15201 - 15400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.13. Atraida.15090.-@15295. ( 14838 - 15295)
2.5.1.2.13.1. Dziesmas no meitas puses. ( 15090 - 15247)

# 15201.00
Sakās tautas šoruden
Rauti vienu magoniņu;
I ziediņu nenorāva,
Ni vēl visu magoniņu.

# 15202.00
Šādi, tādi nenāciet,
Neslaviņu izlaizdami;
Nāciet tādi, kād' es esmu,
Tad jūs mani dabūsiet.

# 15203.00
Žāvas nāca, žāvas nāca,
Kas žāvām miegu dos?
Tautas jāja, tautas jāja,
Kas tautām māsu dos?

# 15203.01
Žāvas nāēe, žāvas noēe,
Kas žāvām migu deve?
Tautas jāja, tautas jāja,
Kas tautāmi māsu deve?

# 15204.00
Šis gribeja, tas gribeja
Māsas zīļu vainadziņu;
Es tev došu kaķa asti,
Ne māsiņas vainadziņu.

# 15205.00
Simtu jūdžu tautas jāja,
Baltgalviti mekledamas.
Jājat, tautas, otru simtu,
Baltgalviti nedabosat;
Mūs' māsiņa baltgalvite,
Mēs brāliši nedosam.

# 15206.00
Situ knipi uzsizdama,
Uz knēvera deguniņu.
Kauns manam tēviņam
Knēveriti znotu saukt.

# 15207.00
Situ knipi, vezsizdama,
Uz knēveļa deguniņu.
Ne tādam knēvelim
Nojemt manu vainadziņu.

# 15208.00
Skaiti, skaiti, tautu dēls,
Cik zvaigznišu debesīs;
Ja tu visas izskaitisi,
Tad tu mani nolūkosi.

# 15209.00
Skaties, puisi, nesaskat,
Es pie tevim gan neiešu:
Tavi mati kā baraki[?],
Tavs deguns kā sakārne.

# 15210.00
Skuju, skuju man svārciņi,
Skuju sedzu villainiti;
Es tautām atsaciju,
Skujienāi stāvedama.

# 15211.00
Stāvu rožu dārziņā,
Rožu kroni taisidama;
Dzirdu tautas sajājot,
Redz' atraitni ienākot.
Slauku rozes sētmalī,
Slauk' asaras nēzdaugā,
Stāvu brīdi domadama,
Vaj dot roku, vaj nedot.
Labak saku: Jāj projam!
Nedos mani tēvs, māmiņa
Tādam kroga dzērejam,
Lielam zirgu mietniekam.

# 15212.00
Stalts teteris rubinaja
Staltāi birzes maliņā!
Staltas tautas māsu grib,
Stalti brāļi, nedodat!

# 15213.00
Stempi, stempi, garvēderi,
Tu jau manis nedabusi;
Citam tēva dēliņam
Doš' sav' pūra atslēdziņu.

# 15214.00
Strazdiņš leca lagzdiņā,
Lagzdam bira zelta rasa;
Tā birst puiša asariņas,
Mani jaunu nedabuja.

# 15214.01
Strazdiņš lēca kārkliņā,
Zelta rasu birdinaja;
Birst puisim asariņas,
Kad meitiņu nedabuja.

# 15215.00
Stumšus mani māte stūma
Neliešam roku dot.
Ne no krēsla necēlos,
Ne vēl savu roku devu.
Es par savu tēvu, māti
Būt' nelieša līgaviņa.

# 15216.00
Tās kurpites nav uzšūtas
Pēc manām kājiņām;
Tas tautietis nav uzaudzis
Pēc manam prātiņam.

# 15217.00
Tautas vilka zaļu zīdu
Apkārt brāļa istabai.
Velkat zīdu, vaj sudrabu,
Šoruden es neiešu;
Ja jums tīk, gaidat mani
Līdz citam rudenim.

# 15217.01
Tautas vilka zaļu zīdu
Apkārt tēva istabai.
Velkat zeltu, ja jums tika,
Jūs jau mani nedabusat.

# 15218.00
Tautiets loka zaļu zīdu
Ap to savu cepuriti.
Lok' jel zeltu, ne vēl zīdu,
Vēl neiešu šoruden.

# 15218.01
Tautiets savu cepuriti
Zaļu zīdi izrakstijis.
Raksti zelta, vaj sudraba,
Es neiešu šoruden.

# 15218.02
Tautu dēla cepurite
Zaļa zīda appuškota.
Puško zelta, ja tev tika,
Es neiešu šoruden.
Ja tu gribi, tad tu gaidi
Līdz citam rudenim.

# 15218.03
Tautu dēls zīdu vilka
Apkārt savu cepuriti.
Ja tu gribi, velc sudrabu,
Es neiešu šoruden.
Es neiešu šoruden.
Ne laiž mana māmulite,
Ne laiž mana māmulite,
Ne īstaja (īstajaie) bāleliņi.

# 15219.00
Tautiets loka zaļu zīdu
Ap to savu cepuriti.
Loki zeltu, sidrabiņu,
Tu jau man(i) nemīlē.

# 15219.01
Tautiets savu cepuriti
Zaļu zīdu nolocija.
Lok' ar zeltu, ne ar zīdu,
Tu jau manim nemīleji.

# 15220.00
Tautiets loka zaļu zīdu
Apkārt savu cepuriti.
Loki zeltu, ne vien zīdu,
Nedos mani māmuliņa.

# 15220.01
Tautiets loka zaļu zīdu
Ap plāno cepuriti.
Loki zeltu, ne jel zīdu,
Man's nedeva māmuliņa.

# 15220.02
Tautas dēls manis dēļ
Lintēm kāra cepuriti.
Ja tev tika, kari zeltu,
Nedos mani tēvs, māmiņa.

# 15220.03
Tu, puisiti, manis dēļ
Lintēm kāri cepuriti.
Karin' zelta, vaj sudraba,
Tev māmiņa man' nedos.

# 15221.00
Tautiets loka zaļu zīdu
Apkārt savu cepuriti.
Vaj tu loki, vaj neloki,
Tu jau mani nedabusi.

# 15221.01
Tautiets zaļu zīdu loka
Garam manu vainadziņu.
Kad tev tika, loki zeltu,
Tu jau mani nedabosi.

# 15221.02
Tautiets savu cepuriti
Zaļu zeltu aplocija.
Loki zīdu, vaj sudrabu,
Tu jau mani nedabusi.

# 15221.03
Tautu dēls zīdu loka
Ap plāno cepuriti.
Loki zeltu, ne zīdiņu,
Nebūš' tava līgaviņa.

# 15222.00
Tautiets, mani precedams,
Liepu lapu ceļu klāja.
Ja tev tika, klāj ar naudu,
Es pie tevis gan neiešu.

# 15222.01
Tautu dēls manis dēļ
Liepu lapu ceļu klāja.
Ja tev tika, klāj ar zeltu,
Es neiešu šorudeni.

# 15222.02
Tautu dēls manis dēļ
Liepu lapu ceļu klāja.
Ja tev tīk, klāj ar zeltu,
Tu jau manis nedabusi.

# 15222.03
Tautu dēls solijās
Liepu lapu ceļu klāt,
Klāj, tautieti, dālderiem,
Es neiešu šoruden.

# 15223.00
Tautiets, mani precedams,
Liepu lapu ceļu klāj.
Sapūst tavas liepu lapas,
Es neiešu šoruden.

# 15224.00
Tautiets, mani precedams,
Solij' dzelzu dzirnaviņas.
Pie tām dzelzu dzirnavām
Ved tērauda malejiņu.

# 15224.01
Tautiets, mani precedams,
Solij' dzelza dzirnaviņas.
Ja tev dzelza dzirnaviņas,
Ņem raudiņu malejiņu.

# 15225.00
Tautits man' precedam
Solei siek' sudrabit';
Es nevar' kaun' slēpt
Apakš siek' sudrabit'.

# 15225.01
Tautiets, mani viltodams,
Sola sieku sudrabiņa;
Es nevaru kauna slēpt
Ar to sieku sudrabiņa.

# 15226.00
Tautu dēls lielijās,
Lintēm kārta cepurite;
Es ar savu lakatiņu
Ne galviņas nepagriezu.

# 15226.01
Tu, puisiti, manis dēļ
Lintēm kāri cepuriti;
Es, puisiti, tevis dēļ
Ne gāliti nepacēlu.

# 15227.00
Tautu dēlis man vaicaja:
Vaj tev manis žēl nevaid?
Apsienies vara ķēdes,
Laižies elles dubenāi;
Tur lai tevi vels žēloja
Dziļāi elles dubenāi.

# 15228.00
Tautu dēlis raudadamis
Sedlo savu kumeliņu.
Velti jāji, nedabuji
To skaisto mātes meitu.

# 15229.00
Tautu dēls stalti gāja,
Cepuriti grozidams.
Taisni saku, nemeloju,
Tu jau manis nedabusi.

# 15230.00
Tautu dēlu odi ēde,
Bizenēt bizeneja.
Vaj bizeni, nebizeni,
Mans nedeve māmaliņa.

# 15231.00
Tiešam saku, nemeloju,
Tu jau manis nedabusi.
Vaj nāc matus šķirstidams,
Vaj cepuri grozidams.

# 15231.01
Taisni saku, nemeloju,
Tu jau mani nedabusi,
Vaj nāc matus šķirstidams,
Vaj cepuri grozidams.
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solijos;
Tam es būšu, tam palikšu
Mūžam kreklu audejiņa,
Mūžam kreklu audejiņa,
Mīkstas gultas taisitaja.
Ta dēliņa kumeliņš
Stalti mani vizinās.

# 15231.02
Tiešam saku, nemeloju,
Tu jau manis nedabusi.
Vaj nāc matus glaudidams,
Vaj cepuri grozidams.
Citam tēva dēliņam
Roku došu solišos.

# 15231.03
Tiešam saku, nemeloju,
Tu jau mani nedabusi.
Vaj nāc matus šķirstidams,
Vaj cepuri grozidams.
Citam tēva dēliņam
Roku doti solijos;
Tam pasniegšu, tam padošu
Sav' pūriņa atslēdziņu;
Ta dēliņa kumeliņis
Stalti mani vizinās.

# 15231.04
Tiešam saku, nemeloju,
Tu jau manis nedabusi.
Vaj nāc matus šķirstidamis,
Vaj cepuri grozidams.
Citam tēva dēliņam
Solities solijos,
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu,
Savu zelta gredzentiņu,
Savas lādes atslēdziņu.

# 15231.05
Tīsu soku, namaloju,
Tu jov mani nadabusi,
Vaj nāc motus škārsteidams,
Vaj capuri gruzeidams;
Citam tāvu deliņam
Ruku dot solejos;
Tam pasnidžu, tam idevu
Savu zalta gradzeniņu.

# 15232.00
Vaicaj' tautas bāliņam:
Ir māsiņa malejiņa?
Atsakiet, bāleliņi:
Nav vēl krietna cūku gana.

# 15233.00
Vaj, nelieti, tevis dēļ
Māte mani audzinaja,
Tina linu palagā,
Liepā kāra šūpuliti?

# 15233.01
Vaj priekš tevis ta nelieša
Māmiņ' mani mīļ' aukleja,
Klāja linu paladziņu,
Šūpoj' liepu šūpulī?

# 15234.00
Vaj, netikli, tevis dēļ
Māte mani audzinaja?
Māte mani audzinaja
Tikušam dēliņam.

# 15235.00
Velt', puisiti, ka tu nāci,
Tu jau mani nedabusi,
Tu jau mani nedabusi,
Tev nav cauņa cepurite.
-Velt', meitiņa, ka tu gaidi,
Es jau tevi neprecešu,
Es jau tevi neprecešu,
Tādu slinku miega pūzni.

# 15236.00
Velti, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa.
Domā, puisi, citas domas,
Ņem citur līgaviņu.

# 15237.00
Velti, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa!
Vaj es iešu ar tevim
Draugu duris virināt?

# 15238.00
Velt', puisit', tavi domi,
Ka es tava līgaviņa;
Cita puiša doma biju,
Cita puiša līgaviņa.

# 15238.01
Tukšas, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa;
Cita puiša līgaviņa,
Tev bij gauži noraudāt.

# 15238.02
Velti, puika, tavas domas,
Uz maniem domajot:
Jau citur mans prātiņš,
Citur mana domašana.

# 15239.00
Velti, puisi, tavas domas,
Caura tava cepurite!
Domā, puisi, citas domas,
Lāpi savu cepuriti.

# 15239.01
Tev, puisit, tukša galva,
Caura tava cepurite;
Pildi savu tukšu galvu,
Lāpi savu cepuriti.

# 15239.02
Tukšas domas tev, puisiti,
Caura tava cepurite;
Met zemē tukšas domas,
Lāpi savu cepuriti.

# 15239.03
Tukšas, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa;
Met zemē savas domas,
Lāpi savu cepuriti.

# 15239.04
Tukšas, puisi, tavas domas,
Caura tava cepurite;
Domā, puisi citas domas,
Lāpi savu cepuriti.

# 15239.05
Tukši, puisi, tavi domi,
Caura tava cepurite;
Domā, puisi citas domas,
Lāpi savu cepuriti.

# 15239.06
Veltas, puisit, tovas dōmas,
Coura tova capuirīta;
Dōmā, puisīt, citas dōmas,
Lāpi sovu capuiriti.

# 15239.07
Velti, velti, tu, puisiti,
Uz manim lūkojies!
Tukši visi tavi domi,
Caura tava cepurite.

# 15240.00
Velti (Tukši), puisi, tavi domi,
Caura tava cepurite:
Tu gribeji man' ievest
Otra vīra istabā.

# 15241.00
Velt', puisiti, tavas domas,
Velt' kumeļa sedlojums!
Izjādisi kumeliņu,
Izlaidisi valodiņas.

# 15242.00
Velti tavs nākumiņš,
Velti dubļu bridumiņš,
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solijos.

# 15243.00
Velti, velti, tu puisiti,
Uz manim lūkojies:
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solijos.

# 15243.01
Velti, velti, tu puisiti,
Uz manim domadams:
Citam tēva dēliņam
Roku dot solijos.
Lai tev liela nauda, manta,
Tev nav īstas mīlestibas.
Labak sēžu beņķitī
Mīlestibas paspārnē,
Ne kā tavu naudas kuli
Raudadama apvakteju.

# 15244.00
Velc, tautieti, zīda cimdus,
Jūdz deviņi kumeliņi,
Ka neiešu, ta neiešu
Par pērnaju pēlumiņu.

# 15244.01
Velc, tautieti, santa biksas,
Tinies zīda mētelī,
Ir tad tava es nebūšu
Par pērnaju pēlumiņu.

# 15245.00
Vilks preceja mūs' māsiņu,
Mēs vilkam nedosim;
Vilkam kūla mugurā,
Māsai baltas villanites.

# 15246.00
Viss par velti, tautu dēls,
Ka tu mani zadinaji:
Tavi radi mani pēla,
Man's nelaida māmuliņa.

# 15247.00
Visu dienu tautas sēž,
Gauži raud māmuliņa.
Jemu pate gudru prātu,
Iegājuse, atsaciju.

2.5.1.2.13.2. Nosmādēta, atraidīta puiša gaudas un apmierināšanās. ( 15248 - 15295)

# 15248.00
Ai, daiļā mātes meita,
Kam tik ilgi karinaji?
Kam tūdaļ neatteici
Ar pirmiem vārdiņiem?

# 15249.00
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Savas dienas paspēleju,
Sav' zirdziņu nojādiju,
Sīk' naudiņu iztēreju,
Sīk' naudiņu iztēreju,
Mīļus vārdus izrunaju.

# 15250.00
Vai, Dieviņi, ko darit,
Vaj ielēkti ūdenēi?
Nu atnāca tāda ziņa,
Ka līgava atsacijse.

# 15251.00
Ai, skaistā mātes meita,
Es jau tevis nelūgšos,
Es jau tevis nelūgšos,
Ka nenāci šoruden.
Griežu bēru atpakaļ,
Jāš' uz citu mātes meitu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedadama,
Nāks meitiņa dziedadama,
Kā rozite ziededama.

# 15251.01
Sīka raize, maza bēda,
Kad meitiņa man nenāca:
Ieš' citāi ciemiņā,
Dos māmiņa, nāks meitiņa,
Nāks meitiņa dziedadama,
Kā rozite ziededama.

# 15252.00
Aiz upites meitas dzied
Melnajām galviņām;
Viena pati baltgalvite,
Ta būs mana līgaviņa.
Saki manim, tautu meita,
Vaj būs brist, vaj peldēt?
-Brīv tev brist, brīv peldēt,
Es pie tevim gan neiešu.
-Labi, labi, tautu meita,
Ka tu manim atsaciji,
Nejāš' vairs tumšas naktis,
Nesvīdešu kumeliņu,
Sav' mūžiņu nekavēšu,
Sav' naudiņu netērešu.
Griežu bēri atpakaļ,
Jāš' uz citu mātes meitu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedadama,
Nāks meitiņa dziedadama,
Kā rozite ziededama.

# 15253.00
Ar Dieviņu tas ciemiņš,
Ta ciemiņa zeltenites!
Nu iet mani citu ciemu,
Lūkot citu zelteniti.

# 15254.00
Dievs dod meitu māmiņai
Pirtī gara nedabut,
Pirtī gara nedabut,
Palāvēi veselibas,
Kad nedeva man meitiņu
Pirmajāi jājumā.

# 15255.00
Dievs dod meitu māmiņai
Tupu rāpu vazaties,
Kad nedeva sav' meitiņu
Pirmajā jājumā.

# 15255.01
Dievs dod vilkam aklam būt,
Lācim strupu deguniņ';
Dievs dod meitu māmiņai
Tupu rāpu vazaties,
Kam meitiņu man nedeve
Pirmajā jājumā.

# 15256.00
Dižen' bēri kumeliņi,
Zelta kalti pakaviņi;
Gauži rauda ta meitiņa,
Kas papriekšu atsacija.

# 15257.00
Es domaju, kad es augu,
Ka man pašas meitas nāks;
Sedloj' zirgu, stellej' tēvu,
Ir tad vēl nedabuju.

# 15258.00
Es paklāju melnu segu
Pa kumeļa kājiņām,
Lai sēroja kumeliņis
Šās vasaras jājumiņu.

# 15259.00
Es preceju, man nenāca
Baltu galvu līgaviņa.
Gan redzesi, baltgalvite,
Kādi kungi tevi ņems.

# 15259.01
Es preceju, man nenāca
Baltu galvu līgaviņa.
Sēdi, gaidi, baltgalvite,
Kādu kungu sagaidisi!

# 15260.00
Kādu vainu māte deva,
Savu meitu nedevusi?
Man sarkani vaigu gali
Līdz ar caunu cepuriti.

# 15261.00
Kādu vainu māte saka,
Man meitiņas nedodama?
Man pašami savi staļļi,
Savi bēri kumeliņi.

# 15262.00
Kliedzen kliedza melnais mednis
Sausas egles virsaunē;
Tapat kliedza meitu māte,
Man meitiņas nedodama.

# 15263.00
Ko domaj', meitu māte,
Man meitiņu nedodama?
Jau citai māmiņai
Vēl dailakas meitas aug.

# 15264.00
Ko ģeld manim balti pieši,
Ko mellie zābaciņi?
Ši devita kunga valsts,-
Līgaviņu nedabuju.

# 15265.00
Krīt' zemē, gul' zemē,
Mana cauņu cepurite,
Kad nenāca ta meitiņa,
Kura tika prātiņam.

# 15265.01
Krīt' zemē, gul' zemē,
Mana cauņu cepurite,
Kad netika ta meitiņa,
Kura tika prātiņam.

# 15265.02
Krīt' zemē, gul' zemē,
Mana cauņu cepurite,
Ka netike tautu meita
Pa manam prātiņam.

# 15265.03
Krīt' zemē, lauz galviņu,
Mana cauņu cepurite,
Kad nenāk ta meitiņa,
Kur' man tika prātiņam.

# 15265.04
Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē,
Ka netika tās meitiņas,
Kur' man tika prātiņam.

# 15266.00
Labi, labi, tautu meita,
Ka tu man atsasiji:
Nejāš' vaira tumšu nakti,
Nesviedrešu kumeliņu.

# 15267.00
Liela prieka, maza bēda,
Kad nenāca tautu meita;
Nu man vaļa diedelēt,
Barot savus kumeliņus.

# 15267.01
Paldies tevim, tautu meita,
Ka tu manim atsaciji,
Nu man vaļa bandoties,
Barot labu kumeliņu.

# 15268.00
Lieli prieki, maza bēda,
Ka nenāca tautu meita;
Sēšu rudzus, sēšu miežus,
Aties pati dziedadama.

# 15269.00
Māte būtu, māte būtu,
Kaut meitiņu man devusi;
Būs ta māte, tas man dos,
Tev būs žēl nedodot.

# 15269.01
Māte būtu, mātes sauktu,
Kaut (Kam) meitiņu man devusi;
Būs ta māte, kas dos meitu,
Tev būs žēl nedodot.

# 15269.02
Māte būtu, māti sauktu,
Kau' man savu meitu dotu;
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedadama.

# 15269.03
Māte, māte, tu būt' māte,
Kaut meitiņu man devuse;
Ta būs māte, tas dos meitu,
Tu žēlosi, nedevuse.

# 15270.00
Māte meitu man nedeva,
Maz zemites dēvedama.
Tu, māmiņ, nezinaji,
Vēl aiz kalna trīs gabali.

# 15270.01
Māte meitas man nedeva,
Kad nav lielu tīrumiņu.
Kad, māmiņa, tu redzetu,
Aiz kalniņa liels gabals.

# 15270.02
Māte meitas man nedeva,
Saka mazus tīrumiņus.
Pasaskat, meitu māte,
Vēl aiz kalna liels gabals.

# 15271.00
Māte meitas man nedeva,
Muižas manas taujadama.
Silā, māte, muiža mana,
Pie kundziņa tēva zeme.

# 15271.01
Māte meitu man nedeva,
Muižas manas prasidama.
Mana muiža tīrumā
Zem baltiemi lemešiem.

# 15271.02
Māte meitu man nedeva,
Muižas manas prasidama.
Muiža mana siliņā
Aiz kundziņa tīrumiņa.

# 15271.03
Māte meitas man nedeva,
Muižas manas vaicadama.
Pie priedites muiža mana,
Silā lieli tīrumiņi.

# 15271.04
Nāc, meitiņa, vaj nenāc,
Muižas manas nemeklē:
Pie priedites muiža mana,
Silā mani tirumiņi.

# 15272.00
Māte meitas man nedeva,
Saka katlu kalejiņu.
Kam, māmiņa, otru devi
Dzirnaviņu kalejam?

# 15273.00
Māte meitu man nedeva,
Taupidama bajaram.
Lai stāv, māte, tava meita,
Lai sēdeja simtu gadu,
Lai sēdeja simtu gadu,
Kunga dēlu gaididama.

# 15274.00
Na ar vīnu auzas skoru
Izbarāju kumēļeņu;
Na ar vīnu jājumeņu
Sev atvežu ļaudaveņu.

# 15275.00
Nebij mani Dievs gan mīlejs,
Kumeliņu sedlojot:
Ši devitā mātes meita
Šo vasaru bildinama.

# 15275.01
Kauns, māmiņa, nedrīkst' vairs
Ciema meitas bildināt:
Ši devita mātes meita
Šo vasaru bildinama.

# 15276.00
Netik' man, netik' man
Šāi ciemā līgaviņa;
Segloš' savu kumeliņu,
Jāš' citā maliņā.

# 15277.00
Pa ļaudim es dzirdeju,
Man līgava atsacija.
Gana laidu mīļus vārdus,
Gana daiļus preciniekus,
Nelīdz mani mīļi vārdi,
Ne daiļie precinieki.

# 15278.00
Pret sauliti zirgu jāju,
Uz akmeņa pīcku situ:
Lei nosēd tautu meita
Kā peleks akmentiņš.

# 15279.00
Puspasaules es izjāju,
Līgaviņas mekledams.
Kuru meitu bildinaju,
Ta atsaka: projam krāms!

# 15280.00
Šita pati trešā reize
Kumeliņu seglojot;
Tautu meita zeltenite
Ne galviņas nepagrieza.

# 15281.00
Sēdi, sēdi, krellainite,
Zābacaiņa gaididama,
Nāks ar kārklu vīzitēm,
Ir tas tevi neprecēs.

# 15282.00
Situ piešus aiz zābaku,
Lec' zirgam mugurā.
Lai samell ta meitiņa,
Kā tie mani zābaciņi!

# 15282.01
Pliķi situ pie zābaku,
Lec' kumeļa mugarā.
Lai mellaja ta meitiņa,
Kā mell mani zābacin'!

# 15282.02
Situ pliķi pie zābaka,
Lec' kumeļa mugurā.
Lai nomell ta meitiņa,
Kas pie manis neguleja.

# 15282.03
Situ pliķi pie zābaka,
Lec' kumeļam mugurā.
Tā lai meln ta meitiņa
Kā tie mani zābaciņi.

# 15282.04
Cirtu pliķi pie zābaka,
Lēc' kumeļa mugurā.
Lai nomell ta meitiņa,
Kā mell mans zābaciņš.

# 15283.00
Situ pliķi pie zābaka,
Lēc' zirgam mugurā.
Lai vels rāva meitu māti,
Ka meitiņas man nedeva.

# 15284.00
Situ pliķi pret zābaku,
Lecu zirgam mugurā.
Jāju cauru dien' un nakti,
Atpakaļ neskatos.

# 15285.00
Slienies stāvu, nozviedzies,
Mans bērais kumeliņ,
Lai raud meitu māmuliņa,
Kas meitiņas man nedeva!

# 15286.00
Stāvu lēču no kumeļa,
Stundu pieši noskaneja,
Lai klausās ta māmiņa,
Kas meitiņas man nedeve.

# 15287.00
Teci daiļi, kumeliņu,-
Māte meitas man nedeva,
Māte meitas man nedeva,
Bajārami taupidama;
Bajārami taupidama,
Sataupija čiganam.

# 15288.00
Tecej' manis kumeliņis,
Kā lācitis šņaukadams,
Jutis ciema zeltainiti
Atsakam, nenākam.

# 15289.00
Čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Lai nočīkst pēlejiņš,
Māte meitas man nedeva.

# 15290.00
Čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā lai čīkst meitu māte,
Kas meitiņas man nedeva.

# 15290.01
Ķēikstot ķeiksti lipas sadli,
Kumeliņu sadlājot;
Lai tā ķeiksti meitu māte,
Ka meitiņas man nadeva.

# 15290.02
Čīkstej' mani liepu sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Tā lai čīkst meitu māte,
Kas meitiņu man nedeva.

# 15290.03
Čīkstēt čīkst liepu segli,
Kumeliņu seglojot;
Lai nočīkst meitu māte,
Ka meitiņu man nedeva.

# 15290.04
Čīkstin čīksti liepu sedli,
Čīkst kumeļu sedlojot;
Tā nočīksti meitu māte,
Kam nedeva savu meitu.

# 15291.00
Čīkstēt čīkst liepu sedli,
Kumeliņu sedlojam;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza līgaviņu.

# 15291.01
Čīksti, čīksti liepu gulta,
Man vienami guledam;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza to meitiņu.

# 15292.00
Čīkstēt čīkst liepas (liepu) segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā čīksteja meitu māte,
Man meitiņas nedodama.

# 15292.01
Čīkstēt čīkst liepu segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā čīksteja meitu māte,
Man meitiņu nedodama.
Dodi meitu, māmuliņa,
Ko tik ilgi diņģejies?
Pieši manas kājas grauza,
Rokas žņaudza iemauktiņi.

# 15292.02
Čīkstēt čīkstej' liepas segli,
Kumeļam uzlecot;
Tā čiksteja meitas māte,
Man meitiņas nedodot.

# 15293.00
Vaj domā, tautu meita,
Ka labaku tu dabusi?
Gan tu pēc nožēlosi,
Ka pie manis nedanāci.

# 15294.00
Vaj tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vaj tik vien daiļu meitu,
Kā tu, lepnā vīzdegune?
Vēl daiļaka mātes meita
Nāks pie manis dziedadama,
Nāks pie manis dziedadama,
Kā rozite ziededama.
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu.

# 15295.00
Cielaviņa gaisā skrēja,
Čīkstedama, vaidedama;
Tā lai čīkst meitu māte,
Kam meitiņas man nedeva.

# 15295.01
Pūtin pūta melnais mednis
Sausā egles zariņā;
Tā lai pūta meitu māte,
Ka meitiņas man nedeva.

# 15295.02
Sēmaliņš gaisā skrēja,
Cīkstedams, vaidedams;
Tā lai cīkste meitu māte,
Kam meitiņu man nedeve.

# 15295.03
Cielaviņ' gaisā skrēj',
Čīkstedam, vaidedam;
Tā lai čīkst dēla māt'
Ka dēliņ' man nedev'.

2.5.1.2.14. Pieņem precības. ( 15296 - 15347)
2.5.1.2.14.1. Meita gājēja un ar mātes un brāļu atļauju apsolās. ( 15296 - 15312)

# 15296.00
Ai jel manu muļķa dabu,
Manu gudru neapdomu:
Tāi pirmā vakarā
Tautiņām apsoliju.

# 15297.00
Dod, māmiņa, neliedz mani
Pirmajām(i) tautiņām;
Pirmajāmi tautiņām,
Tām Laimiņa līdzi gāja.

# 15297.01
Dod, māmiņa, neliedz mani,
Piermāj tautu jājumāj;
Pirmāj tautu jājumāj
Dēkla, Laima līdzi nāca.

# 15297.02
Dodiet mani, neliedziet,
Pirmajām tautiņām;
Pirmajām tautiņām
Pate Laime vārtus vēra.

# 15297.03
Ej, māsiņa, neatsaki
Pirmajām tautiņām;
Pirmajām tautiņām
Laime durvu vērejiņa.

# 15297.04
Aj, maitiņ, naatsok'
Pyrmujām tauteņām;
Pyrmujām tauteņām
Pate Laima vārtus vēre,
Jou utrām, jou trešām
Atver Laimas kollpeunete.

# 15297.05
Pirmajami tautietimi
Tek Laimiņa vārtu vērt;
Otrajami, trešajami
Stāv pie vārtu raudadama.

# 15297.06
Pirmajām tautiņām
Tek Laimite vārtu vērt;
Jau otrām, jau trešām
Sūta savas kalponites.

# 15298.00
Dod nu mani, māmulite,
Tīk manam prātiņam:
Smuks puisitis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Pats sēdeja kumeļā,
Valodiņa istabā.

# 15298.01
Dod, māmiņa, nu es iešu,
Patīkams tēva dēls;
Pats sēdeja kumeļā,
Valodiņa istabā.

# 15299.00
Iešu, iešu, kā neiešu,
Daugavieša precejama:
Ziemu braucu kamanās,
Vasar' ziedu laiviņā.

# 15299.01
Iet as īšu, nazalīgšu,
Daugavišu preēējama:
Zimu brauēe komonos,
Vosor zīdu laiveņā.

# 15299.02
Nāc pie manim, tautu meita,
Kājiņām nestaigasi:
Ziem' sēdesi kamanās,
Vasar' ziedu laiviņā.

# 15300.00
Iešu, iešu, kā neiešu,
Ij pie maza arajiņa;
Pate arklu ienesišu
Lielajā tīrumā.

# 15300.01
Iešu, iešu, kā neiešu,
Pie mazā arajiņa;
Pate arklu iznesišu
Lielajā tīrumā.

# 15300.02
Iešu, iešu, kā neiešu,
Pie mazā arajiņa;
Pate arklu aiznesišu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu.

# 15300.03
Iešu, iešu, kā neiešu,
Pie mazā arajiņa;
Pate arklu aiznesišu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu,
Pate vagu pārdzinišu
Par lielo tīrumiņu.

# 15300.04
Iešu, iešu, neliegšos,
Pie maza arajiņa;
Pate arklu aiznesišu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu.

# 15301.00
Iešu, iešu, kā neiešu,
Pie ta sila švāgariša;
Jau tam sila švāgaram
Auga rudzi griezdamies.

# 15302.00
Iešu, iešu, kā neiešu,
Silmalieša precejama;
Ja neauga rudzi, mieži,
Auga laba skalu malka.

# 15303.00
Ietin iešu, neliegšos,
Pie mazā, arajiņa:
Mazajam arajam
Tīri rudzi klētiņā.

# 15304.00
Ej, brālit, pielūdz māsu,
Lai neieti šoruden.
-Ietin iešu, nepalikšu,
Brālitim spītedama.

# 15305.00
Es gribeju sieviņ' precēt,
Citi puiši man aizliedza.
Es daboju to mietiņu,
Kur puiseni dalijās.

# 15306.00
Gan ar' skaista [es] uzaugu,
Gan ar' daiļi iznesos;
Nu pievīle nelietits,
Kumeļā sēdedams.

# 15307.00
Kā būs man purvu brist,
Jaunas kurpes kājiņā!
Kā būs manim atsacit
Patīkamu tēva dēlu!

# 15307.01
Grūt' man bij kalnā kāpt,
Pret sauliti skatities;
Grūt' man bija atsacit
Patīkamam tautiešam.

# 15307.02
Kā vareju porā brist,
Baltas zeķes kājiņāi;
Kā vareju atsacit
Patīkamu tēva dēlu!

# 15307.03
Ko bij man porā brist,
Baltas zeķes kājiņā;
Ko bij man atsacit,
Patīkams tēva dēls.

# 15307.04
Man netika purā brist,
Jaunas kurpes kājiņā;
Man netika atsacit
Jaunam tautu dēliņam.

# 15307.05
Netīk man purvā brist,
Baltas zeķes kajiņā;
Netīk man atsacit,
Patīkamis tēva dēls.

# 15308.00
Nedomaju, negādaju
Šogad iet tautiņās;
Kuri vēji atpūtuši
Pa prātam arajiņu?

# 15309.00
Patīk man balts zirdziņš,
Balta zirga jājejiņš;
Balta zirga jājejami
Šķind naudiņa kabatā.

# 15310.00
Plata upe, šaura laipa,
Kā būs man pāri iet!
Kā būs man atsacit
Iemīletu tēva dēlu!

# 15311.00
Precej mani, tas preceja,
Brāļi liedza, nevēleja.
Ko, brāliši, nu sakiete,
Nu prec mani bajāriņis?

# 15312.00
Siliņs zied mēļem ziedem,
Žēl man mīt kājiņām;
Tautešam mīļi vārdi,
Žēl viņam atsacet.

2.5.1.2.14.2. Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu, resp. māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu. ( 15313 - 15347)

# 15313.00
Ai, araja māmuliņa,
Kam vakar neatnāci!
Šodien māte pavēleja
Dravenieka dēliņam.

# 15314.00
Ak, jūs, mani bāleliņi,
Kā jūs mani apnikuši!
Kurš netiklis bildina,
Tam jūs mani vēlejiet.

# 15315.00
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Vaj es tevi nemīleju!
Kam tu mani pavēleji
Tādam kroga dzērajam?

# 15315.01
Vaj es biju, bāleliņ,
Tavas kājas apminusi?
Tautas vārtus nedajāja,
Jau tu mani pavēleji.

# 15315.02
Ai, māmiņ, ai, māmiņ,
Vaj es tevi nemīleju!
Tautas vārtus nedajāja,
Jau tu mani pavēleji.

# 15316.00
Ar variti māte deva,
Ar variti bāleliņi.
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu
Šās varites devumiņu?

# 15317.00
Bērziņami plāna lapa,
Drīz salniņas bijajās;
Māmiņai lēts prātiņš,
Drīz tautāmi pavēleja.

# 15318.00
Dodi, dodi, māmuliņa,
Gan tu mani nožēlosi:
Ne tev tāda meit' izauga,
Ne atvedi vedeklinas.

# 15318.01
Dodi, dodi, māmuļeņ,
Gon tu maņa nuraudāsi:
Ni tev tādys m itys auga,
Ni atvezsi vedekļeņis.

# 15319.00
Dzer, bāliņi, biķeriem
Manas gaužas asariņas:
Tu nestāji, tu nerimi,
Citam mani pavēleji.

# 15320.00
Es ar savu bāleliņu
Ne runāt nerunaju,
Kam tas mani pavēleja
Vecam tautu dēliņam.

# 15321.00
Es savai māmiņai
Pilla prāta netureju:
Pirmo reizi tautas jāja,
Tūdaļ mani atvēleja.

# 15322.00
Es sacēju, vel naīt,
Nadot mani māmuļeņa;
Atskrin tautu laksteigola,
Piveļ munu māmuļeņu.

# 15323.00
Griķišam plāna lapa,
Drīz salniņas bijajās;
Māmiņai lēns prātiņis,
Drīz tautām atvēleja.

# 15323.01
Driķišam mīkstas lapas,
Drīz salniņas bijajāsi;
Māmiņai mīksta daba,
Drīz vēleja tautiņām.

# 15323.02
Driķišam platas lapas,
To salniņa drīzi kož;
Māmiņai mīļš prātiņš,
Drīz tautām pavēleja.

# 15323.03
Ozolami bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Māmiņai lēns prātiņis,
Drīz tautāmi atvēleja.

# 15324.00
Jaunā brāļa kumeliņu
Es izlaidu ābolā,
Vec brāļa, ta nelaidu,
Kam tas mani kaitinaja,
Kam tas mani pavēleja
Pirmā tautu jājumā.
Lai jāj piecas, sešas reizas,
Lai sviedrea kumeliņu,
Lai nesaka citu dienu:
To mēs lēti dabujam,
To mēs lēti dabujam,
To mēs grūti maldinam.

# 15325.00
Kam, mameņ, gudr' audzēji,
Ka gudram naidevi?
Bezprošam man' idevi,
Kurs prāteņa naturā.

# 15326.00
Kam, māmiņ, man' audzeji,
Kam tik dailu darinaji,
Ka tu mani atvēleji
Tādam kroga dzērajam?

# 15327.00
Ko, brāliši, domajat,
Kalpam mani vēledami?
Vaj es kalpa vērga dēļ
Sav' pūriņu darinaju?

# 15327.01
Ko domā, māmuliņa,
Kalpam mani vēledama?
Vaj es savu lielu pūru
Kalpa dēļ darinaju?

# 15327.02
Vaj tu traka, māmuliņa,
Kalpam mani vēledama (solidama)!
Vaj es kalpa vērga dēļ
Lielu pūru darinaju?

# 15328.00
Ko, brāliši, domajat,
Kalpam mani vēledami?
Vaj kauniņa jums nebija (nebūs)
Kalpa vīru svaini saukt?

# 15328.01
Ko, māmiņa, tu domaji,
Kalpam mani audzedama?
Kā kauniņa tev nebija
Kalpa dēlu znotu saukt?

# 15329.00
Ko, brāliši, domajiet,
Mani jaunu vēledami?
Jūs topiet znoti, draugi,
Man jaunai grūt' nācās.
Vaj es kāda vīra sieva,
Kāda māļa malejiņa?

# 15330.00
Ko, brāliti, tu domaji,
Kalpam mani vēledams?
Grūt' upei ledu nest,
Grūt' man otra pakrēslī.

# 15330.01
Kādu prātu, bāleliņi,
Man' kalpami vēlejat?
Grūt' upei ledu lauzt,
Tā man otra paspārnē.

# 15330.02
Vaj jūs traki, bāleliņi,
Kalpam mani solidami?
Grūt' upite ledu nesa,
Grūt man otra pakaļā.

# 15330.03
Vaj, māmiņ, kalpam dodi,
Jeb iemeti ūdenī;
Grūt' upei ledu lauzt,
Grūt' man otra pakrēslī.

# 15331.00
Ko es biju aizriebuse
Tai savai māmiņai,
Ka ta mani pavēleja
Pirmajām tautiņām!

# 15331.01
Ko es biju ieriebuse
Tai savai māmiņai?
Pirmo reizi tautas jāja,
Tūdaļ mani atvēleja.

# 15331.02
Ko es biju sariebuse
Tai savai māmiņai,
Ka ta mani atvēleja
Pirmā tautu jājumā.

# 15331.03
Ļauni, ļauni man' brāliši,
Tiem māsiņa apnikusi:
Pirmajami tautietimi
Dāvā manu vainadziņu.

# 15331.04
Vaj es savai māmiņai
Bij' tik ļauna darijuse,
Pirmo reizi tautas jāja,
Tūlin mani pavēleja.

# 15332.00
Ko es biju sariebuse
Sav' mīļaji māmiņai,
Ka ta mani pavēleja
Bergajami tautiešam?

# 15333.00
Ko es biju sariebusi
Tai savai māmiņai,
Ka ta mani nu atdeva
Ar abām rociņām?

# 15334.00
Ko, māmiņa, tu domaji,
Kalpam mani vēledama?
Es nemāku kules bāzt,
Ne raidit darbinieku.

# 15335.00
Krita, krita kļava lapa,
Līdz iekrita ūdenī;
Deva, deva māte meitu,
Līdz atdeva dzērajam.

# 15336.00
Kuri vēji agri pūte,
Tie nopūte rīta rasu;
Kuras tautas agri jāja,
Tās dabuja māmuliņas.

# 15337.00
Laba stunda gadijās,
Kumeliņu seglojot:
Pate māte meitu deva,
Pate siera gabaliņu.

# 15338.00
Māte, meitu audzinot,
Solij' Dieva dēliņam;
Kad nu bija izaugusi,
Iedev' krogu dzērejam.

# 15339.00
Māte vien, māte vien
Mani mazu audzinaja;
Kad atnāca tautu dēls,
Tēvs pirmais devejiņis.

# 15340.00
Mana balta māmulite,
Vaj es tevi apnikusi?
Vēl nebiju pieaugusi,
Jau tautām atvēleji.

# 15341.00
Man' māmiņa mietā laida
Ar bāliņa līgaviņu.
Mij, māmiņa, govis, vēršus,
Nemij manu augumiņu.

# 15342.00
Mīksta mana mēlite
Kā liepu lapiņa,
Jzkrāpu mātei
Mīļo meitiņu.

# 15343.00
Raud meitiņa viena pati,
Raud, ar otru runadama:
Šogad māte apsolija
Niknajam, bargajam.

# 15344.00
Sak' ozolu cietu koku,
Vējiņš loka virsotniti;
Sak' māmiņai cietu prātu,-
Drīz tautām pavēleja.

# 15345.00
Zobens kakla nenocirstu,
Ja nebūtu cirtejiņa;
Tautas māsas nenovestu,
Kam bāliņi nedevuši.

# 15346.00
Vaj jūs traki, bāleliņi,
Kalpam mani vēledami!
Vaj jums žēl tad nebūs,
Kad es iešu raudadama?

# 15347.00
Visi mazi ezeriņi
Vakarāi miglu meta;
Visi mazi brāleliņi
Tautiņām vēletaji.

2.5.1.2.15. Taujājās, rauga vietu. ( 15348 - 15362)

# 15348.00
Ai, Dieviņi, ko darišu,
Dzer svainitis, dzer brālitis!
Ko raidišu tautiņās
Sav' vietiņu apraudzit?

# 15349.00
Aitiņai kūti cirtu,
Lai ta ziemu nenosala;
Māsiņai vietu raugu,
Lai neraud dzīvodama.

# 15349.01
Vuškeņām klāvu taisu,
Lai nasola zimeņā;
Māseņai vitas raugu,
Lai naraud dzeivādama.

# 15350.00
Ej, svainiti, raugi vietu,
Es nelaižu bāleliņu:
Bāliņš alus dzērejiņš,
Drīz tautām pavēleja.

# 15350.01
Eita, brāļi, raugat vietu,
Tēva laisti nedrīksteju:
Tēviņš alus dzērejiņis,
Drīz tautāmi pavēleja.

# 15350.02
Es, svainite, raugu vietu,
Es nelaidu bāleliti;
Brālits alu dzērejinis,
Drīz tev' tautām pavēlēs.

# 15351.00
Es nelaižu bāleliņu,
Pate iešu vietraugās;
Bāliņš alus dzērejiņš,
Drīz tautām atvēlēs.

# 15352.00
Kaut man būtu tik māsiņu,
Kā auziņu tīrumā,
Es nevienas neizdotu,
Iekam vietu aplūkotu.

# 15352.01
Bija manim tā māsiņas
Kā auziņas saaugušas;
To nedošu tautiņām,
Tirumiņu neraudzijs.
Vecu bāliņ' aizsutišu
Tīrumiņu apraudzit.

# 15352.02
Kad man būtu tik māsiņu,
Cik auziņu vēteklē,
I tad vēl nedotum,
Pats vietiņas neraudzijs.

# 15352.03
Sīka, maza mūs' māsiņa,
Kā ezera raudaļiņa;
Tās nedosim nivienam,
Iekam vietas aplūkosim.

# 15352.04
Sīkas, mazas man māsiņas,
Kā auziņas tīrumā;
Tās nevienas neizdošu,
Kamēr vietas aplūkošu.

# 15353.00
Kad man būtu tik māsiņu,
Cik auziņu tīrumā,
Vēl i tad es nedotu
No tīruma tautiņām.

# 15353.01
Kad maņ byutu tik māseņu,
Cik auzeņu teirumā,
Vel i tod nadotuļu
Nu derveņas tauteņos.

# 15353.02
Kad man būtu tik māsiņu,
Kā auziņu vēteklēi,
Ir tad vienas es nedotu
No baznicas tautiņās.

# 15354.00
Kas godiga mātes meita,
Puiša mantas nemekleja;
Puišam mantas Dievs un gan
Zem baltiem lemešiem.

# 15354.01
Ak, tu traka jauna meita,
Puiša mantu jautadama!
Puiša mantas diezingan
Šaurajās biksitēs.

# 15354.02
Ej, māsiņa pie puisiša,
Puiša mantas netaujā;
Puišam manta Dievs un gan
Zem baltiem lemešiem.

# 15354.03
Kas godiga mātes meita,
Puišam mantas nemekleja;
Puišam mantas Dievs un gana
Zem baltiem lemešiem,
Zem baltiem lemešiem,
Zem zaļiem veleniem,
Zem zaļiem veleniem,
Zem bērišu kājiņām.

# 15354.04
Kas gōedīga mātes meita,
Puiša monntas naroudzija;
Puišam monntas diezingona
Zam boelltiem lemešiem.

# 15354.05
Kas prātiga mātes meita,
Puišam mantas nemeklē;
Tam puišam mantas gana,
Kas lemešus valdit prot.

# 15354.06
Nāc, meitiņa, vaj nenāc,
Puišam mantas nelūko;
Puišam mantas Dievs un gan
Zem baltiem lemešiem.

# 15354.07
Traka meita, ne gudrā,
Puiša mantu mekledama;
Diezgan bija puišam mantas
Zem baltiem lemešiem.

# 15355.00
Lai man tika, kas man tika,
Ta pļaviņa, ta man tika:
Baltābula ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi.

# 15356.00
Pāri lēcu par galdiņu,
Par deviņi zobentiņi,
Svainišam roku dot
Par vietiņas raudzišanu.

# 15357.00
Raugiet, brāļi, tīrumiņu,
Tīrumāi maize aug;
Neraugiet stiklu logu,
Ne margotas istabiņas.

# 15358.00
Raug', bāliņi, man vietiņu,
Raugi vieglas dzirnaviņas,
Ka es varu viegli malt
Ar tām tautu šķaudaļām.

# 15359.00
Sliktam, brāļi, nedodiet,
Labam drīzi nevēliet,
Labam drīzi nevēliet,
Kamēr vietu raudzijāt.

# 15360.00
Svainit manu mīlamo,
Tevi turu ticamo,
Tevi sūtu vietraudžos,
Ne īsto bāleliņu.

# 15361.00
Svaini sūtu vietraudžos,
Nesūtiju bāleliņu:
Brālits teica labu vietu,
Znotu draugu gribedams.

# 15361.01
Sūtu svaini vietraudžos,
Nesūtiju bāleniņa:
Bāliņš vietas nepaļaja,
Znotu draugu gribedams.

# 15362.00
Viena pati man māsiņa,
Kā zīlite zariņā,
Tās nedošu nevienam,
Tīrumiņu neredzejis.

2.5.1.2.16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus. ( 15363 - 15511)
2.5.1.2.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes. ( 15363 - 15497)

# 15363.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Ko es pati padariju!
Labajam atsaciju,
Ar neveikli sadereju.

# 15363.01
Ai, manu sūru dienu,
Ko nu es padariju!
Labajam atsaciju,
Ar neveikli sadereju.

# 15363.02
Ko bij manim tam dariti,
Kas jau bija padarits:
Labajam atsaciju,
Ar neveikli sadereju.

# 15363.03
Vaj es biju sav' prātiņu
Maizitē apēduse;
Labajam atsaciju,
Sagaidiju neveikliša.

# 15363.04
Vaj Laimiņa man nolika,
Vaj otram pasasmēju:
Labajam atsaciju,
Ar neveikli sadereju.

# 15363.05
Vaj man bija Dievs nolicis,
Vaj Laimiņa novēlejse,
Labajam atsacit
Ar nelieti saderēt.

# 15363.06
Vaj ta mana laime bija,
Vaj ar' mana nelaimite:
Labajami atsaciju,
Ar neveikli sadereju.

# 15363.07
Vaj ta mana laime bija,
Vaj ta mana nelaimite:
Kalpa puisi sadereju,
Saimenieku atsaciju.

# 15363.08
Vaj tā muna laima beja,
Vaj tā muna nalaimete:
Lobujam atsaceju,
Ar naliti sadereju.

# 15363.09
Vaj ta mana laima bija,
Vaj ta mana nelaimiņa:
Tikušam atsaciju,
Ar netikli sadereju.

# 15363.10
Vaj to manim Dievs nolicis,
Vaj Laimite nolēmuse:
Labajami atsaciju,
Ar nelieti sadereju.
Labajami atsaciju
Tēva galda galiņā,
Ar nelieti sadereju,
Vidū lauka stāvedama.

# 15364.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Man pēdeja vasariņa!
Ar tautieti sadereju,
Kunga lopus ganidama.

# 15365.00
Ai jel, manu žēluminu,
Kalpam rokas devuminu!
Nule mani bildinaja
Bagatais tēva dēlis;
Nu es mītu vasku plānu,
Glāzu duris virinatu.

# 15366.00
Ai, liepiņa zeltlapite (zeltlapiņa),
Kam tik ātri noziedeji?
Ai, māsiņa zeltenite (zeltainite),
Kam tik ātri sadereji?

# 15367.00
Vai, māsiņa mīļa, balta,
Kam ar tādu sadereji?
Es ar tādu nerunatu,
Ne vēl savu roku dotu.

# 15367.01
Kas, māsiņa, tev par prātu,
Iet tādam roku dot!
Es ar tādu nerunatu,
Ne vēl ietu roku dot.

# 15367.02
Māsiņ, tavu vieglu prātu,
Der' ar tādu delveriti;
Es ar tādu nerunatu,
Ne vēl savu roku dotu.

# 15368.00
Aili, manu baltu kāju
Ieslīdam rāvienāi;
Aili, manu muļķa prātu,
Netikliti sadereju.
Labāk būtu to dieniņu
Uz akmeni stāvejuse,
Ne kā gājse klētiņāi
Tautietim roku dot.

# 15369.00
Aizašveļpa raiba irba,
Bērza birzi iztecejse;
Aizakliedza man' māsiņa,
Kalpam roku iedevuse.

# 15370.00
Elkšņa rīkstit' i nolauzu,
Šķitos bērza nedabut;
Neveikļami roku devu,
Šķitos laba neredzēt.

# 15370.01
Elkšņa riksti ij nōloužu,
Škytōs bārza nadoebit;
Naeveiklam (Atraišam) rōku devu,
Škytōs loba (jouna) nadoebit.

# 15370.02
Elkšņa rīksti nosagriežu,
Škitu bērza nedabut;
Pie neveikļa es dagāju,
Škitu laba neredzēt.

# 15370.03
Eļkšņa reiksteiti nugrižu,
Škitu bārza nadabāt;
Navēkļam ruku devu,
Škitu ļaužu naredeēt.

# 15371.00
Apsitei lapas dreb
Lepna vēja vēsmiņā;
Tā drebeja man rociņa,
Ar tautām saderot.

# 15372.00
Apsitei lapa dreb
Maza vēja vēsmiņā;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.

# 15372.01
Apsitei lapas dreb,
Maza vēja vēdinamas;
Tautiešam roka dreb,
Mani jaunu sveicinot.

# 15372.02
Drebi, drebi apses lapa,
Maza vēja vēdinata;
Tautietimi roka dreb,
Mani jaunu sveicinot.

# 15372.03
Drebi, drebi, apses lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tā drebeja puišam roka,
Jaunu meitu sveicinot.

# 15373.00
Apsitei (Bērziņam) lapa dreb,
Lakstigalai laipojot;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.

# 15373.01
Bērziņam lapas dreb,
Lakstigalai laipojot;
Tautiešam rokas dreb,
Mani jaunu sveicinot.

# 15373.02
Bērziņam lapas plauka,
Lakstigala ielaidās;
Tautietimi roka trīc,
Mani jaunu sveicinot.

# 15374.00
Ar tautieti sadereju,
Gredzeniņi saskaneja.
Tur bij mani pieci znoti,
Tur deviņi bāleniņi.

# 15375.00
Ar tautieti sadereju,
Saskaneja gredzentiņi;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne īstie bāleniņi.

# 15375.01
Ar tautieti sadereju,
Gredzentiņi saskaneja;
Nevar vaira kungi šķirt,
Ne baltie bāleniņi.

# 15375.02
Ar tautieti sadereju,
Vidū brāļu stāvedama;
Nevar manis kungi šķirt,
Ne bagati bāleliņi.

# 15375.03
A' tautieti sadereju
Vidū brāļu pagalmā;
Neviens mani šķirt nevar,
Es jau pate saderej'.

# 15375.04
Ar tautieti sadereju
Vidū kunga tīrumā;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne ar' mani bāleliņi.

# 15375.05
Ar tautieti sadereju,
Vidū lauka stāvedama;
Ne man var kungi šķirt,
Ne baltie bāleliņi.

# 15375.06
Ar tautieti sadereju,
Vidū lauka stāvedama;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne baltie brāleliņi.
-Kas, māsiņi, rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
-Dieviņš mūsu rokas šķīra,
Laima deva padomiņu.

# 15375.07
Es pārmiju guledama
Savu zelta gredzentiņu;
Nevar mūs kungi šķirt,
Ne bagati bāleliņi.

# 15375.08
Sadereju ar tautieti,
Sakaneja gredzentiņi;
Ne var kungi to darit,
Ne ar' savi bāleliņi.

# 15375.09
Sadereju ar tautieti,
Saskaneja gradzeniņi;
Nevar vaira kungi šķirt,
Ne īstie bāleliņi.

# 15375.10
Sadereju ar tautām,
Tad bij droša dzīvošan':
Nevareja kungi dzīt,
Ne ar' īsti bāleliņi.

# 15376.00
Ar tautieti sadereju
Tīrumāi, klajumāi,
Lai mūžiņis kāds būdamis,
Ne vārdiņu nerunāt.

# 15377.00
Ar tautieti sadereju,
Vidū brāļu stāvedama;
Tautietim plika roka,
Man bij pilna gredzeniņu.

# 15378.00
Atraiknim roku devu,
Asariņas slaucidama;
Atraiknim smaga roka,
Div' laulibas gredzentiņi.

# 15379.00
Atraitņam roku devu,
Gredzeniņa vien nedevu:
Roku devu un atņēmu,
Gredzeniņa neatņēmu.

# 15380.00
Atraitņam rōku devu
Jaunu zānu vidiņā;
Muna rōeciņ' i nōebira
Jaunu zānu osorām.

# 15381.00
Atraitņam roku devu,
Ne tam kroga dzērajam.
Var gan kroga dzērajiņis
Bez līgavas nodzīvot.

# 15382.00
Atraiknim roku devu,
Upmalā stāvedama.
Līdz atraiknis roku deva,
Es ielēcu upitē.
Labak upes rauduvite,
Ne atraikņa līgaviņa.

# 15383.00
Atraitņam roku devu,
Uz akmeņa stāvedama;
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzeniņi (gredzentiņi).

# 15383.01
Atraiknim roku devu,
Uz akmini stāvedama;
Atraiknim smaga roka,
Div' laulati gredzeniņi.

# 15383.02
Atraišam ruku devu,
Iz akmiņa stāvādama;
Atraišam gryuta ruka,
Div' laulāti gredzineņi.

# 15383.03
Atraišam(i) roku devu,
Virs akmeņa stāvedama;
Atraišam(i) smaga roka,
Div' laulati gredzentiņi.

# 15383.04
Atraitns mun roku deva,
Atraitņam salta roka,
Atraitņam salta roka,
Div' laulati gredzentiņi.

# 15383.05
Atraits manim roku deva,
Uz akmeņa stāvedams;
Atraišam(i) cieta roka,
Div' laulati gredzentiņi.

# 15383.06
Esi gudra man' māsiņa,
Nedod rokas atraikņam;
Atraikņam grūta roka,
Div' kārtāmi gredzentiņi.

# 15383.07
Tautišam roku devu,
Iz akmiņa stāvādam;
Smoga roka tautišam,
Div' laulāti gredzentiņi.

# 15383.08
Uz akmeņa stāvedama,
Atraitņam roku devu;
Atraitņam(i) smaga roka,
Divkārt mīti gredzeniņi.

# 15383.09
Uz akmini stāvedama,
Atraiknim roku devu;
Atraiknim smaga roka,
Div' laulati gredzentiņi.

# 15384.00
Atraišam roku devu
Caur deviņ' bāleliņ';
Apbirst munas baltas rokas
Gaudajām asarām.

# 15385.00
Bij', māsiņ, traukusies
Netikļam roku dot;
Es no krēsla neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.

# 15386.00
Bāliņ, dedzi vaska sveci,
Svainit, zelta lukturit',
Nu es līdu istabā
Tautiešam rokas dot.

# 15387.00
Briedu purvu, vaj nebriedu?
Baltas zeķes kājiņā;
Dodu roku, vaj nedodu
Bārgajam tautiešam?

# 15387.01
Brist man purvu, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņāi;
Dot man roku, vaj nedot
Bārgajam tautiešam?

# 15388.00
Brist man purvu, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vaj nedot
Šoruden tautiņām?

# 15389.00
Brist man purvu, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vaj nedot
Tādam kroga dzērajam?

# 15390.00
Brist purā, vaj nebristi?
Baltas zeķes kājiņās;
Dot rociņu, vaj nedot?
Atraitns mani bildinaja.

# 15391.00
Brist purvā, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vaj nedot,
Kad nelietis bildinaja?

# 15391.01
Briedu purvu, vaj nebriedu?
Baltas zeķes kājiņā;
Domu roku, vaj nedomu?
Neveiklits tēva dēls.

# 15391.02
Brist purā, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Iet tautās, vaj neiet?
Neveiklitis bildinaja.

# 15392.00
Brist purvāi, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu vaj nedot?
Nav īstens tēva dēls.

# 15393.00
Brist purvā, vaj nebrist(i)?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vaj nedot(i)?
Nav dižans tēva dēls.

# 15393.01
Bristin purvu, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dotin roku, vaj nedot?
Nedižans tautu (tēva) dēls.

# 15393.02
Bristi puru, vaj nabrist?
Bolltys z čis kājiņā;
Dot ruēeņu, vaj nadot?
Nadižanys orājiņis.

# 15394.00
Bristi purvu, vaj nebristi?
Baltas zeķes kājiņāi;
Doti roku, vaj nedoti?
Nezinams tautu dēls.

# 15394.01
Brist man dubļus, vaj nebrist?
Jaunas kurpes kājiņā;
Dot man roku, vaj nedot?
Nezinamis tēva dēls.

# 15395.00
Bristin purvu, vaj nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vaj nedot
Asariņu dzērajam?

# 15396.00
Dažu dienu es raudaju
Vienas dienas gājumiņu;
Labak būtu to dieniņu
Pa siliņu staigajusi;
Labak mana balta sagša
Sila skuju piebirusi,
Ne ka gājsi istabā
Tautiešam roku dot.

# 15397.00
Dižens puisis, daila rota,
Iznesiga valodiņa.
Ko tu saki, brāleliņi,
Es tam gribu roku dot?

# 15397.01
Smuks puisitis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa.
Ko tu saki, bāleliņ,
Es tam gribu roku dot?

# 15398.00
Div' upites cauri bridu,
Trešā muti nomazgaju;
Div' tautāmi atsaciju,
Trešām gāju roku dot.

# 15398.01
Div' pelķites cauri bridu,
Trešā muti nomazgaju;
Div' sētiņas garām gāju,
Trešā ņēmu līgaviņu.

# 15398.02
Div' strautiem pāri bridu,
Trešā rokas nomazgaju;
Div' tautiešiem atsaciju,
Ar trešo sadereju.

# 15398.03
Div' upites pāri bridu,
Trešā acis nomazgaju;
Div' tautiešus garam laidu,
Trešajam roku devu.

# 15398.04
Div' upites pāri bridu,
Trešā muti nomazgaju;
Div' tautiešus garam laidu,
Ar trešo sadereju.

# 15398.05
Trīs zīdiņus matos pinu,
Visi pilni sidrabiņa;
Trīs tautiņas garam laidu,
Cetortam roku devu.

# 15399.00
Dodiet man dadžu cimdus,
Asu dadžu pirkstainiekus,
Nu es iešu istabā
Naidniekam rokas dot.

# 15399.01
Dodat man eža cimdus,
Eža cimdus pirstainiekus,
Lai es eimu istabā,
Nāvekļam roku dot.

# 15400.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tā drebeja mūs' māsiņa,
Kad tautām roku deva.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv