16201 - 16400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.5. Vedēji atbrauc brūtes mājās. ( 16187 - 16347)
2.5.2.5.1. Mājenieki gaida vedējus braucam. ( 16187 - 16210)

# 16201.00
Priekšā tek sirmi zirgi,
Diegiem šūtas kamaniņas.
Vaj, māsiņa, nepazini,
Tie bij tavi vedejiņi.

# 16202.00
Žēli raud mūs' māsiņa,
Pa sētiņu staigadama,
Ieraudzijse mežmalā
Pieci bēri kumeliņi;
Četriem segli mugurā,
Piektam balta villainite.
Tev, māsiņa, tas bēritis,
Kam ta balta villainite.

# 16203.00
Šņākdami, krākdami
Vedeji nāca;
Mūs' māsa lēkdama
Klētī bēga.

# 16204.00
Sebulits tautu dēls,
Sebu nāca vakarā.
Kauns manam tēviņam,
Sebu vārtus atverot;
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājam.

# 16204.01
Sebulits tautu dēls,
Sebu raida vedejiņus.
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājot;
Kauns manam tēviņam
Sebu mucu ielaižot.

# 16205.00
Seši bēri kumeliņi
Ēd bāliņa biezitē.
Lai tie ēd, tie ir visi
Pēc manim atskrējuši.

# 16206.00
Tautas jāja auredamas,
Vaj šķiet mani eglienē?
Es brāliša sētiņā,
Jaunā priežu klētiņā.

# 16207.00
Tautu dēlis miega peķis,
Sebu raida vedejinus;
Mūs' māsiņa agri ceļās,
Agri savas kājas ava.

# 16208.00
Tumsā nāca vakarā
Veca puiša vedejiņi;
Kad tie būtu jauna puiša,
Tad tie nāktu saulitē.

# 16208.01
Pusmūžiņa tas puisits,
Pusnakt' nāca vedejiņi;
Kad būt' kāds jauneklits,
Tad atnāktu saulitē.

# 16208.02
Veca puiša līgaviņu
Ved vēlāi vakarā;
Kad ta būtu jauna puiša,
Tad pārvestu saulitē.

# 16208.03
Veca puiša vedejiņi
Vēlu nāca vakarā;
Kad tie būtu jauna puiša,
Tad tie nāktu saulitē.

# 16208.04
Veca puiša precenieki
Jāj bez saules vakarā;
Jauna puiša precenieki
Jāj rītā saulitē.

# 16208.05
Vecu puišu precenieki
Jāj bez saules vakarā;
Kad tie būtu jauni puiši,
Tad tie jātu saulitē.

# 16209.00
Tumsinā vakarā
Man atjāja vedejini:
Vecs bij tautu lolojumis,
Dienu jāti nedrīksteja.

# 16210.00
Tur brauca, tur jāja
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Grib māsas pūriņu
Par vezumiņu,
Grib pašu māsiņu
Par jājejiņu.

# 16210.01
Nu jāja, nu brauca
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie rati
Grib vezumiņa,
Liekie zirgi
Jājejiņu.

2.5.2.5.2. Aizver un apsargā vārtus. ( 16211 - 16213)

# 16211.00
Es saku, brāliti,
Roc aku vārtos,
Lai jāja vedeji,
Lai lauza kaklus,
Lai slīkst visi vedejiņi,
Seši bēri kumeliņi.

# 16212.00
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mūs' māsiņa;
Mēs vārtiņus aizcelsim,
Tautām māsu nedosim.

# 16213.00
Ver, brāliti, vārtus cieti,
Nu nāk vēja liela vētra;
Ta nebija vēja vētra,
Tie tautiņu kumeliņi.

# 16213.01
Lietus nāca, vētra krāca,
Aizceļ vārtus bāleniņis;
Nenāc' lietus, nekrāc' vētra,
Krāc' tautiešu kumeliņis.

2.5.2.5.3. Vedēji lūdzās, lai laiž viņus sētā. ( 16214 - 16219)

# 16214.00
Attaisiet man vārtiņus,
Ielaidiet sētiņā;
Ne es jūsu zemit' ņēmu,
Ja naksniņu pārguleju.

# 16214.01
Atveriet man vārtiņus,
Lai sateki kumeliņi;
Nele jūsu zemit' ņemšu,
Tikai nakti pārgulešu.

# 16215.00
Atverati vara vārtus,
Tautas nāca sētiņāi!

# 16215.01
Verat, verat vara vārtus,
Tautas jāja sētiņā!
Verat, verat vara vārtus,
Tautas jāja sētiņā!

# 16216.00
Laid iekšā, laid iekšā!
Mēs jums skādi nedaris;
Mēs paņems to meitiņ',
Kas jums bija niecinama.

# 16217.00
Nebīsties, liel' ciem',
Ka šeitan karš atjās:
Tie nebij kara vīr',
Tie bij brāļa vedejiņ'.

# 16218.00
Tec teciņus vārtus vērt,
Mana jauna ļauduviņa;
Man rociņas nosalušas
Līdz ar leda gabaliņu.

# 16219.00
Tec teciņus vārtu vērt(i)
Mana jauna līgaviņa!
Pieši manas kājas spieda,
Iemauktiņi rokas žņaudza.

# 16219.01
Teci, mana līgaviņa,
Ar teciņus vārtus vērt!
Pieši manas kājas spieda,
Iemaviņi rokas žņaudza.

# 16219.02
Tec teceņus, atver vārtus,
Mana jauna līgaviņa!
Pieši manas kājas spiež,
Rokas ķēžu pavadiņa.

# 16219.03
Tec teciņus vārtu vērt(i)
Mana jauna līgaviņa!
Pieši manas kājas grauž,
Iemauktiņi rokas žņaudz.

2.5.2.5.4. Sargi papriekš vedējus visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot, etc. ( 16220 - 16236)

# 16220.00
Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Mūs' māsiņas vedejiņi!
Cauri, cauri, sveši ļaudis,
Nav māsiņas sētiņā.

# 16221.00
Atnāk pieci vedejiņi,
Tā kā pieci nabadziņi:
Nūjas vien klabinaja,
Pie vārtiemi stāvedami.

# 16222.00
Atbrauc pieci vedejiņi,
Tā kā pieci nabadziņi;
Rītē brauks man' māsiņa,
Lielu baru pacēluse.

# 16223.00
Garām, garām,
Sakārņu vedeji!
Garām aizveda
Sakārņu kaudzi.

# 16224.00
Kam veda tautiņas
Liekaju ziergu?
Vaj veda vārnam,
Vaj žagatam?

# 16225.00
Kur braucati, vedejiņi,
Vaj braucati žagaros?
Ja braucati žagaros,
Kam sieviņas līdz ņēmāt?

# 16226.00
Kur braucat, vedejiņi,
Ar tien ķīļu deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām melnacēm!

# 16227.00
Kur, ļautiņi, jūs brauksiet,
Sapuškoti kumeliņi?
Ozolmuižas mēs ļautiņi,
Liepas muižas meklejam.

# 16228.00
Kur palika, kur palika
Mūsu kunga bisenieki?
Melni kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vara vārtu.

# 16228.01
Kur ellēi nu palika
Mātes brāļa bisenieki?
Melni kraukļi satupuši
Tīrumiņa galiņā.

# 16228.02
Melli kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vara vārtu.
Kur tie ellē nu palika
Mūsu kunga bisenieki?

# 16229.00
Nāca viens, nāca divi,
Nu atnāca liela pulka,
Nu atnāca liela pulka,
Nu vedis mūs māsiņu.

# 16230.00
Nelasiet, bāleliņi,
Svešu ļaužu grāmatiņu!
Veca bāba rakstijusi
Mēnesnicas gaismiņā.

# 16231.00
Oši, kļavas, ozoliņi,
Ko jūs laba meklejat?
-Meklejam liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.

# 16231.01
Oša, oša, kļava, kļava,
Ko jūs divi runajiet?
-Runajam liepas meitu
Jaunajam ozolam.

# 16231.02
Oši, kļavi, ozoliņi,
Ko jūs labu runajiet?
-Runajami liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.

# 16232.00
Pa celiņu tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu.
Kur, tautiņas, jūs ņemsati
Lieka zirga jājejiņu?

# 16233.00
Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
Tāda jūsu grāmatiņa:
Garam ciemu javažo.

# 16234.00
Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
-Tāda mūsu grāmatiņa:
Ar pirkstiem sarakstita,
Ar pirkstiem sarakstita,
Ar zobiem izlasama.

# 16235.00
Piesameta sīku putnu
Pilni vārtu stuburiņi;
Tie nebija sīki putni,
Tie māsiņas vedejiņi.

# 16236.00
Vedejiņi atjājuši
Bez liekaja kumeliņa:
Tie gribeja mūs' māsiņu
Kājām vesti sētiņā.

2.5.2.5.5. Daži no vedējiem pārlecina zirgus par sētu, vaj arī ielaužās pagalmā no neapsargātas puses. ( 16237 - 16241)

# 16237.00
Ar bititi es atjāju
Bāliņam vedibās;
Tikam citi zirgus sēja,
Es par sētu sētsvidū;
Tikam citi vārtus vēra,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabā
Tautas galda galiņā.

# 16237.01
Ar bitit' es atjāj'
Bāliņam vedibās;
Līdz citiem vārtus vēra,
Es pa logu istabē,
Es pa logu istabē
Pie to meit's māmuliņ',
Pie to meit's māmuliņ',
Kā bitit' dziededam.

# 16237.02
Es aizjāju ar bititi
Bāliņami vedibās;
Kamēr citi zirgus jūdza,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabā
Pašā galda galiņā.

# 16237.03
Es aizjāju bāliņam
Ar bititi vedibās.
Kamēr citi zirgus sēja,
Es pa logu istabā;
Kamēr citi plānā gāja,
Es galdiņa galiņā.

# 16237.04
Es atjāju ar zobinu
Māsiņai (Māsiņaju) vedibās;
Kamēr citi zirgus sēja,
Es pa logu istabā.

# 16238.00
Gaidiju vedejus
Pa kalna vārtiem,
Saskrēja vedeji
Pa lejas vārtiem.

# 16238.01
Es gaidiju tautiņas
Pa kalna vārtiem,
Sajāja, sabrauca
Pa cūku celiņu.

# 16238.02
Gaideja vedejus
Pa kalnu vārtiem,
Saskrēja vedeji
Pa cūku caurumu,
Pa cūku caurumu,
Pa struņķu dārzu.

# 16238.03
Gaidija vedejus
Pa kalna vārtiem,
Vedeji saskrēja
Pa cūku caurumu.

# 16238.04
Gaidiju vedejus
Pa kalna (goda) vārtiem,
Saskrēja vedeji
Pa cūku vārtiem.

# 16238.05
Gaidiju vedejus
Pa kalna vārtiem,
Velns viņus iespēra
Pa lejas vārtiem.

# 16238.06
Gaidiju vedeju
Pie kalna vārtiem,
Saskrēja vedeji
Pa cūku teku
Cits ar kruķi, cits ar kraķi,
Cits ar melnu bīkstakliti.

# 16239.00
Neba visi vedeji
Pa vārtiem nāca,
Cits ari ielīda
Pa cūku caurumu.

# 16240.00
Neba visi vedeji
Pa vārtis sagāja:
Kā suveni salīduši
Pa riķiemi rāceņos.

# 16241.00
Vedeji saskrēja
Pa cūku tekām,
Pa cūku tekām,
Pa rijas vārtiem.
Ņemat kruķus, bīstaklišus,
Dzenat viņus atpakaļ.

2.5.2.5.6. Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā. ( 16242 - 16244)

# 16242.00
Brauēet, tautys, pogolmā,
Metīt zaltu, sudobreņu:
Lai natreuka tai mameņai
Meužam jaunas maļējeņas.

# 16243.00
Jājati, vedeji (tautiņas),
Glužiņi sētā;
Mēs meža ļautiņi,
Ērcešu žogi.

# 16244.00
Kam, bāliņi, tu pielaidi
Pilnu sētu svešu ļaužu?
-Es, māsiņ, neredzeju,
Smēdē kalu zobentiņu.

2.5.2.5.7. Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus. ( 16245 - 16287)

# 16245.00
Ak, tu krupa tautu dēls,
Tavu daiļu vedejiņu!
Puiši, vīri zābakos,
Kumeliņi iemauktos.

# 16246.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Nu sabrauca vedejiņi,
Baltu ķēvi klibu kāju,
Vienu slieci kamaniņas.

# 16247.00
Dižajam vedejam
Pinkuļains kumeliņš;
Vārtos kūru uguntiņu,
Lai nosvila pinkuliši.

# 16248.00
Dižajam vedejam
Sirmi zirgi, kalti rati;
Sirmi zirgi nemaksati,
Kalti rati tapinati.

# 16248.01
Sirmi zirgi, kalti rati
Mūs ciemiņa bajaram;
Sirmi zirgi nemaksati,
Kalti rati tapinati.

# 16249.00
Es salēju (samīzu) lielu pelci
Pie brāliša nama duru.
Atjāj pieci vedejiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.

# 16249.01
Es izlēju sidrabiņu
Pie bāliņa namdurēm.
Atjāj pieci vedejiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.

# 16249.02
Es pielēju (piem..zu) lielu palti
Bāleliņa pagalmā;
Tur noslīka tautu dēls
Ar visiem(i) zābakiem.

# 16249.03
Es pielēju lielu palti
Pie bāliņa namdurim,
Lai noslīkst vedejiņi
Ar pieciem kumeļiem.

# 16249.04
Es salēju lielu peļķi
Pie bāliņa namdurim.
Slīks deviņi kumeliņi,
Slīks deviņi vedejiņi.

# 16249.05
Vaj bij upe, vaj ezers
Mana brāļa sētsvidū?
Atjāj pieci vedejiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.

# 16250.00
Es šķitu debesi
Apmākušos:
Tie to vedeju
Melnie ļaudis.

# 16251.00
Es šķitu vedejus
Zirgiemi jājam,
Atjāja vecāmi
Mīstiklāmi.
Sūta mani māmiņa
Auziņu doti,
Ko došu vecāmi
Mīstiklāmi?

# 16251.01
Sakās vedeji
Labus zirgus jājuši,
Sajāja vecām
Mīksteklēm.
Sūta mani māmiņa
Auziņu bērt;
Ko bēršu vecām
Mīksteklēm.

# 16252.00
Gaidiju māsiņai
Vāciešu vedejus;
Sigani, slēpsvārki
Mūs' māsas vedeji.

# 16253.00
Kāds Dievs bija to redzejis,
Viens pats nāca vedejos!
Mūs' pusē tāda mode:
Pa pieciem, pa sešiem.

# 16254.00
Kājam tautas sagājuši,
Nav neviena kumeliņa;
Sēdu tēva istabā,
Galdā kājas atspērusi.

# 16255.00
Kājām vien, kājām vien
Sveši ļaudis sanākuši.
Vaj māsiņa kājām ies?
Vaj pūriņu veltin vels?

# 16256.00
Kam tāi mūsu pagalmā
Liela pulka ūdens pančku?
Vedejiņi, šurp braukdami,
Ūdens žurkas aizjūguši.

# 16257.00
Ko tie vedeji
Tik daudzi vedis?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.

# 16257.01
Ko kauca, ko rūca
Deviņi vedeji?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.

# 16258.00
Ko tie vedis
Septiņi vedeji?
Nav mūsu kuņai
Septiņi kuceni.

# 16259.00
Kūdarā, kūdarā
Vedejiņu kumeliņi!
Kā nebija kūdarā,
Auzu pelu odereti.

# 16260.00
Kuras zemes, kādi ļauži,
Māsiņ, tavi precenieki?
Viena sliece kamanām,
Triju kāju kumeliņš.

# 16261.00
Zeltenieši, Zeltenieši,
Kur jūsu lieliba,
Kur jūsu trīsdesmit
Vedejiņi?

# 16262.00
Ne tie visi lūgti viesi,
Kas sanāca vešanā;
Citam kūja klaudzejās,
Sētmalē nosviežam.

# 16263.00
Ne tie visi vedejiņi
Ar zirgiem sajājuši:
Cits ar kruķi, cits ar lizi,
Cits ar pirtes bikstakliti;
Pats brūtgana īstais brālis
Ar vecām mīstiklām.

# 16263.01
Ne tie visi vedejiņi
Ar ziergiem atjājuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar villas (sievas) ērkuliti.
Es teceju auzas dot,
Ko es došu ērkulim (ērkuļam)?

# 16263.02
Neba visi vedejiņi
Ar zirgiem sabraukuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar sievas ērkuliti;
Pats brūtgana īstais brālis
Ar vecāmi mīstiklām.

# 16263.03
Vaj tie mūsu vedejiņi
Ar zirgiem salēkuši?
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar sievas prēsliciņu.

# 16263.04
Vedejiņi sajājuši,
Nav neviena kumeliņa:
Cits ar lizi, cits ar kruķi,
Cits ar pirtes bikstakliti.

# 16264.00
Parādat, sveši ļaudis,
Kurš brūtgana kumeliņš?
Tas brūtgana kumeliņš
Ar to lūka pavadiņu.

# 16265.00
Sabrauc vedeji
Kā lieli kungi,
Sagriež cepures
Kā suņu astes.

# 16266.00
Sabrauca vedeji
Akliem zirgiem,
Sakrita mūsu
Tupeņu bedrē.

# 16267.00
Sajājuši vedejiņi,
Nedīditi kumeliņi.
Ne tie visi īstenieki,
Kas bāliņa vedibās.

# 16268.00
Sakaties, vedejiņi,
Kādu ceļu atjājāt,
Vaj jājāt kužu tiltu,
Vaj par peku atmatām?

# 16269.00
Šķita lāci gumbajam
Az kalnina lejināi:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva apakšāi.

# 16270.00
Šķitu lāci lampajot
Pa lielo tīrumiņu:
Tas pats mūsu jaunais znots
Leinajām kājiņām.

# 16271.00
Šķitu miglu miglojam
Bāleliņa sētiņā:
Miglo tautu kumeliņis,
Tāļu ceļu attecejis.

# 16272.00
Sen gaidiju māsiņai
Lielu pulku vedejiņu;
Pieci vien atteceja,
Kā kaimiņu kuceniņi.

# 16272.01
Mūs' māsiņa tā gaidija,
Būs deviņi vedejiņi;
Pieci vien atbraukuši,
It kā pieci nabadziņi.

# 16273.00
Sen māsai gaidiju
Deviņu vedeju:
Astoņi ķenkari
Atķenkaraja.

# 16274.00
Simtu cēlu zīļu krēslu,
Simtu gaidu vedejiņu;
Aili, manu lielu kaunu,
Viens atjāja nozarits.

# 16275.00
Stāvat, tautas, pagalmā,
Nava rūmes istabā:
Brāļu māsa dzeini velk
Deviņiemi kamoļiem.

# 16276.00
Stulbi vien, akli vien
Svešu ļaužu kumeliņi:
Dasagrieza salmu kaudzi,
Istabiņu dēvedami.

# 16277.00
Zvaneja Rigā,
Zvaneja Bauskā:
Vedeji noslīka
Ūdena peļķē.

# 16278.00
Svešu ļaužu kumeliņi
Naizojām kājiņām;
Nelaidiet, bāleliņi,
Savā zirgu stallitī.

# 16278.01
Ai, bāliņi, ai, bāliņi,
Nelaidiet svešu ļaužu!
Svešu ļaužu kumeliņi
Naizotāmi kājiņām.

# 16278.02
Nelaidiet, bāleliņi,
Savā zirgu stallitī:
Svešu ļaužu kumeliņi
Naizotāmi kājiņām.

# 16278.03
Svešu ļoužu kuimeliņi
Naizōjām kājiņām;
Nalaidiot, bāeleliņi,
Sovā zyrgu staellitīe.

# 16279.00
Trīs vien, trīs vien
Vedeju sievas;
Tas pašas atdzina
Pusriteņiem.

# 16280.00
Vedeji sajāja
Ar ēzeļiemi,
Ik riņķi grieze,
Ik pauti bire.

# 16281.00
Vedejiņi sabraukuši,-
Ko, vedeji, vedisiet?
Ievelksimi bērza kluci,
Lai tie veda raudadami.

# 16282.00
Vedejiņi sabraukuši,-
Ko, vedeji, vedisiet?
Vēl ta jūsu vedamā
Uz Daugavas gavilē.

# 16283.00
Vedejiņi sabraukuši,-
Ko vedis, nevedis?
Piecērtiet, bāleniņi,
Zaļas malkas vezumiņu.

# 16283.01
Vedejiņi sabraukuši;
Ko, vedeji, vedisiet?
Brauciet priežu siliņā,
Cērtiet pilnus vezumiņus.

# 16283.02
Vezumiņa tie ļautiņi,
Vezumiņa vien pētija.
Eit' mežā, cērtat malku,
Dariet pilnus vezumiņus.

# 16284.00
Vedejiņi sanākuši,-
Ko vedis, nevedis?
Ni bāliņš māsas deva,
Ni māsiņa kalponites.

# 16285.00
Vedejiņi, vedejiņi,
Ko vedisit sētiņā?
Mēs māsiņas nedosim,
Jūs tukšā pāriesit.

# 16286.00
Vestu nāca vedejiņi,-
Ko tie vestu, ko nevestu?
Vaj tie vezs namam baļķus,
Vaj rijai pavaliņu?

# 16287.00
Visi purvi aizsaluši,
Visas dzērves aizgājušas,
Nu tai mūsu māsiņai
Pie durvim vedejiņi.

2.5.2.5.8. Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus. ( 16288 - 16290)

# 16288.00
Ekur daiļi vedejiņi,
Daiļi tek kumeliņi,
Pilla mute sīku dzelžu,
Tek galviņu grozidami.

# 16289.00
Es atbraucu vedibās
Ar rozainu kumeliņu;
Redzēs rītu saulitē,
Vaj būs roze vedamā.

# 16290.00
Mūs' brāliši vedejiņi
Kā mēreni muiženieki;
Citam bija Vācu svārki,
Citam Vācu valodiņa;
Kam nebija Vācu svārki,
Tam bij Vācu valodiņa.

# 16290.01
Vāci vien, Vāci vien
Mūs' bāliņa vedibās:
Kam nebija Vācu svārku,
Tam bij Vācu valodiņa.

2.5.2.5.9. Vedējus aicina istabā un apsveicinās. ( 16291 - 16294)

# 16291.00
Ja ir māte vedejos,
Tad lai iet istabā;
Ja ir kāda lieceniece,
Lai sēd vārtu stuburā.

# 16292.00
Nākat, tautas, raugaties,
Kāda māsas istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Vidū liepas līgojās.

# 16293.00
Pūtiet guni, pūtiet guni,
Laidiet tautas istabā!
Tautas stāv aiz durvim (vārtiem)
Nosvīdušu kumeliņu.

# 16294.00
Skaitaties, vedejiņi,
Vaj jūs visi istabā.
Bija Juzis, bij Petruškis,
Mikalauška vien nebija;
Mikalauškis aizteceja
Mūs' birzē sēnes lauzt.

# 16294.01
Skaiti, skaiti, vedejiņa (māmuļite),
Vaj ir visi vedejiņi.
Ingus bija, Mikus bija,
Sakalaušķis vien nebija.

2.5.2.5.10. Sveša smaka istabā! ( 16295 - 16296)

# 16295.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Sveša smaka istabā!
Sajājuši sveši ļaudis
Ar tiem darvas ķelderiem.

# 16296.00
Sveši ļaudis sanākuši,
Sveša smaka istabā.
Atdarat duris, logus,
Lai iet smaka klajumā.

2.5.2.5.11. Ienes kārti priekš vedēju virsdrēbēm. ( 16297 - 16297)

# 16297.00
Nesat, mani bāleniņi,
Bērza kārti istabā,
Lai sakar sveši ļaudis
Savas vēja lupatiņas.

2.5.2.5.12. Vedējišas kukulis, ko atdod brūtei, vaj brūtes mātei. ( 16298 - 16302)

# 16298.00
Apēd vilki, vedejiša,
Visus tavus siveniņus!
Kam tu mani neizcepi
Taukotā plāceniša.

# 16298.01
Vilki, velli lai apēda
Vedejišas siveniņus,
Ka ta man neatnesa
Taukim ceptu pīradziņu.

# 16299.00
Ko jājat, vedejiņi,
Ko mātei atnesat?
Atnesuši kazas cisku,
Buka smaku apsmirdušu.

# 16300.00
Kur ta mana vedekliņa,
Ka pie manis nedanāca?
Man rociņas piekusušas,
Kukuliti glabajot.

# 16301.00
Lei Dievs dōd māmiņai
Otkal nākt vedejōs,
Otkal capt māmiņai
Toukatnīti plācenīti.

# 16302.00
Parād' jel, man' māsiņ,
Ko tev deve sveši ļaud's?
Vaj sieriņu tev iedeve,
Vaj sīko sudrabiņu?

2.5.2.5.13. Vedējus sēdina pie klāta galda; pie viņiem piesēžas ari brūte. ( 16303 - 16304)

# 16303.00
Nākat, tautas, istabāi,
Baudat manu baribiņu?
Tēvs pacēlis liepu krēslus,
Māte galdu apklājuse.

# 16304.00
Pilli beņķi piesēduši
Lepnu tautu istabā.
Kur, māmiņ, es sēdešu?
-Sēdies galda galiņā,
Sēdies galda galiņā,
Svešu ļaužu pulciņā.

2.5.2.5.14. Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita ari pēc ēšanas. ( 16305 - 16308)

# 16305.00
Es šķietu ratiņus
No kalna tekot:
Svešļaudis, ubagi,
Pātarus skaitija.

# 16306.00
Gan labi, gan labi
Tie sveši ļaudis,
Gan labi Dieviņam
Godiņu deva.

# 16307.00
Nemāk svešļaudis
Pātarus skaitit,
Kā veci nabagi
Notentereja.

# 16308.00
Skaitja pātarus,
Nebija visi:
Deviņi vārdi,
Desmitā trūka.

2.5.2.5.15. Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu. ( 16309 - 16344)

# 16309.00
Kas vedeji, kas vedeji,
Spaļi vien, spaļi vien!
Kad izlaidu vējiņā,
Kā spališi izputeja.

# 16310.00
Ko nākat, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedu raut?
Vaj jūs pašu zemitē
Tādi ziedi neziedeja?

# 16311.00
Ko nāciet, sveši ļaudis,
Kas bij jūsu aicinatu?
Vaj māsiņa pati gāja,
Vaj māsiņas bāleliņi?

# 16312.00
Ka tās nāca, ka tās brauca,
Grūtas sievas vedejos?
Lai tai mūsu māsiņai
Grūts mūžiņš dzīvojot.
Es aiziešu māsiņai
Viegla sieva vakaros,
Lai tai mūsu māsiņai
Vieglis mūžs dzīvojot.

# 16313.00
Kungi vien, pusvācieši
Mūs' māsiņas vedejiņi.
Kur ņemsim gultas drēbes,
Dūnu spalvu ķiseniņus,
Dūnu spalvu ķiseniņus,
Vatieretus gultas deķus?

# 16314.00
Kur, tautieti, tavi radi?
Žīdi, Leiši vedibās.
Tiem vajaga salda piena,
Vajag ceptu rācentiņu.

# 16315.00
Lasiti, lasiti
Tie vedejiņi!
No triju novadu
Nabagi vien.

# 16316.00
Annitei skaists vīriņis,
Ta ar visu vedejos;
Ediņai, tai nav skaists,
Ta atstāja sētiņāi.

# 16317.00
Pērneji bērni
Tie vedeji,
Vēl mute balta
Ar mātes pienu.

# 16318.00
Pīpetaji, ragotaji
Mūs' māsiņas vīlejiņi.
Ne ar pīpi, ne ar ragu
Mēs māsiņu audzejām.

# 16318.01
Pīpetaji, ragotaji
Mana bērna vīlejiņi;
Ne ar pīpi, ne ar ragu
Savu bērnu audzinaju.

# 16318.02
Pipātāji, rogōtāji
Muna bārna vilejiņi;
Voj ar pipi, voj ar rogu
Sov' berniņu oudzanāju.

# 16318.03
Pīpetaji, raugotaji
Mūs' māsiņas vīlejiņi.
Vaj ar pīpi, vaj ar raugu
Mūs' māsiņu pievīlat?

# 16318.04
Pīpetaji, raugotaji
Mūs' māsiņu aizveduši.
Vaj ar pīpi, vaj ar raugu
Mēs māsiņu audzejām?

# 16319.00
Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedejiņi.
Gan jūs, žīdi, redzesiet,
Kādi kungi panākstnieki.

# 16320.00
Sievas jāja vedibāse,
Kāda velna meitas jāja?
Meitas jāja vedibās,
Jauna vīra gribedamas.

# 16321.00
Sievas jāja vedibās,
Kādu vellu meitas jāja?
Meitas jāja vedibās,
Lini jāja sētas posmu.

# 16322.00
Sēdi, sēdi tu, māsiņa,
Galdā kājas atspēruse,
Kam tautiņas atsūtija
Nedižanus vedejiņus.

# 16323.00
Svāteņš pats narāds,
Kam jis taidu draudzi veda:
Cyts ir skābs, cyts skorbons,
Cyts ar apsis ryuktumeņu.

# 16324.00
Vedeji tā sēd,
Kā vīžu pineji.
Dod, māte, lūkus,
Lai pin vīzes.

# 16325.00
Vedejiņi lūpas laiza,
Aiz galdiem sasēduši:
Strazduleni atņēmuši
Ceļā visus plācenišus.

# 16326.00
Vedejiņi sasēduši
Kā pekiņas birzmalē.
Dod, Dieviņ, lietu, vēju,
Lai sāk pekas cilaties.

# 16327.00
Vedejiņu sieviņām
Slikta slava pakaļā:
Vedibās lauzdamāsi,
Pirtēi bērnus ieslēgušas.

# 16327.01
Lielajam vedejam
Slikta slava notikuse:
Vedibāsi lauzdamies,
Bērnus slēdza pirtiņā.

# 16328.00
Visas vecas piķu baļļas
Vedibās sanākušas;
Citai stīpas nokritušas,
Ķimeniņas nolūzušas.

# 16329.00
Ai, dižaj' vedejiņ,
Tev nebij še sēdēt,
Tev sēdete pie baznicas
Pa nabagu virsenieku:
Dižajame vedejame
Vieni paši brūni svārki,
Tie tēvame mežā braukt,
Dēlam sievas lūkoties.

# 16330.00
Dižais vedej',
Vāķ savus bērnus,
Es citus pagāzu
Gar cūku sili;
Cūkām dodama
Pielēju muti.

# 16331.00
Tik tāds taraša
Dižais vedejs,
Tur vien čubina
Gar savu priekšu.

# 16331.01
Tik tāda čužiņa
Dižā vedeja,
Tur vien čužinās
Gar savu priekšu.

# 16332.00
Tik, tik pazinu
Dižo vedeju,
Ievilka zobenu
Kā buka ragu.

# 16333.00
Vilku puika, lāču puika
Vedejiņu vecakais;
Kur ir mūsu vecakais
Ar to cauņa cepuriti!

# 16334.00
Ka ta nāca, ka nenāca
Māla grozs vedejos,
Ka nenāca īsta māte,
Kas dēliņu auklejuse.

# 16335.00
Ka ta nāce, ka nenāce,
Čarna bāba vedejos,
Kad nenāce dēlu māte
Ar jauko valodiņu?

# 16336.00
Kur ellēi vedejiemi
Lāga sievas palikušas?
Krinka kranka, staraj mačka [?]
Atsūtita vešanā.

# 16336.01
Krika kraka staraj mačka
Atsūtita vešanā;
Vaj nebija Peteram
Jaunu sievu, ko sūtit.

# 16337.00
Liela, liela vedej' māte
Ar stīpām sastīpata,
Ar stīpām sastīpata,
Ar nagām sanaglata.
Trūka stīpas, lūza naglas,
Izbirst raibi kucaniņi.

# 16338.00
Lielā resnā
Vedeju muciņu,
Iekšā iedama,
Izgāja stenderi.

# 16339.00
Liģere, liģere
Vedeju sieva,
Ta mūs' māsiņu
Izliģereja.

# 16340.00
Pakupla, paresna
Vedeju māte,
Vedama laukā,
Šķeļama pušu,
Būs mūsu cūkām
Drabeņu sile.

# 16340.01
Ko ta resnā
Aiz galda sēdeja?
Vedama laukā,
Šķeļama pušu,
Būs mūs' tēviņam
Duj cūku siles.

# 16341.00
Šnīpa, šnāpa, gardegune,
Ka tu nāci vedejos?
Kur palika ta māmiņa,
Kas dēliņu auklejusi?

# 16342.00
Stīpasim Anniņu
Kā vecu baļļu,
Ta mūs' māsiņu
Izliģereja.

# 16343.00
Užu, užu, vedejiņa,
Nedrīksteja, nemāceja;
Kaut es būtu vedibās,
Es drīkstetu, es mācetu,
Es drīkstetu, es mācetu
Taut' istabu trīcināt.

# 16344.00
Užu, užu, vedejiņa,
Nešķīrās, nevedās;
Sūtat mani vedibās,
Man šķīrās, man vedās.

2.5.2.5.16. Brūte izceļās no galda. ( 16345 - 16346)

# 16345.00
Nesēdi, māsiņa,
Ķenkaru pulkā,
Tur tevi ķenkaras
Apķenkarās.

# 16346.00
Nesēdi, māsiņa,
Svešu ļaužu pulkā,
Ej, raugi namā,
Ko māte dara.

2.5.2.5.17. Nakti pavada neguļot; kas gul, to ķircina. ( 16347 - 16347)

# 16347.00
Vedeju sievām
Micites dedza.
Modaties, sieviņas,
Dzēšati micites;
Ja nava ūdeņa,
Bāž alus kausā.

# 16347.01
Meitiņa snauda,
Drāniņa dega;
Mostiesi, meitiņa,
Glāb savu drānu.

# 16347.02
Snaud, snaud, Grietiņa,
Deg tava mice;
Mosties Grietiņa,
Glāb savu miciti.

2.5.2.6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz brūtgana mājām. ( 16348 - 16829)
2.5.2.6.1. Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus, un uzaicina meitas māti kraut tiem pilnus vezumus. ( 16348 - 16372)

# 16348.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Man rociņa labi gāja:
Es atradu meitas māti
Ar visām atslēgām.

# 16349.00
Danco manis kumeliņis,
Līdz zemiti liekdamies,
Lai tam krāva meitu māte
Smalku dvieļu vezumiņu.

# 16350.00
Dancoj' manis kumeliņis
Uz četrām kājiņām,
Uz četrām kājiņām,
Vezumiņu gaididams.

# 16351.00
Dancoj' manis kumeliņis,
Vezumiņu gaididams;
Raudaj' meita, raudaj' māte,
Vezumiņu taisidamas.

# 16351.01
Danco manis kumelits,
Vezumiņa gaididams;
Gauži raud māt' ar meitu,
Vezumiņu taisidama.

# 16351.02
Zviedzien zviedza kumeliņi,
Vezumiņa gaididami;
Raudāt raud meitu māte,
Vezumiņu taisidama.

# 16352.00
Dar' man labu, dar' man labu,
Dar' manam kumeļam:
Dar' manam kumeļam
Garu slaidu vezumiņu.

# 16352.01
Dariet labu, kam dariet,
Dariet labu kumeļam:
Dariet manam kumeļam
Dižen' slaidu vezumiņu.

# 16353.00
Domā, māte, ko domā,
Domā pilnus vezumiņus;
Mēs vakar atbraucām
Treju tukšu kamaniņu.

# 16353.01
Ko domā, meitu māte,
Pa pagalmu tekadama?
Mēs vakar atbraucēm
Treju tukšu kamaniņ'.

# 16354.00
Eit' kūtē, eit' klētē,
Liekat mums vezumā;
Neņemsim jūs māsiņas
Bez pūriņa tautiņās.

# 16355.00
Kas tur rīb, kas tur klaudz
Galejāi kambarī?
Meitu māte dvieļus auda,
Dzird vedejus sanākot (sabraucot).

# 16355.01
Kas tur rīb, kas tur dun
Pašā gala istabā?
Meitu māte dvieļus auž,
Nedz tautiņas sajājot.

# 16356.00
Ko domā, meitu māte,
Pa pagalmu staigadama?
Ej klētī, kambarī,
Dar' man pilnu vezumiņu.

# 16356.01
Domā, māte, ko domā,
Domā pilnus vezumiņus;
Ej klētē, ej kūtē,
Krauj' mums pilnus vezumiņus.

# 16356.02
Zviedzin zviedza kumeliņis,
Vezumiņu gaididams.
Ko domā, meitu māte,
Pa pagalmu skraididama?
Ej klētī, kambarī,
Krauj' man pilnu vezumiņu.

# 16357.00
Ko nu šņuksti, meitu māte,
Tais' jel man vedumiņu!
Ne par velti atteceja
Mani bēri kumeliņi.

# 16358.00
Kur palika meitu māte,
Neredz vaira rotajam?
Vaj izgāja cieminos
Cimdu, zeķu tapināt?

# 16359.00
Man meitiņas apsasmēja,
Nava laba kumeliņa.
Es redzešu, jūs meitiņas,
Vaj ir krekli pūriņā.

# 16360.00
Mani puiši, mani puiši,
Barojat kumeliņus!
Māt' ar meitu, tusnodamas,
Daris smagus vezumiņus.

# 16361.00
Mēs vakar atbraucām
Seši tukši kamaniņ';
Tās tai meitu māmiņai
Visas pillas japiedara.

# 16361.01
Es vakar atvažoju
Piecu tukšu kamaniņu;
Lai lūkoja meitu māte,
Ka tās pilnas pietaisija.

# 16362.00
Nāc, nākdama, tautu meita,
Ar sagšām, palagiem;
Gan es biju vīkstijies
Ar kažoku ielāpiem.

# 16362.01
Nāc pie manis, tautu meita,
Ar sagšām, palagiem;
Gan es biju satiniesi
Treju gadu pakalās.

# 16363.00
Nāc, nākdama, tautu meita,
Nāc ar cirvi, nāc ar kapli:
Visi mana tēva lauki
Purva puķu pieauguši.

# 16363.01
Nāc, steidzies, tautu dēls,
Ar cirviti, ar kapliti:
Sievas tēva tīrumiņi
Smalku kārklu pieauguši.

# 16364.00
Nu šo rītu meitas māte
Šņukstedama vien staigaja.
Vaj tu šņuksti, vaj nešņuksti,
Taisi manim vedumiņu.

# 16365.00
Rauda māte, rauda meita,
Katra galvu saņēmuse:
Tukšs pūriņš, plikas ciskas,
Sētā jāja precenieki.

# 16366.00
Sasalasi, tautu meita,
Visas savas grabažiņas:
Jau tu pate gana zini,
Ne ciemā tevi veda.

# 16367.00
Sauca mani vedejiņu,
Ko es vedu, ko nevedu?
Krauj man pillu vezumiņu,
Sauc patiesi vedejiņu.

# 16368.00
Stieņiem kalu ritentiņu,
Spāriem [?] jūdzu kumeliņu;
Gan zinaju, tautu meita
Nāks ar pilnu vezumiņu.

# 16369.00
Zviegtin zviedza kumeliņis
Par ābolu bradadams;
Krauj vezumu meitu māte,
Asariņas slaucidama.

# 16370.00
Taisies, manis kumeliņš,
Nu tev taisa vezumiņu,
Nu tev taisa māt' ar meitu
Sīku raibu vezumiņu.

# 16371.00
Vaj būs tiesa, meitu māte,
Ko vakare runajam:
Būs maname kumeļam
Vezums baltu villainišu?

# 16372.00
Vaj es vien puisits biju,
Vaj man vien kumeliņš?
Vaj es vien meitiņām
Velšu pūra vedejiņš?

# 16372.01
Vaj es viens puisits biju,
Vaj man vienam kumeliņš?
Vaj es viens ik rudens
Meitu pūru vaditajs?

2.5.2.6.2. Dziedātājas atbild brūtes vārdā, ka pūrs mazs, etc. ( 16373 - 16387)

# 16373.00
Es uzaugu mežmalāi,
Lapu pūru pielociju;
Jūdziet, tautas, vēja zirgus,
Lapu pūra vizināt.

# 16373.01
Gudra bija mūs' māsiņa,
Niedres pūru darinaja;
Nav tautāmi vēja zirgi,
Niedru pūru vizināt.

# 16373.02
Niedoliņa meita bija,
Niedoliņas pūru loka.
Būs tautām vēja zirgi
Niedoliņu vēcināt.

# 16374.00
Maza, maza mūs' māsiņa,
Mazs, mazs tai pūriņš;
Kad gribeji liela pūra,
Kam nejēmi vecu meitu?

# 16375.00
Nevaid kauna tautiešam,
Man pūriņu vaicajot;
Kuru dienu es sēdeju,
Adidama, rakstidama?
Līdz ar tevi darbos gāju,
Līdza kunga rijiņā.

# 16375.01
Nebij kauna tautiešam
Man pūriņu vaicināt!
Līdz ar tevi darbos gāju,
Līdz ar tevi rijiņā;
Kuru dienu es sēdeju,
Adidama, rakstidama?

# 16376.00
Pūra dēļ zagt neiešu,
Naudas dēļ ubagot;
Es tautiņas jūsu dēļ
Nepostišu bāleliņu.

# 16377.00
Pūra dēļ sveši ļaud's,
Kumeliņa nejūdziet:
Bāleliņa kalponite,
Kas pūriņu man darija?

# 16378.00
Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Kumeliņa nejūdziet:
Es pūriņu aiznesišu,
Rītā ganus vadidama.

# 16379.00
Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdziet:
Kulti, malti brāļi cēla,
Ne pūriņu darināt.

# 16380.00
Pūra dēļi, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdzat:
Man pūriņa tik nebija,
Peņģerota lielumā.

# 16380.01
Pūra dēļ tu, tautieti,
Nejūdz savu kumeliņ';
Nava mana pūriņa
Piņģerota lielumā.

# 16381.00
Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Nejūdziet kumeliņus:
Es paliku bez pūriņa,
Brāļu darbus daridama.

# 16382.00
Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Nejūdziet kumeliņu:
Muižā gāju, svaru vērpu,
Kas pūriņu darinaja?

# 16383.00
Pūra dēļ, tautu dēls,
Nejūdz savu kumeliņu:
Brāļos augu, darbos gāju,
Kad pūriņu darinaju?

# 16383.01
Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Divus zirgus nejūdziet:
Brāļos augu, gaitās gāju,
Kad pūriņu darinaju?

# 16384.00
Pūra dēļ, tautu dēlis,
Nejūdz savu kumeliņu:
Pie brāļiem audzinata,
Kas pūriņu darinaja?

# 16385.00
Pūra dēļ tu, tautieti,
Nejūdz savu kumeliņu:
Divi baltas villanites,
Tās es segšu mugurā.

# 16386.00
Tautiets, mani precedams,
Sak', pūriņu nevajag;
Ne pie vārtiem nepiebrauca,
Jau pūriņu daudzinaja.

# 16387.00
Vaj tautiets neredzeja,
Kādu pūru es dariju?
Sestdien nācu, svētdien gāju,
Asariņas slaucidama.

2.5.2.6.3. Smādē vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures. ( 16388 - 16395)

# 16388.00
Kā skalgani ritentiņi,
Kā kaķites kumeliņi;
Es neļautu sav' pūriņu
Ne no vietas kuztināt.

# 16389.00
Mūs' brālitis mežāi brauca,
Bij vienadi kumelini;
Tautu dēlis pūru veda,
Nav vienadi kumelini.

# 16389.01
Tautu dēls pūru veda,
Nevienadi kumeliņi;
Mūs' brāliši mežā brauca,
Bij vienadi kumeliņi.

# 16390.00
Ne tie rati pūru veste,
Tie nabagu vizināt:
Viena pate ratu ule
Deviņāme vicitēme.

# 16391.00
Pūrvedi, pūrvedi,
Kur jumta rati?
Lai māsas pūriņu
Nerasinaja.

# 16392.00
Pūrveži, pūrveži,
Kur jumta rati?
Nedošu pūriņu
Bez jumta ratu.

# 16393.00
Pūrvedi, pūrvedi,
Kur tava taure?
Ja nava taures,
Pūt ratu rumbā.

# 16393.01
Ormani, ormani,
Kur liki tauri?
Ja nav taures,
Ņem buļļa ragu.

# 16393.02
Vedeji, vedeji,
Kur jūsu taures?
Ja nav taurites,
Pūš zirga astē.

# 16394.00
Tauta sūta klibu ķēvi,
Sak', man pūra neesot;
Māte krāva krāvumiņu
Klibas ķēves vezumiņu.

# 16395.00
Tautu dēls lielijās
Pūra ratus kaldināt;
Kad vajaga pūra vest,
Atbrauc bērna šūpuliti.

# 16395.01
Pūrvedi, vāķeri,
Kur jumta rati?
Tu soliji pūru vest,
Jaunus ratus kaldināt;
Kad vajdzeja, tad nebija,
Brauc ar bērna šūpuliti.

# 16395.02
Šitie puiši lielijās
Pūra ratus kaldināt;
Kad vajdzeja, tad atbrauca
Maza bērna šūpuli.

# 16395.03
Seši gadi tautu dēlis
Pūra ratus kaldinaja;
Nu atbrauca pūru vest
Maza bērna šūpulī.

2.5.2.6.4. Dažādas dziesmas par pūra vešanu. ( 16396 - 16397)

# 16396.00
Vai, puisit, vai, puisit,
Tavu grūtu amatiņu:
Kurš puisitis sievu ņēma,
Tu pūriņa vadatajs.

# 16397.00
Es neļaušu sav' pūrinu
Pa naksninu vizināt;
Es neesmu sav' pūrinu
Pa naksninu pielocijse.

2.5.2.6.5. Dziedātājas brūtes vārdā uzaicina tēvu, māti un brāļus dot brūtei viņas tiesu. ( 16398 - 16397)

# 16398.00
Ai, tētit, ai, tētit,
Ko tu dosi meitai līdz?
-Lielu pūru baltas naudas,
Divus bērus kumeliņus.
-Ai, māmiņ, ai, māmiņ,
Ko tu dosi meitai līdz?
-Pillu pūru cimdu, zeķu,
Vienu raibu tprutaliņu.
-Ai, māsiņ, ai, māsiņ,
Ko tu dosi māsai līdz?
-Pillu pūru villanišu,
Divus mellus vucaniņus.

# 16398.01
Ai, tētit, ai, tētit,
Ko tu dosi meitai līdz?
-Pilnu pūru linu kreklu,
Māte govi raibaliņu.

# 16398.02
Mans vecais, mans vecais,
Ko dosim meitai līdz?
-Pilnu pūru smalku kreklu,
Vienu raibu tprutaliņu.

# 16399.00
Atdon, māte, manu tiesu,
Ja tev manis nevajaga;
Krauji pillu vezumiņu,
Sien gosniņu pakaļāi.

# 16400.00
Atdod, māte, manu tiesu,
Kad es tevi nemīleju:
Atdod pāru raibu govu,
Pāru raibu vilnainišu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv