17001 - 17200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. ( 16830 - 18476)
2.5.2.7.5. Brūte vilcinādamās ģērbjas. ( 16907 - 17109)
2.5.2.7.5.4. Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu. ( 16996 - 17006)

# 17001.00
Ko līdz mani lieli radi,
Ko bagati bāleniņi?
Tapat mani tautas veda
Bez sudraba gabalina.

# 17002.00
Koši zied atmatiņa
Sīkajās puķitēs;
Tā ziedēs mūs' māsiņa
Sīkajāi sudrabā.

# 17003.00
Piecu brāļu māsa biju,
Brūklenaju vainadziņš.
Skatatiesi visi pieci,
Vaj man skaisti piedereja.

# 17004.00
Pirc, tautiet, ko vajaga,
Man saktites nevajaga:
Man pašai mātes sakte,
Mātes kakla dālderiši.

# 17005.00
Sedz, māmiņ, man krūtiņas
Sīkajām saktiņām,
Lai tas tautu neveiklits
Nebāž roku azotē.

# 17005.01
Kniepē mani, māmuliņa
Ar sudraba kniepitēm,
Lai tautiets neiebāž
Saltas rokas azotē.

# 17005.02
Pogajies, tautu meita,
Ar sudraba podziņām,
Lai nebāza mans bāliņš
Saltas rokas azotē.

# 17005.03
Sedz, māmiņa, man krūtiņas
Sīkajām saktiņām,
Lai nevar ciema puiši
Rokas iebāzt azotī.

# 17005.04
Snorē mani, māmulite,
Ar sudraba snoriņiem,
Lai nevar tautu dēlis
Roku šaut azotē.

# 17006.00
Spīdej' mana zelta sakta
Caur deviņi glāžu logi;
Tautiets mani pašu veda
Caur devinas kunga valstis.

2.5.2.7.5.5. Jož jostu. ( 17007 - 17019)

# 17007.00
Kupli, kupli jostas gali
Manai zīžu jostiņai;
Kuplas, kuplas tas druviņas,
Kur es būšu saimeniece.

# 17008.00
Ņem, māsiņa, celu jostu,
Sajoz cieti vēderiņu:
Tautiņās auzu maize
Aiz deviņas atslēdziņas.

# 17008.01
Aud, māsiņa, platas jostas,
Sajoz savu vēderiņu:
Jau tautiņas maizi slēdza
Aiz deviņas atslēdziņas.

# 17009.00
Piejožos zelt' atslēgu
Cela jostas galiņā;
Tā atslēdzu tautiešam
Mīļamo valodinu.

# 17009.01
Man bij zelta atslēdziņa
Jostas pušķa galiņā,
Es atslēdzu tautiešam
Vismīļaju valodiņu.

# 17010.00
Piecu brāļu māsa biju,
Striķi jozu vēderā;
Skataties visi pieci,
Kā man skaisti piedereja.

# 17010.01
Es deviņu brāļu māsa,
Ar striķiti sasajožu;
Skataties bāleliņi,
Edz kā skaiški piedereja.

# 17010.02
Pieci brāļi, viena māsa,
Lūku josta vēderā;
Veraties visi pieci,
Vaj ta skaisti piedereja.

# 17010.03
Pici brāļi, vīna māsa,
Striči jožu vādarā;
Verites visi pici,
Cik man skaiški pidarej .

# 17010.04
Piecu brāļu māsa biju,
Ar lūciņu apjozos;
Skataties, pieci brāļi,
Kā tas koši piedereja,
Kā tas koši piedereja
Man vienē māsinē.

# 17010.05
Piecu brāļu māsa biju,
Lūku josta vēderā;
Skataties, bāleliņi,
Kā man skaiški piedereja.

# 17010.06
Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pīne ap vēderu;
Skaitaties visi pieci,
Kā man skaisti piedereja.

# 17010.07
Piecu brāļu māsa biju,
Striķi jozu ap vēderu;
Skataties visi pieci,
Kā diženi piedereja.

# 17010.08
Piecu māsu brālis biju,
Ar striķiti apjozos;
Raugaties visas piecas,
Kā man skaisti piedereja.

# 17011.00
Šņorē mani, māmulite,
Gan tautiets ačņorēs,
Gan tautietis ačņorēs,
Visu mūžu dzīvodams.

# 17012.00
Sen gribeju, nu dabuju
Sudrabiņa kalejiņu;
Tas nokala zelta jostu
Div' sudraba atslēgām.

# 17013.00
Trim kārtām jostu jožu
Ap to manu augumiņu;
Trim kārtām tautas jāja
Ap to brāļa pagalmiņu.

# 17014.00
Trim kārtām jostu jožu
Ar tautām noiedama,
Lai jaunai padzīvot
Trīs gadiņi tautiņās.

# 17015.00
Trim kārtām jostu jožu,
Kad iedama tautiņās:
Trim kārtām kūti sēju
Raibajām telitēm.

# 17016.00
Cīši josteņu dajož'
Pi palākis villnāņeitis;
Cīši maņi dalaulav'
Pi gudrāja tāva dāla.

# 17017.00
Cieši jostiņ' i sajožu.
Ar tautām aiziedami:
Neēdišu tās maizites,
Kur' savos bāliņos.

# 17018.00
Cieši savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai nesaka sveši ļaudis,
Lēt' augusi bāliņos.

# 17019.00
Cieti savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai šķiet mani sveši ļaudis
Pūru maizi vien ēdam.

# 17019.01
Cieti savu jostu jozu,
Viegli kāpu kumeļā;
Lai neteica dēlu māte
Pelu maizi vien ēdušu.

# 17019.02
Cieti savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļāi.
Saka mani sveša māte
Pūru maizi vien ēdam,
Pūru maizi vien ēdam,
Vīnu, medu vien dzeram.

2.5.2.7.5.6. Sedz un sadieg sagšu, villani. ( 17020 - 17071)

# 17020.00
Āboliņš kalniņā
Deviņām lapiņām;
Man uzsedze māmuliņa
Bez ieloka vilnaniti.

# 17021.00
Ai, aitiņ, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darijumu!
Kā ieviņu sagšu sedžu,
Kā magoni vilnaniti.

# 17021.01
Aitiņ manu, vilniņ' tavu,
Māmiņ tavu darijumu!
Kā ābeli sagšu sedžu,
Kā magonu vilnaniti;
Kā rozite noziedeju
Tautu galda galiņā.

# 17021.02
Aitiņ manu, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darijumu!
Kā rozite sagša zied,
Kā magona villainite;
Kā saulite norieteju
Tautu galda galiņā.

# 17022.00
Ai, lūdzama mātes māsa,
Man māmiņas vairs nebija,
Kas sasedza villainites.

# 17022.01
Sanacieta, mātes māsas,
Sasedzieta villainites;
Īstā māte gana segtu,
Ta guleja smiltenē.

# 17023.00
Vai, lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainites;
Mana māte nevareja
Aiz gaužām asarām.

# 17023.01
Ai, lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainites;
Manas pašas māmulite
Raudadama nevareja.

# 17023.02
Mātes māsiņ' i būdama,
Sadiedz manas vilnainites;
I māmiņa gan sadiegtu,
Asarām nevareja.

# 17023.03
Māetas māesiņ' ij bodama,
Saediedz munu viellnāeniti;
Ij māemiņa gon saedygtu,
Osarām navaerēja.

# 17023.04
Mātes māsa, krusta māte,
Apsedz manu villainiti;
Mana māte nepatapa
Tāi lielā žēlumā,
Tāi lielā žēlumā,
Kad meitiņu tautās veda.

# 17024.00
Aizsien man, māmuliņa,
Ar diedziņu villainiti,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām.

# 17025.00
Ar diedziņu māmuliņa,
Sadiedz manas villainites:
Arajiņi bāleliņi,
Ne sudraba kalejiņi.

# 17025.01
Saver man, māmulite,
Ar diedziņu villainiti;
Man araji bāleniņi,
Nav sudraba kalejiņi.
-Tev bagatis tēva dēls,
Lai tev pirka sudrabiņu.

# 17026.00
Ar lūciņu es sasēju
Savas baltas vilnanites;
Ta bij mana zīda bante
Par bāliņa klausijumu.

# 17026.01
Ar diedziņu, māmuliņa,
Sadiedz manas villainites;
Ta būs mana zīda bante
Par bāliņa klausijumu.

# 17027.00
Ieviņai balti ziedi,
Man baltaka vilnainite;
Kas, ieviņ(a), tev apsedza?
Man apsedza māmuliņa.

# 17027.01
Ieviņai balti ziedi,
Man baltas villainites.
Kas, ieviņa, tev apsedza?
Man apsedza māmuliņa.

# 17027.02
Ieviņai b llti ziedi
Mun ir balltas villāenites;
Kas, īviņ, tev uizsedze?
Man uizsedze māmuļiņa.

# 17027.03
Kas, ieviņa, tev' apsedza
Ar baltaju villaniti?
Man apsedza māmuliņa
Ar baltaju villaniti.

# 17028.00
Ej, māsiņa, tautiņās,
Saver savas villainites:
Žagarotas ceļa malas,
Kuplas tavas villainites.

# 17029.00
Es apģērbu sav' māsiņu
Meža putnu drēbitēs:
Gulbju sagša, dzeņa raiba,
Žagatiņas mēlenica.

# 17030.00
Es nogāju to celiņu
Ar pakulu sedzeniti,
Kur nogāja zīlotaji,
I sidraba nesejiņi.

# 17030.01
To celiņu es nogāju
Ar pakulu villainiti,
Kur nogāja zīļotā,
Sudrabiņa nesejiņa.

# 17031.00
Es stāvu stāveju,
Lai mani puškoja
Ar ievu ziediem,
Magoņu lapām.

# 17032.00
Griķu druva, brāļu māsa
Divejadu rotu nesa:
Pirmak sedze baltu sagšu,
Pēc peleku vilnaniti.

# 17032.01
Driķu druva, brāļu māsa
Divejadu rotu nesa:
Pirmak sedza baltu sagšu,
Pēc peleku vilnainiti.

# 17032.02
Driķu druva, brāļu māsa
Divejadu segu sedza:
Papriekš balta noziedeja,
Pēc peleka nolīgoja.

# 17033.00
Izpurini, māmulite,
Man sedzamu villainiti:
Izpurini sirdēstiņus,
Visu ļaužu valodiņas.

# 17033.01
Izpurini, māmulite,
Man sedzamas villainites,
Lai izklīda vējiņā
Visas ļaužu valodiņas.

# 17034.00
Kādu vēju māmuliņa
Villainites velejusi?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizinaja.

# 17035.00
Liela bija liela diena,
Maza mana villainite;
Es apsedzu lielu dienu
Ar to mazu villainiti.

# 17035.01
2:[Mazas manas villanites];
4:[Mazajām villanēm].
Diža bija liela diena,
Maģa mana villainite;
Pavadiju lielu dienu
Ar to maģu villainiti.

# 17035.02
Liela bija liela diena,
Maza mana vilnanite;
Nogod.eju lielu dienu
Ar mazo vilnaniti.

# 17035.03
Liela nāca liela diena,
Mazas manas villainites;
Ko apsegšu lielu dienu
Ar mazām villainēm?

# 17035.04
Lieldien nāca lielas dienas,
Mazas manas villaniņas;
I saņēmu, pavadiju
Ar mazām villanēm.

# 17036.00
Loki kuplas, velē baltas,
Māmiņ, manas villainites;
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbiti ezerā.

# 17037.00
Māmiņ', mani vadidama,
Diegiem sēja vilnainiti;
Kad māmiņa nu redzetu,-
Pilnas krūtis sudrabiņa.

# 17038.00
Man ar', man ar'
Ejamas dienas;
Māte man uzsedza
Ejamu sagšu.

# 17039.00
Man māmiņa noauduse
Zilu zaļu villainiti;
Man atsūta tautu dēlis
Dulumbēru kumeliņu.

# 17040.00
Manas baltas vilnainites,
Mans smuidrais augumiņš
Tautu dēla rociņā,
Visu mūžu maldināt.

# 17041.00
Nij man znots siera deva,
Nij man deva pudelites;
Es nedošu meitiņai
Paš' skaistās vilnainites.

# 17042.00
Nu jaiet, nu jaiet,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pat' uzsedza
Vedamaju villainiti.

# 17042.01
Ko bij man nu darit?
Grūt' man bija gājejai;
Man māmiņa uzsegusi
Ejamo villainiti.

# 17042.02
Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate sedza
Man vedamas villainites.

# 17042.04
Nu iet mana, nu iet mana,
Nu māmiņa pati raida;
Pati vilka brūnus svārkus,
Sedza baltu villainiti.

# 17043.00
Pāri māmiņ' i uzsedza,
Ne ar pāri atstāveja;
Sedz, māmiņ, otru pāri,
Liec deviņas pūriņā.

# 17044.00
Pazynu sovu māmeņu,
Na gonūs mani lādējuse:
Gludu gaļweņu saglauž,
Sasedz bolltas vyllnāneites.

# 17045.00
Pēdej' reiz man māmiņa
Uzsedz baltu villainiti;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.

# 17045.01
Sasien man, māmuļite,
Pēdo [?] reiz villainites,
Lai rit manas asariņas
Uz tavām rociņām.

# 17046.00
Pelek' ir man sagšiņa,
Peleks tautu kumeliņis;
Kā migliņu nomigloja
Pa lielo tīrumiņu.

# 17047.00
Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Pie pūriņa davedusi,
Sedz man baltu villainiti.

# 17048.00
Sadiedz man, māmulite,
Ar diedziņu villainiti,
Man jaiet ar tautām,
Ne ar savis bāleliņis.

# 17049.00
Sadiedz man(i), māmuliņa,
Ar diedziņu villainiti;
Ja bagatis tautu dēlis,
Lai kaldina sudrabiņu.

# 17049.01
Sasien man, māmulite,
Ar diedziņu villainiti;
Ja bagats tautu dēls,
Tas nopirks sudrabiņu.

# 17049.02
Sasien man, māmulit,
A diedziņ' villainit';
Kad āzies tautiņās,
Tad nopierks sudrabiņ'.

# 17050.00
Saver mani, māmulite,
Ar diedziņu villainiti;
Tur savēri sērdēstiņu,
Visas ļaužu valodiņas.

# 17051.00
Sedz, māmiņa, baltus sagšus,
Nesedz gauži raudadam;
Segsi gauži raudadama,
Būs man sēra dzīvošana.

# 17052.00
Sedz, māmiņa, vaj nesedzi
Ar balto vilnainiti,
Ne es tava govu gane,
Ne māliša malejiņa.

# 17053.00
Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visu raženaju:
Gar sētām mani veda,
Daudz ļautiņu redzetaju.

# 17053.01
Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz man pašu raženo:
Daudz ciemiņu garam braukšu,
Daudz ļautiņu skatisies.

# 17053.02
Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visu ražano:
Caur ciemiņu mani ved,
Visi tek raudzities.

# 17054.00
Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visu ražaino;
To uzsegsi, vairs nesegsi,
Tas manē mūžiņē.

# 17055.00
Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbiti ezerā.

# 17056.00
Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Sedz sesto peleko,
Lai nesaka sveša māte,
Gulbja bērnu novedam.

# 17056.01
Man māmiņa sasegusi
Piecas baltas villainites.
Es tev lūdzu, māmuļiņa,
Sedz sesto peleko,
Lai nesaka tautiņās,
Gulba bērnu ievedot.

# 17056.02
Sedz, māmiņ, baltu sagšu,
Sedz peleku vilnainiti,
Lai nesaka dēlu māte,
Gulba bērnu ievedot.

# 17057.00
Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Lauka (Lauku) ļaudis mani veda:
Lauka (Lauku) ļaužu istabiņa
Piecas dienas nekurejse.

# 17058.00
Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Mētrainieši mani veda:
Auksti pūta ziemas vēji,
Lieli Mētras tīrumiņi.

# 17059.00
Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Piecas baltas villainites:
Auksti pūta ziemas vēji,
Kūtri tautu kumeliņi.

# 17060.00
Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainites,
Tāļu mani tautas veda
Pret zemeļa vējiņam.

# 17061.00
Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainites,
Lai tam tautu kumeļam
No manim vezumiņš.

# 17061.01
Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Liec deviņas pūriņā,
Lai tiem tautu kumeļiem
Manī vien vezumiņš.

# 17061.02
Sedz, māmiņa, sagš' uz sagšas,
Liec ieloku uz ieloka,
Lai tam tautu kumeļam
Manis vienas vezumiņš.

# 17061.03
Velc, māsiņ, piecus svārkus,
Sedz deviņas villanites,
Lai tam tautu kumeļam
No tevis vezamiš.

# 17062.00
Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz palagu viducī;
Jau tu pate gan zinaji,
Ka es liela raudulite.

# 17063.00
Zinadama māmuliņa
Piecas auda villainites:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Salti vēji vēdinaja.

# 17063.01
Auksti pūta ziemas vēji,
Klaji tautu tīrumiņi.
Vaj māmiņa zinadama
Biezas auda vilnanites?

# 17063.02
Zinadama, māmuliņ,
Kam tu man nesacij'?
Aiz Daugavas augsti kalni,
Salti vēji vēdina.

# 17063.03
Vaj māmeņa zynādama
Bizys aude vyllnāņeitis?
Iz Dybnājas augsti kolni,
Solti vēji vādynāja.

# 17064.00
Stāvu lēca, nozviedzās
Tautu dēla kumeliņš,
Redzej' mani sasedzot
Piecas baltas villanites.

# 17064.01
Stāvu lēca, nozviedzās
Tautu bēri kumeliņi,
Redzej' mani staigajam,
Redz villaines cilajam.

# 17064.02
Stāvu lēca, nozviedzās
Tautu dēla kumeliņš,
Redzej' mani apsedzot
Piecu pāru villainišu.

# 17065.00
Steidz, māmiņa, sagšu segt,
Lai nebirst asariņas,
Lai nebirst asariņas
Uz tavām rociņām.

# 17066.00
Tālu vējinš i nopūta
Diegieloku villainiti;
Kam dzīparu locijusi,
Te iepūstu kaimiņos.

# 17067.00
Vakar mani māte kūla,
Ūdenī mērcedama;
Šodien sedza villainiti,
Asariņas slaucidama.

# 17068.00
Velc, tautiet, trejus svārkus,
Es segš' piecas villanites;
Līcin līks ta vietiņa,
Kur mēs abi stāvesam.

# 17068.01
Brālišame treji svārki,
Man deviņas villainites;
Kalniņš bija, ielejs tapa,
Ar brāliti runajot.

# 17068.02
Kalnē bija, ielejs tapa,
Ar brāliti runajot:
Brālim pieci brūni svārki,
Man deviņas villainites.

# 17068.03
Kalnā leju iestāveju,
Ar tautieti runadama:
Tautiešam treji svārki,
Man deviņas villainites.

# 17068.04
Kalnu leju iestāveju
Ar tautieti runadama;
Tev, tautiet, triju svārku,
Man trijada valodiņa.

# 17068.05
Līcin līka ta vietiņa,
Kur mēs abi stāvejām:
Tautiešam treju svārku,
Man deviņas vilnanites.

# 17068.06
Tautiešam treju svārku,
Man deviņas vilnanites;
Līcen līka ta vietiņa,
Kur mēs divi stāvejām.

# 17068.07
Tev, tautieti, treju svārku,
Man bij treju villainišu;
Līcin līka ta vietiņa,
Kur mēs abi stāvejām.

# 17068.08
Tev, tautiet, treju svārku,
Man deviņas vilnainites;
Zemei dobe ielīkuse,
Kur mēs abi stāvejam.

# 17069.00
Vilnainit' uzasedzu
Vilnainit' uzamāvu;
Manas pašas māmuliņa
Vilnainišu audejiņa.

# 17069.001
Vecā brāļa līgaviņa
Ta man mārša, ta māmiņa:
Tapat sedza villainiti
Kā māmiņa, raudadama.

# 17071.00
Cekulaina sila priede,
Ielokaina brāļa māsa.
Kas, priedite, tevi loka?
Mani loka māmuliņa.

2.5.2.7.5.7. Sadiedzamo adatu met uz krāsni. ( 17072 - 17073)

# 17072.00
Met, māsiņ, aizkrāsnī
Rakstamo adatiņu;
Gan iedos dēlu māte
Lielo maisu lāpamo.

# 17073.00
Met, māsiņ, aizkrāsnē
Rakstamo adatiņu:
Sēdes' kules lāpidama,
Darbiniekus stelledama.

2.5.2.7.5.8. Vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu no brūtes draudzes. ( 17074 - 17099)

# 17074.00
Vai, Dieviņ, daudzi māršu,
Jau tās visas gauži raud.
Viena manim kājas āva,
Otra sedza villaniti;
Trešā stāv raudadama:
Aiznes manu vieglu dienu.

# 17075.00
Auniesi, ģērbiesi,
Mūs' māsiņa,
Lai tiem tautu kumeļiem
No tevim vezumiņš.

# 17076.00
Balta ziedi ābelite
Papuvites maliņā;
Balti māsa apģērbās
Tautiņās aiziedama.

# 17077.00
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu daiļu rotu
Līdz pat kāju galiņam!

# 17077.01
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu slaidu rotu,
Zemit' slauka, staigajot!

# 17078.00
Ej, mana māsina,
Nu raudadama!
Vaj es tev neteicu,
Kam lepni staigaji?
Ik dienas balts kreklis,
Melli lindrucini,
Rakstainas zeķites,
Kurpites kājā.

# 17079.00
Ej pa priekšu, priekšas puse,
Savu rotu rādidama,
Lai es eimu no pakaļas
Ar pakulu snāteniti.

# 17079.01
Ej pa priekšu istabāi
Savu rotu izrādit,
Lai es iemu no pakaļas
Ar pakulu snātaniti.

# 17079.02
Ej, papriekšu, tautu meita,
Savu rotu rādidama,
Lai es eju no pakaļas
Ar pakulu snāteniti.

# 17080.00
Guba, guba mūs' māsiņa,
Kas to gubu kustinās?
Tautu dēla sirmi zirgi,
Tie to gubu kustinās.

# 17081.00
Kam, māmiņa, rotu manu
Tiki skaistu darinaji?
Kam riet manu augumiņu
Cik' āriņu maliņā?

# 17082.00
Ko līdz mani lieli radi,
Bagatie bāleliņi?
Tautas mani laukē jēma
Basajām kājiņām.

# 17082.02
Kas no manu lielu radu,
Kas bagatu brāleliņu?
Ceļā mani tautas jēma,
Dubļotām kājiņām.

# 17083.00
Ko raugies, zemraudzit,
Uz manām kājiņām?
Man kājiņas kā apautas,
Kā apsegtas villainites.

# 17084.00
Māsiņ, mana rotaļiņa,
Nolīgoji maliņā!
Redzej' rotu i taisam,
Neredzeju valkajam.

# 17085.00
Man bāliņi nenopirka
Viena balta gabaliņa;
Es pavēru tautu durvis
Kā melna vabolite.

# 17086.00
Mūs' māsiņa puškojās
Kviešu, rudzu klētiņā;
Sveši ļaudis puškojās
Manā cūku pavārtē.

# 17087.00
Noiet saule vakarā,
Meža galus puškodama;
Tā puškoja māte meitu,
Tautiņās vadidama.

# 17087.01
Puško saule meža galus,
Vakarā noiedama;
Tā puškoja māte meitas,
Tautiņāsi vadidama.

# 17087.02
Saulit' spoži noiedama,
Mežu galus puškodam';
Puško, māte, savas meitas,
Tautiņās vadidam'.

# 17088.00
Paldies saku tev, māmiņa,
Labi mani pavadiji,
Koši mani izpušķoji
Ar baltām rozitēm.

# 17089.00
Pret kalniņu grūti kāpu,
Dailu rāvu āboliņu;
Grūti augu brālišās,
Daila gāju tautiņās.

# 17090.00
Puško, māte, to liepiņu,
Kas tavā sētiņā;
Es redzeju tautiņās
Appuškotu ozoliņu.

# 17090.01
Puško, māmiņ, to liepiņu,
Kas tavā klētiņā;
Lai puško dēlu māte
Aiz mežiem ozoliņu.

# 17091.00
Puško mani, māmuliņa,
Ne div' reizes jauna būšu;
Ne ieviņa neziedeja
Otru reizi vasarā.

# 17091.01
Puško mani, māmuliņa,
Ne div' reizes jauna būšu;
Ne ieviņa neziedeja
Divi reizes vasarā.

# 17091.02
Puško mani, māmuļite,
Ne div' reizes jauna būšu;
Ne ieviņa neziedeja
Divkārt balta vasarā.

# 17092.00
Puškojies, greznojies,
Jauna vīra līgaviņa;
Es būt' ari puškojies,-
Mani veda atraišam.

# 17092.01
Puškājisi, darinisi,
Jauna puiša ļaodaveņ;
Munu pušku naraugit,
Es atraiša ļaudaveņa.

# 17093.00
Puškojies, zīļojies,
Jauna vīra līgaviņa:
Vēl tev vaļas puškoties,
Vēl māmiņa līdzetaja.

# 17094.00
Saģērbam sav' māsiņu
Trijadā rotiņā;
Izvelkam tautu dēlu
No drabiņu kubuliņ'.

# 17095.00
Zaļa zīda banti loku,
Zem ozola stāvedama,
Kamēr tautas apsegloja
Lielas naudas kumeliņu.

# 17096.00
Ziediņiem, zariņiem
Es puškoju sav' māsiņu;
Kad aizies tautiņās,
Lai puško tautu dēls.

# 17097.00
Skatietās, pēlajiņi,
Kā ģērbās peļamā!
Nu ģērbās peļamā
Zīdainā rotiņā.

# 17098.00
Tīšam tautas sajājušas
Melnus vien kumeliņus;
Ģērb, māmiņa, tu ar' mani
Melnā vien rotiņā.

# 17098.01
Tīšam tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus;
Tīšam man māte sedza
Pelekās villnanites.

# 17099.00
Vedejiņi, vedejiņi,
Kur ta jūsu vedamā?
Vedamā klētiņā
Loka kuplas villanites.

2.5.2.7.5.9. Vedēju dziesmas par brūtes apģērbu. ( 17100 - 17109)

# 17100.00
Kungam ņemt to meitiņu,
Ne manam bāliņam:
Saulitē cēlusēs,
Uz palaga kājas āva.

# 17101.00
Kur ta mūsu vedejiša
Kā lielā siena kaudze!
Kur ta mūsu vedamā
Kā pakulu kodaļiņa!

# 17102.00
Precinieki, precinieki,
Dīrajiet kumeliņu:
Brūte sēž klētiņā
Basajām kājiņām.

# 17103.00
Puķe, roze kājas āva,
Ābelē stāvedama:
Ta nebija puķe, roze,
Ta bāliņa līgaviņa.

# 17104.00
Puškojies, darinies,
Jauna puiša līgaviņa;
Atvediet man vecam
I bez pušku, ielociņu.

# 17105.00
Šito meitu, šito meitu,
To vedišu bāliņam:
Tai galviņa gluda bija,
Tai mutite nomazgata.

# 17106.00
Šito pašu tautu meitu,
To vedišu bāliņam:
Ne ta lepna, ne ta stalta,
Ne tai daudz sudrabiņa.

# 17107.00
Tā taisies, vedekliņa,
Kā es pati vedejiša:
Ne brūnās, ne melnās,
Baltās vien vilnainās.

# 17108.00
Taisies, mana vedamā,
Netapini villainiti.
Kā brālits netapina
Kumeļam iemauktiņus.

# 17109.00
Vaj ta bij tev, bāliņ,
Teicamā mātes meita?
Divas stundas kājas āva,
Trešo sedza villainiti.

2.5.2.7.6. Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus. ( 17110 - 17229)
2.5.2.7.6.1. Vedēju dziesmas, zirgus jūdzot un dancinot. ( 17110 - 17155)

# 17110.00
Ai, tu tautu dzeltainite,
Tavus daiļus vedejiņus:
Līdz zemei zelta puški,
Kā gailiši kumeliņi.

# 17111.00
Bērits manis kumeliņš
Kājas vien vēcinaja;
Jau ta mana vedamā
Pieri vien balinaja.

# 17112.00
Bērits manis kumeliņš
Ūdens lāsi nepanesa;
Kā panesi tautu meitu
Ar baltāmi villainēm?

# 17113.00
Bērits manis kumeliņis,
Puķit' mana līgaviņa;
Es bēriti apsegloju,
Sēd', puķite, mugurā!

# 17114.00
Bērit, manu kumeliņu,
Puķit, mana līgaviņa!
Bērim sēdu mugurā,
Puķit' ņēmu pakaļā.

# 17114.01
Bērits manis kumeliņis,
Čapiņ (Zosija) mana līgaviņa;
Kāpj bēram mugurā,
Ņem' Čapiņu padusē.

# 17114.02
Lustigs mans kumeliņš,
Man dižena līgaviņa;
Kāp' labam mugurā,
Ņem' diženu pakaļā.

# 17115.00
Danco muns kumeliņš,
Margo mans augumiņš;
Nu ir laiks, tautu meita,
Ar maniem līdzi iet!

# 17115.001
Bērit, manu kumeliņu,
Puķit, mana līgaviņa;
Jūgšu bēri kamanās,
Ņemšu puķit' vizināt.

# 17115.01
Bērits manis kumeliņis,
Smuka, daiļa līgaviņa;
Jūdzu bēri kamanās,
Smuku, daiļu vizināt.

# 17115.02
Sirmits mans kumeliņš,
Ilzit' mana līgaviņa;
Jūgšu sirmi kamanās,
Tad Ilziti vizinašu.

# 17117.00
Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš;
Nu lustiga tautu meita,
Grib ar manim līdzi iet.

# 17117.01
Danco manis kumeliņis,
Margo manis augumiņis;
Jau lēkana tautu meita,
Līdz ar mani gājejiņa.

# 17118.00
Dancoj' manis kumeliņis
Skrundas tilta galiņā;
Dancodams izdancoja
Skrundā vienu dzeltainiti.

# 17119.00
Dancā manis kumeliņis,
Uz tiem Prūšu robežiem;
Izdancajis, pārvedisi
Vienu Prūšu zeltainiti.

# 17120.00
Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Vakarā raudasiet:
Es ar jūsu malejiņu
Vakarā nolīgoju.

# 17121.00
Dzeltans brāļa kumeliņis
Kā dzeltana cielaviņa,
Tur vajaga zīda deķa
Zaļa zīda iemauktiņu.
Tautu meita brīnejāsi,
Tādu ziergu neredzejse.
Nebrīnies, tautu meita,
Tam cels tevi mugurā,
Tam cels tevi mugurā
Ar visām villainēm.

# 17122.00
Es iejūdzu kumeliņu
Zeltitās kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulite vizedama.

# 17123.00
Es iejūdzu vēja zirgu
Viesuliša kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulite vizedama.

# 17124.00
Es savam kumeļam
Izsijatas auzas devu,
Izsijatas auzas devu,
Lasito āboliņu,
Lai tek viegli, lai tek čakli,
Netricina līgaviņu;
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā rozite ziededama,
Kā rozite ziededama,
Kā saulite mirdzedama.

# 17125.00
Gaisma, gaisma, bāleliņi,
Seglo savu kumeliņu;
Saulit' lecot nocelsim
Tautu meitai vainaciņu.

# 17126.00
Ģērbies, manis kumeliņis,
Akotiņu spalviņā,
Lai ģērbāsi tautas meita
Sīkajā sudrabā.

# 17127.00
Ģerbies, manis kumeliņi,
Akortiņā spalviņā,
Tautu meita, ne māsiņa
Kāps tavā mugurā.

# 17128.00
Ko līdz mani kalti rati,
Ko barotis kumeliņis,
Es nevaru lepni braukt,
Vecu sievu vizinot.

# 17129.00
Kumeliņi baltsariti,
Ūdens lāsi nepanesi;
Kā nesisi tautu meitu
Ar baltām villanēm?

# 17129.01
Kumeliņis zilsaritis
Ūdens lāses nepanesa;
Kā panesi tautu meitu
Sīkā zīļu vaiņagā,
Sīkā zīļu vaiņagā,
Rakstitām villainēm?

# 17129.02
Kumeliņis sirmsaritis
Ūdens lāsi nepanesa;
Kā panesa mūs' māsiņu,
Pilnas krūtis sidrabiņa?

# 17130.00
Kur ta mūsu vedamā,
Kad neredz staigajot?
Par pūriņu tiesajās
Ar veciem brūtganiem.

# 17131.00
Līdz zemei zīda puški
Bērajam kumeļam;
Nu lustiga tautu meita,
Grib ar mani līdzi iet.

# 17132.00
Lustēm bēri' auzas devu,
Lustēm jūdzu kumeliņu,
Lustitiem vizinaju
Savu jaunu līgaviņu.

# 17133.00
Man bij kalts kumeliņš,
Priekšā tēraud' pakaviņas,
Priekšā tēraud' pakaviņas,
Pakaļā sudrabiņa;
Priekšā manim guni šķīla,
Pakaļā atspīdeja.

# 17134.00
Man pašami labs zirdziņis,
Pašam kaltas kamaniņas;
Tik vien ņēmu tautu meitu,
Vezumiņu gribedams.

# 17135.00
Mēs deviņi vedejiņi,
Mums desmiti kumeliņi;
Šei ņemsimi jājejiņu
Desmitam kumeļam.

# 17136.00
Mūs' bāliņ' lustes dēļ
Dīdē sav' kumeliņ';
Taut' meit', lētdabiņ',
Līdze vien taisijās.

# 17137.00
Kandavā zirgu pirku,
Aucē ņēmu līgaviņu;
Auces meitu vizinaju
Ar Kandavas kumeliņu.

# 17137.01
Kandavā zirgu pirku,
Aucē jēmu līgavinu,
Lai vareju Auces meitu
Uz Kandavu vizināt.

# 17138.00
Nāc tu, mūsu vedamā,
Ko tik ilgi kavejies?
Mans bērais kumeliņš
Kapā tavu sētsvidiņu.

# 17139.00
Nebēdā, tautu meita,
Netecesi kājiņām,
Tev Jānits atstelleja
Pieci bēri kumeliņi.

# 17140.00
Nedancinu kumeliņa,
Man zinama līgaviņa;
Lai dancina tas puisits,
Kam aug tāļu nezinama.

# 17140.01
Klusi, rimsti, kumeliņi,
Sen zinama līgaviņa;
Lai neklust, lai nerimst,
Kam bij vēl nezinama.

# 17140.02
Nedanco, kumeliņi,
Man zinama līgaviņa;
Lai dancoja tam puišam,
Kam ir visu nezinama.

# 17140.03
Nedīžo, kumeliņi,
Man līgava sadereta;
Lai dīžo tam puišam,
Kam vēl nava sadereta.

# 17140.04
Stāvi stilu, kumeliņ,
Uz ta ledus gabaliņa;
Lai dižaja tam puišam,
Kam vēl bija nezinama.

# 17141.00
Nedomaji, tautu meita,
Ka es nācu tevis dēļ:
Sidrabiņa, zelta dēļi
Jāj' tavā sētiņā.

# 17142.00
Nedomā, tautu meita,
Kad es tevis vienas nācu;
Ja nav zelta, sudrabiņa,
Ņem' no staļļa kumeliņu.

# 17143.00
Pieci, seši sirmi zirgi,
Četri vaska skrituliši;
Tie bij labi māršas vest,
Tie māsiņas pavadit.

# 17144.00
Raugaties, labi ļaudis,
Kādi mūsu vedejiņi:
Vēja zirgi, Laimes rati,
Jauni puiši ormaniši.

# 17145.00
Sprēdzē, māte savu meitu
Sīkajām saktiņām;
Es sprēdzeju kumeliņu
Sudrabiņa sprēdzitēm.

# 17145.01
Šņorē pupus, tautu meita,
Es šņoreju kumeliņu,
Es šņoreju kumeliņu
Sidrabiņa šņoritem.

# 17145.02
Sprēdzejies, tautu meita,
Sīkijā sudrabā;
Es sprēdzeju kumeliņu
Sīkijām sprēdzitēm.

# 17146.00
Stāvi stingri, kumeliņi,
Uz ta ledus gabaliņa,
Kamēr māte meitu tina
Pērnajās pakulās.

# 17146.01
Pastāvami, pagaidami
Augsta kalna galiņā,
Kamēr brāļi māsu tina
Pērnajāsi pakulās.

# 17146.02
Pastāv', manis kumeliņ,
Uz ta ledus gabaliņa,
Kamēr māte meitu tina
Pērnajās(i) pakulās.

# 17146.03
Stāvi, mans kumeliņš,
Tīrumiņa maliņā,
Kamēr māte meitu tina
Pērnajās pakulās.

# 17147.00
Tautu meita lielijās,
Sen gatava, sen vedama;
Kad sajāja vedejiņi,
Citas māsas dvieļus auda.

# 17147.01
Tautu meita ziņu sūta,
Sen gatava, nu gatava;
Kad atjāja precinieki,
Sētā auž villainites.

# 17148.00
Tautu meita, tautu meita,
Kam kamanu negaidija?
Tad es būtu aizjūguse
Rakstitās kamanās.

# 17149.00
Tin, māmiņa, savas meitas
Pērnajāsi pakulās:
Sajājuši pie vārtiemi,
Aptur' tautas kumeliņus.

# 17150.00
Tin' māmiņa, sav' meitiņu
Pērnajāsi pakulās:
Tukšis pūrs, pliks vēders,
Pie vārtiem vedejiņi.

# 17151.00
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs krāsnī guļ;
Mana paša vedamā
Pašā krāsns dibenā.

# 17151.01
Māmiņai piecas meitas,
Visas piecas ceplī guļ;
Jau ta paša diženā
Pašā cepļa dibinā.

# 17152.00
Čupa, guba tautu meita,
Kas to čupu kustinaja?
Bāliņam stipri zirgi,
Tie to čupu kustinaja.

# 17153.00
Tumša nakte, balts celiņš,
Melnu jūdzu kumeliņu,
Lai neredz bāleliņi,
Kur aizveda viņ' māsiņu.

# 17154.00
Visi teica: gaisma, gaisma!
Es par gaismu nebēdaju;
Sirmi zirgi, rimti vīri,
Drīz mēs jūdzes mērisim.

# 17155.00
Cerejās tautu meita
Ar kariti atbraucam;
Vaj tev, čalka, nedereja
Mana tēva kumeliņi?
Es tevi iesiešu
Kumeļa astēi,
Es tevi kājām
Padancinašu.

2.5.2.7.6.2. Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un brūtes vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem, etc. ( 17156 - 17221)

# 17156.00
Vai, māsiņa mīļa, balta,
Mellu ļaužu aizvedama!
Jo tie ļaudis gana melli,
Vēl jo melli kumeliņi.

# 17156.01
Nu aizveda mūs' māsiņu
Mellajos ļautiņos;
Jo tie zirgi gan bij melli,
Bet tie ļaudis vēl mellaki.

# 17157.00
Ak, tu škelmis tautu dāls,
Tavu lob' kumeļeņ'!
As pi tev naītum,
Ka na lobā kumeļeņa.

# 17158.00
Ak, tu šķeļmi tautu dālu,
Vosor kausta kumeļeņu!
Salauzeja ņīdru tylltu
Zam brāļeņa noma duru.

# 17159.00
Balta zirga nejūdziet,
Man' vezdami tautiņās!
Balti zirgi tāli spīd,
Gauži raud māmuliņa.

# 17160.00
Bumbulaiņi, grumbulaiņi
Tautu dēla kumeliņi;
Kā nebija grumbulaiņi,
Auzu pelus ēdinaja?

# 17161.00
Eita, brāļi, izjājat
Man' jājamu kumeliņu,
Vaj varēs mani nest,
Manas baltas villainites.

# 17162.00
Gribej' ari vedejiņi
Kumeliņus dancināt;
Līdz gribeja stāvu lēkt,
Satupāsi mēslienā.

# 17163.00
Ira, ira mūs' māsiņa
Ormaniti dabujuse:
Spīdej' zelta gredzentiņš
Caur raibiem cimdiņiem.

# 17164.00
Jūdz, tautieti, kamanās
Drīz tekošu kumeliņu:
Tīri lauki, klajumiņi,
Plānas manas villainites.

# 17165.00
Jūdziet, tautas, nejūdziet
Treša gada kumeliņu:
Pušk', ieloku nepavilka,
Ne vēl manu augumiņu.

# 17166.00
Kā krupitis tautu dēlis,
Kā sisenis kumeliņis.
Grib krupitis mani celte
Siseņame mugurā;
Ne, krupiti, tu uzcelsi,
Ne sisenis panesis.

# 17167.00
Kas tur klaudz, kas tur rīb,
Ko tie sili nodērdeja?
Vedejiņi projam brauks,
Odiem kala pakaviņas.

# 17168.00
Ko tu, nerra, nerrojies
Gar to labu kumeliņu?
Ne tu brauci, ne tu jāji,
Stāvu vien lecinaji.

# 17169.00
Kur ošam(i) tādi zari,
Kā resnam(i) ozolam!
Kur tautām(i) tādi zirgi,
Kā manam(i) brāliņam!

# 17169.01
Ne ošam tādas lapas,
Kā tam āra ozolam;
Ne tautām tādi zirgi,
Kā manam bāliņam:
Brieža spalva, lāča spēks,
Vanadziņa vieglumiņš.

# 17170.00
Lai bij lepni, kas bij lepni,
Lepni mūsu precinieki:
Viena ilkse kamanām,
Trīskājainis kumelins.

# 17171.00
Liļejās ši N-iši (Leiksniši)
Lobim zirgim sabraukuši.
Kā izvede danncynāt,
Sprīde ļipu sātmalī.

# 17172.00
Ļiļejās šis svāteņš
Slaiki šā kumēļeņi.
Vairāk muna kuēe slaika,
Kā ti tavi kumēļeņi.

# 17173.00
Man aizjūdza tautu dēls
Kā gailiti kumeliņu;
Zviegdams ceļu aizteceja,
Kā gailitis dziedadams.

# 17173.01
Es aizjūdzu māsiņai
Kā gailiti kumeliņu;
Visu ceļu zviegdams tek,
Kā gailitis dziedadams.

# 17173.02
Tautu dēlis man iejūdza
Kā gailiti kumeliņu;
Tek gāliņu grozidams,
Kā gailitis dziedadams.

# 17174.00
Man atjāja tautu dēls
Kā gailiti kumeliņu.
Kur sēdešu, kur sitišu,
Kur likš' savas villainites?

# 17174.01
Man atjāja tautu dēls
Strupu strunku kumeliņu.
Kur es pati uzsēdešu,
Kur likš' savas villainites?

# 17175.00
Man atsūta tautu dēlis
Kā gailiti kumeliņu;
Ne tas var mani nest,
Ne ar manu sudrabiņu.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Laid gailiti eglienā.

# 17175.01
Man atsūta tautu dēlis
Kā zvierbuli kumeliņu.
Laiž to tautu zvierbuliti
Mellajā eglienā;
Jūdz, brāliti, savu bēri,
Vadi mani tautiņās.

# 17176.00
Man atsūta tautu dēlis
Mazu, mazu kumeliņu,
Te galviņa, te astite,
Kur sitišu pātadziņu?

# 17177.00
Manis dēļ, bāleliņ,
Ne segloji, ne baroji;
Man atveda tautu dēlis
Nobarotu, apseglotu.

# 17178.00
Manis dēļ, sveši ļaudis,
Sirmus zirgus nejūdziet,
Man aizjūdza bāleliņis
Ābolainus kumeliņus.

# 17179.00
Mazs bērziņš, loki zari,
Nenes manu vainadziņu;
Jauns tautieša kumeliņš,
Nenes manu augumiņu.

# 17180.00
Melni vien, bēri vien
Tautu dēla kumeliņi:
Aiz to manas villainites
Velejamas nespērās.

# 17181.00
Muļķis bija tautu dēls,
Nemāk ragus uztaisit:
Savu ceļu ragus tek,
Savu ceļu kumelinis.

# 17182.00
Anniņai māsiņai
Trīs deviņi vedejiņi,
Trīs deviņi vedejiņi,
Visi tādi nonīkuši.
Pirmajami vedejam
Trim kājām kumeliņš;
Jau otrami, jau trešam
Ar stutēmi sastutets.

# 17183.00
Ne tie nelgas aizvedis
Mūs' māsiņu dzeltainiņu:
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.

# 17183.01
Lai man bija, ja man bija,
Viena sliece kamanām,
Es aizvežu tautu meitu,
Krūmi vien nobrīkšķeja.

# 17183.02
Šitie nelgas, šitie nelgas
Mūs' māsiņas nevedis:
Viena sliece kamanām,
Trim kājām kumeliņš.

# 17183.03
Vaj tie nelgas aizvedis
Mūs' māsiņu dzeltaniti?
Viena sliece kamanām,
Trim kājām kumeliņš.

# 17184.00
Ne tie nelgas aizvedis
Mūs' māsiņu dzeltainiti:
Paši klibi, zirgi akli,
Viena sliece kamanām.

# 17184.01
Na taidim vedējīm
Myusu māseņu nuvest:
Poši okli, zyrgi troki,
Karapaškas bez skrituļu.

# 17184.02
Precē mani precenieki,-
Kā jūs mani vedisat?
Klibi zirgi, veci paši,
Viena sliece ragavām.

# 17184.03
Šitie nelgi, šitie nelgi
Mūs' māsiņas nevedis:
Paši akli, zirgi klibi,
Viena sliece kamanām.

# 17184.04
Vaj tie nelgas aizvedis
Mūs' māsiņu dzeltaniti?
Paši akli, zirgi traki,
Viena sliece kamanām.

# 17184.05
Voj tie nallgas aizvedis
Mus' māesiņu dzaltaeniti:
Poši okli, zirgi troki,
Viena slieca komonām.

# 17185.00
Nejāj lepni, tautu dēlis,
Ne tas tavis kumeliņis;
Ari labi, ari labi,
Ja ta tava pātedziņa.

# 17185.01
Ko lielies tu, dēliņ,
Ne tas tavs kumeliņš;
Tas jau bija gan sacits,
Kad ta tava cepurit'.

# 17185.02
Nebrauc knaši tu, puisiti,
Tas nav tavis kumeliņš:
Saimenieka kumeliņis,
Cūku puiša pātedziņa.

# 17185.03
Nebrauc dikti, nebrauc dikti,
Tas nev tavis kumelinis:
Saimenieka kumelinis,
Ta tik tava pātedzina.

# 17185.04
Nējāj lepni, tautu dēlis,
Neba tavis kumeliņis:
Kunga dots kumeliņis,
Tēva vīta pātadziņa.

# 17186.00
Pašam brūtes vedejam
Zirgam aste neuzsieta;
Visu manu sētas vidu
Kā ar slotu noslaucija.

# 17187.00
Pašam brūtes vedejam
Strupu ļipu kumeliņš;
Cik gribeja lielities,
Atsatupa ļipiņā.

# 17187.01
Atskrin tautys, atskrin tautys,
Strupu ļipu kumēļeņš;
Cik gribeja paspriņņģēt,
Sprīžas ļipa sātmalī.

# 17187.02
Īkstijam bāliņam
Strupu ļipu kumelinis.
Cik gribeja danci vest,
Ļipinā atsadūre.

# 17187.03
Lelujam vedējam
Strupu asti kumaļeņš;
Cik gribēja stallši jāt,
Aste deure sēteņā.

# 17187.04
Jānišam brālišam
Strupu ļipu kumeliņš;
Cik gribeja stalti jāt,
Atsatupa ļipiņā.

# 17188.00
Pumpajata mani pašu,
Sprādzejata kumeliņu,
Es gan redzu, nepalikšu
Šovakar brālišos.

# 17189.00
Zem ozola stāvedama,
Zaļa zīda banti loku,
Kamēr tautas apsegloja
Dārgas naudas kumeliņu.

# 17190.00
Zili sari, basas kājas
Tauta dēla kumeļam;
Tas ražani piedereja
Tēva bēru pulciņā.

# 17191.00
Sen slaveja N-os
Kā līnišus kumeliņus;
Es atradu puškodama
Kā āziša muguriņu.

# 17192.00
Sirmi zirgi, melni kungi,
Konterbanta kučeriņi,
Tie, māsiņa, tevi ņems,
Tev' vedis tautiņās.

# 17193.00
Spīdēt spīd, vizēt viz
Vedejiņa kamaniņas;
Tā spīdēs māsiņai
Sīki raksti pūriņā.

# 17194.00
Stāvat, tautas, aiz vārtiem,
Maura mana neminiet,
Kamēr brāļi māsu ģērba
Smalkajā sidrabā.

# 17194.01
Stāeviet, toutas, kaelniņā,
Moura muna naeminiet,
Ikām brāļi māsu ģerba
Smolkaja sudrabā.

# 17194.02
Stāvat, tautas, kalniņāi,
Nenākati lejiņā:
Nu vēl brāļi māsai kala
Sīkajo sidrabiņu.

# 17194.03
Stāviet, tautas, pastāviet
Augstajā kalniņā,
Kamēr brāļi māsu kala
Sīkajā sudrabā.

# 17195.00
Tautiets jūdza divi zirgi
Priekš ta mana augumiņa.
Jūdz, bāliņ, vienu labu,
Padar' kaunu tautiešam.

# 17196.00
Tautu dēlis lielijāsi
Barot bērus kumeliņus;
Kad vajaga, nu atbrauc
Ar diviemi dunduriem.
Še tēviņa bēri zirgi,
Laid dundurus eglienā.

# 17196.01
Tautu dēls lielijās,
Seši bēri kumeliņi;
Kad jabrauc mani vest,
Atbrauc divi dunduriem.

# 17197.00
Tautu dēlis man atjāj
Kā āziti kumeliņu;
Riņķi grieza sētvidēja,
Aptupēs skaidiņēs.

# 17198.00
Tautu dēls man atsūta
Bez pavadas kumeliņu;
Es tev došu baltus cimdus,
Bez īkšķiem nodaritus.

# 17198.01
Man atjāja tautu dēls
Pussedlotu kumelinu;
Es tev, nelga, noadišu
Bez īkšķim pierkstainišus.

# 17198.02
Man atsūta tautu dēlis
Bez iemauktu kumeliņu;
Es tev, šķelmi, atsūtišu
Bez īkšķiša baltus cimdus.

# 17198.03
Man tautietis atstelleja
Bez grožām kumeliņu;
Es tautiešam aizstelleju
Bez īkšiem raibus cimdus.

# 17198.04
Tautu dēlis man atsūta
Bez iemauktu kumeliņu;
Es tev, šķelmi, aizsūtišu
Bez īkšķiša baltus cimdus.

# 17199.00
Tautu dēlis man atsūta
Kā zvirbuli kumeliņu.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Laid zvirbuli eglienā.

# 17199.01
Atsūt' manim tautu dēlis
Kā gailiti kumeliņu.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Laid gailiti eglienē.

# 17199.02
Man atsūta tautu dēls
Kā zvirbuli kumeliņu.
Seglo, brāli, savu bēri,
Vadi mani tautiņās;
Laid to tautu zvirbuliti
Mellajā eglienā.

# 17199.03
Man tautietis atsūtija
Kā zvirbuli kumeliņu.
Jem, brāliti, sešus bērus,
Dzen zvirbuli kārklienā.

# 17199.04
Tautiets man atsūtija
Kā zvirbuli kumeliņu.
Sedlo, brāli, tēva bēri,
Laid zvirbuli eglienā.

# 17199.05
Taut' dēl' atsūtē
Cīruliš kumeliņ';
Sedlē, brāl, sav's bēr's,
Grūž cīruļu krūmiņē.

# 17199.06
Tautu dēlis man atsūta
Kā dunduri kumeliņu;
Ne tas mani pašu nesa,
Ne vizuļa villainites.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Dzen dunduri eglienā.

# 17200.00
Tautu dēlis man atsūta
Mazu, mazu kumeliņu;
Pelcē mirka, ne upē,
Manas baltas villainites.

# 17200.01
Man atsūta tautu dēls
Ka āziti kumeliņu;
Kājas mirka strautiņā,
Ko daris upitē?



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv