2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus. ( 15363 - 15511)
2.5.1.2.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes. ( 15363 - 15497)
# 15401.00
Ē, kā koši noziedeja
Vēja lauzta ābelite;
Ē, kā koši sadereja
Novainota mātes meita.
# 15401.01
Pilla ziedu noziedeja
Vējā lauzta ābelite;
Laba goda sagaidija
Nievataja mātes meita.
# 15401.02
Vēja lauzta ābelite
Baltus ziedus noziedeja;
Novainota mātes meita
Labu godu sagaidija.
# 15402.00
Es, māsiņa, tev piesaku,
Nedot rokas atraitņam:
Atraitņam grūts mūžiņš,
Div' pārmīti gredzeniņi.
# 15403.00
Es nekurtu uguntiņu,
Būt' māmiņa nekūrusi;
Es nedotu tautām roku,
Būt' māmiņa nedevusi.
# 15404.00
Es nogriežu elkšņa rīksti,
Šķitos bērza nedabut;
Ar neveiklu sadereju,
Šķitos veikla nedabut.
# 15404.01
Elkšņa rīkstit' i nogriezu,
Šķitos bērza nedabut;
Ar neveikli sadereju,
Šķitos ļaužu neredzēt.
# 15404.02
Neveikļam roku devu,
Šķitos ļaudis neredzot;
Elkšņa rīksti i nolaužu,
Šķitos bērza nedabut.
# 15404.03
Traucu lauzt alkšņa rīksti,
Šķitu bērza nedabut;
Traucu iet pie netikla,
Šķit' tikuša nedabut.
Būt' dabujsi bērza rīksti,
Vēl tikušu tēva dēlu.
# 15405.00
Es savami brālitim
Mūžam laba nevēlešu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
# 15405.01
Es savai māmiņai
Mūžam laba nevēlešu,
Kam ta mani stumtin stūma
Atraitņami roku dot.
# 15406.00
Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas tautiņām;
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
# 15406.01
Tautiešam roku devu,
Kreiso devu, ne lobo;
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
# 15407.00
Gan pazinu to puisiti,
Kam draugaļa maliņā:
Trīs tam roka saderot,
Smok valoda runajot.
# 15408.00
Gribej' mani tautu dēlis
Birztalā saderēt.
Deri, deri, ja tev tika,
Ar to zaļu birztaliņu;
Ne birztala māte mana,
Ne ozoli bāleliņi.
# 15408.01
Cerej' mani tautu dēls
Preidienā saderēt.
Deri, deri, ja tev tīk,
Ar tiem priežu ciekuriem.
# 15409.00
Kad es būtu jauna meita,
Nedereta līgaviņa,
Vēl es būtu šoruden
Dažas tautas karinajse.
# 15410.00
Kad man būtu dadžu cimdi,
Dotu roku tautiņām;
Kad man būtu nātru sagša,
Segtu dēla māmiņai.
# 15411.00
Kal, kalejs, ko kaldamis,
Kal man dzelza pirkstaniekus,
Lai es varu ar tautieti
Caur uguni saderēt.
# 15412.00
Kalna virsu vien staigaju,
Bāliņosi dzīvodama,
Nij gribeju lejā iet,
Nij tautām rokas dot.
# 15413.00
Kam, māsiņa, roku devi,
Kam dev' zelta gredzentiņu?
Roku devi, rok' atņēmi,
Kas atdos gredzentiņu?
# 15414.00
Kam tie pieši, kam tie sedli
Pie bāliņa rij's durvim?
Tautu pieši, tautu sedli,-
Vakar māsu sadereja.
# 15414.01
Kam tie pieši, kam tie segli
Pie bāliņa staļļ' duriem?
Tautu dēla pieši, segli,
Kas atjāja svētu rītu.
# 15415.00
Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērzu viducī?
Kam, tautieti, tu sēdeji
Man' bāliņu viducī?
Sniedzu roku bāliņam,
Pasniedz' tautu neliešam.
# 15416.00
Ko, bāliņi, jūs sakieta?
Es ar Leiti sadereju.
-Dzīšu Leiti, kad panākšu,
Kāršu egles galiņā.
# 15417.00
Ko sakāt, bāleliņi?
Es ar kalpu sadereju,
Jau manā rociņā
Kalpa vīra gredzeniņš.
# 15418.00
Ko tu saki, bāleliņi?
Es ar kalpu sadereju.
-Ej, māsiņa, ja tev tīk
Kalpa durvis virināt.
# 15419.00
Ko tu saki, brāleliņ?
Es ar kalpu sadereju.
-Vaj, māsiņa, tevis dēļ
Karā kauti tēva dēli?
# 15420.00
Ko tu saki, bāleniņi?
Es ar kalpu sadereju;
Visi mani gredzeniņi
Kalpa puiša rociņā.
# 15421.00
Labak būtu pastāvejse
Tekošā upitē,
Ne kā roku pasnieguse,
Neveiklits bildina.
# 15422.00
Labak būtu to dieniņu
Zem eglites gulejuse,
Ne kā gāju istabā
Tautietimi roku dot.
# 15422.01
Labak būtu to dieniņu
Zem eglites pasēdejse,
Ne kā savu roku devu
Tādam kroga plītniekam.
# 15422.02
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Labak būtu to dieniņu
Zem eglites gulejuse,
Ne kā būtu steigusēs
Neveikļam roku dot.
# 15423.00
Labak būtu to dieniņu
Zem eglites gulejuse,
Ne tautām roku devu,
Bāliņam nezinot.
# 15424.00
Lobāk butu tō dieniņu
Odenī pastāevesa,
Ka toutām rōku devu,
Ka paedzeru ouguimiņu.
# 15425.00
Lietiņš lija man dzimstot,
Lietiņš vārda meklejot;
I to dienu lietiņš lija,
Kad tautām roku devu.
# 15425.01
Līst man lietus piedzimstot,
Līst lielai uzaugot;
Ir to dienu lietus lija,
Kad tautām roku devu.
# 15426.00
Līdz', Dieviņ, man mazai,
Līdz' dižai uzaugot,
To dieniņu ar palīdz',
Kad tautām roku devu.
# 15427.00
Līgst', māsiņa, pār galdiņu,
Pār tērauda zobentiņu,
Lai nesaka citā dienā:
Kāzu vārtos sadereja.
# 15428.00
Lūgšus lūdzu tev, māsiņ,
Nedod roku atraikņam,
Atraikņam smaga roka,
Div' laulet' gredzeniņi.
No tālien's jau pazinu
Atraikniša līgaviņu:
Staigē galvu nodūruse,
Asariņas slaucidama.
# 15429.00
Luste manim alu dzert,
Luste skaisti padziedāt,
Ta lustite vien nebija,
Atraikņam roku dot.
# 15430.00
Māsiņ' mana vecakaja;
Aiz vārtiemi sadereja;
Es jaunaka, bet gudraka,
Aicin' tautas sētiņā.
# 15430.01
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Muļķa mana vecā māsa,
Muļķa mana vecā māsa,
Aiz vārtiem saderejse.
Es jo jauna, es jo gudra,
Es ievedu sētiņā,
Es ievedu sētiņā
Pie tēviņa, māmuliņas.
# 15430.02
Māsiņ' mana vecakā
Aiz vārtiem viesu gaida;
Es jaunaka, es gudraka,
Es sētā sagaidiju.
# 15430.03
Muļķa bija vecā māsa,
Aiz vārtim sadereja;
Es jaunaka, es gudraka,
Es dereju sētiņē,
Es dereju sētiņē
Pie tēviņa, māmuliņas.
# 15430.04
Muļķe bija vecā māsa,
Ar tautāmi sadereja;
Es bij' jauna, es bij' gudra,
Aicin' tautas sētiņā.
# 15430.05
Tautas manu veco māsu
Aiz vārtiemi sadereja;
Es jaunaka, es gudraka,
Pie vārtiemi nedereju,
Es ielaidu sētiņā,
Es ievedu klētiņā.
# 15430.06
Tautas manu veco māsu
Aiz vārtiemi saderereja;
Es jo jauna, es jo gudra,
Es aicinu sētiņā,
Es aicinu sētiņā
Pie tēviņa, māmuļiņas,
Pie tēviņa, māmuļiņas,
Pie īstaja bāleliņa.
# 15430.07
Tautits munu jaunu māsu
Iz tēiruma sadarēja;
Es vacāka, es gudrāka,
Es sātā sagaidēju.
# 15431.00
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tu man tā dariji?
Kam tu man nesaciji,
Kad tautām roku devi?
# 15432.00
Māsiņ, tavu raibu svārku,
Tavu zīļu vaiņadziņu!
Kam tu gāji istabāi
Netikļam(i) roku dot?
Es ne stāvu neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.
# 15432.01
Ai, māsiņa mīļa balta,
Kam tu nāci istabāi!
Kam tu nāci istabāi
Netiklam roku dot!
Kaut rocinu būt devuse,
Nedevuse vatņadziņu.
# 15432.02
Māsiņ, tavu raibu svārku!
Kam tu gāji istabāi,
Kam tu gāji istabāi
Atraišam roku dot?
Atraišam cieta roka,
Duj' laulati gredzentiņi.
# 15433.00
Mūc, māsiņ, paslēpties,
Nu tev jāj(a) precinieki.
-Kur es mukšu, kur slēpšos,
Sen jau biju sadereta.
-Kur, māsiņa, sadereji,
Ka es tevi neredzeju?
-Tēva lauka galiņā
Pie kuplā ozoliņa.
-Kas jel tev rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
-Dēkla man rokas šķīra,
Dievs peideva padomiņu.
# 15433.01
Bēdz, māsiņ, kambarī,
Nu atjāja precinieki.
-Kur es bēgšu, bāleniņi,
Manas pašas sadereti.
-Kur, māsiņi, sadereji,
Kad es tevi neredzeju?
-Viņā lauka galiņā
Zem resnā ozoliņa.
-Kas, māsiņa, rokas šķīra,
Kas pārmija gredzeniņus?
-Dieva dēli rokas šķīra,
Laime mija gredzeniņus.
# 15433.02
Ej, bāliņ, paskaties,
Ko tie tavi suņi rej.
-Mūc, māsiņa, kambarī,
Tev sajāja precenieki.
-Vaj es mūku, vaj nemūku,
Es jau senis sadereta,
Es jau senis sadereta
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Pie kuplaja ozoliņa.
# 15433.03
Suņi rēja, vārti čīksta,
Ej, bāliņi, lūkoties.
-Mūc, māsiņa, kambarī,
Nu jāj tavi precenieki.
-Ko es mukšu, ko nemukšu,
Sen tautāmi apsoliju.
# 15433.04
Sunits rēja smiedamies,
Patīkami viesi nāca.
-Bēdz, māsiņ, kambarī,
Tev sanāca precenieki.
-Ko es bēdzu, ko nebēdzu,
Sen jau biju sadereta,
Sen jau biju sadereta,
Tautām roku izdevuse.
# 15434.00
Ne uz viena neraudaju,
Ka uz savu bāleliņu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
# 15435.00
Nebēdā, brāleliņ,
Ka es augu sadereta;
Vēl es iešu sadereta
Trīs vasaras druviņā.
# 15436.00
Nibīsties tu, tautieti,
Mani jaunu saderot;
Pate iešu druviņā,
Māku darbu skubināt.
# 15437.00
Nebij man to darit,
Ko es esmu padarijse:
Nebij man tik jaunai
Ar nelieti saderēt.
# 15438.00
Neraudat jūs, māsiņas,
Jau es pati gan raudaju,
Jau es pati gan raudaju,
Ar neveikli saderejse.
# 15439.00
Nesteidzies, man' māsiņa,
Atraikņami roku dot;
Atraikņami grūts mūžiņš,
Divreiz mīti gredzentiņi.
# 15440.00
No tāļienes es pazinu,
Ka māsiņa sadereta:
Spīd kā zvaigzne rociņāi
Tautu dotis gredzeniņis.
# 15440.01
No rociņas es pazinu,
Ka māsiņa saderejse;
Spīd māsiņi rociņā
Tautu pirkts gredzeniņš.
Kas, māsiņa, roku šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
-Laime manu roku šķīra,
Dieviņš deva padomiņu.
# 15440.02
Rociņāi vien pazinu,
Sadereta ta meitiņa:
Tautu dots gredzeniņš
Deviņāmi zīlitēm.
# 15441.00
Paldies manu labu dabu,
Es ar sliktu nedereju.
Dravnieka div' dēliņi,-
Es ar vienu sadereju.
# 15442.00
Par trīs gadi es papriekšu
Ar tautieti sadereju;
Nu projam gājejiņa,
Nu vēl saku māmiņai.
# 15442.01
Es papriekšu tautu dēlu
Par trīs gadi sadereju;
Nu lēcina [?] gājejiņa,
Nula teiču māmiņai.
# 15442.02
Trīs gadiņi es papriekšu
Ar tautāmi sadereju;
Pašu laiku pie vārtiem,
Tad vēl saku bāliņiem.
# 15443.00
Pavaicaju brālišam,
Vaj doš' roku tautiešam?
-Ej, māsiņa, dod rociņu,
Ne tu mani piedzievasi;
Es gan redzu, ko tev dara
Mana jauna līgaviņa.
# 15444.00
Plata upe, šaura laipa,
Nedrīksteju pāri iet,
Nedrīksteju roku sniegt
Bajariņa dēliņam.
# 15444.01
Plata upe, šaura laipa,
Kā bij man pāri tikt (tapt)?
Lielas tautas, mazs pūriņš,
Kā bij man saderēt?
# 15445.00
Plata upe, šaura laipa,
Pāri teku drebedama,
Pāri teku drebedama-
Nelietim roku dot.
# 15537.01
Es pievīlu meitu māti
Ar kāpostu karotiti;
Kāpostiņus izstrēbusi,
Raud galviņu saņēmusi.
# 15537.02
Māte meitu izdevuse
Par kāpostu karotiti;
Izstrēbuse kāpostiņus,
Raud galviņu saņēmuse.
# 15537.03
Māte meitu pārdevusi
Par sarkanu āboliti;
Āboliti apēdusi,
Raud galviņu saņēmusi.
# 15538.00
Māte meitu izdevuse,
Piena raušu gribedama;
Kad iegāja kambarēi,
Raudaj' milnu turedama.
# 15538.01
Māte meitu izdevuse,
Kreima raušu gribedama;
Pēc iegāja kambarī,
Raud pie dzirnas stāvedama;
Raud pie dzirnas stāvedama:
Kur ta otra malejiņa,
Kur ta otra malejiņa,
Kur ūdeņa nesejiņa?
# 15539.00
Māte meitu izdevuse,
Piena rauša gribedama;
Ne mātei piena rauša,
Ne meitiņas malejiņas.
# 15539.01
Lai tik kāra, kas tik kāra,
Meitu māte, ta bij kāra:
Izdevusi sav' meitiņu,
Piena rausi gribedama.
Ne mātei piena rauša,
Ne meitiņas malejiņas.
# 15539.02
Māte meitu izdevuse,
Balta siera gribedama;
Ne māmiņai balta siera,
Ne meitiņas malejiņas.
# 15539.03
Māte meitu izdevuse,
Kreima rausi gribedama;
Apēduse kreima rausi,-
Nav meitiņas malejiņas.
# 15539.04
Māte meitu izdevuse,
Piena raušu gribedama.
Kad atbrauca vedejiņi,
Sasit rokas, sāk raudāt:
Ne mātei piena raušu,
Ne meitiņas malejiņas.
# 15539.05
Māte meitu izdevuse,
Piena raušus gribedama;
Ne mātei piena rauši
Ne meitiņa malejiņa.
# 15539.06
Māte meit' izdevus',
Pien' rauš' gribedam';
Ne nu vaid pien' rauš',
Ne meitiņ' malejiņ'.
# 15539.07
Māte meitu izdevuse,
Vieglus dančus gribedama;
Vieglus dančus izdancojse,-
Nav meitiņas malejiņas.
# 15540.00
Meitu māte sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
Šim kanniņa, tam kanniņa
No ta salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuļiņas.
# 15540.01
Meitu māte sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
-Šim malciņa, tam malciņa
No ta salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa,
Man pašai pastarite.
# 15540.02
Šim ābols, tam ābols
No saldās ābelites;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No labās māmuļiņas.
# 15540.03
Šim kanniņa, tam kanniņa
No ta viena alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmulites.
# 15540.04
Šam malciņa, tam malciņa
No tās vienas biķerites;
Šam meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuliņas.
# 15541.00
Pārdod mani bāleliņi
Par to alus biķeriti.
Es nebiju Rigas pils,
Par naudiņu līdzinama.
# 15545.00
Apsoliju tautu dēlam
Baltus cimdus pirkstainišus.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Iešu pūru izcilāt.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Pati māte līdzu nāce.
To Dieviņam tencinaju,
Ka sunits ierējās.
Tek māmiņa suni saukt,
Man cimdiņi azotī.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Tas pirmajis adijumis,
Tas pirmajis adijumis,
No māmiņas zagšus zagti.
Tu seglosi manis dēļ
Pirmu reizu kumeliņu.
# 15545.01
Apsoliju tautietim
Baltus cimdus pirkstainišus.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņu izcilāt.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Pate māte līdzi nāce.
Ta bij Dieva augsta laime,
Ka sunitis ierējās.
Māte gāja suni rāt,
Man cimdiņi azotē.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Tie no mātes zagšus zagti,
Tie no mātes zagšus zagti,
Mans pirmais adijums.
# 15545.02
Apsoliju tautietim
Baltus cimdus pierkstainišus.
Jemš' atslēgu, ieš' klētē,
Došu baltus pierkstainišus.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Jau māmiņa līdza nāca.
Līdz iegāju klētiņā,
Sāk suniši sīvi riet.
Ej, māmiņa, skatities,
Ko suniši sīvi rēja.
Līdz māmiņa skatijās,
Man cimdiņi azotē.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Gana gudri tie daboti,
Gana gudri tie daboti
Pa suniša rējumiņu.
# 15545.03
Apsoliju tautietim
No pūriņa cimdus dot.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņa apraudzit.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Man māmiņa līdza nāk.
Līdz atslēdzu pūra vāku,
Sāka suņi sīvi riet.
Ej, māmiņa, paskaties,
Ko tie suņi sīvi rej.
Līdz māmiņa paskatās,
Man cimdiņi azotē.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Gan ar' gudri es dabuju;
Tevis dēļ es piekrāpu
Savu vecu māmuliti.
# 15545.04
Apsoliju tautiešam
Vienus baltus pirkstainišus;
Ko nu būs man nu darit,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņu apraudzit.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Man māmiņa līdza nāk.
Līdz iegāju klētiņē,
Sāk suniši sīvi riet.
Ej, māmiņa, paskaties,
Ko suniši sīvi rej.
Līdz māmiņa suņus skata,
Man cimdiņi azotē.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Ganab gudri tie dabuti,
Ganab gudri tie dabuti,
Mans pirmais adijums.
# 15545.05
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulite nogājusi,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņas.
Dod, māmiņa, atslēdziņas,
Iešu pūra pārcilāt.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Pate māte līdzi nāca.
Sarīdiju ciema suņus,
Lai iet māte suņu rāt.
Kamēr māte suņus rāja,
Tikmēr cimdi azotē.
Še, tautiet, tev cimdiņi,
Mans pirmais adijums,
Tumsā vērpti, šķetereti,
Zagtin zagti māmiņai.
# 15545.06
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulite nogājusi,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Zinu gudru padomiņu,
Kā māmiņu izmānit.
Ej, māmiņa, klausities,
Ko tie ciema suņi rej.
Kamēr māte suņus rīda,
Tikmēr cimdi tautiešam.
Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adijums,
Tumsā vērpti, šķetereti,
Zagtin zagti no māmiņas.
# 15545.07
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulite norietejse,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Sarīdišu ciema suņus,
Lai iet māte klausitos.
Kamēr māte suņus sauca,
Man jau cimdi azotī.
Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adijums,
Tumsā vērpti, šķetereti,
Zadzin zagti māmiņai.
# 15545.08
Še, tautiet, tev cimdiņi,
No māmiņas zagtin zagti,
No māmiņas zagtin zagti,
Mans pirmais adijums.
# 15545.09
Tautiešam apsoliju
Raibus cimdus pirkstainiekus;
Ai, Dieviņ, kā iedošu,
Ka māmiņa neredzeja.
Dod, māmiņa atslēdziņu,
Iešu pūru pārcilāt.
Ai, Dieviņ, ko darišu,
Nu māmiņa līdzi nāk.
Sarīdiju savus suņus,
Lai iet māte suņu šķirt.
Kamēr māte suņus šķīra,
Tamēr cimdi tautiešam.
Še, tautieti, tev šie cimdi,
Mans pirmais adijums,
Tumsā vērpti, šķetereti,
Zagtin zagti māmiņai.
# 15545.10
Tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulite nogājuse,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dievini, ko darišu,
Mātei pūra atslēdzin'.
Tik Dievinu teicinaju,
Ka sunits ierējās.
Tek māmina suņu sauktu,
Man cimdini azautī.
Še, tautieti, tie cimdini,
Mans pirmais adijums,
Mans pirmais adijums,
No māminas zagšis zagts.
# 15545.11
Tautiets man cimdus prasa,
Kā cimdiņus es dabušu?
Cimdi pūra dibinā,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Iešu pūru apraudzit.
Māte bija gudra sieva,
Nāk man līdzi klētiņē.
Kā par laimi suņi rēja,
Māmiņ' gāja raudzities.
Līdz māmiņa raudzijās,
Man cimdiņi azotē.
Še, tautieti, tev cimdiņi,
Tie no mana pūra ņemti,
Tie no mana pūra ņemti,
Zagt' no manas māmuliņas.
# 15545.12
Tautiets man cimdus prasa,
Pirmo nakti guledams.
Kur man būs cimdus ņemt,
Mātei pūra atslēdziņa.
Nāc, māmiņa, klētiņā,
Iesim pūru pārcilāt!
Līdz māmiņa pie durvim,
Sāk suniši sīvi riet.
Ej, māmiņa, paskatites,
Ko tie tēva suņi rej.
Kamēr māte suņus rāja,
Man cimdiņi aizotē.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Gan ar' gudri tie dabuti,
Gan ar' gudri tie dabuti,
No māmiņas zagšus zagti.
# 15546.00
Bij auguse tautu meita
Pa manam(i) prātiņam,
Bij cimdiņus adijuse
Pa manai rociņai.
# 15546.01
Bij auguse tautu meita,
Bij uz mani domajuse,
Bij cimdiņus adijuse
Pa manai rociņai.
# 15547.00
Bij redzēt, kam bij žēl,
Man rociņas nosalušas.
Tautu meitai, tai bij žēl,
Ta iedeva raibus cimdus.
# 15548.00
Dusmām sviedu raibus cimdus
Pašā pūra dibinā,
Ka netika tam dēlam,
Kam domaju daridama.
# 15549.00
Dusmām sviedu linu kreklu
Pašā pūra dibinā,
Kam Dieviņš man nedeva
Pēc prātiņa arajiņu.
# 15550.00
Es pazinu raibas cimdas
Tautu dēla rocināja;
Tās bij mana pūrināja,
Pašā pūra dibenāja.
Otru reizi vairs nedotu
Mātei pūra atslēdzinas,
Kad jēmuse neizdala
Manas baltas villainites.
# 15551.00
Es savam tautiešam
Rakstiņiem cimdus devu;
Tautiets man par cimdiem
Pirka zelta gredzentiņu.
# 15552.00
Kur, Grietiņa, tu teceji,
Cimdu pāris rociņā?
-Teku Pēčam cimdus dot,
Lai rociņas nenosala;
Lai rociņas nenosala,
Plāņu zirgus ganidams.
# 15553.00
Labak būtu to dieniņu
Zem eglites gulejuse,
Ne kā tautu neveikļam
Raibus cimdus adijuse.
# 15554.00
Liedzies, māte, neliedzies,
Tu būs' mani padzērusi:
Man' aditi raibi cimdi
Tautu dēla rociņā.
# 15554.01
Es gan redzu, māmulite,
Tu būs' mani pārdevusi:
Man' aditi raibi cimdi
Tautu dēla rociņā.
# 15577.00
Āzišam, brālišam
Pašam sieva jāprecē;
Kuru ciemu dajādams,
Paceļ kāju murkšķedams.
# 15578.00
Vai, Dieviņu, es nevaru
Žēlumiņu valdities,
Es dzirdeju tautiešame
Lielu skādi notiekam:
Tumsā jājis vakarā
Cau ābeļu līdumiņu,
Saraustijis kumeļam
Spiguļotus iemauktiņus.
# 15579.00
Ai, Dieviņ, kā nu iešu,
Ar ko braukšu baznicā?
Tautiets mani appreceja
Ar aizņemtu kumeliņ'.
-Tec kājām, līgaviņa,
Kam raudaji sudrabiņ',
Es pārdevu kumeliņu,
Tev pirkdams sudrabiņ'.
# 15580.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Vecs atjāja tautu dēls;
Nedrīksteju rokas dot,
Ne aiz galda sēdināt.
# 15581.00
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Vecs atjāja tautu dēls;
Nezinaju tēvu saukt,
Ne veco bāleliņu.
# 15581.01
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Vecam mani māte deva!
Vaj man bija tēva saukt,
Vaj vecā bāleliņa?
# 15581.02
Vai, Dieviņ(i), ko darišu,
Vecs atjāja tautu dēlis;
Nezinaju tēvu saukt,
Ne maizites arajiņu.
# 15581.03
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Vecs atjāja tautu dēlis,
Nezinaju tēvu saukt,
Ne maizites arajiņu.
Visu kaunu pametuse,
Saucu maizes arajiņu.
# 15581.04
Vaiju, manu sūru dienu,
Ko bij man nu darit!
Man, jaunam skuķenam,
Vecu veda arajiņu.
Nu nezinu tēvu saukt,
Ne vecaju bāleliņu.
# 15581.05
Precej' mani precenieki
Vecajam bārzdaiņam.
Kauns man bij par tēvu saukt,
Kauns par vecu bārzdainiti.
# 15582.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Tavs dēliņš Vācietitis!
Vāczemē muižkungam
Vienu aci jumpraviņa;
Ta tavam dēliņam
Auga skaista līgaviņa.
# 15583.00
Aiji, manu brūtganiņu,
Salapitu kažociņu!
Ej, bēduli, sila malu,
Lai ļautiņi neredzeja.
# 15583.01
Vaidi, manu brūtganiņu,
Ar to cauru cepuriti,
Jāj pa krūmu, jāj pa mežu,
Kur ļautiņi neredzeja.
# 15583.03
Ai, munu brūtganiņu,
Noplīsušu kažociņu,
Ej, bēdel, uz meža malu,
Lāpi savu kažociņu.
# 15583.04
Ai, tu manu brūtganiņu,
Salāpitu kažociņu,
Tec garam sila malu,
Lai neredz bāleliņi.
# 15583.05
Brūtgans, mans brūtganiņ,
Salāpitu kažociņu,
Ej elē, purvmalā,
Kur ļautiņi neredzeja.
# 15583.06
Man atjāja tautu dēls
Cauru galvu cepuriti.
Jāj, lūdzams, meža ceļu,
Lai ļautiņi neredzeja.
# 15583.07
Pluškatajis, ķenkarainis
Mans pirmajis brūtganiņš.
Ej, lūdzamis, meža ceļu,
Lai ļautiņi neredzeja.
# 15584.00
Vai, meitiņas, vai, māsiņas,
Godejiet precinieku,
Godedamas pakariet
Namā šķores galiņā,
Lai tas puva, lai dēdeja
Līdz citam rudeņam.
# 15585.00
Ar līkumu mārša teka,
Redz tautiņas atjājam;
Manis liegta aizteceja,
Mūža vērga gribedama.
Vērgo mana ļauna diena,
Es tev vairs nevērgošu.
# 15586.00
Deviņ' gadi precejās
Bagatais tēva dēls;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Pats tas gāja vecumā.
# 15586.01
Deviņ' gadi tēvs preceja
Dēliņam līgaviņu;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Iet jauneklis vecumā.
# 15586.02
Es citkārt jauns būdams
Deviņ' gadi precejos;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Pats es gāju vecumā.
# 15586.03
Lūk, puisitis brūtganiņš
Deviņ' gadi precejās;
Melni zirgi sirmi tapa,
Brūtgans nāca vecumā.
# 15587.00
Dod, Dieviņ, izputēt
Šis vasaras brūtganam!
Cūkas bikses apēdušas,
Pogas vien(i) palikušas.
# 15588.00
Dziedaj' viena, nerunaju
Tāi lielāi sirdēstāi:
Tautiešam izkrituši
Div' sudraba gredzeniņi,
Div' sudraba gredzeniņi,
Man sūtami mīļi vārdi.
# 15588.01
Dziežu vien, nerunaju,
Tiem dižim žēlumim,
Dzierdu, taut dēliņam
Liela skāde notikuse:
No kabatas izkrituši
Man sūtami mīļi vārdi,
Man sūtami mīļi vārdi,
Divi zelta gradzentiņi.
# 15588.02
Es izdzirdu, tautietim
Liela skāde notikuse;
Tumsā jājis vakarā
Caur ābeļu līdumiņu,
No pirkstiņa nokrituši
Divi zelta gredzentiņi,
Divi zelta gredzenitņi,
Mani doti mīļi vārdi.
# 15589.00
Es gan redzu, tautu dēlis,
Tu nav maizes devejiņis;
Visas tavas rokas trīca
Ar manimi runajot.
# 15589.01
Es gan redzu, tu, tautieti,
Tu maizites man nedosi;
Visas tavas rokas trīc,
Ar māmiņu runajot.
# 15590.00
Es negāju tevis dēļ
Ciemāi baltu villainišu,
Kā teic, mani precedams,
Rigāi gultu liedinajis.
# 15591.00
Es redzeju tautu dēlu
Birzī zirgu seglojam:
Tāša segli, iemauktiņi,
Vecu striķu pavadiņa.
# 15592.00
Ik vakarus tautu dēls
Jāja mani lūkoties,
Nedrīksteja dienu jāt,
Simts ielāpu biksitēs.
Jāj, tautieti, gar mežmalu,
Lai ļautiņi neredzetu,
Velc gar zemi to kajiņu,
Kur jo daudz(i) ielāpiņu.
# 15592.01
Brūtgan manu brūtganiņ,
Vien' ūziņa noplīsuse;
Kur' ūziņa noplīsuse,
To kājiņu pakaļ vilka.
# 15592.02
Es ītum iz meitām
Vīn' euziņa nupleisus ;
Zemi vylku tu kājiņu,
Kur euziņa nupleise.
# 15592.03
Es meitiņu brūtganiņš,
Man ūziņas noplīsušas;
To kājiņu zemu vilku,
Kur ūziņa noplīsusi.
# 15592.04
Gāju meitas raudzities,
Vien ūziņa noplīsusa;
Kur' ūziņa noplīsusa,
To kājiņu pakaļ vilku.
# 15592.05
Ik vakaru Remberģieši
Jāja mani lūkoties,
Dienu jāt nedrīksteja,
Simt' ielāpu biksitēs.
Velc pa zemi to gurniņu,
Kur vairaki ielāpiņu.
# 15592.06
Ik vakaru tautas dēls
Jāj līgavu lūkoties,
Dienu jāti nedrīksteja,
Simt' ielāpu biksiņām.
Griez to cisku mežmalē,
Kur tie simtu ielāpiņi.
# 15592.07
Man atjāja tautu dēls
Sebu, sebu vakarā;
Dienu jāt nedrīksteja,
Simts ielāpu biksitēs.
# 15592.08
Jurišam brālišam
Viena bikse noplīsuse,
Kura bikse noplīsuse.
To kājiņu pakaļ vilka.
# 15592.09
Jānišam brālišam
Vienas bikses kājiņā,
Vienas bikses kājiņā,
Viena gūža salāpita.
Kura gūža salāpita,
To kājiņu leiņi vilka.
# 15592.10
Jurits meitu brūtganiņš
Lāpitām biksitēm.
Kura ciska salāpita,
To kājiņu zemu vilka;
Kura bija veselaka,
Tik uz galda neuzcēla.
# 15592.11
Nakti jāja tautu dēls
Mūs' māsiņu lūkoties,
Dienu jāti nedrīksteja,
Simts ielāpu biksitēm.
# 15592.12
Puiši gāja uz meitāmi,
Viena bikse noplīsuse;
To kājiņu pakaļ vilka,
Kurai bikse noplīsuse.
# 15592.13
Puisits meitu lūrmanits,
Uz acēm cepurite;
To kājiņu priekšā cēla,
Kur nebija ielāpišu.
# 15592.14
Tautas jāja tumsiņā,
Dienu jāti nedrīksteja,
Dienu jāti nedrīksteja,
Simts ielāpu biksitēs.
# 15592.15
Tautiets jāja uz naktsguļu,
Manu godu lūkoties,
Nedrīksteja dienu jāti,
Simts ielāpu uz biksām.
Jāj, tautieti, gar mežmalu,
Kur ļautiņi neredzeja,
Velc to kāju gar zemiti,
Kur tie simtu ielāpiņi.
# 15592.16
Tautu dēls mūs' māsiņu
Nakti prec pieguļā;
Dienu jāt nedrīksteja,
Simts ielāpu biksitēs.
Nāc, muļķiti, gar mežmalu,
Kur tev' ļaudis neredzēs;
Velc gar mežu to kājiņu.
Kur tev daudz ielāpiņu.
# 15592.17
Ūjā, velni, NN- nieki,
Nakti vien precejās;
Dienu viņi nedrīksteja,
Simts ielāpu biksitēs.
# 15593.00
Jauna, jauna es meitiņa,
Man sudraba vainacins.
Ko līdz manis jaunuminis,
Ko sudraba vainacinis,
Veci vīri, sirmgalviši,
Tie jāj mani lūkotis.
# 15593.01
Ko vērts mani balti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņis,
Veci puiši sedlo zirgus,
Atjāj pie man precibās.
# 15593.02
Ko vērts manis košs dardiņis,
Mans raženis augumiņis,
Vecs puisitis sirmu bārdu
Atjāj manis lūkoties.
Jāj projam tu, puisiti,
Tu jau manis nedabusi;
Tev, puisiti, sirma bārda,
Man zīļotis vainadziņš.
# 15594.00
Klundurkāja tautas dēls,
Kurš vels tevi šeit atspēra!
Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes magonite.
# 15595.00
Ka tu nāci, kas tev' lūdza,
Ar šņoretu cepuriti?
Tev bij tādas taujaties
Ar vizuļu vainadziņu.
# 15596.00
Ko vērts manis daiļš pūriņis,
Ko raženis augumiņš,
Veci vīri savas kājas
Uz manim apāvuši.
# 15597.00
Laba vārda nevēleju
Pirmajam brūtganam:
Ne augšāja, ne zemēja,
Pusdebešu karaties!
# 15597.01
Pirmajam(i) brūtganam(i)
Mūžam laba nevēleju:
Ne augšā, ne zemē,
Pusdebešu karaties!
# 15597.02
Piermajam brūtganam
Mūžam laba nevēleju:
Ne ellē, debesis,
Pusdebeša lidināt,
Pusdebeša lidināt,
Ellē kājas karināt.
# 15597.03
Pirmajam tautiešam
Mūžam laba nevēleju:
Ne zemē, ne gaisāi,
Pusdebesīs karaties,
Kam tas manu augumiņu
Pirmak teica, pēc vainoja.
# 15598.00
Laiku, laiku, tautu dēls,
Vaj tu laika nezinaji?
Tevi māte artu cēla,
Es guleju šūpolī.
# 15598.01
Laiku, laiku tu, tautiet,
Vaj tu laiku nezinaji?
Tev māmiņa kājas āva,
Es guleju šūpolī.
# 15599.00
Laiku sāka preceties
Diženie tēva dēli,
Ka vareja izpaļāt
Treju kungu dzeltanites.
