2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos. ( 15576 - 15671)
# 15601.00
Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezinaja?
Visu krogu dzērajiņš,
Visu meitu brūtganiņš.
# 15602.00
Māte savu dēlu teica,
Kas to sliņķi nezinaja?
Miega pūznis, krogus žūpa,
Ne maizites arajiņš.
# 15602.01
Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezinatu:
Miega pūznis, alus brūzis,
Ceļa malu guletajš.
# 15602.02
Gulbeniešu puišus teica,
Kas to puišu nezinaja?
Krūmu ložņas, lapu guļas,
Ne maizites devejiņi.
# 15602.03
Tēvs man teica savu dēlu,
Teica maizes arajiņu;
Krūmu loža, lapu guļa,
Ne maizites arajiņš.
# 15603.00
Māte savu dēlu teica
Lielu bišu dravinieku.
Tavs dēliņis nemāceja
Cūkai sili pataisit.
# 15603.01
Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravinieku.
Tavs dēliņš nemāceja
Cūkām sili pataisit.
# 15604.00
Māte savu meitu teica;
Kas to meitu nezinaja?
Uz mūriņa guledama,
Bedrē brunčus svilinaja.
# 15605.00
Maza, maza es būdama
Redzej' puisi arajiņu;
Tie bij lieli brīnumiņi,
Ka tas mani sagaidija.
# 15606.00
Nābrg' māte dēlus liela;
Vaj tie bija nezinami?
Pērnie lini nekulstiti,
Aizpērnie kaņepaji.
# 15607.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagats tēva dēls:
Divpār' vīžu kulitē,
Vēl sloksnites aiz jostiņas.
# 15607.01
Nāc pie manis, tautu meita,
Es darbiņu skubinaju:
Div' pār' vīžu kulitē,
Trešām sloksnes darinaju.
# 15607.02
Preciet mani, precenieki,
Es bagata mātes meita:
Div' pār' vīžu kulitē,
Vēl sloksnite aiz jostiņas.
# 15608.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagats tēva dēls:
Līka ķēve, lūk' iemaukti,
Trīs kažoki mugurā.
# 15609.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es būš' tevi nobarot
Ar putniņu austiņām.
# 15610.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Es tev pāri nedarišu:
Ziemu likšu mežā braukt,
Pav'sar jāti pieguļā.
# 15611.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Man deviņi kažociņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
# 15611.01
Es bagata mātes meita,
Man deviņi rinduciņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvē.
# 15611.02
Es bij' liels muižinieks,
Man deviņi kažociņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
# 15611.03
Linu, linu, ne pakulu
Man deviņi paladziņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs pagalvī salociju.
# 15611.04
Jemat mani, ciema puiši,
Man deviņi lindruciņi;
Trīs uzvilku, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagālēi.
# 15611.05
Ņemiet mani, ciema puiši,
Man deviņi paladziņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvie.
# 15611.06
Precē mani, tautu dēls,
Es bagata mātes meita;
Es bagata mātes meita,
Man deviņi kažociņi;
Trīs paklāju, trīs apsedžu,
Trīs paliku pagalvī.
# 15611.07
Tam dod mani, māmuliņa,
Kam deviņi kažociņi,
Trīs paklāt, trīs apsegt,
Trīs palikt(i) pagalvī.
# 15611.08
Tam puišam mani ņemt,
Kam deviņi kažociņi;
Trīs paklāja, trīs apsedza,
Trīs palika pagalvē.
# 15612.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Man nev linu, pakuliņu;
Gulesim abi divi
Maišelī salīduši.
# 15613.00
Nās pie manim, tautu meita,
Mūžam badu neredzesi;
Man bij viena ratu rumba
Vāržu kāju piesālita.
# 15614.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Mūžam bada neredzesi:
Ziemu došu ledu grauzt,
Pa vasaru akmentiņus.
# 15614.01
Nāc pie manis, tautu meita,
Es tev' badu nemērdešu:
Ziemu došu ledus grauzt,
Vasar' sīkus akmentiņus.
# 15614.02
Nāc pie manis, tautu meita,
Pie man bada neredzesi:
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasaru zaļu zāli;
Pašā vasar's viducī
Tīri baltu āboliņu.
# 15615.00
Nāc pie mani, tautu meita,
Mūžam bada neredzesi:
Melnas maizes neēdisi,
Acim baltas neredzesi.
# 15615.01
Nāc pie manim, tautu meita,
Grūtu darbu nidarisi;
Tu staigasi dēļu grīdu,
Glāžu durvis virinasi;
Ni tu iesi rijas kult,
Ni māliša ritināt;
Melnu maizi niēdisi,
Baltu maizi niredzesi,
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasari sīkas olas.
# 15615.02
Nāc pie manis, tautu meita,
Mellas maizes neēdisi,
Mellas maizes neēdisi,
Ari baltas neredzesi;
Ziemu došu ledu grauzt,
Pavasari sīkas olas.
# 15615.03
Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labaku nedabusi;
Melnu maizi neēdisi,
Acim baltu neredzesi.
Ziemā brauksi kamanāsi,
Pa vasaru laiviņā;
Ziemā likšu ledu grauzt,
Pa vasaru jūras putas.
# 15615.04
Nāc pie manis, tautu meita,
Tu labaku nedabosi.
Mellu maizi neēdisi,
Acēm baltu neredzesi;
Ziemu došu ledu grauzt,
Pavasari zuvetiņas,
Pavasari zuvetiņas,
Kas ezera dubenāi.
# 15615.05
Nāc pie manim, tautu meite,
Tu neēsi mellas maizes,
Ziemu došu ledu grauzt,
Pavasarā zuvitiņas.
# 15616.00
Nāc pie manis, tautu meita,
Tu jau bada neredzesi:
Ciemā ceplis, mežā malka,
Rigā rudzi spīķerī.
# 15616.01
Ej pi maņa, tautu meota,
Pi maņ' boda naredzesi:
Cimā ceplis, mežā molka,
Reigā rudzi bēlingūs.
# 15616.02
Nāc, meitiņa, pie maniem,
Tu labaka nedabusi:
Rigā rudzi bēliņģos,
Mājā ceplis kurinās.
# 15616.03
Nāc pie manis, tatu meita,
Es bagats tēva dēls:
Ciemā ceplis, mežā malka,
Rigā rudzi spīķerī.
# 15616.04
Nāc pie manis, tautu meita,
Ja tu gribi badu miert:
Ciemāi ceplis, mežāi malka,
Rigāi rudzi spīķerī.
# 15616.05
Nāc pie manis, tautu meita,
Tu jau badu neredzesi:
Mežā malka, ciemā ceplis,
Rigā rudzi spīķerī.
# 15616.06
Sen daudzina, nu ieraugu
To tautieša bagatibu:
Sētā ceplis, mežā malka,
Rigā rudzi spīķerī.
# 15617.00
Na na lāga priedīt' ouga
Dagōšā siliņā;
Na na lāga puisīts gāja
Tālumā sievas ņamt.
# 15618.00
Nebūs labi, nebūs labi,
Kur tij šļampa vazajās;
Tij izvīle māmiņai
Dižano malejiņu.
# 15619.00
Nedod, Dieviņ, laba mūža
Pirmajam brūtganam;
Dod, Dieviņ, to nospērt
Pirmajam pērkonam.
# 15620.00
Novadnieki, novadnieki,
Saimenieki, bandenieki!
Visi kalpa puiseniņi
Saimenieku meitas prec.
# 15621.00
Nu es būšu, nu es būšu
Ta puisiša līgaviņa,
Kam nav zirga, kam nav saku,
Kam nav sava tīrumiņa.
# 15622.00
Pavasari, ne rudeni,
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasari sulas tek
No visiem stumbeņiem.
# 15623.00
Pavasar(i) ne ruden(i),
Kalpam ņemti līgaviņu:
Pavasar(i) bērzu sulas,
Sausa koka stabulites.
# 15623.01
Nu ir laiks kalpiņam
Pavasari kāzas dzert:
Nu ir saldas bērza sulas,
Skaistas kārkla stabulites.
# 15623.02
Pavasar, ne ruden
Kalpam jemt līgaviņu:
Sulu muca, gārsu katlis,
Sausa koka stabulite.
# 15623.03
Pavasar, na rudiņ,
Kollpam jemt ļaudaveņu:
Sulu buca, gārsu kotlys,
Vacu stibru stabuļetes.
# 15627.00
Pieci gadi kalpiem gāju,
Pieci kazu kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visus vilku mugurā.
# 15627.01
Pieci gadi darbos gāju
Pieci lūša kažociņi;
Kad es gāju sievas ņemt,
Visi pieci mugurā.
# 15627.02
Pieci gadi ganos gāju,
Pelnij' pieci kažociņi;
Divi sedzu, divi klāju,
Piekto liku pagalvī.
# 15627.03
Pieci gadi ganos gāju,
Pelnij' pieci kažociņi.
Jāņu nakti līgot gāju,
Visi pieci mugurā.
# 15627.04
Pieci gadi ganos gāju,
Pelnij' pieci kažociņi;
Kad es gāju sievu ņemt,
Visi pieci mugurā.
Sievas māte brīnejāsi:
Vaj no elles tas iznācis!
Nebrīnies, sievas māte,
Visi pieci nopelniti.
# 15627.05
Pieci gadi kalpiem gāju,
Pieci gari kažociņi.
Sasavilku visus piecus,
Gāju meitu lūkoties.
# 15627.06
Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Kad es gāju sievu ņemt,
Visus vilku mugurā.
Meitu māte brīnejās,
Kur tāds kuplis gadijies.
# 15627.07
Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visi pieci mugurā.
Rej suniši ņiģu ņagu,
Iet kažoki briku braku.
Sievas māte brīnejās:
Vaj no elles tas iznācis!
Meitu māte, vilku māte,
Vaj man savu meitu dosi?
-Ej projam, elles kruķi,
Es tev meitas gan nedošu;
Mana meita sarkanbalta,
Tev sakaltis kažociņš.
# 15627.08
Piecus gadus ganos gāju,
Pelnij' pieci kažosiņi.
Jāņu (Jāņa) nakti līgot gāju,
Visi pieci mugurā.
Ciema suņi ņiku ņeku,
Kažociņi briku braku.
# 15627.09
Seši gadi darbos gāju,
Seši pelnu kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visi seši mugurā.
Sievas māte brīnijās:
Kuras elles tas iznācis!
Nebrīnies sievas māte,
Visi seši noderēs;
Div' paklāju, div' pasedzu,
Div' paliku pagalvī.
# 15627.10
Seši gadi darbos braucu,
Seši kalpu kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visi seši mugurā.
Meitu māte nebēdaja
Par sešām villanēm,
Div' paklāje, div' apsedze,
Div' palika pagalvī.
# 15628.00
Peleks vilciņš pārteceja
Par smilgainu amatiņu;
Tas nebija peleks vilks,
Tas pērnais brūtganiņš.
# 15629.00
Pluškatains, kankarains
Mans pirmais brūtganiņis.
Nobirs tavi kankariņi,
Uz meitām raugoties.
# 15630.00
Precē mani aiz upites
Pie bagata tēva dēla:
Viena kāja pastalā,
Otra kārklu vīzitē.
# 15631.00
Precej' (Precē) mani pērn bagats,
Šogad vēl bagataks:
Pērn preceja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzejiņš.
# 15631.01
Mana balta māmulite,
Amatnieki mani prec:
Pērn preceja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzejiņš.
# 15631.02
Pēr(n) bij' brūte, šogad brūte,
Citu gadu atkal brūte.
Pēr(n) preceja zirgu zagļam,
Šogad krampju lauzejam;
Citu gadu tad precēs
Lielam krogus dzērajam.
# 15631.03
Precē mani, derē mani
Jau ik gada bagataks:
Pērn preceja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzejiņš.
# 15631.04
Precej' mani pērn bagats,
Šogad vēl bagataks:
Pērn preceja zirgu zaglis,
Nu atslēgu mūķetajs.
# 15631.05
Precej' mani pērn bagats,
Šogad vēl bagataks:
Pērn preceja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzejiņš.
Ja Dievs dos, citu gadu
Būs pamaku [?] plēsejiņš.
# 15631.06
Precej' mani pērn bagats,
Šogad vēl bagataks:
Pērn preceja zirgu zaglis,
Šogad krampu lauzejiņš;
Citu gadu, tad precēs
Atslēdziņu mūķetajs.
# 15631.07
Precej' mani pērn bagats,
Šogad vēl(i) bagataks:
Pērn preceja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzejiņš.
Citu gadu tad precēs
Īstais miežu arajiņš.
# 15631.10
Precej' mani pērnruden,
Prec atkal šoruden.
Pērn preceja zirgu zaglis,
Šogad krampu lauzejiņš.
Citu gadu aizprecēs
Pavaliņu plēsejiņš.
# 15631.11
Precē mani šādi, tādi,
Es to tādu negribeju;
Pērn preceja zirgu zagļi,
Šogad krampu lauzejiņi.
# 15632.00
Precej' mani pērn bagats,
Šogad vēl jo bagataks:
Pērn preceja skrīverits,
Šogad Rigas kaupmanits.
# 15633.00
Precē (Precej') mani precenieki,
Es brūtgana neredzeju,
Vaj bij šķilts, vaj perets,
Vaj palicis vanskarē.
# 15633.01
Precē mani, derē mani,
Es brūtgana neredzeju,
Vaj bij šķilts, vaj perets,
Vaj palicis vanckarē.
# 15633.02
Precej' mani precinieki,
Brūtgan' acis neredzejse,
Vaj bij šķilts, vaj perets,
Vaj palicis vanckurī.
Pus bij šķilts, pus perets,
Pus palicis vanckurī.
# 15633.03
Prece maeni precenieki,
As brugāna naeredzeju,
Voj bij škylts, voj parāts,
Voj atstāts vanckaerē.
# 15634.02
Sen dzirdeju, nu redzeju
Teicamo tēva dēlu:
Skuju bikses, skuju svārki,
Līka tāšu cepurite.
# 15634.03
Sen gaidiju, nu atnāca
Bagatais tēva dēls:
Kriju bikses, lūku svārki,
Griķu salmu cepurite.
# 15635.00
Precē mani precenieki,
Nezinaju, kam preceja,
Vaj prec zirgu zaglitim,
Vaj krampišu lauzejam.
Ja pre zirgu zaglitim,
Jāšu bēru kumeliņu;
Ja krampišu lauzejam,
Segšu baltu villainiti.
# 15636.00
Precē manis stikanam (kikanam),
Precē slokas dēliņam.
Gana labi puiši būtu,
Kam ne garu deguniņu.
# 15637.00
Precē mani trīs gadiņi
Viens nelieša tēva dēls.
Viņš nokalta precedams,
Es ka roze noziedeju.
# 15641.00
Ražens puisis lielijās
Drīz dabut līgaviņu.
Ši devita mātes meita
Šovasar bildinama.
# 15642.00
Ringu, ringu balta ķēve
Pa atmatu vazajās;
Tā ringaja Blintenieces
Gudenieku novadā.
# 15643.00
Ruda, ruda, puspeleka
Tautu dēla cepurite;
Rasiņā nomirkuse,
Ganu meitu lūkojot.
# 15644.00
Sasirmejis tēva dēls
Pie kumeļa trepes lika;
Es meitiņa kā puķite,
Jāj pie manis precibās.
# 15645.00
Šādi, tādi kalpu puiši
Zetersvārkus šūdinaja,
Zetersvārkus šūdinaja,
Muižu meitu gribedami.
Muižu meitu gribedami,
Ne kalpones nedabuja.
# 15645.01
Šādi, tādi pusvācieši
Brūnus svārkus šūdinaja,
Gribedami maldināt
Liela rada līgaviņu.
# 15646.00
Šādi, tādi tautu dēli,
Sila peku lauzejiņi;
Šādi tādi kaulu pieres
Man' māsiņas ņēmajiņi.
# 15647.00
Žēlojit, jaunas meitas,
Nācit, manis precejamas!
Kungi mani karā sūta,
Jaunu puisi dēvedami.
# 15648.00
Sen dzirdeju, nu redzeju
To slavenu tautu dēlu:
Gar zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.
# 15649.00
Sen dzirdeju, nu redzeju
To teicamu tēva dēlu:
Tēva dēls nemāceja
Karotiti pataisit.
Pieci gadi sataisija
Vienu pašu karotiti,
Cūkām draņķa smeļamo,
Pirtī gara metamo.
# 15650.00
Sen kaujamis tas bullitis,
Nodiluši ragu gali;
Sen vedama ta meitiņa,
Nobālejši vaigu gali.
# 15651.00
Zinams bija tautu dēls,
Zinam' tautu māmuliņa:
Dzērejs, žūpis tautu dēls,
Garvalodu māmuliņa.
# 15652.00
Slavenais tēva dēls
Trīs pagastus izjādija,
Ceturtā iejādams,
Sauca lielu saukumiņu.
# 15653.00
Svēta, svēta ši dieniņa
Par visām dieniņām:
Zirgu zagļi, govu zagļi,
Pie man jāja precniekos.
# 15654.00
Tāds ar tādu precejās,
Tāds tādam gadijās:
Ni tam zirga vagas dzīt,
Ni tai naža maizes griezt.
# 15654.01
Tāds ar tādu lūkojās,
Tāds ar tādu precejās:
Ne šim cira malkas cirt,
Ne šai naža maizes griezt.
# 15655.00
Tāi mājā trīs meitiņas,
Visas cepļa guletajas;
Kura cepļa dibinā,
To vedišu bāliņos.
# 15656.00
Tas pats, tas pats
Pērnais brūtgans,
Tie paši putraimi
Deguna galāi.
# 15657.00
Tautiets jauns jaunejās,
Manis jaunas gribedams.
Kam, tautieti, bārdu dzini
Piecas reizes nedeļā.
# 15657.01
Tautu dēls jauns teicās,
Kas vels tevi jaunu deva!
Piecus gadus bārzdu dzina,
Talai ņēma līgaviņu.
# 15658.00
Tautu meita lielijās
Sen gatava, sen vedama;
Kad atjāja precinieki,
Citas meitas sagšas auda.
# 15658.01
Tautu meita lielijās,
Sen gatava, jo gatava;
Kad atjāja precenieki,
Pušeniece dvieļus auž,
Pušeniece dvieļus auž,
Pirteniece prievitiņus.
# 15659.00
Tie pirmie ievu ziedi
Salniņaji nokožami;
Tie pirmie brūtganiņi
Pērkonam nosperami.
# 15660.00
Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravinieku.
Gar meitāmi cilpus meta,
Ne gar smīdru ozoliņu.
# 15661.00
Teic māmiņa savu meitu,
Līdz saulitei gulejušu;
Es teic' savu kumeliņu,
Līdz saulitei nosvīdušu.
# 15662.00
Teica māte dēlu savu,
Vīla manu augumiņu.
Neteic, māte, es gan zinu
Tava dēla padomiņu.
# 15663.00
Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi precejās
Bagatais tēva dēls.
# 15665.00
Čura, čura, ligzdas mēle,
Ta pievīla mūs' māsiņu.
Redzēs, čura, ligzdas mēle,
Kā mācesi maldināt.
# 15666.00
Tu, puisiti, putras bārda,
Tu meitiņa nepazīsti:
Ieraudziji meitu māti,
Sauc par savu līgaviņu.
# 15667.00
Tupēt tup teteriš,
Strēlenieku gaidedams;
Tā tupē tautu meita,
Mūs' bāliņu gaidedama.
# 15668.00
Ūjo, vilciņ pelecit,
Pie manām aitiņām!
Ūjo, tautu nevēklit,
Pie manām meitiņām!
# 15669.00
Uz Vāczemi, uz Vāczemi,
Lejsgaliešu jaunu puiši!
Te jums nav uzaugušas
Tik staltiemi līgaviņas.
# 15670.00
Vakar māte izveleja
Dēliņam (Mīzuļam) paladziņu;
Šodien māte aizskrējuse
Dēliņam (Mīzuļam) sievas ņemt.
# 15670.01
Vakar māte izveleja
Meitiņai (Mīzelnicas) paladziņu;
Šodieniņu tai sabrauca
Dižanie precinieki.
# 15671.00
Visi mazi kadiģiši
Zelta ziedus nozeideja;
Visi kalpi, tēva dēli
Uz bajāru meitiņām.
2.5.1.2.21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām. ( 15672 - 15733)
# 15672.00
Atskrien skaists vanadziņš
No tautām šāi ciemā;
Izkūko dzeguzite
Mātes meitu tautiņās.
# 15673.00
Es pacēlu augstu krēslu
Mazajam brālišam,
Lai šķiet tautas lielu vīru,
Lai vārdiņa bijajās.
# 15674.00
Baltas skaistas rozes auga
Man' bāliņa dārziņā.
Sveši ļaudis garam brauca,
Vienu raut nedrīksteja;
Kaut būt' vienu norāvuš',
Ar naudiņu aizmaksatu.
# 15675.00
Dēlu māte dēlu teica,
Teica dzelžu dzirnaviņas.
Kad tev dzelžu dzirnaviņas,
Ņem tērauda malējiņu.
# 15676.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinanaja;
Tā dreb mana valodiņa,
Ar tautām runajot.
# 15677.00
Drebi, drebi, apses lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tā drebeja man sirsniņa,
Ar tautieti runajot.
# 15678.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tā drebeja mūs' māsiņa,
Ar tautām(i) runajot.
# 15678.01
Drebi, drebi, apšu lapa,
Lepna vēja purinama;
Tā drebeja mūs' māsiņa,
Ar tautām runadama.
# 15679.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tā drebeja tautas dēls,
Ar manim(i) runadams.
# 15680.00
Es piesarku kā brūklene,
Tautu dēlu uzskatot:
Tas būs mans arajiņš,
Man maizites devejiņš.
# 15681.00
Es redzeju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojam.
Seglo zelta, vaj sudraba,
Nedos manis tēvs, māmiņa.
# 15681.01
Es redzeju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojot.
Sedlo zeltu, vaj sudrabu,
Tu jau mani nedabusi.
# 15681.02
Es redzeju tautu dēlu
Birzī zirgu sedlojot.
Sedlo zelta, ne sudraba,
Es neiešu šoruden.
# 15682.00
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojuse:
No rītiņa ar rozēm,
Uz pusdienu magonēm,
Pēc pusdienas uz vakaru
Ar zaļām palejām.-
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarē;
Loku savus garus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucidams.
-Nāc, māsiņa, istabā,
Jau māmiņa sadereja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiemi dzīporiem.-
-Tautu meita dzeltainite,
Mainisami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevām.
# 15682.01
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savu istabiņu
Vēl daiļaku puškojuse
Puķitēm, rozitēm,
Zaļajām pameijām.
Es apklāju liepu galdu
Balta zīda galdautiņu,
Es pacēlu meldru krēslu
Pie baltaja liepu galda,
Es iespraudu zelta rozi
Pašā galda saderā;
Tur pakārs tautas dēls
Savu caunu cepuriti.
Pate eju kambarī,
Loku savus garus matus.
Ietek brālis raudadams,
Asariņas slaucidams.
-Ej, māsiņ, klētiņā,
Māte tevi apsolija,
Atnes savus raibus cimdus
Deviņiemi dzīporiem.
# 15683.00
Kad es būtu zinajusi,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa sētsvidiņu
Skaidiņām(i) kaisijusi.
# 15683.01
Kad es būtu to zinajis,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Ar salmiem izkaisijis.
# 15684.00
Kad (Kaut) es būtu zinajusi,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt savus brāļa vārtus
Ar atslēgu aizslēguse.
# 15684.01
Kou' as butu zinājuisa,
Kuiru dienu toutas jāja,
As but' sova brāļa vārtus
Ar atslāgu aizslāguisa.
# 15685.00
Kad es būtu zinajusi,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Melnu banti aptinusi.
# 15685.01
Bija man to zināt,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Ar oglēm nobēruse.
# 15686.00
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' savus garus matus
Izpinuse, neķemmejse.
# 15686.01
Būt' zinajsi to dieniņu,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' savus krūzus matus
Izlaidusi, nepinusi,
Būtu savas nama duris
Ar ērceti aizbadijsi.
# 15687.00
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Labak būtu to dieniņu
Apakš egles pasēdejse,
Lai būt' mana villainite
Egļu skuju nobiruse,
Ne kā mani balti vaigi
Asarās nomirkuši.
# 15687.01
Kab as byutu zynājuse,
Kuru dinu tautys jās,
As byutuļu tu diņeņu
Zam egļeitis sedējuse.
# 15687.02
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Labak būtu to dieniņu
Ir ganos izgājuse,
Ir ganos izgājuse,
Zem eglites sēdejuse.
Labak manas villainites
Egļu skuju piebirušas,
Ne kā mani sārti vaigi
Asarās nobāluši.
# 15687.03
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Tad es būtu to dieniņu
Apakš egles pastāvejse;
Lai būt' mans vaiņadziņš
Egļu skuju pieķēries,
Ne kā mani balti vaigi
Asarām nomirkuši.
# 15687.04
Kad es būtu to zinajse,
Kad nāk tautas sētiņā,
Tad es būtu to brītiņu
Siliņā pasēdejse;
Lai būt' manas vilnainites
Skujiņām nobirušas,
Ne kā mani balti vaigi
Asarām nomirkuši.
# 15687.05
Kad es būtu to zinajse,
Ka netiklis lūkojās,
Būt' labak to dieniņu
Paeglē pasēduse;
Lai būt manas villainites
Skujiņāmi piebirušas,
Ne kā mani balti vaigi
Pie netikļa nobālejši.
# 15687.06
Kad es būtu to zinajse,
Kuru dienu tautiets jāja,
Būt' mežā aizbēguse,
Pie priedites patupuse;
Lai būt' mani gari mati
Ar skujām piebiruši,
Ne kā mani balti vaigi
Asarāsi nomirkuši.
# 15687.07
Kam, bāliņi, nesaciji,
Kuru dienu tautas jāja;
Labak būtu to dieniņu
Paeglē pasēdejsi.
Lai būt' manis vaiņadziņis
Zaļu skuju pieķēries,
Ne kā mani balti vaigi
Asarām nomirkuši.
# 15687.08
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņu.
Būt' zinajse to dieniņu,
Pie eglites pasēdejse.
# 15687.09
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņu.
Labak būtu to dieniņu
Pie eglites pastāvejse,
Lai būt' mans vainadziņš
Eglitē pakāries,
Ne kā mani sārti vaigi
Asarām nobālejši.
# 15687.10
Visu mūžu noraudaju
Vienas dienas gājumiņu;
Labak būtu to dieniņu
Zem eglites pasēdejsi.
# 15687.11
Vysu myužeņu raudāju
Vīnas dinas gājumeņu;
Ka es byutum tu dineņu
Zam egļeitis sedējuse!
# 15688.00
Kad es būtu zinajuse,
Kuru ceļu tautas jāja,
Tad es būtu to celiņu
Adatāmi nosprauduse.
# 15688.01
Kad as byutum zynāvuse,
Kuru ēeļu tautys jās,
As byutum tu ēeļeņu
Odotām nusprauduse.
Kad as byutum zynāvuse,
Kuru ēeļu brāļi jās,
As byutum tu ēeļeņu
Audaklīm nuklājuse.
# 15688.02
Kad es būtu zinajuse,
Kuru ceļu tautas jās,
Tad es būtu to celiņu
Ar ērkšķiem puškojuse.
Kad es būtu zinajuse,
Kuru ceļu brāļi jās,
Tad es būtu to celiņu
Ar puķēm kaisijuse.
# 15689.00
Kad es gāju precibās,
Riekstus bēru kabatā;
Vienu sauju namā šļācu,
Otru šļācu istubā.
Līdz māmiņa riekstus lasa,
Es pie meitas kamburī.
"Tumsis bija, kur es iešu,
Pieņem mani šo naksniņ'!"
No rītiņa celdamies,
Viens uz otru skatamies;
Vienam žēl projam iet,
Otram žēl še palikt.
# 15690.00
Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet,
Man' auguma neviliet
No baltā bāleliņa.
# 15690.01
Kājām tautas nenāciet,
Drauga zirga neņemiet,
Drauga zirga neņemiet,
Augumiņa neviliet.
# 15690.02
Nāciet, tautas, i kājām,
Kad nebija kumeliņa;
Otra vīra nejemiet,
Neviliet māmuliņas.
# 15691.00
Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet;
Kājām vesta līgaviņa
Ilga mūža nedzīvoja.
# 15692.00
Kājām, tautas, nenāciet,
Ceļā zirga neņemiet,
Man kauniņa nedariet,
Bāliņam žēlabiņu.
# 15692.01
Kājām, tautas nenāciet,
Drauga zirga neņemiet,
Drauga zirga neņemiet,
Man kauniņa nedariet.
# 15693.00
Kāps kalnā, vaj nekāps
Lielas naudas kumeliņis?
Nāks pie manis, vaj nenāks
Liela rada brāļa māsa?
# 15694.00
Krauklits kāpa kalniņāi,
Zelta kokles kokledams.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi istabāi.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie māsiņas precinieki.
Bāliņš māsai galvu glauda:
Neej, māsiņ, šoruden!
-Iešu, iešu, nepalikšu,
Bāliņam spītedama,
Kam brālitis man nepirka
Zelta grieztu gredzentiņu.
-Ko, māsiņa, es tev pirkšu,
Man pašami līgaviņa,
Man pašami līgaviņa
Tuvejosi kaimiņos.
# 15695.00
Krauklits sēda kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi istabā:
Sirmu zirgu mainenieki,
Mūs' māsiņas precenieki.
# 15695.01
Krauklits sēd ābelē,
Runā svešu valodiņu.
Tu, kraukliti, vis nezini,
Kādi viesi ustabā.
-Ustabā tādi viesi,
Jūs' māsiņu vīlejiņi,
Jūs' māsiņu vīlejiņi,
Tautiņās vedejiņi.
# 15695.02
Krauklits sēda aiz galdiņa
Kā viens Poļu muižnieciņš.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi kambarī:
Sirmu zirgu jājejiņi,
Mūs' māsiņas precinieki.
Sirmi zirgi, lepni segli,
Šimaroti mundieriņi.
# 15695.03
Krauklis sēd kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Ko, kraukliti, tu kokleji,
Tev nav pirkta mundieriša,
Tev nav pirkta mundieriša,
Samta bantes gar cepuri.
Ej, kraukliti, sētiņā,
Ģērbies pirktus mundierišus,
Ģērbies pirktus mundierišus,
Sienies bantes gar cepuri.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi sētiņā:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Šambiereti braucejiņi.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi istabā:
Sveši ļaudis, jauni puiši,
Mūs' māsiņas precinieki.
Tu, kraukliti, neredzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu.
# 15695.04
Krauklits sēd kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi istabā:
Sirmi zirgi, lepnas sēžas,
Mūs' māsiņas precinieki.-
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa sklidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs māsiņu
Kā ugunes dzirksteliti.
Trinam piešus, aunam kājas,
Jāsim abi panākstos.
# 15695.05
Krauklits sēdej' kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi istabā,
Kādi viesi istabā
Mūs' māsiņas precibās.
Visus viesus es pazinu,
Bet šos divus nepazinu,
Bet šos divus nepazinu,
Nebij bēru kumeliņu.
Iesim, brāļi, mēs uz tirgu,
Pirksim bērus kumeliņus,
Pirksim bērus kumeliņus,
Jāsim māsai panākšos.
# 15695.06
Krauklits sita zelta kokles,
Kalniņā stāvedams.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi sētiņā:
Sirmi zirgi, jauni puiši,
Mūs' māsiņas, precinieki.
# 15695.07
Saki, saki, sakuliti,
Kādi vieši istabā.
Sirmu zirgu mitenieki,
Jaunu meitu precenieki.
# 15696.00
Krūmiem auga zaļa zāle
Ap resno ozoliņu:
Krūmiem stāv sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
# 15697.00
Līgo vilnis baltu puķi
Ezariņa maliņā;
Tā līgoja sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
# 15698.00
Man bāliņis pliķi sita,
Šķita mani piedzērušu:
Man vaidziņi satvīkuši,
Ar tautām runajot.
# 15698.01
Balins man pliķi sita,
Saka, alus piedzērusi;
Es jau pate piesarkuse,
Ar tautieti runajot.
# 15699.00
Man sajāja trejas tautas,
Visas trejas lielijās.
Vienas saka: Nāc pie manis,
Man sidraba dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Otras saka: Nāc pie manis,
Man tērauda dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Trešas saka: Nāc pie manis,
Man peleka akmintiņa!
Tur es iešu, tur man tīk,
Tās es biju ieradusi.
# 15700.00
Ne uz viena es neraudu,
Kā uz sava bāleliņa,
Ka tas mani izsolijis
Caur deviņi pagastiņi.
# 15701.00
Ņemiet, tautas, neņemiet,
Div' darbiņu nedariju:
Kuru rītu maltu gāju,
To brokaška nesildiju.
# 15702.00
Nenāc vis, tautu meita,
Ja dzīvot nemāceji,
Ja zinies neklausit
Manas vecas māmuliņas.
# 15703.00
Neraud gauži, sirdspuķite,
Tūdaļ līdzi nevedišu;
Jāšu otru, trešu reiz,
Tad es tevi līdzi ņemšu.
# 15705.01
Dazagul' pie veca puiša
Kā pie asa dadžu cera.
Dzied', gailit, rītā agri,
Lai izausa gaisumiņa.
Nav runiņu, ko runāt,
Nav domiņu, ko domāt.
# 15705.03
Es vecam gultu taisu
Uz vecām ecežām;
Es paliku pagalvī
Divi rudus akmentiņus.
Es pie veca piegulos
Kā pie veca ērkšķu krūma.
Es jaunam gultu taisu,
Trim kārtām pēles liku,
Es paliku pagalvī
Divi dūnu spilveniņus.
Es pie jauna piegulos
Kā pie smuka rožu cera.
# 15705.04
Es vecam gultu taisu,-
Cietu gultu uztaisiju:
Divas kārtas akmentiņu,
Trešo smalku nātariņu.
Es jaunam gultu taisu,-
Mīkstu gultu uztaisiju:
Divas kārtas spilveniņu,
Trešo smalku paladziņu.
# 15705.14
Savam vecam brūtganam
Cietu vietu uztaisiju:
Divas saujas ērkšķu liku,
Trešo smalku adatiņu.
Savam jaunam brūtganam
Mīkstu vietu uztaisiju:
Divas saujas rožu liku,
Trešo dūju spilventiņu.
# 15705.18
Vecam puišam vietu taisu
Uz smalkiem akmeņiem;
Vecu puisi es apsedzu
Ar vecām ecešām.
Es pie viņa dasagulu
Kā pie ledus gabaliņa.
Jaunam puišam vietu taisu
Ar baltiem palagiem;
Jaunu puisi es apsedzu
Ar raibām vilnatnēm.
Es pie viņa dasagulu
Kā pie zelta gabaliņa.
# 15705.19
Vecam puišam vietu taisa
Uz vecām ecešām;
Jaunam puišam vietu taisa
Mīkstajos spilvinos.
# 15706.00
Rītu manim jaaiziet
Tauteniša precibās;
Tur būs miestiņš, alutiņš,
Sūrais, sīvais brandaviņš.
# 15707.00
Rozes auga, magonites
Pie bāliņa namdurvim.
Sveši ļaudis taisijās
Raut mums vienu magoniti.
# 15708.00
Sacit saku māsiņai,
Nevareju piesacit:
Nerunāt ar tautām
Smukajām valodām.
# 15709.00
Šautru sviedu vanagam,
Kas pa kalnu lidinaja,
Kam tautām vēsti nesa,
Ka es liela brālišos.
# 15710.00
Še i man diena ausa,
Še i tumsa vakariņš,
Še i man gadijās
Kaimiņos līgaviņa.
# 15711.00
Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Smagi pūta tas puisitis,
Kam zinama līgaviņa.
Kā tas smagi nepūtis,
Kad tas labi nezinaja,
Vaj ta nāca, vaj nenāca,
Vaj laiž tēvis, māmuliņa.
Tēvs, māmiņa gan būt' laidis,
Būt' es pati gājejiņa,
Sen būt' manas villainites
Tautu dēla izguletas,
Sen būt' mani balti vaigi
Asarami nomirkuši.
# 15711.01
Smagi liecu to lagzdiņu,
Kam riekstiņi galiņā;
Smagi pūta tas puisitis,
Kam zinama līgaviņa.
To vēl labi nezinaja,
Vaj ta nāca, vaj nenāca,
Vaj ta nāca, vaj nenāca,
Vaj to laida tēvs, māmiņa.
Tēvs, māmiņa gan būt' laidis,
Būt es tāda gājejiņa,
Sen es būtu aizgājusi
Pie ta kroga dzērajiņa,
Sen būt' mani balti vaigi
Asarās nomirkuši,
Sen būt' manas prieka dienas
Par kalniņu pārtecejšas.
# 15711.02
Smagi liecu to lagzdiņu,
Kam riekstiņi pazarēi;
Grūti pūta tas puisitis,
Kam zinama līgaviņa.
Kā viņš grūti nepūtis,
Kad tas labi nezinaja,
Kad tas labi nezinaja,
Dos māmiņa, vaj nedos,
Dos māmiņa, vaj nedos,
Nāks meitiņa, vaj nenāks.
# 15711.03
Smagi liecu to lagzdiņu,
Kam riekstiņi pazarē;
Smagi pūta tas puisitis,
Kam zinama līgaviņa.
Kā viņš smagi nepūtis,
Ka viņš labi nezinaja,
Vaj ta nāca, vaj nenāca,
Vaj dos tēvs, māmuliņa.
Tēvs, māmiņa gan atdeva,
Kaut es pati gājejiņa;
Sen būt' mani balti vaigi
Asarāsi nomirkuši,
Sen būt' manas villanites
Saulē bālas nobālejšas.
# 15712.00
Solij' man meitu māte,
Solij' sieru, solij' meitu.
Glabā sieru, audzē meitu
Līdz citam rudeņam.
# 15713.00
Svainit' turu ticamo,
Svainits liels viltenieks:
Gāj' ar maniem runadams,
Tautas tura maliņāi.
# 15713.01
Šķitu svaini gudru vīru,
Svainits liels viltinieks:
Ar maniem runadams,
Tautas tura pakaļā.
# 15714.00
Svainits mani svaini sauca,
Vēl māsiņa bāliņos;
Tad, svainit, svaines sauci,
Kad māsiņu maldinaji.
# 15714.01
Svainets manis svainis sauce,
Veļ māseņa bāļeņūs;
Tod tu mani svainis sauksi,
Kad māseņu malldynāsi.
# 15715.00
Svešas zemes tēva dēlis,
Kurš vējiņis tev' atpūta?
Še dzimusi, še augusi,
Būs man tevim līdzi iet?
# 15716.00
Taisat spostu, bāleliņi,
Pelekam vanagam:
Iznes manu rožu dārzu
Pa vienam ziediņam.
# 15717.00
Tautiets kala kumeliņu,
Solijās mani vest.
Nedrāz iesmu tu, tautieti,
Vēl zīlite zariņā.
# 15718.00
Tautu meita, tautu meita,
Slauki tīru istabiņu!
Apakš galdu pagaldēju
Trīs sudraba droztališi.
# 15719.00
Teica māte savu meitu,
Es teic' savu kumeliņu;
Tas man teki no pat rīta
Līdz pašami vakaram.
# 15720.00
Tec, upite, dziļa, strauja,
Par bāliņa pagalmiņu,
Lai nenāk sveša māte
Ar māmiņu runaties (valodās).
# 15721.00
Tīk, tautieti, ņem tu mani,
Ja netīk, tad neņem.
Sudrabiņa, ta man nav
Ne lapiņas lielumā.
# 15722.00
Tīšām tautas man darija,
Es tīšām atdariju:
Tautas lauza liepai zarus,
Es ozolam galotniti.
# 15723.00
Trīs gadiņus audzinaju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Tāi piektāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Jāju sievas lūkoties,
Bēru riekstus kabatā.
Līdz iegāju istabā,
Šļācu riekstus plāniņā.
Māt' ar bērniem riekstus lasa,
Es ar meitu kambarī,
Es ar meitu kambarī
Mīļus vārdus runajām.
# 15723.01
Trīs gadiņi audzinaju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāi gadiņā
Liku seglus mugurā.
Jāju meitu precibās,
Riekstus bēru kulitē;
Vienu sauju rījā sviedu,
Otru sauju piedarbā,
Trešu sauju ustabā
Tumšajā kaktiņā.
Kamēr meita riekstus lasa,
Jau saulite vakarā.
-Gul' tepat, ciema puisi,
Tev ir vieta pataisita,
Tev ir vieta pataisita
Tumšajā kaktiņā.
# 15724.00
Trīs gadiņi saule lēca
Porāi bērza galiņāi;
Trīs vasaras es izjāju
Pie tās vienas mātes meitas.
Trīs vasaras jau pagalam,
Vēl nevaru nolūkot.
Ta bij mātes pašas vaina,
Kam tik dailu audzinaja,
Kam tik dailu audzinaja,
Kam korpites šūdinaja.
# 15725.00
Uzlec saule, noiet saule,
Ar tautām runajot.
Kam patīk, lai smejās,
Man ar savu jarunā.
# 15726.00
Vaj sēdešu, vaj stāvešu
Pie ta lepna tēva dēla?
Labak sēdu, ne kā stāvu,
Viņš pa priekšu bildinaja.
# 15727.00
Vaj sēdēt, vaj stāvēt
Līdz grezno tēva dēlu?
Viņam treji brūni svārki,
Man ta viena villainite.
# 15728.00
Vaj sēdēt, vaj stāvēt
Pie lepnā tēva dēla?
Zirņu ziedu cepurite,
Auzu skaru mētelits.
Kur būs man kalponei
Linu ziedu cimdus ņemt?
# 15728.01
Sēdēt man, vaj stāvēt
Pie greznā tēva dēla
Zirņu ziedu cepuriti,
Auzu skaru mēteliti?
# 15730.00
Viena pati kupla liepa
Kalnamuižas novadā.
Sagājuši ciema puiši,
Visus zarus nolauzuši.
# 15731.00
Viena pate laba meita,
To vedišu bāliņam;
Ja ta pate ir nenāce,
Lai ta bez nodzīvoja!
# 15732.00
Viena pati magoniņa
Māmuļiņas dārziņā.
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās lapas plucināt.
# 15733.00
Vēl nav griķi izauguši,
Jau ziediņi izplaukuši;
Nav māsiņa uzauguse,
Jau tautietis kājas āva.
2.5.1.2.22. Preceniekus izvada no brūtes mājām. ( 15734 - 15750)
# 15734.00
Vai, Dieviņ, ilgi sēd
Tās māsiņas precinieki!
Ta, māsi, tava vaina,
Kam galdiņu neatcēli.
# 15735.00
Ai, Dievi, ilgi sēd
Veca puiša precinieki;
Kad būt' jauns un dižens,
Tad tik ilgi nesēdetu.
# 15736.00
Aizzamirsa, aizzamirsa,
Kas jau mani azzamirsa?
Aizzamirsa brūtganam
Labas dienas nestelletas.
# 15737.00
Bāliņš man pliķi cirta,
Ka es tautas pavadiju.
Es brāļam knipi situ,
Brīv man savu pavadit,
Brīv man savu pavadit,
Brīv ar savu parunāt.
# 15737.01
Tautiets taisās projam jāt,
Es taisos pavadit.
Brālits manim pliķi cirta:
Vaj tu tautu vaditaja?
Es brāļam knip' uz knipi:
Brīv man savu pavadit!
# 15738.00
Eit' ar godu, precenieki,
Mūsu (Manu) ziedu nekaisat.
Cik ziediņu nokritis,
Tik mīlibas (laimibas) pazudis.
# 15747.03
Salda, salda zemenite,
Tikko mēli nenoriju;
Tautu dēlam mīļi vārdi,
Tikko līdzi neaizgāju.
# 15747.04
Salda oga zemenite,
Tik mēlites nipariju;
Mīļa bija mātes meita,
Tikai līdzi niaizvedu.
# 15747.05
Salda, salda zemenite,
Cik mēlites nenoriju;
Ieraudziju skaistu puisi,
Cik es līdzi nenogāju.
# 15747.06
Salda, salda ta odziņa,
Tikko mēli neaizriju;
Daiļa, daiļa ta meitiņa,
Tikai līdza neaizvedu.
# 15747.07
Tavu saldu zemeniti,
Tikko mēles nenoriju;
Tavu skaistu tautu dēlu,
Tikko līdzi neaizgāju.
# 15748.00
Šņaukā māte, šņaukā meita,
Vaj šķiet mani še gulima?
Nešņaukaji, māt' ar meitu,
Še naksninu negulešu;
Man gultina pataisita
Pa kumeļa kājinām.
# 15748.01
Šņukstej' māte, šņukstej' meita,
Cerej' mani še gulēt.
Nešņukst', māte, nešņukst', meita,
Še naksniņu negulešu;
Es gulešu kalniņāje
Pie bērieme kumeļiem.
# 15749.00
Skrej ar Dievu, skrej ar vellu,
Diženais tēva dēls!
Ne es tevis lūgtin lūdzu,
Ne pēc tevis gauži raudu.
# 15759.00
Aiz upites, aiz upites
Mana jauna līgaviņa;
Ik rītiņu, ik vakaru
Peldus laidu kumeliņu.
# 15759.01
Miezis auga ar apeni,
Eža vien starpiņāi;
Es uzaugu ar tautieti,
Upe vien starpiņāi.
Ik rītiņa, ik vakara
Peldu laida kumeliņu.
# 15760.00
Apkārt kalnu saule tek,
Garas dienas gribedama;
Apkārt sētu tautiets jāja,
Vakariņa gaididams.
# 15761.00
Aust gaismiņa, lec saulite,
Birst man žēlas asariņas:
Īsa bija man naksniņa,
Ar meitiņu runajot.
# 15762.00
Dievs aizsūta labvakaru!
Šo naksniņu nenoiešu;
Šo naksniņu es gulešu
Baltābola kalniņā,
Baltābola kalniņā
Pie bēraja kumeliņa.
# 15763.00
Eim' uz stalli, sedloj' zirgu,
Jāju mīļās aplūkot.
Ne par lauku nepārjāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Pietek mana līgaviņa.
# 15764.00
Es gaidiju tautu dēlu
Šovakar atjājam;
Nieki būs šovakar,
Gaidu citu vakariņu.
# 15765.00
Es, puķit, tevis dēļ
Dažu nakti negulēju,
Nokaveju savu miegu,
Noskraidiju kumeliņu.
# 15766.00
Gana ilgi es, tautieti,
Gaidij' tevis atjājam,
Man kājiņas nosalušas,
Aukstu rasu bradajot.
# 15767.00
Gara mana ši naksniņa
Par visāma naksniņām:
Gaida mani līgaviņa
Šo naksniņu noejam.
# 15768.00
Ja tu guli līgaviņa,
Manis dēļi necelies,
Es zinaju zirgu stalli,
Kur nolikti kumeliņu,
Es zinaju meitu klēti,
Kur guļ mana līgaviņa.
# 15769.00
Jāj, tautiet, vakarā,
Lai neredz tēvs,māmiņa;
Dod, Dieviņu, rītā miglu,
Lai neredz aizjājot.
# 15770.00
Jau saulite zemu,zemu,
Kad vēl jūgšu kumeliņu,
Kad es tikšu tāi vietā,
Kur aug mana līgaviņa!
# 15771.00
Kaut man būtu putna spārni,
Vāverites vieglumiņš,
Tad es savu līgaviņu
Ik vakara apmekletu.
# 15771.01
Būt man bijši putnu spārni,
Vālodzites vieglumiņš,
Es būt savu mīļako
Ik vakarus aplūkojse,
Ik vakarus aplūkojse,
Mīkstu vietu pataisijse.
# 15771.02
Kaut man būtu pāvu spalvas,
Maza putna vieglumiņš,
Es būt' savu sirdspuķiti
Ik vakara apmeklejis.
# 15771.03
Kaut man būtu putna spārni,
Vāverites vieglumiņš,
Es noskrietu ik vakara
Raudzit savu arajiņu.
# 15771.04
Kaut man būtu putna spārni,
Vāverites vieglumiņš,
Es pārskrietu ik vakara
Līgaviņas apmeklēt.
Nu pārskrēju, nu atradu
Līgaviņu apgulušu.
Guli, mana līgaviņa,
Kad tu esi apgulusi,
Pats zinaju tēva stalli,
Pats ielaidu kumeliņu,
Pats zinaju mātes klēti,
Kur gul mana līgaviņa.
# 15772.00
Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarāi kājas avi?
Tumšs laiciņis, garš celiņis,
Tālu tava līgaviņa.
# 15773.00
Man atsūta tautas dēls
Pār ūdeni labas dienas.
Patur' savas labas dienas,
Pats nāc mani apraudzit.
# 15774.00
Nāc pie manis, tautu dēls,
Nāc tumšāi vakarāi:
Skauģis tavu ceļu liedza,
Ļaudis mani nevēleja.
# 15775.00
Nāc, tautieti, ne ik dienas,
Darba mana nekavē!
Vaj darbiņu man darit,
Vaj no tevis vairities?
# 15776.00
Nāc, tautieti, tu pie manis,
Es pie tevis vis neiešu;
Es pie tevis staigadama
Kļūšu ļaužu valodās.
# 15777.00
Pie durim vietu taisu,
Tautu dēla gaididama;
Klāju baltu paladziņu,
Liku mīkstu spilveniņu.
# 15778.00
Pie tumšā debestiņa
Man zvaigznite gaiši mirdz.
Ta man ceļa rāditaja,
Pie līgavas nojājot.
# 15779.00
Zinams bērim tas celiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
Rikšiem laidu kumeliņu
Prom pie savas līgaviņas.
Vēji pūta, koki šņāca,
Baidās manis kumeliņš.
Rikšiem laidu kumeliņu
Prom pie savas līgaviņas.
# 15780.00
Solijās tautu dēls
Jāt pie manim vakarā;
Jau vakara zvaigzne lec,
Vēl neredzu atjājam.
Kas sliņķim kājas aus,
Kas sedlos kumeliņu?
Māte kājas gan apāva,
Tēvs kumeļu nesedloja.
# 15780.01
Es gaidiju tautu dēlu
Šovakar atjājam.
Kas sliņķam kājas aus,
Kas sedlos kumeliņu?
# 15780.02
Ik vakaru es gaidiju
Tautu dēlu atnākam.
Kas sliņķim kājas āva,
Kas segloja kumeliņu?
# 15780.03
Solijās tautu dēlis
Laik' atjāt vakarā.
Sen saulite nogājuse,
Vēl neredzu atjājam.
# 15780.04
Tautas dēls solijās
Būt pie manis šovakar.
Noiet saule, lec mēnesis,
Vēl nevaru sagaidit.
Kas sliņķim kājas aus,
Kas sedlos kumeliņu?
# 15781.00
Teku, teku aiz upites,
Aiz upites gaiļi dzied.
Tur aug mana līgaviņa,
Man vietiņas taisitaja.
# 15782.00
To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tāi celiņa galiņāi,
Tur aug mana ļauduviņa.
# 15783.00
Trīs vakari gultu taisu,
Gaidu savu mīļu draugu;
Cetortāi vakarāi
Vairs gultiņu netaisiju,
Vairs gultiņu netaisiju,
Slauku žēlas asariņas.
# 15784.00
Trim kārtām to celiņu
Ik dieniņas ritinaju:
Tur man auga mieži, rudzi,
Tur aug jauna līgaviņa.
# 15785.00
Tumsā sebu vakarā
Segloj' savu kumeliņu;
Zinams bija mans celiņš,
Zinams vārtu vērajiņš.
# 15785.01
Vakarāi tumsiņāi
Segloj' savu kumeliņu.
Zinams manim tas ciemiņš,
Zinams gultas taisitajs.
# 15786.00
Vakarā gauži gaidu
Sava mīļa atnākam.
Gan ar' vēlu viņš atnāca,
Mīļ' ar mani runajās.
Rītā agri aiziedams,
Piegreiž vien lūkajās.
2.5.1.2.25. Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām. ( 15787 - 15788)
# 15787.00
Ar Dieviņu atsaciju
Meitiņāmi māsiņām;
Nejāš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdešu kumeliņa.
# 15789.00
Vai, Dieviņi, galva sāp,
Man līgava sadereta,
Man līgava sadereta,
Ta pie manis vairs nenāk.
Iem' stallī, segloj' zirgu,
Jāšu viņas apraudzit.
Līdz nojāju, līdz ieraugu,
Mīļā stāv pie durvim.
Iemu klāti, domu roku,
Ši man rokas vairs nedeva.
Ej ar Dievu, mana mīļā,
Es tev ļauna nevēlešu;
Jāš' citā ciemiņā
Pie dižanas mātes meitas.
# 15790.00
Vai, puisiti, vai, puisiti,
To tu slikti padariji:
Pirmai brūtei atsaciji
Un ar citu sadereji.
# 15791.00
Atdod manim tu, puisiti,
Es tev savu neatstāšu:
Atdod manu gredzentiņu,
Es pie tevim neaiziešu.
# 15792.00
Atmijami nu, tautieti,
Ko ziedosi izmijam:
Atdod manus ziedu cimdus,
Še tavs krusta dalderits.
# 15793.00
Diezin, diezin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runā:
Mana jauna līgaviņa,
Ta ar citu saderejse.
Svētu rītu sētiņā
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzit.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas,
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzidama,
Baltas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
-Kā es gauži neraudašu,
Man nomira tēvs, māmiņa!--
# 15794.00
Deru, deru ar tautām,
Atkal deru atpakaļ;
Tadēļ manis vainadziņš
Ne rūseja, ne peleja.
# 15794.01
Deru, deru ar toutām,
Akkal deru appakal;
Tadēļ mans vainadzins
Nerūsēs, nepelēs.
# 15795.00
Es brāliti mīļi lūdzu,
Pie rociņas turedama,
Lai dod savu kumeliņu
Pajāt mazu gabaliņu,
Lai vareju atsacit
Tam nelieša tēva dēlam.
# 15796.00
Es nezinu, kas man kait,
Man gāliņa gaužam sāp.
Vaj būs mana līgaviņa
Jau ar citu sadereta?
Pa ļaudim gan dzirdeju,
Pats vēl labi nezinaju.
Eim' stallei, sedloj' bēri,
Jāš' tīšam apraudzit.
Kad atjāju, tad atradu
Sēžam galda galiņāi.
Eimu klātu, dodu roku,
Viņa rokas vai(r)s nedeva.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atrassi?
Nekāds nelga, nekāds blēdis,
Godigs puika, tēva dēls.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu kāpt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turēt lielu sirdēstiņu?
Gan būs māte, kas dos meitu,
Tu žēlosi nedevuse,
Tu žēlosi nedevuse,
Raudās meita nenākuse.
# 15796.01
Diezin, Dievis, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja?
Teica manu līgaviņu
Jau ar citu saderetu.
Sedloj' savu kumeliņu,
Jāšu viņu apraudzit.
Kad āzjāju, tad atradu
Jau ar citu saderetu.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atradi?
Vaj kāds šķelmis, vaj kāds nelga,
Vaj dzēreja tēva dēls?
-N'esi šķelmis, n'esi nelga,
Ilgu laiku vilcinaji.
-Nu ar Dievu, tautu meita,
Ņemšu citu līgaviņu;
Būs man cita mātes meita
Ar raženu augumiņu.
# 15796.02
Diezin, diezin, vaj ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja?
Teica manu mīļako
Jau ar citu saderetu.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāšu viņu apraudzit.
Sniedzu roku, domu muti,
Ši man rokas vairs nedod,
Ši man rokas vairs nedod,
Jau ar citu sadereta.
Ej ar Dievu, skrej ar vēju,
Man būs cita mātes meita,
Man būs cita mātes meita
Vēl jo daiļa, vēl jo puika.
# 15796.03
Tāļu biju, nezināju,
Par ļaudima vien dzirdeju,
Par ļaudima vien dzirdeju,
Ka man brūte atsakot.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' es viņas apraudziti.
Kā nojājis, tā ieraugu, -
Man sirsniņa gaužam sāpa.
Iemu klāti, domu roku,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Jau ar citu saderejse.
Ej projama, mana mīļa,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Ne ļautiņi neaizliedza.
Bij man vienas rozes dēļi
Tādu augstu žogu pīti?
Bij man vienas meitas dēļi
Turēt lielus sirdēstiņus?
Diezgan rožu dārziņāja,
Diezgan meiču māmuļiti.
Tīkamaju rozit' rāvu,
Tīkamaju meitu ņēmu.
Tīkamaja mātes meita
Ta būs mana līgaviņa,
Ta būs mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa,
Tam auziņu devejiņa,
Tam deķišu audejiņa.
# 15796.04
Tālu, tālu mana mīļa,
Ta pie manis vairs nenāk.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' tīšam apraudzit.
Kad nojāju, tad atradu
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā,
Zelta kronis galviņā.
Es viņai roku sniedzu,
Viņa roku vairs nedod.
Saki, saki, sirsniņ mīļā,
Kādas vainas man atrodi?
Ne kāds dzērajs, ne kāds nelga,
Godigs puika, tēva dēls,
Lielu zirgu jājejiņš,
Smalku drēbju valkatajs,
Smalku drēbju valkatajs,
Zelta naudas turetajs.
# 15796.05
Tumša nakte, melns celinis,
Sedloj' melnu kumeliņu,
Jāšu savu līgavinu
Šo naksniņu apraudzit.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudim gan dzirdeju:
Mana jauna līgavina
Jau ar citu sadereta.
Es nojāju, es atradu
Sēdim galda galinā,
Sēdim galda galinā,
Alus kanna rocinā.
Sniedzu roku, devu mutes,
Ši galvinu šķībi grieze,
Ši galvinu šķībi grieze,
Jau ar citu saderejse.
Saki, mana līgavina,
Kādu vainu tu man devi?
Vaj es žūpa, vaj es nelga,
Vaj es zirgu mainenieks?
Godigs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopejins.-
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāt,
Tādu garu ceļu jāt,
Sviedrēt savu kumelinu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatinu,
Slauku žēlas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājinām,
Lai trūd manis kumelinis
Pēc tās jaunas līgaviņas.
# 15797.00
Es tam tautu dēliņam
Ik rudeni žēl dariju:
Pavasari sadereju,
Nāk rudenis, atsaciju.
# 15798.00
Es tam tautu dēliņam
Žēlumiņu padariju:
Piesoliju, atsaciju,
Lai staigā raudadams.
# 15799.00
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Dzirdej' ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Steidzos drīzi no kalniņa,
Segloj'savu kumeliņu,
Segloj'savu kumeliņu,
Jāju brūtes apraudzit (aplūkot).
Brūte sēd uz klēts durvim,
Sukā (Ķemmē) savus brūnus matus,
Sukā (Ķemmē) savus brūnus matus,
Mazgā savas baltas rokas.
Es tai devu labu rītu,
Viņa vis neatņema;
Ne ta man rokas deva,
Ne ar mani parunaja.
Vaj domā, vīzdegune,
Ka es citas nedabušu?
Zinu ceļu, māku jāt
Ar barotu kumeliņu.
Gan būs māte, kas dos meitu,
Kas māk meitas audzināt.
Nāks meitiņa dziedadama,
Kā rozite ziededama,
Kā rozite ziededama,
Kā saulite mirdzedama.
# 15799.01
Dzirdu ļaudis runajot,
Līgaviņa atsakot.
Ļaužu mēles neklausiju,
Jāju pats apraudzit.
Garam jāju viņas sētu,
Viņa stāv uz namdurvim.
Labrītiņu, sirdspuķite,
Sniedz rociņu, dod mutites,
Sniedz rociņu, dod mutites,
Būsi mana līgaviņa?
Ši rociņu gan pasniedza,
Bet vis mutes man nedeva.
Ej tu, stalta vīzdegune,
Es jau tevis nelūgšos.
Zinu ceļu, māku jāt
Ar bēro kumeliņu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt.
Nāks meitiņa kā rozite,
Kā Vāczemes magonite.
Tai es došu savu klēti,
Savas klētis atslēdziņu.
Kad aiziešu, pavadis,
Kad pārnākšu, sagaidis.
# 15799.02
Es uzkāpu kalniņā,
Dzirdu ļaudis runajot,
Dzirdu ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Eim' stallī, segloj' zirgu,
Jāšu tīši apraudzit.
Kad nojāju, tad atradu
Sēžam viņu klēts durvīs,
Sēžam viņu klēts durvīs,
Garus matus ķemmejot,
Garus matus ķemmejot,
Baltas rokas mazgajot.
Sniedzu rokas, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu.
Ne ta sniedza savas rokas,
Ne vārdiņa nesacija.
Ko domā, vīzdegune,
Vaj es citas nedabušu?
Gan būs māte, kas dos meitas,
Kas māk meitas audzināt.
# 15799.03
Es uzkāpu kalniņāi,
Pašā kalna galiņāi.
Dzirdej' ļaudis runajoti,
Ka man brūte atsakoti.
Es nokāpu no kalniņa,
Sedloj' savu kumeliņu.
Zinu ceļu, māku jāti
Savu bēru kumeliņu.
Zinu ceļu, māku jāti
Uz tām ciema meitiņāmi.
Zinu māti, kas dos meitu,
Kas māk meitas audzinati,
Kas māk meitas audzinati,
Kas tīk manam prātiņami.
Nāks meitiņa kā rozite,
Kā puķite ziededama.
Ta būs mana līgaviņa,
Manas vietas taisitaja,
Manas vietas taisitaja,
Cimdu, zeķu aditaja,
Manas sētas kopejiņa,
Manim prieka daritaja.
Tai es došu savu muižu,
Savas muižas atslēdziņas.
# 15799.04
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Dzirdu ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Nolaižos lejiņā,
Segloj' bēru kumeliņu,
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāju brūtes aplūkot.
Ne pie vārtiem nedajāju,
Redzu brūti klēts priekšā
Brūnus matus ķemmejot,
Baltas rokas mazgajot,
Baltas rokas mazgajot,
Zīd' dvielitē slaukoties.
Ne ta manim roku sniedze,
Ne ar manim runajās.
Ej projam, vīzdegune,
Vaj es citas nedabušu?
Būs māmiņa, kam būs meitas,
Kas māk meitas audzināt.
Tai es sniegšu, tai es došu
Savu zelta gredzentiņu.
# 15799.05
Gāju, gāju gar kalniņu,
Līdz uzkāpu kalniņāi.
Kad uzkāpu kalniņāi,
Dzirdej' ļaudis runajam,
Dzirdej' ļaudis runajam,
Mana brūte atsakot.
Tūlin steidzos no kalniņa,
Sedloj' savu kumeliņu,
Sedloj' savu kumeliņu,
Aizsteidzos uz brūtes pili.
Brūte sēd pie pils durvim,
Kemmē savus brūnus matus.
Es tai devu labu rītu,
Ši ne ausi nepagrieza.
Vaj tu domā, vīzdegune,
Ka es tevi lūgties iešu?
Gan būs māte, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt
Kā puķiti, kā roziti,
Kā Vāczemes magoniti.
# 15800.00
Kur es iešu, kur palikšu,
Kur es savu galvu likšu?
Mana mīļa sadereta,
Ta pie manim vairs nenāce.
Segloš' savu kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzit.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Viņa durvīs skatijās.
Līdz piejāju, sniedzu roku,
Viņa roku vairs nedeva.
Ej ar Dievu, mana mīļa,
Es tev ļauna nevēlešu
Ne vienēi vietiņēi,
Ne vienēi stundiņēi.
