16001 - 16200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.2. Kāzu dziesmas. ( 15811 - 21155)
2.5.2.3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena priekš un pēc laulāšanas. ( 16001 - 16116)
2.5.2.3.1. Ģērbj un pušķo brūtganu; - brūti. ( 16001 - 16019)

# 16001.00
Appuškoju bāleniņu
Kā Vāczemes ozoliņu.
Nu man vaļas noraudzit,
Kā puškos tautu meita;
Vaj puškos, nepuškos,
Dzīvos manu puškojumu.

# 16001.01
Appuškoju sav' dēliņu
Kā peleku vanadziņu.
Nu redzešu dzīvodama,
Kā puškosa tautu meita.

# 16002.00
Es bāliņu balsinaju
Kā balto linu sauju;
Gan redzešu, tautu meita,
Vaj tik baltu balsinasi.

# 16002.01
Es bāliņu derinaju
Kā Vāczemes ozoliņu;
Es redzešu, jaunā mārša,
Vaj tik daiļi derinasi.

# 16002.02
Es iedevu tautu meiti
Appuškotu bāleliņu;
Es redzešu, šķavas mice,
Kā tu viņu appuškosi.

# 16002.03
Es to savu bāleliņu
Kā gulbiti balinaju;
Es redzešu, tautu meita,
Vaj tu baltu balinasi.

# 16002.04
Koši sēd mūs' brālitis
Aiz galdiņa appuškots;
Gan redzešu, cērpa galva,
Vaj tu tādu appuškosi.

# 16002.05
Smukis, daiļis mans bāliņis,
No māmiņas izpuškots;
Gan redzēs, tautu meita,
Vaj tu tādu izpuškosi.

# 16003.00
Es bāliti balsinaju
Kā gulbiti ezerā;
Nu apģērba tautu meita
Kā zilo kovārniņu.

# 16003.01
Es to savu bāleliņu
Kā gulbiti balinaju;
Nu atveda tautu meitu,
Zilu kreklu veletaju.

# 16003.02
Es to savu bāleliņu
Kā gulbiti balinaju;
Kad paņēma tautu meita,
Kā vārniņa nozileja.

# 16003.03
Es to savu bāleliņu
Kā gaigalu balinaju;
Kad palaižu māršas vaļu,
Tā kā vārna sazileja.

# 16004.00
Es to savu bāleliņu
Baltu vien balinaju;
Ja nu grib tautu meita,
Lai bāž ogļu maisiņā.

# 16004.01
Es to savu bāleniņu
Kā gaigalu darinaju;
Nu atdevu tautmeitai,
Lai bāž ogļu maisiņā.

# 16004.02
Es to savu bāleliņu
Kā gulbiti balinaju;
Nu atvežu līgaviņu,
Lai bāž ogļu maisiņā.

# 16004.03
Es to savu bāleliņu
Kā puķiti darinaju;
Ne viņš melna krekla vilka,
Ne dubļainu kāju āva.
Ja grib laiska tautu meita,
Lai tin ogļu maisiņā.

# 16004.04
Līdz šim savu bāleliņu
Kā gulbiti balsinaju;
Ja tev tika, tautu meita,
Tini ogļu maišelī.

# 16004.05
Līdz šo dienu bāleliņu
Kā kundziņu audzinaju;
Nu atdevu māršai vaļu,
Lai bāž ogļu maišelī.

# 16005.00
Kur tu iesi, bāleliņ,
Kad tik daiļi apģērbies?
-Nu es iešu uz baznicu
Snaudaļai roku dot.

# 16006.00
Met zemē, bāleliņ,
Mātes dotas apavinas,
Apaunies tautu meitas,-
Aun visā mūžiņā.

# 16007.00
Met zemē, bāleliņ,
Mātes dotu lina kreklu,
Apvelcies tautu meitas,
Vaj bij lina, vaj pakula.

# 16008.00
Ņem, māmiņa, raudadama
Veco rotu dēliņam;
Dēliņam jauna rota,
Jauna rotas devejiņa.

# 16009.00
Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nedevi māsiņām
Rožu sēt dārziņā.

# 16009.01
Ej, bāliņi, tu karāi
Nepuškotu cepuriti,
Kam ciriša man nedevi
Rozēm līsti līdumiņa.

# 16009.02
Puškājīs, brāļeļiņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nadevi māsiņai
Puču sēt dārziņā.

# 16009.03
Puškojiesi, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām,
Kam ciriša man nedevi
Rozēm līsti līdumiņu.

# 16009.04
Puškojiet bāleliņu
Ozoliņa lapiņām,
Kam nedeva kumeliņa
Rozēm dārza ieecēt.

# 16010.00
Puškojies, brāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nepirki, jauns būdams,
Māsiņai dzīpuriņu.

# 16010.01
Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nedevi māsiņai
Sīkstu linu recināt.

# 16011.00
Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam paņēmi līgaviņu,
Māsiņām nezinot.

# 16011.01
Puškojies, bāleniņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam māsiņu neaicini,
Kad ņemdams līgaviņu.

# 16012.00
Puškojies, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām;
Tie ziediņi nobiruši,
Ko māmiņa nopuškoja.

# 16013.00
Seglo, tēvs, man zirdziņu,
Puško, māte, cepuriti,
Lai es jāju kā kundziņis
Līgavai rokas dotu.

# 16014.00
Velc, bāliņ, baltu kreklu,
Met melno aizkrāsnē,
Lai meklē tautu meita
Ar uguni raudadama.

# 16015.00
Celies agri, meitu māte,
Tev liepiņa japuško;
Es ozolu appuškoju,
Gaismiņā cēlusēs.

# 16015.01
Agri cēlēs meitu māte,
Ābelite puškojama;
Sebu cēlēs dēlu māte,
Drīz ozolu appuškoja.

# 16015.02
Celies agri, meitu māte,
Tev liepiņas puškojamas;
Kas kait dēlu māmiņai,
Drīz ozolus appuškoja.

# 16016.00
Ai, pīlite, platkājite,
Kam sajauci ezeriņu!
Man jaiet laulaties,
Kur mutiti nomazgašu?

# 16017.00
Kur tu iesi, man' māsiņa,
Tik diženi ģērbdamies?
Es gan zinu, kur tu iesi:
Neveikļam rokas dot.

# 16018.00
Puškojies nu, māsiņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam baries ganidama
Ar kaimiņa meitiņām.

# 16019.00
Puškojies nu, māsiņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam mīļi nelūdzi
Kaimiņu meitu.

2.5.2.3.2. Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas brūtgans un brūte turās rokās kopā. ( 16020 - 16020)

# 16020.00
Tautu dēls, mūs' māsiņa
Rociņas vadajās.
Vaj tie bija tuvu rada,
Vaj ar tādi vēlejās?

2.5.2.3.3. Brūte pabaro savu vedamo brāļa zirgu. ( 16021 - 16023)

# 16021.00
Brāleliņa kumeliņu
Priekšautā ēdinaju;
Tautu dēla kumeļam
I zemē nenobēru.

# 16022.00
Es brāliša kumeliņu
Raibitē ēdinaju;
Par raibiti nebēdaju,
Ražens brāļa kumeliņš.

# 16023.00
Es brāliša kumeliņu
Cimdiņā ēdinaju;
Mans brālitis daili jāja
Par visām tautiņām.

2.5.2.3.4. Baznīcēni pošās, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu. ( 16024 - 16034)

# 16024.00
Ai, Dievi, ai, Dievi,
Man trīs daiļi bāleliņi.
Tie negāja svētu rītu
Bez tērauda zobentiņa.

# 16025.00
Aizjeudz man, brāļeļeņ,
Ostoņdaņci kumeļeņu,
Es apsegšu kamaņeņis
Ostoņneišu paladzeņu.

# 16026.00
Dieva dēļ tev, māsiņ,
Es aizjūdzu kumeliņu,
Ka tu mani maz' atstāji,
Jauna gāji tauiņās.

# 16027.00
Ekur koši piedereja,
Brālits māsu vizinaja;
Brālim zīle uz kumeļa,
Māsai roze rociņā.

# 16027.01
Brālits brauca ar māsiņu,
Kā tas jauki piedereja!
Zīlit' dzied kamanās,
Dzenits važa pakaļā.

# 16027.02
Kas tik daili vēl var braukte,
Kā māsiņa ar brāliti:
Zīlit' zirgu mugurāje,
Dzenits važu pakaļā.

# 16028.00
Es aizjūdzu māsiņai
Itin dailu kumeliņu,
Siksniņām, sprādzitēm,
Smalkajām(i) ķēditēm.

# 16029.00
Kājām gāju baznicāi,
Brāļi liedza kumeliņu.-
Raudadama es uzsēdu
Tautu dēla kumeļā.
Brālits māsu lūgšus lūdza:
-Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Vairs neliegšu kumeliņu.
-Vai, brāliti, es nevaru,
Nelaiž mani tautu dēls;
Sedza mani ar svārkiem,
Satin kājas kažokā.

# 16030.00
Maza biju, bet aciga,
Pate jūdzu kumeliņu,
Negaid' brāļa aizjūdzam,
Ne dievera nojūdzam.

# 16031.00
Neviens daiļi ta nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Seši sirmi vērzeļoti,
Trīs kamanu turetaji.

# 16032.00
Ši dieniņa, rītdieniņa,
Līdz manami mūžiņam;
Ši dieniņa jājamā,
Rītdieniņa vedamā.

# 16033.00
Stāvu, stāvu pastāveju
Kā niedrite ezarā,
Līdz brālitis apsegloja
Man jājamu kumeliņu.

# 16034.00
Tev, ozoli, biezas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brāliņ, labs zirdziņš,
Ņem māsiņu kamanās.

2.5.2.3.5. Kāzu ļaudis baznīcā. ( 16035 - 16035)

# 16035.00
Kam ta muiža kalniņā,
Saule vārtus virinaja?
Kam tie ļaudis baznicā,
Zīžu drēbes mugurā?

2.5.2.3.6. Laulāšana. ( 16036 - 16050)

# 16036.00
Ai, lūdzams, baznickungs,
Laulā mani jo cietak;
Vecā māsa maz laulata,
Ta dzen vīru eglienā.

# 16036.01
Es tev lūdzu, baznickungs,
Laulā cieti mūs' māsiņu;
Vecā māsa, maz laulata,
Savu vīru atstājuse.

# 16036.02
Es tev lūdzu, mācitajs,
Laulā mani maz ciešaki;
Mūs' māsiņa maz laulata,
Atstāj vīru gubenī.

# 16036.03
Laulā mani baznickungs,
Jo cietaki salaulā;
Otra māsa, salaulata,
Atstāj vīru dzīvojam.

# 16036.04
Lūgšus lūdzu, baznickungs,
Laulā cieti jauno māsu;
Vecā māsa maz laulata,
Pamet vīru eglienāi.

# 16037.00
Es jums lūdzu, mācitajs,
Laulajiet mūs patiesi.
Pērn bij manam tēvam kāzas,
Šogad māte ačķīrās.

# 16038.00
Es tev lyudzu, bazneickungs,
Lauloj mani stipri, ciši!
Kai tu munu vacu brāli
Slubiniski salaulāji!

# 16039.00
Es tev lūdzu, mācitajs,
Laulā mani īsten stipri;
Man aizbēga brāļam sieva
Aiz necietas laulašanas.

# 16039.01
Es tev leudzu, bazņeickungs,
Lauloj mani ju cīšāk;
Vacu māsu meikš laulavi,
Veirs nubāga par Dybnāju.

# 16039.02
Es tev ludzu, māceitojs.
Lauloj mani pacīšāk;
Otrai māsai veirs nubāga,
Kam nacīš salaulā.

# 16039.03
Laulā mani, mācitajs
Jele daudz maz ciešak;
Man aizbēga pirmais vīrs,
Pasvabaži salaulats.

# 16039.04
Laulā mani, mācitajs,
Līdz pašam vakaram;
Vecās māsas vīrs aizbēga,
Ta bij mīkši salaulata.

# 16040.00
Es tev lūdzu, mācitajs,
Laulā mani labi stipri;
Man nomira pirmā sieva,
Nebij stipri pielaulata.

# 16041.00
Gauži mana Laime raud,
Zem altara stāvedama,
Redzej' manu augumiņu
Ar nelieti laulajot.

# 16041.01
Es redzeju savu Laimi
Baznicā raudajot:
Redzej' mani laulajot
Ar nelieti tēva dēlu.

# 16041.02
Gauži raud Laime mana,
Pie baznicas stāvedama:
Redzej' mani laulajot
Ar neveikli tēva dēlu.

# 16041.03
Ka, Laimiņa, tu raudaji,
Baznicā stāvedama?
Redzu tevi, bāreniti,
Ar nelieti laulajot.

# 16041.04
Kā tej muna Laima raud,
Pi olltora stāvādama?
Reds jej mani, mātis meitu,
Ar navēkli laulājut.

# 16042.00
Gauži raud Laime mana,
Pie bazicas stāvedama:
Redzej' mani, jaunu meitu,
Ar atraitni laulajot.

# 16042.01
Jauni puiši gauži raud,
Pie baznicas stāvedami:
Redzej' vienu jaunu meitu
Ar atraiti laulajam.

# 16042.02
Laime mana gauži raud,
Pie baznicas stāvedama,
Redzej' mani, jaunu meitu,
Ar atraitni laulajot.

# 16042.03
Mana Laime gauži raud,
Pie baznicas stāvedama,
Redzej' mani, jaunu meitu,
Ar atraikni laulajot.

# 16043.00
Rītā braukšu, rītā braukšu
Iz Subatu laualties:
Subatā lēti kungi,
Tur par mārku salaulaja.

# 16044.00
Ši dieniņa jo bargaka
Aiz visām dieniņām:
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzinaja.

# 16044.01
Lai pieminu, ko pieminu,
Šo dieniņu pieminešu:
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzinaja.

# 16045.00
Šodien diena apduguse,
Šodien saules neredzeja;
Šodien manu augumiņu
Ar nelieti līdzinaja.

# 16046.00
Šodien ziedi āra liepa,
Šodien āra ozolits;
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzinās.

# 16047.00
Šodien Dievis baznicā
Ar visām jumpravām;
Šodien mans brāleliņš
Tautas meitu sveicinaja.

# 16048.00
Sen dzirdeju, nu redzeju,
Kā māsiņu salaulaja:
Ar māliem samāleja,
Ar saitēm sasaistija.

# 16049.00
Spīd', saulite, šodien silti,
Šodien tevis vajadzeja:
Šodien manu augumiņu
Ar tautām līdzinās.

# 16050.00
Vakar Dievis baznicā,
Šodien mani brāleliņi;
Vakar mija zelta krustus,
Šodien zelta gredzeniņus.

2.5.2.3.7. Sagaida baznīcēnus pārbraucam brūtes, resp. brutgana galā. ( 16051 - 16066)

# 16051.00
Gaidit mums to brāliti,
Ko šorīt vadijam
Ar bēriem kumeļiem,
Ar baltiem pirkstainiem.

# 16052.00
Ko, bāliņi, tu dariji
Visu dienu baznicā?
-Grēcenica tautu meita
Nevareja saderēt.

# 16053.00
Ko tu gaidi, māmuliņa,
Pie vārtiem stāvedama?
-Gaidu savu lolojumu
No baznicas pārbraucot.

# 16054.00
Kur, bāliņi, šodien biji,
Ko šodienu dabujies?
Ko šodienu dabujies,
Tas visam mūžiņam,
Vaj dabuji līgaviņu,
Vaj sev matu plūcejiņu.

# 16055.00
Kur, bāliņi, šodien biji,
Kur šodien lendereji?
Māsas [?] cimdi rociņā,
Māsas [?] griezti gredzentiņi.

# 16056.00
Kur, bāliņi, šodien biji,
Kur šodien vandereji?
Vaj tai tautu nelietei
Pie baznicas roku devi?

# 16057.00
Kur, bāliņi, šodien biji,
Raibi cimdi rociņā?
Šodien tavu augumiņu
Ar snauduli līdzinaja.

# 16058.00
Kur tautas dabuja
Mūs' māsiņu?
Gan aba slēpam,
Gan glabajam,
Tik vien laidam
Kā baznicāi.

# 16059.00
Mēs savu brāliti
Sagaidijam;
Dievs zin, tautmeita,
Kas tevi gaidis.

# 16060.00
Neies vairs mūs' māsiņa
Ar vaiņagu baznicā
Ar šās dienas bijumiņu,
Ar gredzena mijumiņu.

# 16061.00
Nu es braucis, vairs nebraukšu
Ar brāliti baznicāi;
Nu pašai arajiņis,
Baznicāje vedejiņis.

# 16061.01
Nu es braucis, vairs nebraukšu
Ar brāliti baznicā:
Dievs man deva, mīļa Māra
Pašai jaunu braucejiņu.

# 16062.00
Nu pārjāja mūs' bāliņis,
Saderejis tautu meitu,
Saderejis tautu meitu,
Samainijis gredzeniņus.

# 16063.00
Pārjāja brālitis
No Dievu nama,
Ar tautu meitiņu
Saderinats.

# 16063.01
Pārbrauca māsiņa
No Dieva nama,
Ar tautu dēliņu
Saderinata.

# 16064.00
Pirmo reizi bāleliņi
Māsu veda baznicā;
Pirmās reizes vedumiņu
Atdod tautu rociņā.

# 16065.00
Šuvu, šuvu, veru, veru,
Teku maldu siliņā,
Steidzu krēsliņ' i rakstit
Baltajam brāliņam.

# 16066.00
Taisās kāzas, taisās kāzas,
Še būs kāzas šovakar:
Visa brāļa sēta viza
Spožiem vara vaiņagiem.

2.5.2.3.8. Jaunais brālis (vaj dieveris) nosedz brūtei villani. ( 16067 - 16067)

# 16067.00
Kur jaunais bāleliņš?
Noņem manu villainiti.
Tam es došu cimdu pāru
Par villaines noņēmumu.

2.5.2.3.9. Ved brūti no klēts istabā. ( 16068 - 16071)

# 16068.00
Nāc ārēja, man' māsiņa,
Es neiešu tāi klētī,
Tāi klētī skuju jumtis,
Apbirst manas villainites.

# 16069.00
Nāc, māsiņa, launagā,
Nesēro klētiņā!
Sveši ļaudis tev' gribeja
Klētī badu mērdināt.

# 16070.00
Nāc, mūsu māsiņa,
Pasmaididama;
Lai tava Laimiņa
Līgoti līgo.

# 16071.00
Neprašas, neprašas
Tie sveši ļaudis!
Kur mūsu māsiņa
Pie launadziņa?

2.5.2.3.10. Ievedot cērt ar zobinu durvīs krustu. ( 16072 - 16075)

# 16072.00
Bori, bori, zavatnieki
Mūs' māsiņas vedejiņi:
Durvīs krustu ieskaldija,
Sāli meta ugunī.

# 16072.01
Bori vien, zavetnieki
Ta brāliša vedibās:
Jumtu plūca ieiedami,
Sāli meta ugunēi.

# 16073.00
Dzelžiem vesta mūs' māsiņa
Ar tērauda zobeniņu;
Priekšā dzelži, pakaļā,
Vidū tavis augumiņis.

# 16074.00
Māsiņ mana mīļa, balta,
Caur dzelzim vadajama;
Jau vadaja bāliņos,
Vēl vadās tautiņās.

# 16075.00
Māsiņ, tavu augumiņu
Caur tēraudu vadajam:
Krustis lika zobeni, [zobeniņu?]
Tur bij tevim cauri iet.

2.5.2.3.11. Sēdina brūti, resp. brūtganu aiz galda. ( 16076 - 16091)

# 16076.00
Es savu māsiņu
Gaidite gaidiju,
Pret sauli pacēlu
Zīļotus krēslus.

# 16076.01
Pret saules atgriezu
Zīļotu krēslu,
Savu mīļu māsiņu
Gaididama.

# 16076.02
Pret saules pacēlu
Zīļotu krēslu,
Savu mīļu brāliti
Gaididama.

# 16077.00
Līžu brāļa istabā
Līdz pašam dibinam;
Dibinā zelta krēslis,
Tur es pati apsēžos.

# 16078.00
Sasēda liepiņa
Ar ozoliņu;
Mūžam sasēda,
Ne vienu dienu.

# 16079.00
Sēdies, māsiņa,
Saulites pusē,
Apslēpj tautiša
Mellos svārkus.

# 16080.00
Sēdies, māsiņa,
Saulites pusē;
Tas tautu nelietis
Tavā ēnā.

# 16081.00
Pret sauli pacēlu
Zīlišu krēslu,
Tur savu brāliti
Apsēdinašu.
Sēdi, manu brāliti,
Saulites pusēi,
Lai ta snauduļa
Tavāi ēnāi.

# 16081.01
Sēd', manu brāliti,
Saulites pusē;
Ta tautu dūmaļa
Ēniņas pusē.

# 16081.02
Sēdi, manu brāliti,
Saulites pusē;
Ta tautu snaudule
Tavā ēnā.

# 16082.00
Sēdies, māsiņa,
Saulites pusē;
Tautu dēls rudacis
Ziemeļa pusē.

# 16082.01
Nesēdi, māsiņa,
Ziemeļu pusē,
Lai sēd rudacis
Ziemeļu pusē.

# 16082.02
Sēdies, brāliti,
Saulites pusē;
Tautu meita rudace
Ziemeļa pusē.

# 16083.00
Sēd', bāliņi, tu pie galda
Tev galdiņis piedereja;
Lai kaunās tautu meita,
Kas par lauku pārteceja.

# 16083.01
Sēd', bāliņi, tu pie galda,
Tev galdiņis piedereja;
Tautu meita, meža lapsa,
Ta pār lauku atteceja.

# 16083.02
Sēd', māsiņa, tu pie galda,
Tev galdiņš piedereja;
Lai kaunās tautu dēls,
Tas par lauku pārteceja.

# 16083.03
Sēd', Līnite, tu pie galda,
Tev galdiņis piedereja;
Lai baidāsa mellais Jancis,
Kas pa ceļu atteceja.

# 16084.00
Sēdi, droši, man' māsiņa,
Acis savas nenolaiž;
Lai nolaiž tautu dēls
Apakš cauņu cepurites.

# 16084.01
Sēdi droši, man' bāliņ,
Savas acis nenolaiž;
Lai nolaiž tautu meita
Apakš zīļu vaiņedziņa.

# 16084.02
Sēd' tiešam, man' māsiņa,
Nenodur savas acis;
Lai nodur tautu dēls
Apakš cauņu cepurites.

# 16085.00
Sēdi droši, mans brāliti,
Nenolaidi acis savas;
Lai nolaida tautu meita,
Kas no ciema atteceja.

# 16085.01
Neslēp acis, mūs' brāliti,
Savāi tēva istabāi;
Lai slēp acis tautu meita,
Kas pa lauku atteceja.

# 16085.02
Sēdi droši, man' māsiņa,
Savas acis nenolaiž;
Lai nolaiž tautu dēls,
Kas no ciema atteceja.

# 16086.00
Sēdi droši, mans brāliti,
Sava tēva istabā;
Lai kaunās tautu meita,
Kas par lauku pārteceja.

# 16086.01
Nāc iekšā, bāleliņ,
Tēva cirsta istabiņa;
Lai blandās tautu meita,
Par tīrumu pārtecejse.

# 16086.03
Nekaunies(i), man' bāliņ,
Sava tēva istabā;
Lai kaunās(i) tautu meita,
Par tīrumu attecejse.

# 16087.00
Sēd' gudri, māsiņ,
Piesēd' svārkus;
Ja svārk's piesēdēs,
Tad mīļi dzīvos.

# 16088.00
Sēdi gudri, man' māsiņa,
Piesēd' viņa svārku stūri,
Tad tu viņu uzvaļasi
Visu mūžu dzīvodama.

# 16088.01
Sēdies, māsiņa,
Piesēdi svārkus,
Lai vareji uzvinnēt,
Visu mūžu dzīvodama.

# 16088.02
Sēdi gudri, man' māsiņ,
Lai tev svārkus nepiesēd;
Ja tev svārkus piesēdēs,
Viņš būs tavs valdinieks.

# 16088.03
Sēd', manu brāliti,
Piesēdi sagšu;
Ja tu sagšu piesēdesi,
Tad tu viņu uzvaļasi (uzvarēsi).

# 16088.04
Sēdi, manu bāleniņi,
Piesēd' viņas villainiti;
Kad tu viņu piesēdesi,
Tad tu viņu uzvinnesi.

# 16088.05
Sēd', Madite, tu pie Jura,
Piesēd' viņa svārku stūri;
Ja tu labi piesēdesi,
Tad tu viņu uzvarēsi.

# 16089.00
Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Brāleliņa istabā:
Sēd' solā, sēd' krēslā,
Sēd' galdiņa galiņā.

# 16089.01
Sēd', brāliti, kur tev tika,
Savāi tēva istabā;
Sēd' krēslāi, sēd beņķēi,
Sēd' galdiņa galiņā.

# 16089.02
Sēd', māsiņa, kur tev tīk,
Savē tēva istabē:
Sēd' beņķē, sēd' krēslē,
Sēdi galda galiņē.

# 16090.00
Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Sava tēva istabā;
Kad aiziesi tautiņās,
Sēd', kur tautas sēdinās.

# 16091.00
Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Sava tēva istabā;
Lai sēdeja, kur tam tika,
Kas pa lauku atteceja.

2.5.2.3.12. Piesauc Laimu un gausa māti. ( 16092 - 16094)

# 16092.00
Dedz, Laimeņ, gaišu guni,
Sest ustobys dybynā!
Šukur māte gudu taisa
Pyrmajam bērņeņam.

# 16093.00
Gausa māte, sāta māte,
Nāc ar sātu istabā,
Nule māte galdu klāja
Pirmajai meitiņai.

# 16093.01
Svētā Māra, gausā Māra,
Nāc pa logu istabāi,
Jau māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.

# 16094.00
Velc, Laimiņ, zaļu zīdu
Cauri visu istabiņu,
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.

# 16094.01
Stiep, Laimite, garu jostu
Garam visu istabiņu,
Nule māte godu taisa
Pirmajam bērniņam.

2.5.2.3.13. Laulības ēdiens. ( 16095 - 16097)

# 16095.00
Dancodama Laime dzēra
Ar sudraba biķeriti
Tās meitiņas godiņāi,
Ko ļautiņi nicinaja.

# 16095.01
Kur, Dieviņ, tu bij' dzēr's,
Tiki skarbi nosapūti?
Tās meitiņas godiņā,
Kura ļaužu valodās.

# 16095.02
Laime dzēra dancodama
Ar sudraba biķeriti
Tās meitiņas godiņā,
Kura ļaužu valodās.

# 16096.00
Kur iesi, māsina,
Ar gabalinu?
Vaj ganu vadisi,
Vaj darbenieku?

# 16096.01
Kur iesi, māsiņa,
Ar gabaliņu?
Vaj iesi ganos,
Vaj ganu vadit?

# 16096.02
Kur iesi, brāliti,
Ar gabaliņu?
Vaj nesi ganam,
Vaj malejai?
Man tā domāt,
Ka malejai.

# 16097.00
Tautiešam, mūs' māsiņai
Visai daudz ēst nedeva,
Lai kopā sagājuši
Mācās maizi mazināt.

2.5.2.3.14. Brūtgana spēka mēģinājums klētī. ( 16098 - 16099)

# 16098.00
Ai, tautieti, tēva dēlis,
Parād' savu stiprumiņu!
Pārgriez šo maizes klaipu
Ar vienigu griezumiņu.

2.5.2.3.15. Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīgas goda maltītes. ( 16099 - 16103)

# 16099.00
Gan ar' eimu, gan ar teku,
Gan ar klausu bāleliņu,
Man bāliņš nesarada
Tautām vienu launadziņu.

# 16100.00
Kuru dienu es, brāliti,
Tev negāju druviņā?
Tev žēl vienu vakariņu
Man godiņu paturēt.
Sēdat, tautas, kumeļā,
Līdz kājiņas es apaušu;
Man navaid tēvs, māmiņa,
Brāļi goda netureja.

# 16101.00
Līdz ceļiem dubļus bridu,
Brāļa darbus daridama,
Ij tadēļ bāliņam
Žēl godiņa darijuma.

# 16102.00
Žēl manam bāliņm
Mana goda darijuma.
Vaj es biju negājusi
Šovasar druviņā?
Druvā man saule lēce,
Druvā saule norieteja.

# 16103.00
Tieva augu, smuidra augu,
Brāļu maizi taupidama;
Taupidama sataupiju
Tam vienam vakaram.

# 16104.00
Bērzi vien, bērzi vien,
Nav niviena ozoliņa;
Brāļi vien, brāļi vien,
Nav niviena dieveriša.

# 16105.00
Es domaju šāi vietā
Nieka laba neatrast;
Pilnu galdu es atražu,
Pilnu ļaužu istabiņu.

# 16106.00
Gaiša, gaiša uguntina
Mūs' māsenas istubā:
Seši zari svece dega,
Sudrabiņa lukturiši.

# 16106.01
Gaiši dege uguntiņa
Meitu mātes istabāi:
Sešu zaru svece dege
Sudrabiņa lukturēi.

# 16107.00
Kādas kāzas mēs dzeram
Tādas dziesmas dziedajam.

# 16108.00
Pinu simtu niedru krēslu,
Gaidu simtu bāleliņu;
Aija, manu sūru dienu,
Viens atjāja nozaritis.

# 16108.01
Simtu krēsliņ' i pacēlu,
Simtu gaidu brāleliņu;
Kauniņ' manu i lielo,
Viens atjāja brāleliņš.

# 16109.00
Pinu simtu ziedu kroņu,
Gaidu simtu bāleliņu;
Kroņiem ziedi nobiruši,
Nesagaidu bāleliņu.

# 16110.00
Sen mēs tās dienas
Gaidijam;
Ši pati dieniņa
Gaidamā.

# 16111.00
Slavite sludeja
Pa novadiņu:
Bagata brāliša
Kāziņas dzēra.

2.5.2.3.17. Brūtgans drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus. ( 16112 - 16114)

# 16112.00
Ai, tautieti, ai, tautieti,
Kāds tu liels viltinieks:
Saprecejis mūs' māsiņu,
Atstāj' nu bāliņos.

# 16113.00
Jāj projami, bāleniņi,
Kurin' siltu istabiņu,
Pārvezs tevim vakarāi
Nosalušu līgaviņu.

# 16113.01
Tec, bāliņ, sētiņē,
Kuran' siltu istabiņu;
Es pārvezs vakarē
Nosalušu līgaviņu.

# 16114.00
Nāc, māmiņa, atcel vārtus,
Nu pārjāja tavs dēliņš,
Nu pārjāja tavs dēliņš
Ko šorit izvadija.
Siksnas viņa rokas grauž,
Pieši dīda kumeliņu.

# 16114.01
Ej, māmiņa, atcel vārtus
Mīļajam dēliņam;
Iemauktiņi rokas grauza,
Pieši dīda kumeliņu.

# 16114.02
Tec, māmiņ, vārtus vērt
Mīliņam dēliņam;
Pavadiņa roku žņaudz,
Pieši dīda kumeliņu.

2.5.2.3.18. Kavēkļu dēļ mājās palikušie. ( 16115 - 16116)

# 16115.00
Nedabuju skroderiti,
Nepašuju kamzoliti,
Nepašuju kamzoliti,
Neaizgaju godibās.

# 16116.00
Žēli, žēli, žēl man bija,
Brāļam kāzās neaizgaju!
Kalnā sita vara bungas,
Klētī skan vijolite.

2.5.2.4. Vedēju rīkošanās brūtgana galā no mājām izbraucot un ceļā uz brūtes mājām. ( 16117 - 16186)

# 16117.00
Ai, bāliņi, ai, bāliņi,
Kam rudeņa negaidiji?
Tad bēriti dancanatu
Lielāi auzu tīrumāi.

# 16118.00
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Kas nu brauks vedibēs?
Cūkai bija lielas ausis,
Aunam ragi nolūzuši.

# 16119.00
Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Auga man div' bēriši,
Dūņu pura bridejiņi.
Kumeliņš baltkājits
Negribeja dubļu brist;
Tev bij brist dubļu dubļus,
Atvest man līgaviņu.

# 16119.01
Aiz purviem(i), aiz vēriem(i),
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļam(i) baltas kājas,
Tas negrib dubļu brist.
Tev bij bristi dubļu dubļus,
Atvest manu līgaviņu.

# 16119.02
Aug man mieži, aug man rudzi,
Aug man bēri kumeliņi;
Aug man skaista līgaviņa
Aiz lielā dūņu pura.
Kumeļam baltas kājas,
Negribeja dūņu brist;
Tev bij brist dubļu dubļus,
Atvest manu līgaviņu.

# 16119.03
Aug man skaista līgaviņa
Aiz lielā dūņu purva;
Aug man bēris kumeliņš,
Dūņu purva bridejiņš.
Kumeļam baltas kājas,
Negribeja dūņu brist.
Tev būs brist purvu purvus,
Man atvest līgaviņu.

# 16119.04
Bolltys kājis kumēļam,
Nasagrib dubļu brist:
Patī dubļu cimeņā,
Ti aug muna ļaudaveņa.

# 16119.05
Bērits manis kumeliņš
Negribeja dubļu brist.
Tev būs brist(i) dubļu dubļus,
Man atvest līgaviņu.

# 16119.06
Bāliņš ņēma līgaviņu
Dublaiņē ciemiņē.
Kumeļam baltas kājas,
Tam netika dubļus brist.

# 16119.07
Brūns kumeļš, kaltas kājas,
Negrib dūņu puru brist.
Brien, kumeļ, dūņu puru,
Lai sēž mana līgaviņa.

# 16119.08
Kumeļam(i) baltas kājas,
Dubļu brist(i) negribeja.
Tev būs bristi dubļu dubļus,
Atvest manim līgaviņu.

# 16119.09
Kumēļam bolltys kājis,
Nagryb dubļu brydynāt.
Briņ, kumeļ, da ēeļīm,
Byus man skaista ļigaveņa.

# 16119.10
Kumeļam baltas kājas,
Negrib dūņu purvā brist.
Tev būs brist purvu purvus,
Atvest manim līgaviņu.

# 16119.12
Kumeļam baltas kājas,
Negribeja dubļos brist.
Tev bij bristi dubļu dubļus,
Atvest manim līgaviņu,
Tev auziņu sijataju,
Man vietiņas taisitaju,
Raibu cimdu aditaju,
Manim sānu silditaju.

# 16119.13
Kumeļam baltas kājas,
Negribeja dubļu brist.
Brien, kumeļ, dubļu dubļus,
Atved manu līgaviņu.

# 16119.14
Kumeļam(i) baltas kājas,
Negribeja dubļu brist.
Tev būs brist dubļu dubļus,
Man atvest līgaviņu.

# 16119.15
Kumeļam baltas kājas,
Negribeja dubļu brist.
Tev jabrien dubļu dubļi,
Jaatved līgaviņa.

# 16119.16
Kumeliņi baltkājiti,
Tu negribi dubļus brist.
Tev bij brist dubļu dubļus,
Atvest manu līgaviņu.

# 16119.17
Kumeliņi baskājiņi,
Tev netika dubļi brist.
Man līgava sadereta
Pašā dubļu ciemiņā.

# 16119.18
Ļaudaviņa sadereta
Dūņ' ezera malinā.
Kumeļam baltas kājas,
Dubļus brist negribeja.
Tev būs brist dubļu dūņas,
Izvest manu ļaudavinu.

# 16119.19
Tam manam kumeļam
Visas kājas baltas bija.
Ak, tu manu kumeliņu,
Negribeji dubļu brist.
Tev bij brist dubļu purus,
Izvest man līgaviņu.

# 16120.00
Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļami baltas kājas,
Dūņas brist negribeja.
Brien tiešam, kumeliņ,
Gan kājiņas nomazgašu;
Vaj tās tavas baltas kājas
Maksā manu līgaviņu?

# 16121.00
Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgavina.
Kumeļami baltas kājas,
Negrib dziļu dubļu brist.
Brien, kumeļi, dziļus dubļus,
Es maksašu briduminu,
Es tev došu tīru auzu
Saulē pļautu ābolinu.

# 16121.01
Aiz ta diža dumbru purva,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļame basas kājas,
Man bij melni zābaciņi.
Brien, bēriti, nebēdaji,
Būs tev auzu devejiņa.

# 16121.02
Brien, kumeli, dūņu puru,
Izved manu līgaviņu,
Es tev došu baltas auzas,
Saulē pļautu āboliņu.

# 16121.03
Kumeliņ baltkājiti,
Tev netika dubļu brist.
Brien, kumeli, nebēdā,
Es maksašu bridumiņu,
Es tev došu tīras auzas,
Saulē pļautu amoliņu.

# 16122.00
Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļam baltas kājas,
Negribeja dubļu brist.
Tev būs brist dubļu dubļus,
Kad es ņēmu līgaviņu.

# 16122.01
Kumēļam bolltas kājas,
Nagribēja dubļu brist.
Gon tu brissi puru purys,
Ka es jimšu ļaudaveņu.

# 16122.02
Sirmits mans kumeliņš
Negribeja dubļus brist.
Tev būs brist dubļu dubļus,
Kad es ņemšu līgaviņu.

# 16123.00
Aiz ta sila gabaliņa,
Tur aug mana līgaviņa.
Būs manam kumeļam
Sila smiltis putināt.

# 16124.00
Aizjūdzat vēja zirgus
Zosu kaulu kamanās;
Brauc, māsiņa, riņķu riņķus,
Atved man līgaviņu.

# 16125.00
Aizsūtam netiklei
Dižanos vedejiņus:
Kā ūdriņi kumeliņi,
Kā vanagi vedejiņi.

# 16126.00
Bērit, munu kumeliņ,
Ik rudens vedejos!
Labak gāju māršu vest,
Ne māsiņas pavados:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.

# 16127.00
Brāļam braucu vedejos,
Caunit' jūdzu kamanās,
Sagrožoju zelta grožu,
Lai nelēca eglajā.

# 16128.00
Brāļam braucu vedejos,
Ciri liku kamanās.
Cirtu zarus, līdzinaju,
Lai neplēsa villainišu.

# 16129.00
Brāļam gāju sievas vest,
Laimi lūdzu vedejos;
Tev, Laimiņa, sirmi zirgi,
Tev rakstitas kamaniņas.

# 16130.00
Brāļam gāju sievas vest,
Laimi lūdzu vešanā.
Sēd', Laimiņ, kamanās,
Es kamanu galiņā.

# 16131.00
Brāļam gāju sievas vesti
Par deviņas Daugaviņas;
Briežu ragi skrituļos,
Tatariši vedejiņi.

# 16132.00
Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārteceja.
Atvedišu bāliņam
Kā skudriņu līgaviņu.

# 16132.01
Skudra ceļu pārteceja,
Man eimot(i) vedejos.
Dod, Dieviņi, atsavezt(i),
Kā skudriņu līgaviņu.

# 16133.00
Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārteceja.
Vaj būs kaite kumeļam,
Vaj bāliņa līgavai!

# 16133.01
Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārteceja.
Vaj būs kaite bāliņam,
Vaj bāliņa līgavai.

# 16133.02
Brāļam jāju sievas veztu,
Skudra ceļu pārteceja.
Vaj būs kaite bāliņam,
Vaj manam kumeļam.

# 16134.00
Brāliņš sievu sadereja,
Es māsiņa nezinaju.
Sūta mani vešanās,
Es celiņa nezinaju.

# 16135.00
Bāliņš sūta vedejos,
Ceļa labi nezinaju;
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.

# 16136.00
Danco mans kumeliņš
Ar visām ķēditēm;
Atvedišu tautu meitu
Ar visiem vizuļiem.

# 16137.00
Danco, manu kumeliņ,
Ar visām rādzitēm [?],
Atvedišu līgaviņu
Ar visām telitēm.

# 16138.00
Dievers man zirgu jūdza,
Grožot vien negrožoja.
Atvedišu dieveram
Nepuškotu līgaviņu.

# 16138.01
Dievers man zirgu jūdza,
Atstāj grožu negrožotu.
Es tev gribu atlīgot
Bez ieloku līgaviņu.

# 16139.00
Divi sirmi auzas ēd,
Muguriņas sagriezuši.
Būs tiem vieta, kur noiet,
Kur gaid meitu māmuliņa.

# 16140.00
Divi sirmi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši.
Būs vietiņa, kur tecēs,
Raudās meitu māmuliņa.

# 16140.01
Divi sirmi auzas ēda,
Staļļa grīdu kasidami.
Būs tiem vieta, kur tie ies,
Daris žēli māmiņai.

# 16140.02
Divi sirmi kumelini
Aiz kalnina auzas ēda;
Ta būs vieta, kur tie ies,
Roudās meitu māmuļina;
Roudās meitu māmuļina
Vecakās malejinas.

# 16140.03
Div' sērmeiši auzas eda,
Sagrizuši mugareņas;
Byus kurā maļeņā,
Raudās meitu māmuļeņa.

# 16140.04
Kur tie mani brāļi jās,
Sirmus zirgus seglodami?
Būs vietiņa, kur tie jās,
Daris žēli māmiņai.

# 16140.05
Mani balti bāleliņi
Pulkiem vien pulcejās;
Tur būs vieta, kur tie jās,
Raudās meitu māmuļiņa.

# 16140.06
Pulceties pulcejās
Mani balti bāleliņi.
Būs ta vieta, kur tie ies,
Daris mātei žēlabiņas.

# 16140.07
Sirmi, bēri kumeliņi
Pa aploku kūvejās (ķīvejās).
Tie sirmie, tie bērie
Daris žēl māmiņai.

# 16140.08
Strūdzenieki, lencenieki
Mani balti bāleliņi;
Būs vietiņa, kur tie jās,
Daris žēlab's māmiņai.

# 16141.00
Ievu ziedi, liepu lapas
Puško manu kumeliņu,
Lai es varu ražens jāt
Bāliņam vedibās.

# 16142.00
Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur kupli kažociņi!
Melni vien kumeliņi,
Kā ūdeņa vaguliņi;
Tie bij labi māršas vest,
I māsiņas pavadit.
Labak bija māršu vest,
Ne māsiņu pavadit:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.

# 16143.00
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitās kamanās,
Smalku linu grožus viju,
Sudrabā mērcedams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā puķite ziededama,
Kā puķite ziededama,
Kā lapiņa drebedama.

# 16144.00
Es aizjūdzu sirmu zirgu
Rakstitās kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulite mirdzedama.

# 16145.00
Es nebiju zinajuse,
Ka man mārša javizana,
Tad es būtu aizjūguse
Rakstitās kamanās.

2.5.2.6.15.2. No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin brūtes pūrs. ( 16146 - 16648)

# 16146.00
Garum garum grožus viju,
Slaiku jūdzu kumeliņu,
Lai ceļā nepanāktu
Tautu meitas brāleliņi.

# 16147.00
Ģērbies, manis kumeliņis,
Akotiņa spalviņā,
Lai ģērbjās tautu meitu
Sīkajā sudrabā.

# 16148.00
Ģērbies, manu kumeliņ,
Pupu ziedu rotiņā:
Brāļam braucu vedibās,
Sev atkal lūkoties.

# 16148.01
Ziedi, munu kuimeliņu,
Pupu ziedu raibumiņu:
Brāļam gāju sievas vast,
Sev otkon lukōeties.

# 16149.00
Jūdz, bāliņ, divi zirgi,
Liec kažoku vezumā,
Veca tava vedamā,
Lai tin kājas kažokā.

# 16150.00
Jūdz, bāliņ, vecu ķēvi,
Veca meita vedamā;
Vecs lopiņš lēni tek,
Lai kauliņu nesakrata.

# 16150.01
Jūdziet, brāļi, veco bēri,
Veca mana (jūsu) vedamā:
Vecais bēris viegli tek,
Lai nekrata vedamās.

# 16150.02
Jūgsim, brāļi, vecas ķēves,
Vecu māršu orejam;
Vecas ķēves viegli tek,
Lai nedauza pakaļiņas.

# 16151.00
Jūdziet man sirmus zirgus,
Brauksim Zviedru zemitē;
Atvedam Zviedru meitu
Ar sudraba ielokiem.

# 16152.00
Kad es jāju vedibās,
Buks [?] par ceļu pārteceja.
Būs manam brālitim
Tik bagata līgaviņa.

# 16153.00
Kam es jaunu loku lieču,
Nav man jauna kumeliņa;
Kam es jaunu māršu vezšu (vedu),
Nav man jauna bāleliņa.

# 16154.00
Kas manam(i) kumeļam(i)
Garu ceļu padarija?
Tautu meita padarija,
Daiļ' augdama bāliņos.

# 16155.00
Ķēvit' mans kumeliņš,
Meitiņ' mana līgaviņa;
Jūdz' ķēviti kamanās,
Brauc pēc savas līgaviņas.

# 16156.00
Klausies, tautu dzeltainite,
Kur jāj mani brāleliņi,
Kur tiem pieši noskaneja,
Kur nozviedza kumeliņi.

# 16157.00
Kur tu brauksi, bāleliņ,
Ar tik skaistu kumeliņu?
- Brauču tāļu tautiņās,
Saules meitas vedibās.

# 16158.00
Man aizjūdza bāleliņš
Div' cekulu kumeliņu;
Atvedišu bāliņam
Div' pūriem līgaviņu.

# 16159.00
Man aizjūdza bāleliņis
Dzērves spalvas kumeliņu:
Tautu meita samukuse
Dzērvenišu purviņā.

# 16159.01
Drīzi, ātri, tautu dēli,
Jūdz bēriti kamanās:
Tautu meita samukusi
Dzērvenišu siliņā.

# 16159.02
Jūdz, bāliņ, steidz, bāliņ,
Dzērves spalvas kumeliņu:
Tautu meita samukuse
Dzērvenišu purviņā.

# 16159.03
Tautu meita sastiguse
Dzērvenišu purviņā;
Aizjūdz man, bāleliņ,
Dzērves spalvu kumeliņu.

# 16160.00
Man aizjūdza bāleliņš
Kā gailiti kumeliņu;
Atvedišu bāliņam
Kā irbiti līgaviņu.

# 16160.01
Aizjūdz man bāleliņš
Kā gailiti kumeliņu
Vakarā atvedišu
Kā irbiti līgaviņu.

# 16160.02
Man aizjūdza dieverits
Kā gailiti kumeliņu;
Es atvežu dieveram
Kā vistiņu līgaviņu.

# 16161.00
Man aizjūdza bāleliņš
Resnu bēru kumeliņu;
Atvedišu bāliņam
Resnu klaipu cepejiņu.

# 16161.01
Aizjūdz man, bāleliņ,
Resnu bēri kamanās;
Es tev braukšu, atvedišu
Biezu klaipu cepejiņu.

# 16161.02
Aizjūdz man, dievertiņ,
Resno bēri kamanās;
Es tev būšu atvažot
Resna klaipa cepejiņu,
Resna klaipa cepejiņu,
Biezas putras vāritaju.

# 16162.00
Man aizjūdza bāleniņš
Zemu, resnu kumeliņu;
Atvedišu bāliņam
Zemu, resnu līgaviņu.

# 16163.00
Man aizjūdza bāleliņis
Slinku, laisku kumeliņu;
Atvedišu bāliņam
Slinku, laisku līgaviņu.

# 16164.00
Man uzauga līgaviņa
Dziļu dubļu sētiņā;
Netīk man pašam brist,
Ne manam(i) kumeļam.

# 16164.01
Bērits manis kumeliņis
Ar basāmi kājiņām;
Mana jauna līgaviņa
Dziļā dubļu sētiņā.
Netīk mane pašam briste,
Ne maname kumeļam.

# 16165.00
Meties, manis kumelitis,
Akotiņa spalviņa,
Man jajāj tāi ciemā,
Kur aug mana līgaviņa.

# 16166.00
Meties, manu kumeliņu,
Akotiņa spalviņā:
Tautu meita, ne māsiņa
Kāps tavāi mugurā.

# 16167.00
Nāc, sniedziņ, nākamo,
Dari ceļu daramo,
Ka var viegli vizināt
Nāburdzieša zelteniti.

# 16168.00
Nāca, nāca tautu meita,
Bet nenāca nevedama;
Domu savus kumeliņus,
Sūtu savus bāleliņus.

# 16169.00
Palīdzieti, skrituliši,
Kumeļam dubļu brist;
Palīdziet jūs, māsiņas,
Bāliņam sievas vest.

# 16170.00
Pate gāju, pate gāju
Bāliņam vešanās;
Svešu ļaužu nesūtiju,
Lai snaudules neatveda.

# 16170.01
Es savam bāliņam
Paša braucu vešanās;
Nesūtiju svešu ļaužu,
Lai neveda snaudaliņu.

# 16170.02
Pate iešu, pate iešu
Bāliņam vedejos;
Nelaidišu svešu ļaužu
Brāļam vest līgaviņas.

# 16170.03
Pate iešu, pate iešu
Bāliņam vešanās;
Nesūtišu liecinieku,
Lai neved snaudulites.

# 16171.00
Sakuram jaunu guni!
Man navaida kūrejiņa;
Atvedam jaunu māršu!
Man navaida vedejiņa.

# 16172.00
Šoruden, citruden
Mans bēritis vedejos:
Šoruden māršu vedu,
Citruden līgaviņu.

# 16173.00
Sniegi, vēji putinaja
Ap to manu kumeliņu;
Tam manami bāliņami
Līgaviņa neatvesta.

# 16174.00
Sudrabiņa loku liecu,
Zelta kalu kumeliņu,
Par Daugavu tiltu taisu
No veciem dālderiem.
Mana jauna līgaviņa
Pāri bruca drebedama,
Kā saulite mirdzedama,
Kā rozite (ieviņa) ziededama.

# 16175.00
Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā:
Pārvedis bāliņam
Sudrabotu līgaviņu.

# 16175.01
Sudabrota zeile dzīd
Kumeleņa krēpeitēs;
Beus munam brāleņam
Sudabrota leigaveņa.

# 16175.02
Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā:
Būs manami bāliņam
Sudrabota līgaviņa.

# 16176.00
Sūta mani vedejos,-
Ko lai vedu neredzejis?
Vaj bij šķilta, vaj pereta,
Vaj atstāta vanckarāi?

# 16177.00
Sūtiet mani vedejos,
Es būš' laba vedejiša,
Lūša nagi man rāvaji,
Lapsas mēle vīlejiņa.

# 16177.01
Es brāliša īsta māsa,
Es līgavas lūkotaja;
Lūša nagi man ķerami,
Lapsas mēle runajama.

# 16177.02
Es būt' laba, es būt' laba
Brāļam sievas vedejiņa:
Lūša nagi ķeramie,
Lapsas mēle runajama.

# 16177.03
Sūtiet mani meitu ķert,
Man bij labi ķeramie:
Lapsas mēle vilšanai,
Lūša nagi ķeršanai.

# 16177.04
Sūtiet (Laižat) mani meitu viltu,
Es māceju meitas vilt:
Lapsas aste viļamā,
Lūša nagi ķeramie.

# 16177.05
Sūtat mani puišus [?] vilti,
Es māceju puišus [?] vilt:
Lapsas aste viļamais,
Lūša nagi ķeramie.

# 16177.06
Tam bij iet vedejos,
Kam šķīrās, kam veicās,
Lūša nagi ķeramie,
Caunes aste glāsamā.

# 16178.00
Sūtiet ūdri, sūtiet bebri
Daugavā ledu lauzt;
Sūtiet man vismēliti
Bāliņam sievas vezt.

# 16178.01
Sūtiet mani lētaudziti [?]
Iz Daugavu ledu lauzt;
Sūtiet man vismēliti
Bāliņam sievas vezt.

# 16179.00
Sūtij' tēvu vedejos,
Lai ved labu vedamo;
Lai neved rīta krēslu,
Ne vakara snaudaliņu.

# 16180.00
Tādām sievām
Vedejos jāti,
Kas var apeni
Galvā nest,
Apeni galvā,
Uguni saujā.

# 16181.00
Tautu meita iestigusi
Dzērvenišu puriņā.
Velc, ārā, bāleliņ,
Būs tev māļa malejiņa.

# 16181.01
Iesaluse tautu meita
Dzērvenišu puriņā.
Izvelciet, brāleliņi,
Būs iesala malejiņa.

# 16181.02
Tautu meita iestiguse
Dzērvenišu purviņā.
Eit', bāliņi, izvelciet,
Būs iesala malejiņa.
- Bij iesala malejiņa,
Putraimiņu laidejiņa;
Atvedišu bāliņam
Tīru rudzu malejiņu.

# 16182.00
Tautu meita samukuse
Dzērvenišu puriņā.
Jūdzu savu resno bēri,
Izbriņģeju maliņā.

# 16182.01
Iesalusi tautu meita
Dzērvenišu purviņā.
Es dajūdzu savu bēri,
Tautu meitu izvindeju.

# 16182.02
Jaunas meitas apslīkušas,
Dzērvenites lasidamas.
Ņemu savu resno bēri,
Malā visas izvažoju.

# 16183.00
Tec, bērit, brauc, māsiņ,
Atved man līgaviņu.
Kas tev kait neatvest,
Mana paša sadereta.

# 16184.00
To celiņu rītā gāju,
To pārgāju vakarā;
To celiņu atvedišu
Bāliņam līgaviņu.

# 16184.01
To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu atvedišu
Bāliņam(i) līgaviņu.

# 16184.02
Pa to ceļu rītā gāju,
Pa to pašu vakarā;
Pa to ceļu atvedišu
Bāliņam(i) līgaviņu,
Bāliņam(i) līgaviņu,
Sev dižanu arajiņu.

# 16184.03
Pa to ceļu rītā gāju,
Pa to ceļu vakarā;
Pa to ceļu es pārvedu
Bāliņam līgaviņu.

# 16184.04
To celiņu gani dzina,
To māsiņa sērstu gāja,
To celiņu atvezsam
Bāliņam līgaviņu.

# 16185.00
Vecajam bāliņam
Smiltenē ļauduviņ';
Sirmits mans kumeliņs
Smilšu kalnus putinaj'.

# 16186.00
Cieši, brāļi seglojiet
Medinieka kumeliņu,
Ka vareja siekstas lēkt
Pakaļ sila vāverei.

# 16186.01
Cieši, brāļi seglojam
Medinieka kumeliņu,
Ka vareja siekstas lēkt,
Caunei dzīt(i) pakaļā.

# 16186.02
Cieši, brāļi seglojat
Medinieka kumeliņu,
Lai vareja siekstes lēkt,
Saķert sila vāveriti.

# 16186.03
Cieši, puiši, seglojiet
Medinieka kumeliņu,
Ka var jāt siekstu siekstas
Pakaļ sila vāverit'.

# 16186.04
Cieti, brāļi, sedlojiet
Medijamus kumeliņus,
Ka var siekstu siekstes lēkt
Pakaļ sila vāverēm.

2.5.2.5. Vedēji atbrauc brūtes mājās. ( 16187 - 16347)
2.5.2.5.1. Mājenieki gaida vedējus braucam. ( 16187 - 16210)

# 16187.00
Atspirguši vedejiņi
Kalnā mālu dumberē;
Bālenini, staigadami,
Uzveļat akmentiņu.

# 16188.00
Braucat nu braukdami,
Gausajie vedeji!
Sasaluši gaididami
Panākstnieki šo naksniņu.

# 16188.01
Nāciet nākdami,
Negoda ļaudis!
Sasalu, sadrebu,
Jūs gaididama.

# 16189.00
Domajām, gādajām,
Kur vedeji (panāksni) kavejās:
Vedejiņi (Panāksnieki) nabadziņi
Celiņā ganijās;
Pie celmiņa guni kūra,
Kurpē silda ūdentiņu.

# 16190.00
Es cimdiņu norakstiju,
Pie vārtiem stāvedama;
Vēl būt' otru norakstijse,
Kaut rociņas nisalušas.

# 16191.00
Gan agri šorīte
Saulite lēca;
Šorite redzešu
Vedejus jājam.

# 16192.00
Jājat jādami,
Tamdatu [?] ļaudis,
Mēļoti vīri,
Strīpaiņas sievas.

# 16193.00
Kas tie tādi kara pulki
Iet pa mūsu garu dūksti?
Tie nebija kara pulki,
Tie māsiņas vedejiņi.

# 16194.00
Kas tur rušina
Par viņu kalnu?
Vedeju suveni
Atrušinaja.

# 16194.01
Kas tur rušina
Aiz viņu kalnu?
Tie tie kaimiņu
Melnie pussiķi.

# 16195.00
Ko dara vedeji
Tik ilgi mājās?
Zobenus, zābakus
Pa ciemu meklē.

# 16195.01
Kas tur dudina
Aiz kalna lejā?
Zobenus, zābakus
Pa ciemis tapina.

# 16196.00
Kur tie mūsu vedejiņi
Šādu dienu kavejās?
Aiz kalniņa kavejās,
Savas sievas dzirdinaja (mīzinaja).

# 16197.00
Kur vedeji kavejāsi,
Ka tie laiku nesabrauca?
Vīzes pina, kājas āva
Pērnajā griķejā.

# 16198.00
Kur vedeji kavejās,
Ka tik vēlu vakarā?
Vaj vedeju māmiņai
Ceļā kluva radibiņas?

# 16198.01
Domajām, gādajām,
Kur vedeji kavejās;
Vedejišu māmiņai
Ceļā kļuva vaislibiņas.
Uz cintiņas guni kūra,
Micē silda ūdentiņu.

# 16198.02
Precenieka līgavai
Ceļā kļuva radibiņas;
Uz cintiņas garu meta,
Peļķē slotu pamērceja.

# 16198.03
Vedejiem nabagiem
Ceļā kļuva vaislibiņas;
Uz cintiņas guni kūra,
Micē silda ūdentiņu.

# 16198.04
Vedejiņu māmiņai
Ceļā tika lēkumiņi;
Uz akmiņa pirti kūra,
Peltē smēla ūdentiņu.

# 16198.05
Vedejiņu (Panāksnieku) meitiņām
Bērns piedzima atmatā;
Uz akmini garu meta,
Strautā slotu slapinaja.

# 16199.00
Nāc, raugies, man' māsiņa,
Kā jāj tavi vedejiņi:
Rāmi tek bēri zirgi,
Grezni dzied vedejiņi.

# 16200.00
No tālienes sen dzirdeju,
Kur brauc māsas precinieki:
Zirgi zviedz, rati skan,
Paši dzied vedejiņi.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv