2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.12. Bildināšana. ( 14701 - 15089)
2.5.1.2.12.1. Dziesmas no tautu dēla jeb precenieku puses. ( 14701 - 14837)
# 14801.00
Sak' tiešam, tautu meita,
Būsi mana, vaj nebūsi,
Lai es savu sīku naudu
Ar citām(i) netēreju.
# 14801.01
Sak' tiešam, tautu meita,
Būsi mana, vaj nebūsi,
Lai es savas sīkas naudas
Ap citām netēreju.
# 14801.02
Sak' tiešam, tautu meita,
Vaj būs' mana, vaj nebūsi,
Lai es savu sīku naudu
Ar citām netēreju.
# 14802.00
Sala jūra, Daugaviņa,
Vēl zālite nesasala;
Tēv' ar māti pierunaju,
Vēl meitiņas nevareju.
# 14802.01
Visa jūra sasalusi,
Jūras kāja nesalusi;
Tēv' ar māti pierunaju,
Meitas vien nevareju.
# 14803.00
Sarkanā brūklenit'
Istabā ieteceja.
Es nebiju puiša vērte,
Nedrīksteju bildināt.
# 14804.00
Sarkans alus kanniņā,
Luste man tevis dzērt;
Smuka balta mātes meita,
Luste man tevis ņemt.
# 14805.00
Sasaskaitās tautu meita,
Gaida mani lūdzoties.
Lai lūdzās sirma cūka
Ar saviem sivēniem.
# 14806.00
Šilkiem šūta tautu meita,
Nāc pie mana bāleliņa!
Bij manami bāliņami
Sudrabiņa zābaciņi.
# 14807.00
Šitij pate toutu meita
Bos munam bāliņam:
Tādi poši sārti vaigi,
Kā munam bāliņam.
# 14808.00
Šoruden, šoruden
Maza mana līgaviņa.
Liku vaļu, lai ta auga
Līdz citam rudeņam.
# 14808.01
Šo rudeni, to rudeni
Maza mana līgaviņa.
Audzi liela, dari pūru
Līdz citami rudeņam.
# 14809.00
Šo rudeni, to rudeni
Maza mana līgaviņa.
Brāļi, laiku noliciet,
Līdz kuram rudenam?
# 14809.01
Šo rudeni, to rudeni
Maza mana līgaviņa.
Jel laiciņu nolieciet,
Da kurami rudeņam?
# 14810.00
Sīksta vīksne, lūkus plēst,
Gudra meitu māmuliņa:
Divkārt zirgu nosvīdeju,
Gala vārdu nedabuju.
# 14810.01
Aiji, aiji, ciema meita,
Tavu gudru padomiņu:
Trīsreiz bēri nosvīdeju
Gala vārda nedabuju.
# 14810.02
Sīksta vīksna lūku plēst,
Gudra meitu māmuļiņa:
Kā no vīksnas lūku plēš,
Tā no viņas valodiņu.
# 14810.03
Sīksta vīksne, lūku plēst,
Gudra meitu māmuļiņa:
Trīskārt zirgu nosegloju,
Viena vārda nedzirdeju.
# 14811.00
Sīkstis bija vīkšņu celms,
Lepna meitu māmuļite;
Es nociertu vīkšņu celmu,
Pielūdz' meitu māmuļiti.
# 14811.01
Es nocirtu vīksnes celmu,
Piekrāp' meitas māmuliti;
Sīksts gan bija vīksnes celms,
Gudra meitas māmulite.
# 14811.02
Sak' gan sīkstu liepas celmu,
Es ar cirvi saskaldiju;
Sak' gan sīkstu meitu māti,
Es izvīlu malejiņu.
# 14811.03
Saka sīkstu vīksnes celmu,
Gudru meitu māmuliņu;
Es nociršu vīksnes celmu,
Pieviļ' meitu māmuliņu.
# 14811.08
Vīkšņu celmi gan ir sīksti,
Vēl jo sīksta meitu māte;
Es nocirtu vīkšņu celmus,
Piekrāp' meitu māmuliņu.
# 14812.00
Sniedziņš sniga, putinaja,
Laukā manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.
# 14812.01
Lietiņš lija, smildzinaja,
Laukā laidu kumeliņu;
To man dara meitas māte,
Ne ta sola, ne atsaka.
# 14812.02
Sniedziņš sniga, putinaja,
Laukā manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Nei ta deva, nei atsaka,
Nei ta deva, nei atsaka,
Ne vāķ manu kumeliņu;
Saldē manu kumeliņu
Uz to ledus gabaliņu.
# 14812.03
Snieg sniedziņš, putenē,
Laukā manis kumeliņš.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.
# 14812.04
Snieg sniedziņis, puteneja,
Laukā manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka,
Ne dod meitu, ne atsaka,
Saldē manu kumeliņu.
# 14813.00
Sniedziņš sniga, puteneja,
Laukā sala kumeliņš.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.
Dod, dodama, māte meitu,
Ko tik ilgi kaulejies?
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavas nama duris,
Danco tavas nama duris,
Rausta stangu iemauktiņus.
# 14814.00
Snieg sniedziņis, putinaja,
Laukā manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka,
Ne dod meitu, ne atsaka,
Gaida mani ballejam.
Ballē tevi purva pūce,
Vaj es citu nedabušu?
# 14814.01
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sēd' pie meitu māmuliņas.
Ne ta sola, ne atsaka,
Gaida mani balanam.
Balan' tevi purva pūce,
Vaj es citu nedabušu?
# 14815.00
Strauja, strauja upe teki,
Nedrīksteju pāri jāt;
Strauja, strauja mātes meita,
Nedrīksteju bildināt.
# 14816.00
Sudrabota tautu meita,
Nāc pie mana bāleliņa!
Ja tu biji sudrabota,
Caunots manis bālelinis.
# 14817.00
Sudrabota cielaviņa,
Laižies zelta vērlakā;
Visgudrā mātes meita,
Nāc pie manis [?] bāleliņa.
# 14818.00
Tādu daru vezumiņu,
Kādu zinu vilcejiņu;
Tādu meitu bildinaju,
Kādu zinu nācejiņu.
# 14819.00
Tautu meita dzeltanite,
Griez galviņu pa manim:
Es būš' tavs arajiņš,
Tev maizites devejiņš.
# 14820.00
Tautu meita dzeltaniņa,
Meties biedru ar maniem,
Nāc rudeni linu plūktu,
Pavasari dvieļu aust.
# 14821.00
Tautu meita dzeltanite,
Nāc pie mana bāleliņa;
Bij manam bāliņam
Pieci sirmi kumeliņi.
# 14821.01
Tautu meitu zeltenite,
Nāc pie manu bāliņu.
Vēl ir manam bāliņam
Āboltains kumeliņš.
# 14821.02
Tu meitiņa zeltenit,
Nāc pie mana bāluliņ.
Bija manam bāliņam
Pieci bēri kumeliņ.
# 14822.00
Teic taisnibu, tautu meita,
Būsi mana, vaj nebūsi?
Ja tu mana nebūdama,
Lai es citu bildinaju.
# 14822.01
Atbild' man bildedama
Kā godiga mātes meita;
Ja tu man atsacisi,
Es citur lūkošos.
# 14823.00
Tev, bērziņi, daudzi zaru,
Met vecos noriešam;
Tev, māmiņa, daudzi meitu,
Dod lielajas tautiešam.
# 14824.00
Teē ar maņi, aij ar maņi,
Aij ar maņi parunāt;
Ju tev tika prāteņam,
Aij pie muna brāļeļeņ.
# 14825.00
Tīru rudzu malejiņa,
Nāc pie mana bāleniņa;
Stāv manam bāliņam
Tīri rudzi nemaļami.
# 14826.00
Tik ilgs situ tautu galdu,
Kamēr lēca skabardziņa;
Tik ilgs lūdzu tautu māti,
Kamēr meitu atvēleja.
# 14869.00
Birst kārklam(i) zelta rasa,
Strazdiņam(i) uzlecot;
Birst tautām(i) asariņas,
Mani jaunu bildinot.
# 14869.01
Bērziņam lapas bira,
Lakstigalai uzlecot;
Birst asaras tautietim,
Mani jaunu bildinot.
# 14869.02
Bērziņam lapas dreb,
Lakstigalai laipojot;
Tautiešam raudas nāca,
Mani jaunu bildinot.
# 14869.03
Kārkliņam rasa bira,
Lakstigalai lēkajot;
Tautām bira asariņas,
Mani jaunu bildinot.
# 14870.00
Būt' es tāda gājejiņa,
Kā māmiņa devejiņa,
Sen būt' mani iedevusi
Kādam krogus dzērejam,
Kādam krogus dzērejam,
Kādam ceļa gājejam.
# 14871.00
Būt' es tāda gājejiņa,
Kā māmiņa devejiņa,
Sen' būt' mani sārti vaigi
Asarām nobālejši.
# 14871.01
Būt' es tāda gājejiņa,
Kā māmiņa devejiņa,
Sen būt' mani balti vaigi
Asarās nomirkuši.
# 14871.02
Būt' es tāda gājejiņa,
Kā māmiņa devejiņa,
Sen būt' mani iedevuse
Kādam ceļa gājejam,
Sen būt' mani balti vaigi
Asarās nobālejši.
# 14872.00
Būt' es tāda gājejiņa,
Kā māmiņa raiditaja,
Sen es būtu pirteniece,
Kalpa vīra līgaviņa.
# 14873.00
Buciņš krimta vītoliņu,
Abas kājas locidams;
Tautiets lūdza meitu māti,
Abas rokas bučodams.
# 14873.01
Balta kaza krūmu krimta,
Abas kājas pieminuse;
Smuks puisitis mani lūdza,
Abi vaigi glaudidams.
# 14873.02
Balti buki kārklus grauza,
Abas kājas atspēruši;
Tā lūdz mani jauni puiši,
Celiņos mezdamies.
# 14873.03
Balti buki kāklus grauza,
Abas kājas piemīdami;
Jauni puiši meitas lūdza,
Abus vaigus glaudidami.
# 14873.04
Balti buki kārklus grauza,
Līdz zemiti liekušies;
Tā puisiši meitas lūdza,
Līdz zemiti liekdamies.
# 14873.05
Balts buciņis kārklu lieca
Ar abām kājiņām;
Tautu dēls mani ķēra
Ar abām rociņām.
# 14873.06
Buciņš grauza ābeliti,
Abām kājām atspēries;
Puisits lūdza meitu māti,
Abas rokas bučodams.
# 14873.07
Buciņš grauza pabērziti,
Abas kājas piemīdams;
Tā puisitis meitu lūdza,
Abus vaigus glaudidams.
# 14873.08
Buciņš krimta kārkla krūmu,
Abas kājas kapadams;
Tā staigaja jauni puiši,
Meitu mātes lūgdamies.
# 14873.09
Buciņš plūca kārklu krūmu,
Līdz zemiti liekdamies;
Tā liecās veci puiši,
Pretim meitu māmuliti.
# 14873.10
Ir zaķitis alksni krimta,
Abi kājas laizidams;
Ir puisitis māti lūdza,
Abi rokas bučodams.
# 14873.11
Kā āzitis kārklu krimta,
Abjām kājām piemīdams;
Tā tautietis meitu lūdza,
Abjus vaigus glaudidams.
# 14873.12
Kaza grauza pabērziņu,
Ar kājiņu pieminuse;
Jauna meita puisi lūdza,
Ar rociņu turedama.
# 14874.00
Da zemiti brūni brunči,
Līdz pusiti sudrabiņ'.
Saka tautas, raudzidamas:
Gudram tādu bildināt.
# 14875.00
Daudz man tādu vīlejiņu,
Kad es būtu gājejiņa,
Es būt' savus brāleliņus
I bez laika atstājusa.
# 14875.01
Vīla mani vīlejiņi,
Kaut es tāda gājejiņa,
Es būt' savus bāleliņus
Ne šodien atstājuse.
# 14876.00
Dievs dod algas tautiešam,
Pavasari bildinaja:
Man janes brūtes vārds
Šo garo vasariņu.
# 14876.01
Dievs dod gala tev dabut,
Pavasara brūtganam:
Man janes brūtes vārds
Šo garo vasariņu.
# 14876.02
Dievs žēlo to meitiņu,
Ko pausar iepreceja:
Tai bij nest brūtes vārdu
Visu garu vasariņu.
# 14876.03
Dievs sodij' to puisiti,
Kas pausar bildinaja:
Bij man nest brūtes godu
Visu garu vasariņu.
# 14876.04
Dod, Dieviņi, izputēt
Pavasara brūtganam,
Bij man nest brūtes vārdu
Šādu garu vasariņu.
# 14876.05
Kad vējs tavu sird' izrautu,
Pavasaras brūtganam!
Ļaudis mani brūtes sauce
Šādu garu vasariņu.
# 14876.06
Nelga, nelga tautu dēls,
Pavasari bildinaja;
Bij man nesti brūtes godu
Visu garu vasariņu.
# 14876.07
Pavasara brūtganam
Abas acis jaāizdur:
Šādu garu vasariņu
Man janes brūtes vārds.
# 14877.00
Dievs dod apsei notrīsēt,
Ka ta mani izbiedeja;
Dievs dod algu tautiešam,
Mani jaunu zadinaja.
# 14877.01
Dievs dod apsei notrīsēt,
Mani mazu nobiedeja;
Dievs dod tautām izputēt,
Kam bez laika bildinaja.
# 14878.00
Dievs to zina, ko tautietis
Lūdz no manas māmuliņas:
Nosaņēmies cepuriti,
Līdz zemei klanijās.
# 14879.00
Dižs godiņs tiem brāļiem,
Kam raženas māsas aug:
Ik rudeņus tautas jāj,
Lūdz bāliņus lūgdamies.
# 14880.00
Dižu radu mūs' māsiņa,
Neej tautu mazumā:
Kur tu savu dižu pūru
Mazumā izdalisi?
# 14881.00
Dižūdeņa līdaciņa,
Nelaidies pelcitē:
Kur tu savus dižus spārnus
Pelcitē peldinasi?
# 14882.00
Div' sudraba ozoliņi
Bierzenēi līgojās;
Tā līgoja jauni puiši
Pret to meitu māmuliņu.
# 14883.00
Dod, dodama, māmulit,
Ja nedodi, tad atsaki;
Ko tie tautu kumeliņi
Mauru mina sētiņā?
# 14883.01
Dod, māmiņa, ja dodama,
Vaj atsaki sacidama!
Ko tie dara, dīžadami,
Svešu ļaužu kumeliņi?
# 14883.02
Dod, māmiņa, ja dodama,
Vaj atsaki sacidama;
Ko tie tautu kumeliņi
Min bāliņa pagalmiņu?
# 14883.03
Dod, māmiņa, vaj nedod,
Ko tik daudzi strīdejies?
Ko tie tautu kumeliņi
Mīda mūsu sētsvidiņu?
# 14883.04
Dodiet, brāļi, ka dodami,
Sacidami atsakat;
Ko tie mūsu mauru min,
Dara dūksti pagalmā?
# 14883.05
Riet', saulite, rietedama,
Nelidini gaisa vidu;
Dod, māmiņa, ja dodama,
Vaj atsaki sacidama,
Ko tie dara sveši ļaudis,
Svešu ļaužu kumeliņi:
Mina mūsu zaļu mauru,
Dūksti dara pagalmā.
# 14920.02
Tādu daru vezumiņu,
Kādu redzu vilcejiņu;
Tādu laidu valodiņu,
Kādu redzu runataju.
# 14921.00
Kādu velnu tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas?
Noņēmies cepuriti,
Līdz zemei locijās.
# 14921.01
Kāda vallna tautiets lodze,
Nō tās munas māmuļiņ's?
Nōsjemies capuirīti,
Lidz zemei klenījās.
# 14921.02
Kādu vellu tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas?
Nosaņēmis cepuriti,
Līdz zemei locijās.
Lūdz, tautieti, manis mīļi,
Nelūdz manas māmulites:
Dos māmiņa, es neiešu,
Velts būs tavis lūgumiņš.
# 14922.00
Kalnā leju iestāveju
Ar tautieti runadama.
Viņš teic savu goba zemi,
Man žēl tēva, māmulinas.
# 14922.01
Man ieslīka māla kalni,
Ar tautieti runajot;
Viņš teic savu bagatibu,
Man žēl savas māmuliņas.
# 14923.00
Kalpi vien, vērgi vien
Bildan' manu māmuliņu.
Vaj es kalpa, vērga dēļ,
Tik ražena uzauguse?
# 14923.01
Kalp' vien, vērg' vien,
Tie nāk man' bildināt.
Vaj es kalp', vērg' dēļ,
Tik lustige uzauge?
# 14925.00
Kalpi vien, vērgi vien
Bildin' manus bāleliņus.
Vaj es kalpa, vērga dēļ
Sav' pūriņu darinaju?
# 14925.01
Kalpi vien, vērgi vien
Man' māmiņu bildinaja.
Bij man kalpu, vērgu dēļ
Lielu pūru darināt?
# 14925.02
Kalpi vien, vērgi vien,
Tie nāk mani bildināt.
Vaj es kalpu vērgu dēļ
Sav' pūriņu pielociju?
# 14926.00
Kollps preceja meus' māseņu,
Nadodit, brāleleņi!
Vācājit nadodami,
Kur kollpam tāva zeme.
# 14927.00
Kam, atraitni, kalnā kāpi,
Mani jaunu zadinaji?
Bij tev ieti lejiņā
Pie vecām atraitnēm.
# 14928.00
Kam, tautieti,tad nenāci,
Kad raveju kaņepites?
Es ar tevi parunatu
Kā ar savu bāleliņu.
# 14929.00
Kam tie pieši, kam tie segli
Pie bāliņa staļļa durvim?
Tautu dēla pieši, segli,
Stallī bēris kumeliņš.
Pats sēdeja istabā,
Māmuliņas lūgdamies.
# 14930.00
Kam tu liji, lietutiņ,
Kam rasiņu rasinaji?
Kam, tautieti, slavu laidi,
Kad nedrīksti bildināt?
# 14930.01
Kam, lietiņi, smalks noliji,
Kam rasiņu padariji?
Kam, tautiet, slavit' laidi,
Ka nenāci bildināt?
# 14930.02
Kam, lietiņ, smalks noliji,
Kam rasiņu padariji?
Kam, tautiņas, jādijāt,
Kam slavit' darijāt?
# 14931.00
Kam tu pūti, ziemeliti,
Vaj nav vēju pūtejiņu?
Kam runaji pats, tautieti,
Vaj nav ļaužu runataju?
# 14932.00
Kas godigs tēva dēls,
Ļauj man ilgi puškoties;
Citu gadu, tad āziešu
Kā sārkana magonite.
# 14933.00
Kas godigs tēva dēls,
Tam godiga valodiņa;
Pats sēdeja kamanās,
Valodiņa istabā.
# 14933.01
Biju, biju jauns puisitis,
Bij man jauka valodiņa,
Pats sēdeju kumeļā,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas.
Meitu māte sēd aiz galda,
Alus kanna rociņā;
Šim kanniņa, tam kanniņa
Ša saldena alutiņa,
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmaliņas.
# 14933.02
Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Pats sēdeja kamanāsi,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabāi
Pie tās meitu māmulites.
-Dod, dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģejiesi,
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavu nama duru,
Danco tavu nama duru,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas?-
Meitu māte sēž pie galda,
Alus kanna rociņā;
Šim kanniņa, tam kanniņa
No ta salda alutiņa,
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuliņas.
# 14933.03
Dižens puisis, daiļa rota,
Izveiciga valodiņa,
Pats sēdeja kumeļā,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas.
-Dod, māmiņa, ja dodama,
Dod to pašu skaistako!
Ja nedosi skaistakās,
Žēlabās nomirišu.
# 14933.04
Godigajis tēva dēlis,
Tev godiga valodiņa,
Pats sēdeji kumeļā,
Valodiņa istabā.
# 14933.05
Kur godigs tēva dēls,
Tur godiga valodiņa,
Pats sēdeja kumeļā,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas.
# 14933.06
Smuks puisitis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Pats sēdeja kamanās,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmulites.
-Dod, māmiņa, man meitiņu,
Dod man visu jaunako,
Dod man visu jaunako,
Par visām daiļako.
-Tec, puisiti, kambarī,
Ņem no pulka lasidams.
-To es ņemšu, ta man tika
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkanbalti vaigu gali.
# 14933.07
Smuks puisitis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Pats sēdeja kumeļā,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas.
# 14934.00
Ko, Laimiņa, tu saciji,
Kalpiņš mani bildinaja?
-Ej, meitiņa, neatsaki,
Es tevim līdzi iešu,
Es tevim līdzi iešu,
Būs tev labi dzīvojot.
# 14934.01
Ko, Laimiņa, tu saciji,
Atraits mani bildinaja?
-Ej, meitiņa, neliedziesi,
Es ar tevi līdzi iešu,
Es ar tevi līdzi iešu,
Līdzi kāpšu kumeļā.
# 14935.00
Ko, tautieti, man's lūdzies,
Lūdzies manas māmuliņas;
Ja māmiņa mani deva,
Es lētina gājejiņa.
# 14936.00
Ko tu nāci, vērtigs puisi,
Pie nelieša meitiņām?
Sen tu biji sadomajis
Vērtigakas bildināt.
# 14937.00
Ko tu saki, māmuļite,
Kalpiņš mani bildinaja?
-Ej, meitiņa, kad tev tika,
Ja kalpiņis bildinaja,
Kalpiņam tīra maize,
Palētaka dzīvošana.
# 14938.00
Kur bitite ziedos gāja,
Ne smildziņa nekusteja;
Kur runaju ar tautieti,
Tur zemite līgojās.
# 14939.00
Kur, tautieti, tad tu biji,
Kad es maza vāļajos?
Nu tu mani gan redzeji,
Kad es rožu dārziņā.
# 14939.01
Kur, toutiet, ted tu biji,
Kad as rāpu vozājōs?
Nu tu maeni ieroudzīji,
Kad as kunga daerbenīca.
# 14939.02
Kur, tautieti, toreiz biji,
Kad es rāpu vazajos?
Nu tu mani ieraudziji,
Kad es kļuvu malejiņa,
Kad es kļuvu malejiņa,
Baltu kreklu mazgataja,
Baltu kreklu mazgataja,
Gar' audeklu audejiņa.
# 14940.00
Kur tev kauns, tautu dēls
Pats preceji līgaviņu?
Kur tev tēvs, kur māmiņa,
Kur vecie bāleliņi?
# 14940.01
Kaunies kaunu tu, dēliņ,
Pats preceji līgaviņu!
Kur tev bija tēvs, māmiņa,
Kur vecaji bāleliņi?
# 14940.02
Kur kauniņ tav, bāliņ,
Pats preceji līgaviņ'.
Kur tev bija tēvs ar māt',
Kur vecak' bāleliņ'?
# 14940.03
Kur tev kouns, toutu dāls,
Pots preceji ligaeviņu?
Kur tev tāvs, kur māemiņa,
Kur vecie bāeleliņi?
# 14941.00
Kuras tautas mani grib,
Lai bildina bāleliņu;
Aiz bāliņa aizstājos,
Kā aiz kupla ozoliņa.
# 14942.00
Lai tie vēji kādi pūta,
Visi salti pavasar;
Lai tie tautas kādi vērgi,
Visi mani bildinaja.
# 14943.00
Ļaujat man pašai vaļu
Arajiņa lūkoties;
Kād' es pate nolūkošu,
Ne uz viena neraudašu.
# 14948.00
Māmiņa mīļā,
Nevēli mani,
Kad tautu netiklis
Bildināt sāk.
# 14949.00
Māsiņ mana jaunakā,
Stāv' manā ēniņā;
Kuras tautas tevi grib,
Lai nāk mani bildināt.
# 14949.01
Jaunākā mun' māsiņa,
Stāv' munā pakrēslī;
Kuras tautas tev' gribēs,
Lai nāk man zadināt.
# 14949.02
Māsiņ diža, māsiņ maza,
Stāv' manā ēniņā;
Kuras tautas tevi grib,
Lai nāk mani bildināt.
# 14949.03
Māsiņ mana jaunakā,
Stāv' manā pakaļā;
Kuras tautas tevi grib,
Lai nāk mani bildināt.
# 14950.00
Māte, māte, raugi ganu
Es ganos vairs neiešu:
Vakar mani norunāja
Pušenieku māmuliņa,
Pušenieku māmuliņa
Tam savam dēliņam.
# 14951.00
Man atsūta tautu dēlis
Mazu, mazu grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
# 14952.00
Man māseņa muižā auga
Zaltoņem matiņem;
Apleik muižu tautis jāja,
Nadrīkst kunga zadenāt.
# 14953.00
Man meitiņa pie meitiņas,
Man kanniņa pie kanniņas,
Man znotiņi kā ozoli
Klanities klanijās.
# 14954.00
Man tautiņas lūdzien lūdza:
Gaid', puķite, cit' rudeni!
Es, sirsniņa, gan gaiditu,
Daudz tautiņu kājas āva,
Daudz tautiņu kājas āva,
Daudz segloja kumeliņus.
# 14955.00
Maza biju, bet jau gudra
Par visām māsiņām:
Tautiets saka vienu vārdu,
Es deviņi atbildeju.
Piln' istaba svešu ļaužu,
Cauri gāju šķirstidama,
Cauri gāju šķirstidama,
Sav' bāliņu mekledama.
# 14956.00
Maza, maza ābelite,
Trejus ziedus birdinaja;
Maģa, maģa mūs' māsiņa,
Trejas tautas bildinaja.
# 14957.00
Mīļais mani mīļi lūdza,
Lai es ietu šo rudeni.
Es neiešu šo rudeni,
Ne nākošu pavasaru.
# 14958.00
Mūsa gāja par galdiņu,
Degontiņu slaucidama;
Tautiets lūdza tautu meitu,
Asariņas raudadams.
# 14959.00
Mūs' nāburgu greznais puisis
Augstu kāpa, zemu krita.
Priekšu kāpa galotnē,
Pēc nokrita pazarē;
Priekšu gāja mātes meitas,
Pēc jaludz kalponite.
# 14959.01
Mūsu puiši lielijās
Augstu kāpt kokgalā;
Priekšu kāpa galotnē,
Pēc nokāpa pazarē;
Priekšu gāja mātes meitas,
Pēc jalūdz kalponit'.
# 14961.00
Mucā audzis tautu dēls,
Pa spundiņu ēdinats:
Nesaprata locitiese
Pret to meitu māmuļiti.
# 14962.00
Ierē aug daiļ's meits
Ierupites maliņā,
Trīskārt taut' mazgajās,
Tad vēl nāk bildanāt.
# 14963.00
Nāc, meitiņ, nāc, māsiņ,
Smuks puisits bildināja.
Tikai viena vaina bija,
Ilgi dzēra krodziņā.
# 14964.00
Nav saulīte uzlēkuse,
Atsarkuši mežu gali,
Tā nosarka mūs' māsiņa,
Svešu ļaužu bildinama.
# 14965.00
Nedod mani, māmulīte,
Pirmā tautu jājumā,
Lai jāj tautas simtu reizžu,
Lai sviedrē kumeliņus.
# 14965.01
Nedod mani, māmulite,
Pirmā tautu jājumā,
Lai jāj tautas piecas reizas,
Lai sviedreja kumeliņus,
Lai neteica citu dienu,
Mani lēti dabujuši.
# 14965.02
Nedod mani, māmuļite,
Pirmāi tautu jājumāi,
Lai neteica citu reizu:
To mēs lēti dabujam.
# 14966.00
Nedod, māte, sav' meitiņu
Pirmā tautas jājumā,
Lai segloja tautas dēlis
Trīsreiz savu kumeliņu.
# 14967.00
Nedod mani, māmulite,
Vēl es biju nedodama,
Vēl manā galviņā
Ziedēt zied vaiņadziņš.
# 14968.00
Nedodati, bāleliņi,
Kur māmiņa mani deva;
Kad māmiņa sagšu sedza,
Nosedzati, bāleliņi.
Dodat mani, bāleliņi,
Dodat maizes vietiņā,
Lai es savas villainites
Par maiziti neizdevu.
# 14969.00
Nedodat, nedodat
Varen jaunu tautiņās!
Ne māceju autu siet,
Ne pēc sievas piedereju.
# 14970.00
Nekad saule nav tik silta,
Kā ir silta pavasari;
Nekad tautas nav tik labas, -
Kā ir labas precedamas.
# 14971.00
Ņemiet, tautas, kas bij skaista,
Kam bagati bāleliņi;
Es nebiju pate skaista,
Ne bagati bāleliņi.
# 14972.00
Netīk man purvu brist,
Jaunas kurpes kājiņā;
Netīk man atsacit,
Patīkamis tēva dēls.
# 14973.00
Nevijiesi, vītoliņi,
Ja nav laba vijejiņa;
Neej vis, man' māsiņa,
Ja nav laba ņēmejiņa.
# 14974.00
No rudeņa da rudeņa
Es pievīlu tautu dēlu.
Es ziedeju kā puķite,
Viņš mūžiņu karsinaja.
# 14975.00
Odiņš nāca džinkstedams,
Asentiņu gribedams;
Tautiets nāca raudadams,
Mani jaunu gribedams.
# 14976.00
Osi, osi, kļava, kļava,
Ko jūs divi runajat?
- Runajam liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.
# 14977.00
Ozols tēvs, liepa māte,
Kā vītoli bāleliņi;
Bij prātiņš, bij galviņa
Dzērajam(i) bildināt.
# 14978.00
Ozolam vara miza
Trīs kārtām apauguse;
Ap to manu māmuliņu
Trīs rindiņas svešu ļaužu.
# 14979.00
Pa pāriem diegu vilku,
Pa pāriem dzīpariņu;
Pa pāriem tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
# 14980.00
Pie brāliša dzīvodama,
Zelta kurpes šūdinaju;
Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
Sak' tautiņas, sēdedamas:
Drošam tādu bildināt!
# 14981.00
Pieci smuidri ozoliņi
Pret sauliti locijās;
Pieci smuidri tēva dēli
Lūdzās meitu māmulites.
# 14982.00
Pirmo reizi tautiets jāja,
Tūliņ prasa gala vārdu.
Jāj tu, šķelmi, simtu reižu,
Gala vārda nedabusi.
# 14982.01
Pirmo reiz tautu dēls
Grib dabut gala vārdu.
Jāj, tautieti, simtu reižu,
Gala vārda nedabusi.
# 14982.02
Tautiets prasa gala vārda,
Pirmo nakti guledams.
Gul, tautieti, simtu naktis,
Gala vārdu nesacišu.
# 14983.00
Priedes vien, egles vien
Mana ceļa maliņā;
Kas skujiņas izskaitija,
Tas lai mani bildinaja.
# 14983.01
Kupla egle izaugusi
Mūs' bāliņa pagalmā;
Kas tās skujas izskaitis,
Tas drīkst mani bildināt.
# 14983.02
Kupla, kupla ta eglite
Liela ceļa maliņā;
Kas skujiņas izskaitija,
Tas lai mani bildinaja.
# 14983.03
Kuplis, kuplis bērziņš auga
Gana ceļa maliņā;
Kas tās lapas izskaitija,
Tas var ganu bildināt.
# 14983.04
Kuplis, kuplis bērziņš auga
Liela ceļa maliņā;
Kas lapiņas izskaitija,
Tas lai mani bildinā.
# 14983.05
Trīs priedites, trīs eglites
Mana ceļa maliņā;
Kas tās skujas izskaitija,
Tas lai mani bildinaja.
# 14983.06
Trīs priedites, trīs eglites
Mana ceļa maliņā;
Kas var skujas izskaitit,
Lai ņem manu vainadziņu.
# 14983.07
Viena priede, otra egle
Mana ceļa maliņā;
Kas skujiņas izskaitija,
Tas lai mani bildinaja.
# 14983.08
Visas manas ceļa malas
Ar eglēm noaugušas;
Kas var skujas izskaitit,
Tas var mani bildināt.
# 14984.00
Precē mani precenieki,
Es brūtgana neredzeju;
Būt' brūtganu redzejuse,
Vaj tad ietu, vaj neietu.
# 14985.00
Precē mani precinieki,
No rudeņa rudenī.
Brāļi, laiku noliciet,
Līdz kuram rudeņam.
# 14986.00
Pūš vējiņis rozitēs,
Ne lapiņas nečabeja;
Jāja tautas piecas reizas,
Ne no krēsla necēlos.
# 14987.00
Pūt, ziemeli, nelaid sala,
Laid ābeli noziedēt;
Precat, tautas, nevedati,
Lai māsiņa puškojās.
# 14991.01
Pusrītiņ' saule lēca
Zemes bērzes galiņē;
Pusvasar' tautas nāca
Manu godu lūkoties.
# 14991.02
Pusrītiņus saule lēca
Pura bērza galiņā;
Pusvasaras tautu dēls
Mani jaunu bildinaja.
# 14992.00
Ražens puisis lielijāsi
Drīz dabut līgaviņu.
Ši devita mātes meita
Šo nedeļu bildinata;
Ši devita šo nedeļu,
Kur vēl visa vasariņa?
# 14993.00
Rasiņā es negāju,
Kamēr svārkus uzlociju;
Pie tautiet' es negāju,
Kamēr labi apdomaju.
# 14994.00
Riet', saulit, rietedama,
Nelidini meža virsu;
Dod, māmiņa, ja dodama,
Nekarini svešu ļaužu.
# 14995.00
Rej, suniti, vakarā,
Nelādini tukša meža;
Nebildini, tautu dēlis,
Tukšu roku mātes meitu.
# 14996.00
Rozēm kaisu istabiņu,
Tēva dēla gaididama;
Redzu kalpu atjājam,
Slauku rozes pabenķē,
Slauku rozes pabenķē,
Pat' par sētu kaņepēs.
Kaņepēs klausijos,
Ko runaja tēvs, māmiņa.
Tēvs solija, māte liedza,
Tautiets lūdza raudadams,
Tautiets lūdza raudadams,
Saujā naudu zvadzinaja.
Dod par kazu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!
# 14997.00
Runā tēvs, runā māte,
Runā pieci bāleliņi,
Manis vienas nevareja
Tautiņāmi pierunāt.
# 14998.00
Saka gudru tautu dēlu,
Jam pašam to gudrumu:
Visu dienu kumeliņu
Iemavos ēdinaja.
# 14999.00
Saka jaunu tautu dēlu,
Kas velns vairs jaunu deva:
Pieci gadi bārzdu dzina,
Tad vēl mani bildenaja.
# 15000.00
Sakās tautas šurpu jāti,
Sakās mani zadināt.
Zadin' manu tēvu, māti,
Vecakaju brāleliņu.
