16601 - 16800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz brūtgana mājām. ( 16348 - 16829)
2.5.2.6.9. Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot. ( 16522 - 16574)

# 16601.00
Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem zābakiem:
Tēvs man deva linu zemi,
Tu nosēji auziņām.

# 16601.01
Gulsties pats, bāleliņ
Mana pūra dibinā:
Es prasiju liniem zemes,
Tu apsēji auziņām.

# 16602.00
Muni bollti brāļeļeņi,
Kā pēc manis dzenites?
Vaj es jiusu tāva zemi
Pyureņā salucēju?
Jemit, brāļi munu pyuru,
Es dzeivāš' uz tāva zemis.

# 16603.00
Maz rasiņas tai zālei,
Kas ozola ēniņā;
Mazs pūriņis tai māsai,
Kas bāliņu darbeniece.

# 16603.01
Maza rasa tai zālei,
Kas ozola ēniņā;
Mazs pūriņis tai meitai,
Kas brien kungu laidarā.

# 16604.00
Paldies saku, aitu kūte,
Ne bāliņa linu lauks:
Pilns pūriņš cimdu, zeķu,
Nav neviena paladziņa.

# 16605.00
Plata upe, šaura laipa,
Kā būs manim pāri tapt!
Dižas tautas, mazs pūriņis,
Kā būs man cauri tapt!

# 16606.00
Rībēt rīb, neskaneja,
Tēva vaina, ne māmiņas:
Māte pūru piedarija,
Tēvs nepirka sudrabiņa.

# 16606.01
Dimdēt dimd, neskaneja,
Tēva vaina, ne māminas:
Māte pūru piedarija,
Tēvs nepirka sidrabinu.

# 16606.02
Tēva vaina, ne māmiņas,
Rībēt rīb, neskaneja:
Māte pūru piedarija,
Tēvs nekala sudrabiņa.

# 16606.03
Tricet tric, naskanē,
Tāva vaine, na māmeņas:
Māte pyuru pidarā,
Tāvs nakola sudabreņa.

# 16607.00
Smagu vežu vezumiņu,
Ne bāliņa zemit' vežu:
Svētdieniņas darbu vežu,
Darba dienas diendusiņu.

# 16607.01
Pūru vedu tautiņās,
Neba miežus, rudzus vedu;
Svētas dienas darbu vedu,
Visus piektus vakariņus.

# 16607.02
Vežu, vežu tautiņās,
Ne bāliņa zemit' vežu:
Svētdieniņas darbu vežu,
Ceturtdienas vakariņa.

# 16608.00
Tālu mani māte deva,
Lielu slavu gribedama.
Ko darija liela slava,
Maz manā pūriņā.

# 16609.00
Tīši brāļi linus sēja
Mālajā kalniņā,
Lai māsiņa nenoveda
Liela pūra tautiņās.

# 16610.00
Tu, tautieti, nezinaji,
Kas manā pūriņā:
Tēvs ielika linu podu,
Māte dzīvu aveniņu.

# 16611.00
Vakar brāļi māsas pūru
Ar zobenu saskaldija;
Šodien kala raudadami
Ar sudraba nagliņām.

# 16612.00
Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi;
I tie manu pūru šūva
No tiem kriju gabaliem.

# 16613.00
Vecā brāļa līgaviņa,
Nāc man līdzai tautiņās;
Tev dzirdēt, tev redzēt,
Kas manāi pūriņāi,
Ko es būšu ielikuse,
Pie tevim dzīvodama.

# 16614.00
Cauru dienu sastaigaju
Apkārt pūru raudadama.
Ko es došu vīrinam,
Ko vīrina māsinām?
Nav manā pūrinā
Viena laba gabalin'.

2.5.2.6.11. Brāļa atbilde un pārmetumi māsai. ( 16615 - 16619)

# 16615.00
Bāliņos dzīvodama,
Visus cepļus izguleju;
Kad es gāju tautiņāsi:
Dodiet man pilnu pūru!

# 16616.00
Kā māsa kalpoja,
Tā brālis maksaja:
Kad pirti kūra,
Tad drēbes veleja;
Kad galdu klāja,
Tad traukus mazgaja.

# 16617.00
Liniem sēju to druviņu,
Magonām noziedeja;
Iet māsiņa raudadama
Tukšu pūru tautiņās.

# 16618.00
Pieguļnieca man' māsiņa,
Tai pūriņa nevajaga:
Puiši pūru pielocija
Ar veciem pinekļiem.

# 16618.01
Es izaugu liela meita,
Tēvam zirgus ganidama;
Pielociju sav' pūriņu
Ar veciem(i) pinekliem.

# 16618.02
Man' māsiņa pieguļniece,
Ne pūriņa locitaja,
Salocē pūriņē
Kumeliņu pinekliņus.

# 16618.03
Pieguļniece mūs' māsiņa,
Ne pūriņa daritaja,
Pilnu pūru pielocija
Kumeliņu pinekliem.

# 16619.00
Celies stāvu, bāleliņ,
Lec māsiņas pūriņā,
Kam tu ļāvi māsiņai
Gulēt lielu launadziņu.

2.5.2.6.12. Pūra lādes, vai tīņa ārīgs izgreznojums. ( 16620 - 16639)
2.5.2.6.12.1. Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu, zeltu. ( 16620 - 16626)

# 16620.00
Es bej vīna vīnaļeņa,
Man deveņi brāļeļeņi;
Dzelžīm munu peuru kola,
Vyzuļīm vainaēeņu.

# 16621.00
Es kaleja meita biju,
Nevediet pa purviem:
Man pūriņis vara kalts,
Iegrims purva dibinā.

# 16622.00
Kā, māsiņa, vaira gaidi
No baltā bāleniņa?
Dzelziem tavu pūru kala,
Vizuļiem vainaciņu.

# 16623.00
Kaliet, brāļi, dzelžiem pūru,
Kad kalpam vēlejiet,
Lai tas manim nesalūztu,
Pavasaros vadajot.

# 16624.00
Man trejadi bāleliņi,
Trejad' pūru kaldinaja.
Tēva brāļi dzelzim kala,
Mātes brāļi sidrabiņu;
Manas pašas bāleliņi
Zelta vāku liedinaja.

# 16624.01
Riga rīb, Riga rīb,
Kas to Rigu rībinaja?
Mani treji bāleniņi
Māsai pūru kaldinaja.
Tēva brāļi dzelzim kala,
Mātes brāļi sidraboja;
Mani pašas bāleniņi
Zelta vāku liedejiņi.

# 16624.02
Skanēt skan Rigas pils,
Kas to pili skandinaja?
Tai meitai pūru kala,
Kam trejadi bāleliņi.
Tēva brāļi dzelzim kala,
Mātes brāļi sudrabiņu,
Viņas pašas bāleliņš
Tīru zeltu kaldinaja.

# 16624.03
Trejad' man radi bija,
Trejad' pūru kaldinaja:
Tēva radi dzelzēm kala,
Mātes radi sudrabiņu,
Manas pašas bāleliņi
Zelta vāku liedinaja.

# 16624.04
Treju brāļu māsa biju,
Trejus pūrus kaldinaju:
Tēva brālis dzelzim kala,
Mātes brālis sidrabiņu,
Manas pašas bāleliņi
Zelta vāku liedinaja.

# 16625.00
Pūriņ manu, ai pūriņ,
Treju brāļu kalumiņ'!
Tēva brālis pūru kala,
Mātes brālis dibeniņu,
Manas pašas īstais brālis
Pūram vāku kaldinaja.

# 16625.01
Pūriņ manu, ai pūriņ,
Treji tevi kaldinaja:
Tēva brāļi virsu kala,
Mātes brālis dibeniņu,
Manas īsti bāleliņi
Tavu vāku kaldinaja.

# 16625.02
Tēva brāļi tīnit' taisa,
Mātes brāļi dibeniņu,
Manas pašas īstie brāļi
Dzelžiem vāku kaldinaja.

# 16626.00
Riga dind, Riga dind,
Kas to Rigu dindinaja?
Tai māsai pūru kala,
Kurai treju brāleliņu:
Tēva brāļi, mātes brāļi,
Viņas pašas īstais brālis.
Tēva brālis pūru kala,
Mātes brālis atslēdziņu,
Viņas pašas īstais brālis
Zelta vāku liedinaja.

# 16626.01
Es neiešu tautiņās
Bez trijadu bāleniņu:
Tēva brāļu, mātes brāļu,
Manis pašas īstu brāļu.
Tēva brāļi pūru kala,
Mātes brāļi dibeniņu,
Mani pašas īstie brāļi
Zelta vāku kaldinaja,
Zelta vāku kaldinaja
Ar sudraba atslēdziņu.

# 16626.02
Es neietu tautiņās
Bez trejadu bāleniņu:
Tēva brāļa, mātes brāļa,
Manu īstu bāleniņu,
Tēva brālis pūru kala,
Mātes brālis atslēdziņu,
Mani īsti bāleniņi
Zelta vāku liedinaja.

# 16626.03
Reiga diņd, Reiga diņd,
Kas tu Reigu dyndynāja?
Tai māsai pyuru kola,
Kur trejādi brāļ ļeņi:
Tāva brāļi, mātis brāļi,
Muni pošys eisti brāļi.
Tāva brāļi lādi kola,
Mātis brāļi etsledzeņu,
Muni pošys eisti brāļi
Zalta vāku rytynāja.

# 16626.04
Riga rīb, Riga rīb,
Kas to Rigu rībinaja?
Tai māsiņai pūru kala,
Kam trejadi bāleniņi.
Tēv' bāliņi pūru kala,
Mātes brāļi atslēdziņu,
Manas pašas īstie brāļi
Zelta vāku liedinaja.

# 16626.05
Saka mani bez bāliņu,
Man trejadi bāleliņi:
Tēva brāļi, mātes brāļi,
Manas pašas īstie brāļi.
Tēva brāļi pūru kala,
Mātes brāļi atslēdziņu,
Manas pašas īstie brāļi
Zelta vāku kaldinaja.

# 16626.06
Saka mani bez bāliņu,
Man trejadi bāleliņi:
Tēva brālis, mātes brālis,
Manas pašas īstais brālis.
Tēva brālis tīnit' pirka,
Mātes brālis atslēdziņu,
Manas pašas īstais brālis
Vara vāršu kaldinaja.

2.5.2.6.12.2. Pūra vāks izrakstīts. ( 16627 - 16632)

# 16627.00
Lūgtin lūdzu bititei,
Lai noraksta pūra vāku,
Lai vareju cauri vest
Caur deviņu kungu valsti,
Caur deviņu kungu valsti
Stārastiņa dēliņam.

# 16627.01
Lūdzen lūdzu bititei,
Lai noraksta pūra vāku;
Caur deviņi mājas veda,
Stārastiņa dēliņam.

# 16627.02
Lūdzin lūdzu bititei,
Lai rakstija pūra vāku,
Lai vareju pāri vest
Treju kungu robežām.

# 16627.03
Šūn, bāliņ, ko šūdams,
Šūn rakstitu pūra vāku,
Vedis mani tāļu, tāļu,
Caur deviņi ciemiņiem,
Caur deviņi ciemiņiem
Stārastiņas dēliņam.

# 16627.04
Šūn, bāliņ, man pūriņu,
Izrakstitu pūra vāku,
Caur deviņi ciemi veda
Stārastiņa dēliņam.

# 16627.05
Šūn, bāliņ, man pūriņu,
Šūn vāciņu rakstidams!
Man pūriņu cauri veda
Caur deviņi ciemiņiem.

# 16628.00
Rakst', māmiņ, pūra vāku,
Raksti pūra dibeniņu,
Daudzi ciemu ceļmalā,
Visi tek raudzities.

# 16628.01
Mīļi lūdzu bititei,
Lai noraksta pūra vāku,
Lieli ciemi, daudzi meitu,
Visas teki lūkoties.

# 16628.02
Šūn, māmiņa, man pūriņu,
Šūn vāciņu rakstidama,
Daudz ciemiņu celiņā,
Visi tek raudzities.

# 16629.00
Rakstits mana pūra vāks,
Rakstits pūra dubeniņš;
Tikušam dēliņam
Manu pūru vizinaja.

# 16630.00
Rakstits mans pūris bija,
Rakstits pūra dibeniņš,
To vareju tāļu vest,
Labakās tautiņās.

# 16631.00
Rakstits mans pūra vāks,
Rakstits pūra dibeniņš.
Gudram tēva dēliņam
To pūriņu kustināt.

# 16631.01
Raksteits muns pyura vāks,
Raksteits pyura dibiņeņš;
Gudram tāva deļeņam
Tu pyureņu kustynot.

# 16631.02
Rakstits mans pūra vāks,
Rakstits pūra iekšpusē;
Tam pūriņu kustināt,
Gudram tēva dēliņam.

# 16632.00
Ražans manis pūra vāks,
Ražans pūra dibeniņš;
Ražanam puisišam
Doš' pūriņu vizināt.

# 16632.01
Dižens mani pūra vāks,
Dižens pūra dibeniņš;
Dižam tēva dēliņam
Doš' pūriņu vizināt.

2.5.2.6.12.3. Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka. ( 16633 - 16639)

# 16633.00
Brāļam laiva izpuškota
Ar magonu lapiņām;
Māsai pūrs vēl košaks
Ar dzīparu galiņiem.

# 16634.00
Krustiem auga zelta roze
Uz māsiņas pūra vāka.
Kas to rozi kustinās,
Tam māsiņa piederēs.

# 16634.01
Klētī auga kupla roze
Iz māsiņas pūra vāka.
Kas rozites zaru lauza,
Tas māsiņu bildinaja.

# 16634.02
Zelta roze skaisti zied
Uz bārites pūra vāka.
Kas to rozi kustinās,
Tas bāriti bildenās.

# 16634.03
Sudrabotas rozes zied
Uz māsiņas pūra vāka.
Kas rozites kustinās,
Tas māsiņu bildinās.

# 16635.00
Mazajam bāliņam,
Tam māsiņas vairak žēl,
Tas uzlika zelta rozi
Uz māsiņas pūra vāka.

# 16636.00
Zied rozites, zied magones
Uz māsiņas pūra vāka;
Kad pacēla pūra vāku,
Tad ziedeja villainites.

# 16637.00
Ziedat rozes,
Ziedat magones
Virs māsiņas
Pūra vāk'.
Neziedaj' rozites,
Ne magonites,
Ziedaja baltas
Villaines.

# 16638.00
Zelta roze uzauguse
Uz māsiņas pūra vāka.
Lūgšus lūdzu tautietim:
Nenolauz zelta rozi!

# 16638.01
Uz māsiņas pūra vāka
Uzauguse zelta roze.
Lūgšus lūdzu tautietim:
Nenolauz zelta rozi!

# 16639.00
Sit, brāliti, zelta rozi
Uz māsiņas pūrautiņa,
Lai nevar sveši ļaudis
Uz celiņa maderēt.

2.5.2.6.13. Pūru aizslēdz. ( 16640 - 16640)

# 16640.00
Slēdz, māsiņa, savu pūru
Deviņām atslēgām:
Tautiešam viena māsa,
Abi roki zagt māceja.

2.5.2.6.14. Pūru apklāj ar drānu un apjož. ( 16641 - 16644)

# 16641.00
Es nabagu māsa bij',
Man nabagu bāleliņ':
Bez jostiņ' man pūriņ',
Bez zābaku bāleliņ'.

# 16642.00
Gauži rauda mans pūriņis,
Kad jaunami jostu joza;
Neraud' gauži, mans pūriņis,
Vēl jo jauna jozejiņa.

# 16642.01
Gauži raud bāleliņis,
Ka jaunam jostu jož.
Neraudaji bāleliņ,
Jauna tava jozejiņa.

# 16642.02
Gauži raud ozoliņis,
Ka jaunam jostu jož;
Neraud' gauži ozoliņi,
Jauna tava jozejiņa.

# 16642.03
Gauži raud ozulenč,
Zalta jostu nujozut.
Naraud' gauži, ozuleņ,
Jauna tava jūzējeņa.

# 16642.04
Ozoliņis gauži raud,
Ka jaunam(i) jostu joza;
Neraud' gauži, ozoliņ(i)
Jauna tava jozejiņa.

# 16642.05
Ozuļeņš gauži raud,
Ka jaunam jostu joze;
Naraud' gauži, ozuļeņ,
Jauna tova jozējeņa.

# 16642.06
Ozoliņš gauži raud,
Tik jaunami jostu jož;
Neraud' gauži, ozoliņ(i)
Jauna tava jozejiņa.

# 16642.07
Žēli raud ozolinis,
Jauns jostiņu apjožams;
Neraud' žēli, ozolini,
Vēl jo jauna jozejiņa.

# 16642.08
Žēli raud ozoliņis,
Kad jaunam jostu joza;
Neraudaji, ozoliņi,
Jauna pate jozejiņa.

# 16643.00
Gauži raud mans pūriņš,
Kam jaunam jostu joza.
Raud' pūriņi, uz tautām,
Kam tās mani jaunu ņēma.

# 16644.00
Mans pūriņis gauži raud,
Kam es jostu neapjozu;
Raud', pūriņi, uz tautieti,
Kam tas mani jaunu veda.

2.5.2.6.15. Pūra pirkšana. ( 16645 - 16661)
2.5.2.6.15.1. Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā. ( 16645 - 16645)

# 16645.00
Slēdz, māmiņa, ošu klēti
Ar tērauda atslēdziņu:
Manas baltas villainites
Ar tautām ienaidā.

# 16646.00
Kumeļam četras kājas,
Četri balti pakaviņi;
Māmiņai četras meitas,
Četri pūri klētiņā.

# 16646.01
Māmiņai četras meitas,
Četri pūri klētiņā;
Kumeļam četras kājas,
Četri balti pakaviņi.

# 16646.02
Četras kājas kumeļam,
Četri dzelzu pakaviņi;
Četras meitas māmiņai,
Četri pūri klētiņā.

# 16647.00
Māmiņai piecas meitas,
Piecas mucas kāpostiņu:
Ikkatraji meitiņai
Pa muciņu kāpostiņu.

# 16648.00
Māmiņai sešas meitas,
Seši pūri klētiņā.
Kā iegāju klētiņā,
Ar lustēm nevareju.

2.5.2.6.15.3. Jaunais brālis, vaj māte uzsēžās uz pūra un kaulējās ar vedējiem par pirkšanas maksu. ( 16649 - 16661)

# 16649.00
Deri, kupči, vezumiņu,
Ko tik ilgi ķiņķelē?
Met apaļu dālderiti,
Krauj tad pillu vezumiņu.

# 16650.00
Es nedošu māsas pūra
Ne no vietas kustināt,
Iekam liks tautu dēls
Divi zelta gabaliņi.

# 16650.01
Es nedošu mātes pūra,
Man māmiņa nevēleja,
Kamēr lika jaunais svainis
Trīs sidraba gabaliņus.

# 16650.02
Nevienami nevajaga
Mana pūra kustināt,
Leikam lika tautu dēls
Divi zelta gabaliņi.

# 16651.00
Krupitis uzlēca
Uz māsas pūru.
Lec, krupi, zemē,
Dabusi tiesu.

# 16651.01
Krupitis uzlēca
Uz māsas lādi.
Ej, krupi, zemē,
Še dālderitis.

# 16651.02
Melns krupis tupeja
Uz māsas pūra.
Dod svaini naudu,
Lec, krupi, zemē.

# 16652.00
Maksajiet, maksajiet,
Sveši ļaudis, tīnes naudu!
Gana mūsu meitas tēvs
Meitas dēļi pūlejies.

# 16653.00
Nedod, māmiņa
Tik lēti pūru!
Tu, tautieti, bučo roku,
Skaiti baltus dālderišus,
Skaiti baltus dālderišus
Uz māsiņas pūra vāku.

# 16654.00
Nedošu pūriņa
Bez sudrabiņa:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba pildits.

# 16655.00
Neiešu zemē
No meitas pūra,
Līdz meta tautietis
Apaļu dālderi.

# 16656.00
Nekāpu zemē
No māsas pūra,
Līdz nāca svainitis,
Līdz cēla zemē.
Svainis manis aizteceja
Pie kaimiņa cūkganiša,
Pie kaimiņa cūkganiša
Sīkas naudas aizņemties.

# 16657.00
Pārdevu māsiņu
Par labu vārdiņu,
Nedošu pūriņu
Bez balta dāldera.

# 16657.01
Pūriņa nedošu
Bez simtu mārku;
Māsiņu izdevu
Par labu vārdu.

# 16658.00
Pārdevu māsiņu
Par pieci mārki;
Nedošu pūriņu
Bez dālderiša.

# 16658.01
Izdevu māsiņu
Par pieci mārki;
Pūriņa nedošu
Par simts mārku.

# 16658.02
Pārdevu māsiņu
Par simtu mārku;
Pūriņu nedošu
Bez divi simti.

# 16659.00
Par pūriņu, bāleliņ',
Daudz naudiņas neņemat:
Maz manā pūriņā
Jūsu pirkta sidrabiņ'.

# 16660.00
Par pūriņu, bāleliņi,
Lielas naudas neņemiet:
Nav manāi pūriņā
Lielas naudas gabaliņš.

# 16661.00
Sēd', māmiņa, uz pūriņa,
Nelaid pūra kustināt,
Nelaid pūra kustināt
Bez apaļa dālderiša.

2.5.2.6.16. Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot. ( 16662 - 16685)

# 16662.00
Agri mani māte cēla,
Agri mani maldinaja;
Smagu pūru i iecēla
Svešu ļaužu kamanās.

# 16662.01
Agri mani māta ēele
Greuši mani malldynava;
Greutu peureiņu iēele
Svešu ļaužu komonos.

# 16663.00
Bēdā, māte, par citām,
Par man' vairs nebēdā:
Likšu pūru vezumā,
Sieš' telites pakaļā.

# 16664.00
Es mātei viena meita,
Ta lielā, ta mazā:
Mana pūra nevareja
I deviņi kustināt.

# 16665.00
Es pūriņu pielociju
Šķeteretu villainišu;
Pieci brāļi nevareja
Vienu stūri kustināt.

# 16666.00
Nedodiet, bāleliņi,
Diviem mana pūra nest;
Lai nes viens tautu dēls,
Kā es viena piedariju.

# 16666.01
Neļaujiet, bāleliņi,
Diviem manu pūru nest;
Lai nes viens tautu dēls,
Kā es viena piedariju.

# 16666.02
Naļouniet, bāeleliņi,
Diviem munu puru nast;
Lai nas viens toutu dāls,
Kā as viena piedaeriju.

# 16666.03
Neliec vaļas, bāleliņ,
Diviem manu pūru nest;
Lai nes viens tautu dēls,
Kā es viena piedariju.

# 16667.00
Neraugati mani mazu,
Rasiņāi nomirkušu,
Vēl tautietis manu pūru
Velšus vēla vezumā.

# 16668.00
Nes, tautieti, viens pūriņu,
Nesauc otru palīgā,
Kā māsiņa piedarija,
Nesauc' otru palīgā.

# 16669.00
Nesiet, tautas, māsas pūru,
Tik uz sliegšņa nelieciet:
Māsiņai dārgs pūriņš,
Ar dimantu izrakstits.

# 16670.00
Nu cēla tautiņas
Rakstitu pūru;
Div' brāliši sveci rāda,
Pati sēž rakstidama.

# 16671.00
Pūru cēla, pūru cēla,
Pūru manu nevedis;
Kusis zirgi, plīsis rati,
Ceļā zirgus tapinās.

# 16672.00
Sāk lītiņš mirdzināt,
Man' pūriņu cilajot;
Pataisiju lieveniti
No baltās villainites.

# 16672.01
Lietiņš nāk miglodams,
Man' pūriņu cilajot.
Es pasteidzu jumtu jumt
Ar baltām villainēm.

# 16673.00
Tiražas taražas
Tie sveši ļaudis:
Tik ilgi taržaja
Gar māsas pūru.

# 16674.00
Trīs deviņas sagšas audu,
Trīs deviņus paladziņus;
Trīs deviņi nevareja
Manu pūru kustināt.

# 16675.00
Vēli mani māte cēle,
Viegli mani audzinaja;
Vieglu pūru ij iecēle
Svešu ļaužu kamanās.

# 16676.00
Cieti tinu linu kreklu,
Smagi laidu pūriņā;
Div' bāliņi, trešs tautietis
Nevar pūra kustināt.

# 16677.00
Cel, tautieti, pūra vāku,
Pūra mana nepacelsi,
Bij manā pūrinā
Trīs māminu darijums:
Tēva mātes, mātes mātes,
Manas pašas īstās mātes.

# 16678.00
Cel, tautieti, viens pūriņu,
Nelūdz manus bāleliņus;
Kā es viena pielociju,
Svešu māti klausidama.

# 16679.00
Ceļat, tautas manu pūru,
Ceļat viegli, neraustat!
Bij manāi pūriņāi
Trīs asaru biķeriši.

# 16679.01
Es jums lūdzu, sveši ļaudis,
Viegļi pūru cilajiet:
Bārenites pūriņā
Divi as'ru biķeriši.

# 16679.02
Leņi, leņi jus toutiņas,
Munu puru cylājiet:
Tāi munā puriņā
Trīs osoru biķeritas.

# 16679.03
Lēni, lēni, pamazam
Manu pūru cilajiet:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru biķeriši.

# 16679.04
Lēni, lēni, viegli, viegli
Manu pūru kustināt:
Mana pūra dibinā
Trīs biķeri asariņu.

# 16679.05
Pamazam, sveši ļaudis,
Manu pūru kustinat:
Bij manā pūriņā
Trīs asaru biķerites.

# 16679.06
Viegli, viegli, lēni, lēni
Manu pūru ritiniet:
Mana pūra dibinā
Guļ asaru biķerits.

# 16679.07
Viegli, viegli, lēni, lēni
Manu pūru cilajiet:
Mana pūra dibinā
Asariņu biķerits.

# 16679.08
Viegli, viegli, lēni, lēni
Manu pūru cilajiet:
Mana pūra dibinā
Gaud' asaru biķerits.

# 16679.09
Viegli, viegli, cēli, cēli
Manu pūru cilajiet:
Mana pūra dibinā
Asariņu biķerite.

# 16679.10
Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat veigli, nevalstat:
Bij manā pūriņā
Trīs asaru biķeriši;
Div' raudaju uzaugdama,
Treš', iedama tautiņās.

# 16679.11
Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat, viegli nevalstat:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru biķeriši.
Vienu maza pieraudaju,
Otru raudu izaugdama;
To trešo pieraudaju,
Tautiņās aiziedama.

# 16679.12
Cel, tautieti, man pūriņu,
Necel gauži svārstidam:
Manāi pūra dibenāi
Trīs asaru biķeriš';
Div' raudaj' uzaugdam'
Trešu iedam' tautiņās.

# 16680.00
Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, nevalstat:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru biķeriši.
Tos es visus pieraudaju,
Svešu māti klausidama.

# 16680.01
Viegli, viegli, lēni, lēni
Man pūriņu cilajiet:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru vācelites;
Pa vienai salasiju,
Svešas mātes klausidama.

# 16681.00
Ceļat, tautas, pūru manu,
Sānis vien negāžat:
Bij manā pūriņā
Trīs asaru biķeriši;
Div' pielēju uzaugdama,
Trešo, pūru locidama.

# 16681.01
Trīs biķeri asariņu
Mana pūra dibenā;
Duj pielēju uzaugdama,
Trešo, pūru locidama.

# 16681.02
Cel, tautieti, manu pūru,
Celi viegli, necel smagi.
Mana pūra dibinā
Trīs sudraba biķeriši,
Trīs sudraba biķeriši
Pilli gaužu asariņu;
Divi raužu uzaugdama,
Trešo, pūru locidama.

# 16681.03
Ceļat, tautas, manu pūru
Viegli, viegli, nevalstat!
Tāi manā pūriņāi
Trīs asaru biķeriši.
Vien' pielēju uzaugdama,
Otru, pūru locidama;
To trešo pieraudaju,
Svešu māti klausidama.

# 16681.04
Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, ne tik smagi!
Mana pūra dibenā
Trīs asaru biķeriši.
Div' raudaju uzaugdama,
Trešo, pūru locidama.

# 16681.05
Ceļat viegli, ne tik grūti,
Tautas, manu pūra lādi:
Bij manā pūriņā
Trīs asaru biķeriši.
Div' augdama pieraudaju,
Trešo, pūru locidama.

# 16682.00
Ceļat, tautas, pūru manu,
Ceļat lēni, nedauzat:
Mana pūra dibinā
Trīs sudraba biķeriši.
Divi pilni vīn' ar medu,
Trešā žēlas asariņas.
Vīns ar medu saldi dzert,
Asariņas rūkti dzert.

# 16682.01
Lēni, lēni, pamazam
Manu pūru cilajiet:
Mana pūra dibenā
Trīs sudraba biķeriši.

# 16682.02
Viegli, viegli, lēņi, lēņi
Pūru manu kustiniet:
Mana pūra dibinā
Trīs sidraba biķeriši.
Vienā alus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.

2.5.2.6.16.2. Vedēju dziesmas. ( 16683 - 16685)

# 16683.00
Tautu meita lielijāsi:
Seši pūru nenesis!
Mūs' bāliņis viens panesa
Kā kausiņu padusē.

# 16684.00
Uzliekam liekamo
Lielajam kumeļam,
Lai palika liekamie
Gari ceļi pakaļā.

# 16685.00
Cel, bāliņ, viegli pūru,
Lai pūriņš negrabeja:
Tautu meitas pūriņā
Pieci veci kažociņi.

2.5.2.6.17. Pūra maltīti ēdot, piezobo brūti. ( 16686 - 16688)

# 16686.00
Es par pūru nebēdaju,
Pate resna barojos;
Kad tautiņas aizvedis,
Atpakaļ nevedis.

# 16686.01
Dod, māmiņa, ko dodama,
Es par pūru nebēdaju;
Kad jau tautas aizvedis,
Atpakaļ nevedis.

# 16686.02
As par puru nabādāju,
Paeta rasna borōjōs;
Ka toutiņas aizvedis,
Atpokaļ naevedis.

# 16686.03
Lai bēdaja velns par pūru,
Es par pūru nebēdaju;
Kad tautiņas aizvedis,
Atpakaļ nevedis.

# 16687.00
Es par pūru nebēdaju,
Pate resna barojos.
Pieci zirgi pašu veda,
Līka ķēve pūru vilka.

# 16687.01
Ēd, meitiņa, barojies(i),
Par pūriņu nebēdā;
Pieci zirgi tevi vilks,
Kliba ķēve pūru vezs.

# 16687.02
Ekur tēvs, ekur māte,
Kas šo meitu audzinaja!
Pašu vilka pieci zirgi,
Pūru vilka līka ķēve.

# 16687.03
Es par peuru nabādāvu,
Poša tukla barāvos;
Pici zirgi pošu vylka,
Leika čēve munu peuru.

# 16687.04
Es pūriņa nedariju,
Pate vien barojos;
Pieci zirgi (bēri) mani veda,
Līka ķēve pūru veda.

# 16687.05
Māte mani ēdinaja
Ar tiem kviešu ķilķiniem.
"Ēd, meitiņa, barojies,
Par pūriņu nebēdā,
Pieci zirgi tevi vilka,
Pūru nesa padusē".

# 16687.06
Nebēdā, māmuliņa,
Ka es tukla barojos:
Pieci bēri mani veda,
Līka ķēve pūru vilka.

# 16688.00
Es pūriņa nedariju,
Pate resna barojos.
Pieci vīri , seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.

2.5.2.6.18. Jaunākais brālis apsargā pūru ceļā. ( 16689 - 16693)

# 16689.00
Brālen mana mīlimaja,
Tevi turu ticimaju,
Tevi sūtu vietraugos,
Tevi pūra panākstos.

# 16690.00
Kas, māsiņa, tev sēdēs
Uz rakstita pūra vāka?
-Mans jaunais bāleliņis
Ar mārotu zobentiņu.

# 16691.00
Mans pastaris bāleliņš
Sēž uz mana pūra vāka,
Sēž uz mana pūra vāka,
Kā pērkons rībinaja,
Kā pērkons rībinaja,
Kā zibins zibinaja.

# 16692.00
Šķiet' sauliti uzlecot
Uz māsiņas pūra vāku:
Sēd jaunais bāleliņis,
Spīd tērauda zobentiņis.

# 16693.00
Sēd' uz mana pūra vāka,
Sargā manu vaiņedziņu;
Tautu dēls pūru ved,
Ar meitām runadams.

2.5.2.6.19. Pūru aizvedot. ( 16694 - 16722)
2.5.2.6.19.1. Daudzina pūru un nožēlo māti un brāļus, kam pūra dēļ jātērējas. ( 16694 - 16711)

# 16694.00
Bij auguse mūs' māsiņa,
Bij pūriņu darijuse:
Div' bēriši pašu veda,
Pieci pūru ritinaja.

# 16695.00
Būs meitu māmiņai
Bagatai tapt,
Ik gada izveda
Pa vezumiņu!

# 16696.00
Diezgan biju es bagata,
Kad man veda tautiņās:
Divas tīnes labu drēbu,
Treša labu lupatiņu.

# 16697.00
Kad es gāju tautiņās,
Visa zeme līgojās:
Veda pūru, veda govis,
Dzina bērus kumeliņus.

# 16698.00
Man nebija auna žēl,
Kā man auna ragu žēl,
Man nebija māsas žēl,
Kā būs māsas pūra žēl.

# 16699.00
Man nebija māsas žēl,
Kā man māsas pūra žēl;
Es māsiņu gan redzešu,
Māsas pūru neredzešu.

# 16700.00
Laime, laime tai mātei,
Tai aug dēli, tai aug meitas:
Vienu pūru ārā veda,
Otru iekšā ritinaja.

# 16700.01
Labi, labi tai mātei,
Trīs meitņas, trīs dēliņi:
Trīs pūriņi ārā veda,
Trīs iekšā ritinaja.

# 16700.02
Laime, laime tai mātei,
Kurai auga dāli, meitys:
Cytu pyuru ārā vede,
Cyt' īškā rytynāja.

# 16700.03
Laime, laime tai mātei
Trīs dēliņi, trīs meitiņas:
Trīs pūriņus ārā veda,
Trīs iekšā ritinaja.

# 16700.04
Laime, laime tai mātei,
Trīs dēliņi, trīs meitiņas:
Trīs pūriņi iekšā veda,
Trīs ārā ritinaja.

# 16700.05
Līdzi, līdzi tai mātei
Trīs dēliņi, trīs meitiņas:
Trīs pūriņi ārā veda,
Trīs iekšā ritinaja.

# 16701.00
Mūs' jaunajai māsiņai
Ar lāciti pūru veda;
Lācis sak': dardauziņ!
Smags dzīparu vezuminis.

# 16702.00
Ne bagati tie bāliņi,
Kur māsiņu daudzi bija:
Ved pūriņu vedamo,
Dzen telites dzenamo.

# 16703.00
Par kalniņu noteceja
Div' dzeltani kumeliņi;
Tiem māmiņa sakrāvusi
Baltu dvieļu vezumiņu.

# 16704.00
Pieci zirgi, seši vīri
Nevar pūru kustināt;
Es aizjūdzu sav' bēriti,
Nu ved' pūru tautiņās.

# 16705.00
Pillu pūru pielociju
Šķeteretu villainišu;
Stāvu lēca, nepavilka
Tautu dēla kumeliņi.

# 16705.01
Pillu pūru pielociju,
Kājiņāmi piemīdama;
Stāvu lēca, nevar vilkti
Pieci bēri kumeliņi.

# 16706.00
Zeme rīb, zeme rīb,
Kas to zemi rībonaja?
Tai māsiņai pūru veda,
Kam deviņi bāleniņi.

# 16707.00
Stājies, tautu kumeliņš,
Pret kalniņu tecedams,
Man' pūriņu i vezdams,
Dažas dienas darijumu.

# 16708.00
Ta bij māte, tai bij meita,
Ta māk pūru darināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar pūra kustināt.

# 16708.01
Saperment, ta bij māte,
Kas to meitu audzinaja:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar pūru kustināt.

# 16708.02
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar pūra kustināt.
Jūdzat pieci, eit' vēl seši,
Tad tik pūru kustināt.

# 16708.03
Redz kur māte, redz, kur māte,
Kas prot bērnus audzināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nespēj pūra kustināt.

# 16709.00
Taut' dēl' lielijās
Vien' zirg' pūr' vest:
Jūdz, tautit, piec's zirg's,
Stāv' lēks, nepavilks.

# 16710.00
Vediet, tautas, manu pūru,
Par upiti nevedat:
Sīki raksti pūriņā,
Straume grieza lejiņā.

# 16710.01
Tautas manu pūru veda
Pār upiti raudadamas:
Sīki raksti, smags pūriņš,
Straume grieza lejiņā.

# 16710.02
Tautiets manu pūru veda
Par upiti raudadams:
Sīki raksti, liels pūriņš,
Grimst ūdeņa dibinā.

# 16710.03
Tautiets manu pūru veda
Par upiti raudadams:
Sīki raksti pūrinā,
Griež straumite lejiņā.

# 16710.04
Vedat mani, kur vezdami,
Par upiti nevedat:
Sīku rakstu mans pūriņis,
Straume grieza lejiņā.

# 16710.05
Vedat mani, kur vezdami,
Par upiti nevedat:
Vizuļotis mans pūriņis,
Grimst ūdeņa dibinā.

# 16710.06
Vedat, tautas, man' pūriņu,
Par ūdeni nevedat:
Sīku velšu mans pūriņis,
Grimst ūdeņa dubenā.

# 16711.00
Vedat, tautas, pūru manu,
Pa ūdeni nevedat:
Pūriņā daudz asaras,
Grims ūdeņa dubenā.

2.5.2.6.19.2. Ved pūru pārnovadis. ( 16712 - 16717)

# 16712.00
Dzelzim kalu sav' pūriņu,
Pa novadu ritinaja,
Lai tam stīpas nenokrita
Paš' novada maliņā.

# 16712.01
Locij' pūru pa malami,
Pār novadu ritineju,
Lai stīpiņas nenobira
Paša kunga novadā.

# 16713.00
Es domaju sav' pūriņu
Ne par sliegsni nepārcelt;
Dieviņ, tavu likumiņu!
Par novadu vizinaja.

# 16714.00
Loku pūru līdz malam,
Ritin' cauri novadiņu,
Daru godu brālišam,
Savai vecai māmiņai.

# 16715.00
Loku pūru līdz malām(i)
Ritin' cauru novadam;
Lai palika pašu puiši,
Kā baloži guģojam.

# 16716.00
Žēli rauda mans pūriņis,
Pa novadu vizinats;
Visi ratu ritentiņi
Asarām nomierkuši.

# 16717.00
Vainadziņu valkadama,
Bārgu kungu nebēdaju;
Pilnu pūru i dariju,
Nolīgoju maliņā.

2.5.2.6.19.3. Vedēju dziesmas, kad pūru dabūjuši. ( 16718 - 16721)

# 16718.00
Es tai meitu māmiņai
Trīs žēlumi padariju:
No klēts pūru, no kūts govi,
No dzirnām malejiņu.

# 16719.00
Kas mums bēdas par meitinu,
Kad pūrits vezumā?
Būs meitini pūra žēl,
Nācis pate pakaļā.

# 16720.00
Linus ņēma tautas meita,
Pūra lādi pildidama;
Es paņēmu tautas meitu
Pats par savu vēlejumu.

# 16721.00
Pūra zirgi atteceja,
Bez pūriņa aizteceja.
Gulejuse tautu meita,
Ne pūriņu darijuse.

# 16721.01
Pūra zirgi atteceja,
Bez pūriņa aizteceja:
Pūriņa daritaja
Miedziņu nogulejse.

2.5.2.6.19.4. Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ brūti. ( 16722 - 16722)

# 16722.00
Ritu, ritu par kalniņu
Man' adikļu vācelite;
Par mazami brītiņam
Ritēs pate aditaja.

# 16722.01
Balta piņu vācelite
Pa kalniņu pārteceja;
Pa mazam birztiņām
Pakaļ veda rakstitaju.

# 16722.02
Koši pīta vācelite
Par Daugavu pārpeldeja.
Šodien pelda vācelite,
Rītu pate rakstitaja.

2.5.2.6.20. Pūra vedēji ceļā. ( 16723 - 16734)

# 16723.00
Dimd, dimd pūriņš,
Pa silu vedot;
To dara māršai
Lielie launagi.

# 16723.01
Klib, klab pūriņis,
Caur siliņu vedot;
To darija lieli miegi,
To lielie nosēdieni.

# 16724.00
Dimd, dimd pūriņš,
Caur silu vedams.
Ka nedimd pūriņš,
Viena zeķe pūrā.

# 16725.00
Es jums lūdzu, bāleliņi,
Manu pūru pavediet:
Tautu dēlu lielmaņiem
Nespēj vairs kumeliņi.

# 16725.01
Olenieši, tēva dēli,
Manu pūru pavediet,
Apaltienes rikmaņiem
Netek vairs kumeliņi.

# 16726.00
Gan auguse tautu meita,
Gan pūriņu darijuse,
Dancodama līka ķēve
Preti kalnu ritinaja.

# 16727.00
Ko tie mani kumeliņi
Visu ceļu baidijās?
Tautu meitas pūriņā
Grabej' veci kažociņi.

# 16728.00
Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem sasēduši?
Tautu meitas tukšu pūru
Par atmatu klabinaja.

# 16729.00
Pūru veda, pūru veda
Pa plato lielu ceļu!
Pašam pūra vedejam
Pakaļiņa pārplīsuse;
Šķeter' diegu, šķeter' diegu,
Lāpi savu pakaļiņu.

# 16730.00
Pūru ved(a), pūru ved(a),
Kuņa tek pakaļā.
Kā kuņiņa netecēs,
Kucens pūra dibenā?

# 16730.01
Kuņa skrēja smilkstedama
Pakaļ pūra vedejam.
Kā bij tai nesmilkstēt,
Kucens pūra dibinā.

# 16730.02
Mūs' bālins pūru veda,
Kuņin' tek pakaļā.
Ko kuņina netecēs,
Kucens pūra dibinā.

# 16730.03
Pašam pūra vedejam
Raiba kuņa pakaļ tek.
Kā tai bija netecēt,
Kucens pūra dibenā?

# 16730.04
Pūru veda, pūru veda,
Kas pūriņa dibenā?
Raiba kuņa pakaļ skrēja,
Kucens pūra dibenā.

# 16730.05
Pūru veda, pūru veda,
Kuņa tek smilkstedama.
Kā tai bija nesmilkstēt,
Kucens pūra dibinā?

# 16730.06
Pūru ved, pūru ved,
Kuce tek pakaļā.
Kā kucite netecēs,
Kucens pūra dibenā?

# 16730.07
Pūru veda, pūru ved
Kucens pūra dibenā;
Raiba kuņa pakaļ tek
Pašam pūra vedejam.

# 16730.08
Pūru ved(a), pūru ved(a)
Pakaļ pūram kuņa tek.
Kā kuniņa netecēs,
Kucens pūra dibenā.

# 16730.09
Pūru ved(a), pūru ved(a),
Raiba kuņa pakaļ tek.
Kā kuniņa netecēs,
Kucens pūra dibenā.

# 16730.10
Pūru veda, pūru veda,
Raiba kuņa pakaļ tek.
Kā kuņiņa netecēs,
Kuceniņi pūriņā?

# 16730.11
Peuru vede, peuru vede,
Raiba kuēe pakaļ skreje,
Raiba kuēe pakaļ skreje,
Bārni peura dybynā.

# 16730.12
Pyuru vadu, pyuru vadu,
Kuēe tak pakaļā.
Kas kuēei nateēet,
Kucalāni pyureņā.

# 16730.13
Tautu meitas pūru veda,
Kuņa tek pakaļā.
Kā kuniņa netecēs,
Kucens pūra dibinā?

# 16730.14
Tautu meitas pūru veda,
Raiba kuņa pakaļ tek.
Kā kuniņa netecēs,
Kucens pūra dibenā?

# 16731.00
Pum, pum, pūriņš,
Caur siliņu vedams!
Saimenieku meitām
Dzirnakmens dibinā.

# 16732.00
Ripu tek mātes pūrs
No kaliņa lejiņā.
Kā tas ripu neteceja,
Viena zeķe pūriņā.

# 16733.00
Sala man rokas, kājas
Pašam pūra vedejam.
Kā nesala rokas, kājas,
Akmens pūra dibinā.

# 16733.01
Sola kājis, sola rukys
Patim pyura vedējam.
Kai nasals kājis, rukys,
Akmiņs pyura dybynā.

# 16733.02
Sola rōkas, sola kājas
Muna pura vedejam.
Kā nasola rōkas, kājas,
Akmens pura dybanā.

# 16733.03
Sala rokas, sala kājas
Mana pūra vedejam.
Kā nesals rokas, kājas,
Akmens pūra dibinā.

# 16733.04
Sala rokas, sala kājas
Pašam pūra vedejam.
Kā nesals rokas, kājas,
Akmens pūra dibinā.

# 16734.00
Viegli tek tas pūriņš
Par ābula atmatiņu.
Kā tas viegli netecēs,
Viena zeķe pūriņā.

# 16734.01
Vai, māmiņ, vai, māmiņ,
Rikšiem tek kumeliņš.
Ko rikšiem netecēs,
Viens cimdiņš pūriņā.

2.5.2.6.21. Pūru sagaidot brūtgana galā. ( 16735 - 16829)
2.5.2.6.21.1. Kāzenieki zobojās par tautu meitas pūru. ( 16735 - 16787)

# 16735.00
Ai, netikla mātes meita,
Tukšu pūru tautās veda!
Citu sprogu vējš paņēma,
Cita peļu midzenī.

# 16736.00
Atgriezies, tautu meita,
Ko es tev pasacišu:
Tava māsa atveduse
Pillu pūru pakuliņu.

# 16737.00
Bij augusi tautu meit',
Bij pūriņu darijus':
Pieci zirgi pašu vede,
Līka ķēve pūru ved'.

# 16737.01
Ai, Dieviņ, ko darišu,
Plika mūsu vedamā:
Seši meļņi pašu vilka,
Līka ķēve pūru veda.
Bij ta baļva barojsēs,
Ne pūriņu darijuse.

# 16737.02
Es klausos, es klausos,
Māršiņai pūru veda;
Sirmi zirgi pašu veda,
Līka ķēve pūru veda.

# 16738.00
Diža, gara virģele
Ta tautu meita;
Viena pate gara zeķe
Pūra dubenā.

# 16739.00
Es dzīros sievu ņemt,
Pieci zirgi pūru vest;
Nu man tāda gadijās,
Pat' atnesa nastiņā.

# 16740.00
Es gan zinu, tautu meita,
Kas tavāi pūriņā:
Pieci cimdi, piecas zeķes,
Veci zirgu pinekliņi.

# 16741.00
Es labi zinaju,
Kas māršas pūrā:
Zilas bantes, zaļas bantes,
Maģa bērna cepurite.

# 16742.00
Es labi zinaju,
Kas māršas pūrā:
Virsū skali, apakšāja,
Vidū veci kažocini.
Paviegli nesate
Māršiņas pūru,
Lai skalini nebruzdeja,
Lai kažoki negrabeja.

# 16743.00
Gausi brauca vedejiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vaj tie veda miežus, rudzus,
Vaj sīkaju sudrabiņu?

# 16744.00
Gausi nāca vedejiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vaj tie veda miežus, rudzus,
Vaj tie paši gausi nāca?

# 16744.01
Gauši brauca vedejiņi
Pa bāliņa tīru lauku.
Va ved zeltu, va sidrabu,
Va tie paši gauši bij?

# 16745.00
Gulejse māte,
Gulejse meita,
Skalgani grabeja
Pūriņā.

# 16745.01
Guleja māmiņa,
Guleja meitiņa,
Skalgani pūrā
Grabēt grabeja.

# 16746.00
Ko, dzeniti, klikšķinaji?
Prauli vien vēderā;
Ko, bāliņi, lielijiesi?
Tukšis pūrs māsiņai.

# 16746.01
Ko, dzenit, klikšķinaji?
Tukši meži vakarā;
Ko, bāliņ, lielijies?
Tukšis pūrs māsiņai.

# 16747.00
Ko te veda, ko te veda?
Ķērnu veda, kērnu veda!
Taisat, bērni, karotites,
Dabosit ķērnas pienu.

# 16748.00
Liela, gara tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Bez darbiņa ganos gāja,
Bez pūriņa tautiņās.

# 16748.01
Liela, gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Bez dariņa ganos gāja,
Bez pūriņa tautiņās.

# 16748.02
Liela gera gonu meita
Bez darbiņa gonūos gāja;
Bez darbiņa gonūos gāja,
Bez pūriņa toutiņās.

# 16749.00
Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Liela slava, mazs pūriņš
Lielmanišu meitiņām.

# 16749.01
Diža rasa, maza zāle
Ozoliņa ēniņā;
Diža slava, mazs pūriņis
Bajāriņa meitiņām.

# 16750.00
Liela slava, mazs tikums
Bajariņa meitiņām:
Lielas lādes kaldinaja,
Tukšas veda tautiņās.

# 16750.01
Bajāriņa meitiņai
Rigā pūru kaldinaja;
Rigā pūru kaldinaja,
Tukšu veda tautiņās.

# 16751.00
Lielis, kuplis ozoliņš,
Viena zīle galiņā;
Gan bagata tautu meita,
Viena sagša pūriņā.

# 16752.00
Liel' pūr' es gribeju,
Liel' pūr' es dabuju:
Ne lielu, ne mazu,
Kā ratu rumbu.

# 16753.00
Māršiņas pūrā
Deviņi ieleji;
Vienā rītā
Deviņi atmiegi
Pa solu soliem,
Pa beņķu beņķiem;
Visupēc pabeidza
Krāsns dibinā.

# 16754.00
Miega pelit' izgrauzuse
Pūriņam dibeniņu,
Izkrituši gabaliņi,
Garu ceļu vazajot.

# 16755.00
Mūs' brālenis klēti taisa,-
Kādus jodus tu dzievavi (dariji)?
Kādus jodus tu dzievavi (dariji)
Ka tu pūra nelociji?

# 16756.00
Nāburg' Anna lielijās,
Daudz villaiņu pūriņā,
Daudz villaiņu pūriņā,
Izrakstitu nēzdodziņu.
Ai, Anniņa, nelielies
Ar to savu lielu pūru:
Pelit' pūrā ielēkdama,
Nolauzuse deguntiņu.

# 16757.00
Lavizite vizdegune,
Kas tavā pūriņā?
Garoziņas, saskaliņas
Tava pūra dibinā.

# 16758.00
Piecu brāļu māsa auga,
Piecas ripas pūriņā;
Kad atnāca svēta diena,
Ar brāļiem ripajās.

# 16759.00
Pele, draņķe, sagrauzuse
Pūriņam dibeniņu;
Tur izkrita tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.

# 16760.00
Pūru ved, pūru ved,
Kas tāi pūra dibenā?
Tēva bikses, ratu rumba (rumbas),
Mātes veci lindraciņi.

# 16760.01
Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kad tik pūru pakaļ vestu;
Lai tur būtu tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.

# 16760.02
Māte veda vedekliņu,
Kas vedeklas pūriņā?
Zirga sakas, ratu rumbas,
Vecas mātes lindraciņi.

# 16760.03
Puru vad, puru vad,
Kas puriņa dybanā?
Zyrga sokas, rotu rummbas,
Vacas māetas vyllnāenīte.

# 16761.00
Pūru veda, pūru veda,
Kas pūrā klaudzejās?
Rijnieciņa skaista pīpe,
Ko nozaga kult iedama.

# 16762.00
Pūta, pūta, krāca, krāca
Mana brāļa kumeliņi;
Kā nepūta, kā nekrāca,
Draņķa muca vezumē.

# 16763.00
Putru veda, putru veda,
Raiba kuņa pakaļ skrēja.
Kuņa lāja, kuņa lāja,
Lacekliti gribedama.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņai palakties.

# 16764.00
Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribedams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Pelaviņas izputeja.

# 16764.01
Rijnieciņa meitiņai
Pelaviņas pūriņā;
Cik pacēla pūra vāku,
Pelaviņas noputeja.

# 16764.02
Rijnieciņa meitu ņēmu
Lielas mantas gribedams!
Kad pacēlu pūra vāku,
Pelus vien noputeja.

# 16765.00
Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribedams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Spriguļ' auklas putejās.

# 16765.01
Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribedams.
Rijnieciņa meitiņai
Spriguļ' auklas pūriņā,
Spriguļ' auklas pūriņā,
Ne baltās villainites.

# 16765.02
Rijnieciņa meitu ņēmu,
Naudas, mantas gribedams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Spriguļ' auklas putejās.

# 16766.00
Sēti lini, neeceti
Bandenieka līdumā;
Melni krekli, neveleti
Tautu meitas pūriņā.

# 16767.00
Sen bij vedama
Ta tautu meita:
Tīnei stīpas nokritušas,
Nopuvušas ķimenites.

# 16768.00
Sen slaveja to meitiņu,
Lielu pūru atvešot;
Vēl manai māmiņai
Bij lielaka sviesta ķērne.

# 16769.00
Sen to dižu dižinaja,
Sen bagatu daudzinaja,-
Iesviež pūru istabē
Kā apeņu vāceliti.

# 16770.00
Sen to lielu lielinaja,
Sen bagatu daudzinaja;
Tādu pašu pūru veda,
Kā nabaga bāreņam.

# 16770.01
Gana lielu lielinaja,
Gan bagatu daudzinaja;
Tikpat lielu pūru veda,
Kā ir manim nabagai.

# 16771.00
Sen to lielu lielinaja,
Sen bagatu daudzinaja;
Tikai tāda pūra lāde,
Kā man govu slaucenite.

# 16771.01
Gana lielu lielinaja,
Gan bagatu sludinaja;
Tikpat lielu pūru veda,
Kā man govu slaucenite.

# 16772.00
Sīki, mazi skalganiņi
Tautu meitas pūriņāi;
Svētu rīti sadrāztijse,
Ar māmiņu rādamās.

# 16773.00
Sila malas meitiņām
Zaķits pūra dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķits ļipu škurinaja.

# 16773.01
Jaunajai māsiņai
Zaķits pūra dibenā;
Kad arvēra pūra vāku,
Tad aizskrēja eglajā.

# 16773.02
Klaudzēt klaudz, grabēt grab
Tautu meitas pūriņā;
Pašā pūra dibinā
Zaķits ļipu škurinaja.

# 16773.03
Ko lielies tu, meitiņa,
Pilns pūriņis klētiņā;
Kad pacēla pūra vāku,
Zaķis ļipu kustinaja.

# 16773.04
Meitiņai māsiņai
Zaķits guļ pūriņā;
Kad pavāza pūra vāku,
Zaķits ļipu kustinaja.

# 16773.05
Meža sarga meitiņām
Zaķits pūru piedarija;
Kad pacēla pūra vāku,
Zaķits ļipu kustinaja.

# 16773.06
Rundalnieku meitiņām
Kazu ļipas pūriņā;
Tautiets cēla pūra vāku,
Kaza ļipu tirinaja.

# 16773.07
Paukuliešu meitiņām
Zaķits pūra dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķits ļipu sķurinaja.

# 16773.08
Pūru veda, pūru veda,
Zaķits pūra dibinā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķits ļipu virvināja.

# 16773.09
Saiminieku meitiņām
Zaķits pūra dibinā;
Kad pacēla pūra vāku,
Zaķits ļipu kustinaja.

# 16773.10
Saimenieka (Saimenieku) meitiņām
Zaķits pūra dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķits ļipu kustinaja.

# 16773.11
Saimenieka (Saimenieku) meitiņām
Zaķits pūra dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķits ļipu skurinaja.

# 16773.12
Šitai tautu meitiņai
Zaķis pūra dibinā;
Kad atvāze pūra vāku,
Zaķits ļipu šķurinaja.

# 16774.00
Skāde liela notikuse,
Kauns otram pasacit:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.

# 16774.01
Vai, vai, tautu meita,
Vai, tavu lielu kaunu!
Pele, kaklu nolauzusi
Tavā pūra dibinā.

# 16774.02
Brīnums vie', ērmis vie'
Tautu dēla klētinā:
Pele galvu nolauzusi
Tukša pūra dibinā.

# 16774.03
Mun nalaime nōtikuise,
Kauns utram pasecīt:
Pele galvu nōlauzuise
Muna pura dibinā.

# 16774.04
Meiteņām māseņām
Nalaimeite nutikuse:
Pele golvu nulauzuse,
Poureņāi ikrizdama.

# 16774.05
Panāksnieku meitiņām
Liela skāde notikuse:
Tukša pūra dibenā
Pele galvu nolauzuse.

# 16774.06
Skāde liela lēkusēs,
Kauns otram pasacit:
Pele galvu nolauzuse
Mana pūra dibinā.

# 16774.07
Skāeda mun lākuisās,
Kouns ōtram pasaecīt:
Pela golvu nōlouzuisa
Muna pura dybanā.

# 16775.00
Spīdēt spīdeja
Tautietes pūrā;
Cūkas astes spīdeja,
Ne sudrabiņš.

# 16776.00
Tautu meita ganos gāja,
Gana pūru darinaja:
Liepu lapu kreklu šuva,
Apšu lapu paladziņu.

# 16777.00
Tautu meita lielijās,
Pilnu pūru pielocijse;
Kad atvēra pūra vāku,
Pelus vien paputeja.

# 16778.00
Tautu meita lielijāsi,
Pilnu pūru pielocijse;
Kad atjāja precenieki,
Pušenieces sagšas auda.

# 16779.00
Tautu meita lielijās,
Pilnu pūru pielocijse;
Pieci krekli mērī šūti,
Ratu rumbas dibinā.

# 16780.00
Tēvs, māmiņa bēdajāsi,
Kur meitai pūru ņemt.
Pelekiem akmiņiem
Pilnu pūru pieslodzija.

# 16781.00
Tikuse māmiņa,
Tikuse meitiņa:
Tik tādas cūkastes
Pūr' dibinā.

# 16782.00
Tikusi māte,
Tikusi meita:
Pele lēca pūrā,
Nolauza kaklu.

# 16782.01
Gul', mātes meitiņa,
Tukš tavs pūriņš;
Pele lēca pūrā,
Nolauza kaklu.

# 16783.00
Vācu, Vācu mūs' māršiņa,
Mazu, mazu pūru veda;
Redzēs rītu saulitē,
Vaj būs Vācu dāvaniņas.

# 16784.00
Veca, veca ta meitiņa,
No pūriņa vien pazinu:
Appelejis pūra vāks,
Norūsejsi atslēdziņa.

# 16784.01
No pūriņa vien pazinu,
Kas bij veca tautu meita:
Sapelejis pūra vāks,
Norūsejse atslēdziņa.

# 16785.00
Veca, veca tautu meita,
Vecu veda meitas pūru,
Ar klūgāmi saklūgatu,
Ar ķīļiemi saķīletu.

# 16785.01
Vecu meitu tautas veda,
Vecu veda pūra lādi,
Ar klūgāmi saklūgatu,
Ar ķīļiemi saķīletu.

# 16786.00
Viltiniece tautu meita,
Pieviļ manu bāleliņu:
Liek manam bāliņam
Seši zirgi pūru vest;
Pašu veda seši zirgi,
Pūru nesa padusē.

# 16786.01
Melaģe, melaģe
Ta tautu meita:
Aicinaja mūs' brāliti
Sešis zirgis pūru vest;
Pašu veda trimis zirgis,
Pūru nesa padusē.

# 16787.00
Cereju māršai
Div' graznas lādes, -
Pipuru tīniņa
Klētiņas dangā.

2.5.2.6.21.2. Panāksnieki daudzina māsiņas pūru. ( 16788 - 16794)

# 16788.00
Eima, māsas, skatities,
Kur māsiņas pūru veda!
Rāmi tek sirmi zirgi,
Koši dzied vedejiņi.

# 16789.00
Kas tie tādi sirmi zirgi
Kalnā kāpa dusedami?
Mūs' māsiņas pūru veda
No bagata bāleliņa.

# 16790.00
Ko tie tautu bēri vilka
Pret kalniņu dusedami?
Tēva kaltu lādi vilka,
Mātes austas villainites.

# 16790.01
Ko tie tautu kumeliņi
Grūti vilka kalniņē?
Tēva kaltas lādes vilka,
Mātes austas villainites.

# 16790.02
Ko tie seši bēri vilka
Pret kalniņu prūšļodami?
Tie tur vilka pūra lādes
Tēv' kaltām enģitēm.

# 16791.00
Nāc ārā, vīra māte,
Brīnies savu vedekliņu:
Seši šķirsti, seši tīņi,
Visi pilli audumiņu;
Vēl dzīs sešas raibas govis,
Pulku baltu aventiņu.

# 16792.00
No tālienes jau redzeju,
Kur māsiņas pūru ved:
Zelta rasa noriteja
No māsiņas pūra vāka.

# 16793.00
Par kalniņu atlīgoja
Meldiem šūta vācelite.
Vaj būs rītu, vaj parītu
Pakaļ pate šuvejiņa.

# 16793.01
Edz kur marga vācelite
Par jūriņu atlīgoja;
Līgos pate šuvejiņa
Pakaļ margas vācelei.

# 16793.02
Par jūriņu pārlīgoja
Divas diegu vācelites;
Par dieniņu, par naksniņu
Klāt būs pate šuvejiņa.

# 16793.03
Par jūriņu atplīveja
Margiem šūta vācelite;
Citu dien' atplīveja
Paša margu šuvejiņa.

# 16793.04
Pūriņš baltu vilnanišu, -
Kur ta pate audejiņa?
Stāvi drīzi, gaidi laiku,
Še būs pate audejina.

# 16794.00
Tautiets vēra plati vārtus,
Gaidij' manu dižu pūru.
Brāļos augu, darbos gāju,
Kas to dižu darinaja?

2.5.2.6.21.3. Vedējs pazaudējis zelta rozi no pūra vāka. ( 16795 - 16798)

# 16795.00
Alga būs, alga būs
Māsas pūra vedejam:
Zelta puķe nokrituse
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.01
Alga būs, alga būs
Māsas pūra vedejam:
Kam nometa zelta rozi
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.02
Lai būs alga, kam būs alga,
Alga pūra vedejam:
Zelta puķe nokritusi
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.03
Liela skāde notikuse
Māsas pūra vedejam:
Nokrituse zelta roze
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.04
Mazajam bāliņam
Liela skāde lēkusēs:
Zelta roze nokrituse
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.05
Ni par ku as naļaušu
Māsys pyura vedējim:
Ji maņ ruzi nulauzuši
Zelteitim zīdeņim.

# 16795.06
Nepiedošu, nepiedošu
Māsas pūra vedejam,
Kam nolauza zelta rozi
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.07
Pašam pūra vedejam
Liela skāde notikuse:
Nokrituse zelta roze
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.08
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man nokrita skaista roze
No māsiņas pūra vāka.

# 16795.09
Vaina bija, vaina bija
Māsas pūra vedejam,
Kam nogāza zelta rozi
No māsiņas pūra vāka.

# 16796.00
Lai būs alga, kam būs alga,
Alga pūra vedejam:
Es atradu zelta vāku,
Kur pūriņš apgāzies.

# 16796.01
Lai bij pīcka, kam bij pīcka,
Pīcka pūra vedejam:
Es atradu pūra vāku,
Kur pūriņu apgāzuši.

# 16797.00
Samaksā, tautu dēls,
Divus zelta gabaliņus,
Kam nolauzi zelta rozi
No ta mana pūra vāka.

# 16798.00
Tautu meita lielijās,
Zelta rozi uzlikuse:
Uzlikuse apentiņu,
Vējš nopūta pārvedot.

2.5.2.6.21.4. Pūru ceļ klētī; panāksnieki smādē tautieša klēti, kāzenieki turpretī tautu meitas pūru. ( 16799 - 16823)

# 16799.00
Vai, manu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Manu pūriņ' i iecēla
Neveikliša klētiņā.

# 16800.00
Aiju, manu lielu pūru,
Ne tev bija še ienākt!
Te jau bija ielīgot
Kādam skalu grezeļam.

# 16800.01
Ne tādam pūriņam
Tur bij vērte ielīgot;
Tur bij vērte ielīgot
Kādai kriju vācelei.

# 16800.02
Nebij vis šim pūram
Šāi vietā ielīgot;
Gan tur bija ielīgot
Kaut kādai vācelei.

# 16800.03
Pūriņ manu i lielo,
Nevietā ielīgoji;
Gan te bija ielīgot,
Kādai krija vācelei.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv