Vaj ir visi vedejiņi!
Bija Suska, bija Peska,
Sumarenes vien nebij.
# 17237.00
Eit' projam, vedejiņi,
Ko jūs vēl dīžajiet?
Ko jūs vēl skumdiniet
Mūs' meitiņas tuvinos?
# 17238.00
Kur manas pērnās
Trīszaru dakšas?
Lai sviežu vedejus
Pa logu laukā.
# 17239.00
Sēstaties, vedejiņi,
Jau es vārtus attaisiju.
Gana līgsmi padziedaju,
Gana slēpšus noraudaju.
# 17240.00
Steidzaties, sveši ļaudis,
Drīz jūdziet kumeliņus,
Jau saulite zemu, zemu,
Ta vietiņa tāļu, tāļu.
# 17241.00
Traucaties, vedejiņi,
Drīzan't savus kumeliņus;
Ar sauliti noņemat
Mūs' māsiņai vaiņadziņu.
# 17242.00
Vedat mani, vedejiņi,
Neraugat man' raudam:
Ta tiesiņa man jadara,
No māmiņas atstājot.
# 17242.01
Vedat mani, vedejiņi,
Neklausiet raudašanu;
Ta tiesiņa man jadara,
No māmiņas šķiroties.
# 17243.00
Vediet mani, vedejiņi,
Neraugiet raudas manas;
Man pašai raudas nāca,
No māmiņas atstājot.
# 17243.01
Neraugati, vedejiņi,
Manas gaužas asariņas,
Man pašami raudas nāca,
No māmiņas atstājot.
# 17243.02
Vediet mani, vedejiņi,
Neraugiet raudas manas,
Ak, es pati šnukstinaju,
No māmiņas atstādama.
# 17244.00
Vedat mani, vedejini,
Raudas manas neklausat!
Vaj ta mana īsta rauda?
Es jau pati šņukstinaj(u).
# 17245.00
Vediet, tautas, nevediet,
Šņukstas manas neklausiet,
Es jau pati šņukstinaju,
Vecu tiesu daridama.
# 17246.00
Vediet tautu sētiņā,
Raudu manu neklausiet,
Pate tīši šņukstenaju,
Gaidu brāļa ieceļot.
2.5.2.7.9.1. No tēva, mātes. ( 17247 - 17367)
# 17247.00
Ai, baltā māmuliņa,
Vaj tev mani žēl nebij?
Citus bērnus gulēt sūti,
Mani sūti tautiņās.
# 17247.01
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Vaj es tevi nemīleju?
Citus bērnus gulēt sūti,
Mani sūti tautiņās.
# 17247.02
Ko es biju sariebuse
Tai savai māmiņai?
Citus bērnus gulēt sūta,
Mani taisa celiņā.
# 17247.03
Protu, protu, redzu, redzu,
Es mātei nemīleju:
Citus bērnus gulēt sūta,
Mani sūta tautiņās.
# 17248.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Kā es tevi piecietišu!
- Gan, meitiņa, piecietisi,
Kad actiņas neredzēs.
# 17248.01
Vai, memmiņa mīļa, balta,
Kā es tevi aizmirsišu?
- Gan, meitiņa, aizmirsisi,
Neredzesi staigajot,
Neredzesi staigajot,
Nedzirdesi runajot.
# 17248.02
Māmiņ mana mīļa, balta,
Kā es tevi aizmirsišu!
- Kad actiņas neredzeja,
Tad sirsniņa remdesies.
# 17248.03
Sakos savas māmuliņas
Ni pieciest, ni aizmirst,
I pieciešu, i aizmirstu,
Kad acēm neredzeju.
# 17249.00
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Kā es tevi piecietišu!
Noraudašu asariņas,
Kad actiņu neredzešu.
# 17249.01
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Kā es tevi piecietišu!
Piecietišu, neraudašu,
Kad actiņu neredzešu.
# 17250.00
Ai (Vai), māmiņa mīļa, balta,
Kā tev manis žēl nebij?
Izšūpojse, izlolojse,
Dod' tautām(i) niecināt.
# 17250.01
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Kā tev manis žēl nebij!
Izšūpojse, izauklejse,
Dod' tautām niecināt.
# 17250.02
Vai, māmiņa mīļa, balta,
Kam tu mani audzinaji?
Izpuškoji, izleloji,
Dod' tautām niecināt.
# 17250.03
Ai, vecaja māmulite,
Ka tu manim žēl dariji!
Uzšūpoji, uzaukleji,
Dod' tautiešam niecināt.
# 17250.04
Aplamite māmuliņ',
Ne gudro padomiņu:
Izšūpojsi, izauklejsi,
Dod otram maldināt.
# 17250.05
Es savai māmiņai
Pilna prāta netureju:
Auklē mazu, audzē lielu,
Dod otram maldināt.
# 17250.13
Sakās gudra, nav tik gudra
Mana veca māmuliņa:
Uzaudzina, piedar' pūru,
Dod otram niecināt.
# 17250.14
Sakās māte lab' daroti,-
Ekur labi padarija!
Izšūpojse, izauklejse,
Dod otrami maldināt.
# 17250.15
Trakumiņš māmiņai,
Ne gudrais padomiņš:
Izšūpojse, izauklejse,
Tautām deva maldināt.
# 17251.00
Ai, meitiņa, ai, meitiņa,
Ka, es tevi aizmirsišu!
Ko pasaukšu guldamies,
Ko no rīta celdamies.
# 17252.00
Ačķīros no māmiņas,
No citām māsiņām,
Viena pate ačķīros
Kā ezera raudaviņa.
# 17252.01
Ačķīros no māmiņas,
No citām māsiņām;
Kā raudite peldejos
Svešu ļaužu pulciņā.
# 17252.02
Viena pati atsašķīru
Kā ezera raudevite;
No māmiņas atsašķīru,
No citām māsiņām.
# 17253.00
Atstāt būs, atstāt būs
Savu mīļu māmuliņu;
Ierast būs, ierast būs,
Ierast tautu māmuliņu!
# 17254.00
Atstāt man šo vietiņu,
Pieciest i māmuļiņu;
Citas vietas i taujaju,
Citas jaunas māmuļiņas.
# 17255.00
Baroj' mani tēvs, māmiņa,
Baroj' pieci bāleliņi,
Tad vēl manis nevareja
Bez tautieša pabarot.
# 17256.00
Bij man viena rieksta dēļ
Locit visu lazda krūmu?
Bij man viena puiša dēļ
Atstāt tēvu, māmuliņu?
# 17256.01
Bij man viena rieksta dēļ
Līdz zemei lazdu liekt?
Bij man viena puiša dēļ
Atstāt tēvu, māmuliti?
# 17256.02
Kam man viena rieksta dēļ
Tiki lielu lagzdu liekt?
Kam man viena puiša dēļ
Atstāt tēvu, māmuliņu.
# 17256.03
Vaj pēc viena rieksta kola
Locit visu legzdu krūmu?
Vaj pēc viena tautu dēla
Atstāt tēvu, māmuliņu,
Atstāt tēvu, māmuliņu
Un mazos bāleliņus?
# 17264.00
Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņu nenorāvu;
Es atstāju no māmiņas,
Ne asaru nenolaidu.
# 17265.00
Es neiešu tautiņās,
Mātei rokas nedevuse;
Kā rociņu tad pasniedzu,
Kad guleju šūpolī.
# 17266.00
Es pieciestu, māmaliņ,
Visu tavu devumiņ',
Kad tu mani pamācitu,
Kā dzīvot tautiņās.
# 17267.00
Es savāi mūžiņā
Nekad žēli neraudaju;
Kad šķīros no māmiņas,
Tad es žēli noraudaju.
# 17268.00
Es savai māmiņai
Daudzi laba nedariju:
Kamēr augu, kungos gāju,
Izaugusi tautiņās.
# 17268.01
Mana balta māmuļite,
Ko es tev labu daru?
Uzaugdama kungam gāju,
Uzauguse tautiņās.
# 17269.00
Es savai māmiņai
Liegumiņu padariju:
Drīz piedzimu, drīz izaugu,
Drīz izgāju tautiņās.
# 17270.00
Es savai māmiņai
Maz dariju labumiņa:
Kamēr augu, man' aukleja,
Kad uzaugu, šķīramies.
# 17271.00
Es, tautās aiziedama,
Stādiš' egli ceļmalā,
Lai raud mana māmuliņa,
Eglitē lūkodama.
# 17272.00
Gana man gaudu dziesmu,
Pate gauži nedziedaju,
Pate gauži nedziedaju,
Negaudinu māmuliņas.
# 17272.01
Gan mun bij gaudu dziesmu,
Bet es gaudi nedziedaju;
Cik es gaudi nodziedaju,
Tik māmiņa gauži raud.
# 17273.00
Gan teku istabā,
Gan kambarī;
Tāds godiņš istabā,
Tāds kambarī;
Raud tēvs, raud māte,
Raud bāluliņi,
Mani vienu tautāsi
Vadidami.
# 17273.01
Stāv mani kumeļi
Avota lejā,
Auziņas ēzdami,
Mauriņu mīdami.
Pats teku namā,
Pats istabāi;
Tāds gods namā,
Tāds istabā:
Raud tēvis, raud māte,
Raud bāleliņi.
Ar Dievu, tēvs, māte,
Ir bāleliņi!
Nu iešu pār kalnu
Dziedadama,
Tad došu tautām
Labvakariņu.-
Labrīt, tautiņas,
Labvakariņu!
Saņēma tautiņas,
Dziedadamas:
Būs mums mālišu
Malejiņa,
Mīksto cisiņu
Taisitaja,
Balto palagu
Veletaja.
# 17274.00
Gauži raud māmuliņa,
Man' tautās vadidama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Būs man laba dzīvošana.
# 17275.00
Gauži raud māmuliņ',
Sov' meitiņu vadidem.
Kā nu gauži neraudēs:
Pēdejo aizvadij'.
# 17276.00
Gauži raud māmuliņa,
Mani vienu vadidama;
Kā bitite neraudaja,
Reizē pulku vadidama.
# 17277.00
Ik vakara lakstigala
Sit puriņa maliņā;
Ik vakara māmuliņa
Mani gauži noraudaja.
# 17278.00
Jau pie durvu kumeliņš,
Jau māmiņa gauži raud,
Jau tautieši lidinaja
Kā peleki vanadziņi.
# 17279.00
Kā mātei žēl nebija
To meitiņu izdodot!
Kā puķite, kā rozite,
Lakstigalas valodiņa.
# 17279.01
Kā, māmeņ, žāl nabej,
Tādu bārnu atdodut?
Kā pučeite, kā rāžeite,
Kā Vāczemes magaņeņa.
# 17279.02
Kā mātei žēl nebija
Tāda bērna izdodot!
Kā ripiņa, kā spolite,
Dziedadama izteceja.
# 17279.03
Kā mātei žēl nebija,
Tādu meitu izdodot!
Kā puķite, kā rozite,
Kā ripite aizteceja.
# 17280.00
Kā nu redzi, tā nu dari,
Mana balta māmuliņa;
Nu tu vari pate malt,
Nu es iešu tautiņās.
# 17281.00
Kā, sauļeit, spodra ļēci,
Ka tu spodra naļeigāji?
Kam, māmeņ, man' audzēji,
Ka ar mani nadzeivāji?
# 17282.00
Kad saulite tur uzlēktu,
Kur vakari norieteja;
Kad ta mana māmuliņa
Iet' ar mani tautiņās!
# 17282.01
Kam saulite tur izlēktu,
Kur vakari norieteja;
Kam māmiņa kājas autu,
Līdzi ietu tautiņās!
# 17282.02
Ka sauleite tī lākuse,
Kur vakar nuritēja;
Ka māmeņa leidz gājuse
Ar manim tauteņos!
# 17283.00
Kāda būs ši dieniņa?
Miglodama saule lēca;
Kādu mūžu es dzīvošu?
Māte vada raudadama.
# 17283.01
Divs zyna, kāda dina,
Morgādama saule lēēe;
Divs zyna, kā dzeivāšu,
Raudādama māte deve.
# 17283.02
Kāda būs ši dieniņa?
Margodama saule lēca;
Kāda dzīve tautiņās?
Raudadama māte deva.
# 17283.03
Kāds gaisiņis rītu būs?
Saule brida mākoņās;
Kādu mūžu es dzievašu?
Raud māmiņa vadidama.
# 17283.04
Kāds laiciņis rītu būs?
Ieiet saule mākoņos;
Kāda dzieva tautiņās?
Brāļi vada raudadami.
# 17283.05
Miglodama saule lēca,-
Kāda būs ši dieniņa?
Raudadama māte deva,-
Kāda būs man dzīvite?
# 17284.00
Kam bij man ogu dēļ,
Locit savu muguriņu?
Kam bij man tautās iet,
Atstāt tēvu, māmaļiņu?
# 17285.00
Kam, māmiņa, man' audzeji,
Ka pašai nevajdzeja?
Būt' kājiņas apavuse,
Iemetuse ūdenī.
# 17286.00
Kam sariebu, skaist' augdama,
Kam, ar godu dzīvadama?
Māmiņai, tai sariebu:
Drīz aizveda tautiņās.
# 17287.00
Kas, māmiņa, tev atlika,
Mani jaunu izdodot?
Tautiešam liela luste,
Mani jaunu saņemot.
# 17288.00
Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Es aizgāju tautiņās
Ar visiem palagiem.
# 17289.00
Kas pielēca bāliņam,
Kara zirgu barojot?
Kas pielēca māmiņai,
Tautu vērgu auklejot?
# 17290.00
Ko darišu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieradusi?
Kas piecels rītā agri,
Kas darbiņus izstāstis?
# 17291.00
Ko, kājiņas, nu dariet?
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Tautas vaira nepameta,
Tēvs, māmiņa netureja.
# 17292.00
Ko, māmiņa, tu domaji,
Jaun' iedama tautiņās?
Paliek māte viena pate,
Sīki, mazi bāleniņi.
# 17293.00
Ko tu raudi, māmuliņa,
Sav' meitiņu izdodama?
Ņems telites atvāržās,
Tad varesi noraudāt.
# 17294.00
Kiukāja dzaguza ābeļē,
Pilyka gaļveņu pi ābeļes:
Vairāk maņ ābeļē nasābet,
Vairāk maņ ābeļē nakiukāt!
Sedēja māseņa aiz gaļdeņa,
Pilyka gaļveņu pi gaļdeņa:
Vairāk maņ aiz golda nasābet,
Vairāk maņ mameņas naklauset,
Vairāk maņ vaiņuka nanosāt,
Mozāku brāļeišu naaudzet.
# 17294.01
Kiukāja dzaguze ābeļē,
Pi ābeļis gaļveņu dalykdama:
Jau tymā vairāk nakiukāt,
Dzaguzis vārdeņa nadzērdet!
Raudāja meitiņa šā golda golā:
Jau te maņ vaira nasedet,
Burdeišu vaiņuka nanosāt,
Meitiņu vārdeņa nadzērdet.
# 17295.00
Labak maza nomirusi,
Ne kā liela uzaugusi,
Būt manai māmiņai
Daudz mazak žēlabiņu.
# 17296.00
Liec, māmiņa, jaunas kājas
Pie tās vecas pakaļiņas,
Kam iedevi vieglas dienas
Tautiešam līdza vest.
# 17298.00
Māmiņ, mana māmuliņa,
Laid man' gultas maliņā;
Tu jau pate gan zinaji,
Ši naksniņa pēdeja.
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi;
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi brūtes vedejiņi.
# 17298.01
Guldi, māte, savu meitu
Savas gultas maliņā;
Aiz vārtiem tai celiņš,
Sagrožots kumeliņš.
# 17298.02
Pieņem mani, māmuļiņa,
Šonakt vietas malinā;
Tu jau pati gan zinaji,
Ši naksnina pēdejā.
Aiz vārtiem mans celins,
Sagrožots kumelins.
# 17298.03
Tais', māmiņa, mīkstu vietu
Jele gultas maliņā,
Tu jau pati gan zinaji,
Ši naksniņa pēdigā.
# 17299.00
Mammiņ manu mīļvārditi,
Pakaļā palikušu!
Priekšā nāca sveša māte
Ar bārgo valodiņu.
# 17299.01
Mameņ munu meiļvārdeit,
Tu paliki pakaļā!
Priškā rodu dālu māti
Ar borgu volodeņu.
# 17300.00
Māmuliņa bēdajāsi,
Šķiet man tālu aizejam.
Nebēdajies, māmuliņa,
Es jau tālu neaiziešu:
Spīdēs mani glāžu logi
Caur sīkiemi krūmiņiem.
# 17301.00
Māmuliņa tā sacija:
Šodien lietu nedabusi!
Tu, māmiņa, vīlusēs,
Straumēm lija asariņas.
# 17302.00
Māte mani audzinaja
Gobu zemes dēliņam;
Kad izaugu, tad iedeva
Silaraju Jānišam.
# 17303.00
Māte mani audzinaja
Kā balto linu šauju;
Izaudzejse, izlolojse,
Dod tautāmi niecināt.
# 17304.00
Māte mani audzinaja,
Sola Dieva dēliņam;
Nu izaugu, nu nedeva,
Iedod tautu netiklim.
# 17304.01
Māmiņ' man' miļ' auklē,
Sole Diev' dēliņam;
Izšūpē, izauklē,
Dod tautam niecinet.
# 17305.00
Māte mani, dārza puķi,
Iedod lauka ābolam.
Kauns manai māmiņai
Laukāboli znotu saukt.
# 17306.00
Māte mani mīļ' aukleja,
Mīļi kāra šūpuliti.
Kam, māmiņa, otram devi
Savu mīļu auklejumu?
# 17307.00
Māte mani tā audzeja
Kā baltaju linu sauju;
Paaudzejse tad iedeva
Lielam tautu netiklim.
# 17307.01
Māte mani audzinaja
Kā balto linu sauju;
Izaudzejse, izmācijse,
Atdod tautu netikļam,
Atdod tautu netikļam
Par kājiņu avejiņu.
# 17308.00
Māte, meitu aukledama (audzedama),
Šķitās pili mūrejot;
Atiet tautas, aizved meitu,
Paliek māte žēlabās.
# 17308.01
Māte, meitu audzedama,
Šķietās pili mūrejusi;
Izaug meita, aizved tautas,
Paliek māte viena pati.
# 17308.02
Māte, meitu audzedama,
Šķitās pili mūrejot;
Atnāk tautas, aizved meitu,
Paliek māte tūtojot.
# 17308.03
Māte meitu audzinaja
Kā lielo Rigas pili;
Atnāk puiši, aizved meitu,
Paliek māte dūdojot.
# 17308.04
Māte meitu audzinaja
Kā lielo Rigas pili;
Nāks tautiņas, aizvedis,
Paliks māte dūdojot.
# 17308.05
Māte meitu audzinaja,
Šķiet redzēt vieglas dienas;
Nāk tautiets, paņem meitu,
Atstāj māti sētiņā.
# 17308.06
Māte, meitu aukledama,
Šķitās pili mūrejot;
Atnāk tautas, aizved meitu,
Paliek māte raudadama.
# 17309.00
Māti teica gudru sievu,
Kas māmiņu gudru dēvē?
Pate zina sievu dienas,
Sūta mani tautiņās!
# 17310.00
Mana veca māmulite,
Kam tik grūti nopūties?
-Es, meitiņa, tev neteikšu
Savas grūtas nopūtas,
Gan, meitiņa, tu atrassi,
Par dieniņu dzīvodama.
# 17311.00
Mili mameņa auklēja,
Mili kāra šyupuļeiti;
Raudādama pavadēja
Borgejos tauteņos.
Ka lobāk tu dineņu
Zam egleites pasedējus',
Na gājuse bazneicā,
Na mejuse gredzinīm.
# 17312.00
Muļķe, muļķe, meitu māte
Par visāmis māmiņāmis:
Pate savas vieglas dienas
Dod tautāma nicināt.
# 17313.00
Muļķe mana māmuļiņa,
Raida mani tautiņās.
Tu jau pate gan zinaji,
Kādas dienas sieviņai:
Pirmis jauna līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Pa dieniņu dzīvojot
Apintiņa rūktumiņu.
# 17314.00
Ne asaras neraudaju,
No māmiņas šķirdamies;
Priekšā manim tēvs, māmiņa,
Priekšā maizes devejiņš.
# 17315.00
Neviens koks tā nezied,
Kā zied lagzda gavenī;
Neviens mani tā neraud,
Kā raud mana māmuliņa.
# 17316.00
Nebēdā, māmuliņa,
Es būš' dzīva, kur būdama;
Droši daru tautu darbu,
Lēni laižu valodiņu.
# 17317.00
Nebēdā, māmuliņa,
Nezudišu, kur iedama:
Izšķīrās man darbiņš,
Izveicās valodiņa.
# 17317.01
Nebēdā(i), māmulite,
Nezudišu, kur iedama;
Izdeviga man gaitiņa,
Skaidra, ērda valodiņa.
# 17318.00
Nebēdā, māmuļiņa,
Nezudišu, kur iedama;
Māku pati drīzi iet,
Māku otru drīzināt.
# 17319.00
Nieki, nieki, māmulite,
Vaj tu raudi, vaj neraudi;
Es gājeja, man jaiet
Ar svešiem ļautiņiem.
# 17319.01
Nieki, nieki, māmulit,
Vaj tu raudi, vaj neraudi;
Es gājeja, man jaiet
Ar visām villainēm,
Pie durvim oša laiva
Ar visiem irejiem.
# 17320.00
Nīdej' mani tēvs ar māti,
Nīd bāliņa līgaviņa.
Nīdamā iesēdos
Tautu dēla kamanās.
# 17321.00
Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate raida,
Sedloj' brāļi kumeliņu.
# 17322.00
Nu jaiet, nu jaiet,
Nu māmiņa pati raid';
Kraus man pillu vezumiņu,
Sies gosniņu pakaļā.
# 17323.00
Nu cirta liepai
Pirmo skaidu;
Nu veda mātei
Mīļo meitu.
# 17323.01
Nocirta liepai
Pirmo zariņu;
Norāva mātei
Pirmo meitiņu.
# 17347.00
Žēl, māmiņ, tev palika,
Žēl i tev, žēl i man;
Tev bij žēl vieglu dienu,
Man jaukās valodiņas.
# 17348.00
Žāloj, Diveņ, žāloj, Laime,
Māte vaira nažāloj;
Izaukļējse, izaudzējse,
Dod svešam malldynāt.
# 17349.00
Žēlo, Dievs, žēlo, Laime,
Māte vairs nežēlo;
Sakās mani iedevusi
Žēlotaja rociņā.
# 17349.01
Soka māta, idodama
Tautu dāla ruēeņā:
Zāloj, Divs, žaloj, Laima,
Jau es vaira nažālāšu.
# 17349.02
Žēlo, Dieviņ, žēlo, Laime,
Māte vairs nežēlo;
Sakās mani iedevuse
Žēlotaja rociņās.
Iedevuse žūpuram,
Visu krogu skrējejam,
Visu krogu skrējejam,
Kumeliņu mietniekam.
# 17354.00
Zinadama, māmuliņa,
Kam tu man nesaciji,
Vaj ved tautas vienu dienu,
Vaj visam mūžiņam?
# 17354.01
Zinadama, māmuliņa,
Kam tu man nesaciji,
Vaj ved tautas vienai dienai,
Vaj visam mūžiņam?
# 17354.02
Zynādama, māmoļiņ,
Kam tu mun nasaecīji,
Voj vad toutas vienu dienu,
Voj vysam modiņam?
# 17354.03
Zynādama, momuļeņ,
Kam tu man nasaēēji,
Voj vad tautys vīnu dinu,
Voj vysam meudeņam.
# 17354.04
Zinadama, māmulite,
Kā tu man nesaciji,
Vaj vedis vienu dienu,
Vaj visā mūžiņā?
Ja ved tautas vienu dienu,
Segtu virenu villainiti;
Ja visā mūžiņā,
Krautu pilnu vezumiņu.
# 17354.05
Zinadama, māmuļiņa,
Kam tu man nesaciji,
Vaj ved tautas visu mūžu,
Vaj vienai dieniņai?
# 17355.00
Šmuidra, gara es uzaugu,
Ne savai māmiņai:
Tālejām tautiņām
Rīta māļa malejiņa.
# 17355.01
Smuidra augu, gara augu
Ne savai māmiņai,
Svešas mātes raganai
Rīta māļu malejiņa.
# 17356.00
Sola māte tālu dota,
Sola žēli naraudāt;
Vēl es sēžu aiz galdina,
Jau māmina gauži raud.
# 17357.00
Sola mani māmuliņa
Tāli dota, neraudāt;
Jāj tautiņas, rīb zemite,
Jau māmiņa žēli raud.
# 17358.00
Tautiņās aiziedama,
Māmiņai roku devu,
Piebirst manim pilna sauja
Mātes gaužu asariņu.
# 17359.00
Tev, bērziņi, platas lapas,
Zemei labas, ne bierztaļai;
Mans raženis augumiņis
Tautām labis, ne māmiņai.
# 17360.00
Tev, māmiņa, žēli bija,
Mani jaunu izvedot.
Ko vareji tu darit,
Kad es pate gribetaja?
# 17361.00
Tik, māsiņa, tev prātiņa
Kā mazami bērniņam:
Atstāj tēvu, māmuliņu,
Iet pie sveša cilveciņa.
# 17362.00
Tik tev bija, māmuļite,
Kaut tu gan raudajuse,
Es iesācis, man jaiet
Ar svešim ļautiņim.
# 17369.00
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kā es tevi piecietišu!
Cik es tevi iedomaju,
Birst man gaužas asariņas.
# 17370.00
Ai, māsina, ai, māsina,
Kad tu būtu tautu meita!
Es būt' tevi pats apjēmis,
Nebūt' devis tautietim,
Nebūt devis tautietim
Kā putninu brēcināt.
# 17371.00
Vai, māsiņa, vai, māsiņa,
Mūsu mīļu dzīvošanu!
Pušu griezu āboliti,
Pušu rieksta kodoliņu.
Kur mēs abi šķīramies,
Zemit' mirka asarās.
# 17372.00
Vai, māsiņa mīļa, balta,
Kā es tevi aizmirsiš'!
Neredz' tevi staigajam,
Ne pūriņu klētiņāi.
# 17373.00
Ai, māsiņ mīļa, balta,
Kā man būs tev' aizmirst,
Nedzirdēt runajam,
Neredzēt staigajam!
# 17373.01
Ai, māsiņa mīļa, balta,
Kā es tevi aizmirsišu!
-Aizmirsisi pamazam,
Neredzesi staigajam.
# 17373.02
Ai, māsiņa mīļa, balta,
Kad es tevi azmiersišu!
Pa dieniņu azmiersišu,
Neredzešu staigajam,
Neredzešu staigajam,
Nedzierdešu runajam.
# 17374.00
Vai, māsiņa, mīļa, balta,
Kā mēs divas šķirsimies?
Mēs bijām saradušas
Kā duj baltas avitiņas.
Kur mēs divas runajam,
Tur asaras straumēm tek.
# 17375.00
Ai, māsiņa, mīļa, laba,
Kā es tevi aizmirsišu!
Kur mēs mīļi runajam,
Tur zied baltis āboliņš;
Kur mēs sīvi rājamies,
Tur zemite pušam trūka.
# 17375.01
Māsiņ mana mīļa, balta,
Kā es tevi aizmirsišu!
Mēs bijami saradušas
Kā duj baltas avitiņas;
Kur mēs divi staigajam,
Tur zied baltis āboliņis;
Kur mēs divi runajam,
Tur sarkanis noziedeja.
# 17376.00
Vai, mana māsiņa,
Man tevis žēl!
Man tevis jo žēl,
Ne māmiņai.
# 17377.00
Vai, mana māsiņa,
Man tevis žēl!
Žēl tevis rītā,
Žēl vakarā.
Tu mani sagaidi,
Tu mani pavadi;
Tu manu kumeļu
Nosedeleji,
Tu manus iemauktus
Pakarinaji.
# 17377.01
Žēl man gauži
Tās māsiņas;
Ta man saņēma,
Ta pavadija,
Ta manam kumeļam
Auziņas deva.
# 17378.00
Vai, mazaji bāleniņi,
Kur man bija tevi likt?
Tu guleji šūpuļos,
Man jaiet ir tautiņās.
Likšu pūra dubenē,
Vediš' līdza tautiņās;
Es pakāršu šūpuliti
Tautu galda galiņā.
# 17378.01
Ai, Dieviņi, ko darišu
Ar mazaju bāleniņu?
Man jaiet(i) tautiņās,
Brālits gula šūpulē.
Lieku pūra dibināi,
Vedu līdza tautiņās.
Tas būs labis kādu dienu
Sīvu tautu valditajs.
# 17378.02
Vai, Dieviņ, kur es likšu
Sav' mazaju bāleliņu?
Likšu pūra dibinā,
Vediš' līdzi tautiņās,
Būs man tautu rājejiņš,
Būs padoma devejiņš.
# 17378.03
Ai, jaunaju bāleniņu,
Mīļ' es tevi audzinaju.
Kad es iešu tautiņās,
Likšu pūra dibenāi.
Kad tautiņas pūra prasa,
Parādišu bāleniņu.
# 17378.04
Vai, mazais bāleliņ,
Man bij tevis gauži žēl.
Likšu pūra dibinā,
Vediš' līdzi tautiņās.
# 17378.05
Ai, mazaju bālelinu,
Man bij tevis gauži žēl;
Tu guleji šūpulēi,
Man jaieta tautinās.
Likšu pūra dubenāi,
Līdza vezšu tautinās.
Kad tautinas pūru prasa,
Bālelinu parādišu.
# 17378.06
Kur es tevi tādu likšu,
Mans mazais bāleliņ?
Likšu pūra dibenāi,
Vediš' līdzi tautiņās.
Kad tautiņas pūru prasa,
Parādišu bāleliņu.
# 17379.00
Vai, pastari bāleliņ,
Kur būs man tevi likt?
Sēd' uz mana pūra vāka,
Nāci līdzi tautiņās.
# 17380.00
Ai, zalaja bērzu birze,
Vairak kalta, ne lapoja;
Ai, skaistaja man māsiņa,
Vairak raud, ne runā.
# 17381.00
Ai, skaistaja raudavite,
Neiepeldi rāvajāi;
Ai, skaistaja man' māsiņa,
Kam gāj' jauna tautiņās?
# 17382.00
Ak, tu Dievs, nu man laime,
Nu izgāja vecā māsa!
Nu man tika visi soļi[?],
Visi gārdi kumosiņi.
# 17383.00
Ak, tu manu bāleniņu,
Vaj es tevi nemīleju?
- Tu, māsi, man mīleji,
Tautas vairs neatstāj.
# 17384.00
Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māršām nevareju:
Māršas mana pūra vāku
Klētī mina kājiņām.
# 17384.01
Brāļa dēļ gan dzīvotu,
Māršas dēļ nevareju:
Mārša manu vainadziņu
Kājām spārda klētiņā.
# 17385.00
Aiz govim gan ganitu,
Aiz cūkām nevareju;
Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māršām nevareju.
# 17386.00
Aiz ozola resnumiņa
Neredz' doru dējejiņa;
Aiz dzēraja brāleliņa
Kļuvu tautu rociņā.
# 17386.01
Aiz upeitis ļeikumeņa
Nasagivu gaiguļeņis;
Aiz bāļeņa dzārājeņa
Tyku ļauna ruēeņos.
# 17386.02
Aiz vokora, vakareņa
Nasaveju vaiņuceņa;
Aiz bāļeņa dzārājeņa
Tyku ļauna ruēeņā.
# 17387.00
Aiz upites līkumiņa
Nenošāvu raudevites;
Aiz vedeklas bārgumiņa
Gāju jauna tautiņās.
# 17388.00
Ar māsiņu sasatiku,
Runāt visu nevareju;
Pirmāak gauži noraudaju,
Pēc palaidu valodiņu.
# 17389.00
Asariņu upe tek
Gar bāliņa namdurvim:
Raud māsiņa, izvedama,
Tautu meita, ievedama.
# 17390.00
Aug puķiti balti ziedi,
Žēl man mīt kājiņām;
Aug māsiņa paklausiga,
Žēl man dot tautiņās.
# 17390.01
Aug liniņi Dievam grazni,
Sapūst žoga maliņā;
Aug māsiņa paklausiga,
Žēl man dot tautiņās.
# 17391.00
Bij bitišu liela pulka
Visas skrēja vienu malu;
Mēs bijām div' māsiņas,
Malu katra līgojam.
# 17391.01
Divi vien mēs māsiņas,
Savs celiņš katrai iet;
Bij bitišu liela draudze,
Tās noskrēja vienu vietu.
# 17392.00
Brāļam biju gan gājuse,
Māršai visu negājuse;
Mārša grib manas varas
Bāliņosi paliekot.
# 17393.00
Brāļam biju negājuse,
Māršai smalki nemaluse;
Atradisi, bāleliņ,
Ari manu negājumu.
# 17394.00
Bāliņ vaska rituliņ,
Man jaiet tautiņās.
- Māsiņ zelta droztaliņ,
Kam tautām roku devi?
# 17395.00
Brālits, māsu vadidams,
Kājām spēra nama durvis:
Aizved manu darbenieci,
Dziļu dublu bridejiņu.
# 17395.01
Brālits, māsu vadidams,
Kāju spēra namdorēs:
Nu iet mana darbiniece,
Mana dubļu bridejiņa.
# 17395.02
Māte, meitu izdodama,
Sper ar kāju nama durvis:
Aizved dubļu bridejinu,
Tīru rudzu malejinu.
# 17396.00
Brālits mane linus sēja
Mālu kalna galiņā;
Kad es gāju tautiņās,
Grib brālitis godinam.
Grib brālitis godinam,
Lai godina mālu kalns.
# 17397.00
Brālis man skalu liedza,
Mārša liedza istabiņu;
Še palika brāļa skali,
Še ar' māršas istabiņa.
