2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk. ( 14174 - 14531)
2.5.1.2.7.3. Tautas aiz vārtiem un pagalmā. ( 14378 - 14531)
# 14402.00
Jauni zēni bandenieki,
Nisien zirgus pie vītola;
Sien pie zaļa ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmulite,
Kāds barots kumeliņš.
# 14403.00
Ka jājat, sveši ļaudis,
Še bij jūsu peļamā;
Tur bij jūsu teicamā.
# 14403.01
Ka, ļautiņi, šurp nāciet,
Te bij jūsu peļamā;
Anduļos svina piesta,
Ta bij jūsu teicamā.
# 14404.00
Kā ti grozni suņi rej
Ap to munu rāžu dārzu?
Tautys luka kumeļeņu,
Gaida rāžu šķiņejeņis.
# 14405.00
Ka tu, kuņa, nakti brauci,
Ka nebrauci saulitē?
Ja tu būtu laba sieva,
Dienu brauktu saulitē.
# 14406.00
Kam, brāliti, tapinaji
Tautām savu cepuriti?
Es teceju vārtus vērt,
Šķiet' brāliti atjājam;
Atjāj tautu rudacitis,
Mans asaru dzērejiņš.
# 14407.02
Kam, bāļeņ, tu salaidi
Svešus ļaudis pogolmā?
-As, māseņ, naredzēju,
Smādā kolu zubiņeņu.
# 14407.03
Kam, bāliņ, vārtus vēri,
Kam salaidi svešus ļaudis?
-Es, māsiņa, neredzeju,
Smēdē kalu zobentiņu.
# 14408.00
Kam, bāliņi, vārtus vēri,
Kam salaidi svešus ļaudis?
Ej tu pats, es neiešu,
Dod pats savu līgaviņu.
# 14409.00
Kam, suniti, sīvi rēji,
Pie vārtiem nostājies?
Redz, kur jāja netiklitis
Mūs' māsiņu bildināt.
# 14410.00
Kam tie bēri kumeliņi
Pie māsiņas rožu dārza?
Tie tautiņu kumeliņi,
Gaida rožu šķinejiņas.
# 14411.00
Kam tie pieši, kam tie segli,
Pie bāliņa staļļa durvu?
Tautu pieši, tautu segli,
Bāliņš man nesacija.
# 14412.00
Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie bāliņa namdurēm?
Tautu dēla zirgi, rati,
Mūs' māsiņas preciniek'.
# 14412.01
Kam tie tādi lepni zirgi
Pie brāliša nama durvu?
Tie tautieša lepni zirgi,
Kas jāj mani lūkoties.
# 14413.00
Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tie daili kumeliņi?
Puiša zirgi, puiša rati,
Puiša daili kumeliņi.
# 14414.00
Kam tie sirmi kumeliņi
Pie ta mana rožu dārza?
-Tie, māsiņ, tavi viesi,
Tavu viesu kumeliņi.
# 14415.00
Kas tur skan, kas tur skan,
Pie vārtiem dajājot?
Tur atjāja tautu dēls,
Skan tam pieši, klab zābaki,
Skan tam pieši, klab zābaki,
No kumeļa nolecot.
# 14416.00
Kliedzu, kliedzu, saucu, saucu
Savu baltu bāleliņu :
Pieci sirmi kumeliņi
Auzu lauku noēduši.
# 14417.00
Ko jājiet, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedus raut?
Vaj jūs' pašu zemitē
Tādi ziedi neziedeja?
# 14417.01
Ko nācat, Dzērvenieki,
Mūs' pusē puķes raut?
Vaj jūs' pašu novadāi
Tādas puķes neziedeja?
# 14418.00
Ko, tautieti, tu domaji,
Uz dāldera dancodams?
Vaj tu gribi man' māsiņu,
Vaj smalkaju mātes meitu?
# 14419.00
Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Ķenkaraiņu tēva dēlu
Iedzinuši nātrienā.
# 14420.00
Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Tie rej māsas preciniekus,
Skaistu rožu rāvejiņus.
# 14421.00
Ko tie tēva suņi rēja
Aiz ta mana rožu dārza?
Svešas tautas sajājušas,
Gaida rožu ravetaju.
Eit, brāliši, vēlat māsu,
Bet jūs gudri runajiet.
Lai jāj piecas, sešas reizas,
Lai sviedroja kumeliņu,
Lai nesaka citu dienu :
To mēs lēti dabujam,
To mēs lēti dabujam,
To mēs grūti maldinam.
# 14422.00
Ko tie tēva suņi rēja
Aiz ta mana rožu dārza?
Trejas tautas sajājušass,
Gaida rožu ravetajas.
Eit', māsiņas, atsakiet,
Vakar rozes izravetas.
# 14422.01
Eit, brāliši, paskatait,
Ko tie mana suņi rēja.
-Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravetaju.
-Eit', brāliši, atsakait,
Vakar rozes noraveju.
# 14423.00
Kur jādamas, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
-Lēnas meitas taujajam
Lēnajam dēliņam.
# 14423.01
Kur braukdamas, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
-Lēnu meitiņ' i vedam
Lēnajam bāliņam.
# 14423.02
Kur, jājat, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
-Lēnu meitu lūkoties
Pie lēnās māmuliņas.
# 14423.03
Kur, jāsit, lēnas tautas,
Lēnajiem kumeļiem?
-Lēnas meitas japrecē
Lēnam tautu dēliņam.
# 14423.04
Kur jāsieti, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
-Lēnu meitiņ' i preceja
Lēnajam dēliņam.
# 14423.05
Kur jāsiet, rāmas tautas,
Rāmi tek kumeliņi?
-Jāsim rāmu novadiņu,
Rāmu meitu lūkoties.
# 14424.00
Kur jājat, bandinieki,
Rakstitām cepurēm?
-Mēs jājam uz Birzgali
Pie Birzgaļa meitiņām.
Birzgaļam trīs meitiņas,
Visas vienu skaistumiņu.
Viena šuva, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņu.
# 14425.00
Kur jājati, bandenieki,
Zīda pušķi zemi slauka?
-Gobzemjam viena meita,
Tās jājam lūkoties.
# 14425.01
Kur jājieti, ārmuižnieki
Pelekiemi svārciņiem?
-Piebalgāi smukas meitas,
Tās jāsimi lūkoties.
-Vaj jājieti, nejājieti,
Jūs jau viņu nedabusat;
Tām pašāmi līdzi auga
Gobas zemes arajiņi.
# 14425.02
Kur jāsit, bandenieki,
Zīda puški zemi slauka?
-Bajārami viena meita,
To jāsim lūkoties.
# 14425.03
Kur jūs jājat, bandenieki,
Riņķotiemi kažokiem?
Samta biksas, zīda vestes,
Jaunas cauņu cepurites.
-Ziemeļami viena meita
Tās mēs jājam lūkoties.
-Vaj jūs jājat, vai nejājat
Jūs jau viņas nedabusiet;
Tai pašai līdza auga
Gobu zemes arajiņš.
# 14425.04
Kur jūs jājat, bandenieki,
Riņķotiemi kažokiem?
-Ziemeļami viena meita,
Tās mēs jājam lūkoties.
-Vai jūs jājat, vai nejājat,
Jūs jau viņas nedabusat;
Tai pašai līdzi auga
Gobas zemes arajiņš.
# 14425.05
Kur jūs jāsiet, bandinieki,
Ripainiem kumeļiem?
-Jāsim mēs uz Griepučiem,
Griepuč' meitu lūkoties.
Vaj jūs jājiet, vaj nejājiet,
Ta pie jums gan neies,
Tai pašai līdz uzauga
Gobas zemes arajiņš.
# 14425.06
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Zīdes puški zemi slauka?
-Gobziņami viena meita,
Jāšu tās lūkoties.
-Tīk tev jāt, tīk nejāt,
Tikpat māte man' nedos;
Man pašai līdzi auga,
Gobu zemes arajiņš.
# 14425.07
Pieci jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģedami;
Visi pieci sastājuši
Mana lauka galiņā.
Kur jāsiet, bandenieki,
Riņķotiemi kažokiem?
-Šāi ciemā viena meita,
To jājam lūkoties.
-Vaj jājiet, nejājiet,
Jūs jau mani nedabusit,
Man pašai līdza aug
Godigs zemes arajiņš.
# 14426.00
Kur jājat, Dūrinieki,
Ar tiem ķīļa deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām mellužām.
# 14448.01
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Man nav īsta bāleliņa :
Ar tautām zirgiem mija,
Sola mani priedēm dot.
# 14448.02
Bandenieki, bāleliņi
Sajājuši kalniņā,
Sajājuši kalniņā
Maina bērus kumeliņus,
Maina bērus kumeliņus,
Sola māsu priedēm dot.
Vaj man' bija tēvs, māmiņa
Priežu dēļ audzinajši?
# 14448.03
Brāļi māsas ieslēguši
Pētersiļu dārziņā.
Nojājuši kalniņā,
Maina bērus kumeliņus,
Maina bērus kumeliņus,
Sola mani priediem dot.
Vaj tad mani tēvs, māmiņa,
Priežu dēļ audzinaja?
Tēvs, māmiņa audzinaja,
Vieglu dienu domadami,
Vieglu dienu domadami,
Goda dienu gaididami.
# 14448.04
Mūs' brāliši mitenieki,
Sajājuši kalniņāi.
Mitoj' bērus, mitoj' raudus,
Sola māsu piedevām.
Vaj tad mani tēvs un māte
Piedevām audzejuši?
# 14449.00
Man atjāja precinieki
Sirmu, sirmu kumeliņu;
Nedod mani, māmuliņ,
Līdz atjās ābolainu.
# 14450.00
Man atjāja tautu dēlis
Vērzeļotu kumeliņu.
Ne vērzeles nemīleja,
Kad netika prātiņam.
# 14451.00
Man sajāja treju tautu
Vienā vārtu vērumā.
Atsakiet, brāleliņi,
Nevienam nedodiet.
# 14452.00
Meitu mātei vara vārti,
Akmiņota gulu sēta;
Pušam cirtu vara vārtus,
Pāri bēri lecinaju.
# 14453.00
Nāc ārā, tautu meita,
Ej, atsaki tautiņām.
Ja patīk prātiņam,
Tad dod' auzas kumeļam;
Ja netika prātiņam,
Tad paber priedes skujas.
# 14454.00
Nakti jāja tautu dēls,
Nedrīksteja dienu jāt,
Nedrīksteja dienu jāt
Tapinatu kumeliņu.
# 14455.00
Nejāj lepni, tautu dēlis,
Ne tas tavis kumeliņis;
Ari labi, ari labi,
Kad ta tava cepurite.
# 14455.01
Jāj projami, vagarite,
Nedancini kumeliņu;
Ne tas tavis kumeliņis,
Ne ta tava pātadziņa :
Kungu dotis kumeliņis,
Rēdenieka pātadziņa.
# 14455.02
Nebrauc dikti, nebrauc dikti,
Tie nav tavi kumeliņi :
Tēva zirgi, tēva rati,
Tev tik garā pātadziņa.
# 14455.03
Nejāj lepni, tautu dēls,
Nava tavis kumeliņš;
Ari būtu liela lieta,
Kad būt' tava pātadziņa;
Saimenieka kumeliņis,
Kalpa puiša pātadziņa.
# 14455.04
Nejāj lepni tu, tautieti,
Nava tavis kumeliņš :
Cita segli, iemauktiņi,
Cita vīra kumeliņš.
# 14475.00
Šķitu kupču atjājam
Ar dzeltēnu kumeliņu:
Tas bij šķelmis tautu dēlis,
Mans asaru dzērejiņš.
# 14476.00
Šķitu lāci gūrnajam
Viņā lauka galiņā:
Tas tautieša kumeliņš,
Pērnā spalva mugurā.
# 14476.01
Cerej' lāci gūrajam
Viņāi lauka galiņāi:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva mugurā.
# 14477.00
Šķitu vilku lampajam
Par bāliņa tīrumiem:
Atlampaja tautu dēls
Leinajāmi kājiņām.
# 14477.01
Šķitu lāci lampajot
Par lieliem tīrumiem:
Tautu dēls atlampaja
Platajām ūziņām.
# 14478.00
Šorīt man Dievs līdzeja,
Kumeliņu seglojot:
Pate meitu māmulite
Izteceja vārtu vērt.
# 14478.01
Nu bij mani Dievs redzejis,
Kumeliņu seglojot:
Mana paša nolūkota
Atteceja vārtu vērt.
# 14478.02
Vaj bij Dievs man' redzejis,
Kumeliņu sedledam:
Pate meit's māmelit'
Attecē vārt's vērt.
# 14479.00
Sen dzirdeju, nu redzeju
Tautu dēla kumeliņu:
Sveiras acis, šķības kājas,
Pērnā spalva mugurā.
# 14480.00
Sen dzirdeju, nu redzeju
To lepno tēva dēlu:
Liepu segli, lūku kāpšļi,
Vecu striķu iemauktiņi.
# 14481.00
Sīku olu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem,
Tautu dēla kumeliņš
Šķeļ uguni, tecedams.
# 14482.00
Zirgi zviedz, važi skan
Smalkajā birztiņā;
Tec, māsiņa, pasaveri,
Nu nāk tavi precenieki.
# 14483.00
Sytu kāju pi kājeņis,
Par pogālmu tacādama,
Radzu sovu orājeņu
Lobu zyrgu atjājut.
# 14484.00
Skan man pieši, rīb zābaki,
No kumeļa nolecot;
Nobāleja tautu meita,
Pie lodziņa stāvedama.
# 14484.01
Skaņ man pīši, reib zāboki,
Nu kumēļa nulācut;
Izbālēja tautu meita,
Par pogālmu tacādama.
# 14484.02
Stāvu lēču no kumeļa,
Stundu pieši noskaneja;
Izblāgsneja tautu meita,
Pie lodziņa stāvedama.
# 14485.00
Smejat, meitas, man pašam,
Ne manam kumeļam;
Vaj manam kumeļam
Smieklu segli mugurā?
# 14486.00
Smuks puisitis, daiļa rota,
Izveiciga valodiņa,
Pats sēdeja kamanāsi,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas:
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Ko tik ilgi tielejies,
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavās namdurvīs,
Danco tavās namdurvīs,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas?
# 14487.00
Spoži bēri ieteceja
Bāleliņa sētiņā;
Tie, māsiņa, tevis dēļ,-
Tīk tev iet, tīk neiet?
-Ver, bāliņ, platus vārtus,
Lai tek cauri zvaigadami.
# 14488.00
Stāvi stili, kumeliņi,
Uz to ledus gabaliņu,
Laid man vaļas parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
# 14488.01
Pastāv', munu kumēļeņu,
Iz tā lada gabaļeņa,
Lai as eimu parunātu
Ar tos meitys māmuļeņu,
Voj dos meitu, voj nados,
Voj da labi izlomās.
# 14488.02
Pastāv', manu kumeliņu,
Uz ta ledus gabaliņa,
Lai es teku parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
# 14488.03
Stāvi klusu, kumeliņ,
Lai es kāpu mugurā,
Lai es jāju parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
# 14488.04
Stāvi stingri, kumeliņ(i),
Uz ta ledus gabaliņa,
Lai es varu parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
# 14488.05
Stāvi stingri, kumeliņ,
Uz ta ledus gabaliņa,
Liec man vaļu parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
# 14488.06
Stingri stāvi, kumeliņ,
Uz ta ledus gabaliņa,
Lai vareju sarunāt
Ar to ciema zelteniti.
# 14489.00
Stāvi stingri, kumeliņ,
Uz ta ledus gabaliņa,
Ļauj man vaļas parunāt
Ar tās meitu māmuliņas,
Lai ta manu līgaviņu
Pa godam audzina.
# 14490.00
Steidzi, steidzi, māsiņa,
Steidzama lieta,
Jau saka pie vārtiem:
Stoi, kumeliņi!
# 14491.00
Steidzu, steidzu vārtus vērt,
Metos pate kaņepēs;
Vecais puisis uz maniemi
Zobus vieni klabinaja.
# 14492.00
Suņi rēja, zirgi zviedza,
Sēta vien norībeja.
Eit', bāliņi, raudzities,
Kādi viesi sabraukuši.
# 14492.01
Suņi rēja, zirgi zviedza,
Visa sēta norībeja.
Ej, brāliti, skatities,
Kas sētāi sabraukuši.
-Atjāj māsai precinieki,
Visim bēri kumeliņi,
Visim bēri kumeliņi,
Visim stangu iemauktiņi.
# 14493.00
Suņi rēja, vārti čīksta,
Iem' pie loga skatities.
Iejāj lepnis tautu dēls
Noskrandetu kumeliņu.
Vaj tu jāji, vaj nejāji,
Tu jau mani nedabusi.
# 14494.00
Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzijos.
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājot.
Es būt' gāj'se vārtus vērt,
Aiz citiem nedrīksteju.
Vaj tie redz, vaj neredz,
Man savam jaatver.
# 14494.01
Suņi rej, vārti čīkst,
Es pie loga lūkojos;
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājam.
Viņš paņēme cepuriti,
Birst man gaužas asariņas.
Es būt' viņam runajis,
Daudz ļautiņu redzetaju.
Lai tie redz, ja tie redz,
Man ar savu jarunā;
Jadzer alus, brandevīns,
Javed laikā sētiņā.
# 14494.02
Sunits rēja, vārti čīkst,
Tek' pie loga lūkotos.
Tur atjāja mans mīļais
Tumšu bēru kumeliņu.
Redz actiņas, sāp sirsniņa,
Klāti kļūt nevareju:
Kauns man ļaužu,
Bail māmiņas,
Nedrīkst' savu bildināt.
# 14494.03
Sunits rēja, vārti čīkst,
Es pie loga raudzijos;
Redzu savu mīļu draugu
Pie vārtiem piejājam.
Viņš paņēma cepuriti,
Man nobira asariņa.
Es ar viņu gan runatu,
Kaut ļautiņi neredzejši.
Lai redzeja, ja redzeja,
Man ar savu jarunā.
# 14495.00
Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pie loga raudzijos,
Es pie loga raudzijos,
Kas iejāja sētiņā.
Iejāj manis arajiņš
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauna cepuriti.
# 14495.01
Suņi rej, vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzities.
Dajāj viens pie vārtiem
Staltu bēru kumeliņu.
# 14495.02
Suņi rēja, vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzities
Kas tur jāj, kas tur brauc
Sirmu bēru kumeliņu:
Tur jāj manis mīļakais
Turku zvēru cepuriti.
# 14495.03
Sunits rēja, vārti čīkst,
Es pa logu raudzijos.
Tur iejāja mans mīļais
Sirmu bēru kumeliņu.
# 14495.04
Vārti čīkst, suņi rej,
Es pa logu raudzijos.
Dajāj mans mīļakais
Turku zvēru cepuriti,
Turku zvēru cepuriti,
Jēru ādu kažociņu.
# 14496.00
Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzijos,
Es pa logu raudzijos -
Patīkami viesi nāk.
# 14497.00
Suņi rej, vārts čīkst,
Es tecē raudzetes.
Atjāj tout' sarkanac',
Mans asar' dzērejiņs.
# 14498.00
Suņi rēja, vārti čīkst,
Nu sajāja tēva dēli,
Nu sajāja tēva dēli
Mātes meitas lūkoties.
# 14499.00
Sunit manu pinkainit,
Kam rej manus preciniekus?
Tevi vilki apēdis,
Mani tautas aizvedis.
# 14500.00
Sunits rēja tupedams,
Pazīstami viesi jāja:
Veci vīri, sirmi zirgi,
Jaunu meitu precenieki.
# 14501.00
Sunits rēja vakarā,
Sūta mani raudzities;
Es bij' gudra, es negāju
Sūtu savu brāleliņu.
# 14509.00
Tautiets jāja pa teciņu
Ābolainu kumeliņu;
Pie vārtiem piejādams:
Sveika, mana līgaviņa!
# 14510.00
Tautiets jāja,zeme rīb,
Sauca mani vārtus vērt.
Es bij' gudra, es negāju,
Sūtij' savu bāleliņu.
Ej, bāliņi, atver vārtus,
Runā gudri ar tautieti,
Ja tautietis māsu prasa:
Māsiņ' maza šūpulī;
Dod, tautieti, zelta naudu,
Ņem ar visu šūpuliti.
# 14510.01
Jaunako bāleliņ,
Ej, saņem svešus ļaudis!
Kad prasija, kur māsiņa:
Māsiņ' maza šūpolī.
# 14510.02
Tautiņš jāje zvirgzdu tiltu
Ar spangnem kumelem.
Tautiņš sauc vārt's vērt,
Es bij' gudris es negāje.
Ej, bāliņ, atver vārt's,
Runā gudri ar tautiņ';
Ja tautiņš mās's pras':
Mās' mag' šūpenē.
Ja tautiņam zelta naud',
Ņem ar visu šūpeniņ'.
# 14511.00
Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lecinaja,
Gribedamis to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
# 14512.00
Tautu dēlis jāj pa ceļu
Nesukatu kumeliņu;
Cielaviņa tek pa ceļu
Nosukatu cekuliņu.
# 14513.00
Tautas dēls lepni jāja
Ar tap'natu kumeliņu;
Ne šķiliņš, ne vērdiņš,
Abas rokas kabatā.
# 14514.00
Tautu meitas istabiņa
Ar zīlēm izrotata;
Tautu dēla kumeliņis
Liepu mizu apseglots.
# 14515.00
Tek meitiņa šurpu, turpu,
Tek par sētu raudadama:
Aiz vārtim ieraudzijse
Seši bēri kumeliņi.
Piecim sedli mugurāi,
Sestam balta villainite.
Ietecejse istabāi
Pie māmiņas, raudadama:
Ai, māmiņa mīļa, balta,
Vaj es tevim apnikuse?
- Ai, meitiņa, mīļvārdite,
Vaj es tautas aicinaju?
To tev dara lieli radi,
Tavas pašas tikumiņš.
- Nedod mani, māmuļite,
Pirmāi tautu jājumāi;
Lai tās jāja piecas reizas,
Lai sviedreja kumeliņus,
Lai neteica citu reizu:
To mēs viegli dabujam.
# 14516.00
Tprrš, gosniņa laidarāi,
Man atjāja precenieki,
Lai man vaļas klausities,
Vaj dod māte, vaj nedod.
# 14517.01
Ai, Dieviņ, man laimite,
Atstāj četri brūtgaņi:
Mūs' kaimiņu veņģu kājis,
Pušenieku atspeņģers,
Trešais skudru raibgalvits,
Ceturts Brencis Aizputnieks.
# 14517.02
Atjāj četri tautu dēli
Tāi vienā vakarā:
Viens bij ciema telderkāja,
Otris bērzu atstibens,
Trešais Brencis no Piletenes.
Cetorts skudru raibacits.
# 14517.03
Gana būs, gana būs
Mūs' meitām precinieku:
Stūras Mačs, Treķa Ancs,
Pinneniešu Indriķits.
# 14517.04
Kam tu bļāvi, mūdaliņa,
Man sajāja precinieki:
Ķīkas Kārlis, Mentras Jānis,
Salainiešu ūsainits.
# 14517.05
Lūk ku', lūk ku', rau ku', rau ku',
Kur jāj četri brūtganini:
Jūras Tunnis, Kupča Jānis,
Kalnejina Kristupinis;
Mūs' ciemina lenterkājis
No pakaļas lentereja.
# 14517.06
Lūk ku', lūk ku', rau ku', rau ku',
Kur jāj četri brūtganini:
Viens ciemina lenterkājis,
Otris bērza atstepenis,
Trešais Lūķis lauku pieri,
Cetorts Runcis no Azputes.
# 14517.07
Ruku, ruku, rāvu, rāvu, [?]
Kur jāj četri brūtganiņi:
Viens ciemiņa klunderkājis,
Otris sētas atspenderis,
Trešais Annas Zaķa vīrs,
Četorts Brencis pilsatnieks.
# 14517.08
Lūku, lūku, redzu, redzu,
Kur jāj četri brūtganiņi:
Viens bij ciema lenderkāja,
Otris lauku astopnieks,
Trešais Skudru raibacitis,
Cetorts Brencis Aizputnieks.
# 14517.09
Rau ku', rau ku', lūk ku', lūk ku',
Rau, jāj četri brūtgan' puiši:
Mūsu sētas venterkājis,
Otris ciema atspeņģeris,
Trešais Skudras raibacitis,
Cetorts Brencis no Aizputes.
# 14517.10
Man vienā rītiņā
Sajāj treji precenieki:
Mitru Pēčs, Kola Jēcs,
Jesperišu Gusariņš.
# 14517.11
Nākat, meitas, skatities,
Kur iet četri brūtganiņi:
Viens bij Salmiņ' lunkankājis,
Otris Bērzu atstiepejs,
Trešais skrandu skrodelitis,
Ceturts pluksnu Vāveritis.
# 14517.12
Redzu, redzu actiņām,
Kur nāk četri brūtganiņi:
Viens ciemiņu slunderkājis,
Otris bērza atstibens,
Trešais tautu rudacitis,
Cetorts Brencis Aizputnieks.
# 14536.00
Drīkst māsiņa to darit,
Bāliņam nezinot:
Sijāt auzas, bērt aiz vārtu,
Barot tautu kumeliņu?
# 14536.01
Drīkst', māsiņa, to darit,
Bāliņam nezinot:
Sijāt auzas, nest aiz vārtu,
Barot tautu kumeliņu?
# 14536.02
Es nedrīkstu to darit,
Bāliņam nezinot:
Sijāt auzas, bērt silē,
Barot tautu kumeliņu.
# 14536.03
Kam, māsiņa, tā dariji,
Bāliņam nezinot:
Aiz vārtiem auzas nesi
Tautu dēla kumeļam?
# 14536.04
Nedarat jūs, māsiņas,
Kā bijāt darijušas:
Sijāt auzas, nest aiz vārtiem,
Barot tautu kumeliņus.
# 14536.05
Pate māsiņ' i dabuja
Sev paliņas no bāliņa:
Sijaj' auzas, nes' aiz vārtiem,
Baroj' tautas kumeliņu.
# 14537.00
Es ielēcu istabā,
Kā brūklite nosarkuse:
Es redzeju sav' brāliti
Ar tautieti runajam.
Viens otru svaini sauca,
Ne katram līgaviņa;
Vaj tie bija pacerejši
Māsiņām mitoties?
# 14537.01
Div' brāliši satikās,
Viens otaru znotu sauca,
Viens otaru znotu sauca,
Ne katram līgaviņas;
Tie bij abi apdomajši
Māsiņām mitoties.
# 14538.00
Es gan redzu, es gan redzu,
Es pie mātes nepalikšu:
Sajāj tautu pilla sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Es iemuku pie māmiņas
Kā sarkana brūklenite.
Vai, māmiņa mīļa, balta,
Vaj es tev apnikuse?
- Vai, meitiņa mīļvārdite,
Vaj es tautas aicinaju?
To dar' tavs tikumiņš,
Tavs raženais augumiņš.
# 14538.01
Es gan redzu, es gan redzu,
Ka pie mātes vairs nebūšu:
Sajāj tautas pilna sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Pilni staļļi kumeliņu,
Pilni vadži iemauktiņu.
# 14538.02
Es gan redzu, es gan redzu:
Vairs pie mātes nepalikšu:
Sajāj tautas pilla sēta,
Saņem brāļi kumeliņus,
Saņem brāļi kumeliņus,
Laiž avota lejiņā.
Es ieteku istabā
Pie māmiņas raudadama.
Ai, māmiņa mīļa,balta,
Vaj es tevim apnikuse?
- Ai, meitiņa mīļa, zelta,
Vaj es tautas aicinaju?
To dar' tavis graznis pūrs,
Tavs ražens augumiņš.
# 14538.03
Raudadama ieteceju:
Pie māmiņas istabā:
Redzu tautas sajājot,
Bāleliņus saņemot.
# 14538.04
Sajāj tautu pilna sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Es ieteku pie māmiņas
Kā sarkana brūklenite.
Vai, māmiņa mīļa, balta,
Vaj es tev apnikuse?
- Vai meitiņa mīļa, zelta,
Vaj es gāju aicināt?
Aicin' tavis košs darbiņis,
Tava koša valodiņa.
# 14538.05
Sajāj tautas pilla sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Es ieteku raudadama
Pie māmiņas klētiņā.
- Vai, meitiņa mīļa, balta,
Vaj es tautas aicinaju?
Gan tautiņas pašas zin
Tavu skaidru augumiņu.
# 14538.06
Sajāj tautas pilna sēta,
Sajem brāļi kumeliņus.
Mana balta māmulite,
Vaj es tev apnikuse?
- Ai, meitiņa mīļa, zelta,
Vaj es viņus aicinaju?
Ta brāliša diža slava
Pa visāmi tautiņām.
# 14538.07
Sajāj tautas pilla sēta,
Saņem mani bāleliņi.
Es ieteku raudadama
Pie māmiņas istabā.
Vai, māmiņa mīļa, balta,
Vaj tu mani apnikuse?
- Vai, meitiņa mīļa, balta,
Vaj es tautas aicinaju;
Aicin' tēva tīra maize,
Tavs raženis augumiņis.
# 14538.08
Tais', bāliņi, divi dārzi
Garam tavu glāžu logu.
Vienā sēšu raibas rozes,
Otrā raibas magonites.
Raibas rozes ravejamas
Miglaiņā rītiņā,
Lai nelūza rozēm zari,
Lai ziediņi nenobira.
Magonites ravejamas
Pusdienā saulitē.
Magonites ravejot
Piejāj tautu pilna sēta,
Piejāj tautu pilna sēta,
Saņem brālis kumeliņus,
Es ieteku raudadama
Pie memmiņas istabā.
- Vaj, meitiņa, kam tu raudi,
Vaj es tautas aicinaju?
To tev dara lepni brāļi,
Tavis daiļis vaiņadziņis.-
- Dzersim, brāļi, saldu alu
Uz māsiņas precibām,
Uz māsiņas precibām
Sudrabiņa kanniņām!
# 14539.00
Es nedevu tīru auzu
Tautu dēla kumeļam:
Pus' auziņu, pus' skujiņu,
Lai nesaka cerejot.
# 14539.01
Tīru auzu es nedevu
Tautu dēla kumeļam:
Skuju vāku tam padevu,
Lai nesaka cerejot.
# 14540.00
Es nosarku tik sarkana
Kā sarkana brūklenite:
Ieraudziju bāleliņu
Ar tautāmi runajot.
Sētu lēcu, kārti lauzu,
Ārā šķīru valodiņu.
# 14541.00
Kad bij mans kumeliņš
Šāi ciemā auzas ēdis?
Nule gribu auzas dot,
Pats dzert saldu alutiņu.
# 14542.00
Kadēļ auzu nedodat
Tautu dēla kumeļam?
Vaj es biju šovasar
Druviņā negājuse?
# 14542.01
Kadēļ auzu neberat
Tautu dēla kumeļam?
Vaj druvā es negāju
Šo garo vasariņu?
# 14542.02
Kadēļ auzu nedodat
Tautu dēla kumeļam?
Vaj auziņu es nepļāvu,
Vaj skariņu nelasiju?
# 14542.03
Kadēļ auzu nedodiet
Tautu dēla kumeļam?
Vaj es biju negājusi
Šovasar druviņā?
# 14542.04
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam!
Vaj tu biji negājusi
Šovasar druviņā?
# 14543.00
Kam, brāliši, saņēmāt
Svešu ļaužu kumeliņus?
Sien pie sētas, lai stāveja
Ar segliem, iemauktiem.
# 14544.00
Ko es došu kumeļam,
Ko kumeļa jājejam?
Kumeļam auzu sili,
Jājejam driģenites.
# 14544.01
Še dzīrās tautas jāt,
Še par nakti pārgulēt.
Ko es došu kumeļam,
Ko pašam jājejam?
Došu auzas kumeļam,
Driģenites jājejam.
# 14545.00
Man atjāja tautu dēls
Tumšajā vakarā.
Skuju, skuju kumeļam,
Driģenišu jājejam!
# 14545.01
Dzīrās tautas šurpu jāt,
Še naksniņu pārgulēt.
Skuju, skuju kumeļam,
Driģenišu jājejam!
# 14545.02
Man sajāja precenieki
Pašā Jāņu vakarā.
Skuju, skuju kumeļam,
Driģenišu jājejam!
# 14545.03
Še dzīrās tautās jāt,
Šāi naktī pārgulēt.
Priežu skujas kumeļam,
Driģenites jājejam!
# 14545.04
Skuju, skuju kumeļam,
Driģenišu jājejam,
Kam tas jāja piektdienā,
Bez saulites vakarā.
# 14552.00
Protu, protu, redzu, redzu,
Mīlēs mani meitu māte:
Nav vairs manis kumeliņis
Vakareju jūgumiņu,
Vakareju jūgumiņu,
Vakareju ēdumiņu;
Jau meitiņas nojūgušas,
Ievedušas laidarā,
Ievedušas laidarā,
Ber auziņas silitē,
Ber auziņas silitē,
Met ābolu redelēs.
Kumeļ,tavu netikumu,
Neēd auzas, ne ābola,
Neēd auzas, ne ābola,
Nedzer rāva ūdentiņa.
Naudu metu upitē,
Lai dzer manis kumeliņis,
Lai dzer manis kumeliņis
Naudu pirktu ūdentiņu.
# 14553.00
Sīku kārklu žogu pinu
Baltābola kalniņā,
Tur ielaidu, kad atjāja,
Tautu dēla kumeliņu.
# 14554.00
Sijā auzas, tautu meita,
Baro manu kumeliņu;
Tu jau gadu negaidisi,
Brauksi manu kumeliņu
Ik svētdienas baznicā,
Svētvakaru krodziņā.
# 14555.00
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam:
Būsi mana līgaviņa,
Kumeliņa barotaja.
# 14556.00
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam.
-Nesijašu, nebērišu,
Nav manam prātiņam.
# 14556.01
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam(i) kumeļam.
- Nesijašu, nebērišu,
Nav manam(i) prātiņam;
Tam sijašu, tam bērišu,
Kas būs manam prātiņam.
# 14556.02
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manami kumeļam.
- Nesijašu, nebērišu,
Nebūš' tava līgaviņa.
# 14557.00
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam,
Par to auzu sijajumu,
Būsi mana līgaviņa.
# 14558.00
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manami kumeļam;
Pate būsi šorudeni
Ta kumeļa braucejiņa.
# 14559.00
Sijā auzas tautu meita,
Ber manami kumeļam:
Piecas auzas silitē,
Seš' āboli redelēs.
# 14560.00
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam(i) kumeļam,
Tevis dēļ(i) atteceja
Šādu (Tādu) zemes gabaliņu.
# 14560.01
Priekšautā auzas nesu
Tautu dēla kumeļam :
Manis dēļ tas atskrēja
Šādu zemes gabaliņu.
# 14560.02
Tautu meita mellacite,
Padod auzas kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Tādu sila gabaliņu.
# 14560.03
Tec teciņus, tautu meita,
Atnes auzas kumeļam,
Tevis dēļ es atjāju
Šādu (Tādu) zemes gabaliņu.
# 14561.00
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
Nej sijašu, nej bērišu,
Nav manam prātiņam;
Tam sijašu, tam bērišu,
Kas manam prātiņam.
# 14561.01
Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
-Nij sijašu, nei barošu,
Nei teceja manis dēļ;
Lai sijaja, lai baroja,
Kam patika prātiņam.
# 14562.00
Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam;
Dažu nakti tevis dēļ
Dzelzis ēda raudadams.
# 14563.00
Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam;
Tevis dēļ viņš teceja
Tumšu nakti garu ceļu.
# 14564.00
Sijā, sijā, tautu meita,
Ber manam kumeļam;
Nesijata, tautu meita,
Neber manam kumeļam.
# 14565.00
Sijadama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam;
Niekadama vien nebēru,
Lai nesaka cerejot.
# 14565.01
Sejādama auzas nešu
Tautas dāla kumeļam;
Nikādama vīn nanešu,
Lai nasoka cerejam.
# 14566.00
Skuju, skuju kumeļam,
Driģenišu jājejam,
Kam tas manu augumiņu
Neredzejis nicinaja.
# 14587.00
Vai, māmiņ, tavas meitas
Vakareju gulumiņu :
Krēsli vien istabā,
Uz krēsliem vaiņadziņi.
# 14588.00
Ak, tu meitu māmuliņa,
Tavu siltu istabiņu!
Es novilku savus svārkus,
Savus brūnus kamzolišus.
# 14589.00
Aust gaismiņa, lec saulite,
Ceļa vīri māju prasa;
Vaj, māmiņa, nesaprati
Viltenieka valodiņu?
# 14589.01
Aust gaismiņa, lec saulite,
Ceļa vīri mājas prasa.
Meitas, mājas nedodat,
Puiši lieli viltenieki.
# 14590.00
Dēlu māte minstinaja,
Vaj ir silta istabiņa;
Meitu māte atsacija :
Pērn Jāņos kurinata!
# 14591.00
Dodat man, dodat man,
Es atnācu tapināt :
Dodat man nītes, šķietes,
Dodat pašu audejiņu.
# 14592.00
Es iegaju istabāi,
Visapkārt aces metu,
Kur sēdeja tēvs, māmiņa,
Kur ta mana līgaviņa.
Tēvs, māmiņa krēslāi sēd,
Līgaviņa audeklāi.
# 14592.01
Es iegāju istabāi,
Visapkārte ķilpas metu,
Kur sēdeja čīža čāža,
Kur sēd mana īmaliņa.
Čīža čāža krēslāi sēd,
Īmaliņa trīceklāi.
# 14593.00
Es nogāju tāi ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas;
Kad slaucija istabiņu,
Pa lodziņu mēslus bēra.
Griež' apkārt kumeliņu,
Lai paliek, kur bijušas.
Es nogāju tāi ciemā,
Kur mudigas mātes meitas;
Pagalmiņš noslaucits,
Tīra spodra istabiņa.
Meitu māte man pacēla
Vizuļotu meldru krēslu.
# 14594.00
Es pievīlu meitu māti
Dūmainā(i) istabā :
Viņa man krēslu cēla.
Es pasteidzu roku dot.
# 14594.01
Aiz (Pats) lustēmi nevareju,
Kā pievīlu meitu māti :
Viņa manim krēslu cēla,
Es pasteidzu roku dot.
# 14594.02
Es pievīlu meitu māti
Dūmaiņā istabā :
Viņa steidza krēslu celt,
Es steidz' viņai roku dot.
Atrod manim aukstu roku,
Solij' cimdu aditaju.
# 14596.00
Gana labi es atradu
Meitu māti dzīvojot :
Vilnu kārsa, vilnu vērpa
Ar savāmi meitiņām.
# 14597.00
Kā iegāju, tā pazinu
Mātes meitas tikumiņu :
Skaidris plānis, balti galdi,
Glīti logu bēģeliši.
# 14598.00
Kad iegāju istabāi,
Visapkārt raudzijos.
Meitu mātes istabiņa
Izpuškota, izgreznota
Zīlitēm, pakariem,
Sarkanām magonēm.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepuriti.
# 14599.00
Kājām spēru zelta krēslu
Par istabu kambarī,
Lei māmiņa nipacēla
Bergajami tautiešam.
# 14600.00
Kam tie tādi melli zirgi
Pie bāliņa namdurvim?
Tautu dēla melli zirgi,
Atjāj meitas lūkoties.
Nāc, tautiet, istabā,
Sēd' galdiņa galiņā,
Kamēr iešu klētiņā,
Vilkšu baltu slēžu kreklu,
Vilkšu svārkus līdz zemiti,
Aušu kurpes kājiņā,
Aušu kurpes kājiņā,
Siešu zīda nēdzdodziņu.
Tad es iešu istabā,
Tad runašu ar tautieti.
